Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

TIESĪBAS

Valsts kontrole varēs piedzīt zaudējumus no amatpersonām
Valsts kontrole varēs piedzīt zaudējumus no amatpersonām
Saeima ceturtdien, 20.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts kontroles likumā, ar kuriem paplašinātas Valsts kontroles (VK) tiesības – noteiktas pilnvaras piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām. Likums papildināts ar jaunu nodaļu, kas nosaka zaudējumu piedziņas procesuālo kārtību. Grozījumi noteic: ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētās amatpersonas to varēs pārsūdzēt tiesā. Grozījumu izskatīšanas gaitā par likumprojekta virzību atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem Valsts kontroliere Elita Krūmiņa pauda, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu. Piedziņa paredzēta gadījumos, kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi, un vērā tiks ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra. Plānots, ka VK...
Piespriež brīvības atņemšanu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas
Piespriež brīvības atņemšanu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa, piedaloties Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurorei, piespriedusi reālu brīvības atņemšanas sodu uz vienu gadu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas 181 720 EUR apmērā. Saskaņā ar apsūdzību persona ieguva kontroli pār kādu uzņēmumu, kas saistīts ar lauksaimniecības izejvielu produkcijas tirdzniecību. Lai slēptu savu iesaistīšanos minētā uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanā, apsūdzētais piedāvāja savai paziņai kļūt par uzņēmuma vienīgo valdes locekli un īpašnieci un laika posmā no 2015. gada jūlija līdz decembrim uzņēmuma vārdā pats organizēja un veica reālu finansiāli – saimniecisko darbību. To ar savu aktīvu darbību atbalstīja otrā apsūdzētā, parakstot dokumentus, nodrošinot piekļuvi uzņēmuma naudas līdzekļiem un maksāšanas līdzekļiem, VID EDS u.c. Nolūkā izvairīties no PVN nomaksas apsūdzētais nodrošināja, ka uzņēmuma PVN deklarācijās VID EDS tika norādīti faktiski nenotikuši darījumi par it kā saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, tādā veidā prettiesiski palielinot PVN priekšnodokļa apmēru un samazinot valsts budžetā maksājamo nodokli. Tāpat viņš ar atbalstītājas palīdzību izvairījās arī...
Konkurences padome apkopojusi 2018. gadā paveikto
Konkurences padome apkopojusi 2018. gadā paveikto
Konkurences padome apkopojusi datus par 2018. gadu un secinājusi, ka pērn bijis rekordlielais apvienošanos darījumu izvērtējumu skaits. Tas lika analizēt apmēram 25 tautsaimniecības nozares, lai tajās nepieļautu konkurences samazināšanos. Konkurences padome 2018. gadā atklāja divas aizliegtas vienošanās, un abas bija saistītas ar konkurentu neatļautu darbību saskaņošanu jeb karteļiem publiskajos iepirkumos. Pērn padome saņēma deviņus iesniegumus no iepirkumu rīkotājiem par iespējamām karteļu vienošanām. Konstatēts viens dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpums, bet no uzņēmumu apvienošanās 21 pieteikuma apvienošanās atļauta 19 gadījumos. Tāpat konstatēts viens pārkāpums - apvienošanās savlaicīga nepaziņošana. Vienā gadījumā konstatēta negodīga mazumtirdzniecības prakse. Pērn Konkurences padome uzņēmumiem piemērojusi naudas sodus 308 514 eiro apmērā, savukārt naudas sodi 445 613 eiro apmērā ieskaitīti valsts budžetā. Aizvadītajā gadā Konkurence padome sodījusi astoņus uzņēmumus, izbeigusi septiņas tiesvedības, kurās visos gadījumos atstāts spēkā Konkurences padomes lēmums. Tāpat noslēgti trīs administratīvie līgumi, izbeidzot tiesisko strīdu. Pērn arī saņemti 290 iesniegumi par konkurences tiesību jautājumiem, no tiem 63...
Par amatpersonu nelikumīgu darbību Valsts kontrolei plāno piešķirt zaudējumu piedziņas tiesības
Par amatpersonu nelikumīgu darbību Valsts kontrolei plāno piešķirt zaudējumu piedziņas tiesības
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 12.jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts kontroles likumā, kas paredz paplašināt Valsts kontroles (VK) tiesības – noteikt pilnvaras piedzīt zaudējumus no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām. Ar grozījumiem likumu plānots papildināt ar jaunu nodaļu, kas noteiks zaudējumu piedziņas procesuālo kārtību. Grozījumi paredz: ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā. Iepriekš deputātiem Valsts kontroliere Elita Krūmiņa pauda, ka rosinātie grozījumi ir par amatpersonu nelikumīgu darbību, nevis nelietderīgas rīcības rezultātā radītu iespējamu kaitējumu. Piedziņa paredzēta gadījumos, kad būs pārkāpts normatīvais akts un konstatēti zaudējumi, un vērā tiks ņemti vainu mīkstinoši apstākļi, piemēram, ja tiesību norma bijusi neskaidra. Plānots, ka VK vispirms ļaus rīkoties pašai...
Tieslietu padome argumentē, kāpēc iebilst pret ekonomiskās tiesas veidošanu
Tieslietu padome argumentē, kāpēc iebilst pret ekonomiskās tiesas veidošanu
Tieslietu padome nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Jutai Strīķei un Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētājai Inesei Lībiņai-Egnerei, darot zināmu Tieslietu padomes lēmumu neatbalstīt ekonomisko lietu tiesas veidošanu un argumentus šādai nostājai. Tieslietu padome 3.jūnijā izvērtēja Tieslietu ministrijas sagatavoto konceptuālo ziņojumu „Par ekonomisko lietu tiesas izveidi” un atzina, ka šādas tiesas izveides nepieciešamais pamatojums ne tikai netiek saistīts ar pēdējos gados veikto tiesu sistēmas reformu rezultātiem, bet arī nonāk ar tiem pretrunā. Pēdējo gadu laikā jau ir veiktas trīs būtiskas tiesu sistēmas reformas, kas vērstas uz tiesu darba kvalitātes paaugstināšanu, – pāreja uz tīro trīs instanču tiesu sistēmu, zemesgrāmatu tiesnešu integrācija vispārējās jurisdikcijas tiesās, kā arī tiesu teritoriālā reforma, apvienojot rajona (pilsētas) tiesas, tieši ar mērķi izveidot lielākas tiesas un tādējādi radīt priekšnoteikumus tiesnešu padziļinātai specializācijai. Tieslietu padome atzīst tiesnešu padziļinātas specializācijas nepieciešamību sarežģītu lietu izskatīšanā, un tā ir iespējama esošās tiesu sistēmas ietvaros. Koncepcijā pausta tikai abstrakta ideja...
Var iepazīties ar pārskatu par to, kā ES līmenī risinātas lietas intelektuālā īpašuma lietās
Var iepazīties ar pārskatu par to, kā ES līmenī risinātas lietas intelektuālā īpašuma lietās
Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa sagatavojusi pārskatu par Eiropas Savienības Tiesā un Vispārējā tiesā izskatītajām lietām intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos laikā no 2017.gada janvāra līdz 2019.gada maijam. Pārskatā iekļautas 23 lietas gan preču zīmju un dizainparaugu, gan autortiesību jomā, kurās risināti jautājumi, piemēram, par to, vai reģistrējama preču zīme, kas sakrīt ar pazīstama futbolista vārdu; vai pārtikas produkta garša tiek aizsargāta ar autortiesībām; vai skolēni drīkst brīvi pieejamu fotogrāfiju no ceļojumu tīmekļa vietnes izmantot prezentācijā un publiskot skolas tīmekļa vietnē; vai anulējama preču zīme, kas neatbilst sabiedrības kārtībai un morāles principiem; vai dizainparaugs atzīstams par spēkā neesošu sakarā ar novitātes trūkumu utt. Tā, piemēram, interesants ir Vispārējās tiesas 2018. gada 26. aprīļa spriedums lietā “Messi Cuccittini/EUIPO - J-M.-E.V. e hijos (MESSI)”, T‑554/14, ECLI:EU:T:2018:230 (pārsūdzēts EST: “EUIPO v Messi Cuccittini”, C‑449/18 P). Futbolists Lionels Andress Mesi Kuksitini (Lionel Andrés Messi Cuccittini) vēlējās reģistrēt ES grafisko preču zīmi, t.sk. uz sporta apģērbu, apaviem, inventāru,...
ES mēroga sanāksmē spriež par digitālo risinājumu ieviešanu tiesu iestāžu sadarbībā civillietās un komerclietās
ES mēroga sanāksmē spriež par digitālo risinājumu ieviešanu tiesu iestāžu sadarbībā civillietās un komerclietās
Ceturtdien, 6.jūnijā, tieslietu ministrs Jānis Bordāns Luksemburgā piedalījās Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē, kurā ministri apspriež digitālo tehnoloģiju plašāku ieviešanu tiesu iestāžu sadarbībā civillietās un komerclietās. Sanāksmes laikā pēc Rumānijas prezidentūras iniciatīvas notika ES dalībvalstu ministru viedokļu apmaiņa par labākajiem risinājumiem, kā modernizēt tiesas dokumentu pārrobežu pārsūtīšanu ES dalībvalstu starpā civillietās un komerclietās. Latvija atbalsta drošas decentralizētas sistēmas izveidi, ietverot savstarpēji savienotas ES dalībvalstu tiesu sistēmas ar e-CODEX starpniecību. Politiskajās debatēs tieslietu ministrs uzsvēra, ka tiesas dokumentu izsniegšana un pierādījumu savstarpējā apmaiņa ir tikai neliels fragments kopējā ES e-pārvaldības, e-pakalpojumu, tiesu digitalizācijas sistēmā un moderno tehnoloģiju izmantošanā. Arī tieslietu jomai ir jāspēj pilnībā iekļauties kopējā e-risinājumu attīstībā. 2021.gada 1.janvārī Latvija plāno sākt strādāt jau ar otrās paaudzes Tiesu informatīvo sistēmu. ES Padomes sanāksmē tieslietu ministri apspriedīs arī lēmumu projektus par sarunu uzsākšanu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par pārrobežu piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās, kā arī par dalību sarunās...
Darba līgumu noslēgšana ar asociētā profesora un tā amatā ievēlētu personu, nenodrošinot aizsardzību pret šādu līgumu ļaunprātīgu izmantošanu, neatbilst Satversmei
Darba līgumu noslēgšana ar asociētā profesora un tā amatā ievēlētu personu, nenodrošinot aizsardzību pret šādu līgumu ļaunprātīgu izmantošanu, neatbilst Satversmei
Satversmes tiesa 7. jūnijā ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2018-15-01 “Par Augstskolu likuma 27. panta piektās daļas un 30. panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētās normas Augstskolu likuma 27. panta piektā daļa: “Akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām nav piemērojams Darba likuma 45. panta pirmajā daļā noteiktais darba līguma termiņa ierobežojums. Darba līgumu ar akadēmiskajā amatā ievēlēto personu (profesoru, asociēto profesoru, docentu, lektoru, asistentu) slēdz rektors uz ievēlēšanas laiku – sešiem gadiem.” Augstskolu likuma 30. panta ceturtā daļa: “Asociēto profesoru saskaņā ar šā likuma 33. panta noteikumiem atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome. Pamatojoties uz nozares profesoru padomes lēmumu, rektors noslēdz darba līgumu ar asociēto profesoru.” Lietas izskatīšanas gaitā Satversmes tiesa, ņemot vērā normu ciešo saistību, kā arī nepieciešamību ievērot Satversmes tiesas procesa principus, nolēma paplašināt prasījumu, izvērtējot arī Augstskolu likuma 28. panta otrās daļas satversmību. Minētā tiesību norma noteic: “Profesoru saskaņā ar šā...
Pirmajā likuma darbības mēnesī saņemti 14 trauksmes cēlēju ziņojumi
Pirmajā likuma darbības mēnesī saņemti 14 trauksmes cēlēju ziņojumi
Trauksmes celšanas likuma darbības pirmajā mēnesī valsts pārvaldes iestādēs* saņemts 41 iesniegums, kas noformēts kā trauksmes celšanas ziņojums. Izvērtējot to saturu, par trauksmes celšanas ziņojumiem atzīti 14 un ar tiem kompetentās institūcijas turpinās strādāt pēc būtības. Jomas, par kurām iedzīvotāji ir cēluši trauksmi maijā, ir izvairīšanās no nodokļu nomaksas, amatpersonu bezdarbība, nolaidība vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, darbinieku fiktīva nodarbināšana, korupcija, krāpšana, darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi, darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi un pārkāpumi publisko iepirkumu jomā. Aptaujātās iestādes norāda, ka iedzīvotāji aktīvi sazinās ar to kontaktpersonām, lai uzzinātu vairāk par trauksmes celšanu. Piemēram, Valsts kancelejas Trauksmes cēlēju kontaktpunkts mēneša laikā klātienē konsultējis 6 personas un 64 personām sniedzis konsultācijas elektroniski vai sazvanoties. Valsts kancelejas Trauksmes cēlēju kontaktpunktā kopumā pozitīvi vērtē likuma darbības pirmo mēnesi, jo iedzīvotāji ir izrādījuši vēlmi cīnīties pret dažādiem pārkāpumiem. Tomēr daļa iedzīvotāju vēl nav pilnībā izpratuši Trauksmes celšanas likuma būtību, jo tiek ziņots arī...
Konferencē diskutēs par ģimenes uzņēmējdarbību un mantojuma tiesībām
Konferencē diskutēs par ģimenes uzņēmējdarbību un mantojuma tiesībām
Agrāk vai vēlāk pienāk laiks, kad katrs īpašnieks sāk domāt par to, ka kādreiz bizness būs jānodod mantojumā. Tāpēc labāk to ieplānot laikus, sagatavot mantotāju un pārdomāt savu nākotnes plānu “B”. Lai iepazīstinātu ar iespējamiem risinājumiem mantojumu lietās, 14. jūnijā plkst. 10 tiek rīkota konference "ĢIMENES UZŅĒMĒJDARBĪBA un MANTOJUMA TIESĪBU JAUTĀJUMI". Konferences norises vieta - Latvijas Universitātes Humanitāro un sociālo zinību centrs, Kalpaka bulvāris 4. Konferencei paredzēta arī video tiešraide. Konferencē par nākotnes pilnvarojumu un testamentu runās Gatis Litvins, Dr.iur., Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektors, Notariāta institūta direktors. Par ģimenes biznesu un mantojuma saistību ar nodokļu regulējumu informēs Elīna Putniņa, Rödl & Partner, , nodokļu konsultāciju nodaļas vadītāja, sertificēta nodokļu konsultante, savukārt par tiesībām uz mantojuma neatņemamo daļu runās Indulis Šermukšnis, Kurzemes apgabaltiesas zvērināts notārs. Savu līdzdalību konferencē apstiprinājuši arī pārstāvjo no Maltas un Lietuvas. Ar konferences programmu var iepazīties šeit. Pieteikšanās konferencei šeit. Konferences laikā tiks aplūkots šāda tematika: 1) PĀRDOT...
Tieslietu padome neatbalsta specializētas ekonomiskās tiesas izveidi Latvijā
Tieslietu padome neatbalsta specializētas ekonomiskās tiesas izveidi Latvijā
Atzīstot, ka kvalitatīvam tiesvedības procesam tiesnešu specializācija ir nepieciešama, Tieslietu padome tomēr nepiekrīt atsevišķas specializētas ekonomisko lietu tiesas veidošanai. Tieslietu padome uzskata, ka šādas tiesas izveidei šobrīd trūkst pietiekamu argumentu un nepieciešamības pamatojuma, kā arī seku izvērtējuma. Tieslietu padomes locekļi debatēs norādīja – ja jaunas tiesas izveides mērķis ir tiesnešu specializācija, tad tā jau pastāv esošajā tiesu sistēmā. Pēdējo gadu laikā veiktas trīs būtiskas tiesu sistēmas reformas, kas vērstas uz tiesu darba kvalitātes paaugstināšanu, – pāreja uz tīro trīs instanču tiesu sistēmu, zemesgrāmatu tiesnešu integrācija vispārējās tiesās, kā arī tiesu teritoriālā reforma, apvienojot rajona tiesas, tieši ar mērķi nodrošināt tiesnešu specializāciju. Nav izvērtēti realizēto reformu ieguvumi, bet jau piedāvāta atkal jauna reforma. Tas neveicina tieslietu sistēmas stabilitāti un sistēmisku attīstību. Savukārt, ja specializētās tiesas veidošanas mērķis ir lietu ātrāka izskatīšana, tad koncepcijā nav izvērtēti cēloņi, kas šobrīd ir par iemeslu ilgajiem procesiem – procesuālo likumu nepilnības, problēmas apsūdzībā, izmeklēšanā vai tiesas procesa...
Uz komersantam piederošas zemes piespiedu nomu attiecināms Komerclikumā noteiktais 3 gadu noilgums
Uz komersantam piederošas zemes piespiedu nomu attiecināms Komerclikumā noteiktais 3 gadu noilgums
Augstākās tiesas (Senāta) Civillietu departaments 30.maijā atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu strīdā par zemes zem daudzdzīvokļu nama Rīgā nomas maksas parāda piedziņu. Senāts spriedumā atzina par pamatotu atbildētājas - daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieces - kasācijas sūdzībā norādīto, ka zemes piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām ir komercdarījuma pazīmes un līdz ar to atbilstoši Komerclikumam prasības celšanai ir iestājies noilgums. Senāts lietu nodeva jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Maksātnespējīgās AS "Reversed" (pirms reorganizācijas - AS "Latzemes nekustamie īpašumi", pēc nosaukuma maiņas - AS "Latzemes aktīvi") vārdā administrators 2015.gadā cēla tiesā prasību, lūdzot atzīt, ka starp prasītāju un atbildētāju pastāvēja zemes nomas tiesiskās attiecības un piedzīt no atbildētājas nomas maksas parādu un nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju par laiku no 2010.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 26.martam. Prasības pieteikumā norādīts, ka starp prasītāju un daudzdzīvokļu nama dzīvokļu īpašniekiem, arī atbildētāju, pastāvēja zemes nomas tiesiskās attiecības, taču līgums nebija noslēgts un maksājumi nav veikti. Atbildētājas parāds aprēķināts proporcionāli viņas īpašumā...
Plāno veidot tikai uz ekonomiskajām lietām specializētu tiesu
Plāno veidot tikai uz ekonomiskajām lietām specializētu tiesu
Pirmdien, 3. jūnijā, tieslietu ministrs Jānis Bordāns Tieslietu padomes locekļiem prezentēja plānu ekonomisko lietu tiesas izveidošanai Latvijā, izvirzot to kā valsts mēroga prioritāti, lai nepieļautu turpmāku Latvijas tiesiskuma reputācijas graušanu. "Ņemot vērā ieilgušo finanšu noziegumu, komercstrīdu un korupcijas lietu iztiesāšanu, liekot apšaubīt tiesiskumu Latvijā, ekonomisko lietu tiesas izveide ir ierindojama kā valsts mēroga prioritāte," uzsver tieslietu ministrs J.Bordāns. Vairumā attīstītajās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā piemēram, Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Horvātijā, Zviedrijā, Vācijā, pastāvot viena vai vairākas specializētās tiesas, kurām ir ekskluzīva jurisdikcija konkrētos jautājumos, tāpēc specializētās tiesas izveide esot viens no galvenajiem veiksmīgas valsts ekonomiskās attīstības priekšnosacījumiem. Plānots, ka ekonomisko lietu tiesa būs kā patstāvīga rajona (pilsētas) tiesas instance, bet apelācijā – specializēta kolēģija, kurā tiesneši un darbinieki tiks atlasīti pēc augstiem kvalifikācijas kritērijiem, izvērtējot arī reputācijas aspektu. Līdz 2019. gada beigām tiek plānots izstrādāt un pieņemt normatīvos aktus ekonomisko lietu tiesas izveidošanai, savukārt līdz 2020. gada decembrim - atlasīt un apmācīt tiesnešus...
Starpinstitucionālajai saskaņošanai izsludināti jaunie Kadastrālās vērtēšanas noteikumi, paredz kadastrālo vērtību pieaugumu
Starpinstitucionālajai saskaņošanai izsludināti jaunie Kadastrālās vērtēšanas noteikumi, paredz kadastrālo vērtību pieaugumu
Valsts sekretāru sanāksmē 28. maijā starpministriju saskaņošanai nodots Ministru kabineta noteikumu projekts "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi". Jauno noteikumu mērķis ir uzlabot kadastrālās vērtēšanas metodiku, lai nodrošinātu sabiedrību ar kvalitatīvu, atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus informācijai noteiktu kadastrālo vērtību visiem nekustamajiem īpašumiem. Projekts, kad tiks akceptēts valdības sēdē, aizstās Ministru kabineta 2006. gada 18. aprīļa noteikumus Nr. 305 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi" (noteikumi Nr. 305). Paredzēts, ka jaunās normas, kas regulē kadastrālo vērtību aprēķinu, stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Jaunie Kadastrālās vērtēšanas noteikumi sagatavoti Tieslietu ministrijā un ar tiem paredzēts pārskatīt īpašumu klasificēšanu un grupēšanu; atkārtoti izvērtēt zemes un ēkas vērtību sadalījumu kopējā īpašuma vērtībā; mainīt apgrūtinājumu piemērošanu zemei – kadastrālās vērtības aprēķinā ietvert tikai tos apgrūtinājumus, kas samazina nekustamā īpašuma vērtību tirgū; daudzdzīvokļu māju apbūves zemei noteikt apbūvei vērtējamo standartplatību atkarībā no apbūves intensitātes, lai lielām nestandarta zemes vienībām kā apbūvi neievērtētu zaļo zonu; kā arī pārskatīt kadastrālo vērtību vidējās atbilstības nekustamā īpašuma tirgus...
Vai kļūdaina rēķina saņemšanas gadījumā tā apstrīdēšanai ir vērts vērsties tiesā?
Vai kļūdaina rēķina saņemšanas gadījumā tā apstrīdēšanai ir vērts vērsties tiesā?
Rēķina izrakstīšana pati par sevi nenodibina parādsaistību, tāpēc prasība par rēķina atzīšanu par spēkā neesošu nav vērsta uz konkrēta tiesību vai likumīgu interešu aizskāruma vai apstrīdējuma novēršanu Civilprocesa likuma 1.panta pirmā daļas izpratnē, atzinis Latvijas Republikas Senāta Civillietu departaments 2019.gada 14.marta spriedumā lietā Nr. C29691515, SKC-70/2019. Tiesa norāda, ka likums vispārīgi neaizliedz personai aizstāvēt savas tiesības, lūdzot tiesu atzīt kādu dokumentu (darījumu), kas ir bijis iemesls viņas tiesību aizskārumam, par spēkā neesošu, tādā veidā faktiski anulējot šā dokumenta negatīvo ietekmi uz personu. Tāpat likums neaizliedz personai, realizējot Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības aizstāvēties pret celto prasību, apstrīdēt rēķinā iekļautas maksājuma pozīcijas tiesiskumu un pamatojumu. Tomēr tiesa norāda, ka tiesas aizsardzību Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā bauda persona, kuras prasījums saistāms ar tās tiesību aizskārumu. Jebkurai prasībai jābūt vērstai uz konkrēta tiesību vai interešu aizskāruma vai apstrīdējuma novēršanu. Savukārt tiesai, aizstāvot personu aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības, jāizvēlas un jāpiemēro atbilstošs tiesību aizsardzības līdzeklis,...