TIESĪBAS

Satversmes tiesas 1. kolēģija 9. maijā ierosināja lietu “Par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2018. gada 20. decembra normatīvo noteikumu Nr. 198 “Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumu apmēra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finansēšanai 2019. gadā noteikšanas un pārskatu iesniegšanas normatīvie noteikumi” 2.11. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma un augstāka juridiska spēka norma Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) 2018. gada 20. decembra normatīvo noteikumu Nr. 198 “Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumu apmēra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finansēšanai 2019. gadā noteikšanas un pārskatu iesniegšanas normatīvie noteikumi” 2.11. punkts noteic, ka katras kredītiestādes maksājumi FKTK darbības finansēšanai 2019. gadā ir 0.0106 procentu apmērā no kredītiestādes vidējā aktīvu apmēra ceturksnī. Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Latvijā reģistrētas kredītiestādes AS “PNB Banka” pieteikuma. Pieteikumā norādīts, ka saskaņā ar apstrīdēto normu...

Saeima ceturtdien, 9.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas personas apliecību jeb eID karti noteica kā obligātu personu apliecinošu dokumentu. Jaunā kārtība būs spēkā no 2023.gada 1.janvāra. Personas apliecība būs obligāta visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, un pase turpmāk tiks paredzēta kā izvēles personu apliecinošs dokuments vai kā ceļošanas dokuments uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personu apliecinošu un ceļošanas dokumentu. Līdz šim persona kā vienīgo personu apliecinošo dokumentu varēja izvēlēties eID karti vai pasi, vai arī abus dokumentus – gan eID karti, gan pasi. Saskaņā ar izmaiņām tiem iedzīvotājiem, kuriem jau ir eID karte un tās derīguma termiņš līdz 2023.gadam vēl nebūs beidzies, to nevajadzēs nomainīt pret jaunu. Savukārt tiem, kuriem pārejas periodā būs pienācis laiks nomainīt pasi, jaunu to izsniegs jau kopā eID karti. Personas apliecība noteikta arī kā viens no valsts garantētiem identifikācijas rīkiem, lai iedzīvotāji varētu ērti, ātri...

Vismaz daļai darba devēju varētu būt paslīdējis garām fakts, ka 1. maijā stājies spēkā jaunais Trauksmes celšanas likums, kas uzņēmumiem ar vismaz 51 nodarbināto uzliek pienākumu izveidot iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, dodot iespēju darbiniekam ziņot par uzņēmumā konstatētu pārkāpumu īpašas procedūras ietvaros. Lai gan valsts pagaidām nedraud ne ar īpašām pārbaudēm, ne arī sankcijām gadījumā, ja šī likuma prasība tomēr netiks pildīta, tomēr iekšējās trauksmes sistēmas izveidē varētu būt ieinteresēti paši darba devēji, uzsver Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte. Kāda ir pašreizējā situācija Latvijā ar trauksmes celšanas sistēmu ieviešanu vidējos un lielos uzņēmumos? Apmēram cik daudz uzņēmumos šāda sistēma jau ir izveidota un sekmīgi darbojas? Iekšējā trauksmes celšanas sistēma biežāk ir izveidota starptautiskos uzņēmumos vai uzņēmumos, kas darbojas finanšu un kapitāla tirgus sektorā. Protams, ir arī tādi uzņēmumi, kam šādas sistēmas izveides nepieciešamība būs pilnīgs jaunums. Kā jaunais likums mainīs dzīvi šiem uzņēmējiem? Uz kuriem uzņēmumiem šī prasība...

Ar šī gada 1. maiju stājies spēkā Trauksmes celšanas likums. Tā mērķis ir Latvijā stiprināt trauksmes cēlēju aizsardzību un veicināt trauksmes celšanu sabiedrības interesēs par dažādiem pārkāpumiem. Tas nozīmē, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības celt trauksmi publiskajā un privātajā sektorā par savā darba vidē novērotu sabiedrības interešu apdraudējumu. Trauksmes celšana nozīmē, ka cilvēks ziņo par tiesību un ētikas normu pārkāpumiem savā darba vietā vai iestādē,ja vien tas neskar tikai viņu personīgi, bet jau plašāku sabiedrības daļu un var kaitēt sabiedrības interesēm. Sabiedrības interesēs var celt trauksmi, piemēram, par finanšu vai mantas izšķērdēšanu, korupciju, amatpersonu bezdarbību vai nolaidību, darba drošības apdraudējumu, nodokļu krāpšanu, pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu u.tml. Ikviens var celt trauksmi, izvēloties vienu no trauksmes celšanas mehānismiem: iekšējo (pats savā darba vietā par tajā novērtajiem pārkāpumiem) vēršanos kompetentajā institūcijā (iestādē, kas ir atbildīga par attiecīgā jautājuma risināšanu) ārējo (kontaktpunkts - Valsts kanceleja). Ar...

Saeima 2. maijā trešajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijass izstrādāto likumprojektu "Grozījums likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"", kas paredz pilnībā izslēgt mantošanu pēc tādiem privātiem testamentiem, kas neatbilst pašreiz spēkā esošā Civillikuma privāto testamentu formas prasībām un ir vieglāk viltojami. Likumprojekta mērķis ir mazināt gadījumus, kad personas ļaunprātīgi izmanto privāto testamentu regulējumu noziedzīgu nodarījumu veikšanai. Likumprojekta nepieciešamība saistāma ar konstatētiem gadījumiem, kad noziedzīgu nodarījum veikšanai personas izmanto tādus privātus testamentus, kas neatbilst Civillikuma spēkā esošās redakcijas privātu testamentu formas prasībām, bet atbilstoši likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" (turpmāk – Spēkā stāšanās likums) 30. pantam mantošana pēc tiem pieļaujama. Civillikuma grozījumi, kas stājās spēkā pēc 2014. gada 30. jūnija, pieļauj tikai tādu privātu testamentu taisīšanu, kas ir pilnībā testatora pašrocīgi uzrakstīti un...

Tieslietu ministrija sabiedriskai apspriešanai nodos Ministru kabineta noteikumu projektu “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi”, kas izstrādāts ar mērķi uzlabot kadastrālās vērtēšanas metodiku, nodrošinot kvalitatīvu, taisnīgu un atbilstoši nekustamā īpašuma tirgus informācijai noteiktu kadastrālo vērtību visiem nekustamajiem īpašumiem. Uzlabotā metodika nodrošinās objektīvu kadastrālās vērtības aprēķināšanu katram īpašumam – iedzīvotājiem ir jāsaprot sava īpašuma patiesā (reālā) vērtība un valstij jāpazinās nekustamo īpašumu kopējā ekonomiskā vērtība. Ko tas nozīmē? Taisnīga novērtēšanas sistēma, kurā tiek ņemts vērā ēkas celtniecības gads, tās tips, lietošanas veids un atrašanās vieta. Godīga pieeja daudzdzīvokļu māju apbūves zemēm, vērtēšanā izdalot standartplatību (zeme zem mājas un tai piegulošā funkcionāli nepieciešamā zeme) un pārējo platību, ko izmanto arī citu māju iedzīvotāji un kuru turpmāk vērtēs kā zaļo zonu Īpaši aktuāli tas ir piespiedu nomas gadījumos, atzīst ministrs. “Jauno uzlaboto kadastrālās vērtēšanas metodiku drīkst ieviest tikai tad, ja valdību veidojošās partijas vienojas par nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas reformu – valstij ir jābūt pieejamai objektīvai informācijai par...

Pretkrāpšanas kustība "#Atkrāpies!" ar diskusiju par krāpniecības pamanīšanu un ziņošanu atbildīgajām iestādēm aprīļa nogalē atklāja kustības trešo sezonu. Šā gada sociāli informatīvās kampaņas mērķis ir veicināt sabiedrībā izpratni par krāpšanu, ēnu ekonomiku un citām negodprātīgām darbībām. Kampaņas laikā tiks akcentēta nepieciešamība ziņot atbildīgajām iestādēm par gadījumiem, kad ir konstatēta negodprātīga rīcība. “Esam gandarīti, ka kustība līdz šim spējusi uzrunāt jau vairāk nekā 70 dažādu jomu sadarbības partnerus gan valsts pārvaldē, gan privātajā un nevalstiskajā sektorā, kā arī daļu sabiedrības. Tomēr esam pārliecināti, ka darbs jāturpina! Šogad kampaņas vizuālās identitātes vēstneši ir Latvijas nacionālie simboli – Lāčplēsis, Tālavas taurētājs un Tautumeita, kas aicina būt vērīgiem, drosmīgiem un neklusēt par piedzīvoto vai ievēroto krāpniecību,” informē Finanšu ministrijas Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesta (AFCOS) vadītāja Nata Lasmane. Atklāšanas pasākumā kustība #Atkrāpies! iepazīstināja arī ar jaunākā pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma rezultātiem. Tie apliecina nepieciešamību informēt un iedrošināt Latvijas iedzīvotājus ziņot par negodprātībām, lai kopīgiem spēkiem tās...

Valsts sekretāru sanāksmē 25. aprīlī starpministriju saskaņošanai izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Publiska dokumenta legalizācijas noteikumi”, jo grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā paredz, ka 2019. gada 1. jūlijā mainās publisku dokumentu īstuma apliecināšanas kārtība. To paredz 2018.gada 1. novembra grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā. Jaunie noteikumi attieksies uz Latvijas un ārvalstu fiziskām un juridiskām personām, kuras plāno Latvijā izsniegtus dokumentus izmantot ārvalstīs, kuras nav apostille konvencijas dalībvalstis, un ārvalstu, kuras nav apostille konvencijas dalībvalstis, izsniegtos dokumentus izmantot Latvijā. No 2019. gada 1. jūlija Latvijā izsniegtu publisku dokumentu, kas paredzēts izmantošanai ārvalstī, kura ir 1961. gada 5. oktobra Hāgas konvencijas par ārvalstu publisku dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu dalībvalsts (turpmāk – apostille konvencija) īstumu apliecinās zvērināti notāri. Savukārt DLL 4. panta otrā daļa nosaka, ka ārvalstī, kura nav apostille konvencijas dalībvalsts, izsniegtu publisku dokumentu, ko paredzēts izmantot Latvijā, un Latvijā izsniegtu publisku dokumentu, ko paredzēts izmantot ārvalstī, kura nav apostille konvencijas dalībvalsts, legalizēs (turpmāk – veiks...

Saeima 25. aprīlī galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas tostarp paredz, ka autovadītājiem vairs nebūs obligāti jāvadā līdzi transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība un vadītāja apliecība. Tomēr, ja autovadītājs šos abus dokumentus nolems atstāt mājās, būs jāņem vērā svarīgs nosacījums – brauciena laikā būs jābūt līdzi kādam personu apliecinošam dokumentam. Šīs izmaiņas faktiski atrisina jautājumu par reģistrācijas apliecības izmēru, kas neapmierināja daļu autovadītāju. Autovadītājiem jāņem vērā, ka šis jauninājums darbosies attiecībā uz tiem, kam ir Latvijā izsniegta vadītāja apliecība un Latvijā reģistrēts transportlīdzeklis. Vadot transportlīdzekli ārzemēs, reģistrācijas un vadītāja apliecība būs jāņem līdzi tāpat kā līdz šim. Saeimas apstiprinātās izmaiņas pozitīvi ietekmēs arī mopēdu un motociklu vadītājus, kas turpmāk drīkstēs pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslu. Lai šīs izmaiņas stātos spēkā, līdz 31. jūlijam būs jāveic grozījumi arī Ceļu satiksmes noteikumos. Grozījumi Ceļu satiksmes likumā iekļautas arī izmaiņas tehniskās apskates periodiskumā transportlīdzekļiem, kas veic pasažieru komercpārvadājumus. Turpmāk...

Senāta Administratīvo lietu departaments 2019. gada 22. martā izskatīja lietu (Nr. A420352216, SKA-232/2019), kas ierosināta, pamatojoties uz biedrības „”pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts valodas centram izsniegt informāciju, sakarā ar biedrības „” kasācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2017.gada 21.aprīļa spriedumu. Lietas apstākļi Kāda privātpersona (turpmāk arī – iesnieguma iesniedzējs) vērsās Valsts valodas centrā ar iesniegumu, norādot, ka pieteicējas – biedrības „” – valdes priekšsēdētājs nezina un nelieto valsts valodu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā normatīvajos aktos noteiktajā apjomā. Izvērtējot minēto informāciju, Valsts valodas centrs uzsāka administratīvā pārkāpuma lietvedību pārbaudes veikšanai. Pieteicēja vērsās Valsts valodas centrā ar lūgumu izsniegt iesnieguma kopiju, kurā paustā informācija bija par pamatu minētās administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanai. Valsts valodas centrs noraidīja pieteicējas lūgumu. Nepiekrītot minētajam lēmumam, pieteicēja vērsās tiesā ar prasījumu par pienākuma uzlikšanu Valsts valodas centram izsniegt prasīto informāciju. Administratīvā rajona tiesa ar 2017.gada 21. aprīļa spriedumu pieteikumu noraidīja.Savukārt pieteicēja par minēto Administratīvās...

Saeima 25.aprīlī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas paredz Ministru kabinetam deleģēt tiesības noteikt profesiju un profesionālo nozaru atzīmējamās dienas un kārtību, kādā šīs dienas ir nosakāmas. Tāpat plānots noteikt jaunu atzīmējamo dienu – Valsts valodas dienu. Iecerēts, ka Ministru kabinets izstrādās noteikumus par profesiju un profesionālo nozaru atzīmējamām dienām, kā arī kārtību, kādā šīs dienas ir nosakāmas. Ņemot vērā, ka profesiju un profesionālo nozaru pārstāvju loks ir plašs, nepieciešams izstrādāt konkrētus kritērijus atzīmējamo dienu noteikšanai. Tāpat norādīts, ka attiecīgo nozaru ministrijas varēs izteikt priekšlikumus Ministru kabineta noteikumu papildināšanai ar to pārraudzībā esošo nozaru profesiju atzīmējamajām dienām, pēc iespējas saskaņojot tās ar starptautiski atzīmējamām profesiju un profesionālo nozaru dienām. Ņemot vērā, ka vairākas profesiju un profesionālo nozaru atzīmējamās dienas, piemēram, skolotāju, policijas darbinieku, robežsargu, medicīnas darbinieku diena, jau ir iekļautas likumā, tās iecerēts pārcelt uz jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem. Tāpat likumu iecerēts papildināt ar jaunu atzīmējamo...

Senāta Civillietu departaments 16.aprīlī, paplašinātā tiesas sastāvā izskatot prasītājas AS „BTA Baltic Insurance Company” kasācijas sūdzību, atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta prasība pret apdrošināšanas akciju sabiedrību „Baltijas Apdrošināšanas Nams” par zaudējumu atlīdzības piedziņu par izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pusēm lietā ir strīds par to, vai notikušais negadījums, kad autotransporta līdzekļu stāvvietā piebraukušā un apstādinātā transportlīdzekļa pasažierim atverot automašīnas durvis, tika bojāts blakus stāvošais transportlīdzeklis, ir kvalificējams kā apdrošināšanas gadījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma izpratnē. Senāts, atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas (EST) nolēmumu, spriedumā atzīst, ka jēdziens „apdrošināšanas gadījums” minētā likuma 1.panta 2.punkta izpratnē aptver kaitējuma nodarīšanu ar jebkādu transportlīdzekļa izmantošanu, kas atbilst šī transportlīdzekļa parastajai funkcijai, neatkarīgi no tā, vai viens vai abi transportlīdzekļi atradās kustībā un vai automašīnas durvis, iekāpjot tajā vai izkāpjot no tās, atvēris vadītājs vai pasažieris. EST, atbildot uz Senāta uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem, 2018.gada 15.novembra spriedumā...

Satversmes tiesa 2019. gada 18. aprīlī ir pieņēmusi lēmumu lietā Nr. 2018-13-03 “Par Ministru kabineta 1998. gada 21. aprīļa noteikumu Nr. 139 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 205‑97 “Mūra un stiegrota mūra konstrukciju projektēšanas normas”” 4. un 5. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 90. pantam”. Apstrīdētās normas Ministru kabineta 1998. gada 21. aprīļa noteikumu Nr. 139 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 205‑97 “Mūra un stiegrota mūra konstrukciju projektēšanas normas””1 (turpmāk – Noteikumi Nr. 139) 4. punkts: “Līdz Latvijas būvnormatīva LBN 004 “Slodzes un iedarbības. Projektēšanas pamatprincipi” apstiprināšanai slodžu un iedarbību lielumi, drošuma un slodžu kombināciju koeficienti jāpieņem atbilstoši SNiP 2.01.07-85 prasībām.” Noteikumu Nr. 139 5. punkts: “Līdz Latvijas būvnormatīva LBN 204 “Tērauda konstrukciju projektēšanas normas” apstiprināšanai metāla ieliekamo detaļu aprēķini jāveic saskaņā ar SNiP II 23-81* “Tērauda konstrukcijas. Projektēšanas normas”.” Augstāka juridiska spēka norma Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 90. pants: “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.” Lietas fakti Lieta ierosināta...

Rīgas šķīrējtiesa, atzīmējot Latvijas šķīrējtiesvedības 20. gadadienu, organizē speciālus pasākumus uzņēmējiem. 1999. gada ar pavasarī sākās jauna ēra Latvijas biznesā, jo valsts piešķīra iespēju uzņēmējiem pašiem lemt, kur tiks izskatīts viņu strīds ar partneri. Šo nozīmīgo datumu, arī savas jubilejas ietvaros, uzņēmās atzīmēt Rīgas šķīrējtiesa (RŠT) kā viena no vecākajām un lielākajām šķīrējtiesām Latvijā. Aprīlis tiek pasludināts par svētku pasākumu mēnesi - atvērtās durvis, speciāli bezmaksas semināri, regulāri tematiski raksti un daudz kas cits. Arī Rīgas šķīrējtiesas dzimšanas/reģistrēšanas diena ir 1.aprīlis. Savas darbības laikā tā ir sakrājusi daudz vērtīgu zināšanu, lai ar tām dalītos, tāpēc aktīvi un regulāri darbojas uzņēmēju izglītošanā. Visu aprīli uzņēmēji un jebkuri interesenti (iepriekš nosūtīt pieteikumu uz [email protected]) varēs atnākt uz Rīgas šķīrējtiesas t.s. atvērto durvju dienām. Apmeklētāji varēs iepazīties ar šķīrējtiesvedību, ar RŠT darbiniekiem un viņu darbu, kā arī saņemt izsmeļošu informāciju, lai pašiem lemtu, vai ir jēga risināt biznesa problēmas ar šķīrējtiesas palīdzību. 30. aprīlī plkst.:...

Pirmdien, 15.aprīlī, Augstākajā tiesā notika Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas iniciēta diskusija par nenomaksāto nodokļu piedziņas procesuālajiem risinājumiem un praksē apzinātajām problēmām. Nenomaksāto nodokļu piedziņa parasti notiek administratīvā procesa kārtībā, tomēr jautājums var tikt risināts arī kriminālprocesa un civilprocesa kārtībā. Pētot tiesu praksi un analizējot normatīvo regulējumu, Augstākā tiesa apzinājusi vairākas problēmas, tādēļ pārrunāti iespējamie risinājumi valstij nodarītā kaitējuma nenomaksāto nodokļu veidā efektīvākai atgūšanai. Kā iespējamās problēmas norādītas noziedzīgo nodarījumu atklāšana un izmeklēšana, kad vairs nav iespējams ievērot nodokļu administrēšanā noteiktos termiņus, un attiecīgu kaitējuma kompensāciju pieteikšanas un izlemšanas jautājumi tiesās. Problēmas radušās, gan mainoties normatīvajam regulējumam kriminālprocesā, gan, iespējams, tiesu praksei. Lai pārrunātu aktualizētos jautājumus, Augstākā tiesa aicinās uz diskusiju ģenerālprokuroru un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori.