TIESĪBAS

Kā tiesiski korekti atrisināt finansiālās grūtības, atjaunojot uzņēmuma maksātspēju, ja vien tas ir objektīvi iespējams? Maksātnespējas kontroles dienests atzīst, ka risināt finansiālās grūtības ir iespējams neiesaistot tiesu (uzņēmuma parādu ārpustiesas restrukturizācija), kā arī tiesas apstiprinātā procesā (tiesiskās aizsardzības process, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, juridiskās personas maksātnespējas process un fiziskās personas maksātnespējas process). Parādu ārpustiesas restrukturizācija Pirms tiesā tiek ierosināta maksātnespējas procesa lieta, finanšu grūtībās nonākušajam saimnieciskās darbības veicējam (parādniekam) un kreditoriem ir iespēja veikt savstarpēji saskaņotu parādu restrukturizāciju jeb parādu ārpustiesas restrukturizāciju, kuras gaitā abas puses cenšas panākt vienošanos, lai izmainītu parāda atmaksas nosacījumus, ļaujot parādniekam turpināt saimniecisko darbību. Pēc būtības parādu ārpustiesas restrukturizācija ir tiesiskās aizsardzības procesa alternatīva, ja parādnieka un kreditoru starpā ir iespējams noslēgt savstarpēju vienošanos. Parādu ārpustiesas restrukturizācijas laikā parādnieks nebauda tiesas aizsardzību, tādēļ tas ir brīvprātīgs process no abām pusēm. Parādu ārpustiesas restrukturizācijas principi Latvijā ir definēti parādu ārpustiesas restrukturizācijas vadlīnijās (pieejamas šeit), pēdējā redakcija ir apstiprināta...

Maksātnespēja ir parādnieka stāvoklis, kad tā manta nav pietiekama, lai segtu visus kreditoru prasījumus, kuriem ir iestājies izpildes termiņš. Tāpēc juridiskas personas maksātnespējas procesa laikā parādnieka manta proporcionāli tiek sadalīta starp visiem kreditoriem. Maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt pats parādnieks vai kreditors, tostarp darbinieks, kam nav izmaksāta darba alga, informē Maksātnespējas kontroles dienests. Kreditors var iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja parādnieks – SIA vai A/S – nav nokārtojusi parādsaistības ne mazāk kā 4268 eiro apmērā. Ja juridiskā persona ir personālsabiedrība vai individuālais komersants, parādsaistību apmēram ir jābūt ne mazākam kā 2134 eiro. Darbinieks var iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu, ja uzņēmums nav izmaksājis darba samaksu, kaitējuma atlīdzību vai nav veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no izmaksai noteiktās dienas. Pirms maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanas kreditoram obligāti jābrīdina parādnieks! Parādniekam pašam jāiesniedz maksātnespējas procesa pieteikums, ja tas divu mēnešu laikā nespēj nokārtot parādsaistības, kam iestājies izpildes termiņš un parādnieks neveic aktīvas darbības,...

Fiziskas personas maksātnespējas process (FPMNP) ir paredzēts labticīgām fiziskām personām, kuras no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ vairs nav spējīgas segt vai ilgtermiņā nespēs segt savas saistības pret kreditoriem, bet vēlas atjaunot savu maksātspēju. Process nav piemērojams personām, kuras vēlas izvairīties no savu saistību izpildes, izmantojot FPMNP, informē Maksātnespējas kontroles dienests FPMNP neatbrīvo fizisko personu no tādiem prasījumiem kā uzturlīdzekļu samaksa, prasījumi no neatļautas darbības, nodrošinātā kreditora prasījumi, ja parādnieks ir saglabājis ieķīlāto mājokli, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK) un Krimināllikumā paredzētie sodi, kā arī kompensācijas par radīto kaitējumu. Personai pirms FPMNP uzsākšanas ir arī nopietni jāizvērtē, kādas ziņas ir sniegtas, ņemot aizdevumu, un vai rīcība ar piešķirtajiem kredītlīdzekļiem, kā arī rīcība ar savu mantu ir bijusi atbilstoša līguma nosacījumiem. FPMNP pieteikumu tiesā var iesniegt tikai pats parādnieks, ja pastāv vismaz viena no šādām maksātnespējas pazīmēm: 1) nav iespēju nokārtot iestājušās parādsaistības, kuras kopā pārsniedz 5000 eiro; 2) gada laikā nebūs iespējams...

Ministru kabineta sēdē 27. augustā tika skatīti un apstiprināti grozījumi Trauksmes celšanas likumā, kas nosteic administratīvo atbildību par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekam. Lai tie stātos spēkā, grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā. Nelabvēlīgas sekas trauksmes cēlājam var izpausties, piemēram, kā darbinieka sodīšana, pazemināšana amatā vai pārcelšana citā amatā, darba uzteikums, negatīvs darba snieguma novērtējums, atalgojuma izmaiņas, kā arī psiholoģiska vai fiziska ietekmēšana. Darbību var uzskatīt par nelabvēlīgām sekām trauksmes cēlējam vai tā radiniekam tikai tad, ja tā notikusi pēc trauksmes celšanas ziņojuma iesniegšanas. Šādā gadījumā pusei, kas ir radījusi nelabvēlīgās sekas trauksmes cēlējam vai viņa radiniekam, ir jāpierāda, ka šī darbība bijusi pamatota un nekādā veidā nav saistīta ar trauksmes celšanu. Pretējā gadījumā nelabvēlīgo seku radītājam tiks piemērots naudas sods, kas fiziskai personai ir no 30 līdz 700 eiro, amatpersonai – no 40 līdz 700 eiro, bet juridiskai personai – no 70 līdz 14 000 eiro. Administratīvā atbildība tiek noteikta...

Otrdien, 20. augustā, Ministru kabinets sniedza konceptuālu atbalstu Tieslietu ministrijas sagatavotajam ziņojumam “Par ekonomisko lietu tiesas izveidi”. Plānots, ka ekonomisko lietu tiesa savu darbību varētu uzsākt 2021. gada 1. janvārī. “Mūsdienās komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumus lietas kļūst arvien komplicētākas un to iztiesāšana tiesās nereti ieilgst, tāpēc mūsu pienākums veicināt sarežģītu un specifisku lietu izskatīšanas ātrumu un kvalitāti. Valdības prioritāte ir drošība, arī ekonomikā un investīciju piesaistē. Profesionalitāte un ātrums raksturo efektīvas tiesas būtību. Strīda izskatīšana un atrisināšana, atbilstošs sods saprātīgā termiņā – tas nozīmē: taisnīgums ir noticis. Tāpēc konkrētās komplicētās jomās ir nepieciešamas specializētas tiesas, koncentrējot tajās konkrētu jautājumu izskatīšanu. Arī vairumā ES dalībvalstu ir viena vai vairākas specializētas tiesas, kurām ir ekskluzīva kompetence specifiskos jautājumos,” akcentē tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Ministrs uzsver, ka specializētas ekonomisko lietu tiesas izveide, lietu izskatīšanas ātrums un nolēmumu kvalitāte veicinās komercdarbības vides attīstību un investīciju piesaisti, tas ir svarīgs priekšnoteikums sabiedrības labklājībai. Plānots, ka ekonomisko...

Senāts š.g. 19.augustā atcēla Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 20.decembra spriedumu, ar kuru apmierināta biedrības „Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība” (turpmāk – AKKA/LAA) prasība pret ārvalsts komersanti „Viasat AS” (šobrīd – AS „TV Play Baltics”) par autortiesību aizsardzību, zaudējumu piedziņu par autortiesību pārkāpumu un autoru darbu izmantošanas aizlieguma noteikšanu (lieta Nr. SKC-222/2019, C04339012). Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. AKKA/LAA, īstenojot tās pārstāvēto autoru tiesību kolektīvo pārvaldījumu, cēla prasību tiesā pret satelītprogrammu paketes piegādātāju – ārvalsts komersanti „Viasat AS”, lūdzot piedzīt no atbildētājas zaudējumu atlīdzību par autortiesību objektu retranslēšanu, izmantojot satelīta apraidi, un aizliegt izmantot biedrības „AKKA/LAA” pārstāvēto autoru darbus, tos retranslējot, līdz brīdim, kad puses būs noslēgušas licences līgumu par autoru darbu izmantošanu, kā arī uzlikt atbildētājai pienākumu pārtraukt televīzijas programmu signāla pieejamības nodrošināšanu tās klientiem Latvijas Republikas teritorijā līdz brīdim, kad puses būs noslēgušas licences līgumu par autoru darbu izmantošanu. Senāts atzīst, ka tam nav pamata...

Turpmāk ikvienam būs iespēja saņemt informāciju no valsts publiskajiem juridisko personu reģistriem tieši, bez starpniekiem, bez līgumsaistībām un tiešsaistē, informē Uzņēmumu reģistrs (UR). To paredz Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"” (turpmāk UR likums). Likumprojekts paredz arī turpmāk saglabāt amatpersonu personas kodu publisku pieejamību - atbilstoši Komerclikumā noteiktajam terminam “reģistra ieraksti” (8.pants). UR vērš uzmanību, ka turpmāk arī valsts iestāžu amatpersonu personas kodi būs tikpat publiski kā komersantu. Tā kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (Novēršanas likums) ir noteikts, ka UR dati no 2020.gada 1.janvāra ir jānodrošina visiem interesentiem bez maksas, tad UR likumā tiek noteikti principi datu saņemšanai – kāda informācija visiem brīvi pieejama tiešsaistē, kāda – tiešsaistē, bet ar autorizāciju un kāda – tikai pēc pamatota pieprasījuma. Plānots, ka UR likuma grozījumi, kuriem pēc to izskatīšanas Valsts sekretāru sanāksmē 15. augustā tiek uzsākts starpministriju saskaņošanas process, stāsies spēkā 2020.gada...

Valdības sēdē 13. augustā apstiprināts Ministru kabineta noteikumu projekts "Noteikumi par valsts fondētās pensijas kapitāla izmantošanu”. Šo noteikumu mērķis ir noteikt valsts fondētās pensijas kapitāla izmantošanas kārtību gadījumos, kad fondētās pensiju shēmas dalībnieks miris līdz vecuma pensijas piešķiršanai. Noteikumi stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā - 2020. gada 1. janvārī. Atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam un likumam “Par valsts pensijām”, pieprasot vecuma pensiju, persona var izvēlēties fondētās pensijas kapitālu pievienot pirmā pensiju līmeņa uzkrātajam kapitālam un ņemt vērā vecuma pensijas aprēķinā vai iegādāties dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi. Tādējādi no 2020. gada 1. janvāra katrs fondēto pensiju shēmas dalībnieks varēs izvēlēties, ko darīt ar viņa fondētās pensijas kapitālu gadījumā, ja viņš nomirst līdz vecuma pensijas piešķiršanai. Līdz 2019. gada 31. decembrim atbilstoši likumā noteiktajam viss fondētās pensijas shēmas dalībnieka uzkrātais fondētās pensijas kapitāls viņa nāves gadījumā tiek ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā. No 2020. gada 1. janvāra būs...

Atbildes uz jautājumiem par būtisku iepirkuma līguma grozījumu pieļaujamību sniegtas Senāta (Augstākās tiesas) Administratīvo lietu departaments 2019. gada 20. jūnija spriedumā (lieta SKA-869/2019). Lielu objektu būvniecības ietvaros var rasties objektīva nepieciešamība sākotnējā līgumā veikt būtiskus grozījumus, piemēram, mainot iepriekš paredzēto darbu veikšanas tehnoloģiju. Tomēr tas, ka iepriekš paredzēto darbu aizstāšana ar cita veida darbiem ir objektīvi nepieciešama, pats par sevi nav pamats būtisku grozījumu veikšanai bez iepirkuma procedūras. Lai nodrošinātu procedūru pārskatāmību un vienlīdzīgu attieksmi pret pretendentiem, grozījumi, kas veikti publiskā iepirkuma līgumā tā spēkā esības laikā, ir uzskatāmi par jauna līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ja to noteikumi ir būtiski atšķirīgi no sākotnējā līguma un līdz ar to liecina par pušu vēlēšanos mainīt būtiskus šā līguma noteikumus. Savukārt jauna līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai vispārīgi būtu rīkojama jauna iepirkuma procedūra. Atkāpes no šīs prasības pieļaujamas tikai normatīvajos aktos paredzētos konkrētos izņēmuma gadījumos. Viens no izņēmuma gadījumiem, kad tiek pieļauts šāda veida jauna līguma...

Kultūras ministrija izstrādājusi un Valsts sekretāru sanāksmei izskatīšanai 8. augusta sēdē iesniegusi likumprojektu „Grozījumi Autortiesību likumā”. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt autortiesību un blakustiesību subjektu mantisko tiesību aizsardzību un to tiesības saņemt informāciju par savu darbu un blakustiesību objektu izmantošanu, kā arī atturēt personas no pārkāpumu izdarīšanas autortiesību un blakustiesību jomā. Likumprojekts paredz administratīvos pārkāpumus un sodus par tiem, kā arī kompetenci sodu piemērošanā. Likumprojekts stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu 2020.gada 1.janvārī. Par autortiesību un blakustiesību pārkāpumu uzskatāma darbība, ar kuru aizskartas autortiesību un blakustiesību subjekta personiskās vai mantiskās tiesības. Autora un izpildītāja personiskās tiesības aizsargā autora vai izpildītāja garīgo saikni ar darbu vai izpildījumu, kā arī godu un cieņu. Kā norādīts tiesību akta anotācijā, Ņemot vērā, ka attiecīgo tiesību aizskāruma esamība vai neesamība ir lielā mērā atkarīga no subjektīva fiziskās personas pašvērtējuma, šo tiesību pārkāpumi nebūtu jāsaglabā administratīvā pārkāpuma sastāvā, bet jāatstāj izskatīšanai tikai civiltiesiskā kārtībā un būtiska kaitējuma gadījumā...

Tiesībsarga birojs sniedzis atbildi uz jautājumu, vai tā nav diskriminācija, ja apdrošināšanas kompānija neapdrošina pret nelaimes gadījumiem ceļojumā cilvēkus, kas ir vecāki par 80 gadiem. Vērojot tendences apdrošināšanas tirgū Eiropā, Tiesībsargs secina, ka lielākā daļa apdrošinātāju nosaka vecuma limitu ceļojumu apdrošināšanas polisēm, jo vecumu saskata kā būtisku riska faktoru (jo vecāks cilvēks, jo lielāks risks ceļojumos jāuzņemas ne tikai pašam ceļotājam par sevi, bet arī apdrošinātājam) un to kvalificē kā klientu riska profila kritēriju. Turklāt senioriem ceļojumu apdrošināšana izmaksā dārgāk nekā jaunākiem ceļotājiem. Tiesībstargs citastarp norāda, ka Latvijas Republikā spēkā esošajos normatīvajos aktos ir noteikti obligātās apdrošināšanas veidi, kuros apdrošinātājam nav tiesību atteikties noslēgt apdrošināšanas līgumu, piemēram, sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana. Savukārt ceļojumu vai nelaimes gadījumu apdrošināšana nav obligātās apdrošināšanas veids, un apdrošinātājam nav pienākuma sniegt apdrošināšanas piedāvājumu vai noslēgt apdrošināšanas līgumu, saņemot apdrošinājuma ņēmēja pieteikumu apdrošināšanas līguma noslēgšanai (Apdrošināšanas līguma likuma 6.panta otrā daļa). Šajā jomā valda līgumu...

Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmumā lietā Nr. SKA-631/2019 secinātais: lai atzītu uzņēmuma pārejas faktu un secinātu, ka ir notikusi uzņēmuma vai uzņēmuma patstāvīgas daļas nodošana, ir būtiski konstatēt, ka ieguvējam ir pārgājis tāds uzņēmuma elementu kopums, kas ir pietiekams patstāvīgas, neatkarīgas saimnieciskās darbības veikšanai. Līdz ar to faktisko apstākļu izvērtējums šajā kontekstā veicams, apsverot, vai ieguvējam ir nodots viss, kas ir nepieciešams pastāvīgai saimnieciskās darbības turpināšanai. Savukārt tas, kāds elementu kopums ir pietiekams, ir atkarīgs no konkrētā saimnieciskās darbības veida. Lietas apstākļi bija šādi - Valsts ieņēmumu dienests (VID) veica pieteicējas SIA „Investko” pievienotās vērtības nodokļa auditu par 2014.gada maiju un jūniju. Audita rezultātā pieteicējai samazināts no budžeta atmaksājamais pievienotās vērtības nodoklis un aprēķināta soda nauda. Dienests secināja, ka pieteicēja nepamatoti atskaitīja priekšnodokli saskaņā ar SIA ,,Kantoris LV” noformētajiem faktūrrēķiniem par kustamas mantas iegādi, jo darījumi pēc to ekonomiskās un juridiskās būtības ir vērtējami kā uzņēmuma pāreja, kas nav...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 19. jūlijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu (lieta Nr. SKA-61/2019), ar kuru pieteicējai atteikts piešķirt vecuma pensiju sakarā ar to, ka viņa nedzīvo Latvijā. Senāts, pārbaudījis apgabaltiesas spriedumu un kasācijas sūdzībā minētos argumentus, atzina, ka apgabaltiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams. Tajā argumentēti un saprotami izskaidrots, kādēļ tiesa Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) lēmumu atzinusi par pamatotu. Lietā bija strīds par to, vai pieteicējai pamatoti tika atteikts piešķirt vecuma pensiju. Pieteicējas pilnvarotā persona 2014. gada jūlijā vērsās ar iesniegumu VSAA, lūdzot piešķirt pieteicējai vecuma pensiju. Savukārt iestāde atteica to darīt, jo netika pierādīts, ka pieteicēja pastāvīgi dzīvo Latvijas Republikā. Saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” 3.panta pirmo daļu tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju saskaņā ar šā likuma nosacījumiem ir Latvijas teritorijā dzīvojošām personām, kas bijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai. Senāts atzina par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka pensija nevar tikt piešķirta personai,...

Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijs ziņo, ka pēc arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzaicinājuma notikusi reliģisko konfesiju pārstāvju tikšanās, lai gatavojoties Reliģijas lietu konsultatīvās padomes sēdei, kas 30. jūlijā notiks Tieslietu ministrijā. 24. jūlija tikšanās mērķis bija apspriest reliģisko organizāciju līdzšinējo pieredzi grāmatvedības jautājumu kārtošanā, kā arī kopīgi uzsākt darbu pie ierosinājumu izstrādes grozījumiem likumdošanā. Ieteikumi būtu viens no soļiem dialogā ar valsti, skaidrāk definējot valsts un Baznīcas attiecības. Reliģijas lietu konsultatīvās padomes, kas ir viena no Tieslietu ministrijas padomēm, mērķis ir veicināt un pilnveidot valsts un reliģisko organizāciju sadarbību. Sēdē 30. jūlijā diskutēs par reliģisko organizāciju patiesā labuma guvējiem, kā arī izskatīs ar reliģisko organizāciju grāmatvedības noteikumiem saistītos jautājumus. Kā izskanējis medijos, Stankevičs 25. jūlijā ir pratināts Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijā piecu stundu garumā. Savukārt jūnijā notikusi kratīšana vairākās katoļu baznīcas draudzēs. Pēc pratināšanas Stankēvičs paudis neizpratni, kāpēc VID, kas, pēc publiski pieejamās informācijas, kratīšanas varētu būt veicis aizdomās...

Uzņēmumu reģistrs sācis automātiski reģistrēt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem, ja kapitālsabiedrība to līdz šim nav norādījusi, bet tās dalībniekam/ akcionāram kā fiziskai personai pieder vairāk nekā 25% kapitāldaļu/ akciju un kapitālsabiedrība līdz šim nav atklājusi citas personas kā patiesos labuma guvējus. Tāpat kā patiesie labuma guvēji tiks reģistrēti personālsabiedrības biedri, ja personālsabiedrībā nav vairāk kā 3 biedru, individuālo uzņēmumu īpašnieki, zemnieku vai zvejnieku saimniecību īpašnieki un nodibinājumu valdes locekļi. Uzņēmumu reģistram jaunās tiesības un pienākumus nosaka grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, ko Saeima galīgajā lasījumā pieņēma 13.jūnijā un kas stājās spēkā 29. jūnijā. Grozījumi paredz, ka šī likuma subjektiem un uzraudzības un kontroles institūcijām šajā likumā noteikto pienākumu izpildei ir tiesības pieprasīt un saņemt no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem tiešsaistes formā ierakstus un ziņas par dalībniekiem un patiesajiem labuma guvējiem, kā arī glabāt un citādi apstrādāt minēto informāciju, lai izvērtētu ziņas par klientu un...