TIESĪBAS

Saeimas sēdē 25.janvārī notiks ikgadējās ārpolitikas debates, kurās deputātiem par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos ziņos ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Tiešraidē Saeimas mājaslapā www.saeima.lv debates varēs vērot ikviens interesents. Trešajā galīgajā lasījumā deputāti lems par grozījumiem likumā „Par piesārņojumu”, kas paredz pilnveidot regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu. Izmaiņas paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Tāpat galīgajā lasījumā parlaments lems, vai valsts amatpersonas turpmāk drīkstēs savu amatu savienot ar darbu konsultatīvajās padomēs, darba grupās un komisijās, ko paredz grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Šobrīd likums nosaka šo amatu savienošanas liegumu. Otrajā lasījumā deputāti skatīs grozījumus Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā. Plānotās izmaiņas paredz, ka administratīvais slogs samazināsies privātpersonai, kurai iestāde ir radījusi zaudējumu, jo lēmējiestāde pati veiks ar zaudējuma atlīdzību nepieciešamās darbības, kā arī...

Augstākās tiesas Civillietu departament veicis Tiesu prakses apkopojumu darba lietās par periodu no 2012. gada jūlija līdz 2017.gada 31.decembrim. Tiesu prakses apkopojuma mērķis ir tiesību normu vienotas izpratnes un vienveidīgas tiesu prakses veicināšanas nolūkā apkopot Augstākās tiesas Civillietu departamenta (līdz 2014.gadam – Senāta Civillietu departamenta) atziņas darba tiesībās pamatā par Darba likuma normu piemērošanu. Vienlaikus apkopojumā iekļautas arī atziņas darba tiesībās par atsevišķu Civillikuma un Komerclikuma normu piemērošanu. Tiesas nolēmumos paustās atziņas apkopojumā norādītas pie attiecīgās tiesību normas (panta, panta daļas vai punkta). Apkopojumā ietvertas Civillietu departamenta atziņas laikā no 2012.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 31.decembrim pieņemtajos nolēmumos (gan tajos nolēmumos, kas publicēti Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras nolēmumu arhīvā, gan citos Civillietu departamenta nolēmumos). Apkopojumu pēc Augstākās tiesas Civillietu departamenta ierosinājuma sagatavoja departamenta tiesneša palīgs Mg.iur. Konstantīns Vaivods. Līdz šim jau bijuši vairāki pētījumi, tostarp tiesu prakses apkopojumi, par darba tiesību piemērošanas jautājumiem. Augstākās tiesas mājaslapā www.at.gov.lv ir pieejami šādi pētījumi: 2004.gada tiesu...

Lai sekmētu sabiedrības izpratni par intelektuālo īpašumu un tā aizsardzības rezultātā iegūstamajām priekšrocībām, Patentu valde ir izveidojusi skaidrojošus video par intelektuālo īpašumu un tā objektiem, tādējādi vēršot uzmanību, ka intelektuālais īpašums ir mums visapkārt, tas attiecas uz cilvēku prāta radītiem darbiem – izgudrojumiem, literatūras un mākslas darbiem, kā arī uz uzņēmējdarbībā izmantotiem vārdiem, simboliem un dizainu. Mūsdienu strauji mainīgajā un dinamiskajā ekonomikā inovāciju loma konkurētspējas nodrošināšanā ir neatsverama, arvien vairāk tiek īstenotas inovatīvas un radošas idejas. Ir svarīgi apzināties, ka visus cilvēka prāta radītos darbus ir iespējams aizsargāt ar intelektuālā īpašuma tiesībām, bet vispirms cilvēkam ir jāsaprot, kas ir intelektuālais īpašums un kā tas var strādāt viņa labā, tādēļ Patentu valde vienkāršā un saprotamā veidā skaidro, kas ir intelektuālais īpašums, t.sk. preču zīme, patents, dizainparaugi, autortiesības, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un augu šķirnes. Papildus video par intelektuālo īpašumu kopumā, ir izveidoti atsevišķi video par preču zīmēm, dizainparaugiem un izgudrojumiem. Gan uzņēmējiem, kas rada...

Ministru kabinets 23. janvārī atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Zemesgrāmatu, Notariāta un Bāriņtiesu likumos, ieviešot t.s. vienas pieturas aģentūras principu nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumos, kas paredz, ka nekustamā īpašuma ieguvēja vietā nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatā iesniegs zvērināts notārs vai bāriņtiesa. Plānotie grozījumi palielinās īpašuma tiesību nostiprināšanas procesa efektivitāti, ātrumu un drošumu, ievērojami mazinās riskus darījuma tiesiskuma nodrošināšanai. Tāpat paredzēta iespēja elektroniski iesniegt nostiprinājuma lūgumu par hipotēkas nostiprināšanu, hipotēkas grozījumiem, kā arī cesijas gadījumā, ja šo lūgumu pamatā ir elektroniski darījumi. Likumprojektu mērķis ir noteikt konkrētas kompetences un pienākumus zvērināta notāra un bāriņtiesas darbībā attiecībā uz nostiprinājuma lūguma iesniegšanu elektroniski. Nostiprinājuma lūgumi tiks iesniegti tiešsaistes režīmā vai caur mājas lapu www.zemesgramata.lv. Normatīvi nostiprināts zvērināta notāra un bāriņtiesas pienākums vērtēt nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumu, proti, vai tā saturs nav acīmredzamā pretrunā ar likumiem, kas aizsargā pārvaldes kārtību, sabiedrības tikumību vai personas godu, tādejādi tiks ievērojami mazināti riski darījuma tiesiskuma nodrošināšanai. Tāpat tiks pārbaudīts, vai darījums...

Saeima ceturtdien, 18.janvārī, otrreiz caurlūkoja grozījumus likumā “Par tiesu varu” saistībā ar iepriekš atcelto ierobežojumu vienai un tai pašai personai būt par rajona (pilsētas) vai apgabaltiesas priekšsēdētāju vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas. Saeima lēma atbalstīt Valsts prezidenta iniciatīvu un atstāt spēkā esošo ierobežojumu. Saeima 2.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likuma “Par tiesu varu” izmaiņas, cita starpā atceļot ierobežojumu, kas liedz tiesas priekšsēdētājiem ieņemt amatu vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Savukārt Valsts prezidents likuma grozījumus atdeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, norādot, ka ierobežojuma atcelšana nav vērsta uz tiesu sistēmas attīstību. Valsts prezidents vēstulē Saeimai uzsvēris, ka parlamenta lēmums atcelt ierobežojumu rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt minēto amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas nav vērsts uz tiesu sistēmas attīstību. Tāpat prezidents atzīmē, ka reāla rotācija tiesu varas vadošajos amatos veicinātu profesionālo izaugsmi visos tiesu varas līmeņos. Tas ļautu pēc iespējas vairāk tiesnešiem apgūt jaunas profesionālās un vadības prasmes, kā arī...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 16.janvārī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Valsts ieņēmumu dienesta lēmums, uzliekot pienākumu pieteicējai maksāt muitas nodokli, antidempinga maksājumu un pievienotās vērtības nodokli, atcelts. Augstākā tiesa spriedumā atzinusi par pamatotiem apgabaltiesas spriedumā izdarītos secinājumus par būtiskiem trūkumiem Valsts ieņēmumu dienesta izdotajā administratīvajā aktā. Eiropas Savienības Tiesa, atbildot uz Augstākās tiesas uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem par preču muitas vērtības noteikšanas metodi, savā spriedumā (lieta C-46/16) secinājusi, ka muitas iestādēm savā lēmumā, ar kuru tiek noteikts maksājamā ievedmuitas nodokļa apmērs, ir pienākums norādīt iemeslus, kuru dēļ tās ir noraidījušas Muitas kodeksa 29. un 30.pantā paredzētās muitas vērtības noteikšanas metodes, pirms tās ir varējušas izdarīt secinājumu par tās 31.pantā paredzētās metodes piemērošanu. Augstākās tiesas ieskatā, Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma pamatojumam bija būtiski trūkumi, ko nebija iespējams un pieļaujams labot tiesas procesa laikā. Pieteicējai nebija dota pienācīga iespēja nedz pašai pārbaudīt un iesniegt informāciju, kas dotu iespēju piemērot citas preču muitas...

Tieslietu ministrija publicējusi informāciju par tiesu reformas turpmāko gaitu un šogad plānotajām izmaiņām. Kādas tiesas tiks reorganizētas 2018. gadā? 2017. gada 12. jūnijā Tieslietu padome apstiprināja rajona (pilsētu) tiesu reorganizācijas plānus, kas paredz vienas tiesas apgabala ietvaros apvienot vairāku tiesu teritorijas, juridiski izveidojot vienu lielāku tiesu. No 15.janvāra tiks reorganizēta Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa, pievienojot to Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai. No 1. februāra reorganizēs Talsu rajona tiesu un tās sastāvā esošo zemesgrāmatu nodaļu, Kuldīgas rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Saldus rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, kā arī Ventspils tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, pievienojot tās Liepājas tiesai un attiecīgi tās sastāvā esošajai zemesgrāmatu nodaļai, mainot tiesas nosaukumu – Kurzemes rajona tiesa un Kurzemes rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļa. No 15. februāra reorganizēs Alūksnes rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Gulbenes rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Madonas rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Cēsu rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu, Limbažu rajona tiesu un zemesgrāmatu nodaļu,...

Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija 10.janvārī nolēma veidot darba grupu, kurā padziļināti diskutēs par iespēju paātrināt elektroniskās adreses ieviešanu kā alternatīvu deklarētajai adresei saziņai ar valsti un pašvaldību. Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāve komisijas deputātus informēja par vairākām problēmām, ar kurām saskaras latviešu diasporas pārstāvji, ārvalstīs reģistrējot savu dzīvesvietu Latvijas iedzīvotāju reģistrā. Kā vienu no tām ELA pārstāve minēja pārāk īso termiņu - 30 dienas -, kurā šobrīd saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma nosacījumiem dzīvesvietas maiņas gadījumā personai ir pienākums to deklarēt dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. Šis termiņš būtu jāpagarina, sacīja ELA pārstāve, atzīmējot, ka Eiropas Savienības pilsoņiem ir tiesības uzturēties citas dalībvalsts teritorijā uz laiku līdz trim mēnešiem, neizvirzot viņiem nosacījumus vai formalitāšu ievērošanu, izņemot prasību, ka viņiem jābūt derīgai personas apliecībai vai pasei. "Ātrākais veids sasniedzamības veicināšanai būtu elektroniskās adreses ieviešana, nevis, piemēram, divu dzīvesvietu norādīšana. Turklāt tas prasītu izmaiņas tiesiskajā regulējumā. Tāpēc vēlamies paātrināt elektroniskās adreses ieviešanu," sēdē...

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti 10.janvārī, otrreiz caurlūkoja grozījumus likumā “Par tiesu varu” saistībā ar iepriekš Saeimā atbalstītā ierobežojuma, kas liedz vienai un tai pašai personai būt par rajona (pilsētas) vai apgabaltiesas priekšsēdētāju vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas, atcelšanu. Saeima 2.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likuma “Par tiesu varu” izmaiņas, cita starpā atceļot ierobežojumu, kas liedz tiesas priekšsēdētājiem ieņemt amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas. Savukārt Valsts prezidents likuma grozījumus atdeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, norādot, ka ierobežojuma atcelšana nav vērsta uz tiesu sistēmas attīstību. Juridiskās komisijas deputāti, noslēdzot darbu pie likuma grozījumu otrreizējas caurlūkošanas, komisijas sēdē lēma atbalstīt Valsts prezidenta iniciatīvu un atstāt spēkā esošo ierobežojumu. Valsts prezidents vēstulē Saeimai uzsvēris, ka parlamenta lēmums atcelt ierobežojumu rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt minēto amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas, nav vērsts uz tiesu sistēmas attīstību. Tāpat prezidents atzīmē, ka reāla rotācija tiesu varas vadošajos amatos veicinātu profesionālo izaugsmi visos...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 9.janvārī vienbalsīgi konceptuāli atbalstīja jauna Apdrošināšanas līguma likuma projektu. Jauns likuma projekts izstrādāts, lai pilnveidotu un modernizētu līdzšinējo regulējumu. Jauns likums izstrādāts, lai, pārņemot šobrīd spēkā esošā regulējuma aktuālās normas, nodrošinātu to vienkāršu un pareizu piemērošanu praksē un papildinātu ar jaunām tiesību normām, tostarp, no Eiropas apdrošināšanas līgumu tiesību principiem, kā arī direktīvām par uzņēmējdarbību apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā un par apdrošināšanas izplatīšanu. Jaunajā likumā plānots noteikt, ka apdrošinātājam pirms līguma noslēgšanas apdrošinājuma ņēmējs būs jāiepazīstina ar vispārīgu informāciju par piedāvāto apdrošināšanas pakalpojumu. Apkopojošu informāciju varēs nesniegt, piemēram, publiskajos iepirkumos, kad pasūtītājs pats nosaka prasības apdrošināšanas līgumam. Apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātajam pēc apdrošinātāja pieprasījuma būs jāinformē ne tikai par apstākļiem riska varbūtējai iestāšanās novērtēšanai, bet arī par apdrošināšanas objektu, kas tad arī ļauj pakalpojuma sniedzējam izvērtēt šos apstākļus apdrošinātā riska iestāšanās iespējamībai un iespējamā zaudējumu apjoma novērtēšanai. Apdrošinātājam persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, būs jāiepazīstina...

Pēc Tiesībsarga iniciatīvas Satversmes tiesā ierosināta lieta par tiesiskās vienlīdzības principa un tiesību uz īpašumu pārkāpumu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā personām, kurām pieder domājamās daļas no ēkām, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos. Tiesībsargs pārbaudes lietas ietvaros konstatējis trūkumus Rīgas domes Saistošo noteikumu Nr. 148 normā, kas nosaka nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina kārtību fiziskām personām par divu vai vairāku dzīvokļu mājām, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos. Šāda norma nepamatoti paredz atšķirīgu attieksmi pret nekustamā īpašuma īpašniekiem, kuriem pieder divu vai vairāku dzīvokļu mājas, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos un kurās ir deklarēta viena persona uz katru īpašnieku, tādējādi radot arī šo personu tiesību uz īpašumu pārkāpumu Noteikumi paredz, ka, piemēram, 300m2 lielā viena dzīvokļa privātmājā, kurā ir deklarēta vismaz viena persona, nekustamā īpašuma nodoklis tiek rēķināts 0,2 – 0,6% no kadastrālās vērtības par visu platību, savukārt, ja mājas (divu dzīvokļu) platība ir 300m2 un tajā ir deklarētas divas personas, bet šī māja ir...

Satversmes tiesas 1. kolēģija 2017. gada 29. decembrī ierosināja lietu "Par Rīgas domes 2015. gada 9. jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 "Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā" 3.2.1. apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam teikumam". Satversmes 91. panta pirmais teikums: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā." Satversmes 105. panta pirmais teikums: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu." Rīgas domes 2015. gada 9. jūnija saistošo noteikumu Nr. 148 "Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā" (turpmāk - Saistošie noteikumi Nr. 148) 3.2.1. apakšpunkts nosaka: "Fiziskām personām par mājas platības daļu, kurā taksācijas gada 1. janvārī plkst. 0.00 dzīvesvieta ir deklarēta personām, kas ir Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai persona, kas ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā, šo saistošo noteikumu 3.1 punktā noteiktajā kārtībā, pieņemot, ka vienai dzīvesvietu deklarējušajai personai piekrīt 30 m2 no...

Satversmes tiesas 22. decembrī pieņemtais spriedums apliecina, ka tikai Konkurences padome ir tiesīga lemt par naudas soda apmēriem konkurences tiesību pārkāpumu lietās. Tas nozīmē, ka arī turpmāk tiesas varēs lemt tikai par pieteikuma noraidīšanu un iestādes lēmuma atcelšanu vai atcelšanu daļā un nevarēs mainīt Konkurences padomes noteiktā soda apmēru pēc saviem ieskatiem. Lieta Satversmes tiesā tika ierosināta pēc Administratīvās apgabaltiesas pieteikuma. Apgabaltiesas ieskatā tiesību norma, kas paredz, ka tiesa var grozīt un noteikt konkrētu administratīvā akta saturu iestādes vietā tikai tad, ja tiesību normās tas tieši ir paredzēts, ierobežo administratīvās tiesas kompetenci, un liedz nodrošināt Satversmē noteiktās personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Satversmes tiesa, vērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmei, atsaucās uz varas dalīšanas principu, norādot, ka administratīvās lietas ierosināšana un administratīvā akta jeb lēmuma izdošana ir Konkurences padomes kompetencē, savukārt tiesas kompetencē ir lemšana par šī akta tiesiskumu. Tāpat tiesa uzsvēra, ka administratīvais process iestādē ir vairāk piemērots lietderības apsvērumu izdarīšanai nekā...

Saeima 14.decembrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas civillietu izskatīšanā, lai tiesvedības process būtu kvalitatīvāks, ātrāks un efektīvāks. Likuma grozījumi paredz paaugstināt prasības summas slieksni lietās, kuras tiek skatītas vienkāršotā procedūrā, kā arī ieviest izmaiņas spriedumu pasludināšanas kārtībā. Likuma izmaiņas paredz jaunu “saīsinātā sprieduma” formu un saturu. Saīsināta satura tiesas spriedumi, taupot tiesas resursus, tiks taisīti atsevišķos likumā paredzētos gadījumos: piemēram, aizmuguriskiem spriedumiem, ja prasība apmierināta pilnībā; spriedumiem lietās, kurās atbildētājs prasību atzinis un tiesa to apmierina; kā arī lietās, kas tiek izskatītas vienkāršotā procedūrā. Likuma izmaiņas paredz visu Civilprocesa likumā paredzēto valsts un kancelejas nodevu noapaļošanu, lai tādējādi palielinātu tiesas procesu efektivitāti un atvieglotu tiesu darbu, un lietas dalībniekiem valsts nodevas maksāšanas kārtību. Valsts nodevas tiks noapaļotas līdz veseliem eiro vai veseliem desmitiem eiro. Civillietu izskatīšanas ilgums Latvijas tiesās patlaban ir visgarākais, salīdzinot ar krimināllietām un administratīvajām lietām, liecina Tiesu informatīvās sistēmas dati. Plānots, ka likums...

Saeima 14.decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumā, kas precizē kārtību, kādā apdrošinātājs iesniedz regresa prasību pret transportlīdzekļa vadītāju, kurš ceļu satiksmes negadījumā nodarījis zaudējumus trešajai personai un likumā noteiktajā laikā nav iesniedzis saskaņoto paziņojumu. Saskaņā ar grozījumiem apdrošinātājam satiksmes negadījumu izraisījušā transportlīdzekļa vadītājs būs jābrīdina par trešajām personām radīto zaudējumu piedziņu regresa kārtībā, ja vadītājs savlaicīgi nebūs iesniedzis savu saskaņotā paziņojuma eksemplāru, lai apdrošinātajam no abām negadījumā iesaistītajām pusēm ļautu gūt apstiprinātu informāciju par negadījuma apstākļiem. Negadījuma izraisītājam saskaņotais paziņojums pēc atgādinājuma būs jāiesniedz piecu dienu laikā. Apdrošinātājs regresa prasību tiesā varēs arī iesniegt, ja negadījumu izraisījušais šoferis pēc apdrošinātāja pieprasījuma nebūs sniedzis nepieciešamo precizējošo informāciju, kā dēļ apdrošinātājs nav varējis pilnībā pārliecināties par negadījuma apstākļiem. Pilnveidotais regulējums attieksies arī uz ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieku vai līzinga ņēmēju, ja zaudējumu piedziņa no transportlīdzekļa vadītāja nav iespējama. Iepriekš apdrošinātājs regresa prasību tiesā...