FINANSES

Lai veicinātu darbaspēka piesaisti Latvijas reģioniem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kopā ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām īsteno atbalsta pasākumus remigrantiem. Valsts un pašvaldību atbalsts paredzēts jaunu darba vietu veidošanai remigrantiem un jaunu remigrantu uzņēmumu dibināšanai. 2023. gada jūnijā valdība apstiprināja VARAM sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par remigrācijas atbalsta pasākumu – uzņēmējdarbības atbalstu”, kas paredz risinājumus remigrācijas atbalsta pasākumu īstenošanai 2024. gadā un turpmāk, veicinot uzņēmējdarbību reģionos. Ar remigrāciju saistīti pētījumi1 rāda, ka tieši nodarbinātība un uzņēmējdarbības iespējas ir būtiskākais faktors, kas ietekmē emigrantu lēmumu atgriezties dzimtenē. VARAM atvēlējusi 1,2 miljonus eiro lielu atbalstu tautiešiem, kuri jau ir atgriezušies Latvijā un vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību, vai vietējiem darba devējiem, kuri ir gatavi veidot jaunas darbavietas remigrantiem. Finansējums paredzēts trīs gadu periodam, katru gadu šim mērķim atvēlot 400 000 eiro, kas iedalīts katram no pieciem Latvijas reģioniem. Pērn plānošanas reģioni pēc VARAM izstrādātajiem kritērijiem veica pašvaldību atlasi uzņēmējdarbības atbalsta saņemšanai, lielākajā...

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pašlaik ir praktiski apstājies, un gada inflācija aprīlī veidojusi 1,1%, tikai nedaudz paaugstinoties no iepriekšējā mēnesī fiksētajiem 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pašlaik inflācija Latvijā ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā un eirozonā, un arī gadā kopā cenu pieaugums Latvijā būs tuvu vai nedaudz zem pašreizējām Finanšu ministrijas prognozēm, kas februāra sākumā Latvijai šim gadam paredzēja 1,6% inflāciju. Zemo inflācijas līmeni nosaka galvenokārt energoresursu cenu kritums pasaules tirgū pēc straujā kāpuma 2022. gadā, kas pazeminājis ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenas kopumā par 6,1%, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli. Sekojot pasaules tendencēm, stabilizējušās arī pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas, kas gada laikā palielinājušās vairs tikai par 0,6%, un būtiska ietekme uz inflāciju vairs nav arī degvielas cenu svārstībām, kur autodegvielas cenas aprīlī bijušas par 4,5% lielākas nekā pirms gada. Ja preču cenām ar 0,4% kopējo kritumu bijusi pazeminoša ietekme uz inflācijas līmeni, pakalpojumu cenu pieaugums ir...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess par, iespējams, noziedzīgi iegūtas skaidras naudas 402 475 eiro apmērā pārvietošanu pāri Latvijas Republikas (LR) valsts robežai. 2024. gada februārī, veicot muitas kontroles pasākumus kādam automobilim, kas bija ceļā no Lietuvas uz Latviju, ar Vācijas Federatīvās Republikas valsts numura zīmēm Latvijas – Lietuvas robežšķērsošanas vietā “Grenctāle”, tajā tika atklāta nedeklarēta skaidra nauda 402 475 eiro apmērā. Kā skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos, Dr.oec. Olga Bogdanova: “Skaidra nauda tiek bieži izmantota kā ēnu ekonomikas līdzeklis. Līdz ar to skaidras naudas plūsmas monitorings, t.sk. savstarpēji sadarbojoties vairākām kompetentām valsts iestādēm, Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam ir atzīts par prioritāro pasākumu”. O. Bogdanova arī uzsver, ka: “Skaidras naudas izcelsmes, kustības un izmantošanas dinamikas izvērtējumam ir pievērsta īpaša uzmanība gan izmantojot šobrīd mūsu valsts un citu valstu rīcībā esošos datus, gan...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) no 8. maija pieņem pieteikumus inovāciju vaučeru atbalsta programmā, kas sadarbībā ar pētniecības organizācijām ļaus izstrādāt jaunus produktus un tehnoloģijas, sniedzot atbalstu līdz pat 25 000 eiro produkta vai tehnoloģijas izstrādei. “Pētniecība var sniegt nozīmīgu ieguldījumu Latvijas uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanā, vienlaikus veicinot inovatīvo komersantu īpatsvaru ekonomikā un sekmējot komersantu un pētniecības organizāciju sadarbību. Turpinot atbalstīt jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi, aicinām mikro, mazos un vidējos Latvijas uzņēmējus pieteikties inovāciju vaučeru atbalsta programmai un saņemt līdzfinansējumu līdz pat 100% apmērā savas inovatīvās idejas attīstīšanai. Kopējais pieejamais finansējums ir vairāk nekā 5,4 miljoni eiro,” stāsta LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja. Lai uzzinātu vairāk par inovāciju vaučeru atbalsta programmu jaunu produktu izstrādei, LIAA aicina Latvijas uzņēmējus pieteikties tiešsaistes semināram, kas notiks 20. maijā plkst. 9.00 Pieteikšanās semināram būs līdz 17. maijam plkst. 15.00 šeit. Inovāciju vaučeru programmas ietvaros ir paredzēti trīs inovāciju vaučeru atbalsta...

Valdība 30. aprīlī izskatīja likumprojektu “Kriptoaktīvu pakalpojumu likums”, ar kuru Latvijas Banka tiks nozīmēta par kompetento uzraudzības iestādi, kas izsniegs darbības atļaujas kriptoaktīvu tirgus dalībniekiem pakalpojumu sniegšanai kriptoaktīvu jomā. Likumprojekta mērķis ir noteikt tiesisku ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā attiecībā uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, veicinot kriptoaktīvu jomas attīstību Latvijā. Kriptoaktīvu tirgus dalībnieku lokā iekļaujas gan jaunie kriptoaktīvu tirgus dalībnieki, gan esošie finanšu tirgus dalībnieki, kas jau ir saņēmuši licenci (atļauju) finanšu pakalpojumu sniegšanai. Tāpat likumprojekts “Kriptoaktīvu pakalpojumu likums” ir attiecināms arī uz esošajiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri savu darbību ir sākuši pirms 2024. gada 30. decembra un kurus pašlaik uzrauga Valsts ieņēmumu dienests. Šādi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji varēs turpināt sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus bez Latvijas Bankas izsniegtas atļaujas līdz 2025. gada 30. jūnijam vai līdz brīdim, kad Latvijas Banka būs izskatījusi tās pieteikumu un pieņēmusi lēmumu par atļaujas izsniegšanu. Likumprojekta izstrāde...

Ministru kabinets 16. aprīlī izskatīja Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas izstrādātos grozījumus Kredītiestāžu likumā par minimālo prasību noteikšanu bankomātiem skaidras naudas pieejamības nodrošināšanai iedzīvotājiem Latvijā. Grozījumi paredz noteikt skaidras naudas izmaksas pakalpojumu un kritērijus kredītiestādēm, kas to nodrošinās, kā arī noteikt brīdinājumu vai soda naudu līdz 50 000 eiro, ja kredītiestāde neievēro minētās prasības. Saskaņā ar Eiropas drošu transakciju asociācijas (The European Association for Secure Transactions – EAST) publicētajiem datiem 2023. gada 30. jūnijā Latvijā uz 10 000 iedzīvotāju bija tikai 4,9 bankomāti, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Turklāt daļai tuvākais bankomāts atrodas grūti sasniedzamā attālumā. Lielākais attālums, kas iedzīvotājiem ir jāmēro līdz tuvākajam bankomātam, lai piekļūtu savai darba samaksai vai pensijai, vienā virzienā sasniedz pat 38 km. Likumprojektā paredzēts deleģējums Latvijas Bankai noteikt bankomātu tīkla prasību skaitliskās vērtības (piemēram, attālums kilometros, darba laiks u.c.), pieļaujamās atkāpes to izpildē, piemērošanas nosacījumus un kārtību, kādā Latvijas Banka pārbauda prasību...

No 17. aprīļa līdz 22. maijam (ar kavējuma samazinājuma sankciju līdz 17. jūnijam) lauksaimnieki var pieteikties platību maksājumu saņemšanai, informē Lauku atbalsta dienests (LAD). Ģeotelpisko iesniegumu jāaizpilda LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā. LAD iesniegumus no mazajām saimniecībām pieņems arī pa tālruni mutvārdos. Prasības platību un dzīvnieku maksājumu saņemšanai 2024. gadā nav būtiski mainījušās, arī atbalsta pasākumu skaits un veidi ir tādi, kādi tie bija iepriekšējā sezonā. LAD direktors Ģirts Krūmiņš atzīst, ka šogad ir izdevies mazināt sarežģītos un birokrātiskos nosacījumus, vai un kādi dati un fotoattēli lauksaimniekam ir jāsūta. Šis ir otrais gads, kad platību maksājumus pieņemsim pēc prasībām, kas stājās spēkā iepriekšējā gadā, tas vieš cerības, ka tas būs vieglāks gan mums, gan lauksaimniekiem. LAD aicina visus lauksaimniekus vērtēt, kādiem atbalsta veidiem pieteikties un rūpīgi pārbaudīt vai ģeotelpiskajā iesniegumā ir pieteikti visi atbalsta veidi. Sezonas laikā rūpīgi jāseko līdzi iesniedzamo dokumentu termiņiem, kā arī jāsniedz atbildes uz Lauku atbalsta dienesta...

Skaidrajai naudai ir daudz lielāka loma, nekā varēja šķist vēl pirms dažiem gadiem. Krievijas iebrukums Ukrainā parādīja skaidrās naudas īpašo nozīmi krīzes situācijās, kā arī nepieciešamību veidot bezsaistes risinājumus bezskaidrās naudas norēķinos, atzīst Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa. Finanšu nozare ir izrādījusi atsaucību skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanas jomā, jau vairākas reizes piekrītot turpināt sadarbību ar Latvijas Banku brīvprātīgā memoranda ietvaros. 2021. gada rudenī Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija un bankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu parakstīja sadarbības memorandu, apņemoties īstenot pasākumus skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem. Tomēr šādam labas gribas memorandam nav juridiski saistoša spēka, turklāt tajā noteikto prasību grozīšanai vai darbības termiņa pagarināšanai katru reizi ir nepieciešama visu pušu piekrišana. Lai šo ikvienam iedzīvotājam un uzņēmējam būtisko aspektu nostiprinātu likuma līmenī, Latvijas Banka ir izstrādājusi un iesniegusi Finanšu ministrijā Kredītiestāžu likuma grozījumu projektu. Iecerēts papildināt Kredītiestāžu likumu ar pantu, kurā noteikti kritēriji (piemēram, banka sniedz ar maksājumu kontu...

Ministru kabinets 2. aprīlī apstiprināja rīkojuma projektu par finansējuma novirzīšanu hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzībai. Atgādinām, ka 2023. gada 6. decembrī tika pieņemti Grozījumi patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu ar mērķi kompensēt kredītu procentus hipotekāro kredītu ņēmējiem mājokļa iegādei vai būvniecībai. Tas tika nolemts, lai aizsargātu sabiedrības labklājību, ņemot vērā EURIBOR likmes kāpuma un inflācijas rezultātā pieaugušo kredīta maksājumu un patēriņa cenu radīto būtisko izmaksu slogu mājsaimniecībām. Procentu maksājumu kompensācija attiecas uz hipotekārajiem kredītiem, par kuriem līgums noslēgts līdz pērnā gada 31. oktobrim un kuru atlikums nepārsniedz 250 tūkstošus eiro. Atbilstoši hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas maksātāju nodevu aprēķiniem par 2024. gada pirmo ceturksni valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā iemaksāta hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva 24 235 800 eiro apmērā. Ņemot vērā veiktās nodevas iemaksas par pirmo ceturksni, valsts budžeta ieņēmumu palielinājums par 2024. gada pirmo pusgadu prognozējams 48 435 800 eiro apmērā. Atbilstoši likumā par valsts budžetu...

Maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) aprīlī būs pieejama grantu programma pārejai uz aprites biznesa modeļiem. Up2Circ akselerators 1. aprīlī izsludinās pieteikšanos uz grantu programmu, kurā atbalstu varēs saņemt līdz 47 MVU projekti no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Programmas mērķis ir izveidot un ieviest aprites biznesa modeļus uzņēmumos, kā arī īstenot konkrētas darbības aprites produktu, procesu un pakalpojumu jomā. Kopējais programmas budžets pirmajam uzsaukumam ir 1 230 000 eiro. Projektu veidi un finansējums MVU var pieteikties divām dažādām finansēšanas shēmām atkarībā no projektu lieluma un ilguma. Projektā ir atbalstāmas izmaksas ar ārpakalpojuma sniedzēju, ceļošanas un uzturēšanās, iekārtu iegādes, kā arī citu preču, darbu un pakalpojumu iegādes izmaksas. Maza mēroga projekti: priekšizpēte Finansējums: maza mēroga projekti līdz 15 000 eiro apmērā. Paredzamais finansēto maza mēroga projektu skaits: 32. Paredzamais rezultāts: priekšizpēte, tostarp biznesa plāns. Projekta ilgums: 6 mēneši. Liela mēroga projekti: pilotēšana un demonstrēšana Finansējums: liela mēroga projekti līdz 50 000 eiro apmērā. Paredzamais...

Valdības sēdē 12. martā apstiprināti Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) 2016. gada 25. oktobra noteikumi Nr. 691 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu", nosakot kārtību un termiņus hipotekāro kredītu pārkreditēšanai. Regulējums būs attiecināms gan uz banku, gan nebanku kreditētājiem, lai mazinātu šķēršļus patērētājiem veikt hipotekāro kredītu pārkreditēšanu un visiem kreditētājiem tiktu piemērots vienāds tiesiskais regulējums. Saeima februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus četros likumos, lai atvieglotu patērētāju iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus un veicinātu konkurenci kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā, attīstot kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot augstās hipotekāro kredītu likmes. Līdz ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tika definēta hipotekārā pārkreditēšana, noteiktas tiesības un pienākumi iepriekšējam kredīta devējam, iegūstošajam kredīta devējam un patērētājam​. Hipotekārā pārkreditēšana ir patērētāja kredīta, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, pāreja no viena kredīta devēja pie cita kredīta devēja pēc patērētāja pieprasījuma. Savukārt līdz ar grozījumiem MK noteikumos par patērētāja kreditēšanu tiek noteikta precīza kārtība un...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina Latvijas uzņēmējus pieteikties Norvēģijas finanšu instrumenta Divpusējā sadarbības fonda iniciatīvām, kas palīdzēs stiprināt Latvijas un Norvēģijas sadarbību un dibināt kontaktus ar uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un citām iestādēm Norvēģijā. “Latvijas un Norvēģijas uzņēmēju sadarbības veicināšanai “zaļo” inovāciju, dzīves kvalitāti atbalstošu tehnoloģiju jomā, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā 2024. gadā ir pieejami 418 000 eiro, kas uzņēmējiem jau šajā gadā ļaus piedalīties kopumā 8 aktivitātēs Norvēģijā, Latvijā un arī Bulgārijā. Šobrīd atvērta pieteikšanās jau pirmajām divām aktivitātēm: dalībai kontaktbiržā Tronheimā un konferencē “HavEXPO” Bergenā,” stāsta LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja. Pieejamais atbalsts uzņēmumiem vienai iniciatīvai ir 20 000 eiro, savukārt maksimālais atbalsts vienam uzņēmuma pārstāvim var būt līdz 2000 eiro, kas paredzēts pasākumu dalības maksas, informācijas izvietošanas maksas, kā arī komandējuma izmaksu segšanai. Iniciatīvas ietvaros atbalsts tiek sniegts vienam komersanta pārstāvim. Komersantam jārēķinās, ka sākotnēji visas izmaksas jāsedz pašam uzņēmējam un pēc maksājuma pieprasījuma...

Automobiļi, kas darbināmi ar elektrību (rūpnieciski ražots M1 un N1 kategorijas elektromobilis par vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas un tā siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas ir 0 g CO2/km) ir kļuvuši par ceļu satiksmes pilntiesīgiem dalībniekiem. Valsts vēl aizvadītā gada nogalē ar īpašu atbalsta programmu mudināja iegādāties gan jaunus, gan lietotus elektroauto un hibrīda auto (tam ir vēl papildu iekšdedzes dzinējs, un kopējās SEG emisijas ir līdz 50g CO2/km). Taču, kā norāda zvērināts advokāts Aldis Alliks, par elektroauto pat advokātam ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Tāpēc advokāts 8. martā plkst.10.00-13.00 vadīs RMS Forum rīkoto tiešsaistes semināru "Elektroauto Latvijā nākotnes perspektīvas un problēmas". Vairāk par pasākumu uzziniet šeit. Savukārt par to, kā elektroauto lietotājiem ikdienā uzņēmumos piemērojami ar autotransportu un degvielas patēriņu saistītie nodokļi, kā vecama grāmatvedības uzskaite, seminārā informēs Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas (LNKA) valdes locekle, sertificēta nodokļu konsultante, Deloitte Latvia Nodokļu departamenta vadītāja Elīna Putniņa. Būs arī ieskats...

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli. Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu. Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts! Ar ko sākt? Pirms izvēlēties atbalsta programmu ir jāņem vērā šādi pamataspekti: Programmu dažādība. Lai pilnvērtīgi izmantotu uzņēmējdarbības atbalsta iespējas, ir svarīgi izprast programmu prioritātes un mērķus. Dažas atbalsta programmas orientējas uz...

Līdz šā gada 2. aprīlim pagarināts pieteikšanās termiņš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un finanšu institūcijas ALTUM kopīgi īstenotajai programmai “Lielo investīciju aizdevums ar kapitāla atlaidi”. “Lielo investīciju programma piedāvā iespēju uzņēmējiem realizēt liela apjoma investīciju projektus un piesaistīt valsts atbalstu līdz pat 10 miljoniem eiro. Šī programma ir pieejama kā vietējā kapitāla uzņēmumiem, tā arī ārvalstu investoriem. Daļa no LIAA uzrunātajiem ārvalstu investoriem savu gala lēmumu par ienākšanu Latvijā pieņems tieši balstoties uz šīs atbalsta programmas rezultātiem,” stāsta LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja. Aizdevums ar kapitāla atlaidi lielu investīciju projektu īstenošanai paredzēts vidējiem un lieliem komersantiem, kuri plāno veikt vismaz 10 miljonu eiro investīcijas ražošanas uzsākšanā, paplašināšanā un efektivizācijā. Kad projekts tiks īstenots un būs sasniegti rezultāti, daļa no projekta īstenošanai ņemtā aizdevuma tiks dzēsta . Kopējais programmas 3. kārtā pieejamais finansējums ir 70 miljoni eiro. Kapitāla atlaide var segt līdz 30% no projekta...