FINANSES

Ministru kabinets 18. aprīlī apstiprināja un 21. aprīlī stājas spēkā Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie jaunie noteikumi “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”. Noteikumi sagatavoti, ņemot vērā Eiropas Komisijas apstiprināto Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu 2023. - 2027. gadam, kas paredz būtiskas izmaiņas atbalsta maksājumos. Jaunajos noteikumos paredzēti Eiropas Savienības (ES) tiešo maksājumu 24 atbalsta pasākumi. To īstenošanai Latvijai piecu gadu periodam, no 2023. līdz 2027. gadam, paredzētais kopējais ES finansējums ir 1,714 miljardi eiro. 2023. gadā paredzēts kopējais ES tiešo maksājumu finansējums 331 miljoni eiro, kas tiek sadalīts šādiem atbalsta pasākumiem: ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts - 48% jeb 159,1 miljoni eiro; ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts - 9% jeb 29,5 miljoni eiro; maksājums mazajiem lauksaimniekiem - 2% jeb 7,7 miljoni eiro; ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem - 0,7% jeb 2,3 miljoni eiro; sešas ekoshēmas par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības prakšu īstenošanu - 25% jeb 82,8 miljoni eiro; 14 saistītā ienākumu atbalsta...

Lai nodrošinātu komercbanku klientiem pilnīgāku informāciju par komercbanku sniegtajiem pakalpojumiem, Latvijas Banka sākusi publicēt regulāru pārskatu par komercbanku piedāvātajām noguldījumu procentu likmēm, tādējādi veicinot konkurenci un to iespējas izvēlēties izdevīgāku pakalpojumu sniedzēju. Pārskats par komercbanku piedāvātajām noguldījumu likmēm atrodams Latvijas Bankas mājas lapā, un tiek aktualizēts reizi nedēļā (nedēļas pirmajā darbadienā). Komercbanku klienti – mājsaimniecības un nefinanšu sabiedrības – vienuviet var iepazīties ar šādu informāciju par kredītiestāžu piedāvātajām noguldījumu procentu likmēm: termiņnoguldījumiem mājsaimniecībām; krājkontiem mājsaimniecībām; noguldījumu procentu likmēm nefinanšu sabiedrībām. Latvijas Banka datus par kredītiestāžu piedāvātajām noguldījumu procentu likmēm apkopo, izmantojot katras kredītiestādes tīmekļvietnē publicēto informāciju par tās piedāvātajām noguldījumu procentu likmēm. Visa informācija par noguldījumu nosacījumiem – katras kredītiestādes tīmekļvietnē. Latvijas Banka informāciju tabulā atjauno vismaz reizi nedēļā, nedēļas pirmajā darbdienā. Informācija no kredītiestāžu tīmekļvietnēm tiek iegūta automatizēti. Apkopojumā redzami šādi dati: Kredītiestāžu piedāvātās noguldījumu procentu likmes mājsaimniecībām: termiņdepozīti Kredītiestāžu piedāvātās noguldījumu procentu likmes mājsaimniecībām: krājkonti Kredītiestāžu piedāvātās noguldījumu procentu...

Šis un, visticamāk, arī nākamie gadi būs lielas ekonomiskās, politiskās un fiskālās nenoteiktības laiks, un fiskālās politikas veidotājiem ir jāspēj tikt galā ar būtiskiem izaicinājumiem, lai nepasliktinātu budžeta bilanci un nepalielinātu valsts parādu. Uz to Uzraudzības starpziņojumā par Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Latvijas Stabilitātes programmu 2023. - 2026. gadiem (turpmāk - Stabilitātes programma), norāda Fiskālās disciplīnas padome (turpmāk - Padome). Kā uzsver Padome, globālie riski turpina ietekmēt Latviju, no kuriem būtiskākais ir ģeopolitikās konfrontācijas turpināšanās un saasināšanās. Pieaug arī globālā finanšu sektora riski, kas saistīti ar ļoti straujo procentu likmju kāpumu īsā periodā, kas nesen izraisīja turbulenci finanšu tirgos. Augstas nenoteiktības periods skar lielāko daļu pasaules valstu un ir asi izjūtams arī Baltijas valstīs un Eiropas Savienībā (ES), kur augstā inflācija un ģeopolitiskā spriedze slāpē izaugsmi. Šādos apstākļos valdībai ir jāspēj ātri reaģēt uz situāciju, palīdzēt krīzes skartajām iedzīvotāju grupām un veicināt investīcijas, kas kāpinātu produktivitāti un nodrošinātu digitālo un zaļo transformāciju....

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) informē, ka 2022. gadā ir pieaudzis juridiskās personas maksātnespējas procesu skaits un vērojama tendence samazināties pasludināto fizisko personu maksātnespējas procesu skaitam. Tāpat pieaudzis ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu skaits. Komersanti savas uzņēmējdarbības glābšanai no finansiālām grūtībām aizvien vairāk izvēlas likumā nostiprinātu procedūru – tiesiskās aizsardzības procesu. Tomēr krities ir to gadījumu skaits, kad tiesa pēc lietas ierosināšanas ir pasludinājusi tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, un vairumā gadījumu iemesls ir kreditoru atteikums saskaņot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. 2022. gadā ir uzlabojušies tādi maksātnespējas procesa rādītāji, kā atgūstamība (angļu val. recovery rate) un izmaksas. Tomēr ir vērojama tendence palielināties maksātnespējas procesa ilgumam, un nemainīgs ir rādītājs, kurš raksturo to gadījumu skaitu, kad maksātnespējas procesā tiek sastādīts ziņojums par mantas neesamību jeb parādnieka mantas apmērs ir mazāks par maksātnespējas procesa depozīta apmēru. Skaidrojums šiem rādītājiem meklējams apstākļos, kas norisinājušies pirms maksātnespējas procesa, laikā, kad parādnieks nodarbojās ar saimniecisko darbību. Analizējot konkrētus gadījumus,...

Latvijas Banka, pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu anulēt Baltic International Bank SE licenci, ir sagatavojusi pieteikumu tiesai par Baltic International Bank SE likvidācijas procesa uzsākšanu. Pieteikums 15. martā tika iesniegts Ekonomisko lietu tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas likvidatora, zvērināta advokāta Olava Cera, iecelšanu. Lēmumu par likvidācijas pieteikuma iesniegšanu un likvidatora amata kandidāta apstiprināšanu ieteikšanai tiesai pieņem Latvijas Bankas uzraudzības komiteja. Iepriekš vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2022. gada 12. decembrī atzina Baltic International Bank SE par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās (angļu valodā – failing or likely to fail), un lēma neveikt Baltic International Bank SE noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai. Rūpējoties par Latvijas finanšu sektora stabilitāti un bankas klientu interešu aizsardzību, FKTK padome 2022. gada 12. decembrī ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu Baltic International Bank SE, savukārt ECB 2023. gada 10. martā pieņēma...

Uzsākot Latvijas Stabilitātes programmas 2023.-2026. gadam sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2026. gadam. Atbilstoši atjaunotajām prognozēm, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023. gadā saglabāsies pagājušā gada līmenī, bet 2024. gadā gaidāma ekonomikas izaugsme 2,0% apmērā. Salīdzinot ar iepriekšējām, 2022. gada decembra sākumā izstrādātajām prognozēm, IKP pieauguma prognoze 2023. gadam ir palielināta par 0,6 procentpunktiem, bet 2024. gadam IKP pieaugums prognozēts par vienu procentpunktu mazāks nekā pagājušā gada decembrī. Divos nākamajos gados – 2025. un 2026. gadā – ekonomikas izaugsme tiek prognozēta attiecīgi 2,9% un 2,8% apmērā. Ekonomikas izaugsmes prognozes paaugstināšana 2023. gadam saistīta ar nedaudz labāku Latvijas ekonomikas attīstību pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, kā arī 2022. gadā kopumā, IKP pieaugot par 2,0%. Siltā ziema un valsts atbalsta pasākumi ir mīkstinājuši energoresursu cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību patēriņu, un pēdējo mēnešu laikā nedaudz uzlabojušās arī Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstu un eirozonas attīstības prognozes 2023. gadam. Vienlaikus...

Tehnoloģijām turpinot attīstīties, uzņēmumi saskaras ar arvien lielākiem drošības riskiem. Jo, ja agrākais ļaundaris bija vietējais zaglis vai huligāns, tad vispasaules tīmeklis pavēris uzņēmumus vispasaules ļaundariem. Baltijas reģions šajā tendencē nav izņēmums. Šajā rakstā izklāstīti pieci galvenie uzņēmumu drošības riski Baltijas reģionā, par kuriem uzņēmumiem būtu jāzina, lai savu misiju nepārvērstu par “demisiju”. Kiberuzbrukumi Līdz ar digitālā laikmeta attīstību kiberuzbrukumi ir kļuvuši par vienu no galvenajiem draudiem uzņēmumu drošībai Baltijas reģionā. Šie uzbrukumi var būt gan pikšķerēšanas krāpšanas un ļaunprātīgas programmatūras, gan sarežģītāki hakeru uzbrukumu mēģinājumi. Taču īpaši kara gadā ir izgaismojusies Krievijas un tās sabiedroto valstu tendence uzbrukt pēc iespējas plašākam upuru lokam ar mērķi panākt plašāku sabiedrības destabilizāciju un neapmierinātības pieaugumu. Pavisam nesen SIA Tet vēstīja, ka 2022. gadā pakalpojumu atteices uzbrukumu skaits audzis par 30%, bet vēstules ar vīrusa pazīmēm palielinājušās par 28%. Šī tendence noteikti nemazināsies. Iekšējie draudi Diemžēl ne visi drošības draudi nāk no ārējiem avotiem. Uzņēmumiem...

Par vienu no galvenajām Latvijas ekonomikas atpalicības problēmām tiek uzskatīta uzņēmumu vājā kreditēšana (šis faktors vien samazina ekonomikas izaugsmi par ~0,8% no IKP ik gadu, pēc Latvijas Bankas dažus gadus seniem aprēķiniem). Vai valstij iespējams ko darīt? Piemēram, radīt instrumentus, kas stimulētu banku motivāciju kreditēt (līdzīga pieredze ir citās valstīs)? Finanšu ministrija (FM) atbildē portālam BilancePLZ norāda, ka no valsts puses kreditēšanas situāciju varot ietekmēt tikai ar ļoti netiešiem, vispārējiem paņēmieniem: "Komercbanku vietā nevaram pieņemt lēmumu, kreditēt vai nē un ar kādiem nosacījumiem. Tas ir pašu komercbanku darbības stratēģijas jautājums. Tas, ko varam darīt no valsts puses, ir: aktivizēt konkurenci banku sektorā (t.sk., jaunu tirgus dalībnieku ienākšana; regulējuma atvieglošana, ja iepriekš tas bijis pārāk konservatīvs; regulējuma un industrijas standarta pārmaiņas, kas mazina šķēršļus banku klientiem mainīt banku, piemēram, attiecībā uz fiksētām komisijas maksām); sekmēt prognozējamu un reģionāli konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi (t.sk., ēnu ekonomika, korupcija, uzņēmumu pārvaldība, tiesu sistēmas kapacitāte ātri, efektīvi un...

Eiropas Komisija 2023. gadā plāno apstiprināt jauno regulējumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas jomā – MiCA (Markets in Crypto-Assets) regulu. Regulējuma mērķis ir nodrošināt augstus finanšu pakalpojumu standartus un caurspīdīgumu kriptoaktīvu pakalpojumu jomā, kā arī aizsargāt patērētājus un nodrošināt stabilitāti finanšu sistēmā, informē Marine Krasovska, Latvijas Bankas Finanšu tehnoloģiju uzraudzības pārvaldes vadītāja, norādot, ka pašlaik kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšana Latvijā nav regulēta un tā var radīt finanšu riskus patērētājiem, tai skaitā risku neatgriezeniski zaudēt neregulētās platformās ieguldītos līdzekļus vai risku kļūt par upuriem krāpnieku shēmās. MiCA regulējums noteiks vienotus noteikumus un standartus, kā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem aizsargāt un pārvaldīt klientu naudu un stiprināt iekšējo kontroli, lai nodrošinātu patērētāju pasargāšanu no riskiem. Regulējums izvirzīs kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem prasības izpildīt augstus finanšu pakalpojumu standartus un ieviesīs vienotus noteikumus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju darbībai Eiropas Savienības (ES) valstīs. MiCA regula atbalstīs inovāciju attīstību un godīgu konkurenci tirgū, izveidojot tvērumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai un emisijai. Atbalstot inovācijas, MiCA regula...

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi un 22. februārī atklājusi pirmās trīs Atveseļošanas fonda atbalsta programmas uzņēmējdarbības digitalizācijai, kuru ietvaros plānots sniegt atbalstu komersantiem 95,14 miljonu EUR apmērā. Uzņēmumu digitālās transformācijas sekmēšanai EM kopumā ieviesīs piecas jaunas Atveseļošanas fonda atbalsta programmas. Līdz ar to periodā līdz 2026. gada 30. jūnijam kopumā plānots sniegt atbalstu vismaz 7000 komersantiem, uzņēmējdarbības digitālajā transformācijā, kā arī digitālo pakalpojumu un nepieciešamo spēju un prasmju attīstībā kopumā ieguldot 139,4 miljonus EUR Atveseļošanas fonda investīcijas. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre: “Lai nodrošinātu digitālo pāreju, Latvijas Atveseļošanas un noturības plānā ir paredzēti vairāk nekā 365 miljoni eiro jeb 21% no kopējā finansējuma apjoma. Reformas un investīcijas jāveido tā, lai veicinātu digitālo pārkārtošanos gan individuālā, gan uzņēmējdarbības un publiskā sektora līmenī. Digitālo risinājumu apgūšanas palielināšana uzņēmumos ir nepieciešama, lai veicinātu kvalitatīva darbaspēka pieejamību, uzlabotu konkurētspēju un noturību krīzes situācijās, kā arī palielinātu inovāciju līmeni”. Eiropas digitālās inovācijas centru digitālā brieduma...

Eiropas Komisija sniegusi saskaņojumu grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 866 “Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumi komersantiem un atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām”, kas paredz īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas uz Eiropas Savienības (ES) un attīstītajām OECD valstīm termiņa pagarinājumu, līdz ar to Latvijas komersanti līdz 2023. gada. 31. decembrim varēs saņemt īstermiņa eksporta kredītu garantijas neatkarīgi no eksportējošā uzņēmuma lieluma un (pircēja) debitora valsts, izņemot garantijas netiks sniegtas darījumiem ar Krieviju un Baltkrieviju. “Lai noturētu un sekmētu kopējo tautsaimniecības stabilitāti, turpināsim sniegt atbalstu uzņēmējiem, kuriem Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā radītā situācija ir būtiski mainījusi esošo saimniecisko darbību un koriģējusi izaugsmes plānus. Esam pagarinājuši Altum eksporta garantiju programmas termiņu, lai šī brīža ģeopolitiskajā situācijā eksportējošiem uzņēmumiem palīdzētu pārorientēties un stabilizēt situāciju ar saimnieciskās darbības izaicinājumiem,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Kā zināms, Latvijā valsts atbalstu eksporta darījumiem finanšu instrumentu veidā sniedz finanšu institūcija Altum, nodrošinot eksportējošiem saimnieciskās darbības...

Tiesībsargs pētījumā “Banku pakalpojumu piekļūstamība” secina, ka banku piekļūstamība cilvēkiem ar invaliditāti ir jāuzlabo, tomēr pozitīvi, ka vērojami arī labās prakses piemēri. Pētījumā vērtēts gan normatīvais regulējums, gan aptaujātas cilvēku ar invaliditāti organizācijas un bankas. Tā autore ir Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Anete Ilves. “Teju ikdienu mēs katrs izmantojam bankas pakalpojumus, bet vai vienmēr aizdomājamies, cik tie ir piekļūstami? Cik labvēlīgā vai nelabvēlīgā situācijā ir cilvēki ar invaliditāti un citas mazāk aizsargātās sabiedrības grupas? Vai cilvēks ratiņkrēslā vispār var aizsniegt bankomāta tastatūru, un vai internetbankā var orientēties arī cilvēki ar redzes traucējumiem? Ikvienam no mums ir tiesības saņemt pakalpojumu sev ērtā un saprotamā veidā. Jāuzteic tās bankas, kas ikdienā domā, kā uzlabot esošo situāciju, tomēr daudzi mājasdarbi vēl ir tikai priekšā,” uzsver tiesībsargs Juris Jansons. Tiesībsarga veiktais pētījums norāda uz tiem problēmaspektiem, kas bankām ir jāveic jau tuvākajā laikā, lai cilvēki ar invaliditāti bankas pakalpojumus varētu...

Latvijas Banka 8. februārī no plkst. 9.00 līdz 16.00 rīko Latvijas kapitāla tirgus forumu 2023 "Izaugsmei patīk uzņēmīgie". Foruma mērķis ir veicināt ekspertu diskusijas un institūciju sadarbību, lai attīstītu Latvijas kapitāla tirgu un pēc iespējas plašāk izmantotu tā potenciālu. Forumu atklās Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētāja Verena Rosa un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Vairāk nekā 20 nozares eksperti un viedokļu līderi četrās paneļdiskusijās spriedīs par privāto investoru un uzņēmumu iespējām Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, kā arī šo tirgu iezīmēm un attīstības iespējām Eiropas mērogā. Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile uzsver: "Latvijas kapitāla tirgus attīstība arī pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) integrācijas Latvijas Bankā ir būtisks un prioritārs mūsu darba virziens. Mēs, aktīvi uzrunājot un iesaistot partnerus, turpinām darbu, lai vietējais kapitāla tirgus būtu vēl pievilcīgāks gan investoriem, gan uzņēmējiem." Forums notiks divās daļās. Pirmajā daļā tiks vērtētas privāto investoru iespējas Eiropas Savienībā. Paneļdiskusijā "Investīcijas...

Otrdien, 17. janvārī, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Vērtspapīrošanas likumprojektu un ar to saistīto likumprojektu pakotni, kas paredz radīt tiesiskus priekšnoteikumus vērtspapīrošanas darījumu veicināšanai Latvijā. Likumprojekta pieņemšana aktivizēs Latvijas kapitāla tirgu, atvieglojot iespējas veikt vērtspapīrošanas darījumus. 2019. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā tika pieņemts tiesiskais ietvars vērtspapīrošanas jomā. Lai nodrošinātu regulas tiešu piemērojamību, likumprojekts paredz noteikt, ka kompetentā iestāde uzraudzības jomā ir Latvijas Banka. Likumprojektā iekļauts regulējums, kas nosaka vērtspapīrošanas sabiedrības dibināšanas, darbības un darbības izbeigšanas kārtību Latvijā. Tāpat likumprojekts regulē vērtspapīrošanā iesaistīto subjektu atbildības jautājumus, nodrošinot regulas normu saskaņotību ar administratīvās atbildības sistēmu Latvijā. Likumprojekta sākotnējais darba materiāls tika sagatavots sadarbībā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, kas tālāk tika pilnveidots un papildināts sadarbībā ar Finanšu nozares asociācijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas ekspertiem un saskaņots ar Tieslietu ministriju. Vērtspapīrošana ir darījums vai shēma, kas aizdevējam, piemēram, kredītiestādei vai komercsabiedrībai dod iespēju refinansēt aizdevumu, riska darījumu vai debitoru...

Valsts attīstības finanšu institūcija ALTUM informē par atbalsta programmām, kādas var izmantot gan biznesa attīstībai, gan iedzīvotāju sadzīves vajadzībām. Atbalsts Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku mazināšanai Aizdevumu un garantiju finanšu instrumenti Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai būs pieejami visu 2023. gadu. To paredz 2022. gada 20. decembrī valdībā apstiprinātie programmas noteikumu grozījumi. Līdz 2022. gada beigām piešķirti ir 15 aizdevumi par kopējo summu 5,5 miljoni eiro. Aizdevumu pieteicēji pārstāv ļoti daudzveidīgas tautsaimniecības nozares – pieteikumi ir gan apstrādes rūpniecības nozarēs - t.sk. pārtikas, gan dzērienu ražošana, ķīmisko produktu ražošana un apstrāde. Tāpat ir saņemti pieteikumi lauksaimniecības produktu pārstrādes, kā arī primārās lauksaimniecības jomā. Visvairāk aizdevuma pieteikumu apstiprināti Rīgas reģionā, taču apstiprināti aizdevumi arī klientiem Latgales, Zemgales, Kurzemes reģionos. ES Atveseļošanās fonda programmas 2022. gadā ALTUM kopā ar Ekonomikas ministriju sagatavoja un sāka īstenot trīs jaunas Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās fonda aizdevumu programmas ar kapitāla atlaidi:...