FINANSES

Lai īstenotu Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam (turpmāk – KLP SP) grozījumus, kurus 7. septembrī apstiprinājusi Eiropas Komisija, Ministru kabinets 19. septembra sēdē apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”. Izmaiņas paredz, ka, sākot ar 2023. gadu,: tiek atcelta prasība par aramzemē sēta zālāja, tīrsējā sētu tauriņziežu un ilggadīgā zālāja nopļautās zālaugu masas novākšanu, izņemot bioloģisko vērtīgos zālājos; tiek samazināta 1. laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarta (LLVS) vajadzībām noteiktā 2018. gada kopējā ilggadīgo zālāju platība un 2018. gada ilggadīgo zālāju atsauces koeficients; veicot ziemāju sēju uz stāvajām nogāzēm līdz 20. septembrim, lauksaimnieks var izvēlēties piemērotāko sēšanas virzienu, lai izpildītu 5. LLVS standarta augsnes apstrādei, kas samazina augsnes degradācijas un erozijas risku, ņemot vērā nogāzes slīpumu, prasības. Ņemot vērā apstiprinātos KLP SP grozījumus, no 2024. gada 1. janvāra: precizēts stādu skaits kārklu un apses, baltalkšņa stādījumiem,...

Valdība 19. septembra sēdē lēma pagarināt Altum īstenoto mikroaizdevumu un starta aizdevumu atbalsta programmu uzņēmējiem līdz 2029. gada beigām (vai kamēr tiks rezervēts viss programmas ietvaros pieejamais finansējums). Šim nolūkam veikti grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 31. maija noteikumos Nr. 328 "Noteikumi par mikroaizdevumiem un starta aizdevumiem" un piešķirts papildu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums 15 662 858 eiro apmērā. Atbalsta programmas mērķis ir veicināt jaunu komercdarbības veicēju izveidi un esošo izaugsmi, nodrošinot pieeju finansējumam perspektīvu un dzīvotspējīgu biznesa projektu (investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem) īstenošanai tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri nepietiekama nodrošinājuma, saimnieciskās darbības vēstures, kredītvēstures, neto ieņēmumu plūsmas vai esošo kredītsaistību apjoma dēļ nav spējuši piesaistīt finansējumu no finanšu tirgus dalībniekiem biznesa projektu īstenošanai nepieciešamajā apmērā. Atbalsta programmā starta un izaugsmes aizdevumiem palielināta maksimālā aizdevuma summa vienam saimnieciskās darbības veicējam līdz 250 000 eiro, kā arī paplašināts līdzšinējais atbalsta saņēmēju loks ar mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrībām un vidējās kapitalizācijas sabiedrībām, kuras...

Eiropas Parlaments otrdien, 12. septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma noteikumus, kas aizsargās patērētājus no kredītkaršu parādiem, overdraftiem un nepiemērotiem aizņēmumiem. Ar jauno direktīvu, par kuru Parlaments 2022. gada decembrī jau vienojies ar Padomi, ES centīsies panākt kredītu tirgus vienmērīgu darbību, vienlaikus nodrošinot augstāku aizsardzību patērētājiem. Tiesību akts attieksies uz kredītlīgumiem līdz 100 000 eiro. Eiropas Parlaments to pieņēma ar 608 balsīm par, 8 balsīm pret un 15 atturoties. Kredītspējas novērtējums Dalībvalstīm būs jāprasa kreditoram pirms kredītlīguma slēgšanas veikt rūpīgu patērētāja kredītspējas novērtējumu — paša patērētāja interesēs un lai novērstu bezatbildīgu kreditēšanas praksi un pārmērīgas parādsaistības. EP deputāti panāca īpašus aizsardzības pasākumus, lai kredītu varētu saņemt arī personas, kuras pārcietušas vēzi. Saskaņā ar īpašo noteikumu, pēc zināma laika bijušajiem vēža pacientiem būs tiesības uz "slimības vēstures dzēšanu", lai tas neietekmētu apdrošināšanas likmes. Patērētāju aizsardzība Ārpusbanku kreditoriem un kredītu starpniekiem (izņemot mikrouzņēmumus un mazos/ vidējos uzņēmumus) būs jāsaņem īpašas tirgus atļaujas un jāreģistrējas, kā arī...

Valdība 12. septembrī apstiprināta vēl viena Atveseļošanas fonda atbalsta programma uzņēmējiem uzņēmumu darbinieku digitālo prasmju attīstībai, kuras mērķis būs pilnveidot Latvijas sīko (mikro), mazo, vidējo un lielo komersantu digitālās, robotizācijas un automatizācijas prasmes, tai skaitā prasmes, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības pamatprasmes uzņēmumu vadības līmenī un prasmes digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos. Apmācības digitālo prasmju pilnveidei uzņēmumu darbiniekiem būs pieejamas caur Eiropas digitālās inovācijas centriem vai konkursa kārtībā atlasītām biedrībām jeb nozares asociācijām. Biedrības nodrošinās pamata prasmju apmācību kursus komersantu darbiniekiem tiešsaistē, klātienē un hibrīdformātā, savukārt EDIC komersantu darbiniekiem nodrošinās specializēto jomu apmācību kursus. Prognozējams, ka apmācību komersantu darbinieki varēs uzsākt no 2024. gada sākumu. Lai saņemtu atbalstu, ko paredz “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.3. reformu un investīciju virziena “Digitālās prasmes” 2.3.1.2.i. investīcijas “Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība” īstenošanas noteikumi”, komersantu darbinieku prasmju pilnveidei, komersantam būs nepieciešams pie Eiropas digitālās inovācijas...

Virkne noteikto prasību kredītiestāžu klientiem bieži vien ir pārspīlētas un pārprastas, ir nepieciešams novērst esošās situācijas turpināšanos attiecībā uz nesamērīgu administratīvo slogu, tostarp izmaksām, kā arī attiecībā uz juridisku personu tiesībām atvērt saimnieciskās darbības pamatkontu Latvijā, tā secināts Saeimā 7. septembrī izskatītajā parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā par finanšu sektora “kapitālā remonta” seku ietekmi uz finanšu un kapitāla tirgus sistēmu. Izmeklēšanas komisija strādāja astoņus mēnešus, noturot 21 sēdi, un viens no galaziņojumā ietvertajiem secinājumiem ir nepieciešamība pēc vienotas izpratnes ar citām valstīm par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma novēršanas politiku Latvijā. Kopš Latvijas finanšu sektora veidošanās deviņdesmitajos gados neatņemama tā sastāvdaļa bijusi ārvalstu klientu (nerezidentu) naudas apkalpošana un līdz pat 2018. gadam lielākās daļas Latvijā reģistrēto kredītiestāžu biznesa modelis bija vērsts uz nerezidentu klientu un to naudas līdzekļu piesaisti – tilts starp Austrumiem un Rietumiem, skaidrots ziņojumā. Ziņojumā norādīts, ka pēc Moneyval 2018. gada kritiskā vērtējuma un “sarkanās kartītes” Latvijai finanšu uzraudzības...

Rodot papildu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu un precizējot atsevišķas normas regulējumā, valdība 5. septembra sēdē apstiprināja: grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 383 "Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai";grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 5. septembra noteikumos Nr. 537 “Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju–juridisko personu–kreditēšanas veicināšanai". Grozījumi noteikumos paredz pagarināt divas esošās Altum atbalsta programmas uzņēmējiem līdz 2029. gada beigām (vai kamēr tiks rezervēts viss programmu ietvaros pieejamais finansējums): portfeļgarantijas sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju–juridisko personu–kreditēšanas veicināšanai; garantijas saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai. Garantija kalpo kā papildu nodrošinājums uzņēmuma saistībām bankā. Kredīta garantiju izsniedz uzņēmumiem, kuriem ir nepietiekošs nodrošinājums, lai saņemtu aizdevumu vai saņemtu aizdevumu nepieciešamajā apmērā, bet ir caurspīdīga finanšu vēsture un pozitīva kredītspēja. Atbalsta programmai portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju–juridisko personu–kreditēšanas veicināšanai papildu piešķirts finansējums ir 9 869 476 eiro (t.sk....

Valdības sēdē 5. septembrī atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums Eiropas Savienības (ES) fondu 2021. – 2027. gada finanšu perioda finansējumu 506 397 484 eiro apmērā novirzīt ALTUM finanšu instrumentu atbalstam komersantiem. Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi paredz, ka atbalsts Altum finanšu instrumentu veidā tiks sniegts 10 atbalsta programmās: Produktivitātes aizdevumi (tai skaitā ar kapitāla atlaidi) inovatīvām iekārtām, pētniecībai un attīstībai, tehnoloģiju pārnesei, Individuālās garantijas digitalizācijai un automatizācijai, Iespējkapitāla ieguldījumi, Starta, izaugsmes aizdevumi, Garantijas, portfeļgarantijas pilna cikla uzņēmējdarbībai, Aizdevumi produktivitātes kāpināšanai (investīcijas un apgrozāmie līdzekļi), Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, tai skaitā attīstot ESKO tirgu (daudzīvokļu, privātās un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos), Atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana un energoefektivitātes paaugstināšana rūpniecībā un komersantos, Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana – saules enerģija u.c. AER elektroenerģija, Uzņēmējdarbības "zaļināšanas" un produktu attīstības pasākumi, veicinot energoefektivitātes paaugstināšanu un energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos. Plānots, ka šo atbalsta programmu ietvaros līdz 2029. gada...

Uzņēmēji aicināti iesniegt pieteikumus Attīstības finanšu institūcijā ALTUM projektu atlases trešajā kārtā Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Pieteikumus var iesniegt līdz 2023. gada 25. oktobra plkst. 11.59. Uzņēmumu iesniegtie projekti tiks savstarpēji salīdzināti atlasē, lielāko punktu skaitu piešķirot projektiem, kas nodrošinās lielāko siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vai primārās enerģijas samazinājumu, rēķinot uz katriem 1000 atbalsta eiro. Projekti, kas varēs pieteikties aizdevumam ar kapitāla atlaidi, tiks paziņoti mēneša laikā pēc iesniegšanas termiņa beigām, savukārt aizdevuma pieteikums būs jāiesniedz četru mēnešu laikā no paziņojuma par atlases rezultātu. Atbalsts uzņēmējiem tiks sniegts aizdevuma vai paralēlā aizdevuma veidā un tam tiks piemērota kapitāla atlaide līdz 30% apmērā no projekta izmaksām, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Kapitāla atlaide ir izmantojama aizdevuma pamatsummas dzēšanai pēc tam, kad ir pabeigta projekta īstenošana un ir sasniegti noteiktie energoefektivitātes kritēriji. To izvērtēs ALTUM sadarbībā ar energoefektivitātes jomas ekspertiem. Aizdevuma apjoms varēs būt līdz...

Zemkopības ministrija (ZM) informē, ka tiek izsludināta projektu iesniegšana pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpasākumos “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās un “Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē” lauksaimniecības ražošanas vai lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumu ražošanas ēku un būvju atjaunošanai, ņemot vērā 7. augusta negaisa sekas. Tās radīja būtiskus postījumus lauksaimnieciskai ražošanai un pārstrādei, kā arī nepieciešamību iespējami īsākā laikā novērst radītos bojājumus ražošanas ēkās vai būvēs, Projektu iesniegumus pretendenti var sniegt līdz 2023. gada 1. decembrim. Pēc projektu iesniegšanas Lauku atbalsta dienests (LAD) veiks tūlītēju projektu izvērtēšanu un atbalsta piešķiršanu. Projektu ietvaros ir attiecināmi izdevumi par lauksaimniecības ražošanas vai lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu ēku vai būvju atjaunošanu vai tam nepieciešamo būvmateriālu iegādi. Lai saņemtu atbalstu, pretendentam ir jāiesniedz pamatojoša informācija, kas pierāda meteoapstākļu postījumus 2023. gada 7. augustā. Tā kā šis investīciju atbalsts ir par vētras radītajiem postījumiem, tad projekta ietvaros netiks prasīts nodrošināt ieguldījums saimnieciskās darbības rādītājos un mērķos. Uz šo finansējumu var pretendēt tādi atbalsta pretendenti,...

Ministru kabineta sēdē 22. augustā apstiprināta jauna Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta programma tūrisma nozares komersantu atbalstam. Tā paredzēta, lai Latvijas mikro, mazie un vidējie (MVU) komersanti sadarbības tīklu ietvaros varētu izstrādāt jaunus tūrisma produktus vai pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību, tādējādi veicinot tūrisma nozares eksportspējas pieaugumu un paaugstinot to konkurētspēju starptautiskā mērogā. Atbalsta programmas nosacījumi ietverti Ministru kabineta noteikumu projektā "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam 1.2. prioritārā virziena "Atbalsts uzņēmējdarbībai" 1.2.3. specifikā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām" 1.2.3.6. pasākuma "Tūrisma produktu attīstības programma" īstenošanas noteikumi". Katram tūrisma pakalpojuma sniedzējam darbojoties atsevišķi, ir apgrūtinoši piesaistīt ārvalstu tūristus, ir sarežģītāka gan konkurētspējīga tūrisma produkta izstrāde, gan iespēja realizēt mārketinga un publicitātes aktivitātes. Konkurējošas, bet vienlaikus uz sadarbību un kopīgiem mērķiem vērstas, privātās-publiskās partnerības tīklojumi ir apliecinājuši savu darbības efektivitāti un spēju panākt augstāku konkurētspēju starptautiskos tirgos, norādīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone....

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programma 2016.-2023. gada periodam tuvojas noslēgumam. Līdz 1. oktobrim jāpaspēj pabeigt būvdarbus, tos nodot ekspluatācijā un visus projekta dokumentus iesniegt ALTUM, norāda Ieva Vērzemniece, ALTUM energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja. Iepriekšējā perioda programmā, kas finansēta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda resursiem, kopumā ir iesniegti gandrīz 1000 projekti. Realizāciju uzsāka 623 projekti, kuri šobrīd atrodas dažādās stadijās – pilnībā ir pabeigti 405, projekta dokumentāciju par nodošanu kārto 35 projekti, bet būvniecības stadijā – 183. Ja māja termiņus neievēro un laikā neiesniedz visus dokumentus, Eiropas Savienības (ES) fondu nauda projekta atbalstam būs zaudēta – pat ja renovācijas darbi ir pabeigti, dzīvokļu īpašniekiem var nākties atdot jau renovācijas darbos iztērētos granta līdzekļus. Energoresursu cenu izmaiņas interesi par energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un ES un valsts atbalsta izmantošanu būtiski palielināja jau pagājušajā gadā. Daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji ir sapratuši, ka laikā, kad energoresursu cenas ir lielas un gaidāmi augsti apkures rēķini, ieguldīt energoefektivitātē ir izdevīgi,...

Latvijas bankās 2023. gada 2. ceturksnī pieaudzis kopējais kredītportfelis, t.sk. rezultāti uzrāda kreditēšanas apjomu kāpumu gan mazo un vidējo (MVU), gan lielo uzņēmumu segmentā, informē Finanšu nozares asociācija. Bankas turpina piešķirt finansējumu uzņēmumiem gan Rīgā, gan ārpus tās. Līdz šī gada jūnija beigām uzņēmumiem, kas reģistrēti ārpus Rīgas, piešķirtais kredītu apjoms ir 39% no kopējā kredītu apjoma. Pretēji bieži izskanējušiem viedokļiem, finansējot uzņēmumus, bankas nevērtē uzņēmuma atrašanās vietu. Bankas izvērtē, kam aizdod naudu un kā uzņēmums aizdevumu spēs apmaksāt, detalizētāk vērtējot uzņēmumu īpašniekus, viņu reputāciju, uzņēmuma korporatīvo pārvaldību, uzņēmuma finanšu stāvokli un prognozes par attīstību nākotnē. Izsniegto kredītu apjoms sasaucas ar uzņēmumu finanšu stiprumu Rīgā un reģionos, proti, Centrālās statistikas pārvaldes 2021. gada dati norāda, ka Rīgā ir 66% no uzņēmumu apgrozījuma un 52% no uzņēmumu kapitālieguldījumiem materiālās lietās. Šī gada 2. ceturksnī gandrīz pusi no izsniegtajiem kredītiem no jauna piešķirtajā finansējumā MVU segmentā veidoja līzingi, turklāt pieaudzis arī izsniegto apgrozāmo...

Turpinot īstenot stratēģisko lēmumu sašaurināt savu ģeogrāfisko klātbūtni, lai vienkāršotu un fokusētu savu darbību, Eiropas vadošais kredītu pārvaldības uzņēmums ir nolēmis pārtraukt darbību Baltijā.Šāds lēmums seko jau iepriekš izziņotajai aiziešanai no Brazīlijas tirgus, tādējādi samazinot kopējo jurisdikciju skaitu no 25 uz 21. 100% SIA Intrum Latvia, AS Intrum Estonia un UAB Intrum Lietuva kapitāldaļas, ieskaitot klientu apkalpošanas plataformas un investīciju portfeļus, iegādājās viens no Baltijas lielākajiem parādu atgūšanas un parādu iegādes tirgus spēlētājiem – Aktiva Finance Group. Paredzams, ka Latvijā un Igaunijā darījums pilnībā tiks noslēgts šī gada trešajā ceturksnī, bet Lietuvā -šī gada ceturtajā ceturksnī. "Jurisdikciju skaita samazināšana ļauj mums koncentrēt savus resursus mūsu stratēģiskajos un dažos izvēlētajos taktiskajos tirgos. Mūsu ambīcija ir izveidot mērķtiecīgāku organizāciju, koncentrējoties uz tirgiem, kuros varam sasniegt līderpozīcijas gan klientu apkalpošanā, gan portfeļu iegādē, radot pamatu lielākiem komerciāljiem panākumiem un rentabilitātei, uzsvēris Andrés Rubio, Intrum prezidents & CEO. “Intrum operāciju iegāde Baltijā atbilst mūsu stratēģijai...

No 2023. gada 20. septembra līdz 20. oktobrim jaunie lauksaimnieki var pieteikties atbalstam pasākumā “Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai”, informē Lauku atbalsta dienests (LAD). Publiskais finansējums ir 7,48 miljoni eiro. Maksimālā atbalsta summa ir 40 000 eiro ar 100% atbalsta intensitāti, to var saņemt vismaz divos maksājumos: 80% avansā un 20% pēc darījuma darbības plāna pabeigšanas. Pasākuma mērķis ir sekmēt gados jaunu cilvēku iesaistīšanos lauksaimniecībā, nodrošināt darbaspēka atjaunošanos un paaudžu nomaiņu lauksaimniecības sektorā. Atbalstīt gados jaunu cilvēku vēlmi saimniekot, lai ražotu lauksaimniecības produkciju vai savā īpašumā pārņemtu esošu saimniecību. Šī ir pirmā projektu pieņemšanas kārta jaunajiem lauksaimniekiem 2023.-2027. gada periodā. Ir vairākas izmaiņas atbalsta saņemšanas nosacījumos. Vairs nav spēkā nosacījums sākotnējam minimālajam saimniecības lielumam, var tikai uzsākt saimniecisko darbību. Saimnieciskās darbības ilgums pirms projekta iesniegšanas var būt ne lielāks par pieciem gadiem, iepriekšējā periodā tie bija divi gadi. Jaunais lauksaimnieks var pārņemt visu saimniecību vai tās daļu, t.sk., ražošanas resursus. Ja...

No 2023. gada 6. oktobra līdz 6. novembrim lauksaimnieki var pieteikties atbalstam pasākumā “Atbalsts ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās”, informē Lauku atbalsta dienests (LAD). Kopējais publiskais finansējums ir 5 miljoni eiro. Atbalstu var saņemt jaunas un lietotas (ne vecākas par pieciem gadiem) tehnikas un iekārtu iegādei, ilggadīgo stādījumu ierīkošanai, preventīvu pasākumu īstenošanai, investīcijām klimata pārmaiņu samazināšanā, būvniecībai un zemes un ēku iegāde. Pasākuma mērķis ir atbalstīt mazo lauku saimniecību attīstību, lai veicinātu to konkurētspēju, palielinot ražošanas produktivitāti un efektivitāti. Šī ir pirmā jaunā 2023.-2027. plānošanas perioda projektu iesniegšanas kārta minētajā pasākumā, tāpēc ir vairākas būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējā perioda nosacījumiem. Svarīgi! Lai sagatavotu projektu, pretendentiem nav jāpiesaista konsultants. Vairs nav jāievēro nosacījums sākotnējam minimālajam saimniecības lielumam, var uzsākt lauksaimniecisko ražošanu. Kopējā īpašumā esošās un nomātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība nevar pārsniegt 100 ha. Šis ir investīciju pasākums, tāpēc pretendents veic ieguldījumus, pēc kuriem attiecīgi atgriež atbalstu 50% vai 85% apmērā. Uz atbalstu...