TIESĪBAS

Ministru kabinets 9. jūlija sēdē izskatījis un apstiprinājis Kultūras ministrijas sagatavotos grozījumus Arhīvu likumā, saskaņojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības ar sabiedrības tiesībām uz informācijas pieejamību. Ar jauno regulējumu tiek saglabāts samērīgums starp sabiedrības interesēm pēc iespējas plašāk un pilnīgāk izmantot arhīva dokumentus ar personas tiesībām uz personas datu aizsardzību. Likumprojekts vēl jāskata un jāpieņem Saeimai. Ar grozījumiem likumā paredzēts samazināt dokumentu ierobežotas pieejamības laiku dokumentiem pēc fizikas personas nāves, atceļot ierobežojumu, kas noteica, ka tādu dokumentu, kas satur sensitīvus personas datus vai informāciju par privāto dzīvi, pieejamība ir ierobežota vēl 30 gadus pēc personas nāves. Likuma grozījumi definē arhīvu un dokumentu izmantotāju tiesības, pienākumus un atbildību dokumentu, kas satur fizisko personu datus, izmantošanai. Tā, piemēram, lai aizsargātu nacionālā dokumentārā mantojuma dokumentus, to atvasinājumu un izziņas, kas vairumā gadījumu satur fizisko personu datus un citu informāciju par personas privāto dzīvi, interesentam pieprasījumā jānorāda arī sevi identificējoša informācija. Vienlaikus likumprojekts arī definē, kā...

Satversmes tiesa 5. jūlijā ir ierosinājusi lietu “Par Civilprocesa likuma 464.1 panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 92. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma (Civilprocesa likuma 464.1 panta trešā daļa) noteic: “Ja kasācijas sūdzība formāli atbilst šā panta pirmajā daļā minētajām prasībām un ja tiesa nav pārkāpusi šā likuma 452.panta trešās daļas noteikumus un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes vienotas tiesu prakses nodrošināšanā un tiesību tālākveidošanā, tiesnešu kolēģija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību arī mantiska rakstura strīdos, ja tā daļa, par kuru spriedums tiek pārsūdzēts, ir mazāka par 2000 euro.” Augstāka juridiskā spēka normas savukārt ir Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.”; Satversmes 92. panta pirmais teikums: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Kasācijas instances tiesa atteica ierosināt kasācijas tiesvedību civillietā pēc pieteicēja kasācijas sūdzības. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētajā normā pēc būtības...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) trešdien, 3.jūlijā, rīkoja diskusiju “Aktuālie izaicinājumi un veicamie uzlabojumi šķīrējtiesu institūtu darbībā”, lai runātu par šķīrējtiesu attīstību un nepieciešamajiem uzlabojumiem, tostarp paredzot vairākas likumdošanas izmaiņas. Klātesošie vienojās, ka ir turpināms darbs pie pašreizējā šķīrējtiesu regulējuma, jo tas neparedz šķīrējtiesām iespēju apvienoties vai pievienoties kādai citai šķīrējtiesai, ko nepieciešams labot. Tāpat eksperti uzskata, ka būtiski pilnībā pāriet uz UNCITRAL (Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komisija) regulējumu, kas nodrošinātu to, ka arī Latvijā tiktu veicināta starptautisko strīdu izskatīšana. Diskusiju atklāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš norādīja, ka būtiski saprast, kur pašreiz esam, lai spētu šķīrējtiesas veidot kā balstu gan uzņēmējdarbības veicināšanai, gan investoru piesaistīšanai. “Pirms pieciem gadiem pieņemtais lēmums reformēt šķīrējtiesu sistēmu ir sevi attaisnojis, tomēr Tieslietu ministrijas veiktā šķīrējtiesu darbības analīze liecina, ka joprojām pastāv liels skaits pastāvīgo šķīrējtiesu, kuras pēc būtības neatbilst valstij nepieciešamajām tiesvedības prasībām. Lai šķīrējtiesu darbības kvalitāte atbilstu starptautiskiem standartiem, būtu veicami...

Kopš 2019. gada 1. jūlija Latvijā izdotu publisku dokumentu legalizāciju ar apostille veic zvērināti notāri visā Latvijā. Līdz ar to cilvēkiem, kuriem rodas nepieciešamība iesniegt Latvijā izdotu dokumentu iestādē kādā ārvalstī, nav vairs jādodas uz Rīgu, lai to apliecinātu ar apostille. Tagad šis pakalpojums pieejams jebkurā zvērināta notāra birojā 30 pilsētās. Turklāt elektroniski izsniegtus dokumentus pie zvērinātiem notāriem iespējams apostillēt arī attālināti. Runa ir par dokumentiem, kas iesniedzami kādā no Hāgas konvencijas “Par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu” dalībvalstīm (valstu saraksts pieejams Ārlietu ministrijas mājas lapā). Ko nozīmē – apliecināt ar apostilli? Lai dokumentiem citā valstī būtu tāds pats juridisks spēks, kā šeit – Latvijā, ir nepieciešams apstiprinājums tam, ka dokumentu parakstījusī amatpersona Latvijā patiešām eksistē un tās paraksts un zīmoga nospiedums uz dokumenta ir īsts. Tikai tad vienā valstī sastādīti publiski dokumenti ir izmantojami arī citā. Būtiski, ka vienā no Hāgas konvencijas valstīm ar apostille apstiprināts dokuments tiek atzīts arī...

Pēc Augstākās tiesas, Valsts ieņēmumu dienesta un Ģenerālprokuratūras kopīgās tikšanās secinājumu apkopošanas, Senāta Krimināllietu departamenta senatoru kopsapulce, lai nodrošinātu vienveidību tiesību normu piemērošanā, pieņēmusi lēmumu "Par valstij nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu lietās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas". Tajā norādīts, ka, ka, apspriežot jautājumu par valstij nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu lietās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, konstatēts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) var piedzīt vai saņemt apmierinājumu par nenomaksātajiem nodokļiem trīs dažādos procesos. Vispārējos gadījumos nenomaksātie nodokļi tiek piedzīti bezstrīdus kārtībā administratīvā procesa ietvaros. Ja par attiecīgo nodarījumu uzsākts kriminālprocess, kaitējuma kompensācijas apmierinājumu var saņemt kriminālprocesa ietvaros un civilprocesa kartībā, tostarp, pamatojoties uz personu nereabilitējošu nolēmumu krimināllietā. Ja cietušais, VID personā, uzskata, ka ar kompensāciju kriminālprocesā nav atlīdzināts viss nodarītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā (Kriminālprocesa likuma 350. panta trešā daļa). Tas attiecas arī uz gadījumu, kad kompensācija kriminālprocesā ir pieteikta, bet nav noteikta. Piedzenamā valstij radītā kaitējuma apmēra...

Tieslietu ministrija sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas paredz samazināt tradicionālajai kriminālatbildības sistēmai pakļauto nepilngadīgo skaitu. Grozījumu projekts 25. jūnijā atbalstīts arī valdības sēdē. Tradicionālās kriminālās justīcijas mērķis ir vainīgās personas sodīšana, kas ir pretēja nepilngadīgo interesēm, pat ja tie ir izdarījuši noziegumu. Proti, tiem ir jānodrošina savu interešu aizsardzība, iespēja attīstīties un kļūt par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem. Attiecīgi Krimināllikumā tiks īpaši uzsvērts, ka attiecībā uz nepilngadīgo primārais soda mērķis ir nepilngadīgā resocializācija, jo ir pierādīts, ka vairākums nepilngadīgo, nobriestot personībai un izaugot par pieaugušiem cilvēkiem, pārtrauc likumpārkāpjošo uzvedību. Ar reformu tiks ieviests jauns pamatsoda mērs - probācijas uzraudzība. Šis soda mērs būs kā vidusceļš starp piespiedu darbu un reālu brīvības atņemšanu, norādīts anotācijā. Grozījumi arī paredz, ka nepilngadīgajiem vairs nevarēs piemērot naudas sodu, jo šāds soda veids neveicina nepilngadīgā resocializāciju, kā arī tiem parasti nav savu pastāvīgu ienākumu. Valsts probācijas dienesta (VPD) vadītājs Mihails Papsujevičs skaidro, ka plānotā reforma palīdzēs...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce iesniedzis priekšlikumus Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, paredzot aizliegumu pašvaldībām dibināt un izdot preses izdevumus un citus masu informācijas līdzekļus, kā arī reģistrēt interneta vietni kā masu informācijas līdzekli. Ņemot vērā pienākumu nodrošināt preses brīvību, viedokļu paušanas daudzveidību un godīgu konkurenci, ministrs uzskata, ka ir nepieciešams ierobežot publisko tiesību juridisko personu darbību mediju tirgū. Ministrs uzsvēris, ka ir skaidri jānodala žurnālistika un sabiedrisko attiecību speciālistu darbs. Pašvaldību informatīvie izdevumi, kuru pienākums par nodokļos samaksāto naudu būtu informēt par pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem un saistošajiem noteikumiem, tiek izmantoti politiķu tēla spodrināšanai. Ierosinājums turpmāk neļaut pašvaldībām dibināt šādus medijus, tādējādi novēršot gan reklāmas tirgus kropļošanu, gan nodrošinot iedzīvotājus ar objektīvu informāciju, ko var sniegt tikai un vienīgi neatkarīgs plašsaziņas līdzeklis, ir arī viens no veidiem, kā stiprināt kvalitatīvu žurnālistiku reģionos, nodrošināt to ilgtspēju. Minētie priekšlikumi neietekmē pašvaldību tiesības...

No šā gada 1. jūlija piedziņas vēršana uz naudas līdzekļiem kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs veicama Civilprocesa likuma 599.1 pantā noteiktajā kārtībā. Jaunā kārtība paredz, ka turpmāk piedziņas vēršana uz naudas līdzekļiem kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem notiks tikai elektroniskā veidā, informē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome. Tas nozīmē, ka dati par parādnieka kontiem kredītiestādēs, kā arī rīkojumi par naudas līdzekļu apķīlāšanu tiks pieprasīti un nosūtīti tikai elektroniskā veidā, izmantojot Valsts informācijas sistēmu. “Jaunā kārtība būtiski paātrinās informācijas apmaiņu starp zvērinātiem tiesu izpildītājiem un kredītiestādēm. Vairs nebūs nepieciešams gatavot dokumentus un sūtīt tos pa pastu vai e-pastu. Tādējādi tiks ietaupīts ne vien laiks un līdzekļi, bet samazināsies arī iespējamo manuālo kļūdu skaits un palielināsies datu drošība, jo datu apstrādē būs iesaistīts mazāks cilvēku loks,” norāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka. Uzsākot piedziņu uz parādnieka naudas līdzekļiem, zvērināts tiesu izpildītājs vispirms iegūst ziņas no...

Ja uzņēmuma finanšu rādītāji liecina par finanšu grūtībām, aktuāls kļūst jautājums par maksātnespējas procesa uzsākšanu. Pārrobežu uzņēmuma maksātnespējas gadījumā rodas virkne neskaidrību: kuras valsts tiesai ir piekritība izskatīt maksātnespējas procesa pieteikumu? Kuri aspekti jāņem vērā, nosakot tiesas piekritību? Kurš ir piemērojamais likums? Uz šiem jautājumiem žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI atbildes sniedz zvērinātu advokātu birojs PwC Legal juriste Elīna Andrijevska. Pārrobežu maksātnespējas procesu regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija regula (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (piemērojama maksātnespējas procedūrām, kas uzsāktas pēc 2017. gada 26. jūnija; turpmāk tekstā – regula), kura ir piemērojama, ja maksātnespējas process ietver pārrobežu elementu Eiropas Savienības telpā. Atbilstoši regulai tiesa, kurā iesniegts pieteikums uzsākt maksātnespējas procedūru, pēc savas iniciatīvas pārbauda, vai tas ir tās piekritībā saskaņā ar regulas 3. pantu. Regulas 3. panta 1. daļa nosaka, ka sākt galveno maksātnespējas procedūru ir tās dalībvalsts tiesas piekritībā, kuras teritorijā atrodas parādnieka galveno interešu centrs. Galveno interešu centrs...

Ministru kabinets 25. jūnijā atbalstīja Tieslietu ministrijas informatīvo ziņojumu "Par nepieciešamību īstenot revīziju par faktoriem, kas ietekmē efektīvu kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanu un iztiesāšanu" , kurā aicināts veikt revīziju, lai izvērtētu kriminālprocesu virzību kavējošos faktorus ne tikai pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs, bet arī prokuratūrā un tiesā. TM aicināja Ministru kabinetu lemt par uzaicinājuma nosūtīšanu Valsts kontrolei (VK), lūdzot tai veikt attiecīgu revīziju, un sniegt ieteikumus situācijas uzlabošanai. TM jau ir veikusi konsultācijas ar VK, kā arī panākta vienprātība ar Iekšlietu ministriju un Finanšu ministriju par šādas revīzijas nepieciešamību. TM arī nonākusi pie secinājuma, ka nepieciešams turpināt darbu pie pirmstiesas izmeklēšanas un tiesvedību kavējošu faktoru izvērtēšanas kopumā. Lai vispusīgi un sistēmiski novērtētu kriminālprocesu virzību ietekmējošos faktorus, sākot no iesnieguma saņemšanas līdz krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma panākšanai, TM piedāvā jaunajā revīzijā aptvert Valsts policijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Finanšu izlūkošanas dienesta un Prokuratūras atbildības jomas, kā...

Saeima ceturtdien, 20.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts kontroles likumā, ar kuriem paplašinātas Valsts kontroles (VK) tiesības – noteiktas pilnvaras piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām. Likums papildināts ar jaunu nodaļu, kas nosaka zaudējumu piedziņas procesuālo kārtību. Grozījumi noteic: ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētās amatpersonas to varēs pārsūdzēt tiesā. Grozījumu izskatīšanas gaitā par likumprojekta virzību atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem Valsts kontroliere Elita Krūmiņa pauda, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu. Piedziņa paredzēta gadījumos, kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi, un vērā tiks ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra. Plānots, ka VK...

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, piedaloties Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurorei, piespriedusi reālu brīvības atņemšanas sodu uz vienu gadu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas 181 720 EUR apmērā. Saskaņā ar apsūdzību persona ieguva kontroli pār kādu uzņēmumu, kas saistīts ar lauksaimniecības izejvielu produkcijas tirdzniecību. Lai slēptu savu iesaistīšanos minētā uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanā, apsūdzētais piedāvāja savai paziņai kļūt par uzņēmuma vienīgo valdes locekli un īpašnieci un laika posmā no 2015. gada jūlija līdz decembrim uzņēmuma vārdā pats organizēja un veica reālu finansiāli – saimniecisko darbību. To ar savu aktīvu darbību atbalstīja otrā apsūdzētā, parakstot dokumentus, nodrošinot piekļuvi uzņēmuma naudas līdzekļiem un maksāšanas līdzekļiem, VID EDS u.c. Nolūkā izvairīties no PVN nomaksas apsūdzētais nodrošināja, ka uzņēmuma PVN deklarācijās VID EDS tika norādīti faktiski nenotikuši darījumi par it kā saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, tādā veidā prettiesiski palielinot PVN priekšnodokļa apmēru un samazinot valsts budžetā maksājamo nodokli. Tāpat viņš ar atbalstītājas palīdzību izvairījās arī...

Konkurences padome apkopojusi datus par 2018. gadu un secinājusi, ka pērn bijis rekordlielais apvienošanos darījumu izvērtējumu skaits. Tas lika analizēt apmēram 25 tautsaimniecības nozares, lai tajās nepieļautu konkurences samazināšanos. Konkurences padome 2018. gadā atklāja divas aizliegtas vienošanās, un abas bija saistītas ar konkurentu neatļautu darbību saskaņošanu jeb karteļiem publiskajos iepirkumos. Pērn padome saņēma deviņus iesniegumus no iepirkumu rīkotājiem par iespējamām karteļu vienošanām. Konstatēts viens dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpums, bet no uzņēmumu apvienošanās 21 pieteikuma apvienošanās atļauta 19 gadījumos. Tāpat konstatēts viens pārkāpums - apvienošanās savlaicīga nepaziņošana. Vienā gadījumā konstatēta negodīga mazumtirdzniecības prakse. Pērn Konkurences padome uzņēmumiem piemērojusi naudas sodus 308 514 eiro apmērā, savukārt naudas sodi 445 613 eiro apmērā ieskaitīti valsts budžetā. Aizvadītajā gadā Konkurence padome sodījusi astoņus uzņēmumus, izbeigusi septiņas tiesvedības, kurās visos gadījumos atstāts spēkā Konkurences padomes lēmums. Tāpat noslēgti trīs administratīvie līgumi, izbeidzot tiesisko strīdu. Pērn arī saņemti 290 iesniegumi par konkurences tiesību jautājumiem, no tiem 63...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 12.jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts kontroles likumā, kas paredz paplašināt Valsts kontroles (VK) tiesības – noteikt pilnvaras piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām. Ar grozījumiem likumu plānots papildināt ar jaunu nodaļu, kas noteiks zaudējumu piedziņas procesuālo kārtību. Grozījumi paredz: ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā. Iepriekš deputātiem Valsts kontroliere Elita Krūmiņa pauda, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu. Piedziņa paredzēta gadījumos, kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi, un vērā tiks ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra. Plānots, ka VK vispirms ļaus rīkoties pašai...

Tieslietu padome nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Jutai Strīķei un Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētājai Inesei Lībiņai-Egnerei, darot zināmu Tieslietu padomes lēmumu neatbalstīt ekonomisko lietu tiesas veidošanu un argumentus šādai nostājai. Tieslietu padome 3.jūnijā izvērtēja Tieslietu ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu „Par ekonomisko lietu tiesas izveidi” un atzina, ka šādas tiesas izveides nepieciešamais pamatojums ne tikai netiek saistīts ar pēdējos gados veikto tiesu sistēmas reformu rezultātiem, bet arī nonāk ar tiem pretrunā. Pēdējo gadu laikā jau ir veiktas trīs būtiskas tiesu sistēmas reformas, kas vērstas uz tiesu darba kvalitātes paaugstināšanu, – pāreja uz tīro trīs instanču tiesu sistēmu, zemesgrāmatu tiesnešu integrācija vispārējās jurisdikcijas tiesās, kā arī tiesu teritoriālā reforma, apvienojot rajona (pilsētas) tiesas, tieši ar mērķi izveidot lielākas tiesas un tādējādi radīt priekšnoteikumus tiesnešu padziļinātai specializācijai. Tieslietu padome atzīst tiesnešu padziļinātas specializācijas nepieciešamību sarežģītu lietu izskatīšanā, un tā ir iespējama esošās tiesu sistēmas ietvaros. Koncepcijā pausta tikai abstrakta ideja...