TIESĪBAS

Otrdien, 16. oktobrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Tiesu izpildītāju likumā. Lai mazinātu iespēju personām pēc mantošanas procesa pabeigšanas ar fiktīvu darījumu palīdzību legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus, paredzēts ieviest jaunu amata darbību – mantojamās nereģistrējamās kustamas mantas saraksta sastādīšanu. Bet attiecībā uz tiesu izpildītāju darba organizēšanu - turpmāk būs noteikts limits liela apmēra piedziņas lietu pieņemšanai izpildē, lai samazinātu to koncentrāciju atsevišķu zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā. Šobrīd mantinieki, iesniedzot zvērinātam notāram iesniegumu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās, pievieno mantojamās mantas sarakstu ar tās novērtējumu, bet valsts par šo ziņu patiesumu nekādi nepārliecinās. Līdz ar to, lai mazinātu iespējas personām pēc mantošanas procesa pabeigšanas ar fiktīviem darījumiem legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtus līdzekļus (piemēram, norādot notāram neeksistējošu nereģistrējamu kustamo mantu), izstrādāti grozījumi Tiesu izpildītāju likumā, kas paredz turpmāk mantošanas procesā ieviest nereģistrējamas kustamas mantas saraksta sastādīšanu. Proti, ar likumprojektu, tiek ieviesta jauna zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbība – mantojamās nereģistrējamās kustamas mantas...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 2018. gada 16. oktobrī ierosināja lietu “Par Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta pirmās daļas un 20. panta pirmās daļas 2. punkta, ciktāl tas attiecas uz atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam”. Apstrīdētās normas Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta pirmā daļa paredz, ka tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā. Valsts sociālo pabalstu likuma 20. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka regulāri izmaksājamā valsts sociālā pabalsta izmaksu pārtrauc, ja pabalsta saņēmējs vai bērns, par kuru tiek maksāts pabalsts, izbrauc no Latvijas Republikas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstī. Augstāka juridiskā spēka norma Satversmes 91. pants: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Satversmes 109. pants: “Ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā...

Atzīmējot Eiropas kiberdrošības mēnesi, 25. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks starptautiskā konference DSS ITSEC, kuras galvenā tēma ir kibernoziegumu ietekme uz ekonomiku un uzņēmumu drošību. Pasākums sniedz iespēju izglītoties par jaunākajām nozares tendencēm un tehnoloģiskajiem risinājumiem, kā arī veidot sadarbību un tikties ar augsta līmeņa starptautiskajiem ekspertiem. Konference paredzēta biznesa vadītājiem, IT drošības profesionāļiem, datu aizsardzības speciālistiem, pētniekiem, studentiem un citiem kiberdrošības entuziastiem. Apmeklētājus sagaida 57 prezentācijas 7 paralēlās sesijās, uzstājoties kiberdrošības ekspertiem no Latvijas un citām Eiropas valstīm. Konferences laikā apmeklētājiem būs iespēja tīkloties un veidot sadarbību ar tādiem uzņēmumiem kā ALSO, IBM, Arrow, Lattelecom, Fortinet, Juniper Networks, Kaspersky Labs, Palo Alto Networks un daudziem citiem, apmeklējot kiberdrošībai veltīto izstādi par aktuālajiem drošības risinājumiem. Dalība konferencē ir bez maksas, reģistrējoties ar korporatīvo e-pastu vietnē https://www.dssitsec.eu/ Ikviens interesents varēs vērot konferenci arī tiešraidē vietnē straume.lmt.lv. Konference notiks angļu valodā. Konference notiek Eiropas kiberdrošības mēneša ietvaros, kura viena no tēmām šogad ir kiberkrāpšanas...

Saeima 11.oktobrī gala lasījumā pieņēma Trauksmes celšanas likumu. Šis likums ir alternatīva iepriekš Saeimā skatītajam Trauksmes cēlāju aizsardzības likumam. Lai varētu likumu izstrādāt kvalitatīvu, notika dažādas sarunas, dažādas diskusijas, un pagājušā gada oktobrī Saeimā tika noorganizēta starptautiska konference par trauksmes celšanas veicināšanu un trauksmes cēlēju aizsardzību. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātais likums pieņemts, lai sabiedrības vai tās daļas interesēs veicinātu trauksmes celšanu par pārkāpumiem un nodrošinātu trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību. Tiesības celt trauksmi ir fiziskajai personai, ja attiecīgā informācija par pārkāpumiem vai apdraudējumu gūta saistībā ar darba pienākumu veikšanu un persona to uzskata par patiesu. Likums nosaka, ka trauksmi varēs celt par korupciju, krāpšanu, amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, valsts naudas un mantas izšķērdēšanu, sabiedrības veselības, būvniecības, vides, pārtikas, darba drošības, sabiedriskās kārtības apdraudējumu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumiem, pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā, finanšu un kapitāla tirgus...

Saeima 11. oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas virzītos savstarpēji saistītos grozījumus Zemesgrāmatu likumā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" un likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās’’. Grozījumi veikti ar mērķi vienkāršot nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūras un mazināt administratīvo slogu. Ar grozījumiem plānots nodalīt zemesgrāmatu nodaļu (ZGN) un Valsts zemes dienesta (VZD) kompetences un paplašināt to procedūru klāstu, kuras iespējams nodrošināt, pilnveidojot VZD un ZGN sadarbības procesus, samazināt institūciju apmeklējumu skaitu, kā arī novērst informācijas sistēmu datu nesakritības. Lai nodrošinātu abu informācijas sistēmu datu aktualitāti un savstarpējo atbilstību, grozījumi paredz paplašināt no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (NĪVKIS) tiešsaistes datu pārraides režīmā nododamo datu apjomu Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatām (VVDZ). Papildus grozījumi ietver kompetenču sadalījumu, nosakot gadījumus, kad nostiprinājuma lūgums ZGN vienlaikus uzskatāms par iesniegumu VZD kadastra objekta vai kadastra datu reģistrācijai vai aktualizācijai NĪVKIS. Tiks mainīts regulējums arī attiecībā...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 10.oktobrī atbalstīja izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimā grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā. Izmaiņas rosinātas, lai novērstu praksē konstatētās nepilnības un ieviestu uzlabojumus ceļu satiksmes negadījumā cietušo personu, apdrošināšanas ņēmēju un autovadītāju interesēs. Likuma izmaiņas paredz, ka OCTA līgums stājas spēkā ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc apdrošināšanas līguma noslēgšanas. Tas nepieciešams, lai samazinātu tādu gadījumu skaitu, kad OCTA līgumi stājas spēkā pēc apdrošināšanas sabiedrības darbības apturēšanas. Patlaban nav noteikts, cik ilgā laikā pēc līguma noslēgšanas tam jāstājas spēkā. Ņemot vērā, ka spēkā esošais regulējums nenosaka, kam jāslēdz apdrošināšanas līgums, ja Latvijā no uzskaites noņemts un komersantam pārdošanai nodots transportlīdzeklis, kurš aprīkots ar tirdzniecības numura zīmēm, piedalās izmēģinājuma braucienos, turpmāk plānots, ka par OCTA līgumu atbildīgs būs transportlīdzekļa tirgotājs. Tādējādi transportlīdzekļa īpašniekam, kurš, piemēram, savu automašīnu būs nodevis pārdošanai, apdrošināšanas līgums automātiski zaudēs spēku un viņš varēs saņemt atpakaļ neizmantoto apdrošināšanas prēmijas...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa ir sagatavojusi apkopojumu “Naida runa un vārda brīvība (Tiesu prakse krimināllietās par Krimināllikuma 74.1, 78., 150.pantu). Apkopojumā izvērsti skatīts starptautiskais tiesiskais regulējums vārda brīvības aizsardzībai un Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse šajos jautājumos. Papildus tam norādīta arī Latvijas tiesu prakse naida runas krimināllietās, kurās taisītais spriedums ir stājies spēkā no 2012.gada oktobra līdz 2018.gada maijam. Vārda brīvības kā centrālās tēmas izvēle 2018.gada apkopojumam skaidrojama ar to, ka visas attiecīgajā periodā iztiesātās krimināllietas ir saistītas ar personu paustiem izteikumiem. Līdz ar to tiesību uz vārda brīvību aizsardzības standarta piemērošana Latvijas tiesu praksē ir aktuāls jautājums. Augstākās tiesas mājaslapā pieejams arī 2012.gada apkopojums „Tiesu prakse krimināllietās par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu”. Tajā sniegts naida noziegumu un naida runas izvērsts, vispārīgs starptautisko tiesību aktu regulējuma un definīciju apskats. 2012.gada apkopojumā arī iztirzāts naida noziegumu un naida runas objekts, objektīvā puse, subjekts, subjektīvā puse Krimināllikuma izpratnē. Eiropas Cilvēktiesību...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora atlases komisija uz otro kārtu izvirzījusi 6 pretendentus, kas bija pieteikušies atklātajam konkursam. Ņemot vērā iesniegtos dokumentus, tika vērtēta pretendentu atbilstība izvirzītajām izglītības un profesionālās pieredzes prasībām, kā arī veikta sākotnējā potenciālo reputācijas risku analīze. VID ģenerāldirektora amata konkursa otrajā kārtā izvirzītie 6 pretendenti tiksies ar konkursa komisiju un personālatlases speciālistiem, kam skaidros savu motivāciju un prezentēs savu redzējumu par Valsts ieņēmumu dienesta darbības attīstību digitālās ekonomikas un jaunu uzņēmējdarbības formu ieviešanas periodā. Tāpat šīs kārtas laikā pretendenti atbildēs uz 10 jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē un iestādes darbības jomu. Uz konkursa nākamo - trešo - kārtu izvirzītos pretendentus sākotnēji vērtēs personālvadības speciālisti, kas analizēs pretendentu vadības kompetences un par gūtajiem novērojumiem sagatavos kopsavilkumu. Izvērtējot šo un visā konkursa gaitā gūto informāciju, komisija noteiks, kurš no trešās kārtas dalībniekiem saņem visaugstāko vērtējumu kopumā. Par šo pretendentu personālatlases speciālisti apkopos...

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 21.septembrī , pasludinot notiesājošu spriedumu, tika pabeigta iztiesāšana krimināllietā, kurā divu uzņēmumu amatpersonas tika apsūdzētas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā - par izvairīšanos no PVN nomaksas, bet trīs personas tika apsūdzētas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 20.panta ceturtajā daļā un 218.panta otrajā daļā - par izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstīšanu. Saskaņā ar Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurores celto apsūdzību, viena uzņēmuma izvairīšanās no nodokļu nomaksas rezultātā valsts budžetam tika nodarīts mantisks kaitējums 337 731, 17 EUR apmērā, savukārt otra uzņēmuma izvairīšanās no nodokļu nomaksas rezultātā - mantisks kaitējums 521 510, 31 EUR apmērā. Pirmās instances tiesa apsūdzētās personas atzina par vainīgām izvirzītajās apsūdzībās un noteica brīvības atņemšanas sodus no 2 gadiem 7 mēnešiem līdz 1 gadam 8 mēnešiem, visas piecas personas apcietinot tiesas zālē. Ņemot vērā apsūdzēto sistemātiskās noziedzīgās darbības personīgā labuma gūšanai, kas raksturojas kā tendence izdarīt noziedzīgus...

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes publiski paustajiem apgalvojumiem, ka tiesu spriedumi un sodu politika neveicina finanšu noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu, Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe aicina analizēt tiesas spriedumu motīvus. Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs uzsver: ja izmeklētāju vai viņa priekšnieku neapmierina tiesas spriedums, viņam jāpārliecina prokuroru par protesta iesniegšanu vai par vienošanās ar apsūdzēto neslēgšanu konkrētajā lietā, nevis pasīvi jāvēro un pēc tam jāpauž publiski paziņojumi. Dzalbe norāda, ka finanšu noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas problēma meklējama ne tikai sodu politikā, bet arī pirmstiesas procesa un iztiesāšanas ilgumā un izmeklēšanas kvalitātē. No noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīža līdz stājas spēkā tiesas spriedums, paiet 6-10, pat 12 gadi, un tiesām atbilstoši likumam jāsamazina piespriežamie sodi vai pat jāatbrīvo no kriminālatbildības un soda, jo nav ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgos termiņos. Tādā veidā tiek novērstas sūdzības pret valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Dzalbe atgādina,...

Saeimas deputāti 20.septembrī 2.lasījumā balsos par likumprojektu “Trauksmes celšanas likums” otrajā lasījumā. Likumprojekts paredz atbalstīt un no iespējamām negatīvām sekām aizsargāt trauksmes cēlējus jeb sabiedrības pārstāvjus, kuri brīdina par situācijām, kas apdraud sabiedrības veselības, drošības, tautsaimniecības vai Trauksmes celšanas likums, ja tas tiks pieņemts 2. un 3. lasījumā, trauksmes cēlējiem sniegs divu veidu aizsardzības garantijas. Pirmkārt, tiks aizsargāta trauksmes cēlēja anonimitāte. Otrkārt, trauksmes cēlējs tiks aizsargāts nelabvēlīgu seku gadījumā. “Man būtu palīdzējis aizliegums pret mani tālāk ierosināt disciplinārlietas, meklēt, rakt, pielietot attiecībā uz mani principu "ir cilvēks, atradīsim pantu",” saka Iveta Ozoliņa, bijusī Valsts asinsdonoru centra direktore, kura cēla trauksmi par risku inficēties ar C hepatītu no donoru asinīm, un tika atbrīvota no amata. Trauksmes celšanas likums paredz aizsargāt trauksmes cēlēju pret nelabvēlīgām sekām, kas radušās trauksmes celšanas dēļ. Nelabvēlīgas sekas var būt, piemēram, atlaišana no darba. Likumprojekts paredz, ka tas būs darba devēja pienākums pierādīt, ka atlaišana nav notikusi tādēļ, ka...

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti komisijas sēdē 18.septembrī diskutēja par advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanu. Deputāti rosināja atbildīgās institūcijas turpināt darbu pie Advokatūras likuma grozījumu izstrādes. Tieslietu ministrijas pārstāvji atzīmēja, ka patlaban Advokatūras likumā advokātu biroju tiesiskais statuss regulēts vispārīgi. Pastāv atšķirīgas likuma interpretācijas, radot neskaidrības par nodokļu administrēšanu. Piemēram, advokātu biroju reģistrēšanu PVN maksātāju reģistrā, kā arī par darba tiesiskajām attiecībām. Tieslietu ministrijas pārstāvji norāda, ka likumprojektā jāparedz – advokātu birojs ir civiltiesiska sabiedrība, kas izveidota uz sabiedrības līguma pamata. Darba grupas ierosinājums ir nostiprināt divas advokātu biroju darbības formas atbilstoši jau pastāvošajai praksei. Proti, plānots, ka advokātu biroju reģistrēs kā tiesību subjektu, ja advokāti apvienojas kopējai sadarbībai vienīgi juridiskās palīdzības sniegšanai, bet juridisko palīdzību katrs advokāts sniedz individuāli. Savukārt biroju reģistrēs kā privāto tiesību juridisku personu, ja advokāti apvienojas, lai sadarbotos juridiskās palīdzības sniegšanā, tajā skaitā uzņemoties kopīgu atbildību par sniegto juridisko palīdzību un visu izdevumu segšanu. Plānots,...

Saeima 6. septembrī galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas ierosinātos grozījumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kas paredz iespēju turpmāk valsts nodrošināto juridisko palīdzību saņemt arī Satversmes tiesas procesā, kā arī ieviest daļēji valsts nodrošinātu juridisko palīdzību noteikta veida civillietās. Valsts nodrošināto juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā varēs lūgt persona, kas Satversmes tiesā iesniegusi konstitucionālo sūdzību, bet tiesa, sakarā ar nepilnīgu tās pamatojumu vai pamatojuma trūkumu, lietu atteikusies ierosināt. Minētā modeļa pamatā ir ideja nodrošināt valsts garantētu juridisko palīdzību gadījumos, kad tā ir nepieciešama pēc būtības un ir pirmšķietami novērtēta lietas tālākā perspektīva. Iesniegums par juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā būs jāiesniedz Juridiskās palīdzības administrācijā ne vēlāk kā divus mēnešus pirms termiņa beigām, kas noteikts konstitucionālās sūdzības iesniegšanai. Satversmes tiesas procesā valsts nodrošinās juridiskās konsultācijas, procesuālo dokumentu sagatavošanu, kā arī juridiskās palīdzības sniegšanu tiesas sēdē. Papildus likumprojekts paredz iespēju saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību arī personām, kas nav atzītas par trūcīgām vai maznodrošinātām,...

Stingrāk uzraudzīs Latvijas valsts karoga izgatavošanu un izplatīšanu tirdzniecībai - to paredz grozījumi Latvijas valsts karoga likumā, kurus 6.septembrī galīgajā lasījumā atbalstīja Saeima. Tāpat grozījumi paredz, ka pie atbildības būs saucamas personas, ja tās zaimos vai izrādīs klaju necieņu pret dekoratīvos nolūkos lietotu Latvijas valsts karogu vai tikai karoga attēlu. Likumā jau līdz šim ir bijusi noteikta atbildība par Latvijas valsts karoga zaimošanu vai klajas necieņas izrādīšanu pret to, nu to papildinās arī normas, kas attiecas uz dekoratīvajiem karogiem, kādi, piemēram, var būt arī suvenīru karogi u.tml., kā arī karoga attēliem. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, arvien biežāk pilsētvidē, svētku noformējumos, dažādos valstiskas nozīmes pasākumos redzami un tirdzniecības vietās nopērkami Latvijas valsts karogi krāsā, kas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Līdz šim kā vienīgais tehniskais parametrs Ministru kabineta noteikumos bija noteikts karoga krāsas tonis, un tas ir nepietiekams nosacījums, lai nodrošinātu korektu Latvijas valsts karogu izgatavošanu un izplatīšanu. Ir nepieciešams definēt konkrētas prasības...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) informē, ka ir pieņēmis lēmumu patērētāju kolektīvo interešu pārkāpuma lietā, par kuras pārkāpumiem SIA "Weekendbox" (turpmāk - sabiedrība) ir piemērota soda nauda 5000,00 EUR apmērā, kā arī uzlikts tiesiskais pienākums izbeigt lēmumā konstatēto negodīgu komercpraksi un aizliegta līdzīgas negodīgas komercprakses īstenošana turpmāk. Sabiedrība tās interneta tīmekļvietnē www.weekendbox.lv patērētājiem piedāvāja dāvanu kartes dažādiem pakalpojumiem, kuras patērētājiem nebija iespējams izmantot (apmainīt pret dāvanu kartēs norādītajiem pakalpojumiem). Sabiedrības komercprakse tika īstenota tīmekļvietnē http://www.weekendbox.lv (turpmāk - vietne), patērētājiem piedāvājot un pārdodot dāvanu kartes, kas paredzētas dažādu pakalpojumu izmantošanai. PTAC saņēma vairākus patērētāju iesniegumus, kuros konstatēja, ka sabiedrības pārdotās dāvanu kartes nav iespējams izmantot atbilstoši to iegādes mērķim, jo dāvanu kartēs norādītie pakalpojuma sniedzēji tās atteicās pieņemt, pamatojot atteikumu ar to, ka sabiedrība nav izpildījusi uzņemtās saistības, proti, par attiecīgajiem pakalpojumiem nav norēķinājusies ar pakalpojumu sniedzējiem. Vienlaikus atbilstoši patērētāju sniegtajai informācijai sabiedrība nav risinājusi patērētāju sūdzības, tai skaitā, neatmaksājot naudu par dāvanu...