TIESĪBAS

Balstoties uz Eiropas Savienības likumdošanu, katram pasažierim, kura lidojums kavējies ilgāk par trim stundām, ir ticis atcelts, vai ir liegta iekāpšana sakarā ar aviobiļešu virspārdošanu, pienākas kompensācija robežās no 250 līdz 600 EUR. Neraugoties uz to, aviopārvadātāji bieži ignorē likumu un atsakās aviopasažieriem tās izmaksāt. Kā liecina patērētāju atbalsta uzņēmums Which?, ap 53% no visiem kompensāciju iesniegumiem, kas ir tikuši otrreiz izskatīti, ir izrādījušies aviokompāniju nepamatoti noraidīti. Lidojumu kompensācijas pieprasījumu uzņēmums Skycop vērš uzmanību, ka realitātē šis skaitlis ir pat lielāks - tikai ap 5% gadījumu, kuros klienti tieši nosūta pieprasījumus aviokompānijām, tiek izmaksātas kompensācijas. Skycop ir parakstījis sadarbības līgumu ar vienu no vadošajiem juridiskajiem birojiem Lietuvā - Motieka & Audzevicius, kam ir ievērojama pieredze aviācijas nozares jautājumu risināšanā. Izveidotās partnerības mērķis ir pārstāvēt aviopasažieru tiesības un palielināt aviokompāniju izmaksāto kompensāciju skaitu pasažieriem, kas cietuši no avioreisu kavēšanās, atcelšanas vai aviobiļešu virspārdošanas. “Aviokompāniju noraidošā attieksme pret pasažieru tiesībām ir sarežģīts uzdevums...

Tiesībsargs vērsies pie Ministru prezidenta, norādot uz nepietiekamo sabiedrības informēšanu par Vispārīgās datu aizsardzības regulas praktiskajiem aspektiem dažādās jomās, kā arī Datu valsts inspekcijas (DVI) neatkarības garantijām. Tiesībsargs: "Man šķiet absurdi, ka neilgi pirms regulas stāšanās spēkā uz otro lasījumu Saeimā tiek izskatīts likumprojekts "Personas datu apstrādes likums". Parlaments sasteigtā kārtībā diskutē par konceptuāliem cilvēktiesību aspektiem, piemēram, DVI pilnvaru apjomu un datu aizsardzības speciālista pienākumiem un tiesībām. Ministru prezidents ir līdzatbildīgs par to, ka daudzu profesiju pārstāvji nevar laikus sagatavoties kvalitatīvas personu datu apstrādes nodrošināšanai, nezinot, kāds būs nacionālais datu aizsardzības regulējums, jo valsts pozitīvais pienākums ir informēt sabiedrību par regulas nosacījumiem un pielāgot nacionālo regulējumu regulas prasībām." Amatpersonas ir izteikušās, ka sodi par personas datu aizsardzības pārkāpumiem kādu laiku netiks piemēroti. Tiesībsargs norāda, ka nav pieļaujams, ka valsts savas neizdarības dēļ akceptē tiesību normu neievērošanu un savlaicīgi netiek nodrošināta tiesiskā aizsardzība. Būtiski ir atzīmēt - kopš regulas pieņemšanas ES dalībvalstīm, tostarp...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti 16.maijā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz efektivizēt naudas sodu iekasēšanu no ārvalstu pārvadātājiem, kuri veikuši ceļu satiksmes vai autopārvadājumu jomas noteikumu pārkāpumus. “Ar plānotajām izmaiņām likumā paredzēts nodrošināt, ka ārvalstu pārvadātājam piemērotie naudas sodi valsts budžetā tiek samaksāti savlaicīgi un pilnā apmērā. Tāpat ārvalstu un nacionālajiem pārvadātājiem tiks nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi, uzliekot pienākumu novērst pārkāpumus neatkarīgi no pārkāpēja valstiskās piederības,” pēc komisijas sēdes norādīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš. Likumprojekts paredz, ka lēmums par naudas soda uzlikšanu pieņemams pārkāpuma konstatēšanas vietā bez ārvalstu pārvadātāja klātbūtnes. Par pieņemto lēmumu paziņos, nosūtot protokolu–lēmumu ar elektroniskā pasta starpniecību, kā arī pārkāpuma konstatēšanas vietā informēs transportlīdzekļa vadītāju. Plānotie grozījumi paredz, ka lēmums stāsies spēkā paziņošanas brīdī, piemērotie sodi būs jāsamaksā nekavējoties un lēmumu būs iespēja pārsūdzēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktajā termiņā un kārtībā. Savukārt, lai novērstu...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 14.maijā lietā par pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas kārtību atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma atzīšanu par prettiesisku. Augstākā tiesa spriedumā par pareizu atzina Administratīvās apgabaltiesas secinājumu, ka ar pārsūdzēto lēmumu pieteicējas nodokļa pārmaksa ir pārcelta uz tādu periodu, kas ir atzīstams par samērīgu. Augstākā tiesa lietu kasācijas kārtībā skatīja sakarā ar pieteicējas - SIA ''LatInterMeh'' - kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Augstākā tiesa pērn 28.martā apturēja lietā tiesvedību, lai vērstos ar pieteikumu Satversmes tiesā. Pēc Satversmes tiesas sprieduma stāšanās spēkā Augstākā tiesa atjaunoja lietā tiesvedību. Augstākā tiesa, interpretējot likuma ''Par pievienotās vērtības nodokli'' 12.panta 12.3, 12.5 un 12.6daļu, atzina, ka, lai arī VID formāli lemj par pārmaksas pārcelšanu uz nākamo taksācijas periodu un šādu lēmumu pieņem par katru no taksācijas periodiem, tas tomēr nenozīmē, ka nodokļu maksātājam rastos tiesības uz pārmaksas atmaksu pēc šī nākamā...

Valstī pārmērīgas tiesību jaunrades rezultātā pieaug normatīvo aktu skaits un apjoms, kas kļuvis par smagu un traucējošu administratīvo slogu iedzīvotājiem, uzņēmējiem un arī pašvaldībām. Viens no normatīvisma cēloņiem ir nepietiekamas konsultācijas ar pašvaldībām, dažkārt pat pašvaldību viedokļa ignorēšana, tālab Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kongress aicina Valsts prezidentu un politiskās partijas pārskatīt likumu, MK noteikumu un citu normatīvo aktu skaitu un nepieciešamību un mazināt valstī normatīvismu. Valsts prezidents Raimonds Vējonis savā uzrunā uzsvēra: “Mana atbilde uz normatīvisma mazināšanu ir kvalitatīvs likumdošanas process un labi likumi. Likumu, Ministru kabineta noteikumu un saistošo noteikumu punktu ir krietni, krietni par daudz. Mums jāatzīst - tendence visu regulēt, noregulēt un pārregulēt nereti ir saistīta ar to, ka neprotam normas piemērot un nemākam cits citam uzticēties.” Kongresā ziņojumu par paveikto, aktuālākajām problēmām un iespējamiem to risinājumiem sniedza LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, savu prezentāciju nosaucot “Viedas pašvaldības – nākamajai Latvijas simtgadei” un nākotnes attīstības pamatā izvirzot produktivitāti – gan...

Pēdējos gados arvien pieaug to Valsts kontroles (VK) atklāto pārkāpumu skaits, kas nonākt tiesās un kuros tiek pieņemti notiesājoši spriedumi, saucot pie atbildības vainīgās personas. Tomēr ne tuvu visi gadījumi, kad valsts amatpersona vai publiskās pārvaldes darbinieks ar valsts vai pašvaldības līdzekļiem rīkojies nelikumīgi, ir klasificējami kā noziedzīgi nodarījumi, kas jāizmeklē tiesībaizsardzības iestādēm. Iestādēm pašām jāveic pārbaudes atbilstoši spēkā esošiem likumiem, uzskata Valsts kontroliere Elita Krūmiņa. VK konstatējusi, ka vēršanās pret atbildīgajām personām par viņu nelikumīgas rīcības rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanu notiek pārāk reti un bezzobaini, vainīgajiem izsakot piezīmes vai rājienus, atlaižot no darba. Daudzos gadījumos iestādes atbildības izvērtēšanu novilcina, līdz iestājies noilgums, bet jautājumi par zaudējumu atlīdzināšanu netiek risināti vispār. Tāpēc nav brīnums, ka sabiedrībā ir nostiprinājies priekšstats - vainīgie par valsts naudas izšķērdēšanu netiek sodīti un zaudējumi valsts budžetā netiek atgūti. Tā tas patiešām ir. Tā kā iestādes pašas zaudējumu atlīdzināšanu no atbildīgajām personām nepieprasa, ir nepieciešams palielināt Valsts kontroles...

Ministru kabinets 3. maija sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto Dzīvojamo telpu īres likuma projektu, kas sekmēs kvalitatīvu un pieejamāku īres dzīvokļu izveidi, piedāvās jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem starp dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem, kā arī veicinās investīcijas īres namu sektorā un darbaspēka mobilitāti uz pilsētām un novadiem, kur veidojas labi apmaksātas darbavietas. Dzīvojamo telpu īres likumprojekts izstrādāts ar mērķi nodrošināt plašāku īrnieku aizsardzību, īres tirgus attīstību, uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, kā arī investīciju piesaisti jaunu mājokļu būvniecībai un ēnu ekonomikas mazināšanu," uzsver Edmunds Valantis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks. Dzīvojamo telpu īres likumprojekts tiek virzīts vienotā likumprojektu paketē ar grozījumiem likumā "Par Palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", grozījumiem Notariāta likumā un grozījumiem Civilprocesa likumā. Pēc minēto likumprojektu pieņemšanas Saeimā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2018. gadā paredzēts piešķirt 3 578 260 eiro, lai nodrošinātu līdzfinansējumu dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta izmaksas nodrošināšanai denacionalizēto ēku īrniekiem, atbilstoši pašvaldību faktiskajiem izdevumiem. Nolūkā vairāk aizsargāt...

Jautājums: Vai namu apsaimniekotāji kāpņu telpās var izvietot informāciju par komunālo maksājumu parādniekiem? Atbildi sniedz Datu valsts inspekcija. Namu apsaimniekotājiem personas datu apstrādi paredz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums. Atbilstoši minētā likuma 14.panta ceturtajai daļai, pārvaldniekam ir pienākums savlaicīgi informēt dzīvojamās mājas īpašniekus par atsevišķa dzīvojamās mājas īpašnieka darbību vai bezdarbību (tajā skaitā uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūto saistību neizpildi), kas skar vai var skart citu dzīvojamās mājas īpašnieku intereses, kā arī sniegt nepārprotamu un pilnīgu informāciju par šiem jautājumiem pēc atsevišķa dzīvojamās mājas īpašnieka pieprasījuma. Tādējādi, ja dzīvokļa īpašnieki ir vērsušies pie namu apsaimniekotāja un atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14.pantā noteiktajam, ir pieprasījuši informāciju par dzīvojamās mājas īpašnieka darbību vai bezdarbību, kas skar vai var skart viņu, kā dzīvojamās mājas īpašnieku intereses, namu apsaimniekotājam pastāv tiesisks pamats atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 3. un 6.punktam šo informāciju sniegt apjomā, kas nepieciešams mērķa sasniegšanai. Piemēram, lai vērstos pret šiem dzīvokļu...

Saeima 3.maijā pieņēma jaunu Konsulārā palīdzības un konsulāro pakalpojumu likumu, kas nodrošinās tiesisko regulējumu konsulāro funkciju veikšanai atbilstoši aktuālajām prasībām. Jaunā likuma mērķis ir nodrošināt personām, kas atrodas ārpus Latvijas, konsulāro palīdzību un Latvijas iestāžu sniegto no Latvijas starptautiskajām saistībām un Latvijas normatīvajiem aktiem izrietošo pakalpojumu pieejamību Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs. Iepriekš kopš 1994.gada šo jomu regulēja “Konsulārais reglaments”. Kopš tā laika ir būtiski mainījies Latvijas valstspiederīgo skaits ārvalstīs, apdraudējuma raksturs un valstspiederīgo prasības pēc valsts nodrošinātas konsulārās palīdzības un pakalpojumiem. Jaunais regulējums izstrādāts, ņemot vērā Eiropas Savienības direktīvu. Jaunais regulējums attieksies uz Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, personām, kuras Latvijā atzītas par bezvalstniekiem, personām, kurām piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss Latvijā, kā arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem, kuru pilsonības dalībvalstij attiecīgajā ārpus Eiropas Savienības esošajā valstī nav diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības vai goda konsulāta, kas sniedz konsulāro palīdzību. Tāpat regulējums attieksies uz Latvijas pilsoņu un nepilsoņu, bezvalstnieku, trešās valsts...

Augstākā tiesa paplašinātā sastāvā š.g. 25.aprīlī atcēla Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2017.gada 23.maija spriedumu un izbeidza tiesvedību lietā, kurā darbiniece prasīja atzīt par spēkā neesošu darba devēja uzteikumu, atjaunot viņu darbā, kā arī piedzīt atlīdzību par darba piespiedu kavējuma laiku un atzīt vienošanos ar darba devēju par spēkā neesošu daļā (lieta SKC-404/2018; C28318516). Lietā nebija strīda, ka darbiniece bija nokavējusi Darba likuma 122.pantā noteikto viena mēneša termiņu, kurā var celt prasību par darba devēja uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu. Vienlaikus gan pirmās, gan otrās instances tiesa bija izskatījušas lietu, prasību noraidot iepriekš minētā termiņa nokavējuma dēļ. Augstākā tiesa turpretim atzīst, ka šādā gadījumā darbiniecei bija zudušas prasības tiesības un tiesnesim, jau saņemot prasības pieteikumu, bija jāatsakās to pieņemt, nevis jāuzsāk tiesvedība. Augstākā tiesa norāda, ka, pieņemot pieteikumu pēc likumā noteiktā termiņa prasības celšanai, prasītājam tiek radīta pārliecība, ka viņa prasības pieteikums formāli atbilst likuma priekšrakstiem un tādēļ ir skatāms pēc būtības....

Maksātnespējas rezultatīvie rādītāji 2017.gadā – atgūti 31 cents no 1 atzīta eiro nodrošinātajiem kreditoriem, savukārt 4 centi no 1 atzīta eiro nenodrošinātajiem kreditoriem – atspoguļo vairākas uzņēmējdarbības vides problēmas, kuras atklājas, analizējot statistisko rādītāju veidojošos faktorus. Vienlaikus jāmin, ka normatīvā regulējuma izmaiņu, kas stājās spēkā 2017.gadā, ietekmi uz maksātnespējas procesiem varēs vērtēt, analizējot 2018. un turpmāko gadu rezultātus, jo vidēji maksātnespējas procesi ilgst 1,67 gadus, bet nereti ilgāk. Atgūstamības rādītājus (recovery rate) veido visi juridisko personu maksātnespējas procesi, kuros ir bijuši atzīti nodrošināto kreditoru prasījumi un atzīti nenodrošināto kreditoru prasījumi. Analizējot maksātnespējas procesa rādītājus, jāņem vērā konkrētie faktiskie apstākļi – parādnieka mantas nepietiekamība visu kreditoru prasījumu apmierināšanai, līdz ar to maksātnespējas procesā objektīvi nav iespējams nodrošināt visu kreditoru prasījumu segšanu pilnā apmērā, bet ir iespējams rast efektīvākus un ātrākus risinājumus iesaistīto pušu zaudējumu samazināšanai. 2017.gadā bija 670 maksātnespējas procesi, par kuriem Maksātnespējas administrācijā tika iesniegti noslēguma pārskati. No tiem 106 procesos bija...

Līdz Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) stāšanās spēkā dienai palicis mazliet vairāk nekā viens mēnesis, taču ne visi uzņēmumi apzinās tās nopietnību. Grāmatvedības un uzņēmuma vadības sistēmas Tildes Jumis aptaujā noskaidrotais, ka tikai katrs desmitais uzņēmums ir piesaistījis kompetentus palīgus no ārpuses, kamēr pārējie cenšas tikt galā pašu spēkiem, deleģējot atbildību pat grāmatvežiem. Aptaujā, kurā piedalījās uzņēmumu vadītāji, grāmatveži un grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji, noskaidrots, ka 69,6% Latvijas uzņēmumu galvenā atbildība par VDAR prasības ieviešanu gulstas uz vadītāja pleciem, bet 26,4% kompāniju personas datu apstrādes un sargāšanas procesu atbilstību regulai jāuzrauga grāmatvedim. Tikai 10 % uzņēmumu nolīguši GDPR jautājumos specializējušos ārpakalpojumu sniedzēju un vēl 5,7% šī jautājuma sakārtošana nodota paša uzņēmuma IT nodaļas vai IT speciālista pārziņā. «Par Vispārīgās datu aizsardzības regulas nozīmi un iedzīvināšanas izaicinājumiem šogad ir runāts gana daudz, tādēļ nedaudz pārsteidz, ka tik daudzos uzņēmumos šis jautājums tiek piespēlēts grāmatvežiem. Grāmatvežiem, protams, ir jāpārzina regulas prasības, taču tā aptver plašu...

Saeima 19.aprīlī otrajā lasījumā skatīja grozījumus Maksātnespējas likumā. Tostarp ierosinājumu vismaz par 12 mēnešiem - līdz diviem gadiem - saīsināt termiņu, kādā privātpersona var pabeigt savu maksātnespējas procesu. Tas likumprojektā bija iekļauts pēc Latvijas kredītņēmēju asociācijas (LAKRA) uzstājīga darba. Tāpat pēc LAKRA iniciatīvas notika balsojums par "ģimenes bankrota" atjaunošanu, ko iepriekš deputāti no Maksātnespējas likuma bija svītrojuši. Pēc Saeimas sēdes LAKRA valdes loceklis Jānis Āboliņš atzīst, ka balsojuma rezultātu grūti vērtēt kā apmierinošu. "Ir labi, ka mums izdevies atjaunot "ģimenes bankrotu". Tas vienas ģimenes locekļiem ļauj maksāt vienu kopēju atlīdzību maksātnespējas procesa administratoram, vienas minimālās mēnešalgas apmērā, nevis katram savu. Klāt nākusi gan norma, ka "ģimenes bankrots" pieļaujams vien gadījumos, kad ģimenei ir kopīgas saistības vismaz 5000 eiro apmērā, kas iepriekš likumā nebija paredzēts. Taču pieņemam, ka šai normai ir objektīvs pamatojums un pret to neiestājamies. Tomēr tas ir arī mūsu vienīgais panākums. Ierosinājums no trim uz diviem gadiem saīsināt maksimālo termiņu,...

Valsts sekretāru sanāksmē 19. aprīlī izsludināti kārtējie paredzamie grozījumi Maksātnespējas likumā un Civilprocesa likumā. Likumprojekti paredz efektivizēt esošo kārtību, lai nodrošinātu ātrāku un vienkāršāku strīda izskatīšanu. Kā norādīts tiesību aktu anotācijā, Civilprocesa likumprojekts paredz būtiskas izmaiņas attiecībā uz kārtību, kādā izskata strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā. Likumprojekta risinājumi sniegtu vairākus ieguvumus: ļautu ātrākā un efektīvākā procesā izskatīt strīdus par kreditoru tiesībām, tādējādi veicinot visa maksātnespējas procesa efektivitāti; stiprinātu tiesisko paļāvību uz efektīvu tiesas aizsardzību kreditora tiesību aizskāruma gadījumā, ko nodrošinātu jaunais normatīvais regulējums komerciālo strīdu risināšanā maksātnespējas procesā, vienlaikus līdzsvarojot visa kreditoru kopuma intereses. Svarīgākās izmaiņas, ko paredz likumprojekts, attiecināmas tieši uz šādu strīdu par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā izskatīšanu paātrinātā un vienkāršotā civilprocesā un paredz ieviest pagaidu aizsardzības līdzekļus, ko tiesa varēs noteikt, ja konstatēs pamatu ieinteresētās personas iespējamam tiesību aizskārumam. Likumprojekts paredz likumu papildināt ar jaunu nodaļu – 30.6 nodaļu "Lietas par strīdiem par tiesībām maksātnespējas...

Valsts sekretāru sanāksmē 19. aprīlī izsludināts Ārlietu ministrijas sagatavotais likumprojekts „Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”. Tas nosaka subjektu loku, uzsverot, ka valstij saistošās sankcijas ir jāievēro visām fiziskām un juridiskām personām Latvijā, uzliekot likuma subjektiem pienākumu ievērot sankciju režīmus un ziņot par iespējamiem pārkāpumiem. Likumprojektā paplašināts kompetento iestāžu loks, nosakot, ka Valsts ieņēmumu dienests un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs arī uzskatāmi par šādām institūcijām. Papildus likumprojektā noteikts pienākums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraudzībā esošajiem likuma subjektiem atbilstoši savai darbībai veikt sankciju riska novērtējumu un izveidot iekšējās kontroles sistēmu. Likumprojekts definē, kas ir sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma un nosaka, ka prasības minētajai sistēmai nosaka atbilstošā uzraudzības un kontroles institūcija. Likumprojekts nosaka, kādi sodi var tikt piemēroti par noteikto sankciju prasību neievērošanu. Par starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju prasību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Valsts...