FINANSES

Ministru kabinets 2. aprīlī apstiprināja rīkojuma projektu par finansējuma novirzīšanu hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzībai. Atgādinām, ka 2023. gada 6. decembrī tika pieņemti Grozījumi patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu ar mērķi kompensēt kredītu procentus hipotekāro kredītu ņēmējiem mājokļa iegādei vai būvniecībai. Tas tika nolemts, lai aizsargātu sabiedrības labklājību, ņemot vērā EURIBOR likmes kāpuma un inflācijas rezultātā pieaugušo kredīta maksājumu un patēriņa cenu radīto būtisko izmaksu slogu mājsaimniecībām. Procentu maksājumu kompensācija attiecas uz hipotekārajiem kredītiem, par kuriem līgums noslēgts līdz pērnā gada 31. oktobrim un kuru atlikums nepārsniedz 250 tūkstošus eiro. Atbilstoši hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas maksātāju nodevu aprēķiniem par 2024. gada pirmo ceturksni valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā iemaksāta hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva 24 235 800 eiro apmērā. Ņemot vērā veiktās nodevas iemaksas par pirmo ceturksni, valsts budžeta ieņēmumu palielinājums par 2024. gada pirmo pusgadu prognozējams 48 435 800 eiro apmērā. Atbilstoši likumā par valsts budžetu...

Maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) aprīlī būs pieejama grantu programma pārejai uz aprites biznesa modeļiem. Up2Circ akselerators 1. aprīlī izsludinās pieteikšanos uz grantu programmu, kurā atbalstu varēs saņemt līdz 47 MVU projekti no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Programmas mērķis ir izveidot un ieviest aprites biznesa modeļus uzņēmumos, kā arī īstenot konkrētas darbības aprites produktu, procesu un pakalpojumu jomā. Kopējais programmas budžets pirmajam uzsaukumam ir 1 230 000 eiro. Projektu veidi un finansējums MVU var pieteikties divām dažādām finansēšanas shēmām atkarībā no projektu lieluma un ilguma. Projektā ir atbalstāmas izmaksas ar ārpakalpojuma sniedzēju, ceļošanas un uzturēšanās, iekārtu iegādes, kā arī citu preču, darbu un pakalpojumu iegādes izmaksas. Maza mēroga projekti: priekšizpēte Finansējums: maza mēroga projekti līdz 15 000 eiro apmērā. Paredzamais finansēto maza mēroga projektu skaits: 32. Paredzamais rezultāts: priekšizpēte, tostarp biznesa plāns. Projekta ilgums: 6 mēneši. Liela mēroga projekti: pilotēšana un demonstrēšana Finansējums: liela mēroga projekti līdz 50 000 eiro apmērā. Paredzamais...

Valdības sēdē 12. martā apstiprināti Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) 2016. gada 25. oktobra noteikumi Nr. 691 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu", nosakot kārtību un termiņus hipotekāro kredītu pārkreditēšanai. Regulējums būs attiecināms gan uz banku, gan nebanku kreditētājiem, lai mazinātu šķēršļus patērētājiem veikt hipotekāro kredītu pārkreditēšanu un visiem kreditētājiem tiktu piemērots vienāds tiesiskais regulējums. Saeima februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus četros likumos, lai atvieglotu patērētāju iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus un veicinātu konkurenci kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā, attīstot kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot augstās hipotekāro kredītu likmes. Līdz ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tika definēta hipotekārā pārkreditēšana, noteiktas tiesības un pienākumi iepriekšējam kredīta devējam, iegūstošajam kredīta devējam un patērētājam​. Hipotekārā pārkreditēšana ir patērētāja kredīta, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, pāreja no viena kredīta devēja pie cita kredīta devēja pēc patērētāja pieprasījuma. Savukārt līdz ar grozījumiem MK noteikumos par patērētāja kreditēšanu tiek noteikta precīza kārtība un...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina Latvijas uzņēmējus pieteikties Norvēģijas finanšu instrumenta Divpusējā sadarbības fonda iniciatīvām, kas palīdzēs stiprināt Latvijas un Norvēģijas sadarbību un dibināt kontaktus ar uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un citām iestādēm Norvēģijā. “Latvijas un Norvēģijas uzņēmēju sadarbības veicināšanai “zaļo” inovāciju, dzīves kvalitāti atbalstošu tehnoloģiju jomā, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā 2024. gadā ir pieejami 418 000 eiro, kas uzņēmējiem jau šajā gadā ļaus piedalīties kopumā 8 aktivitātēs Norvēģijā, Latvijā un arī Bulgārijā. Šobrīd atvērta pieteikšanās jau pirmajām divām aktivitātēm: dalībai kontaktbiržā Tronheimā un konferencē “HavEXPO” Bergenā,” stāsta LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja. Pieejamais atbalsts uzņēmumiem vienai iniciatīvai ir 20 000 eiro, savukārt maksimālais atbalsts vienam uzņēmuma pārstāvim var būt līdz 2000 eiro, kas paredzēts pasākumu dalības maksas, informācijas izvietošanas maksas, kā arī komandējuma izmaksu segšanai. Iniciatīvas ietvaros atbalsts tiek sniegts vienam komersanta pārstāvim. Komersantam jārēķinās, ka sākotnēji visas izmaksas jāsedz pašam uzņēmējam un pēc maksājuma pieprasījuma...

Automobiļi, kas darbināmi ar elektrību (rūpnieciski ražots M1 un N1 kategorijas elektromobilis par vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas un tā siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas ir 0 g CO2/km) ir kļuvuši par ceļu satiksmes pilntiesīgiem dalībniekiem. Valsts vēl aizvadītā gada nogalē ar īpašu atbalsta programmu mudināja iegādāties gan jaunus, gan lietotus elektroauto un hibrīda auto (tam ir vēl papildu iekšdedzes dzinējs, un kopējās SEG emisijas ir līdz 50g CO2/km). Taču, kā norāda zvērināts advokāts Aldis Alliks, par elektroauto pat advokātam ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Tāpēc advokāts 8. martā plkst.10.00-13.00 vadīs RMS Forum rīkoto tiešsaistes semināru "Elektroauto Latvijā nākotnes perspektīvas un problēmas". Vairāk par pasākumu uzziniet šeit. Savukārt par to, kā elektroauto lietotājiem ikdienā uzņēmumos piemērojami ar autotransportu un degvielas patēriņu saistītie nodokļi, kā vecama grāmatvedības uzskaite, seminārā informēs Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas (LNKA) valdes locekle, sertificēta nodokļu konsultante, Deloitte Latvia Nodokļu departamenta vadītāja Elīna Putniņa. Būs arī ieskats...

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli. Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu. Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts! Ar ko sākt? Pirms izvēlēties atbalsta programmu ir jāņem vērā šādi pamataspekti: Programmu dažādība. Lai pilnvērtīgi izmantotu uzņēmējdarbības atbalsta iespējas, ir svarīgi izprast programmu prioritātes un mērķus. Dažas atbalsta programmas orientējas uz...

Līdz šā gada 2. aprīlim pagarināts pieteikšanās termiņš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un finanšu institūcijas ALTUM kopīgi īstenotajai programmai “Lielo investīciju aizdevums ar kapitāla atlaidi”. “Lielo investīciju programma piedāvā iespēju uzņēmējiem realizēt liela apjoma investīciju projektus un piesaistīt valsts atbalstu līdz pat 10 miljoniem eiro. Šī programma ir pieejama kā vietējā kapitāla uzņēmumiem, tā arī ārvalstu investoriem. Daļa no LIAA uzrunātajiem ārvalstu investoriem savu gala lēmumu par ienākšanu Latvijā pieņems tieši balstoties uz šīs atbalsta programmas rezultātiem,” stāsta LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja. Aizdevums ar kapitāla atlaidi lielu investīciju projektu īstenošanai paredzēts vidējiem un lieliem komersantiem, kuri plāno veikt vismaz 10 miljonu eiro investīcijas ražošanas uzsākšanā, paplašināšanā un efektivizācijā. Kad projekts tiks īstenots un būs sasniegti rezultāti, daļa no projekta īstenošanai ņemtā aizdevuma tiks dzēsta . Kopējais programmas 3. kārtā pieejamais finansējums ir 70 miljoni eiro. Kapitāla atlaide var segt līdz 30% no projekta...

Pašvaldības var pieteikties Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumam uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstīšanai pilsētu funkcionālajās teritorijās. Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) izsludinātajā atklātu projektu otrajā atlasē iespējams pretendēt uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) gandrīz 66 miljonu eiro finansējumu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā ES fondu programma izveidota, lai attīstītu uzņēmējdarbības publisko infrastruktūru un palielinātu privāto investīciju apjomu pilsētu funkcionālajās teritorijās, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmām. Atklātajā projektu atlasē finansējumam var pieteikties: pašvaldības vai to izveidotas iestādes; speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes; pašvaldību kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus; publiski privātās kapitālsabiedrības, kurā kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai pašvaldībai un kura veic pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus. Projektos tiks finansētas darbības, kas sekmē jaunu komersantu izvietošanu vai esošo komersantu paplašināšanos uzņēmējdarbības teritorijās, piemēram, industriālo pieslēgumu ierīkošana siltumapgādei, ūdensapgādei, elektroapgādei; ceļu infrastruktūra; uzņēmējdarbības mērķiem paredzēto ēku un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība; inženiertehniskās sistēmas atjaunojamo...

Valdībā 20. februārī apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra noteikumos Nr. 594 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.2.i. investīcijas "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))" 1.2.1.2.i.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē)" īstenošanas noteikumi", kas būtiski palielina un paplašina investīcijas unatbalstu uzņēmējiem, t.sk. pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu. Attīstības finanšu institūcija ALTUM no 27. februāra plāno uzsākt uzņēmumu projektu pieņemšanu programmas ceturtajā atlases kārtā. Programmā ieviesta virkne uzlabojumu. Turpmāk atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju plašākai izmantošanai, kā arī bezemisiju transportlīdzekļu iegādei varēs saņemt arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības komersanti. Atbalstu var saņemt sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie komersanti, kuru darbības nozare nav lauksaimniecības produktu primārā ražošana, zivsaimniecība, tabakas izstrādājumu ražošana, azartspēles vai transports. Būtiski paplašināts atbalsts komersantiem elektroauto...

Ministru kabinets 20. februārī apstiprināja Atveseļošanas fonda (AF) atbalsta programmu, lai Latvijas uzņēmumi un pētnieciskās organizācijas varētu izstrādāt Eiropai svarīgo kopīgo interešu mēroga projektus (IPCEI). “Jaunā Atveseļošanas fonda atbalsta programma nodrošina ne tikai finansiālu atbalstu, bet arī iespēju veicināt jaunu Latvijas produktu un tehnoloģiju attīstību starptautiskā līmenī. Vienlaikus šis atbalsts ne tikai stiprina Latvijas uzņēmumu pētniecisko kapacitāti, bet arī veicina konkurētspēju, radot iespējas jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, kas atbilst Eiropas mēroga vajadzībām,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Programmas ietvaros tiks nodrošināts atbalsts sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem un lielajiem komersantiem, t.sk. valsts kapitālsabiedrībām un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, kas attīsta jaunus produktus, pakalpojumus un tehnoloģijas, lai tie varētu iesaistīties IPCEI. Atbalsts tiks sniegts pētniecības aktivitātēm - rūpnieciskajiem pētījumiem, eksperimentālām izstrādēm, tehniski ekonomiskai priekšizpētei, darba samaksai, algas nodokļu izmaksām, komandējumiem, komunālajiem un sakaru pakalpojumiem, telpu, instrumentu, iekārtu un to aprīkojuma nomas maksai, plānotām materiālu izmaksām, izmaksām par līgumpētījumiem un patentiem, īpašumā esošo...

Latvijas Finanšu nozares asociācija paziņojusi, ka atceļ Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas politiku un vadlīnijas, tādējādi nozares standartu līmenī vairs neregulējot ar naudas atmazgāšanas novēršanu saistītus jautājumus. Vadlīniju atcelšana nozīmē arī to, ka asociācijas biedriem turpmāk būs plašākas iespējas sadarboties ar finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem. Norādāms, ka minētās vadlīnijas savulaik tika noteiktas kā nozares pašregulācijas instruments, vēl pirms detalizētā normatīvā regulējuma no valsts puses. Tajās bija nosprausti galvenie sasniedzamie mērķi un atbilstības kultūras iedzīvināšanai nepieciešamie pamatprincipi naudas atmazgāšanas novēršanas jomā. “Līdz ar vadlīniju atcelšanu nozare arī izslēgusi formālus, praksē jau kādu laiku vairs neeksistējošus, šķēršļus augsta riska nozaru apkalpošanā. Piemēram, ne visas kredītiestādes apkalpo uzņēmumus, kas savā darbībā pamatā izmanto elektronisko naudu vai virtuālās valūtas, ņemot vērā ar uzraudzību saistītos izaicinājumus, bet ir arī kredītiestādes, kas ir ne tikai paudušas gatavību šādas nozares apkalpot, bet pat minējušas šo industriju kā daļu no savu klientu mērķgrupas”, apstiprina Laima...

Eiropas Parlamenta deputāti 7. februārī apstiprināja jaunu regulu, kuras mērķis ir nodrošināt, ka bankas klientu maksājumi pie saņēmējiem nonāk zibenīgi ātri. Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar ko Regulas (ES) Nr. 260/2012 un (ES) 2021/1230 groza attiecībā uz tūlītējiem kredīta pārvedumiem euro, sekmēs, lai pārskaitītie līdzekļi nekavējoties nonāktu privātpersonu un uzņēmumu bankas kontos visā Eiropas Savienībā (ES). Finanšu nozarē šos grozījumus dēvē par "zibmaksājumu regulu". Jaunā tiesību akta mērķis ir nodrošināt, lai privātpersonām un uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, nebūtu jācieš no līdzekļu kavēšanās. Vienlīdz liela uzmanība jaunajos noteikumos pievērsta pārskaitījumu drošības uzlabošanai. Bankām un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jānodrošina, ka kredīta pārvedumi nav nesamērīgi dārgi un tiek apstrādāti nekavējoties. Ar šo tiesību aktu, tiek atjaunināti pašreizējie Vienotās eiro maksājumu telpas (SEPA) noteikumi. Kas ar jaunās regulas spēkā stāšanos mainīsies banku nozarē Latvijā un kādas izmaiņas varēs sagaidīt banku klienti, skaidro Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis: “Regulas...

Kopumā Latvijas kredītiestādes ievēro Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteikto pamatkonta regulējumu, tomēr šajā jomā ir vieta arī būtiskiem uzlabojumiem – to Latvijas Banka secinājusi, apkopojot Latvijas kredītiestādēs veiktā patērētāja pamatkonta atvēršanas un uzturēšanas neklātienes novērtējuma rezultātus. Pamatkonts ir maksājumu konta veids, kurš paredz nodrošināt patērētājam – fiziskai personai, kurai ir tiesisks pamats uzturēties Eiropas Savienības teritorijā, kā arī personai, kurai nav uzturēšanās atļaujas, bet kuras izraidīšana no Latvijas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nav iespējama, – piekļuvi pamata maksājumu konta pakalpojumu klāstam. Latvijas Banka ir izvērtējusi kredītiestāžu un dalībvalstu kredītiestāžu Latvijas filiāļu sniegtā pamatkonta pakalpojuma atbilstību Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktajam. Kopumā secināts, ka kredītiestādes pamatkonta pakalpojumā iekļauj tādus pakalpojumus, kādi konkrētajā kredītiestādē ir pieejami. Maksa par patērētāja pamatkonta uzturēšanu ir noteikta atbilstoši likumam, un kredītiestādes informāciju par pamatkontu ir izvietojušas savās tīmekļvietnēs un klientu apkalpošanas centros. Papildus minētajam kredītiestādes nodrošina patērētājam iespēju ierosināt, grozīt vai atsaukt...

Lai vienkāršotu pārkreditēšanas iespējas iedzīvotājiem, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 16. janvārī, konceptuāli atbalstīja grozījumus četros likumos. Izmaiņas attieksies uz hipotekārajiem kredītiem, un patērētāji varēs vienkāršā veidā mainīt kredīta devēju, ja tas klientam piedāvās labākus nosacījumus, paredz likumu grozījumi. Komisija lūgs Saeimu šos likumprojektus pirmajā lasījumā izskatīt jau šo ceturtdien un noteikt tiem steidzamību, informē komisijas priekšsēdētāja biedrs Andris Šuvajevs. A. Šuvajevs uzsver, ka līdz ar izmaiņām patērētājam vairs nebūs jāsaņem esošā kredīta devēja piekrišana un hipotekārā pārkreditēšana kļūs vienkārša. Patlaban pārkreditēšanās aktivitāte ir zema, jo viens no konkurenci ierobežojošiem faktoriem ir samērā dārgs pārkreditēšanās process. Bankas piemēro komisijas maksu ne tikai izsniedzot kredītu, bet arī pārkreditēšanās brīdī. Tāpat izmaksas rada arī notāra un zemesgrāmatas pakalpojumi. Eiropas Komisijas pētījums liecina, ka Latvijā pārkreditē tikai divus procentus no kredītiem, no kuriem varētu gūt finansiālu labumu. Citviet Eiropas Savienībā tas ir no 13 līdz pat 35 procentiem. Patlaban pārkreditēšanās Latvijā iedzīvotājiem izmaksā...

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna projektu 2024.–2027. gadam un iesniegusi to izskatīšanai valdībā. Plāns ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kura prioritāte turpmākajiem četriem gadiem ir ēnu ekonomikas mazināšana, īstenojot gan horizontāla rakstura pasākumus, gan fokusētus pasākumus konkrētās tautsaimniecības nozarēs. Plāns paredz samazināt kopējo ēnu ekonomikas apjomu Latvijā līdz 18,9% no iekšzemes kopprofukta (IKP) 2027. gadā pēc austriešu profesora F. Šneidera metodikas, ja valstī saglabāsies stabila ekonomikas attīstība. Pēc šīs metodes 2022. gadā Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars bija 19,9% no IKP. Tiesa, pēc Latvijas profesora Arņa Saukas metodes šis rādītājs attiecīgi bija 26,5% no IKP. Finanū ministrija iecerējusi, ka īstenojot plānā ietvertos pasākumus, tādējādi Latvija tiks tuvināta ēnu ekonomikas rādītāju Eiropas valstu vidējam līmenim (17,2% no IKP). No plānā iekļauto pasākumu kopuma tiek plānots pakāpeniski palielināt ieņēmumus budžetā, sasniedzot gada ieņēmumus 120 miljonu eiro apmērā 2027. gadā. Patlaban plāns un tā pamatojuma apraksts izklāstīts uz 58. lappusēm. Kopumā...