TIESĪBAS

Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa sagatavojusi pārskatu par Eiropas Savienības Tiesā un Vispārējā tiesā izskatītajām lietām intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos laikā no 2017.gada janvāra līdz 2019.gada maijam. Pārskatā iekļautas 23 lietas gan preču zīmju un dizainparaugu, gan autortiesību jomā, kurās risināti jautājumi, piemēram, par to, vai reģistrējama preču zīme, kas sakrīt ar pazīstama futbolista vārdu; vai pārtikas produkta garša tiek aizsargāta ar autortiesībām; vai skolēni drīkst brīvi pieejamu fotogrāfiju no ceļojumu tīmekļa vietnes izmantot prezentācijā un publiskot skolas tīmekļa vietnē; vai anulējama preču zīme, kas neatbilst sabiedrības kārtībai un morāles principiem; vai dizainparaugs atzīstams par spēkā neesošu sakarā ar novitātes trūkumu utt. Tā, piemēram, interesants ir Vispārējās tiesas 2018. gada 26. aprīļa spriedums lietā “Messi Cuccittini/EUIPO - J-M.-E.V. e hijos (MESSI)”, T‑554/14, ECLI:EU:T:2018:230 (pārsūdzēts EST: “EUIPO v Messi Cuccittini”, C‑449/18 P). Futbolists Lionels Andress Mesi Kuksitini (Lionel Andrés Messi Cuccittini) vēlējās reģistrēt ES grafisko preču zīmi, t.sk. uz sporta apģērbu, apaviem, inventāru,...

Ceturtdien, 6.jūnijā, tieslietu ministrs Jānis Bordāns Luksemburgā piedalījās Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē, kurā ministri apspriež digitālo tehnoloģiju plašāku ieviešanu tiesu iestāžu sadarbībā civillietās un komerclietās. Sanāksmes laikā pēc Rumānijas prezidentūras iniciatīvas notika ES dalībvalstu ministru viedokļu apmaiņa par labākajiem risinājumiem, kā modernizēt tiesas dokumentu pārrobežu pārsūtīšanu ES dalībvalstu starpā civillietās un komerclietās. Latvija atbalsta drošas decentralizētas sistēmas izveidi, ietverot savstarpēji savienotas ES dalībvalstu tiesu sistēmas ar e-CODEX starpniecību. Politiskajās debatēs tieslietu ministrs uzsvēra, ka tiesas dokumentu izsniegšana un pierādījumu savstarpējā apmaiņa ir tikai neliels fragments kopējā ES e-pārvaldības, e-pakalpojumu, tiesu digitalizācijas sistēmā un moderno tehnoloģiju izmantošanā. Arī tieslietu jomai ir jāspēj pilnībā iekļauties kopējā e-risinājumu attīstībā. 2021.gada 1.janvārī Latvija plāno sākt strādāt jau ar otrās paaudzes Tiesu informatīvo sistēmu. ES Padomes sanāksmē tieslietu ministri apspriedīs arī lēmumu projektus par sarunu uzsākšanu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par pārrobežu piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās, kā arī par dalību sarunās...

Satversmes tiesa 7. jūnijā ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2018-15-01 “Par Augstskolu likuma 27. panta piektās daļas un 30. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētās normas Augstskolu likuma 27. panta piektā daļa: “Akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām nav piemērojams Darba likuma 45. panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums. Darba līgumu ar akadēmiskajā amatā ievēlēto personu (profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru, asistentu) slēdz rektors uz ievēlēšanas laiku – sešiem gadiem.” Augstskolu likuma 30. panta ceturtā daļa: “Asociēto profesoru saskaņā ar šā likuma 33. panta noteikumiem atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome. Pamatojoties uz nozares profesoru padomes lēmumu, rektors noslēdz darba līgumu ar asociēto profesoru.” Lietas izskatīšanas gaitā Satversmes tiesa, ņemot vērā normu ciešo saistību, kā arī nepieciešamību ievērot Satversmes tiesas procesa principus, nolēma paplašināt prasījumu, izvērtējot arī Augstskolu likuma 28. panta otrās daļas satversmību. Minētā tiesību norma noteic: “Profesoru saskaņā ar šā...

Trauksmes celšanas likuma darbības pirmajā mēnesī valsts pārvaldes iestādēs* saņemts 41 iesniegums, kas noformēts kā trauksmes celšanas ziņojums. Izvērtējot to saturu, par trauksmes celšanas ziņojumiem atzīti 14 un ar tiem kompetentās institūcijas turpinās strādāt pēc būtības. Jomas, par kurām iedzīvotāji ir cēluši trauksmi maijā, ir izvairīšanās no nodokļu nomaksas, amatpersonu bezdarbība, nolaidība vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, darbinieku fiktīva nodarbināšana, korupcija, krāpšana, darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi, darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi un pārkāpumi publisko iepirkumu jomā. Aptaujātās iestādes norāda, ka iedzīvotāji aktīvi sazinās ar to kontaktpersonām, lai uzzinātu vairāk par trauksmes celšanu. Piemēram, Valsts kancelejas Trauksmes cēlēju kontaktpunkts mēneša laikā klātienē konsultējis 6 personas un 64 personām sniedzis konsultācijas elektroniski vai sazvanoties. Valsts kancelejas Trauksmes cēlēju kontaktpunktā kopumā pozitīvi vērtē likuma darbības pirmo mēnesi, jo iedzīvotāji ir izrādījuši vēlmi cīnīties pret dažādiem pārkāpumiem. Tomēr daļa iedzīvotāju vēl nav pilnībā izpratuši Trauksmes celšanas likuma būtību, jo tiek ziņots arī...

Agrāk vai vēlāk pienāk laiks, kad katrs īpašnieks sāk domāt par to, ka kādreiz bizness būs jānodod mantojumā. Tāpēc labāk to ieplānot laikus, sagatavot mantotāju un pārdomāt savu nākotnes plānu “B”. Lai iepazīstinātu ar iespējamiem risinājumiem mantojumu lietās, 14. jūnijā plkst. 10 tiek rīkota konference "ĢIMENES UZŅĒMĒJDARBĪBA un MANTOJUMA TIESĪBU JAUTĀJUMI". Konferences norises vieta - Latvijas Universitātes Humanitāro un sociālo zinību centrs, Kalpaka bulvāris 4. Konferencei paredzēta arī video tiešraide. Konferencē par nākotnes pilnvarojumu un testamentu runās Gatis Litvins, Dr.iur., Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektors, Notariāta institūta direktors. Par ģimenes biznesu un mantojuma saistību ar nodokļu regulējumu informēs Elīna Putniņa, Rödl & Partner, , nodokļu konsultāciju nodaļas vadītāja, sertificēta nodokļu konsultante, savukārt par tiesībām uz mantojuma neatņemamo daļu runās Indulis Šermukšnis, Kurzemes apgabaltiesas zvērināts notārs. Savu līdzdalību konferencē apstiprinājuši arī pārstāvjo no Maltas un Lietuvas. Ar konferences programmu var iepazīties šeit. Pieteikšanās konferencei šeit. Konferences laikā tiks aplūkots šāda tematika: 1) PĀRDOT...

Atzīstot, ka kvalitatīvam tiesvedības procesam tiesnešu specializācija ir nepieciešama, Tieslietu padome tomēr nepiekrīt atsevišķas specializētas ekonomisko lietu tiesas veidošanai. Tieslietu padome uzskata, ka šādas tiesas izveidei šobrīd trūkst pietiekamu argumentu un nepieciešamības pamatojuma, kā arī seku izvērtējuma. Tieslietu padomes locekļi debatēs norādīja – ja jaunas tiesas izveides mērķis ir tiesnešu specializācija, tad tā jau pastāv esošajā tiesu sistēmā. Pēdējo gadu laikā veiktas trīs būtiskas tiesu sistēmas reformas, kas vērstas uz tiesu darba kvalitātes paaugstināšanu, – pāreja uz tīro trīs instanču tiesu sistēmu, zemesgrāmatu tiesnešu integrācija vispārējās tiesās, kā arī tiesu teritoriālā reforma, apvienojot rajona tiesas, tieši ar mērķi nodrošināt tiesnešu specializāciju. Nav izvērtēti realizēto reformu ieguvumi, bet jau piedāvāta atkal jauna reforma. Tas neveicina tieslietu sistēmas stabilitāti un sistēmisku attīstību. Savukārt, ja specializētās tiesas veidošanas mērķis ir lietu ātrāka izskatīšana, tad koncepcijā nav izvērtēti cēloņi, kas šobrīd ir par iemeslu ilgajiem procesiem – procesuālo likumu nepilnības, problēmas apsūdzībā, izmeklēšanā vai tiesas procesa...

Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments 30.maijā atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu strīdā par zemes zem daudzdzīvokļu nama Rīgā nomas maksas parāda piedziņu. Senāts spriedumā atzina par pamatotu atbildētājas - daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieces - kasācijas sūdzībā norādīto, ka zemes piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām ir komercdarījuma pazīmes un līdz ar to atbilstoši Komerclikumam prasības celšanai ir iestājies noilgums. Senāts lietu nodeva jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Maksātnespējīgās AS "Reversed" (pirms reorganizācijas - AS "Latzemes nekustamie īpašumi", pēc nosaukuma maiņas - AS "Latzemes aktīvi") vārdā administrators 2015.gadā cēla tiesā prasību, lūdzot atzīt, ka starp prasītāju un atbildētāju pastāvēja zemes nomas tiesiskās attiecības un piedzīt no atbildētājas nomas maksas parādu un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju par laiku no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 26.martam. Prasības pieteikumā norādīts, ka starp prasītāju un daudzdzīvokļu nama dzīvokļu īpašniekiem, arī atbildētāju, pastāvēja zemes nomas tiesiskās attiecības, taču līgums nebija noslēgts un maksājumi nav veikti. Atbildētājas parāds aprēķināts proporcionāli viņas īpašumā...

Pirmdien, 3. jūnijā, tieslietu ministrs Jānis Bordāns Tieslietu padomes locekļiem prezentēja plānu ekonomisko lietu tiesas izveidošanai Latvijā, izvirzot to kā valsts mēroga prioritāti, lai nepieļautu turpmāku Latvijas tiesiskuma reputācijas graušanu. "Ņemot vērā ieilgušo finanšu noziegumu, komercstrīdu un korupcijas lietu iztiesāšanu, liekot apšaubīt tiesiskumu Latvijā, ekonomisko lietu tiesas izveide ir ierindojama kā valsts mēroga prioritāte," uzsver tieslietu ministrs J.Bordāns. Vairumā attīstītajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā piemēram, Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Horvātijā, Zviedrijā, Vācijā, pastāvot viena vai vairākas specializētās tiesas, kurām ir ekskluzīva jurisdikcija konkrētos jautājumos, tāpēc specializētās tiesas izveide esot viens no galvenajiem veiksmīgas valsts ekonomiskās attīstības priekšnosacījumiem. Plānots, ka ekonomisko lietu tiesa būs kā patstāvīga rajona (pilsētas) tiesas instance, bet apelācijā – specializēta kolēģija, kurā tiesneši un darbinieki tiks atlasīti pēc augstiem kvalifikācijas kritērijiem, izvērtējot arī reputācijas aspektu. Līdz 2019. gada beigām tiek plānots izstrādāt un pieņemt normatīvos aktus ekonomisko lietu tiesas izveidošanai, savukārt līdz 2020. gada decembrim - atlasīt un apmācīt tiesnešus...

Valsts sekretāru sanāksmē 28. maijā starpministriju saskaņošanai nodots Ministru kabineta noteikumu projekts "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi". Jauno noteikumu mērķis ir uzlabot kadastrālās vērtēšanas metodiku, lai nodrošinātu sabiedrību ar kvalitatīvu, atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus informācijai noteiktu kadastrālo vērtību visiem nekustamajiem īpašumiem. Projekts, kad tiks akceptēts valdības sēdē, aizstās Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumus Nr. 305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" (noteikumi Nr. 305). Paredzēts, ka jaunās normas, kas regulē kadastrālo vērtību aprēķinu, stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Jaunie Kadastrālās vērtēšanas noteikumi sagatavoti Tieslietu ministrijā un ar tiem paredzēts pārskatīt īpašumu klasificēšanu un grupēšanu; atkārtoti izvērtēt zemes un ēkas vērtību sadalījumu kopējā īpašuma vērtībā; mainīt apgrūtinājumu piemērošanu zemei – kadastrālās vērtības aprēķinā ietvert tikai tos apgrūtinājumus, kas samazina nekustamā īpašuma vērtību tirgū; daudzdzīvokļu māju apbūves zemei noteikt apbūvei vērtējamo standartplatību atkarībā no apbūves intensitātes, lai lielām nestandarta zemes vienībām kā apbūvi neievērtētu zaļo zonu; kā arī pārskatīt kadastrālo vērtību vidējās atbilstības nekustamā īpašuma tirgus...

Rēķina izrakstīšana pati par sevi nenodibina parādsaistību, tāpēc prasība par rēķina atzīšanu par spēkā neesošu nav vērsta uz konkrēta tiesību vai likumīgu interešu aizskāruma vai apstrīdējuma novēršanu Civilprocesa likuma 1.panta pirmā daļas izpratnē, atzinis Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 2019.gada 14.marta spriedumā lietā Nr. C29691515, SKC-70/2019. Tiesa norāda, ka likums vispārīgi neaizliedz personai aizstāvēt savas tiesības, lūdzot tiesu atzīt kādu dokumentu (darījumu), kas ir bijis iemesls viņas tiesību aizskārumam, par spēkā neesošu, tādā veidā faktiski anulējot šā dokumenta negatīvo ietekmi uz personu. Tāpat likums neaizliedz personai, realizējot Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības aizstāvēties pret celto prasību, apstrīdēt rēķinā iekļautas maksājuma pozīcijas tiesiskumu un pamatojumu. Tomēr tiesa norāda, ka tiesas aizsardzību Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā bauda persona, kuras prasījums saistāms ar tās tiesību aizskārumu. Jebkurai prasībai jābūt vērstai uz konkrēta tiesību vai interešu aizskāruma vai apstrīdējuma novēršanu. Savukārt tiesai, aizstāvot personu aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības, jāizvēlas un jāpiemēro atbilstošs tiesību aizsardzības līdzeklis,...

Tiesa apstiprinājusi Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurora slēgto vienošanos ar apsūdzēto par vainas atzīšanu un sodu lietā, kurš viņš apsūdzēts par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Apsūdzētais pats sedzis valsts pieteikto kaitējuma kompensāciju vairāk nekā 118 000 EUR apmērā. Laika posmā no 1999. gada līdz 2004. gadam apsūdzētais bija vienīgais dalībnieks, kurš bija atbildīgs par grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju saglabāšanu. Viņam bija arī pienākums aprēķināt maksājamos nodokļus un tos nomaksāt. Taču viņš 2011. – 2012. gadā veica faktiski nenotikušu darījumu dokumentālu noformēšanu par uzņēmuma it kā saņemtajām precēm, proti, dažādiem metāla izstrādājumiem un metālapstrādes instrumentiem, kā arī it kā saņemtajiem starpniecības pakalpojumiem darba galdu pārdošanā. Kopumā viņš izvairījās no PVN nomaksas 118 356 EUR apmērā, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā. Ar savām darbībām viņš izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā (Krimināllikuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.martam ieskaitot). Tā kā...

Saeima 30.maijā galīgajā lasījumā lems par grozījumiem Darba likumā un grozījumiem likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz tiesības saņemt paternitātes pabalstu un izmantot 10 dienu atvaļinājumu personai, kura adoptējusi bērnu vecumā līdz 18 gadiem. Vēl galīgajā lasījumā plānots skatīt grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām". Tie paredz, ka būvniekiem elektroniski uzkrātā informācija par katras būvlaukumā strādājošās personas darba laiku vienotajā nozares elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē būs jāsniedz, sākot ar šī gada oktobri. Galīgajā lasījumā Saeima skatīs arī grozījumus Latvijas valsts ģerboņa likumā, Latvijas valsts himnas likumā, Ģerboņu likumā un Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā, kas paredz precizēt administratīvo atbildību un kompetenci sodu piemērošanā par valsts ģerboņa, kā arī Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu lietošanas noteikumu pārkāpšanu un klajas necieņas izrādīšanu tiem, kā arī par klajas necieņas izrādīšanu valsts himnai. Otrajā lasījumā paredzēts lemt par grozījumiem Kredītiestāžu likumā un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā, lai varētu...

E-adreses lietotājam visa oficiālā sarakste ar valsts un pašvaldību iestādēm, kas līdz šim notikusi, izmantojot pasta starpniecību vai e-pastu, notiek digitālajā pastkastītē jeb e-adresē. Tomēr ir gadījumi, kad, lai atrisinātu aktuālu jautājumu,nepieciešams apmeklēt iestādi klātienē, vai arī atbilde no valsts vai pašvaldību iestādes nepieciešama papīra formātā, ne tikai digitāli. Kā e-adreses lietotājam rīkoties šādā gadījumā? Vai iespējams pieprasīt dokumenta saņemšanu papīra formātā, ja ir izveidota e-adrese? Ar privātpersonām, kuras izveidojušas savu e-adresi, iestādēm ir pienākums sazināties tikai elektroniski. Ja pēc e-adreses izveidošanas privātpersona tomēr vēlas kādu dokumentu papīra formātā, tad šis lūgums ir īpaši jāpamato, piemēram, ja e-adreses lietotājs zina, ka kādu laiku viņam nebūs pieejams internets. Dokuments papīra formā no valsts vai pašvaldību iestādes var būt nepieciešams, piemēram, arī iesniegšanai citas valsts iestādei. Par savu vēlmi konkrētā gadījumā neizmantot e-adresi, jāinformē iestāde pakalpojuma pieteikšanas laikā, pamatojot šāda lūguma iemeslus. Tomēr jāatceras, ka šādu atbildes sniegšanas veidu no valsts vai pašvaldību iestādēm...

Saeima 23.maijā konceptuāli atbalstīja grozījumu Valsts civildienesta likumā, kas paredz atvieglotu kārtību, kādā ikviens diasporas pārstāvis atbilstoši savām spējām, izglītībai un kvalifikācijai var kļūt par civildienesta ierēdni Latvijā. Plānots, ka Latvijas valsts piederīgos, kuri ieguvuši izglītību vai kuriem ir darba pieredze ārvalstīs, valsts interesēs varēs iecelt ierēdņa amatā uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu, nerīkojot atklātu pretendentu konkursu. Iespēja iecelt ierēdņa amatā, nerīkojot konkursu, paredzēta, jo atklāti pretendentu konkursi uz ierēdņu amatiem, ko nosaka Valsts civildienesta likums, ir laikietilpīgi, un diasporas pārstāvja iesaistei valsts civildienestā uzsvars tiktu likts uz viņa izglītību un profesionālo pieredzi ārvalstīs, teikts grozījumu anotācijā. Patlaban ārvalstu organizācijās un institūcijās strādājošie valsts piederīgie var dibināt darba tiesiskās attiecības valsts un pašvaldību iestādēs saskaņā ar Darba likumu, bet kļūt par ierēdni var atklāta konkursa kārtībā. Uz amatiem varēs pretendēt tie valstspiederīgie, kuri strādā starptautiskās organizācijās, kuru dalībvalsts ir Latvija vai ar kurām tā sadarbojas, vai šādu...

25. maijā apritēja gads kopš Eiropas Savienībā un arī Latvijā tika uzsākta Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) tiešā piemērošana. Datu valsts inspekcijas (DVI) pieredze par pirmo VDAR gadu Latvijā ļauj secināt, ka kopumā ir izpratne par datu drošību. Organizācijas aizvien vairāk izprot datu drošības nozīmi, jo savlaicīga procesu sakārtošana ir ieguldījums sekmīgā ilgtermiņa darbībā. Pirmais gads aizvadīts salīdzinoši mierīgi, bez būtiskiem satricinājumiem personas datu aizsardzības jomā. Tas izdevies, pateicoties sadarbībai ar partneriem un DVI darbam, nodrošinot konsultācijas un informāciju gan iedzīvotājiem, gan organizācijām, norāda DVI direktore Daiga Avdejanova. Vienlaikus viņa piebilst, ka īpaši svarīgi ir turpināt uzsāktos darbus, lai veicinātu visu iesaistīto vienotu izpratni par fizisko personu datu drošību, apstrādi, izmantošanu un nepieļautu atšķirīgu interpretāciju par VDAR normām. Datu aizsardzība un drošība ir arī sabiedrības un valsts drošības, tiesiskuma un reputācijas priekšnosacījums gan Latvijā, gan kopumā Eiropas Savienībā (ES). 2019.gada sākumā veiktā SKDS aptauja apliecina, ka vairāk nekā pusei - 65,6% organizāciju...