TIESĪBAS

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 22.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīts par pareizu Valsts ieņēmumu dienesta pieteicējai piemērotais ievedmuitas nodoklis, galīgais antidempinga maksājums, kā arī pievienotās vērtības nodoklis, soda nauda un nokavējuma nauda par tērauda savienotājelementu ievešanu Latvijā. Senāts atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka, ievedot minētās preces no Ķīnas, tām piemērojami antidempinga maksājumi atbilstoši Eiropas Savienībā noteiktajam. Senāta spriedums nav pārsūdzams. Pieteicēja SIA „Eurobolts” ieveda un deklarēja brīvam apgrozījumam Eiropas Savienībā preces – tērauda savienotājelementus. Pamatojoties uz muitas iestādē uzrādīto sertifikātu, pieteicēja ievestās preces deklarēja kā Taizemes izcelsmes preces, un tām tika piemērota preferenciālā nodokļa likme 0 % no preces muitas vērtības. Ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu pieteicējai audita rezultātā samaksai budžetā papildus aprēķināts ievedmuitas nodoklis, nokavējuma nauda un soda nauda, galīgais antidempinga maksājums, nokavējuma nauda un soda nauda, kā arī pievienotās vērtības nodoklis, soda nauda un nokavējuma nauda. Lēmums pamatots ar to, ka no...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 21.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu ( (Lieta SKA-631/2019; A420289415), ar kuru atzīts par pareizu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) viedoklis, samazinot pieteicējai – SIA Investko – no budžeta atmaksājamo pievienotās vērtības nodokli (PVN) un aprēķinot soda naudu. Senāts atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka ir notikusi uzņēmuma pāreja, proti, pieteicēja ir iegādājusies nevis atsevišķas preces, bet gan pārņēmusi visu uzņēmumu, kas atbilstoši likumā noteiktajam nav uzskatāma par preču piegādi, tādēļ darījumi nav apliekami ar PVN. Senāta spriedums nav pārsūdzams. Lietā bija strīds par to, vai starp pieteicēju un SIA Kantoris LV notikušie darījumi ir atzīstami par preču piegādēm par atlīdzību (aktīvu pārdošana), kas ir ar PVN apliekami darījumi, vai uzņēmuma pāreju cita saimnieciskās darbības veicēja īpašumā vai lietošanā, kas nav ar PVN apliekami darījumi. Pieteicējas, tāpat kā SIA Kantoris LV uzņēmējdarbības veids ir jaunu preču mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos. Pieteicēja no SIA Kantoris LV iegādājās...

2019. gada maija sākumā Rīgas apgabaltiesa piesprieda reālu brīvības atņemšanas sodu uz pieciem gadiem par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūto finanšu līdzekļu legalizēšanu. Saskaņā ar apsūdzību divas personas bija kāda uzņēmuma atbildīgās amatpersonas. Abi nolēma dokumentāli noformēt un deklarēt VID faktiski nenotikušus jeb fiktīvus darījumus par uzņēmuma it kā saņemtiem pakalpojumiem un precēm. Laika posmā no 2008. līdz 2010. gadam abi vīrieši uzņēmuma vārdā organizēja un veica reālu finansiāli – saimniecisko darbību: tikās ar darījumu partneriem, slēdza ar PVN apliekamus darījumus celtniecības, remontdarbu un elektroinstalācijas darbu jomā, nodrošināja šo darījumu izpildīšanu un deklarēšanu VID, kontrolēja naudas līdzekļu plūsmu. Taču viņi deklarēja VID arī fiktīvus ar PVN apliekamus darījumus. Kopsummā viņi nodarīja Latvijas valsts budžetam mantiskos zaudējumus nenomaksāto nodokļu veidā 1 013 128 EUR apmērā. Pēc tam viņi abi grupā veica noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu 599 652 EUR apmērā. To viņi darīja, mainīdami noziedzīgi iegūto finanšu līdzekļu atrašanās vietu, slēpdami...

Pēc četrus gadus atrašanās Saeimā, 21. maijā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja grozījumu “Valsts kontroles likumā” tālāku virzību izskatīšanai otrajā lasījumā. Tie paredz zaudējumu piedzīšanu no personas, ja revīzijā tiks konstatēta nelikumīga rīcība ar publiskajiem finanšu līdzekļiem un mantu. “Esam gandarīti, ka beidzot ledus ir sakustējies, jo sabiedrībai pamatoti rodas jautājums, kas no tā, ja Valsts kontrole kritizē nodokļu maksātāju naudas izlietošanas nelikumību? Tā veidojas priekšstats, ka personas netiek sodītas par pretlikumīgu rīcību ar publiskas personas finanšu līdzekļiem vai mantu un netiek atgūti budžetam radītie zaudējumi. Šie grozījumi beidzot risinās jautājumu par zaudējumu atlīdzināšanu,” uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa, piebilstot, ka “deputātiem ir nepieciešama politiska izšķiršanās par to, vai attieksmei un atbildībai pret nodokļu maksātāju naudas izlietojumu ir jābūt samērojamai ar prasībām privātajā sektorā, kurā strādājošajiem viennozīmīgi iestājas atbildība par īpašnieka finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.” Iepriekš veicot diskusijas ar ieinteresētajām iestādēm, 2015. gada septembrī Valsts kontrole likumprojektu nosūtīja Saeimas Publisko...

Kurzemes apgabaltiesa 14. maijā daļēji apmierināja prokurora protestu, atzina apsūdzētos nodokļu krāpšanā par vainīgiem un sodīja ar reālu brīvības atņemšanas sodu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par valsts budžeta līdzekļu izkrāpšanu lielā apmērā. Nolūkā izvairīties no PVN nomaksas un iegūt tiesības uz PVN pārmaksas atmaksu no valsts budžeta, apsūdzētie sagatavoja dokumentus ar nepatiesu informāciju par faktiski nenotikušiem darījumiem par automašīnu un to rezerves daļu iegādi 917735.70 EUR apmērā. Šo nepatieso informāciju par reāli nenotikušiem darījumiem apsūdzētie apzināti iekļāva PVN deklarācijās un iesniedza VID. Nenomaksājot PVN un izkrāpjot no valsts budžeta 160 203.84 EUR, valstij tika nodarīti zaudējumi lielā apmērā. Kurzemes apgabaltiesa abas personas atzina par vainīgām un sodīja ar reālu brīvības atņemšanu – vienu personu uz 2 gadiem un 9 mēnešiem, ar policijas kontroli uz 2 gadiem, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz 3 gadiem, bet otru personu uz 2 gadiem un 6 mēnešiem, ar policijas kontroli uz 2 gadiem, atņemot tiesības...

Augstākajā tiesā 17. maijā notika tikšanās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Ģenerālprokuratūras pārstāvjiem, lai pārrunātu nodokļu piedziņas problēmas tiesvedību procesos. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, atklājot tikšanos, norādīja, ka Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa ir veikusi tiesu prakses apkopošanu un secinājusi, ka nenomaksāto nodokļu piedziņa notiek gan administratīvā procesa, gan kriminālprocesa, gan civilprocesa kārtībā. Šāda situācija var radīt procesu pārklāšanos vai rezultātu pretrunas. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzema atzīmēja jautājuma aktualitāti, jo arī VID šobrīd veic nepieciešamās organizatoriskās pārbaudes, lai sistematizētu savus iekšējo resursu efektīvu izmantošanu un novērstu dublēšanos. Uzsverot, ka aicinājums uz sanāksmi ir bijis ļoti aktuāls, proti, ka tas ļaus turpināt strādāt pie uzlabojumiem. Sanāksmes dalībnieki diskutēja, vai risinājumam nepieciešama doktrīnas un tiesu prakses maiņa vai normatīvā regulējuma grozījumi. Īpaša uzmanība tika pievērsta kriminālprocesā izskatāmo kaitējuma kompensācijas prasījumu izlemšanai. Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe norādīja uz problēmām normatīvajā regulējumā un atzīmēja, ka par tām jau pirms...

Satversmes tiesa 16. maijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2018-17-03 “Par Rīgas domes 2006. gada 7. februāra saistošo noteikumu Nr. 38 “Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 459. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam”. Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas (pieteikuma iesniedzēja) pieteikuma. Administratīvās rajona tiesā bija vērsusies azartspēļu organizētāja – sabiedrība ar ierobežotu atbildību “ALFOR”, pārsūdzot tam adresēto Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50 – Rīgas vēsturiskā centra teritorijā. Lēmums citstarp pamatots ar apstrīdēto normu. Pēc pieteikuma iesniedzējas ieskata, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs. Pēc lietas ierosināšanas Satversmes tiesa saņēmusi Administratīvās rajona tiesas un Administratīvās apgabaltiesas lēmumus par...

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns 16. maijā tikās ar tiesu priekšsēdētājiem, lai spriestu par iespēju izveidot specializētu tiesu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu lietu izskatīšanai. Tiesu sistēmas efektivitātei ir nozīmīga loma valsts tautsaimniecības attīstībā, turklāt efektīva un kvalitatīva tiesu sistēma ir būtisks priekšnoteikums komercdarbības vides attīstībai un iedzīvotāju labklājībai. Tikšanās laikā tieslietu ministrs uzsvēra: “Uzņēmējdarbības ietvaros nenoliedzami būtiska nozīme ir tam, cik ātri var panākt savu tiesību aizsardzību tiesā, tomēr vienlīdz svarīgi ir nodrošināt augstu nolēmumu kvalitāti un taisnīguma atjaunošanu. Rūpīgs un neatlaidīgs darbs pie tieslietu sistēmas attīstības ir arī Latvijas starptautiskās reputācijas jautājums, tāpēc es apliecinu savu gatavību pieņemt visus nepieciešamos lēmumus izvirzītā mērķa - panākt ātru un kvalitatīvu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu un korupcijas lietu izskatīšanu – sasniegšanai”. Sarežģītu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu izskatīšana prasa padziļinātas zināšanas ekonomikā, grāmatvedībā, banku jomā un komerctiesībās, tāpēc šādas specializētas tiesas izveide ļautu attiecīgās kategorijas lietas izskatīt daudz profesionālāk, ātrāk un kvalitatīvāk, veidojot...

Personas savu gribu attiecībā uz sava ķermeņa un orgānu izmantošanu pēc nāves varēs paust, izdarot attiecīgu atzīmi e-veselības sistēmā. To paredz 16.maijā Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā". Likuma izmaiņas noteiks precīzu un nepārprotamu kārtību, kādā tiek iegūta un reģistrēta piekrišana audu un orgānu ziedošanai Latvijā. Likums paredz katrai pilngadīgai personai tiesības savas dzīves laikā izteikt gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, izdarot atzīmi vienotajā veselības nozares elektroniskajā sistēmā. Šāda iespēja tiks nodrošināta no 2021.gada 1.februāra. Patlaban, lai iesniegtu šādu iesniegumu un šī informācija tiktu fiksēta Iedzīvotāju reģistrā, interesenti sastopas ar pārlieku administratīvo slogu, kas var atturēt no izvēles izdarīšanas, norāda likumprojekta autori. Ja informācijas sistēmā nebūs ziņu par mirušā cilvēka gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, ārstniecības iestādei būs pienākums noskaidrot mirušās personas izteikto gribu no viņa...

Senāta Administratīvo lietu departaments 2019. gada 10. aprīlī rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Citadele līzings un faktorings” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2014.gada 16.oktobra lēmuma atcelšanu, sakarā ar SIA „Citadele līzings un faktorings” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 4.oktobra spriedumu. Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – dienests) pieteicējai SIA „Citadele līzings un faktorings” veica pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa auditu, kā rezultātā ar VID 2014.gada 16.oktobra lēmumu pieteicējai papildu nomaksai budžetā aprēķināts PVN, soda nauda un nokavējuma nauda, samazināts budžetā maksājamais PVN, kā arī samazināti 2012.gada deklarētie zaudējumi. Pieteicēja pārsūdzēja minēto lēmumu daļā par papildus aprēķināto PVN, soda naudu un nokavējuma naudu. Administratīvā apgabaltiesa pievienojās pirmās instances tiesas lēmumam un ar 2016.gada 4.oktobra spriedumu pieteicējas pieteikums noraidīja. Lietā ir strīds, vai starp līguma pusēm ir izveidojušās nomas attiecības un pieteicējai bija tiesisks pienākums, priekšlaicīgi pārtraucot nomas pirkuma līgumus, aprēķināt PVN par lietu (automašīnu) nomu,...

Centrālās vēlēšanu komisija (CVK) paziņojusi, ka daļa vēlētāju varētu nebūt saņēmuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sūtīto informāciju par to, kurā vēlēšanu iecirknī jābalso šā gada 25. maija Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tāpēc CVK informē par iespējām noskaidrot savu vēlēšanu iecirkni, ja paziņojums nav saņemts: - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes e-pakalpojumā "Vēlēšanu iecirkņa noskaidrošana" - zvanot CVKuzziņu tālrunim 67049999 darba dienā no plkst. 8.00 līdz 20.00. 24. un 25. maijā tālrunis strādās no plkst. 7.00 līdz 20.00. Iespēja balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir vēlēšanu dienā, 25.maijā, no pl. 7.00 līdz 20.00 iecirknī, kurā vēlētājs reģistrēts, vai iepriekšējās balsošanas dienās: trešdien, 22.maijā, - no plkst. 17.00 līdz 20.00, ceturtdien, 23.maijā, - no plkst. 9.00 līdz 12.00, piektdien, 24.maijā, - no plkst. 10.00 līdz 16.00. Iepriekšējā balsošana notiks vēlēšanu iecirkņos Latvijā, un iepriekšējās balsošanas dienās balsot var savā vai citā vēlēšanu iecirknī. CVK norāda, ka balsošana citā iecirknī būs iespējama, ja starp vēlētāja...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā - SIA „Latbūve projekts” (turpmāk – Sabiedrība) ir piemērota soda nauda 10 000 EUR apmērā, kā arī uzlikts tiesiskais pienākums izbeigt lēmumā konstatēto negodīgo komercpraksi un aizliegta līdzīgas negodīgas komercprakses īstenošana turpmāk. Sabiedrības komercprakse tika īstenota tīmekļvietnē playshop.lv, patērētājiem piedāvājot un pārdodot dažādas preces. PTAC saņēma vairākus patērētāju iesniegumus, kuros konstatēja, ka sabiedrība vietnē ir maldinājusi patērētājus par piedāvāto preču pieejamību vai to pieejamību noteiktajā termiņā, kā arī nav piegādājusi patērētājiem pasūtītās preces apsolītajā termiņā. Vienlaikus, atbilstoši patērētāju sniegtajai informācijai, sabiedrība nav risinājusi patērētāju sūdzības, tai skaitā, neatmaksājot naudu gadījumos, kad patērētāji izbeidz līgumu tādēļ, ka vietnē pasūtītās preces nav piegādātas. Papildus minētajam patērētājiem ar sabiedrību nebija iespējams sazināties, jo sabiedrība neatbildēja uz patērētāju vēstulēm un tālruņu zvaniem. Lai izvērtētu konkrēto situāciju, PTAC centās sazināties ar sabiedrību, pieprasot paskaidrojumus, taču atbildes uz PTAC nosūtītajām vēstulēm netika sniegtas. Vienlaikus PTAC...

Saeimas deputāti 9.maijā ir konceptuāli atbalstījuši likumprojektu "Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem", kas paredz, ka bērniem, kuri dzimuši pēc 2020.gada 1.janvāra, vairs netiks piešķirts nepilsoņa statuss. Iecerēts, ka turpmāk bērniem tiks piešķirta Latvijas pilsonība, ja vien bērna vecāki nebūs vienojušies par citas valsts pilsonību un bērns nebūs citas valsts pilsonis. Likumprojekta, kuru Saeimā iesniedzis Valsts prezidents, anotācijā norādīts, ka tas attieksies uz nelielu bērnu skaitu, jo atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem, 2016.gadā kā nepilsoņi reģistrēti 47 bērni, 2017.gadā – 51, savukārt 2018.gadā - 33 bērni. "Valstij ir jārada apstākļi, kas nepieļauj turpmāku nepilsoņa statusa piešķiršanu, jo sākotnējais mērķis, ieviešot nepilsoņa statusu, nekad nav bijis saglabāt to pilnīgi visiem nenoteiktu laiku. Tas bija noteikts kā pagaidu statuss, lai persona ar laiku iegūtu Latvijas pilsonību vai izvēlētos citu valsti, ar kuru nostiprināt savu tiesisko saikni,” atzīmējis Valsts prezidents Raimonds Vējonis. “Likumprojekta mērķis ir panākt to, ka 2019.gada 31.decembris būtu pēdējais...

Tieslietu ministrija informē, ka kopš 2018. gada 1. jūlija Latvijas zvērinātu notāru klientu portālā www.latvijasnotars.lv konsultācija pie notāra var notikt videorežīmā un notariālās darbības var veikt attālināti. Tādējādi vairs nevienam, kurš, piemēram, atrodas prombūtnē ārvalstīs, nav jāmēro ceļš uz Latviju, ja rodas nepieciešamība pēc zvērināta notāra pakalpojumiem. Izdot pilnvaru, piekrišanu, uzsākt mantojuma lietu, saņemt juridisku konsultāciju, nokārtot laulības šķiršanu, sagatavoties nekustamā īpašuma pirkšanas-pārdošanas darījumam un vēlāk arī noslēgt to, taisīt testamentu – tas viss tagad ir iespējams arī attālināti. Turklāt notariāts Latvijā ir pirmais un pašlaik arī vienīgais Baltijā un Eiropā, kas šādi pieejams cilvēkiem – tiešsaistē www.latvijasnotars.lv. Videokonsultācijas iespēja padara notārus vēl pieejamākus brīžos, kad tas nepieciešams. Īpaši aktuāli tas ir tiem aptuveni 200 000 cilvēku, kuri dzīvo un strādā ārpus Latvijas. Taču arī tiem Latvijas iedzīvotājiem kuriem nav iespēju vai vēlēšanās mērot ceļu līdz notāra birojam, tā ir papildu ērtība. Ieguvēji ir arī uzņēmēji, kas turpmāk var attālināti kārtot lietas,...

Valdībā pieņemts lēmums, ka turpmāk vairs nenotiks Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdes. Jautājumus, kurus līdz šīm izskatīja MKK sēdē, pēc Ministru prezidenta atsevišķa norādījuma sagatavos Valsts kanceleja un iesniegs izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdienās vai Ministru kabineta sēdē, kas parasti plānota otrdienās. Līdz šim pirms lēmumu pieņemšanas valdība atsevišķus jautājumus izdiskutēja Ministru prezidenta vadītās MKK sēdēs, kurās ar ar balsstiesībām piedalījās visi valdības locekļi, un viņi varēja izteikties par katru jautājumu. Atšķirībā no Ministru kabineta sēdēm, lēmumu pieņemšanai MKK kvorums nebija nepieciešams. MKK izvērtēja jautājumus, kurus institūcijas nebija pilnībā saskaņojušas un par kuriem nebija panākta vienošanās Valsts sekretāru sanāksmē. Tāpat tajā apsprieda projektus, par kuriem Valsts kancelejai, noformējot tos izskatīšanai Ministru kabineta sēdē, bija radušies būtiski juridiski vai redakcionāli iebildumi. Ar padomdevēja tiesībām šajās sēdēs piedalījās valsts sekretāru sanāksmes balsstiesīgie dalībnieki, citas amatpersonas, kā arī projektu izstrādātāji un citu institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Tādējādi pirms lēmuma pieņemšanas varētu uzklausīt jautājumā iesaistītās...