TIESĪBAS

Saeima 19. aprīlī pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā", kurā citastarp rosināts Maksātnespējas administrācijas, kas ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, nosaukumu mainīt uz "Maksātnespējas kontroles dienests". Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Maksātnespējas administrācijas galvenais darbības mērķis ir nodrošināt administratoru rīcības un maksātnespējas procesa norises likumības kontroli un uzraudzību. Ņemot vērā to, ka iestādes nosaukumam nepārprotami jāatspoguļo iestādes veicamo funkciju un uzdevumu būtība un jānodrošina iestādes atpazīstamība, likumprojekts "Grozījumi Maksātnespējas likumā" ((VSS-574), kas tiek virzīts vienlaikus ar šo likumprojektu) paredz mainīt iestādes nosaukumu no "Maksātnespējas administrācija" uz "Maksātnespējas kontroles dienests".

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 13.aprīlī, skatot pieteicējas – SIA “Kuršu zeme” – kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, pieņēma lēmumu apturēt tiesvedību lietā un vērsties Eiropas Savienības Tiesā. Augstākajai tiesai radās šaubas par Direktīvas 2006/112/EK 168.panta „a” punkta interpretāciju – vai šai normai atbilst liegums atskaitīt priekšnodokli, pamatojoties vienīgi uz secinājumu par personas apzinātu iesaistīšanos simulatīvu darījumu noformēšanā, bet neidentificējot, kādā veidā šo darījumu rezultātā un kādas personas varētu būt guvušas nepamatotas fiskālas priekšrocības, salīdzinot ar situāciju, kad darījumi būtu noformēti atbilstoši to faktiskajiem apstākļiem. Tādēļ Augstākā tiesa uzskata, ka uzdodams prejudiciālais jautājums Eiropas Savienības Tiesai (EST). Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad EST pieņems nolēmumu sakarā ar prejudiciālo jautājumu. Konkrētajā lietā izšķirams, vai nodokļu maksātājam ir pamatoti liegtas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ko piešķir likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 10.panta pirmās daļas 1.punkts, kurā savukārt iedzīvinātas Direktīvas normas, par kuru interpretāciju Augstākajai tiesai radušās šaubas. Lietā ir turpmāk minētie apstākļi: Pieteicējas...

Eiropas Parlamenta deputāti 19. aprīlī pieņēma jauno Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu, kas nākotnē katram interesentam ļaus iegūt informāciju par ES darbojošos uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem (Eiropas Parlamenta 2018. gada 19. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un Direktīvu 2009/101/EK). Direktīva ir daļa no plašākiem centieniem veicināt pārredzamību, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu. Tiek lēsts, ka naudas atmazgāšanas apjomi veido līdz pat 5% no pasaules kopējā kopprodukta, bet Eiropas valstīs tādējādi netiek iekasēti līdz pat 1 triljonam eiro ik gadu. Parlaments apstiprināja pērn decembrī panākto vienošanos ar ES Padomi. Tā paredz arī stingrāku virtuālo valūtu - tādu kā Bitcoin - regulējumu, lai novērstu to izmantošanu naudas atmazgāšanā un terorisma finansēšanā. Vienošanās piekto reizi atjaunina ES naudas atmazgāšanas novēršanas direktīvu. Noteikumi izstrādāti, reaģējot uz 2015. un 2016....

Saeima 19.aprīlī pirmajā lasījumā pieņēma likumprojektu "Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums", kas paredz kārtību, kādā uzsākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem. Par Piespiedu dalīta īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs iepriekš atzīmēja, ka beidzot ir sagatavots ilgi gaidītais piedāvājums problēmai, kas daudzu jo daudzu gadu garumā ir skārusi tūkstošiem iedzīvotāju, kuri maksājuši lielu nomas naudu tiem zemes īpašniekiem, uz kuru zemes atrodas viņu dzīvojamā māja. Regulējums paredz nodrošināt iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu starp daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku un zemes īpašnieku, paredzot iespēju dzīvokļu īpašnieku kopībai uz likuma pamata pastāvošu īpašu izpirkuma tiesību uz zemes īpašniekam piederošo zemi. Dzīvokļu īpašnieki varēs atpirkt attiecīgo zemi, un par to pozitīvs lēmums būs jāpieņem mājas kopībai, kas pēc tam pilnvaro kādu fizisko vai juridisko...

Saeima 19. aprīlī 1. lasījumā plāno nodot bez atkārtotas izskatīšanas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumprojektu “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums”, kas paredz radīt iespēju izbeigt dalīto īpašumu privatizētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Likumprojekts izstrādāts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas darba grupā, kura izstrādes procesā būtisku ieguldījumu sniegusi arī Tieslietu ministrija - gan aktīvi piedaloties minētās darba grupas darbā, gan izstrādājot likumprojekta redakcijas un anotāciju. Likumprojektā saglabāta 2015. gada 1. oktobrī Saeimā iesniegtā likumprojekta “Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” pamatideja - dalītā īpašuma izbeigšana notiek, ēkas īpašniekiem izmantojot tiem likumā paredzētu speciālu izpirkuma tiesību ar būtisku valsts atbalstu visu administratīvo darbību veikšanā. Izpirkuma tiesība tiek izmantota, dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai pieņemot lēmumu par tās izmantošanu un samaksājot izpirkuma cenu. Likumprojekts arī risina jautājumus par to, kā tiek noteikta izpērkamā zeme, tās cena un tiek aizsargātas visu iesaistīto personu likumiskās intereses dalītā īpašuma izbeigšanas...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 18.aprīlī nolēma virzīt izskatīšanai otrreizējā caurlūkošanā Saeimā grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz no likuma izslēgt normas par aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties uzņēmumiem, kas reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu valstī, kā arī šādiem uzņēmumiem piederošiem uzņēmumiem no Latvijas. Likuma grozījumus, kas Saeimā pieņemti šī gada 1.februārī un noteic aizliegumu tā saucamajos ofšoros reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos, otrreiz caurlūkot bija lūdzis Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Prezidents vēstulē Saeimai norādījis, ka parlamentā atbalstītās normas nav pienācīgi apspriestas, nav vērtēta to atbilstība Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā arī nav vērtēta regulējuma piemērošana. Vēstulē prezidents pauž, ka priekšlikumi iesniegti ar mērķi ieviest stingrākas prasības valsts un pašvaldību iepirkumu jomā, ierobežot iespēju tajos piedalīties zemu nodokļu un beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētām personām un izvairīties no nodokļu nomaksas, taču jau spēkā esošā likuma redakcija liedz personām, kuras nav izpildījušas savas nodokļu saistības pret valsti, piedalīties iepirkumu konkursos....

Ministru kabinets 17. aprīlī izskatīja Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Komercnoslēpuma likums”. Patlaban regulējums par to, kāda informācija būtu uzskatāma par komercnoslēpumu, ir paredzēts Komerclikuma 19. pantā. Jaunā likuma mērķis ir nodrošināt komercnoslēpuma efektīvu aizsardzību, it īpaši pret tā nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu. Tāpat tajā noteikts, ka komercnoslēpums var atrasties ikvienas fiziskas vai juridiskas personas kontrolē. Persona, kura likumīgi kontrolē komercnoslēpumu, ir uzskatāma par komercnoslēpuma turētāju. Komercnoslēpuma turētājam, sniedzot informāciju fiziskajai vai juridiskajai personai, tiesai vai valsts pārvaldes iestādei, ir jānorāda, vai informācija ir komercnoslēpums šā likuma izpratnē, kā arī jāinformē par nepieciešamību nodrošināt komercnoslēpuma aizsardzību. Par komercnoslēpuma tiesību pārkāpumu tiek uzskatīta nelikumīga komercnoslēpuma iegūšana, izmantošana vai izpaušana bez komercnoslēpuma turētāja atļaujas. Komercnoslēpuma tiesību pārkāpums var izpausties kā neatļauta piekļuve komercnoslēpumu saturošajai informācijai vai rīkošanās pretrunā godīgas darījumu prakses principiem. Tāpat arī par komercnoslēpuma tiesību pārkāpumu tiek uzskatīta normatīvajos aktos vai līgumā noteikto pienākumu neizpaust komercnoslēpumu neievērošana, piemēram, pārkāpjot darba līgumā paredzētās...

Pēc Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokurora iesniegta protesta Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija atcēlusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas spriedumu par apsūdzētajam noteikto sodu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Saskaņā ar spriedumu pirmās instances tiesa apsūdzēto, par izvairīšanos no nodokļu nomaksas Ls 25336,50 apmērā (36050,59 EUR), tas ir, lielā apmērā, atzina par vainīgu un sodīja ar piespiedu darbu uz 100 stundām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz diviem gadiem, kā arī, nolēma piedzīt valstij nodarīto kaitējumu 36050,59 EUR apmērā. Par minēto spriedumu prokurors iesniedza protestu daļā par sodu, bet apsūdzētā aizstāvis iesniedza sūdzību par spriedumu. Savukārt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija 2018.gada 3.aprīlī nolēma atcelt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 18.septembra spriedumu daļā par noteikto sodu un apsūdzēto piespiedu darba vietā sodīja ar reālu brīvības atņemšanu, piemērojot Krimināllikuma 49.1 panta pirmās daļas 1.punktu, apsūdzēto sodot ar reālu brīvības atņemšanu uz 5 mēnešiem, bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz diviem...

Satversmes tiesa 2018. gada 11.aprīlī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2017-12-01 "Par likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" (redakcijā, kas bija spēkā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim) 12. panta 12.3un 12.5 daļas, ciktāl tās ierobežo tiesības uz nodokļu pārmaksas atmaksu saprātīgā termiņā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam". Apstrīdētās normas Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" redakcijā, kas bija spēkā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim (turpmāk – likums "Par pievienotās vērtības nodokli") 12. panta 12.3 daļa: "Valsts ieņēmumu dienests, veicot nodokļu administrēšanas pasākumus, 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemta nodokļa deklarācija par taksācijas periodu, pārceļ apstiprināto pārmaksāto nodokļa summu uz nākamo taksācijas periodu līdz taksācijas gada beigām, sedzot nākamajos taksācijas periodos valsts budžetā maksājamo nodokļa summu." Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12. panta 12.5 daļa: "Ja apliekamajai personai pēc šā panta 12.4 daļā minētās pārmaksātās nodokļa summas novirzīšanas...

Saeimas Juridiskā komisija 28.martā 1. lasījumam virzīja Personas datu apstrādes likuma projektu, kas precizēs jaunās Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR*) piemērošanu Latvijā. To ir vērts zināt, kā uzņēmējiem, tā iedzīvotājiem. Lai gan sods par jaunās regulas neievērošu fiziskām personām nedraud, tomēr katra spēkos ir rīkoties, lai pasargātu savus personas datus un kontrolētu, kam tie tiek nodoti. Atgādinām, 2018.gada 25.maijā Eirops Savienībā stāsies spēka jaunie personas datu apstrādes noteikumi - Vispārīgā personas datu aizsardzības regula. Jaunie noteikumi attieksies uz katru personu, kuras dati tiek vākti un apstrādāti, kā arī iepriekš savāktiem datiem. Kas ir personas dati? Atgādinām, ka personas dati ir jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu. Šāda informācija ir vārds, uzvārds, telefona numurs, e-pasta adrese, dzīvesvietas adrese, automašīnas reģistrācijas numurs, etniskā izcelsme, politiskie uzskati, reliģiskā pārliecība, bankas konta numurs, informācija par veselības stāvokli, biometriskie dati, informācija par ģimenes locekļiem, personas kods, attēls, paraksts un cita tamlīdzīga informācija. Kāpēc...

Advokatūras dienu konferencē, ko 21.martā rīkoja Latvijas Zvērinātu advokātu padome sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, tika aplūkoti advokatūrai nozīmīgi un aktuāli jautājumi. Konferencē norādīts uz iespējamām izmaiņām maksātnespējas procesa regulējumā, kas šobrīd ir zaudējumus nesošs. Konferencē tika arī uzsvērts, ka izmaiņas Civilprocesa likumā un Kriminālprocesa likumā tiek veiktas ārkārtīgi bieži un ne vienmēr tās objektīvi ir nepieciešamas. Maksātnespējas procesa regulējumā iespējamas kardinālas, kvalitatīvas izmaiņas, konferences laikā tika secināts maksātnespējas tiesību sekcijā. Šobrīd būtiski mainījusies ekonomiskā situācija valstī un esošais regulējums vairs nav aktuāls un nepieciešams to modernizēt. Esošais tiesiskais regulējums ir zaudējumus nesošs – lai kreditoru labā atgūtu 0,04 eiro, tiek iztērēti 2,17 eiro. Latvija Doing Business reitingā maksātnespējas jomā kopš 2015. gada ir zaudējusi 13 pozīcijas. Konferencē izskanēja četri secinājumi iespējamām izmaiņām: 1) uzņēmumu sanācijai (reorganizācijai) ir jābūt prioritārai attiecībā pret maksātnespēju, tāpēc pievēršama lielāka uzmanība sanācijas piemērošanai, iespējams, pat obligātā kārtā; 2) vienkāršojams tā dēvēto "tukšo" kapitālsabiedrību maksātnespējas process,...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 21.martā noslēdza darbu pie Vietējo pašvaldību referendumu likuma projekta sagatavošanas izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā. Regulējums noteiks vietējo pašvaldību referendumu ierosināšanas un norises kārtību. Jaunais likums noteiks jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu, tā finansēšanas avotu, kā arī kārtību, kādā ierosināms un rīkojams referendums un paziņojami rezultāti. Paredzēts, ka pašvaldības referendumu organizēs attiecīgās republikas pilsētas vai novada vēlēšanu komisija un nepieciešamības gadījumā savu atbalstu sniegs Centrālā vēlēšanu komisija. Referendumu varēs rosināt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas būvniecību, un tajā pieņemtais lēmums piecu darbadienu laikā pēc stāšanās spēkā būs jāizskata domes sēdē. Paredzēts, ka referendumā pieņemtais lēmums stāsies spēkā ar referenduma rezultātu apstiprināšanas brīdi un domei tas būs jāizpilda ne vēlāk kā viena mēneša laikā. Pašvaldības domei būs jāpieņem visi nepieciešamie lēmumi, lai izpildītu referendumā atbalstīto jautājumu. Likumprojekts arī paredz, ka pašvaldības referendumu varēs ierosināt...

Tiesu izpildītāju dienās 22. martā iedzīvotājiem būs iespēja saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas par administratīvo naudas sodu piedziņas jautājumiem. Konsultācijas klātienē varēs saņemt visu 101 tiesu izpildītāja birojos visā Latvijā no pulksten 10 līdz 17 bez iepriekšējas pieteikšanās. Ik gadu ceturtā daļa jeb 25% no administratīvo pārkāpumu lietās piemērotajiem naudas sodiem labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā netiek samaksāti un to piedziņa tiek nodota tiesu izpildītājiem. 2017. gadā piedziņas procesā valsts budžetā no personām, kurām piemērota administratīvā atbildība, atgūti 26,44 milj. EUR, 2016. gadā - 24,74 milj. EUR. Visbiežāk tās ir lietas par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Tāpat bieži ir lietas par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskās vietās un atrašanos sabiedriskās vietās reibuma stāvoklī. “Institūcijas (amatpersonas) lēmumā par administratīvā naudas soda uzlikšanu vienmēr ir norādīti soda samaksai nepieciešamie rekvizīti un ir norāde par to, kur un cik ilgā laikā persona...

Efektīvākai cīņai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu valstī, Valsts policija jau veikusi vairākus soļus, tostarp 2016.gada nogalē stiprinot Valsts policijas kapacitāti noziedzīgu nodarījumu finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanā un izmeklēšanā. Lai to panāktu, tika modernizēta Valsts policijas nodaļa, kuras kompetencē ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un tādu noziedzīgu nodarījumu apkarošana, kas apdraud valsts finanšu sistēmu. Tāpat arī uzsākts projekts, kura laikā ciešā sadarbībā ar saistītajām institūcijām tiek padziļināti izzināts naudas atmazgāšanas fenomens Latvijā, kā arī apzināta to pazīmju tipoloģija un apkarošanas iespējas, lai tiktu efektivizēta vainīgo personu saukšana pie atbildības. Plašāk par to un citām šīs jomas aktualitātēm lasiet tālākajā rakstā. Gatavojoties kārtējai Latvijas valsts novērtēšanai par tās atbilstību starptautiskajiem standartiem attiecībā par nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmu (NILL/TF), pagājušajā gadā valstī norisinājās iekšēja risku izvērtēšana. To, kā valsts tiek galā ar NILL/TF, reizē četros gados pārbauda Eiropas Padomes Moneyval komisija atbilstoši Finanšu darījumu darba grupa (Financial Action...

2018.gada pirmo maksātnespējas procesa administratoru kvalifikācijas eksāmenu sekmīgi nokārtojuši 27 no 31 administratora, kuri eksāmenu kārtoja 14.februārī. Tas nozīmē, ka 27 personas tiks ieceltas maksātnespējas administratora amatā, savukārt četrām personām tiks izbeigta sertifikāta darbība, ziņo Maksātnespējas aģentūra. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 35. punktu kvalifikācijas eksāmens bija jākārto 45 administratoriem. Attiecībā uz administratoriem, kuri nekārtoja minēto eksāmenu, tika pieņemts lēmums par sertifikāta darbības izbeigšanu, sertifikāta darbība tika apturēta vai pieņemts lēmums par administratora atstādināšanu no administratora amata darbības veikšanas. 2018.gadā tiks organizēti vēl divi kvalifikācijas eksāmeni, kā rezultātā maksātnespējas procesa administratora amatā tiks iecelti tādi administratori, kuri ir nokārtojuši kvalifikācijas eksāmenu. Nākamā maksātnespējas procesa administratoru kvalifikācijas eksāmena norise plānota 2018.gada 6.jūnijā, kad eksāmenu būs jākārto 86 administratoriem. 2017.gadā tika organizēti divi administratoru kvalifikācijas eksāmeni – 12. septembrī un 29. novembrī. Abus eksāmenus kārtoja 100 administratoru, no kuriem 84 personas eksāmenu nokārtoja un tika ieceltas administratora amatā. 2017. gada sākumā maksātnespējas reģistrā...