TIESĪBAS

Saeima ceturtdien, 31.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā un saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Grozījumi paredz efektivizēt esošo kārtību un strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā izskatīt paātrinātā un vienkāršotā civilprocesā. Likumu grozījumi galvenokārt paātrinās to gadījumu atrisināšanu, kad nevienai no pusēm nav šaubu par strīda esamību, taču tā izskatīšanai ir nepieciešama tiesas iesaiste. Vienlaikus tiesai joprojām būs tiesības konstatēt, ka pastāv strīds. Grozījumi nosaka administratoram tiesības jau sākotnēji lēmumā par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu norādīt, vai ir konstatējams iespējamais strīds par tiesībām. Papildus noteikts, kādām prasībām jāatbilst administratora lēmumam, ja tas tiek sastādīts rakstveidā. Tādējādi kreditori būs skaidrāk informēti par lēmuma būtību un administratora lēmumā tiks ietverta visaptveroša informācija, atzīmē likumprojekta autori. Kreditors vai parādnieka pārstāvis būs tiesīgs vienlaikus iesniegt sūdzību par administratora lēmumu, prasības pieteikumu un pieteikumu par pagaidu aizsardzības piemērošanu, lai nodrošinātu efektīvāku jautājuma izlemšanu kopumā, paredz likuma grozījumi. Ar saistītajiem grozījumiem Civilprocesa likumā ieviesta pagaidu...

Satversmes tiesa 2018. gada 23. maijā ir pieņēmusi lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2017-20-0103 “Par likuma “Par valsts noslēpumu” 7. panta piektās daļas sestā un astotā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. pantam un Ministru kabineta 2006. gada 23. maija noteikumu Nr. 412 “Industriālās drošības sertifikāta pieprasīšanas, izsniegšanas, uzskaites, izmantošanas, kategoriju maiņas vai anulēšanas kārtība” 12. punkta otrā teikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam”. Apstrīdētās normas Likuma “Par valsts noslēpumu” 7. panta piektās daļas sestais teikums: “Ģenerālprokurora lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.” Likuma “Par valsts noslēpumu” 7. panta piektās daļas astotais teikums: “Pretendentam paziņojums par atteikumu izsniegt industriālās drošības sertifikātu vai par tā anulēšanu tiek nosūtīts, neizklāstot tajā atteikuma pamatojumu.” Ministru kabineta 2006. gada 23. maija noteikumu Nr. 412 “Industriālās drošības sertifikāta pieprasīšanas, izsniegšanas, uzskaites, izmantošanas, kategoriju maiņas vai anulēšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 412) 12. punkta otrais teikums: “Ja ir pieņemts lēmums par atteikumu izsniegt industriālās drošības...

Pēdējo nedēļu laikā daudzi uzņēmumi vēršas pie klientiem, lai saņemtu piekrišanu personas datu apstrādei. Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI maija numurā publicēts Squalio Group juristes Marinas Kurgalovas un vadošās juristes Elīnas Girnes sagatavotais raksts "Fiziskās personas – datu subjekta piekrišanas labirinti". Autores norāda, ka "piekrišanas jēdziens, kurš līdz šim tika definēts un līdz 25. maijam tiks izmantots, ir paplašināts un kļuvis daudz specifiskāks. Proti, datu subjekta piekrišana ir “jebkura brīvi sniegta, konkrēta, apzināta un viennozīmīga norāde uz datu subjekta vēlmēm, ar kuru viņš paziņojuma vai skaidri apstiprinošas darbības veidā sniedz piekrišanu savu personas datu apstrādei” (Regula, 4. panta 11. punkts). Sniedzam ieskatu raksta fragmentā, kas skaidro, kā saprotams "viennozīmīga" norāde. Piekrišanai ir nepieciešams datu subjekta paziņojums, un tā jādod ar skaidri apstiprinošu darbību, piemēram, ar rakstisku, tostarp elektronisku, vai mutisku paziņojumu. Tas var ietvert laukuma atzīmēšanu ar ķeksīti interneta vietnē, kurš nedrīkst būt iepriekš atzīmēts, vai citu paziņojumu vai rīcību,...

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa apkopojusi Civillietu departamenta praksi par Zemesgrāmatu likuma normu piemērošanu. Tiesu prakses apkopojumu sagatavoja Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieks Mag.iur. Aleksandrs Potaičuks. Latvijā privātīpašuma atzīšanu un nostiprināšanu, kas ir valsts un sabiedriskās iekārtas pamats, palīdz īstenot 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likums. Šis likums ir pielāgots mūsdienu apstākļiem, taču savā būtībā tas vēl arvien saglabājis savas vēsturiskās iezīmes. Lai veicinātu vienveidīgas tiesu prakses veidošanos, ir apkopota tiesu prakse par minētā likuma normu līdzšinējo piemērošanu. Tiesu prakses apkopojuma pamatā ir Augstākās tiesas Civillietu departamenta nolēmumi, kas pieņemti laikā no 2006.gada līdz 2018.gadam. Apkopojums veidots kā Zemesgrāmatu likuma normu komentārs, kurā Augstākās tiesas nolēmumos atrodamās atziņas sakārtotas pēc attiecīgajiem Zemesgrāmatu likuma pantiem. Proti, norādīts attiecīgās tiesību normas teksts, bet pēc tam saistībā ar konkrēto tiesību normas interpretāciju un piemērošanu paustās tiesas atziņas. Tiesu prakses apkopojumā īpaši aplūkoti tādi jautājumi kā zemesgrāmatu vešanas kārtība, zemesgrāmatu ieraksts un publiskā ticamība, nodalījuma...

Eiropas Komisija 28.maijā publicējusi 2018.gada Eiropas Savienības (ES) rezultātu pārskatu tiesiskuma jomā (angļu val.), kas sniedz salīdzinošu pārskatu par tiesu sistēmas neatkarību, kvalitāti un efektivitāti ES dalībvalstīs. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2018.gada rezultātu pārskatā sīkāk izstrādāti rādītāji. Tas jo īpaši nostiprina sadaļu par tiesu iestāžu neatkarību, kas ir būtiska tiesiskuma novērtēšanai. Tajā ir sīkāk aplūkota informācija par tiesu iestāžu padomēm, izpildvaras un parlamenta deputātu iesaistīšanos tiesnešu un tiesu priekšsēdētāju iecelšanā un atlaišanā, kā arī prokuratūras dienestu organizācijā. Tā arī pirmo reizi sniedz datus par tiesvedības ilgumu visās tiesu instancēs. Rezultātu pārskats tiesiskuma jomā ir daļa no instrumentu kopuma, ko Komisija izmanto, lai uzraudzītu dalībvalstu tiesu sistēmas reformas. Komisija arī uzskata, ka ES līdzekļu pareizai finanšu pārvaldībai dalībvalstīs ir vajadzīga efektīva tiesību aizsardzība neatkarīgās tiesās. Tādēļ kā daļu no daudzgadu finanšu shēmas Komisija ierosināja jaunu tiesiskuma mehānismu, saskaņā ar kuru var apturēt, samazināt vai ierobežot piekļuvi ES finansējumam, ja dalībvalstī ir atklāti trūkumi...

Klāt 25. maijs, kad stājas spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula). Tā kā tas attiecas uz katru no mums, izdevniecība Lietišķās informācijas dienests, kas ir arī šī portāla veidotāja, atjauninājusi Personas datu apstrādes politiku. Lai arī turpmāk saņemtu ikrīta Ekspertu ziņojumus, kā arī citu informāciju, kuru līdz šim bijāt piekrituši saņemt, lūdzam to apstiprināt vēlreiz, ieejot ŠEIT. Ja bijāt jau saņēmuši e-pasta vēstuli un apstiprinājāt savu piekrišanu, tad tas atkārtoti nav jādara. Iesakām iepazīties ar izdevniecības Personas datu apstrādes politiku. Tāpat iesakām pārliecināties, ka tad, ja vēlaties turpmāk saņemt sūtījumus, tie nenonāk Jūsu e-pastā pie mēstulēm. Ierakstiet savā e-pasta adrešu grāmatiņā mūsu e-pastu [email protected] un [email protected], lai e-pastu sistēma atpazītu portāla un izdevniecības e-pastus. Iespējams, Jūsu e-pasta sistēmā iespējams atcelt filtrus, kas automātiski pārsūta ziņojumus pie mēstulēm (surogātpasta). Ja esat izdevniecības klients...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 17.maijā nodeva jaunai izskatīšanai Moller Auto Baltic AS, Harald A. Moller AS un Heinz Wilke Autohandel GmbH pieteikumu par Konkurences padomes uzlikto naudas sodu par aizliegtu vienošanos, kas konstatēts meitas sabiedrību darbībās. Augstākā tiesa atzina, ka apgabaltiesas spriedums ir atceļams, jo lietā nav pēc būtības pārbaudīti apstākļi par pieteicēju atbildību. Konkurences padome, piemērojot sodu, atzina, ka pieteicējas Moller Auto Baltic AS, Harald A. Moller AS un Heinz Wilke Autohandel GmbH ir solidāri atbildīgas par konkurences tiesību pārkāpumu, kas konstatēts to meitas sabiedrību darbībās. Pieteicējas nav bijušas dalībnieces pārkāpuma izdarīšanā, tomēr pieteicēju solidārā atbildība par savu meitas sabiedrību rīcību izriet no tā, ka saistītās sabiedrības savu rīcību nenosaka neatkarīgi. Lietu Augstākajā tiesā izskatīja sakarā ar Konkurences padomes kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bija apmierināts pieteikums par soda atcelšanu, ciktāl tas paredzēja solidāru atbildību. Augstākā tiesa spriedumā norāda uz Konkurences likumā ietverto regulējumu, kas ir pietiekami...

Tieslietu ministrija rosina atteikties no soda - administratīvais arests personām, kas vada transportlīdzekli alkohola ietekmē. Tieslietu ministrija piedāvā daudz efektīvāku sodu, proti, "dzērājšoferiem" par braukšanu reibumā tiks atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, un, lai tās atgūtu, personai būs jāiesaistās sociālās korekcijas programmā. Papildus tiks paredzēta transportlīdzekļa konfiskācija. Tieslietu ministrija pašlaik strādā pie risinājuma, kas paredzēs adekvātu un efektīvāku ietekmēšanas līdzekli personām, kas vada transportlīdzekļus alkohola ietekmē. Administratīvais arests kā sods par braukšanu dzērumā ir tikai reakcija uz notikuma sekām, nevis cīņa ar šādas rīcības cēloņiem. Ārsti, kas strādā ar atkarības jautājumiem, vienbalsīgi atzīst, ka administratīvais arests nav efektīvs līdzeklis cīņā ar "dzērājšoferiem". Atkarību profilakses speciālisti apliecina, ka persona, kas ir pieķerta, braucot reibumā, pirms tam ir vadījusi mašīnu reibumā vidēji 23 reizes. Tas apliecina, ka šī problēma lielākoties ir saistīta ar alkohola atkarības jautājumu, un valsts nevar atkarības problēmu atrisināt ar formālu soda piemērošanu. Papildus, lai aizsargātu sabiedrības drošību un ierobežotu "dzērājšoferu" piekļuvi...

Saeimas deputāti 17.maija plenārsēdē konceptuāli atbalstīja Trauksmes celšanas likuma projektu. Likumprojekts izstrādāts darba grupā kā alternatīvs jau Saeimā iesniegtajam Trauksmes cēlēju aizsardzības likuma projektam, ņemot vērā saņemtos iebildumus, kā arī pagājušā gada oktobrī starptautiskajā konferencē parlamentā paustās atziņas. Trauksmes celšanas regulējuma mērķis ir veicināt trauksmes celšanu par pārkāpumiem sabiedrības vai tās daļas interesēs, nodrošinot trauksmes celšanas mehānisma izveidi un darbību un pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību. Likumprojekts tiesības celt trauksmi paredz ikvienai personai, ja attiecīgā informācija par pārkāpumiem vai apdraudējumu gūta saistībā ar darba pienākumu veikšanu un persona to pamatoti uzskata par patiesu. Paredzēts, ka celt trauksmi varēs par korupciju, krāpšanu, amatpersonu bezdarbību, nolaidību vai ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, valsts naudas un mantas izšķērdēšanu, sabiedrības veselības, būvniecības, vides, pārtikas, darba drošības, sabiedriskās kārtības apdraudējumu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumiem un pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā un finanšu un kapitāla tirgus sektorā. Par trauksmes celšanu neuzskatīs ziņojumu, kurā sniegtas nepatiesas ziņas, informāciju,...

Līdz brīdim, kad Vispārīgā datu aizsardzības regula jeb GDPR* oficiāli stāsies spēkā, ir atlikušas vien dažas dienas. Tāpēc juristi un IT eksperti iesaka dažas pamatlietas, ko vēl var pagūt sakārtot šajā laikā, piebilstot, ka tas nebūt nenozīmēs, ka uzņēmums būs pilnībā gatavs GDPR. IT uzņēmuma “Squalio” un zvērinātu advokātu birojs “Sorainen” ir radījuši produktu “GDPR Ready”, kas apvieno gan juridiskās, gan IT kompetences regulas ieviešanā, tādēļ uzņēmumu eksperti skaidro, ko vēl var pagūt izdarīt desmit dienu laikā līdz brīdim, kad stājas spēkā regula. “Sorainen” advokātes Ievas Andersone uzskaita juridiskās lietas, kuras vēl var pagūt sakārtot: Mini audits pašu spēkiem - departamentu jeb darbinieku aptauja, lai noskaidrotu, kādus personas datus un, svarīgākais, kāpēc tie vāc un apstrādā. Tas ļaus vismaz elementārā līmenī uzzināt datu vākšanas mērķi un tiesisko pamatu. Ja kādā brīdī nav pamatotas atbildes uz jautājumu: “Kāpēc šos datus vajag?”, tad liekos datus ir labāk izdzēst, anonimizēt vai pseidonimizēt. Šādi tiks ievērots...

Balstoties uz Eiropas Savienības likumdošanu, katram pasažierim, kura lidojums kavējies ilgāk par trim stundām, ir ticis atcelts, vai ir liegta iekāpšana sakarā ar aviobiļešu virspārdošanu, pienākas kompensācija robežās no 250 līdz 600 EUR. Neraugoties uz to, aviopārvadātāji bieži ignorē likumu un atsakās aviopasažieriem tās izmaksāt. Kā liecina patērētāju atbalsta uzņēmums Which?, ap 53% no visiem kompensāciju iesniegumiem, kas ir tikuši otrreiz izskatīti, ir izrādījušies aviokompāniju nepamatoti noraidīti. Lidojumu kompensācijas pieprasījumu uzņēmums Skycop vērš uzmanību, ka realitātē šis skaitlis ir pat lielāks - tikai ap 5% gadījumu, kuros klienti tieši nosūta pieprasījumus aviokompānijām, tiek izmaksātas kompensācijas. Skycop ir parakstījis sadarbības līgumu ar vienu no vadošajiem juridiskajiem birojiem Lietuvā - Motieka & Audzevicius, kam ir ievērojama pieredze aviācijas nozares jautājumu risināšanā. Izveidotās partnerības mērķis ir pārstāvēt aviopasažieru tiesības un palielināt aviokompāniju izmaksāto kompensāciju skaitu pasažieriem, kas cietuši no avioreisu kavēšanās, atcelšanas vai aviobiļešu virspārdošanas. “Aviokompāniju noraidošā attieksme pret pasažieru tiesībām ir sarežģīts uzdevums...

Tiesībsargs vērsies pie Ministru prezidenta, norādot uz nepietiekamo sabiedrības informēšanu par Vispārīgās datu aizsardzības regulas praktiskajiem aspektiem dažādās jomās, kā arī Datu valsts inspekcijas (DVI) neatkarības garantijām. Tiesībsargs: "Man šķiet absurdi, ka neilgi pirms regulas stāšanās spēkā uz otro lasījumu Saeimā tiek izskatīts likumprojekts "Personas datu apstrādes likums". Parlaments sasteigtā kārtībā diskutē par konceptuāliem cilvēktiesību aspektiem, piemēram, DVI pilnvaru apjomu un datu aizsardzības speciālista pienākumiem un tiesībām. Ministru prezidents ir līdzatbildīgs par to, ka daudzu profesiju pārstāvji nevar laikus sagatavoties kvalitatīvas personu datu apstrādes nodrošināšanai, nezinot, kāds būs nacionālais datu aizsardzības regulējums, jo valsts pozitīvais pienākums ir informēt sabiedrību par regulas nosacījumiem un pielāgot nacionālo regulējumu regulas prasībām." Amatpersonas ir izteikušās, ka sodi par personas datu aizsardzības pārkāpumiem kādu laiku netiks piemēroti. Tiesībsargs norāda, ka nav pieļaujams, ka valsts savas neizdarības dēļ akceptē tiesību normu neievērošanu un savlaicīgi netiek nodrošināta tiesiskā aizsardzība. Būtiski ir atzīmēt - kopš regulas pieņemšanas ES dalībvalstīm, tostarp...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 16.maijā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz efektivizēt naudas sodu iekasēšanu no ārvalstu pārvadātājiem, kuri veikuši ceļu satiksmes vai autopārvadājumu jomas noteikumu pārkāpumus. “Ar plānotajām izmaiņām likumā paredzēts nodrošināt, ka ārvalstu pārvadātājam piemērotie naudas sodi valsts budžetā tiek samaksāti savlaicīgi un pilnā apmērā. Tāpat ārvalstu un nacionālajiem pārvadātājiem tiks nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi, uzliekot pienākumu novērst pārkāpumus neatkarīgi no pārkāpēja valstiskās piederības,” pēc komisijas sēdes norādīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš. Likumprojekts paredz, ka lēmums par naudas soda uzlikšanu pieņemams pārkāpuma konstatēšanas vietā bez ārvalstu pārvadātāja klātbūtnes. Par pieņemto lēmumu paziņos, nosūtot protokolu–lēmumu ar elektroniskā pasta starpniecību, kā arī pārkāpuma konstatēšanas vietā informēs transportlīdzekļa vadītāju. Plānotie grozījumi paredz, ka lēmums stāsies spēkā paziņošanas brīdī, piemērotie sodi būs jāsamaksā nekavējoties un lēmumu būs iespēja pārsūdzēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā un kārtībā. Savukārt, lai novērstu...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 14.maijā lietā par pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas kārtību atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma atzīšanu par prettiesisku. Augstākā tiesa spriedumā par pareizu atzina Administratīvās apgabaltiesas secinājumu, ka ar pārsūdzēto lēmumu pieteicējas nodokļa pārmaksa ir pārcelta uz tādu periodu, kas ir atzīstams par samērīgu. Augstākā tiesa lietu kasācijas kārtībā skatīja sakarā ar pieteicējas - SIA ''LatInterMeh'' - kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Augstākā tiesa pērn 28.martā apturēja lietā tiesvedību, lai vērstos ar pieteikumu Satversmes tiesā. Pēc Satversmes tiesas sprieduma stāšanās spēkā Augstākā tiesa atjaunoja lietā tiesvedību. Augstākā tiesa, interpretējot likuma ''Par pievienotās vērtības nodokli'' 12.panta 12.3, 12.5 un 12.6daļu, atzina, ka, lai arī VID formāli lemj par pārmaksas pārcelšanu uz nākamo taksācijas periodu un šādu lēmumu pieņem par katru no taksācijas periodiem, tas tomēr nenozīmē, ka nodokļu maksātājam rastos tiesības uz pārmaksas atmaksu pēc šī nākamā...

Valstī pārmērīgas tiesību jaunrades rezultātā pieaug normatīvo aktu skaits un apjoms, kas kļuvis par smagu un traucējošu administratīvo slogu iedzīvotājiem, uzņēmējiem un arī pašvaldībām. Viens no normatīvisma cēloņiem ir nepietiekamas konsultācijas ar pašvaldībām, dažkārt pat pašvaldību viedokļa ignorēšana, tālab Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kongress aicina Valsts prezidentu un politiskās partijas pārskatīt likumu, MK noteikumu un citu normatīvo aktu skaitu un nepieciešamību un mazināt valstī normatīvismu. Valsts prezidents Raimonds Vējonis savā uzrunā uzsvēra: “Mana atbilde uz normatīvisma mazināšanu ir kvalitatīvs likumdošanas process un labi likumi. Likumu, Ministru kabineta noteikumu un saistošo noteikumu punktu ir krietni, krietni par daudz. Mums jāatzīst - tendence visu regulēt, noregulēt un pārregulēt nereti ir saistīta ar to, ka neprotam normas piemērot un nemākam cits citam uzticēties.” Kongresā ziņojumu par paveikto, aktuālākajām problēmām un iespējamiem to risinājumiem sniedza LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, savu prezentāciju nosaucot “Viedas pašvaldības – nākamajai Latvijas simtgadei” un nākotnes attīstības pamatā izvirzot produktivitāti – gan...