FINANSES

Dzīve ir pilna neskaidrību, un negaidītas problēmas var rasties tad, kad tās vismazāk gaidām. Tāpēc ir svarīgi, lai ikvienam cilvēkam būtu izveidots finansiālais drošības spilvens, uz kuru paļauties tad, kad tas nepieciešams. Naudas uzkrāšana lietainai dienai ir gudrs un atbildīgs finanšu ieradums, kas var nodrošināt sirdsmieru un pasargāt no iespējamām finansiālām grūtībām. Diemžēl, kā savā blogā dalās Creditea, Latvijas iedzīvotāji nevar ietaupīt naudu. Šajā rakstā mēs izpētīsim piecus iemeslus, kāpēc ikvienam cilvēkam vajadzētu piekopt uzkrājumu veidošanu un kā tas var pozitīvi ietekmēt finansiālo labklājību. Ārkārtas fonds neparedzētiem izdevumiem Dzīve ir neparedzama, un ārkārtas situācijas var rasties bez brīdinājuma, jebkurā laikā. Neatkarīgi no tā, vai tās ir veselības problēmas, automašīnas remonts vai pēkšņa darba zaudēšana, ārkārtas uzkrājumi neparedzētām situācijām var palīdzēt segt šos neparedzētos izdevumus, neizmantojot aizdevumus ar augstiem procentiem. Drošības spilvens var nodrošināt finanses neparedzētu apstākļu risināšanai un ļaut pārvarēt grūtus laikus bez papildu finansiāla stresa. Samazināts stress Finanšu nestabilitāte var būt...

Latvijas Banka sagatavojusi "Finanšu pieejamības pārskatu 2023", kurā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu situācija Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo 10–15 gadu laikā. Kā uzsver viens no pārskata autoriem, Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts, stabila piekļuve finansējumam ir svarīga veselīgas tautsaimniecības sastāvdaļa, kas balsta investīciju aktivitāti un tādējādi arī veicina ekonomisko izaugsmi. Tāpēc labi funkcionējoša finanšu sistēma ir viens no elementiem, kas stiprina valsts ilgtermiņa ekonomisko attīstību. Pēc globālās finanšu krīzes kreditēšanas aktivitāte attiecībā pret tautsaimniecības apjomu Latvijā ir sarukusi vairāk nekā trīskārt: vēl 2011. gadā izsniegto kredītu atlikums bija tuvu 90% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2023. gada 2. ceturksnī tas bija tikai 27.1% no IKP. Lai gan sākotnēji pēc globālās finanšu krīzes pārmērīgu parādsaistību samazināšanās bija pamatota, kreditēšana turpināja būt vāja, arī neraugoties uz mājsaimniecību, uzņēmumu un valsts finansiālās situācijas būtisko uzlabošanos. Ilgstoša un nozīmīga kreditēšanas apjoma krituma iemesli ir meklējami...

Lai sekmētu komersantu attīstībai nepieciešamā finansējuma piesaisti kapitāla tirgos, paaugstinot to starptautisko konkurētspēju, kā arī sekmējot investīcijas dzīvotspējīgos un inovatīvos uzņēmumos, ļaujot tiem straujāk augt un attīstīties, 17. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja jaunu Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta programmu uzņēmumu atbalstam akciju un parāda vērtspapīru iekļaušanai tirdzniecības vietā - biržā. Kapitāla piesaiste biržā veicina uzņēmuma izaugsmi un iespēju saviem biznesa projektiem piesaistīt liela apmēra investīcijas, neatkarīgi no komercsektora finansējuma dārdzības, kā arī sniedz tiem iespēju veidot tēlu un stiprināt savu konkurētspēju ārvalstu tirgos. Atbalsts akciju emisijai un parāda vērtspapīru (obligāciju) emisijai tiks sniegts granta veidā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un mazas vidējās kapitalizācijas sabiedrībām konsultantu piesaistes un pakalpojumu izmaksām (līdz 50% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām). Plānotais atbalsta programmas finansējums ir 1 973 896 eiro, ko veido Eiropas reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta līdzekļi. Līdz 2029. gada 31. decembrim plānots atbalstīt vismaz 10 uzņēmumus un piesaistīt privāto finansējumu līdz 2 000...

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 4. oktobrī nolēma izsniegt SIA xpate licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai. Licence paredz tiesības emitēt elektronisko naudu un papildus sniegt vairākus licencē norādītos maksājumu pakalpojumus, tai skaitā: izejošie un ienākošie maksājumi – gan kredītpārvedumi, gan maksājumu saņemšana; kredītlimita piedāvāšana maksājumu veikšanai; norēķinu karšu izsniegšana. Maksājumu iestādes darbības licenci izsniedz Latvija Banka saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumu. Likuma 1. panta pirmajā punktā ir noteikti maksājumu pakalpojumi, kādus ir tiesīgs sniegt maksājumu pakalpojumu sniedzējs, tajā skaitā maksājumu iestāde. Maksājumu pakalpojumus ir tiesīga sniegt šādi maksājumu pakalpojumu sniedzēji: kredītiestāde; elektroniskās naudas iestāde; maksājumu iestāde; Eiropas Centrālā banka, centrālā banka, kad tā veic darbības, kas nav monetārās politikas īstenošanas darbības vai citas publiskas personas darbības; tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona, kad tā veic darbības, kas nav publiskas personas darbības; dalībvalstī licencēta iestāde, kas uzsākusi darbību Latvijā; krājaizdevu sabiedrība. Uzņēmums xpate plāno izmantot tehnoloģiju un Maksājumu pakalpojumu otrās...

Pēdējā gada laikā ir būtiski pieaugušas EURIBOR likmes, kas iepriekš bijušas arī negatīvas, tādējādi būtiski palielinot hipotekāro kredītņēmēju ikmēneša procentu maksājumus, norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Atbilstoši pieejamajiem datiem patlaban Latvijas patērētāju hipotekārajiem kredītiem tiek piemērotas vienas no augstākajām aizņēmuma procentu likmēm Eiropā. Diemžēl Latvijā praksē lielākoties tiek piemērotas tieši aizņēmuma procentu likmes ar mainīgiem procentiem, kas veidojas no EURIBOR likmes un bankas pievienotās likmes. Šajā gadījumā risku par EURIBOR nākotnes likmi uzņemas patērētājs. Savukārt kredītiestāžu piedāvātās likmes, kas tiek fiksētas uz ilgāku termiņu (parasti 3-5 gadi), ir būtiski augstākas, tādējādi patērētāji šādus līgumus neizvēlas. PTAC uzskata, ka šāda situācija nav samērīga pret patērētājiem, kas ir līguma vājākā, tādējādi vairāk aizsargājamā puse, īpaši, ja līgumos tiek noteikta minimālā EURIBOR robeža (piem., nulle), bet netiek noteikta tā maksimālā vērtība. Līdz ar to PTAC aicina kredītiestādes un licencētos patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus aktīvāk veikt pasākumus situācijas taisnīgākam risinājumam: Turpināt proaktīvi piedāvāt kredītņēmējiem...

Lai īstenotu Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam (turpmāk – KLP SP) grozījumus, kurus 7. septembrī apstiprinājusi Eiropas Komisija, Ministru kabinets 19. septembra sēdē apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”. Izmaiņas paredz, ka, sākot ar 2023. gadu,: tiek atcelta prasība par aramzemē sēta zālāja, tīrsējā sētu tauriņziežu un ilggadīgā zālāja nopļautās zālaugu masas novākšanu, izņemot bioloģisko vērtīgos zālājos; tiek samazināta 1. laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarta (LLVS) vajadzībām noteiktā 2018. gada kopējā ilggadīgo zālāju platība un 2018. gada ilggadīgo zālāju atsauces koeficients; veicot ziemāju sēju uz stāvajām nogāzēm līdz 20. septembrim, lauksaimnieks var izvēlēties piemērotāko sēšanas virzienu, lai izpildītu 5. LLVS standarta augsnes apstrādei, kas samazina augsnes degradācijas un erozijas risku, ņemot vērā nogāzes slīpumu, prasības. Ņemot vērā apstiprinātos KLP SP grozījumus, no 2024. gada 1. janvāra: precizēts stādu skaits kārklu un apses, baltalkšņa stādījumiem,...

Valdība 19. septembra sēdē lēma pagarināt Altum īstenoto mikroaizdevumu un starta aizdevumu atbalsta programmu uzņēmējiem līdz 2029. gada beigām (vai kamēr tiks rezervēts viss programmas ietvaros pieejamais finansējums). Šim nolūkam veikti grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 31. maija noteikumos Nr. 328 "Noteikumi par mikroaizdevumiem un starta aizdevumiem" un piešķirts papildu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums 15 662 858 eiro apmērā. Atbalsta programmas mērķis ir veicināt jaunu komercdarbības veicēju izveidi un esošo izaugsmi, nodrošinot pieeju finansējumam perspektīvu un dzīvotspējīgu biznesa projektu (investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem) īstenošanai tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri nepietiekama nodrošinājuma, saimnieciskās darbības vēstures, kredītvēstures, neto ieņēmumu plūsmas vai esošo kredītsaistību apjoma dēļ nav spējuši piesaistīt finansējumu no finanšu tirgus dalībniekiem biznesa projektu īstenošanai nepieciešamajā apmērā. Atbalsta programmā starta un izaugsmes aizdevumiem palielināta maksimālā aizdevuma summa vienam saimnieciskās darbības veicējam līdz 250 000 eiro, kā arī paplašināts līdzšinējais atbalsta saņēmēju loks ar mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrībām un vidējās kapitalizācijas sabiedrībām, kuras...

Eiropas Parlaments otrdien, 12. septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma noteikumus, kas aizsargās patērētājus no kredītkaršu parādiem, overdraftiem un nepiemērotiem aizņēmumiem. Ar jauno direktīvu, par kuru Parlaments 2022. gada decembrī jau vienojies ar Padomi, ES centīsies panākt kredītu tirgus vienmērīgu darbību, vienlaikus nodrošinot augstāku aizsardzību patērētājiem. Tiesību akts attieksies uz kredītlīgumiem līdz 100 000 eiro. Eiropas Parlaments to pieņēma ar 608 balsīm par, 8 balsīm pret un 15 atturoties. Kredītspējas novērtējums Dalībvalstīm būs jāprasa kreditoram pirms kredītlīguma slēgšanas veikt rūpīgu patērētāja kredītspējas novērtējumu — paša patērētāja interesēs un lai novērstu bezatbildīgu kreditēšanas praksi un pārmērīgas parādsaistības. EP deputāti panāca īpašus aizsardzības pasākumus, lai kredītu varētu saņemt arī personas, kuras pārcietušas vēzi. Saskaņā ar īpašo noteikumu, pēc zināma laika bijušajiem vēža pacientiem būs tiesības uz "slimības vēstures dzēšanu", lai tas neietekmētu apdrošināšanas likmes. Patērētāju aizsardzība Ārpusbanku kreditoriem un kredītu starpniekiem (izņemot mikrouzņēmumus un mazos/ vidējos uzņēmumus) būs jāsaņem īpašas tirgus atļaujas un jāreģistrējas, kā arī...

Valdība 12. septembrī apstiprināta vēl viena Atveseļošanas fonda atbalsta programma uzņēmējiem uzņēmumu darbinieku digitālo prasmju attīstībai, kuras mērķis būs pilnveidot Latvijas sīko (mikro), mazo, vidējo un lielo komersantu digitālās, robotizācijas un automatizācijas prasmes, tai skaitā prasmes, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības pamatprasmes uzņēmumu vadības līmenī un prasmes digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos. Apmācības digitālo prasmju pilnveidei uzņēmumu darbiniekiem būs pieejamas caur Eiropas digitālās inovācijas centriem vai konkursa kārtībā atlasītām biedrībām jeb nozares asociācijām. Biedrības nodrošinās pamata prasmju apmācību kursus komersantu darbiniekiem tiešsaistē, klātienē un hibrīdformātā, savukārt EDIC komersantu darbiniekiem nodrošinās specializēto jomu apmācību kursus. Prognozējams, ka apmācību komersantu darbinieki varēs uzsākt no 2024. gada sākumu. Lai saņemtu atbalstu, ko paredz “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.3. reformu un investīciju virziena “Digitālās prasmes” 2.3.1.2.i. investīcijas “Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība” īstenošanas noteikumi”, komersantu darbinieku prasmju pilnveidei, komersantam būs nepieciešams pie Eiropas digitālās inovācijas...

Virkne noteikto prasību kredītiestāžu klientiem bieži vien ir pārspīlētas un pārprastas, ir nepieciešams novērst esošās situācijas turpināšanos attiecībā uz nesamērīgu administratīvo slogu, tostarp izmaksām, kā arī attiecībā uz juridisku personu tiesībām atvērt saimnieciskās darbības pamatkontu Latvijā, tā secināts Saeimā 7. septembrī izskatītajā parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā par finanšu sektora “kapitālā remonta” seku ietekmi uz finanšu un kapitāla tirgus sistēmu. Izmeklēšanas komisija strādāja astoņus mēnešus, noturot 21 sēdi, un viens no galaziņojumā ietvertajiem secinājumiem ir nepieciešamība pēc vienotas izpratnes ar citām valstīm par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma novēršanas politiku Latvijā. Kopš Latvijas finanšu sektora veidošanās deviņdesmitajos gados neatņemama tā sastāvdaļa bijusi ārvalstu klientu (nerezidentu) naudas apkalpošana un līdz pat 2018. gadam lielākās daļas Latvijā reģistrēto kredītiestāžu biznesa modelis bija vērsts uz nerezidentu klientu un to naudas līdzekļu piesaisti – tilts starp Austrumiem un Rietumiem, skaidrots ziņojumā. Ziņojumā norādīts, ka pēc Moneyval 2018. gada kritiskā vērtējuma un “sarkanās kartītes” Latvijai finanšu uzraudzības...

Rodot papildu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu un precizējot atsevišķas normas regulējumā, valdība 5. septembra sēdē apstiprināja: grozījumus Ministru kabineta 2020. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 383 "Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai";grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 5. septembra noteikumos Nr. 537 “Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju–juridisko personu–kreditēšanas veicināšanai". Grozījumi noteikumos paredz pagarināt divas esošās Altum atbalsta programmas uzņēmējiem līdz 2029. gada beigām (vai kamēr tiks rezervēts viss programmu ietvaros pieejamais finansējums): portfeļgarantijas sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju–juridisko personu–kreditēšanas veicināšanai; garantijas saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai. Garantija kalpo kā papildu nodrošinājums uzņēmuma saistībām bankā. Kredīta garantiju izsniedz uzņēmumiem, kuriem ir nepietiekošs nodrošinājums, lai saņemtu aizdevumu vai saņemtu aizdevumu nepieciešamajā apmērā, bet ir caurspīdīga finanšu vēsture un pozitīva kredītspēja. Atbalsta programmai portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju–juridisko personu–kreditēšanas veicināšanai papildu piešķirts finansējums ir 9 869 476 eiro (t.sk....

Valdības sēdē 5. septembrī atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums Eiropas Savienības (ES) fondu 2021. – 2027. gada finanšu perioda finansējumu 506 397 484 eiro apmērā novirzīt ALTUM finanšu instrumentu atbalstam komersantiem. Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam finanšu instrumentu kopīgie īstenošanas noteikumi paredz, ka atbalsts Altum finanšu instrumentu veidā tiks sniegts 10 atbalsta programmās: Produktivitātes aizdevumi (tai skaitā ar kapitāla atlaidi) inovatīvām iekārtām, pētniecībai un attīstībai, tehnoloģiju pārnesei, Individuālās garantijas digitalizācijai un automatizācijai, Iespējkapitāla ieguldījumi, Starta, izaugsmes aizdevumi, Garantijas, portfeļgarantijas pilna cikla uzņēmējdarbībai, Aizdevumi produktivitātes kāpināšanai (investīcijas un apgrozāmie līdzekļi), Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās ēkās, tai skaitā attīstot ESKO tirgu (daudzīvokļu, privātās un neliela dzīvokļu skaita ēku kompleksos), Atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana un energoefektivitātes paaugstināšana rūpniecībā un komersantos, Atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšana – saules enerģija u.c. AER elektroenerģija, Uzņēmējdarbības "zaļināšanas" un produktu attīstības pasākumi, veicinot energoefektivitātes paaugstināšanu un energoefektīvu tehnoloģiju ieviešanu uzņēmumos. Plānots, ka šo atbalsta programmu ietvaros līdz 2029. gada...

Uzņēmēji aicināti iesniegt pieteikumus Attīstības finanšu institūcijā ALTUM projektu atlases trešajā kārtā Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Pieteikumus var iesniegt līdz 2023. gada 25. oktobra plkst. 11.59. Uzņēmumu iesniegtie projekti tiks savstarpēji salīdzināti atlasē, lielāko punktu skaitu piešķirot projektiem, kas nodrošinās lielāko siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vai primārās enerģijas samazinājumu, rēķinot uz katriem 1000 atbalsta eiro. Projekti, kas varēs pieteikties aizdevumam ar kapitāla atlaidi, tiks paziņoti mēneša laikā pēc iesniegšanas termiņa beigām, savukārt aizdevuma pieteikums būs jāiesniedz četru mēnešu laikā no paziņojuma par atlases rezultātu. Atbalsts uzņēmējiem tiks sniegts aizdevuma vai paralēlā aizdevuma veidā un tam tiks piemērota kapitāla atlaide līdz 30% apmērā no projekta izmaksām, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Kapitāla atlaide ir izmantojama aizdevuma pamatsummas dzēšanai pēc tam, kad ir pabeigta projekta īstenošana un ir sasniegti noteiktie energoefektivitātes kritēriji. To izvērtēs ALTUM sadarbībā ar energoefektivitātes jomas ekspertiem. Aizdevuma apjoms varēs būt līdz...

Zemkopības ministrija (ZM) informē, ka tiek izsludināta projektu iesniegšana pasākuma “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” apakšpasākumos “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās un “Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē” lauksaimniecības ražošanas vai lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumu ražošanas ēku un būvju atjaunošanai, ņemot vērā 7. augusta negaisa sekas. Tās radīja būtiskus postījumus lauksaimnieciskai ražošanai un pārstrādei, kā arī nepieciešamību iespējami īsākā laikā novērst radītos bojājumus ražošanas ēkās vai būvēs, Projektu iesniegumus pretendenti var sniegt līdz 2023. gada 1. decembrim. Pēc projektu iesniegšanas Lauku atbalsta dienests (LAD) veiks tūlītēju projektu izvērtēšanu un atbalsta piešķiršanu. Projektu ietvaros ir attiecināmi izdevumi par lauksaimniecības ražošanas vai lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu ēku vai būvju atjaunošanu vai tam nepieciešamo būvmateriālu iegādi. Lai saņemtu atbalstu, pretendentam ir jāiesniedz pamatojoša informācija, kas pierāda meteoapstākļu postījumus 2023. gada 7. augustā. Tā kā šis investīciju atbalsts ir par vētras radītajiem postījumiem, tad projekta ietvaros netiks prasīts nodrošināt ieguldījums saimnieciskās darbības rādītājos un mērķos. Uz šo finansējumu var pretendēt tādi atbalsta pretendenti,...

Ministru kabineta sēdē 22. augustā apstiprināta jauna Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta programma tūrisma nozares komersantu atbalstam. Tā paredzēta, lai Latvijas mikro, mazie un vidējie (MVU) komersanti sadarbības tīklu ietvaros varētu izstrādāt jaunus tūrisma produktus vai pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību, tādējādi veicinot tūrisma nozares eksportspējas pieaugumu un paaugstinot to konkurētspēju starptautiskā mērogā. Atbalsta programmas nosacījumi ietverti Ministru kabineta noteikumu projektā "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam 1.2. prioritārā virziena "Atbalsts uzņēmējdarbībai" 1.2.3. specifikā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām" 1.2.3.6. pasākuma "Tūrisma produktu attīstības programma" īstenošanas noteikumi". Katram tūrisma pakalpojuma sniedzējam darbojoties atsevišķi, ir apgrūtinoši piesaistīt ārvalstu tūristus, ir sarežģītāka gan konkurētspējīga tūrisma produkta izstrāde, gan iespēja realizēt mārketinga un publicitātes aktivitātes. Konkurējošas, bet vienlaikus uz sadarbību un kopīgiem mērķiem vērstas, privātās-publiskās partnerības tīklojumi ir apliecinājuši savu darbības efektivitāti un spēju panākt augstāku konkurētspēju starptautiskos tirgos, norādīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone....