FINANSES

Ministru kabinets 1. jūnija sēdē apstiprināja papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 2,19 milj.eiro apmērā eksporta darījumu apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšanai Latvijas uzņēmumiem. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 866 "Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumi komersantiem un atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām". Papildu finansējuma piešķiršana labvēlīgi ietekmēs Latvijas eksportētājus, palīdzot tiem pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes, kā arī ģeopolitiskās situācijas sekas. Piedāvātās garantijas samazinās uzņēmējiem starptautisko darījumu riskus, kuri ir pieauguši, saskaroties ar nenoteiktību starptautiskajos tirgos. Ekonomikas ministrijas 2023. gada valsts budžeta viena no pasākuma prioritātēm ir uzņēmumu izaugsmes, konkurētspējas un finansējuma pieejamības veicināšana. Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, Latvijas eksports 2023. gada pirmajā pusē turpināja palielināties, tomēr pieauguma temps kļūst arvien vājāks. Pirmajā pusgadā eksporta vērtība palielinājās par 3% jeb par 46 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusi, tādējādi sasniedzot 1570 miljonus eiro. Kopumā tā ir pozitīva ziņa, kas liecina par to, ka...

Atšķirībā no kaimiņvalstīm, kas jau sākušas izjust globālās vides pasliktinājumu un pirmajā ceturksnī piedzīvojušas visai būtiskus ekonomikas kritumus, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, palielinājies par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 31. maijā publiskotie dati. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, ekonomika ir augusi par 0,6% pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem. Ekonomikas izaugsmi nodrošinājusi pakalpojumu nozaru tālāka atjaunošanās pēc pandēmijas laika ierobežojumiem un spēcīga privātā patēriņa saglabāšanās, pateicoties labvēlīgajiem laika apstākļiem apkures sezonā un valsts atbalsta pasākumiem, patērētāju konfidencei pēc krasā krituma pagājušā gada vidū arvien uzlabojoties. Būtiska loma bijusi arī investīciju un būvniecības nozares kāpumam, kas pēc pēdējo gadu pastāvīgā krituma šogad pirmajā ceturksnī beidzot atguvusies, salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni uzrādot spēcīgu 17% pieaugumu. Ļoti veiksmīgi turpina strādāt informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare, kas gada laikā augusi par 12,2%. Vienlaikus apstrādes rūpniecības rezultātos jau sākusi izpausties ārējā pieprasījuma samazināšanās, ekonomikas...

Lai veicinātu kreditēšanas aktivitātes un apjomu kāpumu, atjaunojoties ekonomikas izaugsmei, Finanšu nozares asociācija ir sagatavojusi pasākumu plānu kreditēšanas veicināšanai. Nozare definējusi trīs prioritāros virzienus, kuros saredz lielāko kreditēšanas potenciālu – tie ir daudzdzīvokļu māju siltināšanas pasākumi, zaļā kreditēšana, kā arī privātās un publiskās partnerības projektu finansēšana. Pēc nozares aprēķiniem finanšu sektorā šo virzienu kreditēšanai 2023. gadā pieejami 3,3 miljardi eiro. Lai panāktu kreditēšanas uzrāvienu, nepieciešama spēcīgāka un efektīvāka visu pušu sadarbība, tāpēc nozare atzinīgi vērtē tematisku darba grupu veidošanu ar Finanšu ministriju un Latvijas Banku, lai identificētu izaicinājumus un izstrādātu konkrētu pasākumu plānu nozaru griezumā. Viens no prioritārajiem virzieniem ir pieprasījuma kāpināšana pēc daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programmā pieejamā finansējuma – programmai ir liels kreditēšanas potenciāls, taču ir nepieciešams veikt vairākus mājasdarbus. Lai atslogotu iedzīvotājus no birokrātiskā sloga un motivētu viņus iesaistīties sava īpašuma uzlabošanā, vajadzīgs konstruktīva sadarbība ar pašvaldību, tai uzņemoties projektu vadīšanas kompetenci. Bankas, savukārt, ir gatavas meklēt labākos risinājumus ilgtspējīgu...

Ministru kabinets (MK) 2. maijā izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par turpmākajiem rīcības virzieniem ilgtspējīgu finanšu jomā". Ziņojumā norādīts, ka ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai jānodrošina stabils un ilgtspējīgs kapitāls un finansējums. Ilgtspējīgam finansējumam ir būtiska nozīme, īstenojot izvirzītos politikas mērķus gan atbilstoši Eiropas zaļajam kursam, gan starptautiskajām saistībām attiecībā uz klimata un ilgtspējības mērķiem. Tāpat ilgtspējīgs finansējums ietver pārredzamību attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar vides, sociālajiem un pārvaldības faktoriem, kas var ietekmēt finanšu sistēmu. “Finanšu tirgus dalībniekiem un privātajam kapitālam ir būtiska loma, lai panāktu un stiprinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti un veicinātu lielāku pārredzamību un ilgtermiņa skatījumu ekonomikā. Ilgtspējīgu finanšu produktu un pakalpojumu pieejamība veicinātu ieguldītāju uzticēšanos un izpratni par ilgtspējīgas darbības kritērijiem. Savukārt investoriem un uzņēmumiem tas palīdzētu plānot pāreju uz ilgtspējīgām darbībām un sniegtu pienesumu Latvijas virzībai uz zaļo kursu,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Ziņojumā definēti vairāki priekšlikumi rīcībai, lai turpinātu nodrošināt un...

Finanšu ministrijas (FM) un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāvji 21. aprīlī tikās ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām, lai padziļināti diskutētu par iespējamajiem labākajiem risinājumiem Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma izmantošanai inovāciju un digitālās transformācijas programmas projektu īstenošanā. “Efektīvam ES fondu investēšanas procesam ir būtiska sadarbība starp uzņēmējiem, iesaistītajām valsts institūcijām un ES institūcijām. Šodien tikšanās laikā skaidri definējām akūti risināmos jautājumus un vienojāmies, ka šāds formāts ir efektīvs veids problemātisku jautājumu savlaicīgai risināšanai. Atklātas sarunas starp visām iesaistītajām pusēm ir priekšnosacījums efektīvai un cieņpilnai sadarbībai,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens. FM ieskatā veiksmīga un uz dialogu vērsta sadarbība ar uzņēmējiem ir prioritāra, lai jebkurā jomā, ne tikai ES fondu projektu ieviešanā, radītu visaugstāko pievienoto vērtību mūsu valsts tautsaimniecības attīstībai un ekonomikas transformācijai. Šajā konkrētajā gadījumā, uzklausot gan uzņēmēju pārstāvjus, gan ES fondu kontrolējošās iestādes – CFLA un Revīzijas iestādes viedokli – ir skaidrs, ka mērķis visām iesaistītajām pusēm ir viens – efektīva...

Ministru kabinets 18. aprīlī apstiprināja un 21. aprīlī stājas spēkā Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie jaunie noteikumi “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”. Noteikumi sagatavoti, ņemot vērā Eiropas Komisijas apstiprināto Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu 2023. - 2027. gadam, kas paredz būtiskas izmaiņas atbalsta maksājumos. Jaunajos noteikumos paredzēti Eiropas Savienības (ES) tiešo maksājumu 24 atbalsta pasākumi. To īstenošanai Latvijai piecu gadu periodam, no 2023. līdz 2027. gadam, paredzētais kopējais ES finansējums ir 1,714 miljardi eiro. 2023. gadā paredzēts kopējais ES tiešo maksājumu finansējums 331 miljoni eiro, kas tiek sadalīts šādiem atbalsta pasākumiem: ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts - 48% jeb 159,1 miljoni eiro; ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts - 9% jeb 29,5 miljoni eiro; maksājums mazajiem lauksaimniekiem - 2% jeb 7,7 miljoni eiro; ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem - 0,7% jeb 2,3 miljoni eiro; sešas ekoshēmas par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības prakšu īstenošanu - 25% jeb 82,8 miljoni eiro; 14 saistītā ienākumu atbalsta...

Lai nodrošinātu komercbanku klientiem pilnīgāku informāciju par komercbanku sniegtajiem pakalpojumiem, Latvijas Banka sākusi publicēt regulāru pārskatu par komercbanku piedāvātajām noguldījumu procentu likmēm, tādējādi veicinot konkurenci un to iespējas izvēlēties izdevīgāku pakalpojumu sniedzēju. Pārskats par komercbanku piedāvātajām noguldījumu likmēm atrodams Latvijas Bankas mājas lapā, un tiek aktualizēts reizi nedēļā (nedēļas pirmajā darbadienā). Komercbanku klienti – mājsaimniecības un nefinanšu sabiedrības – vienuviet var iepazīties ar šādu informāciju par kredītiestāžu piedāvātajām noguldījumu procentu likmēm: termiņnoguldījumiem mājsaimniecībām; krājkontiem mājsaimniecībām; noguldījumu procentu likmēm nefinanšu sabiedrībām. Latvijas Banka datus par kredītiestāžu piedāvātajām noguldījumu procentu likmēm apkopo, izmantojot katras kredītiestādes tīmekļvietnē publicēto informāciju par tās piedāvātajām noguldījumu procentu likmēm. Visa informācija par noguldījumu nosacījumiem – katras kredītiestādes tīmekļvietnē. Latvijas Banka informāciju tabulā atjauno vismaz reizi nedēļā, nedēļas pirmajā darbdienā. Informācija no kredītiestāžu tīmekļvietnēm tiek iegūta automatizēti. Apkopojumā redzami šādi dati: Kredītiestāžu piedāvātās noguldījumu procentu likmes mājsaimniecībām: termiņdepozīti Kredītiestāžu piedāvātās noguldījumu procentu likmes mājsaimniecībām: krājkonti Kredītiestāžu piedāvātās noguldījumu procentu...

Šis un, visticamāk, arī nākamie gadi būs lielas ekonomiskās, politiskās un fiskālās nenoteiktības laiks, un fiskālās politikas veidotājiem ir jāspēj tikt galā ar būtiskiem izaicinājumiem, lai nepasliktinātu budžeta bilanci un nepalielinātu valsts parādu. Uz to Uzraudzības starpziņojumā par Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Latvijas Stabilitātes programmu 2023. - 2026. gadiem (turpmāk - Stabilitātes programma), norāda Fiskālās disciplīnas padome (turpmāk - Padome). Kā uzsver Padome, globālie riski turpina ietekmēt Latviju, no kuriem būtiskākais ir ģeopolitikās konfrontācijas turpināšanās un saasināšanās. Pieaug arī globālā finanšu sektora riski, kas saistīti ar ļoti straujo procentu likmju kāpumu īsā periodā, kas nesen izraisīja turbulenci finanšu tirgos. Augstas nenoteiktības periods skar lielāko daļu pasaules valstu un ir asi izjūtams arī Baltijas valstīs un Eiropas Savienībā (ES), kur augstā inflācija un ģeopolitiskā spriedze slāpē izaugsmi. Šādos apstākļos valdībai ir jāspēj ātri reaģēt uz situāciju, palīdzēt krīzes skartajām iedzīvotāju grupām un veicināt investīcijas, kas kāpinātu produktivitāti un nodrošinātu digitālo un zaļo transformāciju....

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) informē, ka 2022. gadā ir pieaudzis juridiskās personas maksātnespējas procesu skaits un vērojama tendence samazināties pasludināto fizisko personu maksātnespējas procesu skaitam. Tāpat pieaudzis ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu skaits. Komersanti savas uzņēmējdarbības glābšanai no finansiālām grūtībām aizvien vairāk izvēlas likumā nostiprinātu procedūru – tiesiskās aizsardzības procesu. Tomēr krities ir to gadījumu skaits, kad tiesa pēc lietas ierosināšanas ir pasludinājusi tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu, un vairumā gadījumu iemesls ir kreditoru atteikums saskaņot tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. 2022. gadā ir uzlabojušies tādi maksātnespējas procesa rādītāji, kā atgūstamība (angļu val. recovery rate) un izmaksas. Tomēr ir vērojama tendence palielināties maksātnespējas procesa ilgumam, un nemainīgs ir rādītājs, kurš raksturo to gadījumu skaitu, kad maksātnespējas procesā tiek sastādīts ziņojums par mantas neesamību jeb parādnieka mantas apmērs ir mazāks par maksātnespējas procesa depozīta apmēru. Skaidrojums šiem rādītājiem meklējams apstākļos, kas norisinājušies pirms maksātnespējas procesa, laikā, kad parādnieks nodarbojās ar saimniecisko darbību. Analizējot konkrētus gadījumus,...

Latvijas Banka, pamatojoties uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu anulēt Baltic International Bank SE licenci, ir sagatavojusi pieteikumu tiesai par Baltic International Bank SE likvidācijas procesa uzsākšanu. Pieteikums 15. martā tika iesniegts Ekonomisko lietu tiesā, vienlaikus lūdzot tiesu lemt par bankas likvidatora, zvērināta advokāta Olava Cera, iecelšanu. Lēmumu par likvidācijas pieteikuma iesniegšanu un likvidatora amata kandidāta apstiprināšanu ieteikšanai tiesai pieņem Latvijas Bankas uzraudzības komiteja. Iepriekš vēstīts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2022. gada 12. decembrī atzina Baltic International Bank SE par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās (angļu valodā – failing or likely to fail), un lēma neveikt Baltic International Bank SE noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai. Rūpējoties par Latvijas finanšu sektora stabilitāti un bankas klientu interešu aizsardzību, FKTK padome 2022. gada 12. decembrī ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu Baltic International Bank SE, savukārt ECB 2023. gada 10. martā pieņēma...

Uzsākot Latvijas Stabilitātes programmas 2023.-2026. gadam sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2026. gadam. Atbilstoši atjaunotajām prognozēm, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023. gadā saglabāsies pagājušā gada līmenī, bet 2024. gadā gaidāma ekonomikas izaugsme 2,0% apmērā. Salīdzinot ar iepriekšējām, 2022. gada decembra sākumā izstrādātajām prognozēm, IKP pieauguma prognoze 2023. gadam ir palielināta par 0,6 procentpunktiem, bet 2024. gadam IKP pieaugums prognozēts par vienu procentpunktu mazāks nekā pagājušā gada decembrī. Divos nākamajos gados – 2025. un 2026. gadā – ekonomikas izaugsme tiek prognozēta attiecīgi 2,9% un 2,8% apmērā. Ekonomikas izaugsmes prognozes paaugstināšana 2023. gadam saistīta ar nedaudz labāku Latvijas ekonomikas attīstību pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, kā arī 2022. gadā kopumā, IKP pieaugot par 2,0%. Siltā ziema un valsts atbalsta pasākumi ir mīkstinājuši energoresursu cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību patēriņu, un pēdējo mēnešu laikā nedaudz uzlabojušās arī Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstu un eirozonas attīstības prognozes 2023. gadam. Vienlaikus...

Tehnoloģijām turpinot attīstīties, uzņēmumi saskaras ar arvien lielākiem drošības riskiem. Jo, ja agrākais ļaundaris bija vietējais zaglis vai huligāns, tad vispasaules tīmeklis pavēris uzņēmumus vispasaules ļaundariem. Baltijas reģions šajā tendencē nav izņēmums. Šajā rakstā izklāstīti pieci galvenie uzņēmumu drošības riski Baltijas reģionā, par kuriem uzņēmumiem būtu jāzina, lai savu misiju nepārvērstu par “demisiju”. Kiberuzbrukumi Līdz ar digitālā laikmeta attīstību kiberuzbrukumi ir kļuvuši par vienu no galvenajiem draudiem uzņēmumu drošībai Baltijas reģionā. Šie uzbrukumi var būt gan pikšķerēšanas krāpšanas un ļaunprātīgas programmatūras, gan sarežģītāki hakeru uzbrukumu mēģinājumi. Taču īpaši kara gadā ir izgaismojusies Krievijas un tās sabiedroto valstu tendence uzbrukt pēc iespējas plašākam upuru lokam ar mērķi panākt plašāku sabiedrības destabilizāciju un neapmierinātības pieaugumu. Pavisam nesen SIA Tet vēstīja, ka 2022. gadā pakalpojumu atteices uzbrukumu skaits audzis par 30%, bet vēstules ar vīrusa pazīmēm palielinājušās par 28%. Šī tendence noteikti nemazināsies. Iekšējie draudi Diemžēl ne visi drošības draudi nāk no ārējiem avotiem. Uzņēmumiem...

Par vienu no galvenajām Latvijas ekonomikas atpalicības problēmām tiek uzskatīta uzņēmumu vājā kreditēšana (šis faktors vien samazina ekonomikas izaugsmi par ~0,8% no IKP ik gadu, pēc Latvijas Bankas dažus gadus seniem aprēķiniem). Vai valstij iespējams ko darīt? Piemēram, radīt instrumentus, kas stimulētu banku motivāciju kreditēt (līdzīga pieredze ir citās valstīs)? Finanšu ministrija (FM) atbildē portālam BilancePLZ norāda, ka no valsts puses kreditēšanas situāciju varot ietekmēt tikai ar ļoti netiešiem, vispārējiem paņēmieniem: "Komercbanku vietā nevaram pieņemt lēmumu, kreditēt vai nē un ar kādiem nosacījumiem. Tas ir pašu komercbanku darbības stratēģijas jautājums. Tas, ko varam darīt no valsts puses, ir: aktivizēt konkurenci banku sektorā (t.sk., jaunu tirgus dalībnieku ienākšana; regulējuma atvieglošana, ja iepriekš tas bijis pārāk konservatīvs; regulējuma un industrijas standarta pārmaiņas, kas mazina šķēršļus banku klientiem mainīt banku, piemēram, attiecībā uz fiksētām komisijas maksām); sekmēt prognozējamu un reģionāli konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi (t.sk., ēnu ekonomika, korupcija, uzņēmumu pārvaldība, tiesu sistēmas kapacitāte ātri, efektīvi un...

Eiropas Komisija 2023. gadā plāno apstiprināt jauno regulējumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas jomā – MiCA (Markets in Crypto-Assets) regulu. Regulējuma mērķis ir nodrošināt augstus finanšu pakalpojumu standartus un caurspīdīgumu kriptoaktīvu pakalpojumu jomā, kā arī aizsargāt patērētājus un nodrošināt stabilitāti finanšu sistēmā, informē Marine Krasovska, Latvijas Bankas Finanšu tehnoloģiju uzraudzības pārvaldes vadītāja, norādot, ka pašlaik kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšana Latvijā nav regulēta un tā var radīt finanšu riskus patērētājiem, tai skaitā risku neatgriezeniski zaudēt neregulētās platformās ieguldītos līdzekļus vai risku kļūt par upuriem krāpnieku shēmās. MiCA regulējums noteiks vienotus noteikumus un standartus, kā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem aizsargāt un pārvaldīt klientu naudu un stiprināt iekšējo kontroli, lai nodrošinātu patērētāju pasargāšanu no riskiem. Regulējums izvirzīs kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem prasības izpildīt augstus finanšu pakalpojumu standartus un ieviesīs vienotus noteikumus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju darbībai Eiropas Savienības (ES) valstīs. MiCA regula atbalstīs inovāciju attīstību un godīgu konkurenci tirgū, izveidojot tvērumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai un emisijai. Atbalstot inovācijas, MiCA regula...

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi un 22. februārī atklājusi pirmās trīs Atveseļošanas fonda atbalsta programmas uzņēmējdarbības digitalizācijai, kuru ietvaros plānots sniegt atbalstu komersantiem 95,14 miljonu EUR apmērā. Uzņēmumu digitālās transformācijas sekmēšanai EM kopumā ieviesīs piecas jaunas Atveseļošanas fonda atbalsta programmas. Līdz ar to periodā līdz 2026. gada 30. jūnijam kopumā plānots sniegt atbalstu vismaz 7000 komersantiem, uzņēmējdarbības digitālajā transformācijā, kā arī digitālo pakalpojumu un nepieciešamo spēju un prasmju attīstībā kopumā ieguldot 139,4 miljonus EUR Atveseļošanas fonda investīcijas. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre: “Lai nodrošinātu digitālo pāreju, Latvijas Atveseļošanas un noturības plānā ir paredzēti vairāk nekā 365 miljoni eiro jeb 21% no kopējā finansējuma apjoma. Reformas un investīcijas jāveido tā, lai veicinātu digitālo pārkārtošanos gan individuālā, gan uzņēmējdarbības un publiskā sektora līmenī. Digitālo risinājumu apgūšanas palielināšana uzņēmumos ir nepieciešama, lai veicinātu kvalitatīva darbaspēka pieejamību, uzlabotu konkurētspēju un noturību krīzes situācijās, kā arī palielinātu inovāciju līmeni”. Eiropas digitālās inovācijas centru digitālā brieduma...