FINANSES

Eurostat ātrā novērtējuma dati liecina, ka inflācijas līmenis Latvijā pārliecinoši samazinās, tomēr joprojām ir augstāks nekā eirozonā. Latvijā gada inflācija jūnijā, pēc Eurostat ātrā novērtējuma, bija sagaidīta 8,1% līmenī, samazinoties par 4,2 procentpunktiem, kas ir straujākā samazināšanās Baltijas valstīs. Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka jūnijā Latvijas inflācijas līmenis pazeminājies vēl straujāk - līdz 7,2%. Fiskālās disciplīnas padome (FDP) vērš uzmanību uz to, ka daudzās nozarēs ir jūtama darbaspēka ierobežotā pieejamība. Bezdarba līmenis jūnija beigās bija 5,5% un tas palicis nemainīgs kopš maija, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati. Darbaspēka trūkums ir viens no būtiskākajiem riskiem produktivitātes celšanai un ekonomikas izrāvienam. Statistikas dati liecina, ka vidējā mēneša bruto darba samaksa pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga par 12,4%. Šādai situācijai attīstoties, var pastiprināties negatīva ietekme uz konkurētspēju. Pašlaik darba samaksas pieaugums daļēji kompensē strādājošo ienākumu sarukumu, kas radās uz iepriekš augstā inflācijas fona, tomēr pastiprina algu un...

Ministru kabineta 13. jūlija sēdē apstiprināta jauna Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda atbalsta programma Latvijas maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai, kuru ieviesīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Atbalsta programmas kopējais finansējums ir 73,38 miljoni eiro. Atbalsta programmas mērķis ir nodrošināt finansējuma pieejamību biznesa idejas īstenošanai un uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā. Programma veicinās aktivitātes, kas vērstas uz inovatīvo komersantu īpatsvara paaugstināšanu ekonomikā un sekmē uzņēmējdarbību, kas vērsta uz augstu pievienoto vērtību radīšanu vidēji augsto un augsto tehnoloģiju jomā un radošo industriju jomā, un veicina eksporta pieaugumu atbalstītajos uzņēmumos, tādējādi sniedzot ieguldījumu Nacionālās industriālās politikas Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā. "Jaunās atbalsta programmas ieviesīsim pakāpeniski, lai neveidotos pārrāvumi starp iepriekšējā perioda programmām. Valdībā apstiprinātās programmas ir vērstas uz ekonomikas transformāciju, motivējot uzņēmumus ieviest inovācijas un ražot augstas pievienotās vērtības produktus. Atbalsta programmu eksportējošajiem uzņēmumiem, kas ražo vai plāno ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību, plānojam izsludināt...

Lai pilnveidotu atsevišķus tiešo maksājumu piemērošanas noteikumus, valdība 13. jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”. Ar grozījumiem precizētas sestā laba lauksaimniecības un vides stāvokļa (6. LLVS) standarta prasības un atsevišķu ekoshēmu piemērošanas nosacījumi, kā arī paredzēts pašnodarbinātās personas atzīt par aktīviem lauksaimniekiem. Grozījums 6. LLVS nosacījumu sistēmas prasības piemērošanā paredz, ka saimniecība, kuras aramzemes un ilggadīgo stādījumu platība atrodas teritorijās ar dažādām augsnes pārklājuma prasības robežvērtībām (65% īpaši jutīgajās teritorijās, 60% vai 55% pārējās teritorijās), būs izpildījusi augsnes pārklājuma prasību, ja saimniecība kopumā būs nodrošinājusi augstākās augsnes pārklājuma robežvērtības prasības izpildi, kas noteikta kādai no teritorijām, kurā atrodas saimniecība. Jāņem gan vērā, ka īpaši jutīgajā teritorijā arī šādā gadījumā vismaz 50% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības ir jābūt ar augsnes segumu ziemas periodā. Līdzīga pieeja tiks piemērota konvencionālajām un bioloģiskajām saimniecībām, īstenojot augsnes pārklājuma prasību ekoshēmā...

Lai palīdzētu Latvijas finanšu sektora dalībniekiem izprast būtiskākās informācijas atklāšanas prasības ilgtspējas jomā, Latvijas Banka sagatavojusi skaidrojošus ieteikumus. Eiropas Savienības (ES) finanšu sektora dalībniekiem ir pienākums atklāt informāciju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra Regulas (ES) 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē prasībām (SFDR). Lai Latvijas finanšu tirgus dalībnieki labāk izprastu regulējuma ilgtspējas jomā prasību ietvaru, Latvijas Banka ir sagatavojusi ieteikumus informācijas atklāšanai ieguldītājiem, iekļaujot strukturētu prasību ietvaru prasību un to savstarpējo sakarību labākai izpratnei un skaidrojot finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem, uz kādiem to piedāvātajiem produktiem attiecas SFDR prasības, kāda informācija ir jāatklāj un kādā veidā. Informācija, kas jāatklāj atbilstoši SFDR prasībām, ir paredzēta ieguldītājiem. Tāpēc finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem jānodrošina, ka informācija ir atklāta pieejamā un viegli atrodamā veidā un noformulēta klientiem saprotamā valodā. Latvijas Bankas ieteikumi sniedz detalizētu ieskatu, kāda informācija finanšu tirgus dalībniekiem un finanšu konsultantiem...

Rīgā 5. jūlijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā no pulksten 9.00 līdz 17.00 klātienē norisināsies gadskārtējais Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums 2023 (PLEIF 2023), iezīmējot tieši 10 gadus, kopš forums pirmo reizi vienuviet Rīgā pulcēja diasporas latviešu uzņēmējus no visas pasaules ar mērķi dibināt un attīstīt biznesa kontaktus ar Latvijas uzņēmējiem. Kopš tā laika PLEIF ir notikuši Rīgā, Valmierā un Melburnā, un divus gadus attālināti, izveidojot arī neatkarīgus atzarus ASV ar “Spotlight Latvia” biznesa konferencēm, kuras rīko Latvijas Tirdzniecības palāta ASV. Šī gada foruma dalībnieki diskusiju formātā pievērsīsies Latvijas ekonomikas attīstībai svarīgām nozarēm, tai skaitā biomedicīnai, medicīnas tehnoloģijām, farmācijai, zaļajām tehnoloģijām, viedajai enerģētikai, transportam un mobilitātei, lai atskatītos uz šajās nozarēs paveikto un veicinātu diskusijas par šo nozīmīgo jomu ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Konferenci atklās Valsts prezidents Egils Levits, Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdis Pēteris Blumbergs. Forumā piedalīsies augsta...

Ministru kabinets (MK) 13. jūnijā izskatīja informatīvo ziņojumu "Par Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu sākotnējā publiskā piedāvājuma fonda izveidi", kas paredz arī Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) sākotnējā publiskā piedāvājuma fonda jeb IPO finansēšanu. Tajā paredzēts izveidot finanšu instrumentu, kas nodrošinās MVU pieeju finansējumam un palīdzēs veicināt kapitāla tirgus aktivizēšanu Baltijas valstīs. Lai veicinātu uzņēmumu attīstību un kapitāla piesaisti, fonds nodrošinās finansējumu MVU sākotnējai kotēšanai un iekļaušanai Baltijas valstu vērtspapīru tirgū, prioritāri akciju tirgū (gan regulētajā tirgū, gan daudzpusējās tirdzniecības sistēmas (MTF) alternatīvajā tirgū Nasdaq Baltijas biržā). Fonds darbosies kā specializēts finanšu starpnieks, kurš veiks šādus ieguldījumus: sākotnējos publiskos vai privātajos piedāvājumos Nasdaq Baltijas biržā; pirms piedāvājuma posmā ar skaidru nolūku piemērotā laika posmā (orientējoši 12–24 mēnešos) iekļaut uzņēmumu biržas sarakstā. Fonds veiks noteiktu “enkura investora” lomu un sekmēs institucionālo un citu privāto investoru investīcijas uzņēmumos. Tāpat fonds risinās tirgus nepilnību – nepietiekamu uzņēmumu skaitu, kas izmanto biržas finansējumu. Fonds būs...

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansētās programmas noteikumiem uzņēmumi, biedrības, nodibinājumi un pētniecības organizācijas var saņemt atbalstu līdz 100 000 eiro savu digitālo projektu īstenošanai. Programmu “Atbalsts komercdarbības procesu digitalizācijai” īsteno Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Eiropas Digitālo inovāciju centru. “Digitalizācija sniedz plašas iespējas uzlabot un efektivizēt uzņēmumu darbību, tādēļ šī ir ļoti gaidīta programma. Atbalsta programma ir veidota tā, lai klienti precīzi varētu izmērīt savus ieguvumus, jo digitālā brieduma tests būs jāveic gan pirms, gan pēc projekta īstenošanas,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns, piebilstot, ka no uzņēmēju puses jau šobrīd ir liela interese par iespēju izmantot šo atbalsta instrumentu. Programmas mērķis ir veicināt digitalizāciju komercdarbībā un paaugstināt produktivitāti. Finansējumu var piesaistīt digitālo produktu, pakalpojumu, lietojumprogrammu, procesu izstrādei, ieviešanai vai pārveidošanai. Atbalsts pieejams granta veidā, kuru LIAA izmaksās pēc sekmīgas projekta īstenošanas. Atbalstu varēs saņemt tādām aktivitātēm, kuras...

Uzsākot 2024. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2023.-2026. gadam. Ņemot vērā straujāku nekā prognozēts Latvijas ekonomikas attīstību pagājušā gada beigās un šā gada pirmajā ceturksnī, iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze šim gadam ir paaugstināta līdz 1,0%. Tas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā iepriekšējās, šā gada februāra sākumā izstrādātajās prognozēs. 2024. gadā gaidāma ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās līdz 2,5%, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk, nekā tika prognozēts februāra sākumā, bet divos nākamajos gados – 2025. un 2026. gadā – ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 2,9% apmērā. Latvijas ekonomika kara un energoresursu cenu kāpuma radītās problēmas gan pērn, gan šā gada pirmajā pusē ir pārvarējusi labāk nekā sagaidīts. Siltā ziema un valsts atbalsta pasākumi ir mīkstinājuši energoresursu cenu kāpuma negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību patēriņu, pasaules tirgos ir noticis būtisks energoresursu cenu kritums un pēdējo mēnešu laikā pakāpeniski uzlabojušās arī Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstu un eirozonas attīstības prognozes 2023....

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus1. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums. Uzņēmēju noskaņojums 2023. gada maijā turpina pasliktināties apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecība ir vienīgā uzņēmējdarbības joma, kurā noskaņojums ir pozitīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati. Konfidences rādītāji (sezonāli izlīdzināti dati; saldo2, %) Skatīt OSP datubāzē: KRE020m Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums uzlabojas 2023. gada maijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 8,1, un, salīdzinot ar aprīli, tas pieauga par 1,8 procentpunktiem. Visstraujākais konfidences rādītāja pieaugums (par 17,6 procentpunktiem) bija degvielas mazumtirdzniecībā, sasniedzot vērtību 30,2. Uzņēmēju noskaņojums pārtikas mazumtirdzniecībā uzlabojies par 7,0 procentpunktiem, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā pasliktinājies par 1,3 procentpunktiem. Automobiļu pārdošanā uzņēmēju noskaņojums maijā uzlabojies par 4,6 procentpunktiem, bet to detaļu un piederumu pārdošanā, kā arī remontā...

Ministru kabinets 1. jūnijā apstiprināja vairākus Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas paredz atbalstu lauksaimniekiem: “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 30. novembra noteikumos Nr. 776 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos" 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārejas laikā 2021. un 2022. gadā””; “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē “Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai”” . Lai sekmētu ieguldījumus putnkopības un cūkkopības saimniecībās, pielāgojoties paaugstinātām labturības prasībām, mazinātu putnu gripas un Āfrikas cūku mēra riskus, veiktu ieguldījumus biodrošībā, kā arī mazinātu SEG un amonjaka emisijas, putnkopības un cūkkopības saimniecībām tiek palielināts maksimālo attiecināmo izmaksu apjoms vienam atbalsta pretendentam līdz 4 miljoniem eiro. Turpmāk tiks atbalstīta tādu iekārtu iegāde, kurām ir augstākais energoefektivitātes marķējums vai kuru energoefektivitāti apliecinājis iekārtu ražotājs, un tas sekmēs energoefektivitātes paaugstināšanu lauku uzņēmumos. Precizēti arī atbalsta saņemšanas nosacījumi kooperatīvo sabiedrību apvienībām, aptverot arī otra...

Ministru kabinets 1. jūnija sēdē apstiprināja papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 2,19 milj.eiro apmērā eksporta darījumu apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšanai Latvijas uzņēmumiem. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 866 "Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumi komersantiem un atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām". Papildu finansējuma piešķiršana labvēlīgi ietekmēs Latvijas eksportētājus, palīdzot tiem pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes, kā arī ģeopolitiskās situācijas sekas. Piedāvātās garantijas samazinās uzņēmējiem starptautisko darījumu riskus, kuri ir pieauguši, saskaroties ar nenoteiktību starptautiskajos tirgos. Ekonomikas ministrijas 2023. gada valsts budžeta viena no pasākuma prioritātēm ir uzņēmumu izaugsmes, konkurētspējas un finansējuma pieejamības veicināšana. Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, Latvijas eksports 2023. gada pirmajā pusē turpināja palielināties, tomēr pieauguma temps kļūst arvien vājāks. Pirmajā pusgadā eksporta vērtība palielinājās par 3% jeb par 46 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusi, tādējādi sasniedzot 1570 miljonus eiro. Kopumā tā ir pozitīva ziņa, kas liecina par to, ka...

Atšķirībā no kaimiņvalstīm, kas jau sākušas izjust globālās vides pasliktinājumu un pirmajā ceturksnī piedzīvojušas visai būtiskus ekonomikas kritumus, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, palielinājies par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 31. maijā publiskotie dati. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, ekonomika ir augusi par 0,6% pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem. Ekonomikas izaugsmi nodrošinājusi pakalpojumu nozaru tālāka atjaunošanās pēc pandēmijas laika ierobežojumiem un spēcīga privātā patēriņa saglabāšanās, pateicoties labvēlīgajiem laika apstākļiem apkures sezonā un valsts atbalsta pasākumiem, patērētāju konfidencei pēc krasā krituma pagājušā gada vidū arvien uzlabojoties. Būtiska loma bijusi arī investīciju un būvniecības nozares kāpumam, kas pēc pēdējo gadu pastāvīgā krituma šogad pirmajā ceturksnī beidzot atguvusies, salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni uzrādot spēcīgu 17% pieaugumu. Ļoti veiksmīgi turpina strādāt informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare, kas gada laikā augusi par 12,2%. Vienlaikus apstrādes rūpniecības rezultātos jau sākusi izpausties ārējā pieprasījuma samazināšanās, ekonomikas...

Lai veicinātu kreditēšanas aktivitātes un apjomu kāpumu, atjaunojoties ekonomikas izaugsmei, Finanšu nozares asociācija ir sagatavojusi pasākumu plānu kreditēšanas veicināšanai. Nozare definējusi trīs prioritāros virzienus, kuros saredz lielāko kreditēšanas potenciālu – tie ir daudzdzīvokļu māju siltināšanas pasākumi, zaļā kreditēšana, kā arī privātās un publiskās partnerības projektu finansēšana. Pēc nozares aprēķiniem finanšu sektorā šo virzienu kreditēšanai 2023. gadā pieejami 3,3 miljardi eiro. Lai panāktu kreditēšanas uzrāvienu, nepieciešama spēcīgāka un efektīvāka visu pušu sadarbība, tāpēc nozare atzinīgi vērtē tematisku darba grupu veidošanu ar Finanšu ministriju un Latvijas Banku, lai identificētu izaicinājumus un izstrādātu konkrētu pasākumu plānu nozaru griezumā. Viens no prioritārajiem virzieniem ir pieprasījuma kāpināšana pēc daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programmā pieejamā finansējuma – programmai ir liels kreditēšanas potenciāls, taču ir nepieciešams veikt vairākus mājasdarbus. Lai atslogotu iedzīvotājus no birokrātiskā sloga un motivētu viņus iesaistīties sava īpašuma uzlabošanā, vajadzīgs konstruktīva sadarbība ar pašvaldību, tai uzņemoties projektu vadīšanas kompetenci. Bankas, savukārt, ir gatavas meklēt labākos risinājumus ilgtspējīgu...

Ministru kabinets (MK) 2. maijā izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par turpmākajiem rīcības virzieniem ilgtspējīgu finanšu jomā". Ziņojumā norādīts, ka ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai jānodrošina stabils un ilgtspējīgs kapitāls un finansējums. Ilgtspējīgam finansējumam ir būtiska nozīme, īstenojot izvirzītos politikas mērķus gan atbilstoši Eiropas zaļajam kursam, gan starptautiskajām saistībām attiecībā uz klimata un ilgtspējības mērķiem. Tāpat ilgtspējīgs finansējums ietver pārredzamību attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar vides, sociālajiem un pārvaldības faktoriem, kas var ietekmēt finanšu sistēmu. “Finanšu tirgus dalībniekiem un privātajam kapitālam ir būtiska loma, lai panāktu un stiprinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti un veicinātu lielāku pārredzamību un ilgtermiņa skatījumu ekonomikā. Ilgtspējīgu finanšu produktu un pakalpojumu pieejamība veicinātu ieguldītāju uzticēšanos un izpratni par ilgtspējīgas darbības kritērijiem. Savukārt investoriem un uzņēmumiem tas palīdzētu plānot pāreju uz ilgtspējīgām darbībām un sniegtu pienesumu Latvijas virzībai uz zaļo kursu,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Ziņojumā definēti vairāki priekšlikumi rīcībai, lai turpinātu nodrošināt un...

Finanšu ministrijas (FM) un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) pārstāvji 21. aprīlī tikās ar uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām, lai padziļināti diskutētu par iespējamajiem labākajiem risinājumiem Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma izmantošanai inovāciju un digitālās transformācijas programmas projektu īstenošanā. “Efektīvam ES fondu investēšanas procesam ir būtiska sadarbība starp uzņēmējiem, iesaistītajām valsts institūcijām un ES institūcijām. Šodien tikšanās laikā skaidri definējām akūti risināmos jautājumus un vienojāmies, ka šāds formāts ir efektīvs veids problemātisku jautājumu savlaicīgai risināšanai. Atklātas sarunas starp visām iesaistītajām pusēm ir priekšnosacījums efektīvai un cieņpilnai sadarbībai,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens. FM ieskatā veiksmīga un uz dialogu vērsta sadarbība ar uzņēmējiem ir prioritāra, lai jebkurā jomā, ne tikai ES fondu projektu ieviešanā, radītu visaugstāko pievienoto vērtību mūsu valsts tautsaimniecības attīstībai un ekonomikas transformācijai. Šajā konkrētajā gadījumā, uzklausot gan uzņēmēju pārstāvjus, gan ES fondu kontrolējošās iestādes – CFLA un Revīzijas iestādes viedokli – ir skaidrs, ka mērķis visām iesaistītajām pusēm ir viens – efektīva...