TIESĪBAS

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 18.jūnijā, lietā par maternitātes pabalsta aprēķinu, ja persona visu apdrošināšanas periodu nav strādājusi Latvijā, bet daļu perioda ir strādājusi Eiropas Savienības institūcijās, atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Vadoties no Eiropas Savienības Tiesas sniegtās atbildes uz Augstākās tiesas sniegto prejudiciālo jautājumu, Augstākā tiesa spriedumā atzīst, ka apgabaltiesa nav piemērojusi to materiālo tiesību normu, kuru vajadzēja piemērot - Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk - LESD) 45.pantu, nonākot pie nepareiza lietas iznākuma. Apelācijas instances tiesai no jauna jāskata pieteikums, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumā izteiktās atziņas. Konkrētajā lietā pieteicēja ir izmantojusi pārvietošanās brīvību un strādājusi Eiropas Savienības institūcijā. Taču, tā kā pieteicējai drīz pēc atgriešanās Latvijā iestājās maternitātes apdrošināšanas gadījums, minētās nodarbinātības ārpus Latvijas 11 mēneši iekļaujas tajā periodā, kas atbilstoši Latvijas tiesību normām ir ņemams vērā, nosakot pieteicējai izmaksājamā maternitātes pabalsta apmēru. Atzīstot, ka šajos 11 mēnešos pieteicēja nav bijusi...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērsusies Valsts policijas Rīgas reģiona kriminālpolicijas pārvaldē ar lūgumu skaidrot, vai medijos izskanējusī informācija par restorānos "Vairāk Saules" veiktajām kratīšanām darbinieku izvēlētās metodes bija samērīgas un kādēļ tieši šādā veidā process noticis. LTRK iestājas par uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, kas vienlaikus nozīmē arī normatīvajiem aktiem atbilstošu Valsts policijas darbu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā. Ņemot to vērā, LTRK lūdz vērtēt un skaidrot plašsaziņas līdzekļos izskanējušās ziņas par Valsts policijas darbinieku rīcību veikto kratīšanu laikā, kas radījušas bažas par izvēlēto procesuālo metožu samērīgumu ar kratīšanas mērķi. "Mēs nevēlamies iejaukties izmeklēšanas darbībās, taču informācija par to, kā notikušas kratīšanas, kur cieta gan darbinieki, gan klienti, mūsdienās nav pieņemami," saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis, piebilstot, ka valsts šādā veidā traumē visu uzņēmējdarbības vidi, liekot saprast, ka jebkurš var saskarties ar līdzīgu situāciju, radot bailes un nomācot vēlmi nodarboties ar biznesu vispār, "mums kā uzņēmēju biedrībai ir nepieņemama šāda attieksme, tādēļ griba izprast,...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstījusi jauna Dzīvojamo telpu īres likuma projektu, kas izstrādāts, lai precizētu un pilnveidotu līdzšinējo regulējumu, nodrošinātu līdzvērtīgu īrnieku un izīrētāju pienākumu un tiesību apjomu, kā arī risinātu citus jautājumus īres tiesību jomā. “Jaunā likuma projektu pēc būtības deputāti atbalstīja, un tas ir jāvirza tālāk, taču pēc projekta apspriešanas komisijā vienojāmies, ka tam vēl būs nepieciešami pilnveidojumi, jo ir daudz neatbildētu jautājumu. Būtiski arī, kā jaunais regulējums ietekmēs līdzšinējās īrnieku un izīrētāju attiecības,” pauž Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. Likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu īres namu būvniecības un mājokļa pieejamību, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm, teikts likumprojekta anotācijā. Likums paredz noteikt dzīvojamo telpu izīrēšanas un lietošanas noteikumus īres līguma darbības laikā un līguma izbeigšanas noteikumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir dzīvojamā telpa. Paredzēts, ka visi dzīvokļu īres līgumi būs jāreģistrē zemesgrāmatā. Pakalpojums būs bez maksas, un reģistrēšana ir plānota kā...

Saeimas Juridiskā komisija 13.jūnijā galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja Fizisko personu datu apstrādes likuma projektu. Likumprojekts noteiks nacionālo regulējumu, lai sekmētu Eiropas Savienības (ES) Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu. Regula paredz modernizēt jau pastāvošos datu apstrādes principus, izveidojot vienotus personas datu aizsardzības noteikumus, kas būs spēkā visā ES teritorijā. Likumprojekta mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus fiziskās personas datu aizsardzības sistēmas izveidošanai nacionālajā līmenī, paredzot šim nolūkam nepieciešamās institūcijas, nosakot to kompetenci un darbības pamatprincipus, kā arī reglamentējot datu aizsardzības speciālistu darbību un datu apstrādes un brīvas aprites noteikumus. Regula paredz vairākus uzlabojumus vienotā tirgus vidē. Tā nosaka vienotus nosacījumus personas datu aizsardzībai ES līmenī, kas attiecināmi uz apstrādi, uzturēšanu, nodošanu citiem uzņēmumiem un arhivēšanu. Tāpat paredzēta vienas pieturas aģentūras principa piemērošana uzņēmējiem – kompānijām būs jāsadarbojas tikai ar vienu datu aizsardzības uzraugošo iestādi, tādējādi nodrošinot vienkāršāku un lētāku uzņēmējdarbību ES, teikts likumprojekta anotācijā. Šobrīd personas datu aizsardzības jomu Latvijā regulē Fizisko personu datu...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 12.jūnijā vienojās iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus Eiropas parlamenta (EP) vēlēšanu likumā, kas paredz iepriekšēju balsošanu vēlēšanās klātienē nodrošināt jebkurā vēlēšanu iecirknī. Iniciatīvu izmaiņām paudusi Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), lai, pilnveidojot vēlēšanu procesu, vēlētājiem nodrošinātu plašākas iespējas piedalīties vēlēšanās. Plānots, ka vēlētāji iepriekš - triju dienu laikā pirms vispārējās vēlēšanu dienas - varēs balsot jebkurā citā vēlēšanu iecirknī. Šādu iespēju varēs īstenot, ja vēlēšanu iecirknis, kura vēlētāju sarakstā vēlētājs ir reģistrēts, un vēlēšanu iecirknis, kurā vēlētājs būs izvēlējies balsot, savstarpēji varēs nodrošināt vēlētāju sarakstu elektronisku datu apmaiņu. Iepriekšējā balsošanā jebkurā iecirknī vēlēšanu komisijām savstarpēji būs jāpārliecinās, ka vēlētājs jau nav nobalsojis, kā arī jānodrošina iespēja vēlētāju izslēgt no saraksta, kur tas reģistrēts, un iekļaut tā iecirkņa vēlētāju sarakstā, kurā vēlētājs ieradies. Patlaban iepriekšējā balsošanā vēlētājs var piedalīties tikai tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā ir reģistrēts. Tāpat CVK rosinājusi nodrošināt plašākas iespējas piedalīties EP vēlēšanās tiem vēlētājiem,...

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) 11. jūnijā noteica 13.Saeimas vēlēšanu apgabalos ievēlamo deputātu skaitu: Rīgas vēlēšanu apgabalā būs 35 deputātu vietas, Vidzemes vēlēšanu apgabalā - 25 deputātu vietas, Latgales un Zemgales vēlēšanu apgabalos katrā pa 14 deputātu vietām, Kurzemes vēlēšanu apgabalā - 12 deputātu vietas. Tādējādi secināms, ka vēlētāju skaita izmaiņu un migrācijas ietekmē četru gadu laikā kopš iepriekšējām Saeimas vēlēšanām par trīs deputātu vietām palielinājies Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlamais deputātu skaits, bet par vienu vietu samazinājies ievēlamais deputātu skaits Vidzemes, Latgales un Kurzemes vēlēšanu apgabalos. Deputātu vietu skaits Zemgales vēlēšanu apgabalā palicis nemainīgs. Deputātu vietu skaita palielinājums Rīgas vēlēšanu apgabalā saistīts galvenokārt ar vēlētāju skaita pieaugumu ārvalstīs, jo atbilstoši Saeimas vēlēšanu likumam ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaits pieskaitāms Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem šā gada 5. jūnijā valstī bija reģistrēti 1 548 100 balsstiesīgu pilsoņu. No tiem Rīgas vēlēšanu apgabalā reģistrēti 545 452 vēlētāji (414 750...

Saeima 2018. gada 3. martā pieņēma grozījumus Notariāta likumā, ar šiem grozījumiem likums ir papildināts ar jaunu E1 sadaļu “Elektroniskie akti un apliecinājumi”. Grozījumi būtiski palielinās Latvijas notāra pieejamību. Ikviens – Latvijas iedzīvotāji un pat ārvalstnieki - neatkarīgi no tā, kurā pasaules valstī atradīsies, varēs viegli sazināties un iegūt Latvijas notāra taisītu pilnvaru, kura atbilst Latvijas likumiem, informē Baiba Rudevska, Dr.iur., LR Tieslietu ministra ārštata padomniece, un Gatis Litvins, Dr.iur., Latvijas Notariāta institūta direktors žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI maija numurā rakstā "Ar ārvalsts pilnvaru pie Latvijas notāra". No 2018. gada 1. jūlija Latvijas notārs varēs taisīt elektroniskos aktus un apliecinājumus, izmantojot videokonferenci Notāru informācijas sistēmā (E-notāra portāls). Portālā varēs elektroniski pieteikt vizīti pie notāra un vienoties par sarunas laiku videokonferences režīmā, iesniegt, glabāt un saņemt dokumentus. Personām būs nepieciešams personu apliecinošs dokuments (personas apliecība (ID) vai pase) un drošs elektroniskais paraksts. Notariālie akti un apliecinājumi tiks taisīti kā elektroniskie dokumenti. Notārs izpildīs...

Augstākā tiesa 8.jūnijā atcēla Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016.gada 5.maija spriedumu, ar kuru noraidīta prasība par īpašuma tiesību atzīšanu uz izpirkuma tiesību pamata un ieraksta dzēšanu zemesgrāmatā (Lieta Nr. SKC-116/2018; C04365004). Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Atbildētājiem pieder zemes gabals Rīgā, uz kura atrodas prasītājām piederošās ēkas. Prasītājas ar prasību tiesā vērsās, jo, atsavinot zemes gabalu, atbildētāji pārkāpa prasītāju pirmpirkuma tiesības. Atbildētāji nepiedāvāja prasītājām iegādāties viņiem piederošo zemes gabalu, uz kura atrodas prasītājām piederošās ēkas. Prasītājuprāt atbildētāji rīkojās ļaunā nolūkā un vienojās par zemes gabala atsavināšanu pa daļām, tādējādi neievērojot Civillikuma 1073.pantā noteiktās pirmpirkuma tiesības. Kasācijas sūdzības par Rīgas apgabaltiesas spriedumu iesniegušas prasītājas. Augstākā tiesa spriedumā piekrīt prasītājām un atzīst, ka apelācijas instances tiesa materiālo tiesību normas piemērojusi nepareizi. Lietā pastāv strīds par ēku īpašnieku tiesībām uz zemes gabalu, kas atrodas zem ēkām, taču pieder citai personai, pirmpirkuma un izpirkuma tiesību veidā. Augstākā tiesa spriedumā norāda – no likuma...

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sēdē 11. jūnijā paredzēts apstiprināt 13.Saeimas vēlēšanu apgabalos ievēlamo deputātu skaitu. Saeimas vēlēšanās ir pieci vēlēšanu apgabali - Rīga, Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale, no kuriem parlamentā kopā ievēlami 100 deputāti. Atbilstoši Saeimas vēlēšanu likumam katrā Saeimas vēlēšanu apgabalā ievēlamo deputātu skaitu nosaka proporcionāli vēlētāju skaitam, kāds četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā. Vēlētāji ārvalstīs pieskaitāmi Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sniegtās informācijas šā gada 5. jūnijā valstī bija reģistrēts 1 548 100 balsstiesīgu pilsoņu. No tiem Rīgas vēlēšanu apgabalā reģistrēti 545 452 vēlētāji, Vidzemes vēlēšanu apgabalā - 392 374, Latgales vēlēšanu apgabalā - 209 110, Zemgales vēlēšanu apgabalā - 213 716, bet Kurzemes vēlēšanu apgabalā - 187 448 vēlētāji. Salīdzinot ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām 2014. gadā, vēlētāju skaits pieaudzis Rīgas vēlēšanu apgabalā, bet pārējos apgabalos samazinājies. Tāpat nedaudz sarucis arī kopējais vēlētāju skaits valstī, un šīs izmaiņas varētu...

Šī gada 12.jūnijā norisināsies akcija "Pajautā juristam", kuras ietvaros augsti kvalificēti juristi sniegs bezmaksas konsultācijas pa tālruni cilvēkiem, kas cietuši no vardarbības ģimenē. Juridiskās konsultācijas būs iespējams saņemt laika posmā no plkst.9:00 līdz 18:00, zvanot uz atbalsta tālruni cietušajiem 116006. Konsultēties ar juristiem varēs par šādām tēmām: vardarbība ģimenē – cietušā tiesības, aizsardzība, palīdzības saņemšanas iespējas, rīcība; pagaidu aizsardzības pret vardarbību nodrošināšana vardarbībā cietušajiem tiesā un ar policijas starpniecību; ģimenes tiesību jautājumi – laulības šķiršana, bērnu aprūpes, aizgādības un saskarsmes tiesības, uzturlīdzekļi, ģimenes maksātnespēja un tās risināšanas iespējas. Jana Macuka, klīniskā psiholoģe, atbalsta tālruņa noziegumos cietušajiem konsultante: “12. jūnijā aicinām ikvienu, kas saskāries ar vardarbību, izmantot iespēju un bez maksas konsultēties ar juristiem. Tā ir iespēja cilvēkiem, kas cietuši vai joprojām cieš no jebkāda veida vardarbības, gūt informāciju par konkrētām darbībām, ko var veikt, lai pārtrauktu vardarbību un pasargātu sevi no atkārtotas pakļaušanas vardarbībai.” Karīna Landmesere, zvērināta advokāte: “Pamudinājumam vardarbībā cietušajai personai...

Saeima 7.jūnijā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu, kā arī par tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies, paredzēts izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu no 30 līdz 70 eiro. Tādu pat sodu paredzēts piemērot motociklu, triciklu, kvadriciklu un mopēdu vadītājiem par aizsargķiveres nelietošanu vai pasažiera vešanu, kuram galvā nav aizsprādzēta aizsargķivere. Šobrīd par šādu pārkāpumu izsaka brīdinājumu vai piespriež naudas sodu 30 eiro apmērā. Par tālruņa, ja tas netiek lietots brīvroku režīmā, piezīmjdatora, planšetdatora vai citas viedierīces lietošanu, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā, likuma grozījumi paredz piemērot naudas sodu no 25 līdz 100 eiro šobrīd spēkā esošā brīdinājuma vai 15 eiro naudas soda vietā. Par brīdinājuma signāla došanas kārtības noteikumu pārkāpšanu transportlīdzekļa vadītājam plānots piemērot brīdinājumu vai naudas sodu no 15 līdz 30 eiro. Velosipēda un mopēda vadītājiem sodu plānots atstāt nemainīgu – septiņu eiro...

Saeima 7.jūnijā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā, kas nepieciešami jaunā izglītības satura pakāpeniskai ieviešanai - pārejai uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu. Ar plānoto reformu saistītie grozījumi paredz, ka kompetenču pieejā balstītas mācības 1., 4., 7. un 10.klasē būs no 2020.gada 1.septembra, 2., 5., 8. un 11.klasē - 2021.gada 1.septembra, bet 3., 6., 9. un 12.klasē - vēl pēc gada, proti, no 2022.gada 1.septembra. Likumprojekts precizē arī jautājumu par izglītojamo uzņemšanu pamatizglītības iestādē. Rīkot iestājpārbaudījumus un atbilstoši valsts pamatizglītības standartam noteikt uzņemšanas kritērijus drīkstēs valsts ģimnāzijas. Uzņemšanas prasības varēs noteikt arī profesionālajai izglītībai, paredz grozījumi. Proti, tās varēs ieviest valsts izglītības iestādes, kurās vienlaikus ar vispārējās pamatizglītības programmu īsteno arī profesionālās ievirzes programmas. Rīkot iestājpārbaudījumus un noteikt uzņemšanas kritērijus varēs arī valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot skolēnus vispārējās izglītības programmā. Likumā patlaban noteikts, ka iestājpārbaudījumus drīkst rīkot, uzņemot tikai 10.klasē. Likumprojekts aptver arī jautājumu par...

Saeimas Juridiskā komisija 6.jūnijā trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas paredz iespēju vienkāršot un paātrināt mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas procesu. Latvijā izmeklēšanas iestādēm patlaban ir nepieciešams noformēt virkni dažādu procesuālo lēmumu, protokolu, kā arī ievadīt ziņas kriminālprocesa reģistrā, informācijai nereti pārklājoties. Tāpat Kriminālprocesa likuma nosacījumi neļauj pietiekami efektīvi īstenot izmeklēšanu attālināti, kā arī atsevišķos gadījumos uzliek pienākumu dublēt izmeklēšanas darbības, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori. Likumprojektā plānots atteikties no formālām, dublējošām darbībām un dokumentiem, radīt priekšnosacījumus efektīvākai izmeklēšanas fiksēšanai, paātrinātai procesa virzībai prokuratūrā un tiesā, kā arī vienkāršot kriminālprocesu lietvedības apturēšanu, atjaunošanu un izbeigšanu noilguma gadījumā. Ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt prokuroram kā procesa virzītājam pienākumu izvēlēties konkrētiem apstākļiem atbilstošu vienkāršāko pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas veidu, kā arī izvēlēties un veikt tādas procesuālas darbības, lai nodrošinātu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk. Likuma grozījumi paredz atcelt prasību, ka izmeklētājam personīgi jātiekas ar liecinieku, pieļaujot iespēju sazināties ar e-pasta...

Valsts nodrošinās juridisko palīdzību personai, kas Satversmes tiesā iesniegusi konstitucionālo sūdzību, bet tiesa, atzīstot to par nepamatotu vai nepietiekami pamatotu, lietu atteikusies ierosināt. To paredz grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, ko pirmdien, 4.jūnijā, otrajam lasījumam parlamentā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija. Iesniegums par juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā būs jāiesniedz Juridiskās palīdzības administrācijā ne vēlāk kā divus mēnešus pirms termiņa beigām, kas noteikts konstitucionālās sūdzības iesniegšanai. Paredzēts, ka Satversmes tiesas procesā valsts nodrošinās juridiskās konsultācijas, procesuālo dokumentu sagatavošanu, kā arī juridiskās palīdzības sniegšanu tiesas sēdē. Tāpat ar likuma grozījumiem līdzās jau esošajām personu grupām, kas ir tiesīgas saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, paredzēts ieviest jaunu grupu – personas ar ienākumiem, kas nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru. Plānots noteikt, ka šīs personas valsts nodrošināto juridisko palīdzību varēs saņemt, veicot līdzmaksājumu par juridiskās palīdzības saņemšanu. Iemaksas apmēru noteiks Ministru kabinets. Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl divos lasījumos jāatbalsta Saeimā.

Saeima ceturtdien, 31.maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz palielināt naudas sodu par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu. Likumprojekts paredz palielināt gan minimālo, gan maksimālo naudas soda apmēru par maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu, nosakot to fiziskajām personām vai valdes loceklim no 60 līdz 200 naudas soda vienībām, aizliedzot ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā. Likumprojektā paredzēts, ka vienas vienības vērtība ir pieci eiro. Šobrīd likumā paredzētais sods ir 280 līdz 700 eiro. 2017.gadā 61 procents no juridisko personu maksātnespējas procesiem tika izbeigti, jo ziņojumā par parādnieka mantas neesamību izteikts priekšlikums izbeigt maksātnespējas procesu un nav panākta vienošanās par maksātnespējas procesa finansēšanas avotu, likumprojekta autori atzīmē tā anotācijā. Minētais liecina par augstu iespējamību tam, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikums tika iesniegts novēloti, kad parādniekam vairs nebija aktīvu, no kā segt vismaz daļu no kreditora prasījumiem, un spēkā esošais administratīvais sods nesasniedz tā preventīvo mērķi, norāda likumprojekta autori. Tāpat likumprojekts paredz palielināt...