TIESĪBAS

Ministru kabinets 20.februārī skatīs Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 19.janvāra noteikumos Nr.66 "Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu, viņu amata vietām, iecirkņiem un to robežām"" , kas saistīti ar izmaiņām Rīgas un Zemgales tiesu apgabala tiesu teritorijās, kā arī grozījumus, kas paredz pārskatīt zvērinātu tiesu izpildītāju amata vietu skaitu un precizēt esošo iecirkņu teritorijas. Grozījumu mērķis ir optimizēt zvērinātu tiesu izpildītāju darba organizāciju un noteikt iedzīvotāju skaitam maksimāli atbilstošu zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu. Ņemot vērā Tieslietu padomes apstiprināto Zemgales tiesu apgabalā ietilpstošo rajonu (pilsētu) tiesu reorganizācijas plānu un tiesu teritoriālo reformu, kas paredz no 2018. gada 1. marta Ogres rajona tiesas darbības teritoriju ietvert Zemgales tiesu apgabalā, tiek atbilstoši mainīta zvērinātu tiesu izpildītāju amata vietām - "Rīgas apgabaltiesas iecirknis Nr. 35", "Rīgas apgabaltiesas iecirknis Nr. 36" un "Rīgas apgabaltiesas iecirknis Nr. 37" noteiktās teritorijas piederība no Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijas uz Zemgales apgabaltiesas darbības teritoriju. Vienlaikus plānots likvidēt ilgstoši vakantās...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izstrādājis un publicējis vadlīnijas par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā. KNAB par vienu no korupcijas novēršanas politikas prioritātēm ir noteicis pretkorupcijas politikas pārorientāciju no ārējās kontroles, ko realizē kontroles institūcijas, uz institūcijas iekšējo kontroli. Veicot korupcijas novēršanas funkcijas, KNAB secināja, ka iekšējās kontroles sistēmas korupcijas risku mazināšanai dažādās publiskās pārvaldes iestādēs ir ļoti atšķirīgas un bieži vien ir atkarīgas no subjektīviem faktoriem, piemēram, no speciālistu profesionālām zināšanām un kompetences. Vēl arvien ne visās institūcijās iestāžu vadītāju izpratne par pasākumiem korupcijas risku novēršanai ir pietiekoša, lai mērķtiecīgi organizētu darbu risku ierobežošanai. KNAB ieskatā iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt korupcijas riskus valsts un pašvaldību institūcijās. Vadlīniju mērķis ir sniegt ieteikumus, metodisku palīdzību un piemērus korupcijas risku novēršanai, ieviešot Ministru kabineta 2017.gada 17.oktobra noteikumos Nr.630 noteiktās pamatprasības. Izstrādātajā dokumentā amatpersonām tiek sniegta informācija un praktiski...

Satversmes tiesa 2018. gada 15.februārī ir pieņēmusi spriedumu lietā "Par likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 10.4 panta pirmās daļas 3. punkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. pantam". Apstrīdētā norma Likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 10.4 panta pirmās daļas 3. punkts (likuma redakcijā, kas bija spēkā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim) paredzēja, ka vecāku pabalstu piešķir un izmaksā sociāli apdrošinātai personai, kura kopj bērnu vai vairākus vienās dzemdībās dzimušus bērnus vecumā līdz vienam gadam (vienam no bērna vecākiem, vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina), ja šī persona ir nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā...

Saeima ceturtdien, 15.februārī, konceptuāli atbalstīja iespēju disciplinārlietas ietvaros nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par tiesneša profesionalitāti. To paredz grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā un saistītajā likumā “Par tiesu varu”. Likumprojekts noteic, ka tiesnešu discplinārkolēģijai būs tiesības nosūtīt tiesnesi uz profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu. Tas būs ātrs un efektīvs veids, kā izvērtēt tiesneša profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences ārpus kārtējās tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas, teikts likumprojekta anotācijā. Šobrīd tiesnešu profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšana tiek veikta, lemjot par tiesneša pārcelšanu vai aizstāšanu. Paredzēts, ka lēmumu uzdot veikt tiesnesim ārpuskārtas novērtēšanu tiesnešu discplinārkolēģija varēs pieņemt vienlaikus ar disciplinārsoda uzlikšanu. Šo lēmumu varēs pārsūdzēt vienlaikus ar lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu. Ar likumprojektu paredzēts mainīt tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvu, nosakot, ka tās sastāvā ir Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnesis, Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnesis, Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnesis, Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis, apgabaltiesas civillietu kolēģijas tiesnesis, apgabaltiesas krimināllietu kolēģijas tiesnesis un trīs rajona...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 2018. gada 12. februārī ierosināja lietu "Par Valsts sociālo pabalstu likuma 12. panta pirmās daļas un Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805 "Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību" 9. pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam". Apstrīdētās normas Valsts sociālo pabalstu likuma 12. panta pirmā daļa: "Pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai piešķir personai, kurai pašai vai kuras bērnam likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai." Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805 "Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību" (turpmāk - Noteikumi Nr. 805) 9. pielikums, kurā ir uzskaitīti veselības traucējumi, kuri ir par pamatu atzinuma par medicīnisku indikāciju noteikšanu speciālo pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta transporta...

Pagājušajā gadā, mainoties normatīvajam regulējumam un Maksātnespējas administrācijas (MNA) funkcijām, ievērojami uzlabota maksātnespējas procesu uzraudzība - tā šodien, 2018.gada 12.februārī, notikušajā Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes sēdē informēja MNA direktore Inese Šteina, iepazīstinot ar ziņojumu par MNA 2017.gadā paveikto. MNA direktore Inese Šteina informēja, ka nozarei 2017.gads bijis zīmīgs ar normatīvā regulējuma maiņu, pirmkārt, grozījumiem Maksātnespējas likumā, kā rezultātā ir sekmēta efektīvāka maksātnespējas procesa norise un nodrošināta stabilāka komercdarbības vide. Izmaiņas normatīvajā regulējumā paredz stingrākas prasības administratoru kvalifikācijai, reputācijai un profesionalitātei, kā arī ieviesta regulāra administratoru eksaminācija. Liels izaicinājums bija Maksātnespējas administrācijas jaunās funkcijas saistībā ar administratoru kvalifikācijas kontroli un jauniem pārbaužu veidiem. 2017.gadā MNA izbeigusi 51 administratora sertifikāta darbību. Vairumā gadījumu administrators iesniedzis iesniegumu par sertifikāta darbības izbeigšanu (19) vai saņēmis negatīvu vērtējumu kvalifikācijas eksāmenā (16), kā arī nav pieteicies kvalifikācijas eksāmena kārtošanai (8). Astoņu administratoru sertifikātu darbība apturēta, savukārt seši administratori atstādināti no amata darbības veikšanas. 2017.gada sākumā maksātnespējas reģistrā bija...

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 9. februārī nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus Publisko iepirkumu likumā. "Jau septīto reizi Saeimā atgriežu likumu otrreizējai caurlūkošanai galīgajā lasījumā sasteigti virzītu un pienācīgi neizstrādātu priekšlikumu dēļ. Publisko iepirkumu likuma grozījumi uzskatāmi parāda, ka trešais lasījums nav īstais laiks, lai piedāvātu risinājumus, kas iepriekšējos lasījumos nav apspriesti un pienācīgi izstrādāti. Šāds sasteigts un nepārdomāts likumdošanas process nav Latvijas iedzīvotāju interesēs", norāda Valsts prezidents. Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Valsts prezidents norāda uz trešajā lasījumā virzītajās normās par pretendentu izslēgšanu no iepirkumiem pieļautajām būtiskajām nepilnībām, kas neļaus sasniegt normu deklarētos mērķus un var radīt papildus izdevumus un zaudējumus valsts budžetam saistībā ar iespējamiem Eiropas Savienības tiesību pārkāpumiem. Valsts prezidents arī vērš uzmanību uz likumā ietvertajām strīdīgajām normām, kas Latvijā reģistrētus uzņēmumus nostāda nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar ārvalstīs reģistrētajiem uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu (akciju) īpašnieki ir reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās. Raimonds Vējonis atbalsta strīdīgo normu deklarētos mērķus, tomēr aicina...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.februārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas - SIA "Grev" - pieteikums par mazās HES tiesībām saņemt zaudējumu atlīdzību no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Augstākā tiesa spriedumā atzīst, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk - Komisija) uzdevums bija noteikt tarifu, saskaņā ar kuru mazajām hidroelektrostacijām bija tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju publiskajam tirgotājam atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 30.pantam. Nosakot šādu tarifu, Komisijas darbības būtība šajā gadījumā ir nevis regulēt (līdzsvarot intereses, noteikt ekonomiski pamatotu tarifu atkarībā no izmaksām), bet aprēķināt iepirkuma cenu atbilstoši likumā jau paredzētajam. Tādēļ likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 5. un 20.panta normas nevar būt pamats, lai Komisija izdarītu lietderības apsvērumus par to, kādu cenu labāk būtu noteikt atkarībā no ražotāja izmaksām. Komisijas kompetencē ir metodoloģiski pareizi aprēķini, bet ne likumā noteiktā cenas mehānisma mainīšana pēc būtības. Apkopojot minēto, Augstākā tiesa norāda, ka apgabaltiesa nepamatoti atzinusi...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 6.februārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības" (turpmāk - AKKA/LAA) un Konkurences padomes strīdā par biedrībai piemēroto Ls 45 645,83 sodu par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu - netaisnīgu cenu noteikšanu. Augstākā tiesa lietu nodeva jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā. Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka tiesai, izskatot lietu no jauna, pirmkārt, vēlreiz jāpārbauda iestādes lēmuma pamatotība attiecībā uz tarifu salīdzināšanai izmantoto tirgu izvēli. Otrkārt, vēlreiz jāvērtē, vai soda aprēķinā ir jāņem vērā autoriem izmaksājamās atlīdzības. Augstākās tiesas ieskatā, iestāde nav pietiekami pamatojusi salīdzināto tirgu līdzību. Augstākā tiesa arī norāda, ka šā pamatojuma trūkumus var novērst tiesas procesa laikā, iestādei uzrādot sīkākas ziņas, un vajadzības gadījumā iesniedzot pierādījumus par salīdzināmajiem tirgiem. Tas atbilst Administratīvā procesa likuma principiem, kas jebkuram procesa dalībniekam ļauj iesniegt papildu pierādījumus par saviem apgalvojumiem, ciktāl netiek mainīts iestādes lēmuma pamatojums pēc būtības. Konkurences padomes pārstāvji Augstākās tiesas...

Ministru kabinets 6. februārī atbalstīja savstarpēji saistītos grozījumus Zemesgrāmatu likumā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās", likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" un likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību". Grozījumi veikti ar mērķi vienkāršot nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūras un mazināt administratīvo slogu. Ar grozījumiem plānots nodalīt zemesgrāmatu nodaļu (ZGN) un Valsts zemes dienesta (VZD) kompetences un paplašināt to procedūru klāstu, kuras iespējams nodrošināt, pilnveidojot VZD un ZGN sadarbības procesus, samazināt institūciju apmeklējumu skaitu, kā arī novērst informācijas sistēmu datu nesakritības. Lai nodrošinātu abu informācijas sistēmu datu aktualitāti un savstarpējo atbilstību, grozījumi paredz paplašināt no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (NĪVKIS) tiešsaistes datu pārraides režīmā nododamo datu apjomu Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatām (VVDZ). Papildus grozījumi ietver kompetenču sadalījumu, nosakot gadījumus, kad nostiprinājuma lūgums ZGN vienlaikus uzskatāms par iesniegumu VZD kadastra objekta vai kadastra datu reģistrācijai vai aktualizācijai NĪVKIS. Tiks mainīts regulējums arī...

Augstākajā tiesā apkopotas Administratīvo lietu departamenta nolēmumu atziņas sociālo tiesību būtiskos jautājumos. Apkopojumus pēc Administratīvo lietu departamenta ierosinājuma sagatavoja Ilze Skultāne un Lāsma Lipkina. Nolēmumi tiesību piemērotāju ērtībai sadalīti šādos tematos: apdrošināšana bezdarba gadījumam, valsts sociālie pabalsti, apdrošināšanas stāžs, valsts pensijas, tiesības prasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi, slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalsti. Apkopojumi aptver periodu no 2004.gada līdz 2017.gada nogalei (atkarībā no apkopojuma pabeigšanas laika). Atsevišķā apkopojumā izdalīti Augstākās tiesas nolēmumi, kuros lemts par Eiropas Savienības Regulu sociālo pabalstu koordinēšanas jautājumos un starpvalstu līgumu piemērošanu. Šajā apkopojumā sistematizēta tiesu prakse pēc 2010.gada. Tiesu prakses apkopojumu mērķis ir sistematizēti pēc normatīvā regulējuma tēmām dot ieskatu Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta nolēmumu atziņās. Tāpēc arī apkopojumi pārsvarā veidoti kā nolēmumos atrodamo atziņu apkopojums citātu veidā. Apkopojumi pieejami Augstākās tiesas mājaslapā www.at.gov.lv sadaļā Judikatūra/ Tiesu prakses apkopojumi/ Administratīvās tiesības Tos var lasīt šeit: Tiesu prakses apkopojums lietās par apdrošināšanu bezdarba gadījumam. 2004.gada februāris - 2017.gada...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2018. gada 30. janvārī ierosināja lietu "Par likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 7. panta trešās daļas, ciktāl tā neparedz nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes maksāšanas pienākuma izbeigšanos par neapstrādātu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam". Apstrīdētā norma Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 7. panta trešā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību izbeigšanās, kā arī paredz izņēmumus no minētā pienākuma. Augstāka juridiska spēka norma Satversmes 105. pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību." Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta (turpmāk - Augstākā tiesa) pieteikuma. Augstākajā tiesā ar kasācijas sūdzību administratīvajā lietā vērās pieteicēja, kurai aprēķināta nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme par neapstrādātu...

Saeima ceturtdien, 1.februārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā un saistīto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā". Grozījumi paredz efektivizēt esošo kārtību, lai nodrošinātu ātrāku un vienkāršāku strīda izskatīšanu maksātnespējas procesā. Paredzēts, ka likumu grozījumi galvenokārt paātrinās to gadījumu atrisināšanu, kad nevienai no pusēm nav šaubu par strīda esamību, taču tā atrisināšanai ir nepieciešama tiesas iesaiste. Vienlaikus tiesai būs saglabātas tiesības konstatēt, ka pastāv strīds. Likumprojekts paredz administratoram tiesības jau sākotnēji lēmumā par kreditora prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu norādīt, vai ir konstatējams iespējamais strīds par tiesībām. Papildus noteikts, kādām prasībām jāatbilst administratora lēmumam, ja tas tiek sastādīts rakstveidā. Tādējādi kreditori būs skaidrāk informēti par lēmuma būtību, un administratora lēmumā tiks ietverta visaptveroša informācija, atzīmē likumprojekta autori. Ar saistīto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" paredzēts ieviest pagaidu aizsardzības piemērošanu noteiktos gadījumos juridiskās personas un fiziskās personas maksātnespējas procesa lietās. Saistītajā likumprojektā noteikts, ka prasības pieteikumu un pieteikumu par pagaidu aizsardzības piemērošanu izskatīs tiesa, kurā iesniegta sūdzība...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 30.janvārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts valsts AS "Latvijas Dzelzceļš" pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu. Ar minēto lēmumu atzīts, ka pieteicēja kā principāls ir atbildīga par tranzīta muitas procedūras pienācīgu izpildi, un, tā kā procedūra nav pareizi pabeigta, ir radies muitas parāds, par kura samaksu tā ir atbildīga. Sakarā ar minēto pieteicējai papildus nomaksai budžetā noteikts muitas nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis un nokavējuma nauda. Augstākās tiesas spriedums nav pārsūdzams. Pieteicēja valsts AS "Latvijas dzelzceļš", rīkojoties kā principāls, īstenoja preces - aviācijas degvielas - tranzīta muitas procedūru, taču prece saņēmēja muitas iestādē nogādāta ar iztrūkumu. Augstākā tiesa spriedumā atzinusi par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka pieteicēja kā principāls ir galvenā atbildīgā persona par tranzīta procedūras noteikumu ievērošanu un par preču nogādāšanu neskartā veidā līdz galapunkta muitas iestādei. Minēto secinājumu apstiprinājusi arī Eiropas Savienības Tiesa, atzīstot, ka principāls ir atbildīgs par...

Augstākās tiesas Civillietu departaments 22.janvārī atcēla Kurzemes apgabaltiesas 2015.gada 8.jūnija spriedumu, ar kuru noraidīta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja prasība pret bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju Gundaru Bojāru par valstij nodarīto zaudējumu piedziņu saistībā ar rīkojumu izdošanu par prēmiju izmaksām (civillieta Nr. C33257014). Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2014.gada 16.janvārī cēla Rīgas rajona tiesā prasību pret Gundaru Bojāru, kurā, pamatojoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.panta pirmās daļas 3.punktu, likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 5., 30.pantu un šā likuma pārejas noteikumu 17.punktu, lūdza piedzīt valsts ienākumos zaudējumus 12 915,75 EUR (9077,24 Ls). Birojs, veicot Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra, kurš šos amata pienākumus pildīja laikā no 2001.gada 27.martam līdz 2005.gada 26.martam, rīcības atbilstību likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasībām, 2008.gada 12.jūnijā pieņemtajā lēmumā Nr.1/6116 "Par valstij nodarīto zaudējumu atlīdzību” konstatējis šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktā ierobežojuma...