FINANSES

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju biznesa centrs (TBC) aicina pieteikties uz konsultāciju PROTOTECH programmā, lai novērtētu biznesa ideju atbilstību un sniegtu rekomendācijas pieteikumu sagatavošanā grantu saņemšanai. Konsultācijas būs pieejamas no 11. janvāra un tās turpināsies līdz februāra vidum. Katrs projekts, kurš konkursa kārtībā kvalificēsies atbalstam, varēs saņemt atbalstu līdz 15 000 eiro ar 100% atbalsta intensitāti. Konsultācijām par produktu vai pakalpojumu idejas atbalsta saņemšanas iespējamību var pieteikties platformā "Konsultācija - prototipa izstrādes atbalstam | business.gov.lv - Valsts platforma biznesa attīstībai". “Prototipu izstrādes programmas PROTOTECH mērķauditorija ir tehnoloģiju ietilpīgi mazie un vidējie uzņēmumi, jaunuzņēmumi, kā arī fiziskas personas – cilvēki, kas plāno uzsākt inovatīvu uzņēmējdarbību, izstrādāt, testēt un palaist tirgū jaunus zinātņietilpīgus produktus. Programmas pirmajā atlasē atbalstu saņēma 15 lieliskas idejas. Pārstāvētas bija tādas nozares kā bioloģisko resursu pārstrādē un aprites ekonomika, biomedicīna un digitālā veselība, datu apstrāde un energoefektivitātes palielināšana, kā arī interesantas prototipēšanas idejas inženiersistēmu,...

Valdība 10. janvāra sēdē atbalstīja jaunu Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Atveseļošanas fonda atbalsta programmu uzņēmējiem “Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā”, kuras ietvaros komersantiem būs pieejams atbalsts jaunu programmatūru un iekārtu ieviešanai uzņēmumos, nodrošinot iekšējo procesu digitalizāciju komercdarbībā un produktivitātes paaugstināšanā. To paredz Ministru kabineta noteikumu projektu "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.r. “Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu” 2.2.1.2.i. investīcijas “Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā” īstenošanas noteikumi”. Jaunās programmas ietvaros komersanti varēs saņemt atbalstu administratīvo, personāla vadības, pārdošanas, resursu pārvaldības, datu pārvaldības, transporta un loģistikas, ražošanas un kvalitātes kontroles, operatīvās vadības (biznesa vadība, biznesa analītika, lielo datu analītika u.c.), stratēģiskās vadības procesu un citu ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktiem, tehnoloģijām, drošību vai procesiem saistītu uzlabojumu veikšanai. Atbalsts tiks piešķirts grantu vaučera veidā: mikro un maziem komersantiem būs pieejams mazais vaučeris līdz 5000 EUR, MVU,...

Ar 2023. gada 1. janvāri Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) būs integrēta Latvijas Bankā. Atbilstoši Saeimas 2021. gada 23. septembra lēmumam Latvijas Banka pārņem visas finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības un attīstības veicināšanas, kā arī noregulējuma iestādes funkcijas. "Vairāk nekā gadu esam ražīgi strādājuši un veikuši nepieciešamos priekšdarbus, lai stiprinātu nu jau kopējo Latvijas Bankas un FKTK komandu, noteiktu jaunus mērķus un uzdevumus, kā arī transformētu institūciju. Pie sasniegtā neapstāsimies un ik dienu turpināsim padarīt Latvijas Banku labāku – ar katru mūsu lēmumu," uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. FKTK priekšsēdētāja, pēc 1. janvāra – Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile: "Latvijas finanšu sektora uzraudzībā 2023. gada 1. janvārī sāksies jauns posms, jo integrācija sniegs iespējas finanšu sektora uzraudzību un attīstību nodrošināt, apvienojot zināšanas un kompetences, infrastruktūras iespējas un kapacitāti, kā arī kopīgi nosakot un īstenojot Latvijas Bankas stratēģiskās prioritātes. Turpināsim būt uzraugs, kurš atvērtā dialogā...

Ar 2023. gada 2. janvāri Latvijas Bankas klientu kases tiks pārceltas no pašreizējās atrašanās vietas Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 1B, uz Pārdaugavu, Bezdelīgu ielu 3. Šajā ēkā, kas atrodas starp Latvijas Nacionālā arhīva ēku un Vanšu tiltu, atrodas Latvijas Bankas skaidrās naudas apstrādes centrs. Turpmāk klienti, kas Latvijas Bankas klientu kasēs galvenokārt saņēma pakalpojumus, kuri saistīti ar skaidro naudu vai Kredītu reģistra ziņu izsniegšanu, aicināti doties uz Bezdelīgu ielu 3. Tur būs izvietotas arī automātiskās monētu ieskaitīšanas iekārtas, kas ļaus savu "krājkasīti" – sīknaudu – iemaksāt un saņemt naudu savā bankas kontā ātrāk un ērtāk. Latvijas Bankas klientu kases klātienē sniedz šādus pakalpojumus: lata naudas zīmju apmaiņa pret eiro (par oficiālo kursu, bez komisijas maksas); bojātu eiro un lata naudas zīmju apmaiņa (ja šīs naudas zīmes atbilst apmaiņas nosacījumiem); aizdomīgas naudas pārbaude; eiro naudas zīmju maiņa pret citas nominālvērtības eiro naudas zīmēm (t. sk. "krājkasītes", to apmaiņas nosacījumi); vietnē...

Ministru kabinets (MK) 22. decembrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes, vispārējās valdības budžeta bilances un fiskālo telpu 2023.-2025. gadam. FM ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances vidējam termiņam pie nemainīgas politikas, ņemot vērā Valsts kases datus par kopbudžeta izpildi šā gada desmit mēnešos, aktualizētās nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognozes, valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes izdevumus vidējam termiņam, kā arī ņemot vērā valdības pieņemtos lēmumus par atbalsta pasākumiem līdz šā gada 6. decembrim. Aktualizētās budžeta bilances balstās uz šā gada decembra sākumā apstiprinātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kas paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās 2022. gadā pieaugs par 1,6%, bet 2023. gadā samazināsies par 0,6%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2022. gadā būs 17,3% un 2023. gadā – 8,5%. Vidējā termiņā atkal gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās, IKP pieaugumam 2025. gadā sasniedzot 3,0%, kamēr patēriņa cenu pieaugums līdz 2025. gadam stabilizēsies 2,0% līmenī. Detalizētāka informācija par makroekonomisko rādītāju prognozēm...

Ministru kabineta 20. decembra sēdē valdība pieņēma lēmumu pagarināt līdz 2023. gada 31. decembrim aizdevumu un garantiju programmas uzņēmējiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai. Atbalsta programmu termiņa pagarinājums vēl tiks saskaņots ar Eiropas Komisiju. Tas paredzēts ar veiktajiem grozījumiem Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija noteikumos Nr. 349 "Noteikumi par aizdevumu programmu pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas radīto ekonomisko seku mazināšanai" un grozījumiem Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 377 "Noteikumi par garantiju programmu pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas radīto ekonomisko seku mazināšanai". Vienlaikus abās atbalsta programmās veikti atsevišķi tehniski grozījumi. “Ģeopolitiskās situācijas dēļ daudziem mūsu uzņēmējiem joprojām ir apgrūtināta saimnieciskās darbības veikšana – Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā ir ietekmējis līdzšinējos sadarbības līgumus, traucētas piegāžu ķēdes, cenu pieaugumu ietekmē arī energoresursu cenas. Uzņēmējiem īstermiņā trūkst apgrozāmo līdzekļu, lai iepirktu izejvielas tālākai ražošanai. Tāpēc turpināsim nodrošināt uzņēmējus ar nepieciešamo atbalstu, lai netiktu būtiski ietekmēta...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prezentēja sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktā pētījuma FUTURUM indekss rezultātus, kas rāda, ka uzņēmēji visnegatīvāk vērtē vispārējo ekonomisko situāciju valstī un arī nākotnes prognozes par to ir pesimistiskas. LTRK domnīcas Futurum Latvia un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā 2022.gada oktobra un novembra pētījumā FUTURUM indekss noskaidrots, ka vissliktākais ir uzņēmēju noskaņojums par vispārējo ekonomisko aktivitāti valstī pēdējos sešos mēnešos, pesimistisks ir arī noskaņojums par ekonomisko aktivitāti pārstāvētajā nozarē. Arī par nākotnes prognozēm šajās kategorijās noskaņojums nav pozitīvs. Kopējā indeksa vērtība joprojām ir zem 50 punktu robežas - tā ir 43,98 punkti, kas liecina par uzņēmēju pesimismu. Salīdzinot ar 2022. gada pirmā ceturkšņa rādītājiem, indeksa vērtība ir uzlabojusies par 1.05 punktiem. 2022. gada 3. ceturksnī pesimistisks noskaņojums ir visās tautsaimniecības jomās. Mazāk negatīvi noskaņoti ir ražošanas un tirdzniecības uzņēmumi, savukārt pesimistiskākais noskaņojums vērojams būvniecības un pakalpojumu jomas uzņēmumos. Tāpat salīdzinoši mazāk pesimistiski noskaņoti...

Saskaņā ar Centrālās statistikas publicētajiem (CSP) datiem šogad 3. ceturksnī IKP salīdzināmās cenās bija par 0,6% mazāks nekā 2021. gada 3. ceturksnī. Kopumā šogad 9 mēnešos ekonomika ir augusi par 2,4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Ekonomikas sabremzēšanās galvenie iemesli ir lielā nenoteiktība pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kas ietekmē izejmateriālu piegāžu ķēdes, un strauji augošās enerģijas un pārtikas cenas. Cenu pieauguma tempi apsteidz algu kāpumu, negatīvi ietekmējot iedzīvotāju pirktspēju. Šogad 3. ceturksnī privātais patēriņš bija par 5,5% lielāks nekā pirms gada. Kāpumu lielā mērā ietekmēja bāzes efekts, jo pagājušā gada 3. ceturksnī mājsaimniecību patēriņu ietekmēja Covid-19 pandēmijas ierobežojumi. Neraugoties uz straujo cenu kāpumu, mērens pieaugums saglabājās investīcijās. Šī gada 3. ceturksnī ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājās par 0,4% gada griezumā. Ņemot vērā, ka atsevišķi būvniecības plāni tiek atlikti dēļ augstajām cenām, savukārt jau uzsāktie būvniecības projekti ir ievērojami sadārdzinājušies, ieguldījumi mājokļos un citās būvēs 3. ceturksnī bija par 13% mazāki nekā pirms...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) sadarbībā ar Apvienoto Arābu Emirātu Ekonomikas ministrija un citiem partneriem izstrādājusi īpašu iniciatīvu The Entrepreneurial Nation, kuras laikā tiks veicināta Tuvo Austrumu un Eiropas sadarbība uzņēmējdarbībā. Iesaistīties iniciatīvā aicināti arī Latvijas uzņēmumi, kuri ir ieinteresēti iepazīt Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) tirgus sniegtās iespējas, kā arī darbojas ar tehnoloģijām un mobilitāti, aprites ekonomiku, zaļajām inovācijām vai biomedicīnu saistītās jomās. Iniciatīva radīta ar mērķi dot iespēju abu pušu uzņēmējiem iegūt jaunu pieredzi Tuvo Austrumu un Eiropas tirgos. 15 uzņēmumiem no Latvijas būs iespēja tuvāk iepazīt Tuvo Austrumu reģionu, izmantojot tās atbalsta iespējas, kuras tiek piedāvātas vietējiem uzņēmējiem. Savukārt 15 AAE uzņēmumi, kuri specializējušies tehnoloģiju vai citās viedo specializāciju jomās, iekļausies Latvijas uzņēmējdarbības vidē, kas paver iespējas Eiropā. Lai pieteiktos dalībai, Latvijas uzņēmumiem ir jādarbojas kādā no RIS3 nozarēm un tas nedrīkst būt jaunāks par vienu gadu, kā arī Tuvajiem Austrumiem ir jābūt vienam no prioritārajiem tirgiem. Latvijas...

Apstiprinot grozījumus aizdevumu atbalsta programmā uzņēmumiem, kuru darbību negatīvi ietekmējušas Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu sekas, Ministru kabinets 2. novembra sēdē lēma atvieglot atbalsta saņemšanas nosacījumus un paplašināt to uzņēmumu klāstu, kas varēs pretendēt uz Attīstības finanšu institūcija “Altum” aizdevumu. To noteic Ministru kabineta noteikumi Nr. 683 "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija noteikumos Nr. 349 "Noteikumi par aizdevumu programmu pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas radīto ekonomisko seku mazināšanai" “Altum” jau sācis aizdevumu pieteikumu pieņemšanu no uzņēmumiem, kuru darbību negatīvi ietekmējušas Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu sekas. Līdz ar grozījumiem atviegloti atbalsta saņemšanas nosacījumi lielajiem uzņēmumiem. Ja lieliem uzņēmumiem ir jāsniedz finanšu nodrošinājums tirdzniecības darbībām enerģijas tirgos, aizdevuma summu varēs palielināt, lai segtu likviditātes vajadzības, kas izriet no šīm darbībām nākamajos 12 mēnešos. Vienlaikus regulējumā iekļauts nosacījums, ka šo noteikumu ietvaros sniegto atbalstu par vienu un to pašu aizdevuma pamatsummu nedrīkstēs apvienot ar atbalstu, kuru sabiedrība "Altum"...

Ministru kabineta sēdē 2. novembrī apstiprināti grozījumi Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam, lai to tālāk iesniegtu Eiropas Komisijā (EK) un vēl šī gada izskaņā no EK sagaidītu pozitīvu lēmumu par programmas apstiprināšanu. Attiecīgi Finanšu ministrija (FM) mudina potenciālos projektu īstenotājus ar 2023. gada sākumu būt gataviem izmantot jaunā 2021.-2027. gada perioda ES finansējuma sniegtās priekšrocības. Gan atbildīgajām nozaru ministrijām, gan potenciālajiem projektu īstenotājiem jābūt gataviem jaunām projektu atlasēm, uzsver finanšu ministrs J. Reirs. Līdz šim noticis aktīvs sagatavošanās darbs nacionālā līmenī ar mērķi maksimāli mazināt investīciju pārrāvumu starp periodiem. Attiecīgi daļa atbildīgo nozaru ministriju sadarbībā ar FM jau savlaicīgi sagatavojušas ātrāk uzsākamo investīciju ieviešanas nosacījumus 2021.-2027. gada periodam. Programmā veikti precizējumi atbilstoši visiem EK komentāriem, lai tā atbilstu EK noteiktajām prasībām attiecībā uz programmas saturu un tvērumu. Būtiskākās izmaiņas paredz programmā ietvert Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas, kuru ietvaros paredzēti pasākumi kūdras nozares pārkārtošanai un sociālekonomisko seku mazināšanai reģionos pārejā...

Valdība 2. novembrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 30. novembra noteikumos Nr. 776 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārejas laikā 2021. un 2022. gadā””, kas stāsies spēkā pēc to publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Ar tiem precizēta atbalsta saņemšana ieguldījumiem lauku saimniecībās un paplašināts atbalsta saņēmēju loks atbalstam lauksaimniecības produktu pārstrādei. Ņemot vērā nozīmīgo atbalsta pieteikumu skaitu iepriekšējā projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā, kas ievērojami pārsniedza izsludināto finansējumu, tiek precizēta papildu atbalsta intensitāte par zaļajiem ieguldījumiem – to nepiemēros traktoru un ražas novākšanas tehnikas iegādei, kura aprīkota ar GPS uztvērējiem un aprīkojumu. Tāpat paredzēts dot iespēju kooperatīviem veikt ieguldījumus arī kravas automašīnu, ražas novākšanas tehnikas un iekārtu iegādē, paredzot 40% atbalsta intensitāti. Vienlaikus lauksaimniecības kultūraugu ražas novākšanas tehnikas un iekārtas, lopbarības sagatavošanas un novākšanas tehnikas un iekārtas iegādes izmaksas tiek attiecinātas arī...

Vairāk nekā 80% uzņēmumu atzīst, ka preču un pakalpojumu straujā sadārdzināšanās šogad atstājusi negatīvu vai pat ļoti negatīvu ietekmi uz uzņēmumu darbību, un kopējā inflācijas krīzes ietekme jau šobrīd tiek vērtēta kā līdzvērtīga vairākus gadus ilgušajai Covid-19 krīzei. Vienlaikus valsts atbalsts inflācijas radīto seku pārvarēšanai pašlaik tiek novērtēts kā visvājākais (salīdzinājumā ar atbalstu Covid-19 krīzē un Krievijas/Baltkrievijas sankcijām), liecina žurnāla BILANCE uzņēmumu aptaujas rezultāti. Apgrozījuma rādītāju izmaiņas aptaujātajiem uzņēmumiem šogad nav bijušas dramatiskas - gandrīz pusei jeb 45,5% apgrozījums nav būtiski mainījies, bet pārējiem respondentiem, daloties vienādās daļās, tas ir vai nu samazinājies, vai palielinājies. Tomēr peļņas rādītāji jau sniedz pesimistiskāku ainu - šeit 45,5% respondentu tā ir samazinājusies, vēl tikpat - nav mainījusies, un pavisam nelielai daļai (9,1%) spējusi augt: Nedaudz vairāk nekā trešdaļa (36,4%) aptaujāto atzinuši, ka novēro klientu pieprasījuma kritumu tieši pēdējo mēnešu laikā, kamēr nedaudz mazāk par pusi to nav novērojuši, savukārt gandrīz piektdaļa nav varējusi sniegt...

Pagājušajā gadā Latvijas jaunuzņēmumi jeb startapi nodokļos samaksāja 25 miljonus eiro un piesaistīja ārvalstu investīcijas aptuveni 220 miljonu eiro apmērā. Tomēr līdz 2030. gadam šie skaitļi varētu vairākkārt palielināties, un viena vienradža vietā Latvijā varētu būt līdz pat pieciem. Par to liecina pēc Google pasūtījuma veiktais Civitta pētījums* par Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmu. Dati apliecina, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā strauji pieaug jaunuzņēmumu skaits — 2021. gadā Latvijā bija 626 startapi, kas ir par 23 % vairāk nekā 2016. gadā. Tāpat arī strauji audzis Latvijas jaunuzņēmumos strādājošo cilvēku skaits, no 2016. līdz 2020. gadam palielinoties par 12 % — līdz 6000 darbinieku. Jaunuzņēmumos nodarbināto cilvēku algas ir gandrīz divas reizes lielākas nekā vidēji valstī. Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēma var pieaugt vairākas reizes Google eksporta un jaunuzņēmumu nozares vadītājs Baltijā Audrius Janulis norāda, ka šis pētījums tika uzsākts, lai analizētu Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas potenciālu un noskaidrotu, kā veicināt startapu mērogojamību (scale-up), lai tie kļūtu...

No 18. oktobra uzsākta energoietilpīgo apstrādes rūpniecības komersantu iesniegumu pieņemšana atbalsta saņemšanai elektroenerģijas un dabasgāzes cenu pieauguma kompensēšanai. Atbalstu sāks izmaksāt pēc Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas par tā saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Iesniegumus pieņems un atbalstu administrēs Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB). Atbalsts energoresursu (dabasgāzes un elektroenerģijas) izmaksu pieauguma kompensēšanai var tikt piešķirts energoietilpīgiem komersantiem, kuru saimnieciskā pamatdarbība ir apstrādes rūpniecībā, un kuri atbilst Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra noteikumos Nr. 638 "Kārtība, kādā tiek piešķirts un administrēts atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas uz ekonomiku" minētajiem atbalsta piešķiršanas kritērijiem. Ievērojot, ka Ministru kabineta noteikumi stājas spēkā ar dienu, kad stājas spēkā Eiropas Komisijas lēmums par šajos noteikumos ietvertā atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, BVKB lēmumus pieņems un atbalstu sāks izmaksāt pēc Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas. Atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem būs pieejams granta (dāvinājuma) veidā. Granta atbalsts dabasgāzes...