TIESĪBAS

Vairāki grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā, kas stājās spēkā 6.martā, paplašina kredītbiroju iespējas apkopot informāciju par iedzīvotāju un uzņēmumu parādsaistībām. ”Jaunāko grozījumu mērķis ir novērst neskaidrības, precīzi pasakot, kādus tieši parādus drīkst nodot kredītinormācijas birojam katra Latvijas pašvaldība. Piemēram, tagad pašvaldības drīkst informēt kredītbirojus par visiem iedzīvotāju nodokļu parādiem, tajā skaitā par nekustamā īpašuma parādiem, kā arī par administratīvajiem sodiem,” uzsver Intars Miķelsons, “Kredītinformācijas Birojs” komercdirektors. Tāpat arī likuma grozījumi paplašina to uzņēmumu klāstu, kuri drīkst nodot kredītbirojiem privātpersonu parādnieku datus, iekļaujot, piemēram, izglītības iestādes. Atgādinām, ka likums paredz, ka Kredītinformācijas birojs ar parādiem saistītas ziņas glabā: 1) piecus gadus pēc parāda samaksas dienas vai pēc dienas, kad parāda saistība ir izbeigusies uz cita tiesiska pamata, vai pēc dienas, kad parāds cedēts vai citādi pārgājis personai, kas nav cits kredītinformācijas lietotājs, bet ne ilgāk kā 10 gadus pēc pirmās maksājuma kavējuma dienas; 2) 10 gadus pēc pirmās maksājuma kavējuma...

Ministru kabinets 6. martā atbalstīja Tieslietu ministrijas un Datu valsts inspekcijas (DVI) izstrādāto likumprojektu “Personas datu apstrādes likums”. Likumprojekts izstrādāts, pamatojoties uz Vispārīgajā datu aizsardzības regulā noteikto – Eiropas Savienības dalībvalstīm nepieciešams izstrādāt nacionālo regulējumu, lai sekmētu regulas piemērošanu. 2018. gada 25. maijā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp arī Latvijā, tiek uzsākta regulas piemērošana. Regulā tiek modernizēti jau pastāvošie personas datu apstrādes principi, vienlaikus izveidojot vienotus personas datu aizsardzības noteikumus visā Eiropas Savienības teritorijā. Regulā ir saglabāti līdz šim personas datu aizsardzības jomā iedibināti pamatprincipi. Regula paredz šādus uzlabojumus vienotā tirgus vidē: 1) vienoti nosacījumi personas datu aizsardzībai Eiropas Savienības līmenī, kas attiecināmi uz apstrādi, uzturēšanu, nodošanu citiem uzņēmumiem un arhivēšanu; 2) vienas pieturas aģentūras principa piemērošana uzņēmējiem: kompānijām būs jāsadarbojas tikai ar vienu datu aizsardzības uzraugošo iestādi, tādējādi nodrošinot vienkāršāku un lētāku uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā; 3) vienoti noteikumi visām kompānijām, neraugoties uz to reģistrācijas valsti. Pašlaik personas datu aizsardzības jomu regulē...

No 12. līdz 16. martam Advokatūras dienās iedzīvotāji varēs saņemt advokātu bezmaksas juridiskās konsultācijas visā Latvijā. Advokatūras dienas notiek jau devīto gadu, un šogad īpaši uzmanība veltīta cietušo tiesību skaidrošanai, bet konsultācijas būs iespējams saņemt arī citās jomās. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija mājaslapā www.advokatura.lv ir publiskojusi sarakstu ar Advokatūras dienu konsultāciju sniedzējiem un aicina iedzīvotājus pieteikties jau tagad. “Pērn Advokatūras dienu laikā tika sniegtas aptuveni 3000 bezmaksas konsultācijas, un ik gadu arvien vairāk iedzīvotāju izmanto šo iespēju. Šogad vairāk uzmanības pievērsīsim tieši cietušo tiesībām. Ne vienmēr pati persona apzinās, ka patiesībā varētu tikt atzīta par cietušo, un šāda konsultācija varētu būt pirmais solis sāpīgu jautājumu risināšanā. Turklāt cietušais valsts atbalstam var pretendēt brīdī, kad ir saņēmis šādu statusu, tādēļ īpaši būtiska ir iespēja saņemt bezmaksas konsultāciju, pirms vēl statuss ir piešķirts,” uzsver Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Šogad bezmaksas konsultācijas sniegs vairāk nekā 100 zvērināti advokāti un viņu palīgi. Visvairāk...

Atbilstoši Civilprocesa likuma grozījumiem no 2018.gada 1.marta par blakus sūdzībām iepriekš maksātās valsts nodevas (28,46 EUR) vietā maksājama drošības nauda 70 EUR, informē Rihards Gulbis, Augstākās tiesas Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks. Ar grozījumiem Civilprocesa likuma 449.pantā noteikts, ka, pārsūdzot Augstākajā tiesā minētā panta otrajā un trešajā daļā norādītos lēmums (t.sk. lēmumus par blakus sūdzību par tiesvedības izbeigšanu, lēmumus atteikties pieņemt prasību vai zemesgrāmatu tiesneša lēmumus), iemaksājama drošības nauda 70 EUR līdzšinējo 56,91 EUR vietā. Līdz ar to par visu veidu blakus sūdzībām turpmāk maksājama drošības nauda, kuras apmērs ir 70 EUR. Drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras saskaņā ar likumu ir atbrīvotas no valsts nodevas. Tāpat arī tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, var pilnīgi vai daļēji atbrīvot personu no drošības naudas samaksas. Ja tiesa pārsūdzēto lēmumu par blakus sūdzību pilnīgi vai daļēji atceļ vai groza, drošības nauda atmaksājama. Ja blakus sūdzību noraida, drošības naudu neatmaksā. No 1.marta, iesniedzot...

Ceturtdien, 1. martā, Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas paredz būtiskas izmaiņas kārtībā, kādā īstenojams piespiedu izpildes līdzeklis – piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo mantu, piedziņas vēršana uz apbūves tiesību, kā arī grozījumus saistībā ar zvērinātu tiesu izpildītāju veikto dokumentu piegādi. Grozījumi likumā veikti ar mērķi attīstīt izpildu procesu, veidojot to mūsdienīgu, efektīvu un atbilstošu esošajai sociālekonomiskajai situācijai. Izmaiņas paredzētas attiecībā uz parādniekam piederošas kustamas mantas izsoļu organizēšanu elektroniskajā vidē. Elektroniskas formas izsoļu plašāka ieviešana spriedumu izpildē, tās attiecinot arī uz kustamas mantas izsolēm, veicinās godīgas konkurences veidošanos izsoles dalībnieku vidū, kā arī ļaus izsoles procesu vienkāršot, padarīt to pieejamāku un ekonomiskāku. Kustamas mantas izsoles notiks elektronisko izsoļu vietnē: https://izsoles.ta.gov.lv. Ar likumprojektu vienlaikus iecerēts atteikties no kustamas mantas pārdošanas otrajā izsolē ar lejupejošu soli, aizstājot to ar otro izsoli ar augšupejošu soli, bet sākot solīšanu no 75% no pirmās izsoles sākumcenas. Tādējādi samazinot iespēju personām apzināti...

Saeima ceturtdien, 1.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Bāriņtiesu likumā, Notariāta likumā un Zemesgrāmatu likumā, kas paredz padarīt ātrāku un drošāku īpašuma tiesību un hipotēkas nostiprināšanas procesu. Likuma grozījumi paredz zvērināta notāra vai bāriņtiesas tiešu iesaisti nostiprinājuma lūgumu iesniegšanā. Lai izskaustu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un ēnu ekonomikas riskus, kas saistīti ar fiktīviem privātā kārtā slēgtiem darījumiem, it īpaši nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumiem, likumprojekts paredz, ka nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatā iesniegs zvērināts notārs, izslēdzot nepieciešamību to darīt, piemēram, nekustamā īpašuma ieguvējam, kā tas iespējams pašlaik. Nostiprinājuma lūgums tiks iesniegts, izmantojot jau šobrīd starp valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu un Notāru informācijas sistēmu izstrādāto tehnisko risinājumu savstarpējai datu apmaiņai. Viens no būtiskākajiem šī risinājuma ieguvumiem ir apstāklis, ka tiks samazināts viltotu nostiprinājuma lūgumu iesniegšanas risks. Tāpat īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā tiks veikta nekavējoties, tiklīdz iestājušies tiesību nostiprināšanai nepieciešamie priekšnosacījumi, atzīmē likumprojekta autori. Tāpat nolūkā nemazināt pakalpojuma, kas saistīts ar nostiprinājuma lūguma apliecināšanu, pieejamību bāriņtiesām, likumprojekts paredz...

Vairs nebūs nepieciešams iesniegt vienus un tos pašus dokumentus Valsts zemes dienestā un rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļā. To paredz izmaiņas likumos, ko otrdien, 27.februārī, pirmajam lasījumam parlamentā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija. Likuma grozījumi paredz uzlabot savstarpējo datu apmaiņu starp Kadastra informācijas sistēmu un Datorizēto zemesgrāmatu, kā arī ieviest jaunas integrētās procedūras, tostarp ēku (būvju) kā patstāvīga īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā, nekustamā īpašuma sadalīšanu vairākos patstāvīgos nekustamos īpašumos, ēku, ūdens lietošanas vai ceļa servitūta tiesības ierakstīšanu, grozīšanu vai dzēšanu. Tādējādi tiks palielināts to datu īpatsvars, kas abās informācijas sistēmās sakrīt, samazināts administratīvais slogs un iestāžu apmeklējumu skaits, izslēgta nepieciešamība iesniegt vienus un tos pašus dokumentus abās institūcijās, kā arī novērstu datu nesakritība. Šobrīd abās informācijas sistēmās tiek uzturēti vienādi datu lauki, un nereti vienā informācijas sistēmā dati tiek aktualizēti, bet otrā netiek, līdz ar to rodas nesakritības, atzīmē likumprojektu autori. Ieviešot jaunas integrētās procedūras, samazināsies to gadījumu skaits, kad personai, rosinot izmaiņas Kadastra...

1. martā spēkā stāsies regulējums, kas tiesās ievieš jauna satura un formas saīsinātos spriedumus un lēmumus, to paredz grozījumi Civilprocesa likumā, kas Saeimā pieņemti gala lasījumā 2017. gada 14. decembrī (par citiem likuma grozījumiem lasiet šeit). Jaunais regulējums paredz atteikties no līdzšinējā Civilprocesa likuma (CPL) 187.panta otrās daļas formulējuma „sarežģītā lietā” izmantošanas, ievērojot mērķorientētu pieeju, kas vienlaikus balstīta uz atteikšanos no esošā regulējuma formulējuma “saīsinātais spriedums” izpratnes un satura, tā vietā paredzot jaunu “saīsinātā sprieduma” formulējuma izpratni, formu un saturu, kā arī pilnībā atsakoties no līdzšinējā “pilna sprieduma” formulējuma. Likuma izmaiņas ievieš saīsināta satura formas tiesas spriedumus konkrētos gadījumos, kas noteikti CPL 194. pantā: ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību un tiesa prasību apmierina; aizmuguriska sprieduma gadījumā, ja tiesa prasību apmierina pilnībā; vienkāršotās procedūras lietās; lietās par tiesībām, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē. Vienkāršotas procedūras lietās (iepriekš – mazam apmēram pakļautas prasības) un lietās, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma...

Šī gada 15. janvārī stājās spēkā 2017. gada 14. decembrī Saeimā pieņemtais likums “Grozījumi Civilprocesa likumā” (turpmāk – CPL), atsevišķas, bet ļoti būtiskas šī likuma normas saskaņā ar CPL Pārejas noteikumiem stāsies spēkā šā gada 1.martā. Šie grozījumi ievieš jaunas saturiskas izpratnes saīsināta satura un formas tiesas nolēmumus un “pilna” sprieduma sastādīšanas lūgumu noteiktiem tiesas nolēmumiem civilprocesā, un paredz sprieduma pasludināšanas kārtības izmaiņas un izmaiņas attiecībā uz spriedumu sagatavošanas un pasludināšanas termiņiem. Ar grozījumiem tiek paaugstināts prasības summas slieksnis lietās, kuras tiek skatītas vienkāršotā procedūrā (iepriekš – mazam apmēram pakļautās prasības), ieviestas drošības naudas par blakus sūdzībām un noapaļotas visas CPL paredzētās valsts un kancelejas nodevas. Paredzams, ka grozījumi nodrošinās tiesvedības procesa atbilstību mūsdienīgai izpratnei par ātru, kvalitatīvu un efektīvu tiesas procesu, to samērojot ar tiesībām uz taisnīgu tiesu un paaugstinās tiesvedības procesa kvalitāti, atslogojot tiesu darbu un nodrošinot lietu ātrāku un efektīvāku izskatīšanu. Rezultātā, paredzams, ka civillietu izskatīšana kopumā kļūs ātrāka,...

Lai veicinātu Vispārīgās datu aizsardzības regulas 4. iedaļā “Datu aizsardzības speciālists” noteikto prasību piemērošanu Latvijā, kā arī sabiedrības izpratni par personas datu aizsardzības speciālistu pienākumiem un tiesībām, Datu valsts inspekcija izstrādāja informatīvu materiālu pārziņiem par amata aprakstā iekļaujamo informāciju, ieceļot personas datu aizsardzības speciālistu. 2017.gada 6.decembrī Tieslietu ministrijas un Datu valsts inspekcijas pārstāvji tikšanās laikā ar Latvijas Pašvaldību savienību un pašvaldību pārstāvjiem izrunāja vadlīniju izstrādes nepieciešamību personas datu aizsardzības speciālista amata aprakstam. Datu valsts inspekcija vērš uzmanību, ka izstrādātais informatīvais materiāls uzskatāms par vadlīnijām personas datu aizsardzības speciālistu amata apraksta saturam, nevis par izmantošanai gatavu amata apraksta formu. Datu valsts inspekcija uzsver, ka par plānoto personas datu apstrādi atbildīgs ir pārzinis, līdz ar to, vērtējot Datu valsts inspekcijas informatīvo materiālu un ieteikumus, pārziņiem ir jāņem vērā savas veiktās personas datu apstrādes īpatnības, un nepieciešamības gadījumā, paredzot personas datu aizsardzības speciālistiem tādu uzdevumu izpildes pienākumu, kas atbilst katra pārziņa specifiskajiem personas datu apstrādes...

Apķīlāto kustamo mantu varēs tirgot izsolē elektroniskajā vidē, paredz izmaiņas Civilprocesa likumā, ko galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija. Likumprojekts paredz parādniekam piederošu kustamu mantu turpmāk pārdot elektronisko izsoļu vietnē. 2015.gadā Civilprocesa likumā jau pieņemti grozījumi, pilnībā atsakoties no nekustamā īpašuma izsoļu organizēšanas klātienē un mainot to norises formu uz izsoli elektroniskā vidē. Šāda pāreja ir radījusi iespēju nodrošināt ērtāku un ekonomiskāku izsoles norisi un novērsusi līdz tam sastopamās problēmas. Elektroniskā vide palielinājusi izsoles dalībnieku skaitu un būtiski palīdzējusi sasniegt tās rīkošanas mērķi - pārdot par iespējami augstāko cenu nekustamo īpašumu un norēķināties ar kreditoriem - , tāpēc būtu lietderīgi arī parādniekam piederošu kustamu mantu turpmāk pārdot elektronisko izsoļu vietnē, atzīmē likumprojekta autori. Likumprojekts paredz ierobežojumu noteiktam personu lokam piedalīties solīšanā. Tajā nebūs tiesību piedalīties parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai, kas veikusi mantas novērtēšanu, kā arī zvērinātam tiesu izpildītājam, kas rīko izsoli. Ierobežojumu izpildi kontrolēs zvērināts tiesu izpildītājs. Šāds regulējums...

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti 20.februārī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Bāriņtiesu likumā, Notariāta likumā un Zemesgrāmatu likumā, kas paredz padarīt ātrāku un drošāku īpašuma tiesību un hipotēkas nostiprināšanas procesu. Likuma grozījumi paredz zvērināta notāra vai bāriņtiesas tiešu iesaisti nostiprinājuma lūgumu iesniegšanā. Lai izskaustu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un ēnu ekonomikas riskus, kas saistīti ar fiktīviem privātā kārtā slēgtiem darījumiem, it īpaši nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumiem, likumprojekts paredz, ka nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatā iesniegs zvērināts notārs, izslēdzot nepieciešamību to darīt, piemēram, nekustamā īpašuma ieguvējam, kā tas iespējams pašlaik. Nostiprinājuma lūgums tiks iesniegts, izmantojot jau šobrīd starp valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu un Notāru informācijas sistēmu izstrādāto tehnisko risinājumu savstarpējai datu apmaiņai. Viens no būtiskākajiem šī risinājuma ieguvumiem ir apstāklis, ka tiks samazināts viltotu nostiprinājuma lūgumu iesniegšanas risks. Tāpat īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā tiks veikta nekavējoties, tiklīdz iestājušies tiesību nostiprināšanai nepieciešamie priekšnosacījumi, atzīmē likumprojekta autori. Tāpat nolūkā nemazināt pakalpojuma, kas saistīts ar nostiprinājuma lūguma apliecināšanu, pieejamību bāriņtiesām,...

Augstākā tiesa 20. februārī lēma atstāt spēkā Konkurences padomes (KP) 2014. gadā pieņemto lēmumu sodīt AS "Liepājas autobusu parks" par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Uzņēmumam valsts budžetā ir jāiemaksā tam piemērotais naudas sods 129 369 EUR apmērā. 2014. gadā KP konstatēja, ka AS "Liepājas autobusu parks", kas vienlaikus ir gan Liepājas autoostas pārvaldnieks, gan sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, ir pārkāpis godīgas konkurences principus, saviem konkurentiem - citiem pasažieru pārvadātājiem - par autoostas pakalpojumu izmantošanu nepamatoti piemērojot ievērojami augstāku samaksu. KP secināja, ka AS "Liepājas autobusu parks" citiem pasažieru pārvadātājiem maksā par autoostas izmantošanu bija iekļāvusi nesamērīgi augstu peļņas procentu. Savukārt par savu autobusu iebraukšanu bija noteicis zemākas cenas vai arī maksu par autoostas pakalpojumiem nepiemēroja vispār. Izmaksas par savu autobusu iebraukšanu tika kompensētas uz citu pārvadātāju rēķina, kuri bija spiesti maksāt šo nesamērīgi paaugstināto cenu. Līdz ar to AS "Liepājas autobusu parks" sev radīja būtiskas konkurences priekšrocības valsts organizētos iepirkumos -...

Saskaņā ar pirmās instances tiesu teritoriālo reformu 1.martā tiks reorganizēta Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jēkabpils, Ogres un Tukuma rajona tiesas un to sastāvā ietilpstošās zemesgrāmatu nodaļas, pievienojot tās Jelgavas tiesai un attiecīgi tās sastāvā esošajai zemesgrāmatu nodaļai un mainot tiesas nosaukumu - Zemgales rajona tiesa un attiecīgi - Zemgales rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļa. Tieslietu padome 19.februārī pieņēma lēmumus par Aizkraukles rajona tiesas, Bauskas rajona tiesas, Dobeles rajona tiesas, Jēkabpils rajona tiesas, Ogres rajona tiesas un Tukuma rajona tiesas un to sastāvā ietilpstošo zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pārcelšanu darbā Zemgales rajona tiesā un Zemgales rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā ar 1.martu. Aizkraukles rajona tiesas tiesneses Jolanta Bebriša, Sarmīte Daukšte, Iveta Silicka, Sallija Vikentjeva, Inga Zālīte un Aizkraukles rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese Gita Zenfelta pārceltas darbā Zemgales rajona tiesā ar amata pienākumu izpildes vietu Aizkrauklē. Bauskas rajona tiesas tiesneses Iveta Andžāne, Irina Bogdanova, Lilita Kosoja, Marina Ribina, Agnese Skulme, Indra Tikuma un Bauskas rajona tiesas zemesgrāmatu...

Valsts sekretāru sanāksmē 8. februārī starpministriju saskaņošanai tika izsludināts Tieslietu ministrijas sagatavots jauns likumprojekts "Komercnoslēpuma likums". Likumprojekts izstrādāts, lai nacionālajos normatīvajos aktos ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Direktīvā (ES) Nr. 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (turpmāk - Komercnoslēpumu direktīva) paredzētās prasības. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvu komercnoslēpumu aizsardzību Latvijā, it īpaši pret to nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, ko veic citas personas. Komercnoslēpumu direktīva paredz vairākus jauninājumus, kas būtu ieviešami Latvijas tiesību sistēmā. Ņemot vērā minēto, tika izstrādāts jauns likumprojekts. Patlaban Komerclikuma 19. pantā noteikts, ka par komercnoslēpumu atzīst ziņas, kas atbilst visām šādām prasībām: tās ietilpst komersanta uzņēmumā vai ir tieši ar to saistītas, tās nav vispārpieejamas trešajām personām, tās ir vai tām var būt mantiska vai nemantiska vērtība, to nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus komersantam, kā arī attiecībā uz tām komersants ir veicis konkrētai...