TIESĪBAS

Pēdējos gados arvien pieaug to Valsts kontroles (VK) atklāto pārkāpumu skaits, kas nonākt tiesās un kuros tiek pieņemti notiesājoši spriedumi, saucot pie atbildības vainīgās personas. Tomēr ne tuvu visi gadījumi, kad valsts amatpersona vai publiskās pārvaldes darbinieks ar valsts vai pašvaldības līdzekļiem rīkojies nelikumīgi, ir klasificējami kā noziedzīgi nodarījumi, kas jāizmeklē tiesībaizsardzības iestādēm. Iestādēm pašām jāveic pārbaudes atbilstoši spēkā esošiem likumiem, uzskata Valsts kontroliere Elita Krūmiņa. VK konstatējusi, ka vēršanās pret atbildīgajām personām par viņu nelikumīgas rīcības rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanu notiek pārāk reti un bezzobaini, vainīgajiem izsakot piezīmes vai rājienus, atlaižot no darba. Daudzos gadījumos iestādes atbildības izvērtēšanu novilcina, līdz iestājies noilgums, bet jautājumi par zaudējumu atlīdzināšanu netiek risināti vispār. Tāpēc nav brīnums, ka sabiedrībā ir nostiprinājies priekšstats - vainīgie par valsts naudas izšķērdēšanu netiek sodīti un zaudējumi valsts budžetā netiek atgūti. Tā tas patiešām ir. Tā kā iestādes pašas zaudējumu atlīdzināšanu no atbildīgajām personām nepieprasa, ir nepieciešams palielināt Valsts kontroles...

Ministru kabinets 3. maija sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto Dzīvojamo telpu īres likuma projektu, kas sekmēs kvalitatīvu un pieejamāku īres dzīvokļu izveidi, piedāvās jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem starp dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem, kā arī veicinās investīcijas īres namu sektorā un darbaspēka mobilitāti uz pilsētām un novadiem, kur veidojas labi apmaksātas darbavietas. Dzīvojamo telpu īres likumprojekts izstrādāts ar mērķi nodrošināt plašāku īrnieku aizsardzību, īres tirgus attīstību, uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, kā arī investīciju piesaisti jaunu mājokļu būvniecībai un ēnu ekonomikas mazināšanu," uzsver Edmunds Valantis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks. Dzīvojamo telpu īres likumprojekts tiek virzīts vienotā likumprojektu paketē ar grozījumiem likumā "Par Palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", grozījumiem Notariāta likumā un grozījumiem Civilprocesa likumā. Pēc minēto likumprojektu pieņemšanas Saeimā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2018. gadā paredzēts piešķirt 3 578 260 eiro, lai nodrošinātu līdzfinansējumu dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta izmaksas nodrošināšanai denacionalizēto ēku īrniekiem, atbilstoši pašvaldību faktiskajiem izdevumiem. Nolūkā vairāk aizsargāt...

Jautājums: Vai namu apsaimniekotāji kāpņu telpās var izvietot informāciju par komunālo maksājumu parādniekiem? Atbildi sniedz Datu valsts inspekcija. Namu apsaimniekotājiem personas datu apstrādi paredz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums. Atbilstoši minētā likuma 14.panta ceturtajai daļai, pārvaldniekam ir pienākums savlaicīgi informēt dzīvojamās mājas īpašniekus par atsevišķa dzīvojamās mājas īpašnieka darbību vai bezdarbību (tajā skaitā uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūto saistību neizpildi), kas skar vai var skart citu dzīvojamās mājas īpašnieku intereses, kā arī sniegt nepārprotamu un pilnīgu informāciju par šiem jautājumiem pēc atsevišķa dzīvojamās mājas īpašnieka pieprasījuma. Tādējādi, ja dzīvokļa īpašnieki ir vērsušies pie namu apsaimniekotāja un atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14.pantā noteiktajam, ir pieprasījuši informāciju par dzīvojamās mājas īpašnieka darbību vai bezdarbību, kas skar vai var skart viņu, kā dzīvojamās mājas īpašnieku intereses, namu apsaimniekotājam pastāv tiesisks pamats atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 3. un 6.punktam šo informāciju sniegt apjomā, kas nepieciešams mērķa sasniegšanai. Piemēram, lai vērstos pret šiem dzīvokļu...

Saeima 3.maijā pieņēma jaunu Konsulārā palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumu, kas nodrošinās tiesisko regulējumu konsulāro funkciju veikšanai atbilstoši aktuālajām prasībām. Jaunā likuma mērķis ir nodrošināt personām, kas atrodas ārpus Latvijas, konsulāro palīdzību un Latvijas iestāžu sniegto no Latvijas starptautiskajām saistībām un Latvijas normatīvajiem aktiem izrietošo pakalpojumu pieejamību Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs. Iepriekš kopš 1994.gada šo jomu regulēja “Konsulārais reglaments”. Kopš tā laika ir būtiski mainījies Latvijas valstspiederīgo skaits ārvalstīs, apdraudējuma raksturs un valstspiederīgo prasības pēc valsts nodrošinātas konsulārās palīdzības un pakalpojumiem. Jaunais regulējums izstrādāts, ņemot vērā Eiropas Savienības direktīvu. Jaunais regulējums attieksies uz Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, personām, kuras Latvijā atzītas par bezvalstniekiem, personām, kurām piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss Latvijā, kā arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem, kuru pilsonības dalībvalstij attiecīgajā ārpus Eiropas Savienības esošajā valstī nav diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības vai goda konsulāta, kas sniedz konsulāro palīdzību. Tāpat regulējums attieksies uz Latvijas pilsoņu un nepilsoņu, bezvalstnieku, trešās valsts...

Augstākā tiesa paplašinātā sastāvā š.g. 25.aprīlī atcēla Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 23.maija spriedumu un izbeidza tiesvedību lietā, kurā darbiniece prasīja atzīt par spēkā neesošu darba devēja uzteikumu, atjaunot viņu darbā, kā arī piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku un atzīt vienošanos ar darba devēju par spēkā neesošu daļā (lieta SKC-404/2018; C28318516). Lietā nebija strīda, ka darbiniece bija nokavējusi Darba likuma 122.pantā noteikto viena mēneša termiņu, kurā var celt prasību par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu. Vienlaikus gan pirmās, gan otrās instances tiesa bija izskatījušas lietu, prasību noraidot iepriekš minētā termiņa nokavējuma dēļ. Augstākā tiesa turpretim atzīst, ka šādā gadījumā darbiniecei bija zudušas prasības tiesības un tiesnesim, jau saņemot prasības pieteikumu, bija jāatsakās to pieņemt, nevis jāuzsāk tiesvedība. Augstākā tiesa norāda, ka, pieņemot pieteikumu pēc likumā noteiktā termiņa prasības celšanai, prasītājam tiek radīta pārliecība, ka viņa prasības pieteikums formāli atbilst likuma priekšrakstiem un tādēļ ir skatāms pēc būtības....

Maksātnespējas rezultatīvie rādītāji 2017.gadā – atgūti 31 cents no 1 atzīta eiro nodrošinātajiem kreditoriem, savukārt 4 centi no 1 atzīta eiro nenodrošinātajiem kreditoriem – atspoguļo vairākas uzņēmējdarbības vides problēmas, kuras atklājas, analizējot statistisko rādītāju veidojošos faktorus. Vienlaikus jāmin, ka normatīvā regulējuma izmaiņu, kas stājās spēkā 2017.gadā, ietekmi uz maksātnespējas procesiem varēs vērtēt, analizējot 2018. un turpmāko gadu rezultātus, jo vidēji maksātnespējas procesi ilgst 1,67 gadus, bet nereti ilgāk. Atgūstamības rādītājus (recovery rate) veido visi juridisko personu maksātnespējas procesi, kuros ir bijuši atzīti nodrošināto kreditoru prasījumi un atzīti nenodrošināto kreditoru prasījumi. Analizējot maksātnespējas procesa rādītājus, jāņem vērā konkrētie faktiskie apstākļi – parādnieka mantas nepietiekamība visu kreditoru prasījumu apmierināšanai, līdz ar to maksātnespējas procesā objektīvi nav iespējams nodrošināt visu kreditoru prasījumu segšanu pilnā apmērā, bet ir iespējams rast efektīvākus un ātrākus risinājumus iesaistīto pušu zaudējumu samazināšanai. 2017.gadā bija 670 maksātnespējas procesi, par kuriem Maksātnespējas administrācijā tika iesniegti noslēguma pārskati. No tiem 106 procesos bija...

Līdz Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) stāšanās spēkā dienai palicis mazliet vairāk nekā viens mēnesis, taču ne visi uzņēmumi apzinās tās nopietnību. Grāmatvedības un uzņēmuma vadības sistēmas Tildes Jumis aptaujā noskaidrotais, ka tikai katrs desmitais uzņēmums ir piesaistījis kompetentus palīgus no ārpuses, kamēr pārējie cenšas tikt galā pašu spēkiem, deleģējot atbildību pat grāmatvežiem. Aptaujā, kurā piedalījās uzņēmumu vadītāji, grāmatveži un grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji, noskaidrots, ka 69,6% Latvijas uzņēmumu galvenā atbildība par VDAR prasības ieviešanu gulstas uz vadītāja pleciem, bet 26,4% kompāniju personas datu apstrādes un sargāšanas procesu atbilstību regulai jāuzrauga grāmatvedim. Tikai 10 % uzņēmumu nolīguši GDPR jautājumos specializējušos ārpakalpojumu sniedzēju un vēl 5,7% šī jautājuma sakārtošana nodota paša uzņēmuma IT nodaļas vai IT speciālista pārziņā. «Par Vispārīgās datu aizsardzības regulas nozīmi un iedzīvināšanas izaicinājumiem šogad ir runāts gana daudz, tādēļ nedaudz pārsteidz, ka tik daudzos uzņēmumos šis jautājums tiek piespēlēts grāmatvežiem. Grāmatvežiem, protams, ir jāpārzina regulas prasības, taču tā aptver plašu...

Saeima 19.aprīlī otrajā lasījumā skatīja grozījumus Maksātnespējas likumā. Tostarp ierosinājumu vismaz par 12 mēnešiem - līdz diviem gadiem - saīsināt termiņu, kādā privātpersona var pabeigt savu maksātnespējas procesu. Tas likumprojektā bija iekļauts pēc Latvijas kredītņēmēju asociācijas (LAKRA) uzstājīga darba. Tāpat pēc LAKRA iniciatīvas notika balsojums par "ģimenes bankrota" atjaunošanu, ko iepriekš deputāti no Maksātnespējas likuma bija svītrojuši. Pēc Saeimas sēdes LAKRA valdes loceklis Jānis Āboliņš atzīst, ka balsojuma rezultātu grūti vērtēt kā apmierinošu. "Ir labi, ka mums izdevies atjaunot "ģimenes bankrotu". Tas vienas ģimenes locekļiem ļauj maksāt vienu kopēju atlīdzību maksātnespējas procesa administratoram, vienas minimālās mēnešalgas apmērā, nevis katram savu. Klāt nākusi gan norma, ka "ģimenes bankrots" pieļaujams vien gadījumos, kad ģimenei ir kopīgas saistības vismaz 5000 eiro apmērā, kas iepriekš likumā nebija paredzēts. Taču pieņemam, ka šai normai ir objektīvs pamatojums un pret to neiestājamies. Tomēr tas ir arī mūsu vienīgais panākums. Ierosinājums no trim uz diviem gadiem saīsināt maksimālo termiņu,...

Valsts sekretāru sanāksmē 19. aprīlī izsludināti kārtējie paredzamie grozījumi Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā. Likumprojekti paredz efektivizēt esošo kārtību, lai nodrošinātu ātrāku un vienkāršāku strīda izskatīšanu. Kā norādīts tiesību aktu anotācijā, Civilprocesa likumprojekts paredz būtiskas izmaiņas attiecībā uz kārtību, kādā izskata strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā. Likumprojekta risinājumi sniegtu vairākus ieguvumus: ļautu ātrākā un efektīvākā procesā izskatīt strīdus par kreditoru tiesībām, tādējādi veicinot visa maksātnespējas procesa efektivitāti; stiprinātu tiesisko paļāvību uz efektīvu tiesas aizsardzību kreditora tiesību aizskāruma gadījumā, ko nodrošinātu jaunais normatīvais regulējums komerciālo strīdu risināšanā maksātnespējas procesā, vienlaikus līdzsvarojot visa kreditoru kopuma intereses. Svarīgākās izmaiņas, ko paredz likumprojekts, attiecināmas tieši uz šādu strīdu par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā izskatīšanu paātrinātā un vienkāršotā civilprocesā un paredz ieviest pagaidu aizsardzības līdzekļus, ko tiesa varēs noteikt, ja konstatēs pamatu ieinteresētās personas iespējamam tiesību aizskārumam. Likumprojekts paredz likumu papildināt ar jaunu nodaļu – 30.6 nodaļu "Lietas par strīdiem par tiesībām maksātnespējas...

Valsts sekretāru sanāksmē 19. aprīlī izsludināts Ārlietu ministrijas sagatavotais likumprojekts „Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”. Tas nosaka subjektu loku, uzsverot, ka valstij saistošās sankcijas ir jāievēro visām fiziskām un juridiskām personām Latvijā, uzliekot likuma subjektiem pienākumu ievērot sankciju režīmus un ziņot par iespējamiem pārkāpumiem. Likumprojektā paplašināts kompetento iestāžu loks, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs arī uzskatāmi par šādām institūcijām. Papildus likumprojektā noteikts pienākums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraudzībā esošajiem likuma subjektiem atbilstoši savai darbībai veikt sankciju riska novērtējumu un izveidot iekšējās kontroles sistēmu. Likumprojekts definē, kas ir sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma un nosaka, ka prasības minētajai sistēmai nosaka atbilstošā uzraudzības un kontroles institūcija. Likumprojekts nosaka, kādi sodi var tikt piemēroti par noteikto sankciju prasību neievērošanu. Par starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju prasību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts...

Saeima 19. aprīlī pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kurā citastarp rosināts Maksātnespējas administrācijas, kas ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, nosaukumu mainīt uz "Maksātnespējas kontroles dienests". Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Maksātnespējas administrācijas galvenais darbības mērķis ir nodrošināt administratoru rīcības un maksātnespējas procesa norises likumības kontroli un uzraudzību. Ņemot vērā to, ka iestādes nosaukumam nepārprotami jāatspoguļo iestādes veicamo funkciju un uzdevumu būtība un jānodrošina iestādes atpazīstamība, likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā" ((VSS-574), kas tiek virzīts vienlaikus ar šo likumprojektu) paredz mainīt iestādes nosaukumu no "Maksātnespējas administrācija" uz "Maksātnespējas kontroles dienests".

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 13.aprīlī, skatot pieteicējas – SIA “Kuršu zeme” – kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, pieņēma lēmumu apturēt tiesvedību lietā un vērsties Eiropas Savienības Tiesā. Augstākajai tiesai radās šaubas par Direktīvas 2006/112/EK 168.panta „a” punkta interpretāciju – vai šai normai atbilst liegums atskaitīt priekšnodokli, pamatojoties vienīgi uz secinājumu par personas apzinātu iesaistīšanos simulatīvu darījumu noformēšanā, bet neidentificējot, kādā veidā šo darījumu rezultātā un kādas personas varētu būt guvušas nepamatotas fiskālas priekšrocības, salīdzinot ar situāciju, kad darījumi būtu noformēti atbilstoši to faktiskajiem apstākļiem. Tādēļ Augstākā tiesa uzskata, ka uzdodams prejudiciālais jautājums Eiropas Savienības Tiesai (EST). Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad EST pieņems nolēmumu sakarā ar prejudiciālo jautājumu. Konkrētajā lietā izšķirams, vai nodokļu maksātājam ir pamatoti liegtas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ko piešķir likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkts, kurā savukārt iedzīvinātas Direktīvas normas, par kuru interpretāciju Augstākajai tiesai radušās šaubas. Lietā ir turpmāk minētie apstākļi: Pieteicējas...

Eiropas Parlamenta deputāti 19. aprīlī pieņēma jauno Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu, kas nākotnē katram interesentam ļaus iegūt informāciju par ES darbojošos uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem (Eiropas Parlamenta 2018. gada 19. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un Direktīvu 2009/101/EK). Direktīva ir daļa no plašākiem centieniem veicināt pārredzamību, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu. Tiek lēsts, ka naudas atmazgāšanas apjomi veido līdz pat 5% no pasaules kopējā kopprodukta, bet Eiropas valstīs tādējādi netiek iekasēti līdz pat 1 triljonam eiro ik gadu. Parlaments apstiprināja pērn decembrī panākto vienošanos ar ES Padomi. Tā paredz arī stingrāku virtuālo valūtu - tādu kā Bitcoin - regulējumu, lai novērstu to izmantošanu naudas atmazgāšanā un terorisma finansēšanā. Vienošanās piekto reizi atjaunina ES naudas atmazgāšanas novēršanas direktīvu. Noteikumi izstrādāti, reaģējot uz 2015. un 2016....

Saeima 19.aprīlī pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu "Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums", kas paredz kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem. Par Piespiedu dalīta īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs iepriekš atzīmēja, ka beidzot ir sagatavots ilgi gaidītais piedāvājums problēmai, kas daudzu jo daudzu gadu garumā ir skārusi tūkstošiem iedzīvotāju, kuri maksājuši lielu nomas naudu tiem zemes īpašniekiem, uz kuru zemes atrodas viņu dzīvojamā māja. Regulējums paredz nodrošināt iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu starp daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku, paredzot iespēju dzīvokļu īpašnieku kopībai uz likuma pamata pastāvošu īpašu izpirkuma tiesību uz zemes īpašniekam piederošo zemi. Dzīvokļu īpašnieki varēs atpirkt attiecīgo zemi, un par to pozitīvs lēmums būs jāpieņem mājas kopībai, kas pēc tam pilnvaro kādu fizisko vai juridisko...

Saeima 19. aprīlī 1. lasījumā plāno nodot bez atkārtotas izskatīšanas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumprojektu “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”, kas paredz radīt iespēju izbeigt dalīto īpašumu privatizētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Likumprojekts izstrādāts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas darba grupā, kura izstrādes procesā būtisku ieguldījumu sniegusi arī Tieslietu ministrija - gan aktīvi piedaloties minētās darba grupas darbā, gan izstrādājot likumprojekta redakcijas un anotāciju. Likumprojektā saglabāta 2015. gada 1. oktobrī Saeimā iesniegtā likumprojekta “Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” pamatideja - dalītā īpašuma izbeigšana notiek, ēkas īpašniekiem izmantojot tiem likumā paredzētu speciālu izpirkuma tiesību ar būtisku valsts atbalstu visu administratīvo darbību veikšanā. Izpirkuma tiesība tiek izmantota, dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai pieņemot lēmumu par tās izmantošanu un samaksājot izpirkuma cenu. Likumprojekts arī risina jautājumus par to, kā tiek noteikta izpērkamā zeme, tās cena un tiek aizsargātas visu iesaistīto personu likumiskās intereses dalītā īpašuma izbeigšanas...