FINANSES

Pašvaldības var pieteikties Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumam uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstīšanai pilsētu funkcionālajās teritorijās. Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) izsludinātajā atklātu projektu otrajā atlasē iespējams pretendēt uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) gandrīz 66 miljonu eiro finansējumu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā ES fondu programma izveidota, lai attīstītu uzņēmējdarbības publisko infrastruktūru un palielinātu privāto investīciju apjomu pilsētu funkcionālajās teritorijās, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmām. Atklātajā projektu atlasē finansējumam var pieteikties: pašvaldības vai to izveidotas iestādes; speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes; pašvaldību kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus; publiski privātās kapitālsabiedrības, kurā kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai pašvaldībai un kura veic pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus. Projektos tiks finansētas darbības, kas sekmē jaunu komersantu izvietošanu vai esošo komersantu paplašināšanos uzņēmējdarbības teritorijās, piemēram, industriālo pieslēgumu ierīkošana siltumapgādei, ūdensapgādei, elektroapgādei; ceļu infrastruktūra; uzņēmējdarbības mērķiem paredzēto ēku un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība; inženiertehniskās sistēmas atjaunojamo...

Valdībā 20. februārī apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra noteikumos Nr. 594 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.2.i. investīcijas "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))" 1.2.1.2.i.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē)" īstenošanas noteikumi", kas būtiski palielina un paplašina investīcijas unatbalstu uzņēmējiem, t.sk. pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu. Attīstības finanšu institūcija ALTUM no 27. februāra plāno uzsākt uzņēmumu projektu pieņemšanu programmas ceturtajā atlases kārtā. Programmā ieviesta virkne uzlabojumu. Turpmāk atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju plašākai izmantošanai, kā arī bezemisiju transportlīdzekļu iegādei varēs saņemt arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības komersanti. Atbalstu var saņemt sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie komersanti, kuru darbības nozare nav lauksaimniecības produktu primārā ražošana, zivsaimniecība, tabakas izstrādājumu ražošana, azartspēles vai transports. Būtiski paplašināts atbalsts komersantiem elektroauto...

Ministru kabinets 20. februārī apstiprināja Atveseļošanas fonda (AF) atbalsta programmu, lai Latvijas uzņēmumi un pētnieciskās organizācijas varētu izstrādāt Eiropai svarīgo kopīgo interešu mēroga projektus (IPCEI). “Jaunā Atveseļošanas fonda atbalsta programma nodrošina ne tikai finansiālu atbalstu, bet arī iespēju veicināt jaunu Latvijas produktu un tehnoloģiju attīstību starptautiskā līmenī. Vienlaikus šis atbalsts ne tikai stiprina Latvijas uzņēmumu pētniecisko kapacitāti, bet arī veicina konkurētspēju, radot iespējas jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, kas atbilst Eiropas mēroga vajadzībām,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Programmas ietvaros tiks nodrošināts atbalsts sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem un lielajiem komersantiem, t.sk. valsts kapitālsabiedrībām un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, kas attīsta jaunus produktus, pakalpojumus un tehnoloģijas, lai tie varētu iesaistīties IPCEI. Atbalsts tiks sniegts pētniecības aktivitātēm - rūpnieciskajiem pētījumiem, eksperimentālām izstrādēm, tehniski ekonomiskai priekšizpētei, darba samaksai, algas nodokļu izmaksām, komandējumiem, komunālajiem un sakaru pakalpojumiem, telpu, instrumentu, iekārtu un to aprīkojuma nomas maksai, plānotām materiālu izmaksām, izmaksām par līgumpētījumiem un patentiem, īpašumā esošo...

Latvijas Finanšu nozares asociācija paziņojusi, ka atceļ Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas politiku un vadlīnijas, tādējādi nozares standartu līmenī vairs neregulējot ar naudas atmazgāšanas novēršanu saistītus jautājumus. Vadlīniju atcelšana nozīmē arī to, ka asociācijas biedriem turpmāk būs plašākas iespējas sadarboties ar finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem. Norādāms, ka minētās vadlīnijas savulaik tika noteiktas kā nozares pašregulācijas instruments, vēl pirms detalizētā normatīvā regulējuma no valsts puses. Tajās bija nosprausti galvenie sasniedzamie mērķi un atbilstības kultūras iedzīvināšanai nepieciešamie pamatprincipi naudas atmazgāšanas novēršanas jomā. “Līdz ar vadlīniju atcelšanu nozare arī izslēgusi formālus, praksē jau kādu laiku vairs neeksistējošus, šķēršļus augsta riska nozaru apkalpošanā. Piemēram, ne visas kredītiestādes apkalpo uzņēmumus, kas savā darbībā pamatā izmanto elektronisko naudu vai virtuālās valūtas, ņemot vērā ar uzraudzību saistītos izaicinājumus, bet ir arī kredītiestādes, kas ir ne tikai paudušas gatavību šādas nozares apkalpot, bet pat minējušas šo industriju kā daļu no savu klientu mērķgrupas”, apstiprina Laima...

Eiropas Parlamenta deputāti 7. februārī apstiprināja jaunu regulu, kuras mērķis ir nodrošināt, ka bankas klientu maksājumi pie saņēmējiem nonāk zibenīgi ātri. Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko Regulas (ES) Nr. 260/2012 un (ES) 2021/1230 groza attiecībā uz tūlītējiem kredīta pārvedumiem euro, sekmēs, lai pārskaitītie līdzekļi nekavējoties nonāktu privātpersonu un uzņēmumu bankas kontos visā Eiropas Savienībā (ES). Finanšu nozarē šos grozījumus dēvē par "zibmaksājumu regulu". Jaunā tiesību akta mērķis ir nodrošināt, lai privātpersonām un uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, nebūtu jācieš no līdzekļu kavēšanās. Vienlīdz liela uzmanība jaunajos noteikumos pievērsta pārskaitījumu drošības uzlabošanai. Bankām un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jānodrošina, ka kredīta pārvedumi nav nesamērīgi dārgi un tiek apstrādāti nekavējoties. Ar šo tiesību aktu, tiek atjaunināti pašreizējie Vienotās eiro maksājumu telpas (SEPA) noteikumi. Kas ar jaunās regulas spēkā stāšanos mainīsies banku nozarē Latvijā un kādas izmaiņas varēs sagaidīt banku klienti, skaidro Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis: “Regulas...

Kopumā Latvijas kredītiestādes ievēro Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteikto pamatkonta regulējumu, tomēr šajā jomā ir vieta arī būtiskiem uzlabojumiem – to Latvijas Banka secinājusi, apkopojot Latvijas kredītiestādēs veiktā patērētāja pamatkonta atvēršanas un uzturēšanas neklātienes novērtējuma rezultātus. Pamatkonts ir maksājumu konta veids, kurš paredz nodrošināt patērētājam – fiziskai personai, kurai ir tiesisks pamats uzturēties Eiropas Savienības teritorijā, kā arī personai, kurai nav uzturēšanās atļaujas, bet kuras izraidīšana no Latvijas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nav iespējama, – piekļuvi pamata maksājumu konta pakalpojumu klāstam. Latvijas Banka ir izvērtējusi kredītiestāžu un dalībvalstu kredītiestāžu Latvijas filiāļu sniegtā pamatkonta pakalpojuma atbilstību Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktajam. Kopumā secināts, ka kredītiestādes pamatkonta pakalpojumā iekļauj tādus pakalpojumus, kādi konkrētajā kredītiestādē ir pieejami. Maksa par patērētāja pamatkonta uzturēšanu ir noteikta atbilstoši likumam, un kredītiestādes informāciju par pamatkontu ir izvietojušas savās tīmekļvietnēs un klientu apkalpošanas centros. Papildus minētajam kredītiestādes nodrošina patērētājam iespēju ierosināt, grozīt vai atsaukt...

Lai vienkāršotu pārkreditēšanas iespējas iedzīvotājiem, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 16. janvārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus četros likumos. Izmaiņas attieksies uz hipotekārajiem kredītiem, un patērētāji varēs vienkāršā veidā mainīt kredīta devēju, ja tas klientam piedāvās labākus nosacījumus, paredz likumu grozījumi. Komisija lūgs Saeimu šos likumprojektus pirmajā lasījumā izskatīt jau šo ceturtdien un noteikt tiem steidzamību, informē komisijas priekšsēdētāja biedrs Andris Šuvajevs. A. Šuvajevs uzsver, ka līdz ar izmaiņām patērētājam vairs nebūs jāsaņem esošā kredīta devēja piekrišana un hipotekārā pārkreditēšana kļūs vienkārša. Patlaban pārkreditēšanās aktivitāte ir zema, jo viens no konkurenci ierobežojošiem faktoriem ir samērā dārgs pārkreditēšanās process. Bankas piemēro komisijas maksu ne tikai izsniedzot kredītu, bet arī pārkreditēšanās brīdī. Tāpat izmaksas rada arī notāra un zemesgrāmatas pakalpojumi. Eiropas Komisijas pētījums liecina, ka Latvijā pārkreditē tikai divus procentus no kredītiem, no kuriem varētu gūt finansiālu labumu. Citviet Eiropas Savienībā tas ir no 13 līdz pat 35 procentiem. Patlaban pārkreditēšanās Latvijā iedzīvotājiem izmaksā...

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna projektu 2024.–2027. gadam un iesniegusi to izskatīšanai valdībā. Plāns ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kura prioritāte turpmākajiem četriem gadiem ir ēnu ekonomikas mazināšana, īstenojot gan horizontāla rakstura pasākumus, gan fokusētus pasākumus konkrētās tautsaimniecības nozarēs. Plāns paredz samazināt kopējo ēnu ekonomikas apjomu Latvijā līdz 18,9% no iekšzemes kopprofukta (IKP) 2027. gadā pēc austriešu profesora F. Šneidera metodikas, ja valstī saglabāsies stabila ekonomikas attīstība. Pēc šīs metodes 2022. gadā Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars bija 19,9% no IKP. Tiesa, pēc Latvijas profesora Arņa Saukas metodes šis rādītājs attiecīgi bija 26,5% no IKP. Finanū ministrija iecerējusi, ka īstenojot plānā ietvertos pasākumus, tādējādi Latvija tiks tuvināta ēnu ekonomikas rādītāju Eiropas valstu vidējam līmenim (17,2% no IKP). No plānā iekļauto pasākumu kopuma tiek plānots pakāpeniski palielināt ieņēmumus budžetā, sasniedzot gada ieņēmumus 120 miljonu eiro apmērā 2027. gadā. Patlaban plāns un tā pamatojuma apraksts izklāstīts uz 58. lappusēm. Kopumā...

Valdība apstiprinājusi Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumus Nr. 28 "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumos Nr. 1065 "Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai"", kas ļaus uzsākt 2021.-2027.gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda atbalsta sniegšanu uzņēmumu produktivitātes kāpināšanai investīciju un apgrozāmo līdzekļu veidā. Atbalsts būs pieejams mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā arī mazās vidējas (līdz 499 darbiniekiem) un vidējas (līdz 3 000 darbiniekiem) kapitalizācijas sabiedrībām. Atbalstam varēs pieteikties komersanti ar vismaz 12 mēnešu pieredzi un ne mazāk kā pieciem darbiniekiem: investīcijām līdz 2 850 000 EUR un ne vairāk kā 90% no kopējām izmaksām, ar aizdevuma termiņu līdz 15 gadiem; apgrozāmajiem līdzekļiem no 100 000 EUR līdz 5 000 000 EUR apmērā ar aizdevuma termiņu līdz 15 gadiem Vienam saimnieciskās darbības veicējam sabiedrība Altum varēs sniegt aizdevumu līdz 5 milj. eiro. Atbalsta programmas...

Valdība atbalstījusi trīs jaunas Latvijas Atveseļošanas fonda programmas pētniecības projektu īstenošanai 112 miljonu eiro apmērā ar mērķi sekmēt inovāciju attīstību Latvijā. Atbalsts būs pieejams maziem un vidējiem, kā arī lieliem komersantiem, t.sk. valsts kapitālsabiedrībām un pētniecības institūcijām viedās specializācijas jomās. Atbalsta programmu ietvaros komersanti varēs saņemt finansiālu atbalstu granta veidā ar maksimālo atbalstu 80% apmērā. Atbalsta programmas ietvaros attiecināmas tādas finansējuma saņēmēja izmaksas kā: dalības maksa un citas izmaksas iesaistei starptautiskās pētniecības un attīstības programmās, platformās un iniciatīvās starptautisko projektu sagatavošanai; projekta vadības izmaksas; ārpakalpojumu iegāde; publicitātes pasākumi. Savukārt sadarbības partneriem jeb pētniecības projekta īstenotājam būs pieejams atbalsts: pētniecības aktivitātēm (eksperimentālās, rūpnieciskās, tehniski ekonomiskās); darba samaksai; algas nodokļu izmaksām; komandējumiem; komunāliem un sakaru pakalpojumiem; telpu, instrumentu, iekārtu un to aprīkojuma nomas maksai; plānotām materiālu izmaksām; izmaksām par līgumpētījumiem un patentiem; īpašumā esošo ēku, instrumentu, iekārtu un to aprīkojuma, patentu un licenču amortizācijas izmaksām; apdrošināšanas, ārējo pakalpojumu izmaksām; datu...

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās – 2023. gada decembra – makroekonomiskās prognozes. Latvijā 2024. gadā gaidāma zema inflācija (2,0%), taču iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums joprojām būs vājš – 2,0%. Jaunākās prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos. Ierobežojošā monetārā politika būtiski mazina inflāciju eirozonā un Latvijā Saskaņā ar jaunākajām Eiropas Centrālās bankas (ECB) prognozēm gaidāms, ka inflācija eirozonā nākamajā gadā pakāpeniski samazināsies un 2025. gadā tuvosies ECB Padomes noteiktajam 2% mērķim. ECB Padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes (t. sk. noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme, kas pašlaik ir 4,0%) šobrīd atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās šā mērķa sasniegšanu. Turpmākie lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, t. sk. ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. ECB Padome nolēma turpināt Eirosistēmas bilances normalizēšanu, paredzot 2024. gada 2. pusgadā sākt samazināt pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes pagaidu programmas portfeli vidēji par...

Līdz 2024. gada 1. martam varēs vēl iesniegt projektus un pieteikties atbalstam, lai novērstu krusas radītos postījumus saimniecībās. Pieteikšanās šim atbalstam ir pagarināta. Papildus piešķirtais finansējums ir 1 miljons eiro, līdz ar to kopējais atbalsta pasākuma kārtā izsludinātais finansējums ir 4 miljoni eiro. Pasākuma mērķis ir novērst pēc 2023. gada 7. augusta radušos laikapstākļu postījumus lauksaimniecības ražošanas vai lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu ēkām vai būvēm. Līdz 1.decembrim Lauku atbalsta dienests (LAD) bija saņēmis 94 pieteikumus par kopējo summu 2,7 miljoni eiro. Uz atbalstu var pretendēt lauksaimnieki, kuri reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji un kuriem bijuši ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai lauksaimniecības produktu pārstrādes. Svarīgi ņemt vērā! Lai pieteiktos atbalstam, ir jāiesniedz pamatojoša informācija (fotofiksācija, video), kas pierāda radušās postījumu sekas 2023. gada 7. augusta laikapstākļu dēļ. Pagarinātajā projektu iesniegumu kārtā iesniegtajiem projektiem nepiemēros proporcionālo atbalsta samazinājumu, ja kārtā iesniegto projektu publiskais finansējums pārsniegs 80% no izsludinātā publiskā finansējuma. LAD vērš uzmanību, ka...

Skaidrā nauda līdzās bezskaidrās naudas norēķiniem ir papildu ekonomiskās drošības elements pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos. Eiropas Savienības (ES) un Latvijas tiesību akti nepārprotami nosaka, ka skaidrā nauda turpinās būt likumīgs maksāšanas līdzeklis, kam noteikti atsevišķi izmantošanas ierobežojumi, kuri ieviesti ēnu ekonomikas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu aprites mazināšanai. ES līmenī tiek izstrādāti tiesību akti, kas papildus nacionālajām iniciatīvām stiprinās skaidrās naudas lomu visā eirozonā. Latvijā šobrīd galvenais rīks skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai iedzīvotājiem ir bankomāti, no kuriem iespējams izņemt eiro banknotes. Tāpēc Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija un komercbankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu – Swedbank, SEB banka, Luminor Bank Latvijas filiāle un Citadele banka – vienojušās arī 2024. gadā turpināt īstenot pasākumus skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem. Šie pasākumi iekļauti 2021. gada rudenī parakstītajā sadarbības memorandā, kas nu atjaunots jau otro reizi. Turpinot memoranda darbību, parakstītāji vienojās par šādu rīcību: līdz 2025. gada 1. janvārim saglabāt bankomātu tīklu, kas iezīmēts memoranda...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) no 29. novembra uzsākusi pieteikumu pieņemšanu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalstam divās aktivitātēs - "Atbalsts eksportam” un “Starptautisku sporta pasākumu un izstāžu organizēšana Latvijā”. Atbalsts būs pieejams līdz 2027. gada 30. jūnijam vai kamēr pieejams finansējums. “Jaunās LIAA atbalsta programmas fokuss būs uz augstas pievienotās vērtības eksportētāju atbalstu. Uzņēmējiem būs iespēja piesaistīt līdzfinansējumu savu eksporta aktivitāšu īstenošanai līdz pat 40 tūkstošiem eiro gadā, gan paplašinot savu darbību jau esošajos tirgos, gan ieejot jaunos tirgos,” uzsver LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja. Programmas mērķis ir stiprināt Latvijas uzņēmumu eksportspēju vidēji augsto un augsto tehnoloģiju nozarēs, kā arī zināšanu ietilpīgajās pakalpojumu nozarēs. Eksporta atbalsta aktivitātēm šajā programmā plānotais budžets ir 24 miljoni eiro, t.sk. 13 miljoni eiro grantiem. Aktivitātes ietvaros komersanti varēs saņemt atbalstu dalībai starptautiskajās izstādēs, konferencēs un kontaktbiržās; digitālās nozaru platformās; mārketinga materiālu izstrādei; mērķa tirgus pētījumiem; ražotņu un produktu...

Latvijas Bankas padome, turpinot Latvijas finanšu sistēmas noturības stiprināšanu, ir pieņēmusi "Kritisko finanšu pakalpojumu pārvaldības noteikumus", kuri stājušies spēkā 2023. gada 1. novembrī, atsevišķiem pasākumiem nosakot ilgāku pārejas periodu. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas integrācijas būtiski pieauga Latvijas Bankas loma kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas koordinēšanā, apvienojot kompetenci, kas katrai institūcijai šajā jautājumā bija līdz 2022. gada beigām. Kritisko finanšu pakalpojumu pārvaldības regulējums aktualizēts, lai veicinātu finanšu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem valsts apdraudējuma gadījumā. Papildus tam konstatēta nepieciešamība pilnveidot Latvijas Bankas noteikumu līmenī regulējamās kritisko finanšu pakalpojumu nodrošināšanas prasības un kārtību, citstarp ņemot vērā aktuālās norises: ģeopolitiskās pārmaiņas līdz ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, kā arī secinājumus, kas izdarīti, veicot Ukrainas situācijas analīzi; aktuālos scenārijus valsts apdraudējuma gadījumā, kas tika saskaņoti ar pakalpojumu sniedzējiem un kompetentajām valsts iestādēm; uzkrāto pieredzi kritisko finanšu pakalpojumu sniegšanas jomā, t. sk. gatavojot darbības nepārtrauktības risinājumus un veicot to testēšanu. Noteikumi nosaka: kritērijus to Latvijā...