FINANSES

Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programma 2016.-2023. gada periodam tuvojas noslēgumam. Līdz 1. oktobrim jāpaspēj pabeigt būvdarbus, tos nodot ekspluatācijā un visus projekta dokumentus iesniegt ALTUM, norāda Ieva Vērzemniece, ALTUM energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja. Iepriekšējā perioda programmā, kas finansēta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda resursiem, kopumā ir iesniegti gandrīz 1000 projekti. Realizāciju uzsāka 623 projekti, kuri šobrīd atrodas dažādās stadijās – pilnībā ir pabeigti 405, projekta dokumentāciju par nodošanu kārto 35 projekti, bet būvniecības stadijā – 183. Ja māja termiņus neievēro un laikā neiesniedz visus dokumentus, Eiropas Savienības (ES) fondu nauda projekta atbalstam būs zaudēta – pat ja renovācijas darbi ir pabeigti, dzīvokļu īpašniekiem var nākties atdot jau renovācijas darbos iztērētos granta līdzekļus. Energoresursu cenu izmaiņas interesi par energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un ES un valsts atbalsta izmantošanu būtiski palielināja jau pagājušajā gadā. Daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji ir sapratuši, ka laikā, kad energoresursu cenas ir lielas un gaidāmi augsti apkures rēķini, ieguldīt energoefektivitātē ir izdevīgi,...

Latvijas bankās 2023. gada 2. ceturksnī pieaudzis kopējais kredītportfelis, t.sk. rezultāti uzrāda kreditēšanas apjomu kāpumu gan mazo un vidējo (MVU), gan lielo uzņēmumu segmentā, informē Finanšu nozares asociācija. Bankas turpina piešķirt finansējumu uzņēmumiem gan Rīgā, gan ārpus tās. Līdz šī gada jūnija beigām uzņēmumiem, kas reģistrēti ārpus Rīgas, piešķirtais kredītu apjoms ir 39% no kopējā kredītu apjoma. Pretēji bieži izskanējušiem viedokļiem, finansējot uzņēmumus, bankas nevērtē uzņēmuma atrašanās vietu. Bankas izvērtē, kam aizdod naudu un kā uzņēmums aizdevumu spēs apmaksāt, detalizētāk vērtējot uzņēmumu īpašniekus, viņu reputāciju, uzņēmuma korporatīvo pārvaldību, uzņēmuma finanšu stāvokli un prognozes par attīstību nākotnē. Izsniegto kredītu apjoms sasaucas ar uzņēmumu finanšu stiprumu Rīgā un reģionos, proti, Centrālās statistikas pārvaldes 2021. gada dati norāda, ka Rīgā ir 66% no uzņēmumu apgrozījuma un 52% no uzņēmumu kapitālieguldījumiem materiālās lietās. Šī gada 2. ceturksnī gandrīz pusi no izsniegtajiem kredītiem no jauna piešķirtajā finansējumā MVU segmentā veidoja līzingi, turklāt pieaudzis arī izsniegto apgrozāmo...

Turpinot īstenot stratēģisko lēmumu sašaurināt savu ģeogrāfisko klātbūtni, lai vienkāršotu un fokusētu savu darbību, Eiropas vadošais kredītu pārvaldības uzņēmums ir nolēmis pārtraukt darbību Baltijā.Šāds lēmums seko jau iepriekš izziņotajai aiziešanai no Brazīlijas tirgus, tādējādi samazinot kopējo jurisdikciju skaitu no 25 uz 21. 100% SIA Intrum Latvia, AS Intrum Estonia un UAB Intrum Lietuva kapitāldaļas, ieskaitot klientu apkalpošanas plataformas un investīciju portfeļus, iegādājās viens no Baltijas lielākajiem parādu atgūšanas un parādu iegādes tirgus spēlētājiem – Aktiva Finance Group. Paredzams, ka Latvijā un Igaunijā darījums pilnībā tiks noslēgts šī gada trešajā ceturksnī, bet Lietuvā -šī gada ceturtajā ceturksnī. "Jurisdikciju skaita samazināšana ļauj mums koncentrēt savus resursus mūsu stratēģiskajos un dažos izvēlētajos taktiskajos tirgos. Mūsu ambīcija ir izveidot mērķtiecīgāku organizāciju, koncentrējoties uz tirgiem, kuros varam sasniegt līderpozīcijas gan klientu apkalpošanā, gan portfeļu iegādē, radot pamatu lielākiem komerciāljiem panākumiem un rentabilitātei, uzsvēris Andrés Rubio, Intrum prezidents & CEO. “Intrum operāciju iegāde Baltijā atbilst mūsu stratēģijai...

No 2023. gada 20. septembra līdz 20. oktobrim jaunie lauksaimnieki var pieteikties atbalstam pasākumā “Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai”, informē Lauku atbalsta dienests (LAD). Publiskais finansējums ir 7,48 miljoni eiro. Maksimālā atbalsta summa ir 40 000 eiro ar 100% atbalsta intensitāti, to var saņemt vismaz divos maksājumos: 80% avansā un 20% pēc darījuma darbības plāna pabeigšanas. Pasākuma mērķis ir sekmēt gados jaunu cilvēku iesaistīšanos lauksaimniecībā, nodrošināt darbaspēka atjaunošanos un paaudžu nomaiņu lauksaimniecības sektorā. Atbalstīt gados jaunu cilvēku vēlmi saimniekot, lai ražotu lauksaimniecības produkciju vai savā īpašumā pārņemtu esošu saimniecību. Šī ir pirmā projektu pieņemšanas kārta jaunajiem lauksaimniekiem 2023.-2027. gada periodā. Ir vairākas izmaiņas atbalsta saņemšanas nosacījumos. Vairs nav spēkā nosacījums sākotnējam minimālajam saimniecības lielumam, var tikai uzsākt saimniecisko darbību. Saimnieciskās darbības ilgums pirms projekta iesniegšanas var būt ne lielāks par pieciem gadiem, iepriekšējā periodā tie bija divi gadi. Jaunais lauksaimnieks var pārņemt visu saimniecību vai tās daļu, t.sk., ražošanas resursus. Ja...

No 2023. gada 6. oktobra līdz 6. novembrim lauksaimnieki var pieteikties atbalstam pasākumā “Atbalsts ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās”, informē Lauku atbalsta dienests (LAD). Kopējais publiskais finansējums ir 5 miljoni eiro. Atbalstu var saņemt jaunas un lietotas (ne vecākas par pieciem gadiem) tehnikas un iekārtu iegādei, ilggadīgo stādījumu ierīkošanai, preventīvu pasākumu īstenošanai, investīcijām klimata pārmaiņu samazināšanā, būvniecībai un zemes un ēku iegāde. Pasākuma mērķis ir atbalstīt mazo lauku saimniecību attīstību, lai veicinātu to konkurētspēju, palielinot ražošanas produktivitāti un efektivitāti. Šī ir pirmā jaunā 2023.-2027. plānošanas perioda projektu iesniegšanas kārta minētajā pasākumā, tāpēc ir vairākas būtiskas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējā perioda nosacījumiem. Svarīgi! Lai sagatavotu projektu, pretendentiem nav jāpiesaista konsultants. Vairs nav jāievēro nosacījums sākotnējam minimālajam saimniecības lielumam, var uzsākt lauksaimniecisko ražošanu. Kopējā īpašumā esošās un nomātās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība nevar pārsniegt 100 ha. Šis ir investīciju pasākums, tāpēc pretendents veic ieguldījumus, pēc kuriem attiecīgi atgriež atbalstu 50% vai 85% apmērā. Uz atbalstu...

Eurostat ātrā novērtējuma dati liecina, ka inflācijas līmenis Latvijā pārliecinoši samazinās, tomēr joprojām ir augstāks nekā eirozonā. Latvijā gada inflācija jūnijā, pēc Eurostat ātrā novērtējuma, bija sagaidīta 8,1% līmenī, samazinoties par 4,2 procentpunktiem, kas ir straujākā samazināšanās Baltijas valstīs. Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka jūnijā Latvijas inflācijas līmenis pazeminājies vēl straujāk - līdz 7,2%. Fiskālās disciplīnas padome (FDP) vērš uzmanību uz to, ka daudzās nozarēs ir jūtama darbaspēka ierobežotā pieejamība. Bezdarba līmenis jūnija beigās bija 5,5% un tas palicis nemainīgs kopš maija, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Darbaspēka trūkums ir viens no būtiskākajiem riskiem produktivitātes celšanai un ekonomikas izrāvienam. Statistikas dati liecina, ka vidējā mēneša bruto darba samaksa pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 12,4%. Šādai situācijai attīstoties, var pastiprināties negatīva ietekme uz konkurētspēju. Pašlaik darba samaksas pieaugums daļēji kompensē strādājošo ienākumu sarukumu, kas radās uz iepriekš augstā inflācijas fona, tomēr pastiprina algu un...

Ministru kabineta 13. jūlija sēdē apstiprināta jauna Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda atbalsta programma Latvijas maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai, kuru ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Atbalsta programmas kopējais finansējums ir 73,38 miljoni eiro. Atbalsta programmas mērķis ir nodrošināt finansējuma pieejamību biznesa idejas īstenošanai un uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā. Programma veicinās aktivitātes, kas vērstas uz inovatīvo komersantu īpatsvara paaugstināšanu ekonomikā un sekmē uzņēmējdarbību, kas vērsta uz augstu pievienoto vērtību radīšanu vidēji augsto un augsto tehnoloģiju jomā un radošo industriju jomā, un veicina eksporta pieaugumu atbalstītajos uzņēmumos, tādējādi sniedzot ieguldījumu Nacionālās industriālās politikas Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā. "Jaunās atbalsta programmas ieviesīsim pakāpeniski, lai neveidotos pārrāvumi starp iepriekšējā perioda programmām. Valdībā apstiprinātās programmas ir vērstas uz ekonomikas transformāciju, motivējot uzņēmumus ieviest inovācijas un ražot augstas pievienotās vērtības produktus. Atbalsta programmu eksportējošajiem uzņēmumiem, kas ražo vai plāno ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību, plānojam izsludināt...

Lai pilnveidotu atsevišķus tiešo maksājumu piemērošanas noteikumus, valdība 13. jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”. Ar grozījumiem precizētas sestā laba lauksaimniecības un vides stāvokļa (6. LLVS) standarta prasības un atsevišķu ekoshēmu piemērošanas nosacījumi, kā arī paredzēts pašnodarbinātās personas atzīt par aktīviem lauksaimniekiem. Grozījums 6. LLVS nosacījumu sistēmas prasības piemērošanā paredz, ka saimniecība, kuras aramzemes un ilggadīgo stādījumu platība atrodas teritorijās ar dažādām augsnes pārklājuma prasības robežvērtībām (65% īpaši jutīgajās teritorijās, 60% vai 55% pārējās teritorijās), būs izpildījusi augsnes pārklājuma prasību, ja saimniecība kopumā būs nodrošinājusi augstākās augsnes pārklājuma robežvērtības prasības izpildi, kas noteikta kādai no teritorijām, kurā atrodas saimniecība. Jāņem gan vērā, ka īpaši jutīgajā teritorijā arī šādā gadījumā vismaz 50% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības ir jābūt ar augsnes segumu ziemas periodā. Līdzīga pieeja tiks piemērota konvencionālajām un bioloģiskajām saimniecībām, īstenojot augsnes pārklājuma prasību ekoshēmā...

Lai palīdzētu Latvijas finanšu sektora dalībniekiem izprast būtiskākās informācijas atklāšanas prasības ilgtspējas jomā, Latvijas Banka sagatavojusi skaidrojošus ieteikumus. Eiropas Savienības (ES) finanšu sektora dalībniekiem ir pienākums atklāt informāciju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Regulas (ES) 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē prasībām (SFDR). Lai Latvijas finanšu tirgus dalībnieki labāk izprastu regulējuma ilgtspējas jomā prasību ietvaru, Latvijas Banka ir sagatavojusi ieteikumus informācijas atklāšanai ieguldītājiem, iekļaujot strukturētu prasību ietvaru prasību un to savstarpējo sakarību labākai izpratnei un skaidrojot finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem, uz kādiem to piedāvātajiem produktiem attiecas SFDR prasības, kāda informācija ir jāatklāj un kādā veidā. Informācija, kas jāatklāj atbilstoši SFDR prasībām, ir paredzēta ieguldītājiem. Tāpēc finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem jānodrošina, ka informācija ir atklāta pieejamā un viegli atrodamā veidā un noformulēta klientiem saprotamā valodā. Latvijas Bankas ieteikumi sniedz detalizētu ieskatu, kāda informācija finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem...

Rīgā 5. jūlijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā no pulksten 9.00 līdz 17.00 klātienē norisināsies gadskārtējais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums 2023 (PLEIF 2023), iezīmējot tieši 10 gadus, kopš forums pirmo reizi vienuviet Rīgā pulcēja diasporas latviešu uzņēmējus no visas pasaules ar mērķi dibināt un attīstīt biznesa kontaktus ar Latvijas uzņēmējiem. Kopš tā laika PLEIF ir notikuši Rīgā, Valmierā un Melburnā, un divus gadus attālināti, izveidojot arī neatkarīgus atzarus ASV ar “Spotlight Latvia” biznesa konferencēm, kuras rīko Latvijas Tirdzniecības palāta ASV. Šī gada foruma dalībnieki diskusiju formātā pievērsīsies Latvijas ekonomikas attīstībai svarīgām nozarēm, tai skaitā biomedicīnai, medicīnas tehnoloģijām, farmācijai, zaļajām tehnoloģijām, viedajai enerģētikai, transportam un mobilitātei, lai atskatītos uz šajās nozarēs paveikto un veicinātu diskusijas par šo nozīmīgo jomu ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Konferenci atklās Valsts prezidents Egils Levits, Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdis Pēteris Blumbergs. Forumā piedalīsies augsta...

Ministru kabinets (MK) 13. jūnijā izskatīja informatīvo ziņojumu "Par Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu sākotnējā publiskā piedāvājuma fonda izveidi", kas paredz arī Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) sākotnējā publiskā piedāvājuma fonda jeb IPO finansēšanu. Tajā paredzēts izveidot finanšu instrumentu, kas nodrošinās MVU pieeju finansējumam un palīdzēs veicināt kapitāla tirgus aktivizēšanu Baltijas valstīs. Lai veicinātu uzņēmumu attīstību un kapitāla piesaisti, fonds nodrošinās finansējumu MVU sākotnējai kotēšanai un iekļaušanai Baltijas valstu vērtspapīru tirgū, prioritāri akciju tirgū (gan regulētajā tirgū, gan daudzpusējās tirdzniecības sistēmas (MTF) alternatīvajā tirgū Nasdaq Baltijas biržā). Fonds darbosies kā specializēts finanšu starpnieks, kurš veiks šādus ieguldījumus: sākotnējos publiskos vai privātajos piedāvājumos Nasdaq Baltijas biržā; pirms piedāvājuma posmā ar skaidru nolūku piemērotā laika posmā (orientējoši 12–24 mēnešos) iekļaut uzņēmumu biržas sarakstā. Fonds veiks noteiktu “enkura investora” lomu un sekmēs institucionālo un citu privāto investoru investīcijas uzņēmumos. Tāpat fonds risinās tirgus nepilnību – nepietiekamu uzņēmumu skaitu, kas izmanto biržas finansējumu. Fonds būs...

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansētās programmas noteikumiem uzņēmumi, biedrības, nodibinājumi un pētniecības organizācijas var saņemt atbalstu līdz 100 000 eiro savu digitālo projektu īstenošanai. Programmu “Atbalsts komercdarbības procesu digitalizācijai” īsteno Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Eiropas Digitālo inovāciju centru. “Digitalizācija sniedz plašas iespējas uzlabot un efektivizēt uzņēmumu darbību, tādēļ šī ir ļoti gaidīta programma. Atbalsta programma ir veidota tā, lai klienti precīzi varētu izmērīt savus ieguvumus, jo digitālā brieduma tests būs jāveic gan pirms, gan pēc projekta īstenošanas,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns, piebilstot, ka no uzņēmēju puses jau šobrīd ir liela interese par iespēju izmantot šo atbalsta instrumentu. Programmas mērķis ir veicināt digitalizāciju komercdarbībā un paaugstināt produktivitāti. Finansējumu var piesaistīt digitālo produktu, pakalpojumu, lietojumprogrammu, procesu izstrādei, ieviešanai vai pārveidošanai. Atbalsts pieejams granta veidā, kuru LIAA izmaksās pēc sekmīgas projekta īstenošanas. Atbalstu varēs saņemt tādām aktivitātēm, kuras...

Uzsākot 2024. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2023.-2026. gadam. Ņemot vērā straujāku nekā prognozēts Latvijas ekonomikas attīstību pagājušā gada beigās un šā gada pirmajā ceturksnī, iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze šim gadam ir paaugstināta līdz 1,0%. Tas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā iepriekšējās, šā gada februāra sākumā izstrādātajās prognozēs. 2024. gadā gaidāma ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās līdz 2,5%, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk, nekā tika prognozēts februāra sākumā, bet divos nākamajos gados – 2025. un 2026. gadā – ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 2,9% apmērā. Latvijas ekonomika kara un energoresursu cenu kāpuma radītās problēmas gan pērn, gan šā gada pirmajā pusē ir pārvarējusi labāk nekā sagaidīts. Siltā ziema un valsts atbalsta pasākumi ir mīkstinājuši energoresursu cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību patēriņu, pasaules tirgos ir noticis būtisks energoresursu cenu kritums un pēdējo mēnešu laikā pakāpeniski uzlabojušās arī Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstu un eirozonas attīstības prognozes 2023....

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus1. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums. Uzņēmēju noskaņojums 2023. gada maijā turpina pasliktināties apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecība ir vienīgā uzņēmējdarbības joma, kurā noskaņojums ir pozitīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati. Konfidences rādītāji (sezonāli izlīdzināti dati; saldo2, %) Skatīt OSP datubāzē: KRE020m Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums uzlabojas 2023. gada maijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 8,1, un, salīdzinot ar aprīli, tas pieauga par 1,8 procentpunktiem. Visstraujākais konfidences rādītāja pieaugums (par 17,6 procentpunktiem) bija degvielas mazumtirdzniecībā, sasniedzot vērtību 30,2. Uzņēmēju noskaņojums pārtikas mazumtirdzniecībā uzlabojies par 7,0 procentpunktiem, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā pasliktinājies par 1,3 procentpunktiem. Automobiļu pārdošanā uzņēmēju noskaņojums maijā uzlabojies par 4,6 procentpunktiem, bet to detaļu un piederumu pārdošanā, kā arī remontā...

Ministru kabinets 1. jūnijā apstiprināja vairākus Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas paredz atbalstu lauksaimniekiem: “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 30. novembra noteikumos Nr. 776 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos" 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārejas laikā 2021. un 2022. gadā””; “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē “Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai”” . Lai sekmētu ieguldījumus putnkopības un cūkkopības saimniecībās, pielāgojoties paaugstinātām labturības prasībām, mazinātu putnu gripas un Āfrikas cūku mēra riskus, veiktu ieguldījumus biodrošībā, kā arī mazinātu SEG un amonjaka emisijas, putnkopības un cūkkopības saimniecībām tiek palielināts maksimālo attiecināmo izmaksu apjoms vienam atbalsta pretendentam līdz 4 miljoniem eiro. Turpmāk tiks atbalstīta tādu iekārtu iegāde, kurām ir augstākais energoefektivitātes marķējums vai kuru energoefektivitāti apliecinājis iekārtu ražotājs, un tas sekmēs energoefektivitātes paaugstināšanu lauku uzņēmumos. Precizēti arī atbalsta saņemšanas nosacījumi kooperatīvo sabiedrību apvienībām, aptverot arī otra...