TIESĪBAS

Apķīlāto kustamo mantu varēs tirgot izsolē elektroniskajā vidē, paredz izmaiņas Civilprocesa likumā, ko galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija. Likumprojekts paredz parādniekam piederošu kustamu mantu turpmāk pārdot elektronisko izsoļu vietnē. 2015.gadā Civilprocesa likumā jau pieņemti grozījumi, pilnībā atsakoties no nekustamā īpašuma izsoļu organizēšanas klātienē un mainot to norises formu uz izsoli elektroniskā vidē. Šāda pāreja ir radījusi iespēju nodrošināt ērtāku un ekonomiskāku izsoles norisi un novērsusi līdz tam sastopamās problēmas. Elektroniskā vide palielinājusi izsoles dalībnieku skaitu un būtiski palīdzējusi sasniegt tās rīkošanas mērķi - pārdot par iespējami augstāko cenu nekustamo īpašumu un norēķināties ar kreditoriem - , tāpēc būtu lietderīgi arī parādniekam piederošu kustamu mantu turpmāk pārdot elektronisko izsoļu vietnē, atzīmē likumprojekta autori. Likumprojekts paredz ierobežojumu noteiktam personu lokam piedalīties solīšanā. Tajā nebūs tiesību piedalīties parādniekam, viņa aizbildnim vai aizgādnim, personai, kas veikusi mantas novērtēšanu, kā arī zvērinātam tiesu izpildītājam, kas rīko izsoli. Ierobežojumu izpildi kontrolēs zvērināts tiesu izpildītājs. Šāds regulējums...

Saeimas Juridiskās komisijas deputāti 20.februārī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Bāriņtiesu likumā, Notariāta likumā un Zemesgrāmatu likumā, kas paredz padarīt ātrāku un drošāku īpašuma tiesību un hipotēkas nostiprināšanas procesu. Likuma grozījumi paredz zvērināta notāra vai bāriņtiesas tiešu iesaisti nostiprinājuma lūgumu iesniegšanā. Lai izskaustu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un ēnu ekonomikas riskus, kas saistīti ar fiktīviem privātā kārtā slēgtiem darījumiem, it īpaši nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumiem, likumprojekts paredz, ka nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatā iesniegs zvērināts notārs, izslēdzot nepieciešamību to darīt, piemēram, nekustamā īpašuma ieguvējam, kā tas iespējams pašlaik. Nostiprinājuma lūgums tiks iesniegts, izmantojot jau šobrīd starp valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu un Notāru informācijas sistēmu izstrādāto tehnisko risinājumu savstarpējai datu apmaiņai. Viens no būtiskākajiem šī risinājuma ieguvumiem ir apstāklis, ka tiks samazināts viltotu nostiprinājuma lūgumu iesniegšanas risks. Tāpat īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā tiks veikta nekavējoties, tiklīdz iestājušies tiesību nostiprināšanai nepieciešamie priekšnosacījumi, atzīmē likumprojekta autori. Tāpat nolūkā nemazināt pakalpojuma, kas saistīts ar nostiprinājuma lūguma apliecināšanu, pieejamību bāriņtiesām,...

Augstākā tiesa 20. februārī lēma atstāt spēkā Konkurences padomes (KP) 2014. gadā pieņemto lēmumu sodīt AS "Liepājas autobusu parks" par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Uzņēmumam valsts budžetā ir jāiemaksā tam piemērotais naudas sods 129 369 EUR apmērā. 2014. gadā KP konstatēja, ka AS "Liepājas autobusu parks", kas vienlaikus ir gan Liepājas autoostas pārvaldnieks, gan sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumus, ir pārkāpis godīgas konkurences principus, saviem konkurentiem - citiem pasažieru pārvadātājiem - par autoostas pakalpojumu izmantošanu nepamatoti piemērojot ievērojami augstāku samaksu. KP secināja, ka AS "Liepājas autobusu parks" citiem pasažieru pārvadātājiem maksā par autoostas izmantošanu bija iekļāvusi nesamērīgi augstu peļņas procentu. Savukārt par savu autobusu iebraukšanu bija noteicis zemākas cenas vai arī maksu par autoostas pakalpojumiem nepiemēroja vispār. Izmaksas par savu autobusu iebraukšanu tika kompensētas uz citu pārvadātāju rēķina, kuri bija spiesti maksāt šo nesamērīgi paaugstināto cenu. Līdz ar to AS "Liepājas autobusu parks" sev radīja būtiskas konkurences priekšrocības valsts organizētos iepirkumos -...

Saskaņā ar pirmās instances tiesu teritoriālo reformu 1.martā tiks reorganizēta Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jēkabpils, Ogres un Tukuma rajona tiesas un to sastāvā ietilpstošās zemesgrāmatu nodaļas, pievienojot tās Jelgavas tiesai un attiecīgi tās sastāvā esošajai zemesgrāmatu nodaļai un mainot tiesas nosaukumu - Zemgales rajona tiesa un attiecīgi - Zemgales rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļa. Tieslietu padome 19.februārī pieņēma lēmumus par Aizkraukles rajona tiesas, Bauskas rajona tiesas, Dobeles rajona tiesas, Jēkabpils rajona tiesas, Ogres rajona tiesas un Tukuma rajona tiesas un to sastāvā ietilpstošo zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu pārcelšanu darbā Zemgales rajona tiesā un Zemgales rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā ar 1.martu. Aizkraukles rajona tiesas tiesneses Jolanta Bebriša, Sarmīte Daukšte, Iveta Silicka, Sallija Vikentjeva, Inga Zālīte un Aizkraukles rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese Gita Zenfelta pārceltas darbā Zemgales rajona tiesā ar amata pienākumu izpildes vietu Aizkrauklē. Bauskas rajona tiesas tiesneses Iveta Andžāne, Irina Bogdanova, Lilita Kosoja, Marina Ribina, Agnese Skulme, Indra Tikuma un Bauskas rajona tiesas zemesgrāmatu...

Valsts sekretāru sanāksmē 8. februārī starpministriju saskaņošanai tika izsludināts Tieslietu ministrijas sagatavots jauns likumprojekts "Komercnoslēpuma likums". Likumprojekts izstrādāts, lai nacionālajos normatīvajos aktos ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Direktīvā (ES) Nr. 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (turpmāk - Komercnoslēpumu direktīva) paredzētās prasības. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvu komercnoslēpumu aizsardzību Latvijā, it īpaši pret to nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu, ko veic citas personas. Komercnoslēpumu direktīva paredz vairākus jauninājumus, kas būtu ieviešami Latvijas tiesību sistēmā. Ņemot vērā minēto, tika izstrādāts jauns likumprojekts. Patlaban Komerclikuma 19. pantā noteikts, ka par komercnoslēpumu atzīst ziņas, kas atbilst visām šādām prasībām: tās ietilpst komersanta uzņēmumā vai ir tieši ar to saistītas, tās nav vispārpieejamas trešajām personām, tās ir vai tām var būt mantiska vai nemantiska vērtība, to nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus komersantam, kā arī attiecībā uz tām komersants ir veicis konkrētai...

Ministru kabinets 20.februārī skatīs Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 19.janvāra noteikumos Nr.66 "Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu, viņu amata vietām, iecirkņiem un to robežām"" , kas saistīti ar izmaiņām Rīgas un Zemgales tiesu apgabala tiesu teritorijās, kā arī grozījumus, kas paredz pārskatīt zvērinātu tiesu izpildītāju amata vietu skaitu un precizēt esošo iecirkņu teritorijas. Grozījumu mērķis ir optimizēt zvērinātu tiesu izpildītāju darba organizāciju un noteikt iedzīvotāju skaitam maksimāli atbilstošu zvērinātu tiesu izpildītāju skaitu. Ņemot vērā Tieslietu padomes apstiprināto Zemgales tiesu apgabalā ietilpstošo rajonu (pilsētu) tiesu reorganizācijas plānu un tiesu teritoriālo reformu, kas paredz no 2018. gada 1. marta Ogres rajona tiesas darbības teritoriju ietvert Zemgales tiesu apgabalā, tiek atbilstoši mainīta zvērinātu tiesu izpildītāju amata vietām - "Rīgas apgabaltiesas iecirknis Nr. 35", "Rīgas apgabaltiesas iecirknis Nr. 36" un "Rīgas apgabaltiesas iecirknis Nr. 37" noteiktās teritorijas piederība no Rīgas apgabaltiesas darbības teritorijas uz Zemgales apgabaltiesas darbības teritoriju. Vienlaikus plānots likvidēt ilgstoši vakantās...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izstrādājis un publicējis vadlīnijas par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā. KNAB par vienu no korupcijas novēršanas politikas prioritātēm ir noteicis pretkorupcijas politikas pārorientāciju no ārējās kontroles, ko realizē kontroles institūcijas, uz institūcijas iekšējo kontroli. Veicot korupcijas novēršanas funkcijas, KNAB secināja, ka iekšējās kontroles sistēmas korupcijas risku mazināšanai dažādās publiskās pārvaldes iestādēs ir ļoti atšķirīgas un bieži vien ir atkarīgas no subjektīviem faktoriem, piemēram, no speciālistu profesionālām zināšanām un kompetences. Vēl arvien ne visās institūcijās iestāžu vadītāju izpratne par pasākumiem korupcijas risku novēršanai ir pietiekoša, lai mērķtiecīgi organizētu darbu risku ierobežošanai. KNAB ieskatā iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt korupcijas riskus valsts un pašvaldību institūcijās. Vadlīniju mērķis ir sniegt ieteikumus, metodisku palīdzību un piemērus korupcijas risku novēršanai, ieviešot Ministru kabineta 2017.gada 17.oktobra noteikumos Nr.630 noteiktās pamatprasības. Izstrādātajā dokumentā amatpersonām tiek sniegta informācija un praktiski...

Satversmes tiesa 2018. gada 15.februārī ir pieņēmusi spriedumu lietā "Par likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 10.4 panta pirmās daļas 3. punkta (redakcijā, kas bija spēkā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. pantam". Apstrīdētā norma Likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 10.4 panta pirmās daļas 3. punkts (likuma redakcijā, kas bija spēkā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim) paredzēja, ka vecāku pabalstu piešķir un izmaksā sociāli apdrošinātai personai, kura kopj bērnu vai vairākus vienās dzemdībās dzimušus bērnus vecumā līdz vienam gadam (vienam no bērna vecākiem, vienam no adoptētājiem, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas lēmumu nodots adoptējamais bērns, audžuģimenes loceklim, kurš noslēdzis līgumu ar pašvaldību, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu bērnu faktiski kopj un audzina), ja šī persona ir nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā (ir uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā...

Saeima ceturtdien, 15.februārī, konceptuāli atbalstīja iespēju disciplinārlietas ietvaros nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par tiesneša profesionalitāti. To paredz grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā un saistītajā likumā “Par tiesu varu”. Likumprojekts noteic, ka tiesnešu discplinārkolēģijai būs tiesības nosūtīt tiesnesi uz profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu. Tas būs ātrs un efektīvs veids, kā izvērtēt tiesneša profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences ārpus kārtējās tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas, teikts likumprojekta anotācijā. Šobrīd tiesnešu profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšana tiek veikta, lemjot par tiesneša pārcelšanu vai aizstāšanu. Paredzēts, ka lēmumu uzdot veikt tiesnesim ārpuskārtas novērtēšanu tiesnešu discplinārkolēģija varēs pieņemt vienlaikus ar disciplinārsoda uzlikšanu. Šo lēmumu varēs pārsūdzēt vienlaikus ar lēmumu par disciplinārsoda uzlikšanu. Ar likumprojektu paredzēts mainīt tiesnešu disciplinārkolēģijas sastāvu, nosakot, ka tās sastāvā ir Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesnesis, Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnesis, Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnesis, Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis, apgabaltiesas civillietu kolēģijas tiesnesis, apgabaltiesas krimināllietu kolēģijas tiesnesis un trīs rajona...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 2018. gada 12. februārī ierosināja lietu "Par Valsts sociālo pabalstu likuma 12. panta pirmās daļas un Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805 "Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību" 9. pielikuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam". Apstrīdētās normas Valsts sociālo pabalstu likuma 12. panta pirmā daļa: "Pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai piešķir personai, kurai pašai vai kuras bērnam likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā ir noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai." Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805 "Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību" (turpmāk - Noteikumi Nr. 805) 9. pielikums, kurā ir uzskaitīti veselības traucējumi, kuri ir par pamatu atzinuma par medicīnisku indikāciju noteikšanu speciālo pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta transporta...

Pagājušajā gadā, mainoties normatīvajam regulējumam un Maksātnespējas administrācijas (MNA) funkcijām, ievērojami uzlabota maksātnespējas procesu uzraudzība - tā šodien, 2018.gada 12.februārī, notikušajā Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes sēdē informēja MNA direktore Inese Šteina, iepazīstinot ar ziņojumu par MNA 2017.gadā paveikto. MNA direktore Inese Šteina informēja, ka nozarei 2017.gads bijis zīmīgs ar normatīvā regulējuma maiņu, pirmkārt, grozījumiem Maksātnespējas likumā, kā rezultātā ir sekmēta efektīvāka maksātnespējas procesa norise un nodrošināta stabilāka komercdarbības vide. Izmaiņas normatīvajā regulējumā paredz stingrākas prasības administratoru kvalifikācijai, reputācijai un profesionalitātei, kā arī ieviesta regulāra administratoru eksaminācija. Liels izaicinājums bija Maksātnespējas administrācijas jaunās funkcijas saistībā ar administratoru kvalifikācijas kontroli un jauniem pārbaužu veidiem. 2017.gadā MNA izbeigusi 51 administratora sertifikāta darbību. Vairumā gadījumu administrators iesniedzis iesniegumu par sertifikāta darbības izbeigšanu (19) vai saņēmis negatīvu vērtējumu kvalifikācijas eksāmenā (16), kā arī nav pieteicies kvalifikācijas eksāmena kārtošanai (8). Astoņu administratoru sertifikātu darbība apturēta, savukārt seši administratori atstādināti no amata darbības veikšanas. 2017.gada sākumā maksātnespējas reģistrā bija...

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 9. februārī nodeva otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus Publisko iepirkumu likumā. "Jau septīto reizi Saeimā atgriežu likumu otrreizējai caurlūkošanai galīgajā lasījumā sasteigti virzītu un pienācīgi neizstrādātu priekšlikumu dēļ. Publisko iepirkumu likuma grozījumi uzskatāmi parāda, ka trešais lasījums nav īstais laiks, lai piedāvātu risinājumus, kas iepriekšējos lasījumos nav apspriesti un pienācīgi izstrādāti. Šāds sasteigts un nepārdomāts likumdošanas process nav Latvijas iedzīvotāju interesēs", norāda Valsts prezidents. Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Valsts prezidents norāda uz trešajā lasījumā virzītajās normās par pretendentu izslēgšanu no iepirkumiem pieļautajām būtiskajām nepilnībām, kas neļaus sasniegt normu deklarētos mērķus un var radīt papildus izdevumus un zaudējumus valsts budžetam saistībā ar iespējamiem Eiropas Savienības tiesību pārkāpumiem. Valsts prezidents arī vērš uzmanību uz likumā ietvertajām strīdīgajām normām, kas Latvijā reģistrētus uzņēmumus nostāda nelabvēlīgākā situācijā, salīdzinot ar ārvalstīs reģistrētajiem uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu (akciju) īpašnieki ir reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās. Raimonds Vējonis atbalsta strīdīgo normu deklarētos mērķus, tomēr aicina...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.februārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicējas - SIA "Grev" - pieteikums par mazās HES tiesībām saņemt zaudējumu atlīdzību no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Augstākā tiesa spriedumā atzīst, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk - Komisija) uzdevums bija noteikt tarifu, saskaņā ar kuru mazajām hidroelektrostacijām bija tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju publiskajam tirgotājam atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 30.pantam. Nosakot šādu tarifu, Komisijas darbības būtība šajā gadījumā ir nevis regulēt (līdzsvarot intereses, noteikt ekonomiski pamatotu tarifu atkarībā no izmaksām), bet aprēķināt iepirkuma cenu atbilstoši likumā jau paredzētajam. Tādēļ likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 5. un 20.panta normas nevar būt pamats, lai Komisija izdarītu lietderības apsvērumus par to, kādu cenu labāk būtu noteikt atkarībā no ražotāja izmaksām. Komisijas kompetencē ir metodoloģiski pareizi aprēķini, bet ne likumā noteiktā cenas mehānisma mainīšana pēc būtības. Apkopojot minēto, Augstākā tiesa norāda, ka apgabaltiesa nepamatoti atzinusi...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 6.februārī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu "Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības" (turpmāk - AKKA/LAA) un Konkurences padomes strīdā par biedrībai piemēroto Ls 45 645,83 sodu par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu - netaisnīgu cenu noteikšanu. Augstākā tiesa lietu nodeva jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā. Augstākā tiesa spriedumā norāda, ka tiesai, izskatot lietu no jauna, pirmkārt, vēlreiz jāpārbauda iestādes lēmuma pamatotība attiecībā uz tarifu salīdzināšanai izmantoto tirgu izvēli. Otrkārt, vēlreiz jāvērtē, vai soda aprēķinā ir jāņem vērā autoriem izmaksājamās atlīdzības. Augstākās tiesas ieskatā, iestāde nav pietiekami pamatojusi salīdzināto tirgu līdzību. Augstākā tiesa arī norāda, ka šā pamatojuma trūkumus var novērst tiesas procesa laikā, iestādei uzrādot sīkākas ziņas, un vajadzības gadījumā iesniedzot pierādījumus par salīdzināmajiem tirgiem. Tas atbilst Administratīvā procesa likuma principiem, kas jebkuram procesa dalībniekam ļauj iesniegt papildu pierādījumus par saviem apgalvojumiem, ciktāl netiek mainīts iestādes lēmuma pamatojums pēc būtības. Konkurences padomes pārstāvji Augstākās tiesas...

Ministru kabinets 6. februārī atbalstīja savstarpēji saistītos grozījumus Zemesgrāmatu likumā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās", likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" un likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību". Grozījumi veikti ar mērķi vienkāršot nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūras un mazināt administratīvo slogu. Ar grozījumiem plānots nodalīt zemesgrāmatu nodaļu (ZGN) un Valsts zemes dienesta (VZD) kompetences un paplašināt to procedūru klāstu, kuras iespējams nodrošināt, pilnveidojot VZD un ZGN sadarbības procesus, samazināt institūciju apmeklējumu skaitu, kā arī novērst informācijas sistēmu datu nesakritības. Lai nodrošinātu abu informācijas sistēmu datu aktualitāti un savstarpējo atbilstību, grozījumi paredz paplašināt no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (NĪVKIS) tiešsaistes datu pārraides režīmā nododamo datu apjomu Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatām (VVDZ). Papildus grozījumi ietver kompetenču sadalījumu, nosakot gadījumus, kad nostiprinājuma lūgums ZGN vienlaikus uzskatāms par iesniegumu VZD kadastra objekta vai kadastra datu reģistrācijai vai aktualizācijai NĪVKIS. Tiks mainīts regulējums arī...