FINANSES

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) no 8. maija pieņem pieteikumus inovāciju vaučeru atbalsta programmā, kas sadarbībā ar pētniecības organizācijām ļaus izstrādāt jaunus produktus un tehnoloģijas, sniedzot atbalstu līdz pat 25 000 eiro produkta vai tehnoloģijas izstrādei. “Pētniecība var sniegt nozīmīgu ieguldījumu Latvijas uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanā, vienlaikus veicinot inovatīvo komersantu īpatsvaru ekonomikā un sekmējot komersantu un pētniecības organizāciju sadarbību. Turpinot atbalstīt jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi, aicinām mikro, mazos un vidējos Latvijas uzņēmējus pieteikties inovāciju vaučeru atbalsta programmai un saņemt līdzfinansējumu līdz pat 100% apmērā savas inovatīvās idejas attīstīšanai. Kopējais pieejamais finansējums ir vairāk nekā 5,4 miljoni eiro,” stāsta LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja. Lai uzzinātu vairāk par inovāciju vaučeru atbalsta programmu jaunu produktu izstrādei, LIAA aicina Latvijas uzņēmējus pieteikties tiešsaistes semināram, kas notiks 20. maijā plkst. 9.00 Pieteikšanās semināram būs līdz 17. maijam plkst. 15.00 šeit. Inovāciju vaučeru programmas ietvaros ir paredzēti trīs inovāciju vaučeru atbalsta...

Valdība 30. aprīlī izskatīja likumprojektu “Kriptoaktīvu pakalpojumu likums”, ar kuru Latvijas Banka tiks nozīmēta par kompetento uzraudzības iestādi, kas izsniegs darbības atļaujas kriptoaktīvu tirgus dalībniekiem pakalpojumu sniegšanai kriptoaktīvu jomā. Likumprojekta mērķis ir noteikt tiesisku ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā attiecībā uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, veicinot kriptoaktīvu jomas attīstību Latvijā. Kriptoaktīvu tirgus dalībnieku lokā iekļaujas gan jaunie kriptoaktīvu tirgus dalībnieki, gan esošie finanšu tirgus dalībnieki, kas jau ir saņēmuši licenci (atļauju) finanšu pakalpojumu sniegšanai. Tāpat likumprojekts “Kriptoaktīvu pakalpojumu likums” ir attiecināms arī uz esošajiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri savu darbību ir sākuši pirms 2024. gada 30. decembra un kurus pašlaik uzrauga Valsts ieņēmumu dienests. Šādi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji varēs turpināt sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus bez Latvijas Bankas izsniegtas atļaujas līdz 2025. gada 30. jūnijam vai līdz brīdim, kad Latvijas Banka būs izskatījusi tās pieteikumu un pieņēmusi lēmumu par atļaujas izsniegšanu. Likumprojekta izstrāde...

Ministru kabinets 16. aprīlī izskatīja Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas izstrādātos grozījumus Kredītiestāžu likumā par minimālo prasību noteikšanu bankomātiem skaidras naudas pieejamības nodrošināšanai iedzīvotājiem Latvijā. Grozījumi paredz noteikt skaidras naudas izmaksas pakalpojumu un kritērijus kredītiestādēm, kas to nodrošinās, kā arī noteikt brīdinājumu vai soda naudu līdz 50 000 eiro, ja kredītiestāde neievēro minētās prasības. Saskaņā ar Eiropas drošu transakciju asociācijas (The European Association for Secure Transactions – EAST) publicētajiem datiem 2023. gada 30. jūnijā Latvijā uz 10 000 iedzīvotāju bija tikai 4,9 bankomāti, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Turklāt daļai tuvākais bankomāts atrodas grūti sasniedzamā attālumā. Lielākais attālums, kas iedzīvotājiem ir jāmēro līdz tuvākajam bankomātam, lai piekļūtu savai darba samaksai vai pensijai, vienā virzienā sasniedz pat 38 km. Likumprojektā paredzēts deleģējums Latvijas Bankai noteikt bankomātu tīkla prasību skaitliskās vērtības (piemēram, attālums kilometros, darba laiks u.c.), pieļaujamās atkāpes to izpildē, piemērošanas nosacījumus un kārtību, kādā Latvijas Banka pārbauda prasību...

No 17. aprīļa līdz 22. maijam (ar kavējuma samazinājuma sankciju līdz 17. jūnijam) lauksaimnieki var pieteikties platību maksājumu saņemšanai, informē Lauku atbalsta dienests (LAD). Ģeotelpisko iesniegumu jāaizpilda LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā. LAD iesniegumus no mazajām saimniecībām pieņems arī pa tālruni mutvārdos. Prasības platību un dzīvnieku maksājumu saņemšanai 2024. gadā nav būtiski mainījušās, arī atbalsta pasākumu skaits un veidi ir tādi, kādi tie bija iepriekšējā sezonā. LAD direktors Ģirts Krūmiņš atzīst, ka šogad ir izdevies mazināt sarežģītos un birokrātiskos nosacījumus, vai un kādi dati un fotoattēli lauksaimniekam ir jāsūta. Šis ir otrais gads, kad platību maksājumus pieņemsim pēc prasībām, kas stājās spēkā iepriekšējā gadā, tas vieš cerības, ka tas būs vieglāks gan mums, gan lauksaimniekiem. LAD aicina visus lauksaimniekus vērtēt, kādiem atbalsta veidiem pieteikties un rūpīgi pārbaudīt vai ģeotelpiskajā iesniegumā ir pieteikti visi atbalsta veidi. Sezonas laikā rūpīgi jāseko līdzi iesniedzamo dokumentu termiņiem, kā arī jāsniedz atbildes uz Lauku atbalsta dienesta...

Skaidrajai naudai ir daudz lielāka loma, nekā varēja šķist vēl pirms dažiem gadiem. Krievijas iebrukums Ukrainā parādīja skaidrās naudas īpašo nozīmi krīzes situācijās, kā arī nepieciešamību veidot bezsaistes risinājumus bezskaidrās naudas norēķinos, atzīst Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa. Finanšu nozare ir izrādījusi atsaucību skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanas jomā, jau vairākas reizes piekrītot turpināt sadarbību ar Latvijas Banku brīvprātīgā memoranda ietvaros. 2021. gada rudenī Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija un bankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu parakstīja sadarbības memorandu, apņemoties īstenot pasākumus skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem. Tomēr šādam labas gribas memorandam nav juridiski saistoša spēka, turklāt tajā noteikto prasību grozīšanai vai darbības termiņa pagarināšanai katru reizi ir nepieciešama visu pušu piekrišana. Lai šo ikvienam iedzīvotājam un uzņēmējam būtisko aspektu nostiprinātu likuma līmenī, Latvijas Banka ir izstrādājusi un iesniegusi Finanšu ministrijā Kredītiestāžu likuma grozījumu projektu. Iecerēts papildināt Kredītiestāžu likumu ar pantu, kurā noteikti kritēriji (piemēram, banka sniedz ar maksājumu kontu...

Ministru kabinets 2. aprīlī apstiprināja rīkojuma projektu par finansējuma novirzīšanu hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzībai. Atgādinām, ka 2023. gada 6. decembrī tika pieņemti Grozījumi patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu ar mērķi kompensēt kredītu procentus hipotekāro kredītu ņēmējiem mājokļa iegādei vai būvniecībai. Tas tika nolemts, lai aizsargātu sabiedrības labklājību, ņemot vērā EURIBOR likmes kāpuma un inflācijas rezultātā pieaugušo kredīta maksājumu un patēriņa cenu radīto būtisko izmaksu slogu mājsaimniecībām. Procentu maksājumu kompensācija attiecas uz hipotekārajiem kredītiem, par kuriem līgums noslēgts līdz pērnā gada 31. oktobrim un kuru atlikums nepārsniedz 250 tūkstošus eiro. Atbilstoši hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas maksātāju nodevu aprēķiniem par 2024. gada pirmo ceturksni valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā iemaksāta hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva 24 235 800 eiro apmērā. Ņemot vērā veiktās nodevas iemaksas par pirmo ceturksni, valsts budžeta ieņēmumu palielinājums par 2024. gada pirmo pusgadu prognozējams 48 435 800 eiro apmērā. Atbilstoši likumā par valsts budžetu...

Maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) aprīlī būs pieejama grantu programma pārejai uz aprites biznesa modeļiem. Up2Circ akselerators 1. aprīlī izsludinās pieteikšanos uz grantu programmu, kurā atbalstu varēs saņemt līdz 47 MVU projekti no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Programmas mērķis ir izveidot un ieviest aprites biznesa modeļus uzņēmumos, kā arī īstenot konkrētas darbības aprites produktu, procesu un pakalpojumu jomā. Kopējais programmas budžets pirmajam uzsaukumam ir 1 230 000 eiro. Projektu veidi un finansējums MVU var pieteikties divām dažādām finansēšanas shēmām atkarībā no projektu lieluma un ilguma. Projektā ir atbalstāmas izmaksas ar ārpakalpojuma sniedzēju, ceļošanas un uzturēšanās, iekārtu iegādes, kā arī citu preču, darbu un pakalpojumu iegādes izmaksas. Maza mēroga projekti: priekšizpēte Finansējums: maza mēroga projekti līdz 15 000 eiro apmērā. Paredzamais finansēto maza mēroga projektu skaits: 32. Paredzamais rezultāts: priekšizpēte, tostarp biznesa plāns. Projekta ilgums: 6 mēneši. Liela mēroga projekti: pilotēšana un demonstrēšana Finansējums: liela mēroga projekti līdz 50 000 eiro apmērā. Paredzamais...

Valdības sēdē 12. martā apstiprināti Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) 2016. gada 25. oktobra noteikumi Nr. 691 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu", nosakot kārtību un termiņus hipotekāro kredītu pārkreditēšanai. Regulējums būs attiecināms gan uz banku, gan nebanku kreditētājiem, lai mazinātu šķēršļus patērētājiem veikt hipotekāro kredītu pārkreditēšanu un visiem kreditētājiem tiktu piemērots vienāds tiesiskais regulējums. Saeima februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus četros likumos, lai atvieglotu patērētāju iespējas pārkreditēt hipotekāros kredītus un veicinātu konkurenci kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju starpā, attīstot kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot augstās hipotekāro kredītu likmes. Līdz ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tika definēta hipotekārā pārkreditēšana, noteiktas tiesības un pienākumi iepriekšējam kredīta devējam, iegūstošajam kredīta devējam un patērētājam​. Hipotekārā pārkreditēšana ir patērētāja kredīta, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, pāreja no viena kredīta devēja pie cita kredīta devēja pēc patērētāja pieprasījuma. Savukārt līdz ar grozījumiem MK noteikumos par patērētāja kreditēšanu tiek noteikta precīza kārtība un...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina Latvijas uzņēmējus pieteikties Norvēģijas finanšu instrumenta Divpusējā sadarbības fonda iniciatīvām, kas palīdzēs stiprināt Latvijas un Norvēģijas sadarbību un dibināt kontaktus ar uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un citām iestādēm Norvēģijā. “Latvijas un Norvēģijas uzņēmēju sadarbības veicināšanai “zaļo” inovāciju, dzīves kvalitāti atbalstošu tehnoloģiju jomā, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā 2024. gadā ir pieejami 418 000 eiro, kas uzņēmējiem jau šajā gadā ļaus piedalīties kopumā 8 aktivitātēs Norvēģijā, Latvijā un arī Bulgārijā. Šobrīd atvērta pieteikšanās jau pirmajām divām aktivitātēm: dalībai kontaktbiržā Tronheimā un konferencē “HavEXPO” Bergenā,” stāsta LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja. Pieejamais atbalsts uzņēmumiem vienai iniciatīvai ir 20 000 eiro, savukārt maksimālais atbalsts vienam uzņēmuma pārstāvim var būt līdz 2000 eiro, kas paredzēts pasākumu dalības maksas, informācijas izvietošanas maksas, kā arī komandējuma izmaksu segšanai. Iniciatīvas ietvaros atbalsts tiek sniegts vienam komersanta pārstāvim. Komersantam jārēķinās, ka sākotnēji visas izmaksas jāsedz pašam uzņēmējam un pēc maksājuma pieprasījuma...

Automobiļi, kas darbināmi ar elektrību (rūpnieciski ražots M1 un N1 kategorijas elektromobilis par vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas un tā siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas ir 0 g CO2/km) ir kļuvuši par ceļu satiksmes pilntiesīgiem dalībniekiem. Valsts vēl aizvadītā gada nogalē ar īpašu atbalsta programmu mudināja iegādāties gan jaunus, gan lietotus elektroauto un hibrīda auto (tam ir vēl papildu iekšdedzes dzinējs, un kopējās SEG emisijas ir līdz 50g CO2/km). Taču, kā norāda zvērināts advokāts Aldis Alliks, par elektroauto pat advokātam ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Tāpēc advokāts 8. martā plkst.10.00-13.00 vadīs RMS Forum rīkoto tiešsaistes semināru "Elektroauto Latvijā nākotnes perspektīvas un problēmas". Vairāk par pasākumu uzziniet šeit. Savukārt par to, kā elektroauto lietotājiem ikdienā uzņēmumos piemērojami ar autotransportu un degvielas patēriņu saistītie nodokļi, kā vecama grāmatvedības uzskaite, seminārā informēs Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas (LNKA) valdes locekle, sertificēta nodokļu konsultante, Deloitte Latvia Nodokļu departamenta vadītāja Elīna Putniņa. Būs arī ieskats...

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli. Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu. Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts! Ar ko sākt? Pirms izvēlēties atbalsta programmu ir jāņem vērā šādi pamataspekti: Programmu dažādība. Lai pilnvērtīgi izmantotu uzņēmējdarbības atbalsta iespējas, ir svarīgi izprast programmu prioritātes un mērķus. Dažas atbalsta programmas orientējas uz...

Līdz šā gada 2. aprīlim pagarināts pieteikšanās termiņš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un finanšu institūcijas ALTUM kopīgi īstenotajai programmai “Lielo investīciju aizdevums ar kapitāla atlaidi”. “Lielo investīciju programma piedāvā iespēju uzņēmējiem realizēt liela apjoma investīciju projektus un piesaistīt valsts atbalstu līdz pat 10 miljoniem eiro. Šī programma ir pieejama kā vietējā kapitāla uzņēmumiem, tā arī ārvalstu investoriem. Daļa no LIAA uzrunātajiem ārvalstu investoriem savu gala lēmumu par ienākšanu Latvijā pieņems tieši balstoties uz šīs atbalsta programmas rezultātiem,” stāsta LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja. Aizdevums ar kapitāla atlaidi lielu investīciju projektu īstenošanai paredzēts vidējiem un lieliem komersantiem, kuri plāno veikt vismaz 10 miljonu eiro investīcijas ražošanas uzsākšanā, paplašināšanā un efektivizācijā. Kad projekts tiks īstenots un būs sasniegti rezultāti, daļa no projekta īstenošanai ņemtā aizdevuma tiks dzēsta . Kopējais programmas 3. kārtā pieejamais finansējums ir 70 miljoni eiro. Kapitāla atlaide var segt līdz 30% no projekta...

Pašvaldības var pieteikties Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumam uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras attīstīšanai pilsētu funkcionālajās teritorijās. Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) izsludinātajā atklātu projektu otrajā atlasē iespējams pretendēt uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) gandrīz 66 miljonu eiro finansējumu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā ES fondu programma izveidota, lai attīstītu uzņēmējdarbības publisko infrastruktūru un palielinātu privāto investīciju apjomu pilsētu funkcionālajās teritorijās, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmām. Atklātajā projektu atlasē finansējumam var pieteikties: pašvaldības vai to izveidotas iestādes; speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes; pašvaldību kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus; publiski privātās kapitālsabiedrības, kurā kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder vismaz vienai pašvaldībai un kura veic pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus. Projektos tiks finansētas darbības, kas sekmē jaunu komersantu izvietošanu vai esošo komersantu paplašināšanos uzņēmējdarbības teritorijās, piemēram, industriālo pieslēgumu ierīkošana siltumapgādei, ūdensapgādei, elektroapgādei; ceļu infrastruktūra; uzņēmējdarbības mērķiem paredzēto ēku un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība; inženiertehniskās sistēmas atjaunojamo...

Valdībā 20. februārī apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra noteikumos Nr. 594 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 1.2. reformu un investīciju virziena "Energoefektivitātes uzlabošana" 1.2.1.2.i. investīcijas "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē un pētniecības un attīstības aktivitātes (t. sk. bioekonomikā))" 1.2.1.2.i.1. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē)" īstenošanas noteikumi", kas būtiski palielina un paplašina investīcijas unatbalstu uzņēmējiem, t.sk. pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu. Attīstības finanšu institūcija ALTUM no 27. februāra plāno uzsākt uzņēmumu projektu pieņemšanu programmas ceturtajā atlases kārtā. Programmā ieviesta virkne uzlabojumu. Turpmāk atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju plašākai izmantošanai, kā arī bezemisiju transportlīdzekļu iegādei varēs saņemt arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības komersanti. Atbalstu var saņemt sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie komersanti, kuru darbības nozare nav lauksaimniecības produktu primārā ražošana, zivsaimniecība, tabakas izstrādājumu ražošana, azartspēles vai transports. Būtiski paplašināts atbalsts komersantiem elektroauto...

Ministru kabinets 20. februārī apstiprināja Atveseļošanas fonda (AF) atbalsta programmu, lai Latvijas uzņēmumi un pētnieciskās organizācijas varētu izstrādāt Eiropai svarīgo kopīgo interešu mēroga projektus (IPCEI). “Jaunā Atveseļošanas fonda atbalsta programma nodrošina ne tikai finansiālu atbalstu, bet arī iespēju veicināt jaunu Latvijas produktu un tehnoloģiju attīstību starptautiskā līmenī. Vienlaikus šis atbalsts ne tikai stiprina Latvijas uzņēmumu pētniecisko kapacitāti, bet arī veicina konkurētspēju, radot iespējas jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, kas atbilst Eiropas mēroga vajadzībām,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Programmas ietvaros tiks nodrošināts atbalsts sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem un lielajiem komersantiem, t.sk. valsts kapitālsabiedrībām un pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, kas attīsta jaunus produktus, pakalpojumus un tehnoloģijas, lai tie varētu iesaistīties IPCEI. Atbalsts tiks sniegts pētniecības aktivitātēm - rūpnieciskajiem pētījumiem, eksperimentālām izstrādēm, tehniski ekonomiskai priekšizpētei, darba samaksai, algas nodokļu izmaksām, komandējumiem, komunālajiem un sakaru pakalpojumiem, telpu, instrumentu, iekārtu un to aprīkojuma nomas maksai, plānotām materiālu izmaksām, izmaksām par līgumpētījumiem un patentiem, īpašumā esošo...