FINANSES

Valdība apstiprinājusi Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumus Nr. 28 "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumos Nr. 1065 "Noteikumi par aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai"", kas ļaus uzsākt 2021.-2027.gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda atbalsta sniegšanu uzņēmumu produktivitātes kāpināšanai investīciju un apgrozāmo līdzekļu veidā. Atbalsts būs pieejams mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā arī mazās vidējas (līdz 499 darbiniekiem) un vidējas (līdz 3 000 darbiniekiem) kapitalizācijas sabiedrībām. Atbalstam varēs pieteikties komersanti ar vismaz 12 mēnešu pieredzi un ne mazāk kā pieciem darbiniekiem: investīcijām līdz 2 850 000 EUR un ne vairāk kā 90% no kopējām izmaksām, ar aizdevuma termiņu līdz 15 gadiem; apgrozāmajiem līdzekļiem no 100 000 EUR līdz 5 000 000 EUR apmērā ar aizdevuma termiņu līdz 15 gadiem Vienam saimnieciskās darbības veicējam sabiedrība Altum varēs sniegt aizdevumu līdz 5 milj. eiro. Atbalsta programmas...

Valdība atbalstījusi trīs jaunas Latvijas Atveseļošanas fonda programmas pētniecības projektu īstenošanai 112 miljonu eiro apmērā ar mērķi sekmēt inovāciju attīstību Latvijā. Atbalsts būs pieejams maziem un vidējiem, kā arī lieliem komersantiem, t.sk. valsts kapitālsabiedrībām un pētniecības institūcijām viedās specializācijas jomās. Atbalsta programmu ietvaros komersanti varēs saņemt finansiālu atbalstu granta veidā ar maksimālo atbalstu 80% apmērā. Atbalsta programmas ietvaros attiecināmas tādas finansējuma saņēmēja izmaksas kā: dalības maksa un citas izmaksas iesaistei starptautiskās pētniecības un attīstības programmās, platformās un iniciatīvās starptautisko projektu sagatavošanai; projekta vadības izmaksas; ārpakalpojumu iegāde; publicitātes pasākumi. Savukārt sadarbības partneriem jeb pētniecības projekta īstenotājam būs pieejams atbalsts: pētniecības aktivitātēm (eksperimentālās, rūpnieciskās, tehniski ekonomiskās); darba samaksai; algas nodokļu izmaksām; komandējumiem; komunāliem un sakaru pakalpojumiem; telpu, instrumentu, iekārtu un to aprīkojuma nomas maksai; plānotām materiālu izmaksām; izmaksām par līgumpētījumiem un patentiem; īpašumā esošo ēku, instrumentu, iekārtu un to aprīkojuma, patentu un licenču amortizācijas izmaksām; apdrošināšanas, ārējo pakalpojumu izmaksām; datu...

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās – 2023. gada decembra – makroekonomiskās prognozes. Latvijā 2024. gadā gaidāma zema inflācija (2,0%), taču iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums joprojām būs vājš – 2,0%. Jaunākās prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos. Ierobežojošā monetārā politika būtiski mazina inflāciju eirozonā un Latvijā Saskaņā ar jaunākajām Eiropas Centrālās bankas (ECB) prognozēm gaidāms, ka inflācija eirozonā nākamajā gadā pakāpeniski samazināsies un 2025. gadā tuvosies ECB Padomes noteiktajam 2% mērķim. ECB Padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes (t. sk. noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme, kas pašlaik ir 4,0%) šobrīd atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās šā mērķa sasniegšanu. Turpmākie lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, t. sk. ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. ECB Padome nolēma turpināt Eirosistēmas bilances normalizēšanu, paredzot 2024. gada 2. pusgadā sākt samazināt pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes pagaidu programmas portfeli vidēji par...

Līdz 2024. gada 1. martam varēs vēl iesniegt projektus un pieteikties atbalstam, lai novērstu krusas radītos postījumus saimniecībās. Pieteikšanās šim atbalstam ir pagarināta. Papildus piešķirtais finansējums ir 1 miljons eiro, līdz ar to kopējais atbalsta pasākuma kārtā izsludinātais finansējums ir 4 miljoni eiro. Pasākuma mērķis ir novērst pēc 2023. gada 7. augusta radušos laikapstākļu postījumus lauksaimniecības ražošanas vai lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu ēkām vai būvēm. Līdz 1.decembrim Lauku atbalsta dienests (LAD) bija saņēmis 94 pieteikumus par kopējo summu 2,7 miljoni eiro. Uz atbalstu var pretendēt lauksaimnieki, kuri reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji un kuriem bijuši ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai lauksaimniecības produktu pārstrādes. Svarīgi ņemt vērā! Lai pieteiktos atbalstam, ir jāiesniedz pamatojoša informācija (fotofiksācija, video), kas pierāda radušās postījumu sekas 2023. gada 7. augusta laikapstākļu dēļ. Pagarinātajā projektu iesniegumu kārtā iesniegtajiem projektiem nepiemēros proporcionālo atbalsta samazinājumu, ja kārtā iesniegto projektu publiskais finansējums pārsniegs 80% no izsludinātā publiskā finansējuma. LAD vērš uzmanību, ka...

Skaidrā nauda līdzās bezskaidrās naudas norēķiniem ir papildu ekonomiskās drošības elements pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos. Eiropas Savienības (ES) un Latvijas tiesību akti nepārprotami nosaka, ka skaidrā nauda turpinās būt likumīgs maksāšanas līdzeklis, kam noteikti atsevišķi izmantošanas ierobežojumi, kuri ieviesti ēnu ekonomikas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu aprites mazināšanai. ES līmenī tiek izstrādāti tiesību akti, kas papildus nacionālajām iniciatīvām stiprinās skaidrās naudas lomu visā eirozonā. Latvijā šobrīd galvenais rīks skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai iedzīvotājiem ir bankomāti, no kuriem iespējams izņemt eiro banknotes. Tāpēc Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija un komercbankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu – Swedbank, SEB banka, Luminor Bank Latvijas filiāle un Citadele banka – vienojušās arī 2024. gadā turpināt īstenot pasākumus skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem. Šie pasākumi iekļauti 2021. gada rudenī parakstītajā sadarbības memorandā, kas nu atjaunots jau otro reizi. Turpinot memoranda darbību, parakstītāji vienojās par šādu rīcību: līdz 2025. gada 1. janvārim saglabāt bankomātu tīklu, kas iezīmēts memoranda...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) no 29. novembra uzsākusi pieteikumu pieņemšanu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalstam divās aktivitātēs - "Atbalsts eksportam” un “Starptautisku sporta pasākumu un izstāžu organizēšana Latvijā”. Atbalsts būs pieejams līdz 2027. gada 30. jūnijam vai kamēr pieejams finansējums. “Jaunās LIAA atbalsta programmas fokuss būs uz augstas pievienotās vērtības eksportētāju atbalstu. Uzņēmējiem būs iespēja piesaistīt līdzfinansējumu savu eksporta aktivitāšu īstenošanai līdz pat 40 tūkstošiem eiro gadā, gan paplašinot savu darbību jau esošajos tirgos, gan ieejot jaunos tirgos,” uzsver LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja. Programmas mērķis ir stiprināt Latvijas uzņēmumu eksportspēju vidēji augsto un augsto tehnoloģiju nozarēs, kā arī zināšanu ietilpīgajās pakalpojumu nozarēs. Eksporta atbalsta aktivitātēm šajā programmā plānotais budžets ir 24 miljoni eiro, t.sk. 13 miljoni eiro grantiem. Aktivitātes ietvaros komersanti varēs saņemt atbalstu dalībai starptautiskajās izstādēs, konferencēs un kontaktbiržās; digitālās nozaru platformās; mārketinga materiālu izstrādei; mērķa tirgus pētījumiem; ražotņu un produktu...

Latvijas Bankas padome, turpinot Latvijas finanšu sistēmas noturības stiprināšanu, ir pieņēmusi "Kritisko finanšu pakalpojumu pārvaldības noteikumus", kuri stājušies spēkā 2023. gada 1. novembrī, atsevišķiem pasākumiem nosakot ilgāku pārejas periodu. Pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas integrācijas būtiski pieauga Latvijas Bankas loma kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas koordinēšanā, apvienojot kompetenci, kas katrai institūcijai šajā jautājumā bija līdz 2022. gada beigām. Kritisko finanšu pakalpojumu pārvaldības regulējums aktualizēts, lai veicinātu finanšu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem valsts apdraudējuma gadījumā. Papildus tam konstatēta nepieciešamība pilnveidot Latvijas Bankas noteikumu līmenī regulējamās kritisko finanšu pakalpojumu nodrošināšanas prasības un kārtību, citstarp ņemot vērā aktuālās norises: ģeopolitiskās pārmaiņas līdz ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, kā arī secinājumus, kas izdarīti, veicot Ukrainas situācijas analīzi; aktuālos scenārijus valsts apdraudējuma gadījumā, kas tika saskaņoti ar pakalpojumu sniedzējiem un kompetentajām valsts iestādēm; uzkrāto pieredzi kritisko finanšu pakalpojumu sniegšanas jomā, t. sk. gatavojot darbības nepārtrauktības risinājumus un veicot to testēšanu. Noteikumi nosaka: kritērijus to Latvijā...

Ministru kabinets 2023. gada 31. oktobra sēdē apstiprināja grozījumus Lielo aizdevumu ar kapitāla atlaidi atbalsta programmā, kuras ietvaros uzņēmumi varēs saņemt ALTUM papildus aizdevumus savu investīciju projektu īstenošanai. Izmaiņas sniegs iespēju pieteikties papildaizdevumam pirmās un slēgtās kārtas komersantiem, kuri vēl turpina izvērtējumu ALTUM (ar nosacījumu, ka investīciju projekts nav uzsākts pirms pieteikuma iesniegšanas). Būtiski ņemt vērā, ka papildaizdevumam netiks piemērota kapitāla atlaide. Šim mērķim atbalsta programmai tiks piešķirts papildu finansējums 30,5 milj. eiro apmērā. Tāpat tiek pagarināts nepieciešamo dokumentu iesniegšanas termiņš ALTUM līdz 2024. gada 1. aprīlim (iepriekš 2023. gada 1. novembris). Apstiprinātās izmaiņas nodrošinās uzņēmumiem finansējuma pieejamību plānotajiem investīciju projektiem, ražošanas efektivizācijai un jauno tehnoloģiju ieviešanai, kā arī sniegs papildu stimulu turpmākai uzņēmuma attīstībai. Līdz šim ALTUM pieņēmis 11 pozitīvus lēmumus par atbalsta piešķiršanu par kopējo attiecināmo izmaksu summu 249,3 milj. eiro apmērā un ar pieteikto kapitāla atlaidi 66,6 milj.eiro apmērā, t.sk., ar astoņiem ir noslēgts līgums. Vienlaikus, ALTUM turpina izvērtēt...

Ministru kabinets 24. oktobra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto Atveseļošanas fonda atbalsta programmu, lai veicinātu uzņēmumu, pētniecības, izglītības un zinātnes institūciju sadarbību vietējā un starptautiskā līmenī, kā arī palielinātu uzņēmumu ieguldījumus attīstībā un inovācijās. Zemo ieguldījumu līmeni pētniecībā un attīstībā ietekmē vairāki šķēršļi, kur viens no tiem ir uzņēmumu ieguldījumi aktivitātēs ar zemu zināšanu ietilpību un ienesīgumu. Arī ierobežotais eksportspējīgo uzņēmumu skaits un lielais mikro uzņēmumu īpatsvars neveicina Latvijas uzņēmumu virzību uz zināšanās un inovācijās balstītu ekonomiku. Atbalsta programma tiek veidota kā atbalsta instruments sadarbības tīkliem. Sadarbības tīkls ir biedrība vai nodibinājums, kas apvieno komersantus, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, biedrības, nodibinājumus un citas institūcijas, kas darbojas savstarpēji saistītās nozarēs, tautsaimniecības nišās, produkta vai pakalpojuma grupās, vērtības ķēdēs vai reģionā. Programmas ietvaros atbalsts būs pieejams sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem, lielajiem komersantiem (tai skaitā valsts kapitālsabiedrībām) un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām: komersantu sadarbībai ar pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām; pieredzes un zināšanu...

Lai gan sociālās uzņēmējdarbības joma Latvijā ir aizvadījusi vien piecus gadus, tajā jau aktīvi darbojas vairāk nekā 200 uzņēmumu, kam piešķirts sociālā uzņēmuma statuss, taču realitātē sociālās uzņēmējdarbības veicēju ir vēl vairāk. Arī nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā ir paredzēts atbalsts, kas palīdzēs sociālajai uzņēmējdarbībai turpināt attīstīties. Labklājības ministrijas (LM) Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis stāsta, ka sociālās uzņēmējdarbības atbalsta projekts 2024.–2029. gada periodam paredz atbalstīt sociālos uzņēmumus un sociālās uzņēmējdarbības vidi kopumā. Šim mērķim paredzēti 12 miljoni eiro. Atbalsta programmu īstenos Labklājības ministrija sadarbībā ar ALTUM. Iecerēts, ka atbalsta pasākumiem būs trīs daļas: konsultatīvs un informatīvs atbalsts, informēšanas un izglītošanas pasākumi, kā arī sociālā biznesa atbalsta instrumenti – granti, konsultācijas biznesa plāna sagatavošanai un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kompensācijas par personu ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumu nodarbināšanu. Granti paredzēti biznesa uzsācējiem un uzņēmējdarbības attīstībai. Sociālā biznesa uzsācēji varēs pretendēt uz grantu līdz 40 000 eiro, savukārt...

Dzīve ir pilna neskaidrību, un negaidītas problēmas var rasties tad, kad tās vismazāk gaidām. Tāpēc ir svarīgi, lai ikvienam cilvēkam būtu izveidots finansiālais drošības spilvens, uz kuru paļauties tad, kad tas nepieciešams. Naudas uzkrāšana lietainai dienai ir gudrs un atbildīgs finanšu ieradums, kas var nodrošināt sirdsmieru un pasargāt no iespējamām finansiālām grūtībām. Diemžēl, kā savā blogā dalās Creditea, Latvijas iedzīvotāji nevar ietaupīt naudu. Šajā rakstā mēs izpētīsim piecus iemeslus, kāpēc ikvienam cilvēkam vajadzētu piekopt uzkrājumu veidošanu un kā tas var pozitīvi ietekmēt finansiālo labklājību. Ārkārtas fonds neparedzētiem izdevumiem Dzīve ir neparedzama, un ārkārtas situācijas var rasties bez brīdinājuma, jebkurā laikā. Neatkarīgi no tā, vai tās ir veselības problēmas, automašīnas remonts vai pēkšņa darba zaudēšana, ārkārtas uzkrājumi neparedzētām situācijām var palīdzēt segt šos neparedzētos izdevumus, neizmantojot aizdevumus ar augstiem procentiem. Drošības spilvens var nodrošināt finanses neparedzētu apstākļu risināšanai un ļaut pārvarēt grūtus laikus bez papildu finansiāla stresa. Samazināts stress Finanšu nestabilitāte var būt...

Latvijas Banka sagatavojusi "Finanšu pieejamības pārskatu 2023", kurā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu situācija Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo 10–15 gadu laikā. Kā uzsver viens no pārskata autoriem, Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts, stabila piekļuve finansējumam ir svarīga veselīgas tautsaimniecības sastāvdaļa, kas balsta investīciju aktivitāti un tādējādi arī veicina ekonomisko izaugsmi. Tāpēc labi funkcionējoša finanšu sistēma ir viens no elementiem, kas stiprina valsts ilgtermiņa ekonomisko attīstību. Pēc globālās finanšu krīzes kreditēšanas aktivitāte attiecībā pret tautsaimniecības apjomu Latvijā ir sarukusi vairāk nekā trīskārt: vēl 2011. gadā izsniegto kredītu atlikums bija tuvu 90% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2023. gada 2. ceturksnī tas bija tikai 27.1% no IKP. Lai gan sākotnēji pēc globālās finanšu krīzes pārmērīgu parādsaistību samazināšanās bija pamatota, kreditēšana turpināja būt vāja, arī neraugoties uz mājsaimniecību, uzņēmumu un valsts finansiālās situācijas būtisko uzlabošanos. Ilgstoša un nozīmīga kreditēšanas apjoma krituma iemesli ir meklējami...

Lai sekmētu komersantu attīstībai nepieciešamā finansējuma piesaisti kapitāla tirgos, paaugstinot to starptautisko konkurētspēju, kā arī sekmējot investīcijas dzīvotspējīgos un inovatīvos uzņēmumos, ļaujot tiem straujāk augt un attīstīties, 17. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja jaunu Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta programmu uzņēmumu atbalstam akciju un parāda vērtspapīru iekļaušanai tirdzniecības vietā - biržā. Kapitāla piesaiste biržā veicina uzņēmuma izaugsmi un iespēju saviem biznesa projektiem piesaistīt liela apmēra investīcijas, neatkarīgi no komercsektora finansējuma dārdzības, kā arī sniedz tiem iespēju veidot tēlu un stiprināt savu konkurētspēju ārvalstu tirgos. Atbalsts akciju emisijai un parāda vērtspapīru (obligāciju) emisijai tiks sniegts granta veidā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un mazas vidējās kapitalizācijas sabiedrībām konsultantu piesaistes un pakalpojumu izmaksām (līdz 50% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām). Plānotais atbalsta programmas finansējums ir 1 973 896 eiro, ko veido Eiropas reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta līdzekļi. Līdz 2029. gada 31. decembrim plānots atbalstīt vismaz 10 uzņēmumus un piesaistīt privāto finansējumu līdz 2 000...

Latvijas Bankas uzraudzības komiteja 4. oktobrī nolēma izsniegt SIA xpate licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai. Licence paredz tiesības emitēt elektronisko naudu un papildus sniegt vairākus licencē norādītos maksājumu pakalpojumus, tai skaitā: izejošie un ienākošie maksājumi – gan kredītpārvedumi, gan maksājumu saņemšana; kredītlimita piedāvāšana maksājumu veikšanai; norēķinu karšu izsniegšana. Maksājumu iestādes darbības licenci izsniedz Latvija Banka saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumu. Likuma 1. panta pirmajā punktā ir noteikti maksājumu pakalpojumi, kādus ir tiesīgs sniegt maksājumu pakalpojumu sniedzējs, tajā skaitā maksājumu iestāde. Maksājumu pakalpojumus ir tiesīga sniegt šādi maksājumu pakalpojumu sniedzēji: kredītiestāde; elektroniskās naudas iestāde; maksājumu iestāde; Eiropas Centrālā banka, centrālā banka, kad tā veic darbības, kas nav monetārās politikas īstenošanas darbības vai citas publiskas personas darbības; tiešās pārvaldes iestāde vai atvasināta publiska persona, kad tā veic darbības, kas nav publiskas personas darbības; dalībvalstī licencēta iestāde, kas uzsākusi darbību Latvijā; krājaizdevu sabiedrība. Uzņēmums xpate plāno izmantot tehnoloģiju un Maksājumu pakalpojumu otrās...

Pēdējā gada laikā ir būtiski pieaugušas EURIBOR likmes, kas iepriekš bijušas arī negatīvas, tādējādi būtiski palielinot hipotekāro kredītņēmēju ikmēneša procentu maksājumus, norāda Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Atbilstoši pieejamajiem datiem patlaban Latvijas patērētāju hipotekārajiem kredītiem tiek piemērotas vienas no augstākajām aizņēmuma procentu likmēm Eiropā. Diemžēl Latvijā praksē lielākoties tiek piemērotas tieši aizņēmuma procentu likmes ar mainīgiem procentiem, kas veidojas no EURIBOR likmes un bankas pievienotās likmes. Šajā gadījumā risku par EURIBOR nākotnes likmi uzņemas patērētājs. Savukārt kredītiestāžu piedāvātās likmes, kas tiek fiksētas uz ilgāku termiņu (parasti 3-5 gadi), ir būtiski augstākas, tādējādi patērētāji šādus līgumus neizvēlas. PTAC uzskata, ka šāda situācija nav samērīga pret patērētājiem, kas ir līguma vājākā, tādējādi vairāk aizsargājamā puse, īpaši, ja līgumos tiek noteikta minimālā EURIBOR robeža (piem., nulle), bet netiek noteikta tā maksimālā vērtība. Līdz ar to PTAC aicina kredītiestādes un licencētos patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus aktīvāk veikt pasākumus situācijas taisnīgākam risinājumam: Turpināt proaktīvi piedāvāt kredītņēmējiem...