TIESĪBAS

Tiesa apstiprinājusi Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurora slēgto vienošanos ar apsūdzēto par vainas atzīšanu un sodu lietā, kurš viņš apsūdzēts par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Apsūdzētais pats sedzis valsts pieteikto kaitējuma kompensāciju vairāk nekā 118 000 EUR apmērā. Laika posmā no 1999. gada līdz 2004. gadam apsūdzētais bija vienīgais dalībnieks, kurš bija atbildīgs par grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju saglabāšanu. Viņam bija arī pienākums aprēķināt maksājamos nodokļus un tos nomaksāt. Taču viņš 2011. – 2012. gadā veica faktiski nenotikušu darījumu dokumentālu noformēšanu par uzņēmuma it kā saņemtajām precēm, proti, dažādiem metāla izstrādājumiem un metālapstrādes instrumentiem, kā arī it kā saņemtajiem starpniecības pakalpojumiem darba galdu pārdošanā. Kopumā viņš izvairījās no PVN nomaksas 118 356 EUR apmērā, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā. Ar savām darbībām viņš izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā (Krimināllikuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.martam ieskaitot). Tā kā...

Saeima 30.maijā galīgajā lasījumā lems par grozījumiem Darba likumā un grozījumiem likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas paredz tiesības saņemt paternitātes pabalstu un izmantot 10 dienu atvaļinājumu personai, kura adoptējusi bērnu vecumā līdz 18 gadiem. Vēl galīgajā lasījumā plānots skatīt grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām". Tie paredz, ka būvniekiem elektroniski uzkrātā informācija par katras būvlaukumā strādājošās personas darba laiku vienotajā nozares elektroniskās darba laika uzskaites datubāzē būs jāsniedz, sākot ar šī gada oktobri. Galīgajā lasījumā Saeima skatīs arī grozījumus Latvijas valsts ģerboņa likumā, Latvijas valsts himnas likumā, Ģerboņu likumā un Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā, kas paredz precizēt administratīvo atbildību un kompetenci sodu piemērošanā par valsts ģerboņa, kā arī Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu lietošanas noteikumu pārkāpšanu un klajas necieņas izrādīšanu tiem, kā arī par klajas necieņas izrādīšanu valsts himnai. Otrajā lasījumā paredzēts lemt par grozījumiem Kredītiestāžu likumā un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā, lai varētu...

E-adreses lietotājam visa oficiālā sarakste ar valsts un pašvaldību iestādēm, kas līdz šim notikusi, izmantojot pasta starpniecību vai e-pastu, notiek digitālajā pastkastītē jeb e-adresē. Tomēr ir gadījumi, kad, lai atrisinātu aktuālu jautājumu,nepieciešams apmeklēt iestādi klātienē, vai arī atbilde no valsts vai pašvaldību iestādes nepieciešama papīra formātā, ne tikai digitāli. Kā e-adreses lietotājam rīkoties šādā gadījumā? Vai iespējams pieprasīt dokumenta saņemšanu papīra formātā, ja ir izveidota e-adrese? Ar privātpersonām, kuras izveidojušas savu e-adresi, iestādēm ir pienākums sazināties tikai elektroniski. Ja pēc e-adreses izveidošanas privātpersona tomēr vēlas kādu dokumentu papīra formātā, tad šis lūgums ir īpaši jāpamato, piemēram, ja e-adreses lietotājs zina, ka kādu laiku viņam nebūs pieejams internets. Dokuments papīra formā no valsts vai pašvaldību iestādes var būt nepieciešams, piemēram, arī iesniegšanai citas valsts iestādei. Par savu vēlmi konkrētā gadījumā neizmantot e-adresi, jāinformē iestāde pakalpojuma pieteikšanas laikā, pamatojot šāda lūguma iemeslus. Tomēr jāatceras, ka šādu atbildes sniegšanas veidu no valsts vai pašvaldību iestādēm...

Saeima 23.maijā konceptuāli atbalstīja grozījumu Valsts civildienesta likumā, kas paredz atvieglotu kārtību, kādā ikviens diasporas pārstāvis atbilstoši savām spējām, izglītībai un kvalifikācijai var kļūt par civildienesta ierēdni Latvijā. Plānots, ka Latvijas valsts piederīgos, kuri ieguvuši izglītību vai kuriem ir darba pieredze ārvalstīs, valsts interesēs varēs iecelt ierēdņa amatā uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu, nerīkojot atklātu pretendentu konkursu. Iespēja iecelt ierēdņa amatā, nerīkojot konkursu, paredzēta, jo atklāti pretendentu konkursi uz ierēdņu amatiem, ko nosaka Valsts civildienesta likums, ir laikietilpīgi, un diasporas pārstāvja iesaistei valsts civildienestā uzsvars tiktu likts uz viņa izglītību un profesionālo pieredzi ārvalstīs, teikts grozījumu anotācijā. Patlaban ārvalstu organizācijās un institūcijās strādājošie valsts piederīgie var dibināt darba tiesiskās attiecības valsts un pašvaldību iestādēs saskaņā ar Darba likumu, bet kļūt par ierēdni var atklāta konkursa kārtībā. Uz amatiem varēs pretendēt tie valstspiederīgie, kuri strādā starptautiskās organizācijās, kuru dalībvalsts ir Latvija vai ar kurām tā sadarbojas, vai šādu...

25. maijā apritēja gads kopš Eiropas Savienībā un arī Latvijā tika uzsākta Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) tiešā piemērošana. Datu valsts inspekcijas (DVI) pieredze par pirmo VDAR gadu Latvijā ļauj secināt, ka kopumā ir izpratne par datu drošību. Organizācijas aizvien vairāk izprot datu drošības nozīmi, jo savlaicīga procesu sakārtošana ir ieguldījums sekmīgā ilgtermiņa darbībā. Pirmais gads aizvadīts salīdzinoši mierīgi, bez būtiskiem satricinājumiem personas datu aizsardzības jomā. Tas izdevies, pateicoties sadarbībai ar partneriem un DVI darbam, nodrošinot konsultācijas un informāciju gan iedzīvotājiem, gan organizācijām, norāda DVI direktore Daiga Avdejanova. Vienlaikus viņa piebilst, ka īpaši svarīgi ir turpināt uzsāktos darbus, lai veicinātu visu iesaistīto vienotu izpratni par fizisko personu datu drošību, apstrādi, izmantošanu un nepieļautu atšķirīgu interpretāciju par VDAR normām. Datu aizsardzība un drošība ir arī sabiedrības un valsts drošības, tiesiskuma un reputācijas priekšnosacījums gan Latvijā, gan kopumā Eiropas Savienībā (ES). 2019.gada sākumā veiktā SKDS aptauja apliecina, ka vairāk nekā pusei - 65,6% organizāciju...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 22.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīts par pareizu Valsts ieņēmumu dienesta pieteicējai piemērotais ievedmuitas nodoklis, galīgais antidempinga maksājums, kā arī pievienotās vērtības nodoklis, soda nauda un nokavējuma nauda par tērauda savienotājelementu ievešanu Latvijā. Senāts atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka, ievedot minētās preces no Ķīnas, tām piemērojami antidempinga maksājumi atbilstoši Eiropas Savienībā noteiktajam. Senāta spriedums nav pārsūdzams. Pieteicēja SIA „Eurobolts” ieveda un deklarēja brīvam apgrozījumam Eiropas Savienībā preces – tērauda savienotājelementus. Pamatojoties uz muitas iestādē uzrādīto sertifikātu, pieteicēja ievestās preces deklarēja kā Taizemes izcelsmes preces, un tām tika piemērota preferenciālā nodokļa likme 0 % no preces muitas vērtības. Ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu pieteicējai audita rezultātā samaksai budžetā papildus aprēķināts ievedmuitas nodoklis, nokavējuma nauda un soda nauda, galīgais antidempinga maksājums, nokavējuma nauda un soda nauda, kā arī pievienotās vērtības nodoklis, soda nauda un nokavējuma nauda. Lēmums pamatots ar to, ka no...

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 21.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu ( (Lieta SKA-631/2019; A420289415), ar kuru atzīts par pareizu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) viedoklis, samazinot pieteicējai – SIA Investko – no budžeta atmaksājamo pievienotās vērtības nodokli (PVN) un aprēķinot soda naudu. Senāts atzina par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka ir notikusi uzņēmuma pāreja, proti, pieteicēja ir iegādājusies nevis atsevišķas preces, bet gan pārņēmusi visu uzņēmumu, kas atbilstoši likumā noteiktajam nav uzskatāma par preču piegādi, tādēļ darījumi nav apliekami ar PVN. Senāta spriedums nav pārsūdzams. Lietā bija strīds par to, vai starp pieteicēju un SIA Kantoris LV notikušie darījumi ir atzīstami par preču piegādēm par atlīdzību (aktīvu pārdošana), kas ir ar PVN apliekami darījumi, vai uzņēmuma pāreju cita saimnieciskās darbības veicēja īpašumā vai lietošanā, kas nav ar PVN apliekami darījumi. Pieteicējas, tāpat kā SIA Kantoris LV uzņēmējdarbības veids ir jaunu preču mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos. Pieteicēja no SIA Kantoris LV iegādājās...

2019. gada maija sākumā Rīgas apgabaltiesa piesprieda reālu brīvības atņemšanas sodu uz pieciem gadiem par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūto finanšu līdzekļu legalizēšanu. Saskaņā ar apsūdzību divas personas bija kāda uzņēmuma atbildīgās amatpersonas. Abi nolēma dokumentāli noformēt un deklarēt VID faktiski nenotikušus jeb fiktīvus darījumus par uzņēmuma it kā saņemtiem pakalpojumiem un precēm. Laika posmā no 2008. līdz 2010. gadam abi vīrieši uzņēmuma vārdā organizēja un veica reālu finansiāli – saimniecisko darbību: tikās ar darījumu partneriem, slēdza ar PVN apliekamus darījumus celtniecības, remontdarbu un elektroinstalācijas darbu jomā, nodrošināja šo darījumu izpildīšanu un deklarēšanu VID, kontrolēja naudas līdzekļu plūsmu. Taču viņi deklarēja VID arī fiktīvus ar PVN apliekamus darījumus. Kopsummā viņi nodarīja Latvijas valsts budžetam mantiskos zaudējumus nenomaksāto nodokļu veidā 1 013 128 EUR apmērā. Pēc tam viņi abi grupā veica noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu 599 652 EUR apmērā. To viņi darīja, mainīdami noziedzīgi iegūto finanšu līdzekļu atrašanās vietu, slēpdami...

Pēc četrus gadus atrašanās Saeimā, 21. maijā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja grozījumu “Valsts kontroles likumā” tālāku virzību izskatīšanai otrajā lasījumā. Tie paredz zaudējumu piedzīšanu no personas, ja revīzijā tiks konstatēta nelikumīga rīcība ar publiskajiem finanšu līdzekļiem un mantu. “Esam gandarīti, ka beidzot ledus ir sakustējies, jo sabiedrībai pamatoti rodas jautājums, kas no tā, ja Valsts kontrole kritizē nodokļu maksātāju naudas izlietošanas nelikumību? Tā veidojas priekšstats, ka personas netiek sodītas par pretlikumīgu rīcību ar publiskas personas finanšu līdzekļiem vai mantu un netiek atgūti budžetam radītie zaudējumi. Šie grozījumi beidzot risinās jautājumu par zaudējumu atlīdzināšanu,” uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa, piebilstot, ka “deputātiem ir nepieciešama politiska izšķiršanās par to, vai attieksmei un atbildībai pret nodokļu maksātāju naudas izlietojumu ir jābūt samērojamai ar prasībām privātajā sektorā, kurā strādājošajiem viennozīmīgi iestājas atbildība par īpašnieka finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.” Iepriekš veicot diskusijas ar ieinteresētajām iestādēm, 2015. gada septembrī Valsts kontrole likumprojektu nosūtīja Saeimas Publisko...

Kurzemes apgabaltiesa 14. maijā daļēji apmierināja prokurora protestu, atzina apsūdzētos nodokļu krāpšanā par vainīgiem un sodīja ar reālu brīvības atņemšanas sodu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un par valsts budžeta līdzekļu izkrāpšanu lielā apmērā. Nolūkā izvairīties no PVN nomaksas un iegūt tiesības uz PVN pārmaksas atmaksu no valsts budžeta, apsūdzētie sagatavoja dokumentus ar nepatiesu informāciju par faktiski nenotikušiem darījumiem par automašīnu un to rezerves daļu iegādi 917735.70 EUR apmērā. Šo nepatieso informāciju par reāli nenotikušiem darījumiem apsūdzētie apzināti iekļāva PVN deklarācijās un iesniedza VID. Nenomaksājot PVN un izkrāpjot no valsts budžeta 160 203.84 EUR, valstij tika nodarīti zaudējumi lielā apmērā. Kurzemes apgabaltiesa abas personas atzina par vainīgām un sodīja ar reālu brīvības atņemšanu – vienu personu uz 2 gadiem un 9 mēnešiem, ar policijas kontroli uz 2 gadiem, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz 3 gadiem, bet otru personu uz 2 gadiem un 6 mēnešiem, ar policijas kontroli uz 2 gadiem, atņemot tiesības...

Augstākajā tiesā 17. maijā notika tikšanās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Ģenerālprokuratūras pārstāvjiem, lai pārrunātu nodokļu piedziņas problēmas tiesvedību procesos. Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, atklājot tikšanos, norādīja, ka Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa ir veikusi tiesu prakses apkopošanu un secinājusi, ka nenomaksāto nodokļu piedziņa notiek gan administratīvā procesa, gan kriminālprocesa, gan civilprocesa kārtībā. Šāda situācija var radīt procesu pārklāšanos vai rezultātu pretrunas. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzema atzīmēja jautājuma aktualitāti, jo arī VID šobrīd veic nepieciešamās organizatoriskās pārbaudes, lai sistematizētu savus iekšējo resursu efektīvu izmantošanu un novērstu dublēšanos. Uzsverot, ka aicinājums uz sanāksmi ir bijis ļoti aktuāls, proti, ka tas ļaus turpināt strādāt pie uzlabojumiem. Sanāksmes dalībnieki diskutēja, vai risinājumam nepieciešama doktrīnas un tiesu prakses maiņa vai normatīvā regulējuma grozījumi. Īpaša uzmanība tika pievērsta kriminālprocesā izskatāmo kaitējuma kompensācijas prasījumu izlemšanai. Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe norādīja uz problēmām normatīvajā regulējumā un atzīmēja, ka par tām jau pirms...

Satversmes tiesa 16. maijā pieņēma spriedumu lietā Nr. 2018-17-03 “Par Rīgas domes 2006. gada 7. februāra saistošo noteikumu Nr. 38 “Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 459. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam”. Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas (pieteikuma iesniedzēja) pieteikuma. Administratīvās rajona tiesā bija vērsusies azartspēļu organizētāja – sabiedrība ar ierobežotu atbildību “ALFOR”, pārsūdzot tam adresēto Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50 – Rīgas vēsturiskā centra teritorijā. Lēmums citstarp pamatots ar apstrīdēto normu. Pēc pieteikuma iesniedzējas ieskata, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs. Pēc lietas ierosināšanas Satversmes tiesa saņēmusi Administratīvās rajona tiesas un Administratīvās apgabaltiesas lēmumus par...

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns 16. maijā tikās ar tiesu priekšsēdētājiem, lai spriestu par iespēju izveidot specializētu tiesu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu lietu izskatīšanai. Tiesu sistēmas efektivitātei ir nozīmīga loma valsts tautsaimniecības attīstībā, turklāt efektīva un kvalitatīva tiesu sistēma ir būtisks priekšnoteikums komercdarbības vides attīstībai un iedzīvotāju labklājībai. Tikšanās laikā tieslietu ministrs uzsvēra: “Uzņēmējdarbības ietvaros nenoliedzami būtiska nozīme ir tam, cik ātri var panākt savu tiesību aizsardzību tiesā, tomēr vienlīdz svarīgi ir nodrošināt augstu nolēmumu kvalitāti un taisnīguma atjaunošanu. Rūpīgs un neatlaidīgs darbs pie tieslietu sistēmas attīstības ir arī Latvijas starptautiskās reputācijas jautājums, tāpēc es apliecinu savu gatavību pieņemt visus nepieciešamos lēmumus izvirzītā mērķa - panākt ātru un kvalitatīvu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu un korupcijas lietu izskatīšanu – sasniegšanai”. Sarežģītu komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu izskatīšana prasa padziļinātas zināšanas ekonomikā, grāmatvedībā, banku jomā un komerctiesībās, tāpēc šādas specializētas tiesas izveide ļautu attiecīgās kategorijas lietas izskatīt daudz profesionālāk, ātrāk un kvalitatīvāk, veidojot...

Personas savu gribu attiecībā uz sava ķermeņa un orgānu izmantošanu pēc nāves varēs paust, izdarot attiecīgu atzīmi e-veselības sistēmā. To paredz 16.maijā Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā". Likuma izmaiņas noteiks precīzu un nepārprotamu kārtību, kādā tiek iegūta un reģistrēta piekrišana audu un orgānu ziedošanai Latvijā. Likums paredz katrai pilngadīgai personai tiesības savas dzīves laikā izteikt gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, izdarot atzīmi vienotajā veselības nozares elektroniskajā sistēmā. Šāda iespēja tiks nodrošināta no 2021.gada 1.februāra. Patlaban, lai iesniegtu šādu iesniegumu un šī informācija tiktu fiksēta Iedzīvotāju reģistrā, interesenti sastopas ar pārlieku administratīvo slogu, kas var atturēt no izvēles izdarīšanas, norāda likumprojekta autori. Ja informācijas sistēmā nebūs ziņu par mirušā cilvēka gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, ārstniecības iestādei būs pienākums noskaidrot mirušās personas izteikto gribu no viņa...

Senāta Administratīvo lietu departaments 2019. gada 10. aprīlī rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Citadele līzings un faktorings” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2014.gada 16.oktobra lēmuma atcelšanu, sakarā ar SIA „Citadele līzings un faktorings” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 4.oktobra spriedumu. Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – dienests) pieteicējai SIA „Citadele līzings un faktorings” veica pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākuma nodokļa auditu, kā rezultātā ar VID 2014.gada 16.oktobra lēmumu pieteicējai papildu nomaksai budžetā aprēķināts PVN, soda nauda un nokavējuma nauda, samazināts budžetā maksājamais PVN, kā arī samazināti 2012.gada deklarētie zaudējumi. Pieteicēja pārsūdzēja minēto lēmumu daļā par papildus aprēķināto PVN, soda naudu un nokavējuma naudu. Administratīvā apgabaltiesa pievienojās pirmās instances tiesas lēmumam un ar 2016.gada 4.oktobra spriedumu pieteicējas pieteikums noraidīja. Lietā ir strīds, vai starp līguma pusēm ir izveidojušās nomas attiecības un pieteicējai bija tiesisks pienākums, priekšlaicīgi pārtraucot nomas pirkuma līgumus, aprēķināt PVN par lietu (automašīnu) nomu,...