TIESĪBAS

Uzņēmumu reģistrs sācis automātiski reģistrēt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem, ja kapitālsabiedrība to līdz šim nav norādījusi, bet tās dalībniekam/ akcionāram kā fiziskai personai pieder vairāk nekā 25% kapitāldaļu/ akciju un kapitālsabiedrība līdz šim nav atklājusi citas personas kā patiesos labuma guvējus. Tāpat kā patiesie labuma guvēji tiks reģistrēti personālsabiedrības biedri, ja personālsabiedrībā nav vairāk kā 3 biedru, individuālo uzņēmumu īpašnieki, zemnieku vai zvejnieku saimniecību īpašnieki un nodibinājumu valdes locekļi. Uzņēmumu reģistram jaunās tiesības un pienākumus nosaka grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, ko Saeima galīgajā lasījumā pieņēma 13.jūnijā un kas stājās spēkā 29. jūnijā. Grozījumi paredz, ka šī likuma subjektiem un uzraudzības un kontroles institūcijām šajā likumā noteikto pienākumu izpildei ir tiesības pieprasīt un saņemt no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem tiešsaistes formā ierakstus un ziņas par dalībniekiem un patiesajiem labuma guvējiem, kā arī glabāt un citādi apstrādāt minēto informāciju, lai izvērtētu ziņas par klientu un...

Izskatot Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurora protestu, Valsts ieņēmumu dienests atcēla savu lēmumu par personas saukšanu pie administratīvās atbildības. Personai tika piemērots naudas sods 1350 EUR apmērā par automašīnas iegādi ārvalstī skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz 7200 EUR. Kā norādīja prokurors, vīrietis Vācijā iegādājies transportlīdzekli no juridiskas personas skaidrā naudā 9000 EUR apmērā. Valsts ieņēmumu dienests bija personai piemērojis administratīvo sodu, jo viņš ārvalsts jurisdikcijas teritorijā nav ievērojis fiziskai personai likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto skaidras naudas darījuma veikšanas ierobežojumu Latvijā. Taču saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu ir pieļauts būtisks procesuāls pārkāpums, proti, pārkāpts likumā noteiktais priekšnosacījums, ka persona, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, ir atbildīga saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. Līdz ar ko administratīvo sodu nevar piemērot par Vācijā veiktu darījumu. Valsts ieņēmumu dienests savu lēmumu atcēla un lietu izbeidza, atzīstot prokurora protestā norādīto, ka Latvijas normatīvie akti ir spēkā...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2019. gada 18. jūlijā ierosināja lietu “Par Civilprocesa likuma 464. panta 4.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma Civilprocesa likuma 464. panta 4.1 daļa noteic, ka Augstākās tiesas rīcības sēdē pieņemto lēmumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu, par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību, par lietas nodošanu izskatīšanai kasācijas kārtībā Augstākās tiesas paplašinātā sastāvā, kā arī par atteikšanos pieņemt blakus sūdzību var sastādīt rezolūcijas veidā, ievērojot šā likuma 229. panta otrajā daļā noteikto. Augstāka juridiska spēka norma Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmais teikums: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Sandras Pīlātes pieteikuma. Senāts ar rīcības sēdes lēmumu, kas pieņemts, citstarp pamatojoties uz apstrīdēto normu, atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību pēc viņas kasācijas sūdzības. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam, jo tā paredz, ka Senāts lēmumu par atteikšanos ierosināt...

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Tieslietu ministrija (TM) vērš studējošo un reflektantu uzmanību, ka tuvojas noslēgumam tiesību zinātņu jomas izglītības reforma, tāpēc augstākās izglītības iestāžu pienākums ir laikus informēt studējošos par gaidāmām izmaiņām. Reforma paredz pārtraukt īstenot studiju programmas juriskonsultu sagatavošanai un vairs nepiedāvāt juriskonsulta profesionālās kvalifikācijas ieguvi. Augstskolām ir jānodrošina, ka pēdējie diplomi par juriskonsulta profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu tiek izsniegti līdz atbilstošā studiju virziena akreditācijas termiņa beigām, tas ir, vēlākais līdz 2020.gada 31. decembrim. Reforma neattiecas uz pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu (juristu palīgi). Ja augstskolas turpina secīgu tiesību zinātņu studiju programmu īstenošanu, lai nodrošinātu iespēju studējošajiem profesionālajās maģistra studiju programmās iegūt jurista kvalifikāciju, tad tās studiju programmas, pēc kuru apguves piešķir profesionālo kvalifikāciju “juriskonsults”, ir jāpārveido par akadēmiskā bakalaura studiju programmām. Ministrijas vērš uzmanību, ka personai ar akadēmisko bakalaura grādu tiesību zinātnē ir tādas pašas tiesības kā personai ar profesionālo bakalaura grādu tiesību zinātnē un juriskonsulta profesionālo kvalifikāciju....

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 3.jūlijā rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu (Nr. A420287716, SKA-474/2019), kurā iepriekšējās tiesu instancēs spriests par varbūtējo emocionālo vardarbību iestādē attiecībā uz šīs iestādes darbinieku. Skatot konkrēto lietu, Senāta spriedumā rodamas atziņas, kas palīdz noteikt, ko uzskata par emocionālo vardarbību darbavietā un kas pierāda tās esamību. Konkrētajā lietā esošie fakti: Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs par neatrašanos darbavietā sauca pieteicēju pie disciplināratbildības, atbrīvojot viņu no amata. Lēmumā norādīts, ka atbilstoši elektroniskās kodu kartes izmantošanas sistēmas datiem pieteicēja nav reģistrējusi savu elektronisko kodu karti piecas dienas 2015.gana novembrī, 12 dienas 2105.gada decembrī, kā arī no 2016.gada 4. līdz 29.janvārim. Pieteicēja nav noliegusi neatrašanos darbā šajos datumos, kā arī nav pamatojusi prombūtni. Pārējā laikā šajā periodā reģistrācija veikta neregulāri. Pieteicējai ar darba devēju nav vienošanās veikt darba pienākumus ārpus darba laika un vietas. Tādējādi, neierodoties darbā, pieteicēja ir pārkāpusi biroja darba kārtības noteikumus. Soda noteikšanā ņemts vērā disciplināratbildību pastiprinošs...

Ministru kabinets 9. jūlija sēdē izskatījis un apstiprinājis Kultūras ministrijas sagatavotos grozījumus Arhīvu likumā, saskaņojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības ar sabiedrības tiesībām uz informācijas pieejamību. Ar jauno regulējumu tiek saglabāts samērīgums starp sabiedrības interesēm pēc iespējas plašāk un pilnīgāk izmantot arhīva dokumentus ar personas tiesībām uz personas datu aizsardzību. Likumprojekts vēl jāskata un jāpieņem Saeimai. Ar grozījumiem likumā paredzēts samazināt dokumentu ierobežotas pieejamības laiku dokumentiem pēc fizikas personas nāves, atceļot ierobežojumu, kas noteica, ka tādu dokumentu, kas satur sensitīvus personas datus vai informāciju par privāto dzīvi, pieejamība ir ierobežota vēl 30 gadus pēc personas nāves. Likuma grozījumi definē arhīvu un dokumentu izmantotāju tiesības, pienākumus un atbildību dokumentu, kas satur fizisko personu datus, izmantošanai. Tā, piemēram, lai aizsargātu nacionālā dokumentārā mantojuma dokumentus, to atvasinājumu un izziņas, kas vairumā gadījumu satur fizisko personu datus un citu informāciju par personas privāto dzīvi, interesentam pieprasījumā jānorāda arī sevi identificējoša informācija. Vienlaikus likumprojekts arī definē, kā...

Satversmes tiesa 5. jūlijā ir ierosinājusi lietu “Par Civilprocesa likuma 464.1 panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 92. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma (Civilprocesa likuma 464.1 panta trešā daļa) noteic: “Ja kasācijas sūdzība formāli atbilst šā panta pirmajā daļā minētajām prasībām un ja tiesa nav pārkāpusi šā likuma 452.panta trešās daļas noteikumus un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes vienotas tiesu prakses nodrošināšanā un tiesību tālākveidošanā, tiesnešu kolēģija var atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību arī mantiska rakstura strīdos, ja tā daļa, par kuru spriedums tiek pārsūdzēts, ir mazāka par 2000 euro.” Augstāka juridiskā spēka normas savukārt ir Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.”; Satversmes 92. panta pirmais teikums: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Kasācijas instances tiesa atteica ierosināt kasācijas tiesvedību civillietā pēc pieteicēja kasācijas sūdzības. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētajā normā pēc būtības...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) trešdien, 3.jūlijā, rīkoja diskusiju “Aktuālie izaicinājumi un veicamie uzlabojumi šķīrējtiesu institūtu darbībā”, lai runātu par šķīrējtiesu attīstību un nepieciešamajiem uzlabojumiem, tostarp paredzot vairākas likumdošanas izmaiņas. Klātesošie vienojās, ka ir turpināms darbs pie pašreizējā šķīrējtiesu regulējuma, jo tas neparedz šķīrējtiesām iespēju apvienoties vai pievienoties kādai citai šķīrējtiesai, ko nepieciešams labot. Tāpat eksperti uzskata, ka būtiski pilnībā pāriet uz UNCITRAL (Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tirdzniecības tiesību komisija) regulējumu, kas nodrošinātu to, ka arī Latvijā tiktu veicināta starptautisko strīdu izskatīšana. Diskusiju atklāja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš norādīja, ka būtiski saprast, kur pašreiz esam, lai spētu šķīrējtiesas veidot kā balstu gan uzņēmējdarbības veicināšanai, gan investoru piesaistīšanai. “Pirms pieciem gadiem pieņemtais lēmums reformēt šķīrējtiesu sistēmu ir sevi attaisnojis, tomēr Tieslietu ministrijas veiktā šķīrējtiesu darbības analīze liecina, ka joprojām pastāv liels skaits pastāvīgo šķīrējtiesu, kuras pēc būtības neatbilst valstij nepieciešamajām tiesvedības prasībām. Lai šķīrējtiesu darbības kvalitāte atbilstu starptautiskiem standartiem, būtu veicami...

Kopš 2019. gada 1. jūlija Latvijā izdotu publisku dokumentu legalizāciju ar apostille veic zvērināti notāri visā Latvijā. Līdz ar to cilvēkiem, kuriem rodas nepieciešamība iesniegt Latvijā izdotu dokumentu iestādē kādā ārvalstī, nav vairs jādodas uz Rīgu, lai to apliecinātu ar apostille. Tagad šis pakalpojums pieejams jebkurā zvērināta notāra birojā 30 pilsētās. Turklāt elektroniski izsniegtus dokumentus pie zvērinātiem notāriem iespējams apostillēt arī attālināti. Runa ir par dokumentiem, kas iesniedzami kādā no Hāgas konvencijas “Par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu” dalībvalstīm (valstu saraksts pieejams Ārlietu ministrijas mājas lapā). Ko nozīmē – apliecināt ar apostilli? Lai dokumentiem citā valstī būtu tāds pats juridisks spēks, kā šeit – Latvijā, ir nepieciešams apstiprinājums tam, ka dokumentu parakstījusī amatpersona Latvijā patiešām eksistē un tās paraksts un zīmoga nospiedums uz dokumenta ir īsts. Tikai tad vienā valstī sastādīti publiski dokumenti ir izmantojami arī citā. Būtiski, ka vienā no Hāgas konvencijas valstīm ar apostille apstiprināts dokuments tiek atzīts arī...

Pēc Augstākās tiesas, Valsts ieņēmumu dienesta un Ģenerālprokuratūras kopīgās tikšanās secinājumu apkopošanas, Senāta Krimināllietu departamenta senatoru kopsapulce, lai nodrošinātu vienveidību tiesību normu piemērošanā, pieņēmusi lēmumu "Par valstij nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu lietās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas". Tajā norādīts, ka, ka, apspriežot jautājumu par valstij nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu lietās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, konstatēts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) var piedzīt vai saņemt apmierinājumu par nenomaksātajiem nodokļiem trīs dažādos procesos. Vispārējos gadījumos nenomaksātie nodokļi tiek piedzīti bezstrīdus kārtībā administratīvā procesa ietvaros. Ja par attiecīgo nodarījumu uzsākts kriminālprocess, kaitējuma kompensācijas apmierinājumu var saņemt kriminālprocesa ietvaros un civilprocesa kartībā, tostarp, pamatojoties uz personu nereabilitējošu nolēmumu krimināllietā. Ja cietušais, VID personā, uzskata, ka ar kompensāciju kriminālprocesā nav atlīdzināts viss nodarītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā (Kriminālprocesa likuma 350. panta trešā daļa). Tas attiecas arī uz gadījumu, kad kompensācija kriminālprocesā ir pieteikta, bet nav noteikta. Piedzenamā valstij radītā kaitējuma apmēra...

Tieslietu ministrija sagatavojusi grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, kas paredz samazināt tradicionālajai kriminālatbildības sistēmai pakļauto nepilngadīgo skaitu. Grozījumu projekts 25. jūnijā atbalstīts arī valdības sēdē. Tradicionālās kriminālās justīcijas mērķis ir vainīgās personas sodīšana, kas ir pretēja nepilngadīgo interesēm, pat ja tie ir izdarījuši noziegumu. Proti, tiem ir jānodrošina savu interešu aizsardzība, iespēja attīstīties un kļūt par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem. Attiecīgi Krimināllikumā tiks īpaši uzsvērts, ka attiecībā uz nepilngadīgo primārais soda mērķis ir nepilngadīgā resocializācija, jo ir pierādīts, ka vairākums nepilngadīgo, nobriestot personībai un izaugot par pieaugušiem cilvēkiem, pārtrauc likumpārkāpjošo uzvedību. Ar reformu tiks ieviests jauns pamatsoda mērs - probācijas uzraudzība. Šis soda mērs būs kā vidusceļš starp piespiedu darbu un reālu brīvības atņemšanu, norādīts anotācijā. Grozījumi arī paredz, ka nepilngadīgajiem vairs nevarēs piemērot naudas sodu, jo šāds soda veids neveicina nepilngadīgā resocializāciju, kā arī tiem parasti nav savu pastāvīgu ienākumu. Valsts probācijas dienesta (VPD) vadītājs Mihails Papsujevičs skaidro, ka plānotā reforma palīdzēs...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce iesniedzis priekšlikumus Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, paredzot aizliegumu pašvaldībām dibināt un izdot preses izdevumus un citus masu informācijas līdzekļus, kā arī reģistrēt interneta vietni kā masu informācijas līdzekli. Ņemot vērā pienākumu nodrošināt preses brīvību, viedokļu paušanas daudzveidību un godīgu konkurenci, ministrs uzskata, ka ir nepieciešams ierobežot publisko tiesību juridisko personu darbību mediju tirgū. Ministrs uzsvēris, ka ir skaidri jānodala žurnālistika un sabiedrisko attiecību speciālistu darbs. Pašvaldību informatīvie izdevumi, kuru pienākums par nodokļos samaksāto naudu būtu informēt par pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem un saistošajiem noteikumiem, tiek izmantoti politiķu tēla spodrināšanai. Ierosinājums turpmāk neļaut pašvaldībām dibināt šādus medijus, tādējādi novēršot gan reklāmas tirgus kropļošanu, gan nodrošinot iedzīvotājus ar objektīvu informāciju, ko var sniegt tikai un vienīgi neatkarīgs plašsaziņas līdzeklis, ir arī viens no veidiem, kā stiprināt kvalitatīvu žurnālistiku reģionos, nodrošināt to ilgtspēju. Minētie priekšlikumi neietekmē pašvaldību tiesības...

No šā gada 1. jūlija piedziņas vēršana uz naudas līdzekļiem kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs veicama Civilprocesa likuma 599.1 pantā noteiktajā kārtībā. Jaunā kārtība paredz, ka turpmāk piedziņas vēršana uz naudas līdzekļiem kredītiestādēs vai pie citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem notiks tikai elektroniskā veidā, informē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome. Tas nozīmē, ka dati par parādnieka kontiem kredītiestādēs, kā arī rīkojumi par naudas līdzekļu apķīlāšanu tiks pieprasīti un nosūtīti tikai elektroniskā veidā, izmantojot Valsts informācijas sistēmu. “Jaunā kārtība būtiski paātrinās informācijas apmaiņu starp zvērinātiem tiesu izpildītājiem un kredītiestādēm. Vairs nebūs nepieciešams gatavot dokumentus un sūtīt tos pa pastu vai e-pastu. Tādējādi tiks ietaupīts ne vien laiks un līdzekļi, bet samazināsies arī iespējamo manuālo kļūdu skaits un palielināsies datu drošība, jo datu apstrādē būs iesaistīts mazāks cilvēku loks,” norāda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka. Uzsākot piedziņu uz parādnieka naudas līdzekļiem, zvērināts tiesu izpildītājs vispirms iegūst ziņas no...

Ja uzņēmuma finanšu rādītāji liecina par finanšu grūtībām, aktuāls kļūst jautājums par maksātnespējas procesa uzsākšanu. Pārrobežu uzņēmuma maksātnespējas gadījumā rodas virkne neskaidrību: kuras valsts tiesai ir piekritība izskatīt maksātnespējas procesa pieteikumu? Kuri aspekti jāņem vērā, nosakot tiesas piekritību? Kurš ir piemērojamais likums? Uz šiem jautājumiem žurnālā BILANCES JURIDISKIE PADOMI atbildes sniedz zvērinātu advokātu birojs PwC Legal juriste Elīna Andrijevska. Pārrobežu maksātnespējas procesu regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija regula (ES) 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (piemērojama maksātnespējas procedūrām, kas uzsāktas pēc 2017. gada 26. jūnija; turpmāk tekstā – regula), kura ir piemērojama, ja maksātnespējas process ietver pārrobežu elementu Eiropas Savienības telpā. Atbilstoši regulai tiesa, kurā iesniegts pieteikums uzsākt maksātnespējas procedūru, pēc savas iniciatīvas pārbauda, vai tas ir tās piekritībā saskaņā ar regulas 3. pantu. Regulas 3. panta 1. daļa nosaka, ka sākt galveno maksātnespējas procedūru ir tās dalībvalsts tiesas piekritībā, kuras teritorijā atrodas parādnieka galveno interešu centrs. Galveno interešu centrs...

Ministru kabinets 25. jūnijā atbalstīja Tieslietu ministrijas informatīvo ziņojumu "Par nepieciešamību īstenot revīziju par faktoriem, kas ietekmē efektīvu kriminālprocesu par noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanu un iztiesāšanu" , kurā aicināts veikt revīziju, lai izvērtētu kriminālprocesu virzību kavējošos faktorus ne tikai pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs, bet arī prokuratūrā un tiesā. TM aicināja Ministru kabinetu lemt par uzaicinājuma nosūtīšanu Valsts kontrolei (VK), lūdzot tai veikt attiecīgu revīziju, un sniegt ieteikumus situācijas uzlabošanai. TM jau ir veikusi konsultācijas ar VK, kā arī panākta vienprātība ar Iekšlietu ministriju un Finanšu ministriju par šādas revīzijas nepieciešamību. TM arī nonākusi pie secinājuma, ka nepieciešams turpināt darbu pie pirmstiesas izmeklēšanas un tiesvedību kavējošu faktoru izvērtēšanas kopumā. Lai vispusīgi un sistēmiski novērtētu kriminālprocesu virzību ietekmējošos faktorus, sākot no iesnieguma saņemšanas līdz krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma panākšanai, TM piedāvā jaunajā revīzijā aptvert Valsts policijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Finanšu izlūkošanas dienesta un Prokuratūras atbildības jomas, kā...