TIESĪBAS

Saeima 7.jūnijā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu, kā arī par tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies, paredzēts izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu no 30 līdz 70 eiro. Tādu pat sodu paredzēts piemērot motociklu, triciklu, kvadriciklu un mopēdu vadītājiem par aizsargķiveres nelietošanu vai pasažiera vešanu, kuram galvā nav aizsprādzēta aizsargķivere. Šobrīd par šādu pārkāpumu izsaka brīdinājumu vai piespriež naudas sodu 30 eiro apmērā. Par tālruņa, ja tas netiek lietots brīvroku režīmā, piezīmjdatora, planšetdatora vai citas viedierīces lietošanu, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā, likuma grozījumi paredz piemērot naudas sodu no 25 līdz 100 eiro šobrīd spēkā esošā brīdinājuma vai 15 eiro naudas soda vietā. Par brīdinājuma signāla došanas kārtības noteikumu pārkāpšanu transportlīdzekļa vadītājam plānots piemērot brīdinājumu vai naudas sodu no 15 līdz 30 eiro. Velosipēda un mopēda vadītājiem sodu plānots atstāt nemainīgu – septiņu eiro...

Saeima 7.jūnijā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai - pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu. Ar plānoto reformu saistītie grozījumi paredz, ka kompetenču pieejā balstītas mācības 1., 4., 7. un 10.klasē būs no 2020.gada 1.septembra, 2., 5., 8. un 11.klasē - 2021.gada 1.septembra, bet 3., 6., 9. un 12.klasē - vēl pēc gada, proti, no 2022.gada 1.septembra. Likumprojekts precizē arī jautājumu par izglītojamo uzņemšanu pamatizglītības iestādē. Rīkot iestājpārbaudījumus un atbilstoši valsts pamatizglītības standartam noteikt uzņemšanas kritērijus drīkstēs valsts ģimnāzijas. Uzņemšanas prasības varēs noteikt arī profesionālajai izglītībai, paredz grozījumi. Proti, tās varēs ieviest valsts izglītības iestādes, kurās vienlaikus ar vispārējās pamatizglītības programmu īsteno arī profesionālās ievirzes programmas. Rīkot iestājpārbaudījumus un noteikt uzņemšanas kritērijus varēs arī valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot skolēnus vispārējās izglītības programmā. Likumā patlaban noteikts, ka iestājpārbaudījumus drīkst rīkot, uzņemot tikai 10.klasē. Likumprojekts aptver arī jautājumu par...

Saeimas Juridiskā komisija 6.jūnijā trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas paredz iespēju vienkāršot un paātrināt mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas procesu. Latvijā izmeklēšanas iestādēm patlaban ir nepieciešams noformēt virkni dažādu procesuālo lēmumu, protokolu, kā arī ievadīt ziņas kriminālprocesa reģistrā, informācijai nereti pārklājoties. Tāpat Kriminālprocesa likuma nosacījumi neļauj pietiekami efektīvi īstenot izmeklēšanu attālināti, kā arī atsevišķos gadījumos uzliek pienākumu dublēt izmeklēšanas darbības, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori. Likumprojektā plānots atteikties no formālām, dublējošām darbībām un dokumentiem, radīt priekšnosacījumus efektīvākai izmeklēšanas fiksēšanai, paātrinātai procesa virzībai prokuratūrā un tiesā, kā arī vienkāršot kriminālprocesu lietvedības apturēšanu, atjaunošanu un izbeigšanu noilguma gadījumā. Ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt prokuroram kā procesa virzītājam pienākumu izvēlēties konkrētiem apstākļiem atbilstošu vienkāršāko pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas veidu, kā arī izvēlēties un veikt tādas procesuālas darbības, lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk. Likuma grozījumi paredz atcelt prasību, ka izmeklētājam personīgi jātiekas ar liecinieku, pieļaujot iespēju sazināties ar e-pasta...

Valsts nodrošinās juridisko palīdzību personai, kas Satversmes tiesā iesniegusi konstitucionālo sūdzību, bet tiesa, atzīstot to par nepamatotu vai nepietiekami pamatotu, lietu atteikusies ierosināt. To paredz grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, ko pirmdien, 4.jūnijā, otrajam lasījumam parlamentā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija. Iesniegums par juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā būs jāiesniedz Juridiskās palīdzības administrācijā ne vēlāk kā divus mēnešus pirms termiņa beigām, kas noteikts konstitucionālās sūdzības iesniegšanai. Paredzēts, ka Satversmes tiesas procesā valsts nodrošinās juridiskās konsultācijas, procesuālo dokumentu sagatavošanu, kā arī juridiskās palīdzības sniegšanu tiesas sēdē. Tāpat ar likuma grozījumiem līdzās jau esošajām personu grupām, kas ir tiesīgas saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, paredzēts ieviest jaunu grupu – personas ar ienākumiem, kas nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru. Plānots noteikt, ka šīs personas valsts nodrošināto juridisko palīdzību varēs saņemt, veicot līdzmaksājumu par juridiskās palīdzības saņemšanu. Iemaksas apmēru noteiks Ministru kabinets. Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl divos lasījumos jāatbalsta Saeimā.

Saeima ceturtdien, 31.maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz palielināt naudas sodu par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu. Likumprojekts paredz palielināt gan minimālo, gan maksimālo naudas soda apmēru par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu, nosakot to fiziskajām personām vai valdes loceklim no 60 līdz 200 naudas soda vienībām, aizliedzot ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā. Likumprojektā paredzēts, ka vienas vienības vērtība ir pieci eiro. Šobrīd likumā paredzētais sods ir 280 līdz 700 eiro. 2017.gadā 61 procents no juridisko personu maksātnespējas procesiem tika izbeigti, jo ziņojumā par parādnieka mantas neesamību izteikts priekšlikums izbeigt maksātnespējas procesu un nav panākta vienošanās par maksātnespējas procesa finansēšanas avotu, likumprojekta autori atzīmē tā anotācijā. Minētais liecina par augstu iespējamību tam, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikums tika iesniegts novēloti, kad parādniekam vairs nebija aktīvu, no kā segt vismaz daļu no kreditora prasījumiem, un spēkā esošais administratīvais sods nesasniedz tā preventīvo mērķi, norāda likumprojekta autori. Tāpat likumprojekts paredz palielināt...

Saeima ceturtdien, 31.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā un saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Grozījumi paredz efektivizēt esošo kārtību un strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā izskatīt paātrinātā un vienkāršotā civilprocesā. Likumu grozījumi galvenokārt paātrinās to gadījumu atrisināšanu, kad nevienai no pusēm nav šaubu par strīda esamību, taču tā izskatīšanai ir nepieciešama tiesas iesaiste. Vienlaikus tiesai joprojām būs tiesības konstatēt, ka pastāv strīds. Grozījumi nosaka administratoram tiesības jau sākotnēji lēmumā par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu norādīt, vai ir konstatējams iespējamais strīds par tiesībām. Papildus noteikts, kādām prasībām jāatbilst administratora lēmumam, ja tas tiek sastādīts rakstveidā. Tādējādi kreditori būs skaidrāk informēti par lēmuma būtību un administratora lēmumā tiks ietverta visaptveroša informācija, atzīmē likumprojekta autori. Kreditors vai parādnieka pārstāvis būs tiesīgs vienlaikus iesniegt sūdzību par administratora lēmumu, prasības pieteikumu un pieteikumu par pagaidu aizsardzības piemērošanu, lai nodrošinātu efektīvāku jautājuma izlemšanu kopumā, paredz likuma grozījumi. Ar saistītajiem grozījumiem Civilprocesa likumā ieviesta pagaidu...

Satversmes tiesa 2018. gada 23. maijā ir pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2017-20-0103 “Par likuma “Par valsts noslēpumu” 7. panta piektās daļas sestā un astotā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam un Ministru kabineta 2006. gada 23. maija noteikumu Nr. 412 “Industriālās drošības sertifikāta pieprasīšanas, izsniegšanas, uzskaites, izmantošanas, kategoriju maiņas vai anulēšanas kārtība” 12. punkta otrā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Apstrīdētās normas Likuma “Par valsts noslēpumu” 7. panta piektās daļas sestais teikums: “Ģenerālprokurora lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.” Likuma “Par valsts noslēpumu” 7. panta piektās daļas astotais teikums: “Pretendentam paziņojums par atteikumu izsniegt industriālās drošības sertifikātu vai par tā anulēšanu tiek nosūtīts, neizklāstot tajā atteikuma pamatojumu.” Ministru kabineta 2006. gada 23. maija noteikumu Nr. 412 “Industriālās drošības sertifikāta pieprasīšanas, izsniegšanas, uzskaites, izmantošanas, kategoriju maiņas vai anulēšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 412) 12. punkta otrais teikums: “Ja ir pieņemts lēmums par atteikumu izsniegt industriālās drošības...

Pēdējo nedēļu laikā daudzi uzņēmumi vēršas pie klientiem, lai saņemtu piekrišanu personas datu apstrādei. Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI maija numurā publicēts Squalio Group juristes Marinas Kurgalovas un vadošās juristes Elīnas Girnes sagatavotais raksts "Fiziskās personas – datu subjekta piekrišanas labirinti". Autores norāda, ka "piekrišanas jēdziens, kurš līdz šim tika definēts un līdz 25. maijam tiks izmantots, ir paplašināts un kļuvis daudz specifiskāks. Proti, datu subjekta piekrišana ir “jebkura brīvi sniegta, konkrēta, apzināta un viennozīmīga norāde uz datu subjekta vēlmēm, ar kuru viņš paziņojuma vai skaidri apstiprinošas darbības veidā sniedz piekrišanu savu personas datu apstrādei” (Regula, 4. panta 11. punkts). Sniedzam ieskatu raksta fragmentā, kas skaidro, kā saprotams "viennozīmīga" norāde. Piekrišanai ir nepieciešams datu subjekta paziņojums, un tā jādod ar skaidri apstiprinošu darbību, piemēram, ar rakstisku, tostarp elektronisku, vai mutisku paziņojumu. Tas var ietvert laukuma atzīmēšanu ar ķeksīti interneta vietnē, kurš nedrīkst būt iepriekš atzīmēts, vai citu paziņojumu vai rīcību,...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa apkopojusi Civillietu departamenta praksi par Zemesgrāmatu likuma normu piemērošanu. Tiesu prakses apkopojumu sagatavoja Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieks Mag.iur. Aleksandrs Potaičuks. Latvijā privātīpašuma atzīšanu un nostiprināšanu, kas ir valsts un sabiedriskās iekārtas pamats, palīdz īstenot 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likums. Šis likums ir pielāgots mūsdienu apstākļiem, taču savā būtībā tas vēl arvien saglabājis savas vēsturiskās iezīmes. Lai veicinātu vienveidīgas tiesu prakses veidošanos, ir apkopota tiesu prakse par minētā likuma normu līdzšinējo piemērošanu. Tiesu prakses apkopojuma pamatā ir Augstākās tiesas Civillietu departamenta nolēmumi, kas pieņemti laikā no 2006.gada līdz 2018.gadam. Apkopojums veidots kā Zemesgrāmatu likuma normu komentārs, kurā Augstākās tiesas nolēmumos atrodamās atziņas sakārtotas pēc attiecīgajiem Zemesgrāmatu likuma pantiem. Proti, norādīts attiecīgās tiesību normas teksts, bet pēc tam saistībā ar konkrēto tiesību normas interpretāciju un piemērošanu paustās tiesas atziņas. Tiesu prakses apkopojumā īpaši aplūkoti tādi jautājumi kā zemesgrāmatu vešanas kārtība, zemesgrāmatu ieraksts un publiskā ticamība, nodalījuma...

Eiropas Komisija 28.maijā publicējusi 2018.gada Eiropas Savienības (ES) rezultātu pārskatu tiesiskuma jomā (angļu val.), kas sniedz salīdzinošu pārskatu par tiesu sistēmas neatkarību, kvalitāti un efektivitāti ES dalībvalstīs. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2018.gada rezultātu pārskatā sīkāk izstrādāti rādītāji. Tas jo īpaši nostiprina sadaļu par tiesu iestāžu neatkarību, kas ir būtiska tiesiskuma novērtēšanai. Tajā ir sīkāk aplūkota informācija par tiesu iestāžu padomēm, izpildvaras un parlamenta deputātu iesaistīšanos tiesnešu un tiesu priekšsēdētāju iecelšanā un atlaišanā, kā arī prokuratūras dienestu organizācijā. Tā arī pirmo reizi sniedz datus par tiesvedības ilgumu visās tiesu instancēs. Rezultātu pārskats tiesiskuma jomā ir daļa no instrumentu kopuma, ko Komisija izmanto, lai uzraudzītu dalībvalstu tiesu sistēmas reformas. Komisija arī uzskata, ka ES līdzekļu pareizai finanšu pārvaldībai dalībvalstīs ir vajadzīga efektīva tiesību aizsardzība neatkarīgās tiesās. Tādēļ kā daļu no daudzgadu finanšu shēmas Komisija ierosināja jaunu tiesiskuma mehānismu, saskaņā ar kuru var apturēt, samazināt vai ierobežot piekļuvi ES finansējumam, ja dalībvalstī ir atklāti trūkumi...

Klāt 25. maijs, kad stājas spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula). Tā kā tas attiecas uz katru no mums, izdevniecība Lietišķās informācijas dienests, kas ir arī šī portāla veidotāja, atjauninājusi Personas datu apstrādes politiku. Lai arī turpmāk saņemtu ikrīta Ekspertu ziņojumus, kā arī citu informāciju, kuru līdz šim bijāt piekrituši saņemt, lūdzam to apstiprināt vēlreiz, ieejot ŠEIT. Ja bijāt jau saņēmuši e-pasta vēstuli un apstiprinājāt savu piekrišanu, tad tas atkārtoti nav jādara. Iesakām iepazīties ar izdevniecības Personas datu apstrādes politiku. Tāpat iesakām pārliecināties, ka tad, ja vēlaties turpmāk saņemt sūtījumus, tie nenonāk Jūsu e-pastā pie mēstulēm. Ierakstiet savā e-pasta adrešu grāmatiņā mūsu e-pastu [email protected] un [email protected], lai e-pastu sistēma atpazītu portāla un izdevniecības e-pastus. Iespējams, Jūsu e-pasta sistēmā iespējams atcelt filtrus, kas automātiski pārsūta ziņojumus pie mēstulēm (surogātpasta). Ja esat izdevniecības klients...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 17.maijā nodeva jaunai izskatīšanai Moller Auto Baltic AS, Harald A. Moller AS un Heinz Wilke Autohandel GmbH pieteikumu par Konkurences padomes uzlikto naudas sodu par aizliegtu vienošanos, kas konstatēts meitas sabiedrību darbībās. Augstākā tiesa atzina, ka apgabaltiesas spriedums ir atceļams, jo lietā nav pēc būtības pārbaudīti apstākļi par pieteicēju atbildību. Konkurences padome, piemērojot sodu, atzina, ka pieteicējas Moller Auto Baltic AS, Harald A. Moller AS un Heinz Wilke Autohandel GmbH ir solidāri atbildīgas par konkurences tiesību pārkāpumu, kas konstatēts to meitas sabiedrību darbībās. Pieteicējas nav bijušas dalībnieces pārkāpuma izdarīšanā, tomēr pieteicēju solidārā atbildība par savu meitas sabiedrību rīcību izriet no tā, ka saistītās sabiedrības savu rīcību nenosaka neatkarīgi. Lietu Augstākajā tiesā izskatīja sakarā ar Konkurences padomes kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija apmierināts pieteikums par soda atcelšanu, ciktāl tas paredzēja solidāru atbildību. Augstākā tiesa spriedumā norāda uz Konkurences likumā ietverto regulējumu, kas ir pietiekami...

Tieslietu ministrija rosina atteikties no soda - administratīvais arests personām, kas vada transportlīdzekli alkohola ietekmē. Tieslietu ministrija piedāvā daudz efektīvāku sodu, proti, "dzērājšoferiem" par braukšanu reibumā tiks atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, un, lai tās atgūtu, personai būs jāiesaistās sociālās korekcijas programmā. Papildus tiks paredzēta transportlīdzekļa konfiskācija. Tieslietu ministrija pašlaik strādā pie risinājuma, kas paredzēs adekvātu un efektīvāku ietekmēšanas līdzekli personām, kas vada transportlīdzekļus alkohola ietekmē. Administratīvais arests kā sods par braukšanu dzērumā ir tikai reakcija uz notikuma sekām, nevis cīņa ar šādas rīcības cēloņiem. Ārsti, kas strādā ar atkarības jautājumiem, vienbalsīgi atzīst, ka administratīvais arests nav efektīvs līdzeklis cīņā ar "dzērājšoferiem". Atkarību profilakses speciālisti apliecina, ka persona, kas ir pieķerta, braucot reibumā, pirms tam ir vadījusi mašīnu reibumā vidēji 23 reizes. Tas apliecina, ka šī problēma lielākoties ir saistīta ar alkohola atkarības jautājumu, un valsts nevar atkarības problēmu atrisināt ar formālu soda piemērošanu. Papildus, lai aizsargātu sabiedrības drošību un ierobežotu "dzērājšoferu" piekļuvi...

Saeimas deputāti 17.maija plenārsēdē konceptuāli atbalstīja Trauksmes celšanas likuma projektu. Likumprojekts izstrādāts darba grupā kā alternatīvs jau Saeimā iesniegtajam Trauksmes cēlēju aizsardzības likuma projektam, ņemot vērā saņemtos iebildumus, kā arī pagājušā gada oktobrī starptautiskajā konferencē parlamentā paustās atziņas. Trauksmes celšanas regulējuma mērķis ir veicināt trauksmes celšanu par pārkāpumiem sabiedrības vai tās daļas interesēs, nodrošinot trauksmes celšanas mehānisma izveidi un darbību un pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību. Likumprojekts tiesības celt trauksmi paredz ikvienai personai, ja attiecīgā informācija par pārkāpumiem vai apdraudējumu gūta saistībā ar darba pienākumu veikšanu un persona to pamatoti uzskata par patiesu. Paredzēts, ka celt trauksmi varēs par korupciju, krāpšanu, amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, valsts naudas un mantas izšķērdēšanu, sabiedrības veselības, būvniecības, vides, pārtikas, darba drošības, sabiedriskās kārtības apdraudējumu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumiem un pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā un finanšu un kapitāla tirgus sektorā. Par trauksmes celšanu neuzskatīs ziņojumu, kurā sniegtas nepatiesas ziņas, informāciju,...

Līdz brīdim, kad Vispārīgā datu aizsardzības regula jeb GDPR* oficiāli stāsies spēkā, ir atlikušas vien dažas dienas. Tāpēc juristi un IT eksperti iesaka dažas pamatlietas, ko vēl var pagūt sakārtot šajā laikā, piebilstot, ka tas nebūt nenozīmēs, ka uzņēmums būs pilnībā gatavs GDPR. IT uzņēmuma “Squalio” un zvērinātu advokātu birojs “Sorainen” ir radījuši produktu “GDPR Ready”, kas apvieno gan juridiskās, gan IT kompetences regulas ieviešanā, tādēļ uzņēmumu eksperti skaidro, ko vēl var pagūt izdarīt desmit dienu laikā līdz brīdim, kad stājas spēkā regula. “Sorainen” advokātes Ievas Andersone uzskaita juridiskās lietas, kuras vēl var pagūt sakārtot: Mini audits pašu spēkiem - departamentu jeb darbinieku aptauja, lai noskaidrotu, kādus personas datus un, svarīgākais, kāpēc tie vāc un apstrādā. Tas ļaus vismaz elementārā līmenī uzzināt datu vākšanas mērķi un tiesisko pamatu. Ja kādā brīdī nav pamatotas atbildes uz jautājumu: “Kāpēc šos datus vajag?”, tad liekos datus ir labāk izdzēst, anonimizēt vai pseidonimizēt. Šādi tiks ievērots...