TIESĪBAS

Valsts sekretāru sanāksmē 19. jūlijā starpministriju saskaņošanai izsludināts likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”. Likumprojekta mērķis ir piešķirt personai tiesības būt sasniedzamai deklarētajā dzīvesvietā Latvijā un vienlaikus norādītajā papildu adresē Latvijā vai ārvalstī. Dzīvesvietas deklarēšanas likums nosaka personas pienākumu deklarēt dzīvesvietu, kā arī paredz tās tiesības norādīt papildu adresi. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pēc grozījumu pieņemšanas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) tāpat kā līdz šim deklarēs Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6.panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punktā noteikto personu dzīvesvietas Latvijā. Papildus minētajam PMLP reģistrēs ziņas par personas papildu adresi ārvalstī Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktajam personu lokam. Pašvaldības kompetence tiks paplašināta ar pienākumu reģistrēt ziņas par personas papildu adresi ārvalstī, kā arī anulēt minētās ziņas. Papildu adrese saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likuma 10.panta pirmās daļas 10.punktā noteikto ir personas norādītā adrese, kurai ir informatīvs raksturs, t.sk. papildu adrese neatbilst deklarētās dzīvesvietas pazīmēm, proti, Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3.panta pirmajā un otrajā...

Valdības sēdē 17. jūlijā izskatīts likumprojekts "Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā", kas paredz saglabāt personas tiesības izvēlēties personu apliecinošus dokumentus (pasi un eID karti), vienlaikus mainot personu apliecinoša dokumenta prioritāti – no 2023.gada 1.janvāra obligātais personu apliecinošais dokuments būs personas apliecība (eID karte). Attiecīgi pase turpmāk tiek paredzēta kā personas izvēles personu apliecinošais dokuments vai kā ceļošanas dokuments uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personas apliecinošu un ceļošanas dokumentu. Likumprojektā netiek mainīta esošā kārtība par eID kartes saņemšanas izdevumiem personai, ko regulē Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumi Nr.133 ’’Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu’’. Kā minēts likumprojekta anotācijā, lai personas, neatkarīgi no tās atrašanās vietas, garantēti varētu īstenot savas tiesības bez papildu administratīvā sloga un sev ērtā, ātrā un efektīvā veidā saņemt jebkuru no valsts nodrošinātiem elektroniskiem pakalpojumiem, kā arī, lai nodrošinātu atdevi no informācijas komunikācijas tehnoloģiju un e-pārvaldes attīstībā ieguldītajiem līdzekļiem un veicinātu tālāku...

Personas ar ienākumiem, kas nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru, varēs saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību. To paredz grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, ko otrdien, 17.jūlijā, trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija. Plānots noteikt, ka šīs personas valsts nodrošināto juridisko palīdzību varēs saņemt, tomēr veicot līdzmaksājumu par juridiskās palīdzības saņemšanu. Iemaksas apmēru noteiks Ministru kabinets. Kvalificēta juridiskā palīdzība sekmē ne vien tās personas tiesību aizsardzību, kurai šī palīdzība tiek sniegta, bet arī visa tiesas procesa taisnīgu un efektīvu norisi. Tieši advokātu profesionālā kvalifikācija, pārzinot likumdošanu un tiesvedības procesu, var nodrošināt lietu izskatīšanas kvalitāti, ātrumu un efektivitāti, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori. Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt, ka valsts nodrošinās juridisko palīdzību personai, kas Satversmes tiesā iesniegusi konstitucionālo sūdzību, bet tiesa, atzīstot to par nepamatotu vai nepietiekami pamatotu, lietu atteikusies ierosināt. Iesniegums par juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā būs jāiesniedz Juridiskās palīdzības administrācijā ne vēlāk kā divus mēnešus pirms termiņa...

Finanšu ministrijas (FM) darba grupa ir izstrādājusi standarta būvniecības līgumus kapitālsabiedrībām, kurās FM ir kapitāla daļu turētāja. Standarta būvniecības līgums sagatavots, par pamatu ņemot Starptautiskās inženierkonsultantu federācijas (FIDIC – Fédération Internationale Des Ingénieurs-Conseils) izstrādātos Būvniecības darbu līguma noteikumus. Standarta būvniecības līguma sagatavošanā nodrošināta FIDIC izstrādāto Būvniecības darbu līguma noteikumu saskaņošana ar Latvijas normatīvajiem aktiem, tai skaitā būvniecības un publisko iepirkumu jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Sagatavotais un apstiprināmais standarta būvniecības līgums ir piemērojams būvniecības un inženierdarbiem, kuru projektēšanu veic pasūtītājs (t.s. FIDIC Sarkanās grāmatas līgums). Vienlaikus turpinās un šīs vasaras laikā tiks pabeigts darbs pie standarta būvniecības un inženierdarbu līguma, kuru projektēšanu veic uzņēmējs, jeb apvienotās projektēšanas un būvdarbu līguma (t.s. FIDIC Dzeltenā grāmata). Standarta būvniecības līgumu izmantos divas FM kapitālsabiedrības – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un AS “Augstsprieguma tīkls”. Tās ir vienas no lielākajiem būvdarbu pasūtītājiem valstī. Šogad par mērķi ir izvirzīts vismaz vienā no būvniecības iepirkumiem izmantot standarta būvniecības līgumu, bet...

Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda 2018. gada 1. pusgadā ir izmaksājis naudas līdzekļus 514 897 EUR apmērā 45 maksātnespējīgo uzņēmumu 619 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gada 1. pusgadā bija 828 EUR. Salīdzinājumam 2017. gada 1. pusgadā 46 maksātnespējīgo uzņēmumu 930 darbinieku prasījumu apmierināšanai tika novirzīti 820 580 EUR un vidējā viena darbinieka prasījuma segšanai piešķirtā summa bija 881 EUR. Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2018. gada 1. pusgadā izmaksātas: MSIA "Ardžuna" 65 darbinieku prasījumu apmierināšanai 73 678 EUR; MSIA "Arnis" 60 darbinieku prasījumu apmierināšanai 69 067 EUR; MAS "Druva Food" 44 darbinieku prasījumu apmierināšanai 43 265 EUR ; MSIA "Engineering steel" 90 darbinieku prasījumu apmierināšanai 33 296 EUR; MSIA "Makdonell Latvia" 24 darbinieku prasījumu apmierināšanai 26 685 EUR; MSIA "Vikom" 25 darbinieku prasījumu apmierināšanai 26 062 EUR; MSIA "Mitau industry" 30 darbinieku prasījumu apmierināšanai 21 922 EUR; MSIA "Clusterpoint"...

Konkurences padome (KP) 2018. gada pirmajā pusgadā izteikusi brīdinājumus 34 personām, kuru darbības radīja aizdomas par darbību aizliegtu saskaņošanu sešās iespējamo pārkāpumu epizodēs. Brīdinātie uzņēmumi lielākoties darbojās trīs nozarēs - apbedīšanas, apsardzes un autoskolu pakalpojumos. Aizliegtas vienošanās iepirkumos nemainīgi ir biežāk konstatētais un smagākais konkurences tiesību pārkāpums Latvijā. Lai nodrošinātu tirgus dalībnieku darbību atbilstību godīgas konkurences principiem, KP savā darbībā aktīvi īsteno “Konsultē vispirms” principus, kas izpaužas gan kā uzņēmumu brīdināšana, gan izglītošana. Pirmajā pusgadā KP redzeslokā visbiežāk nonākuši un brīdinājumus saņēmuši apsardzes uzņēmumi, autoskolu pakalpojumu un apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji. Lai vērstu tirgus dalībnieku uzmanību uz iepirkumu karteļu problemātiku nozarē, KP aprīlī organizēja semināru arī apsardzes nozares dalībniekiem, t.sk. to pārstāvētajām asociācijām. KP arī proaktīvi veic izglītošanu tirgos, kur iepriekš konstatēti konkurences pārkāpumi, lai nepieļautu to atkārtošanos, informējot gan nozares dalībniekus, gan iepirkumu organizētājus. Iepirkumu rīkotāju izglītošana ir būtiska, jo tie ir pirmie, kas var identificēt iespējamu pretendentu darbību saskaņošana un savlaicīgi...

Maksātnespējas kontroles dienests norāda, ka juridisko personu maksātnespējas procesu pasludina, ja tiesa konstatē vismaz vienu no šādām pazīmēm: piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus, nav bijis iespējams izpildīt tiesas nolēmumu par parāda piedziņu no parādnieka; parādnieks – sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 4268 EUR un kurām ir iestājies izpildes termiņš, un kreditors vai kreditori ir izsnieguši vai nosūtījuši uz parādnieka juridisko adresi sūtītāja apmaksātu brīdinājumu par savu nodomu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, un parādnieks triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma nodošanas pasta komersantam nav samaksājis parādu vai nav cēlis pamatotus iebildumus pret prasījumu; parādnieks – cits Maksātnespējas likuma 56. pantā minētais subjekts (personālsabiedrība, individuālais komersants, ārvalstī reģistrētu personu, kas veic pastāvīgu saimniecisko darbību Latvijā u.c.) – nav nokārtojis vienu vai vairākas parādsaistības, no kurām pamatparāda summa atsevišķi vai kopā pārsniedz 2134 EUR un kurām ir iestājies...

No 2019. gada Latvijas iedzīvotāji varēs saņemt Eiropas Savienībā derīgu ceļošanas dokumentu ar divreiz garāku derīguma termiņu un vairāk iespējām lietotājiem par 15 eiro (iepriekš 14,23 eiro), savukārt mazākaizsargātām grupām plānots nodevu samazināt no 7,11 eiro uz 5 eiro. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) rosinātie grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr.133 “Noteikumi par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu” ir atbilstoši un saskaņā ar Eiropas Savienībā un arī Latvijā virzīto ideju, ka personas apliecība (eID) ir uzskatāma par katras personas personu apliecinošu pamatdokumentu. PMLP rosinātie grozījumi paredz, ka no 2019. gada, kad ir plānots sākt jauna dizaina personības apliecību izsniegšanu ar pasei pielīdzinātu (10 gadi) derīguma termiņu un paplašinātām iespējām to izmantot elektroniskā vidē gan attālināti, gan klātienē, valsts nodevas noteikšanu 15 eiro apmērā. Šobrīd valsts nodeva par personas apliecības izsniegšanu (derīguma termiņš 5 gadi) ir noteikta 14,23 eiro apmērā. Rūpējoties par mazāk aizsargātām sabiedrības grupām (vecuma...

Pārliecinoši lielākā iedzīvotāju daļa (86%) uzskata, ka ir svarīgi panākt tiesas nolemtā realizāciju dzīvē, tādejādi apliecinot sabiedrības ieinteresētību, lai tiesu lēmumi nepaliktu tikai uz papīra, liecina pētījumu centra SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja. Tas parāda, ka iedzīvotājiem ir svarīgi, lai situācijā, kad atbildētājs (parādnieks vai pārkāpējs) labprātīgi nepilda tiesas nolemto, to var panākt ar zvērināta tiesu izpildītāja palīdzību. Gandrīz pusei iedzīvotāju (49%) ir ļoti svarīgi, lai tiesas nolemto būtu iespējams realizēt dzīvē, bet drīzāk svarīgi tas ir 37% sabiedrības pārstāvju (kopā 86%). Turklāt šādu uzskatu pauduši gan iedzīvotāji, kuru ģimenē sarunvaloda ir latviešu, gan iedzīvotāji, kuru ģimenē sarunvaloda ir krievu. Vien 3% iedzīvotāju uzskata, ka tiesas lēmumu iedzīvināšana dzīvē nav svarīga. Aplūkojot iedzīvotāju attieksmi dažādās iedzīvotāju grupās, vērojams, ka jaunieši pauduši visvienaldzīgāko attieksmi šajā jautājumā. 19% jauniešu vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem uzskata, ka tiesas lēmumu realizācija dzīvē nemaz nav svarīga (5%) vai drīzāk nav svarīga (14%). “Jauniešu vienaldzīgā attieksme visdrīzāk...

Šā gada 29.jūnijā Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors tiesai nodevis krimināllietu, kurā apsūdzēta viena persona par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā. Uzņēmuma amatpersona, nolūkā samazināt valsts budžetā maksājamā PVN apmēru, laika periodā 2012. gada janvāra līdz 2014. gada aprīlim, uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē iegrāmatoja faktiski nenotikušus darījumus, t.sk., elektronisko kases aparātu čekus ar skaidras naudas darījumiem un VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā parakstīja un iesniedza uzņēmuma PVN deklarācijas, kurās iekļāva apzināti nepatiesu informāciju par nenotikušiem darījumiem. Turklāt uzņēmuma amatpersona, ar mērķi nenomaksāt valstij pienākošos iedzīvotāja ienākuma nodokli un Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, laika posmā no 2012.gada aprīļa līdz 2014.gada janvārim VID iesniegtajos “Ziņojumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” apzināti nenorādīja informāciju par darba ņēmēju un to bruto darba algas ienākumiem. Nodarītais zaudējums valstij ir 98 752,17 EUR....

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 3.jūlijā atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts SIA "Aqua Pro" pieteikums atcelt Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, uzliekot pieteicējai pienākumu maksāt muitas nodokli un pievienotās vērtības nodokli, kā arī atbilstošu nokavējuma naudu un soda naudu. Vadoties no Eiropas Savienības Tiesas sniegtās atbildes uz Augstākās tiesas sniegto prejudiciālo jautājumu, Augstākā tiesa atzina, ka apelācijas instances tiesas spriedums ir atceļams un lieta nododama jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Pieteicēja SIA "Aqua Pro" importēja Eiropas Savienībā izlaišanai brīvam apgrozījumam velosipēdus no Kambodžas uzņēmuma "Bestway Industrial Co.Ltd." Pamatojoties uz Kambodžas eksportētājam izsniegto preces izcelsmes A sertifikātu, pieteicēja nemaksāja muitas nodokli un pievienotās vērtības nodokli. 2010.gada 15.februārī Valsts ieņēmumu dienesta Muitas auditu pārvalde saņēma Eiropas Komisijas Krāpšanas apkarošanas biroja (turpmāk - OLAF) informāciju par Eiropas Komisijas misiju Kambodžā saistībā ar izcelsmi apliecinošo dokumentu izsniegšanas pamatotību velosipēdiem, kuri no Kambodžas uzņēmumiem "Bestway Industrial Co. Ltd." un "Atlantic Cycle Co. Ltd." eksportēti uz Eiropas Savienību....

Saeimas Juridiskā komisija pirmdien, 2.jūlijā, trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja likumprojektu, kas paredz iespēju disciplinārlietas ietvaros nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par tiesneša profesionalitāti. To paredz grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā un saistītajā likumā “Par tiesu varu”. Likumprojekts noteic, ka tiesnešu discplinārkolēģijai būs tiesības nosūtīt tiesnesi uz profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu. Tas būs ātrs un efektīvs veids, kā izvērtēt tiesneša profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences ārpus kārtējās tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas, teikts likumprojekta anotācijā. Šobrīd tiesnešu profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšana tiek veikta, lemjot par tiesneša pārcelšanu vai aizstāšanu. Paredzēts, ka disciplinārkolēģija varēs noteikt tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, ne tikai uzliekot disciplinārsodu, bet arī izbeidzot disciplinārlietu, tajā skaitā gadījumā, ja notecējis termiņš saukšanai pie disciplinārās atbildības, kā arī gadījumā, kad Tiesnešu disciplinārkolēģija ir aprobežojusies ar lietas izskatīšanu, neuzliekot disciplinārsodu. Ar likuma grozījumiem paredzēts mainīt tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvu, nosakot, ka tās sastāvā ir Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnesis, Augstākās...

Satversmes tiesas 3. kolēģija 2018. gada 29. jūnijā ierosināja lietu “Par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta 9.2 daļas 1. un 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. pantam”. Apstrīdētās normas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta 9.2 daļas 1. un 2. punkts: “Lai nodrošinātu Satversmes 100. pantā nostiprināto cilvēktiesību uz vārda brīvību, tai skaitā informācijas atklātību, ievērošanu un efektīvu īstenošanu iespējami ērti privātpersonām, visu valsts un pašvaldību strādājošo atlīdzība ir pilnīgi atklāta sabiedrībai šādā kārtībā: 1) institūcijas visām amatpersonām un visiem darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un citas naudas summas, kas viņiem pienākas, katru mēnesi publicē institūcijas mājaslapā internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un aprēķināto summu, ja likums nenosaka citādi; 2) informācija par institūcijas amatpersonām un darbiniekiem aprēķināto atalgojumu un naudas summām, kas viņiem pienākas, iestādes mājaslapā internetā atrodas ne mazāk kā astoņus gadus. Ja institūciju likvidē, šīs publicētās informācijas pieejamību līdz noteiktā...

Šogad visā pasaulē 29. jūnijs tika atzīmēta kā Rūpnieciskā dizaina diena. Par godu šai dienai, Patentu valde, Latvijas Dizaineru savienība un patentpilnvarnieku birojs SIA Pētersona Patents publicē dizainparaugu tipveida līgumus. Tiek paredzēts, ka īstenotais projekts palīdzēs nodrošināt labāku intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanu dizaina nozarē. Jau iepriekš dizaina profesionālās darbības līgumattiecību slēgšanas jomā bija konstatēti vairāki trūkumi, kas skar līgumattiecību slēgšanas procesu. Lai gan dizaineri ir spējīgi atrast resursus, lai dizainus reģistrētu, viņiem trūkst resursu un zināšanu, lai dizainus tālāk nodotu ieinteresētajām personām un turpmāk par to saņemtu atlīdzību. Bieži vien šīs jomas pārstāvjiem trūkst zināšanu par līgumu sagatavošanu un izvērtēšanu, kā rezultātā līgumos tiek iekļauti nelabvēlīgi nosacījumi, savukārt resursu trūkuma dēļ nozares speciālistu piesaiste strīdīgu jautājumu izpētei bieži vien nav iespējama. Šāds atbalsta projekts tapis, pamatojoties uz Ministru kabineta 2017. gada 15. septembra rīkojuma Nr. 509 “Par konceptuālo ziņojumu “Par intelektuālā īpašuma aizsardzības un pārvaldības sistēmu Latvijas Republikā”” 5.6. punktu,...

Neatkarīgi no tā, vai strādā valsts vai privātajā sektorā, ikvienam pienākas četru nedēļu apmaksāts atvaļinājums, ja nepārtraukti pie darba devēja ir nostrādāts vismaz pusgads. Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes docente Inga Kudeikina skaidro, vai darbinieks atvaļinājumā var arī neiet, kuram ir priekšroka atvaļinājumā doties vasarā, ja uz to pretendē vairāki kolēģi, kam pienākas neapmaksāts atvaļinājums un papildatvaļinājuma dienas un vai darba devējs var piespiest ņemt bezalgas atvaļinājumu. Darbiniekam atvaļinājums ir jāizmanto kalendārā gada ietvaros, un naudas kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu nemaksā. “Neizmantotās atvaļinājuma dienas uzkrājas un tiek pārceltas uz nākamo gadu, tomēr jāņem vērā, ka atvaļinājumu var pārcelt tikai uz gadu un tikai divas no četrām paredzētajām nedēļām,” skaidro RSU docente Inga Kudeikina. Atvaļinājuma dienas nepārceļ nepilngadīgiem darbiniekiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā, līdz bērns sasniedz gada vecumu, vai, ja sieviete baro bērnu ar krūti, visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam. Piešķirot atvaļinājumu, darba devējam...