FINANSES

Līdz šī gada 31. jūlijam primārie lauksaimniecības produkcijas ražotāji, lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, lauksaimniecības produktu pārstrādes komersanti, un pretendenti, kas darbojas zvejniecībā un zvejas produktu apstrādē var Lauku atbalsta dienestā (LAD) pieteikties atbalstam kredītprocentu daļējai dzēšanai. Atbalstu var saņemt pretendenti par laikposmā no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam faktiski samaksātajiem īstermiņa aizdevuma vai ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga procentiem. Primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem 2024. gadam piešķirts 21 572 500 eiro finansējums, atbilstīgām lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām – 800 000 eiro, bet pretendentiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī ar zvejniecību un zvejas produktu apstrādi – 975 000 eiro. Atbalsta apmērs ir summa, kas nepārsniedz aizdevuma gada procentu likmi četru procentu apmērā vai faktisko likmi, ja kredītprocentu likme ir mazāka par četriem procentiem. Iesniegums jāizpilda LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS). Vienlaikus, lai atvieglotu dokumentācijas procesu, sākot ar 2024. gadu, ALTUM klientiem nav jāpieprasa...

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings (Fitch) 12. jūlijā apstiprināja Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, saglabājot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu. Kā būtiskākos faktorus, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, aģentūra min zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem, uzticamu politikas veidošanu, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, un mērenu privātā sektora parāda līmeni. Tomēr Latvijas mazā ekonomika, IKP uz vienu iedzīvotāju, kas ir zemāks nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, tekošā konta deficīta un neto ārējā parāda rādītāji, kas ir augstāki nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, joprojām ierobežo kredītreitinga turpmāko izaugsmi. Nosakot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, Fitch norāda, ka novērtējuma pamatā ir Latvijas mazās un atvērtās ekonomikas relatīvā izturība pret ārējo faktoru nesen izraisītiem satricinājumiem (Covid-19 pandēmija un Krievijas karš Ukrainā). Enerģijas resursu nepietiekamības riska un cenu strauja kāpuma faktoru negatīva ietekme bija tomēr mazāka, nekā Fitch sākotnēji prognozēja. Aģentūra atzīmē, ka Latvija ir likvidējusi vēsturisko atkarību...

Ministru kabinets 16. jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavoto grozījumuMinistru kabineta 2018. gada 22. maija noteikumos Nr. 295 "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai", pazeminot sabiedrības Altum izmaksu piecenojumu un tādējādi arī samazinot izmaksas zemes iegādei lauksaimniekiem. Turpmāk Altum aizdevumu administrēšanas un riska izmaksu piecenojums zemes iegādei lauksaimniekiem būs samazināts no 2,2 % līdz 1,9 %. Papildus noteikts, ka aizdevumam, par kuru pieteikums sabiedrībā Altum iesniegts laikā no 2016. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 16. jūlijam, administrēšanas un riska izmaksu piecenojums joprojām būs 2,2 %. Tāpat aizdevumam, par kuru saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 29. maija noteikumiem Nr. 381 “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai” (noteikumi zaudējuši spēku) pieteikums sabiedrībā Altum iesniegts līdz 2016. gada 30. jūnijam, saglabāsies 2,5% administrēšanas un riska izmaksu piecenojums. Tātad jau izsniegtajiem aizdevumiem administrēšanas un riska izmaksu piecenojums saglabāsies attiecīgajā brīdī spēkā esošajos noteikumos...

Otrdien, 25. jūnijā, valdība akceptēja divus sagatavotos likumprojektus, lai nodrošinātu vienlīdzīgus maksājumu pakalpojumu sniedzēju konkurences apstākļus. Tādējādi tiks paplašinātas maksājumu pakalpojumu sniegšanas iespējas, kas savukārt var labvēlīgi ietekmēt šādu pakalpojumu cenas. Grozījumi paredz veicināt maksājumu jomas, īpaši tūlītēju kredīta pārvedumu jeb zibmaksājumu attīstību. Latvijā, citās Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs licencētas maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, varēs kļūt par maksājumu sistēmas tiešām dalībniecēm. Tas vēl vairāk veicinās konkurenci un nodrošinās vienādus apstākļus maksājumu pakalpojumu sniegšanai. Iestādei, kas vēlēsies kļūt par maksājumu sistēmas tiešo dalībnieci, būs jānodrošina atbilstība Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā minētajām prasībām, kas var radīt nepieciešamību papildus uzlabot iestādes procedūras un investēt jaunos tehniskos risinājumos. Likumprojekts par grozījumiem Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”. Likumprojekti vēl jāizskata Saeiemā.

Lai Latvijā, nosakot regulējumu kriptoaktīvu tirgus darbībai, veicinātu šīs jomas attīstību, Saeima ceturtdien, 13. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma Kriptoaktīvu pakalpojumu likumu, kā arī saistītus grozījumus vēl septiņos likumos. Saeima regulējumu noteikusi, pārņemot Eiropas Savienības prasības. Likums attiecas uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus. Kā kompetentā uzraudzības iestāde kriptoaktīvu jomā noteikta Latvijas Banka. Jaunais likums noteic bankas tiesības un pienākumus, tostarp pilnvaras noteikt likuma subjektu darbību regulējošas prasības, pakalpojuma sniedzēju darbības pārskatu un citas sniedzamās informācijas saturu un iesniegšanas kārtību. Tāpat Latvijas Bankai noteiktas izmeklēšanas pilnvaras, un par pārkāpumiem kriptoaktīvu jomā tā varēs piemērot administratīvos pasākumus un noteikt sankcijas. Latvijas Banka arī varēs noteikt kritērijus, ko kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji izmanto, lai nodrošinātu, ka klientiem konsultācijas vai informāciju par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedz fiziskas personas, kurām ir nepieciešamās zināšanas un kompetence šajā jomā. Jaunais likums noteic arī kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumus, tostarp reģistrēties Latvijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 30. maijā ir pieņemti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas stājās spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas - 5. jūnijā. Tie paredz, ka arī likvidējamo kredītiestāžu hipotekāro kredītu ņēmējiem kompensēs kredītu kopējo procentu maksājumus 30% apmērā. Kompensācijas tiks finansētas no kredītiestādēm ieviestā hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas. Ar grozījumiem papildināts hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas (turpmāk – nodeva) maksātāju loks, nosakot, ka pienākums maksāt nodevu ir arī bankām, kurām ir uzsākts maksātnespējas process vai likvidācija (arī pašlikvidācija). Līdz grozījumiem likumā kredītiestādēm un kapitālsabiedrībām, kurām anulēta patērētāju kreditēšanas licence, nebija detalizēti atrunāta nodevas maksāšanas kārtība. Tādējādi minēto kredītiestāžu un kapitālsabiedrību klientiem, turpinot atmaksāt kredītus un kredīta procentus ar paaugstinātu EURIBOR procentu likmi banku administratoriem, nebija tiesību saņemt hipotekārā kredīta procentu kompensāciju. Grozījumi novērš nevienlīdzīgu attieksmi pret maksātnespējīgo un likvidējamo kredītiestāžu klientiem, kā arī veicina tiesiskuma un taisnīguma principu ievērošanu, nodrošinot vienlīdzīgas tiesības visiem hipotekāro kredītu ņēmējiem neatkarīgi...

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi otro projektu iesniegumu atlases kārtu Atveseļošanas fonda (AF) investīcijām jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā – tam pieejami 3 037 500 eiro. Ekonomikas ministrijas izstrādātās AF programmas mērķis ir finansējuma pieejamības nodrošināšana komersantu digitālajai transformācijai, lai attīstītu jaunus vai uzlabotu esošos produktus, pakalpojumus un tehnoloģijas viedās specializācijas jomās, tai skaitā digitalizācijas, automatizācijas, robotizācijas un darba kontroles risinājumu ieviešanai ražošanas un pakalpojumu attīstības procesos, kā arī personalizētu e-komercijas risinājumu ieviešanas atbalstam, piesaistot privāto līdzfinansējumu inovāciju ieviešanā. Pieejamais AF finansējums ir 3 057 500 eiro, kas vienlaikus ir arī maksimālais pieļaujamais atbalsta finansējums vienam projektam. Plānots, ka līdz 2026. gada 30. jūnijam programmas abās kārtās kopumā tiks apstiprināti 43 pētniecības projekti. CFLA projektu iesniegumus pieņem līdz 5. augustam. Projektu atlases dokumentācija pieejama cfla.gov.lv: 2.2.1.3.i. Finansējumam var pieteikties Komercreģistrā vai Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas juridiskas personas, kas sastāv no vismaz vienas nozares asociācijas vai vismaz pieciem...

Eiropas Centrālā bankas (ECB) Padome 6. jūnijā nolēmusi pazemināt procentu likmes par 25 bāzes punktiem pēc tam, kad procentu likmes netika mainītas deviņus mēnešus (par 0,25%). Kopš Padomes 2023. gada septembra sanāksmes inflācija samazinājusies par vairāk nekā 2,5 procentu punktiem un inflācijas perspektīva būtiski uzlabojusies. Pamatinflācija arī sarukusi, apstiprinot signālus, ka cenu spiediens pavājinājies, un visu termiņu inflācijas gaidas pazeminājušās. Vienlaikus, neraugoties uz pēdējos ceturkšņos panākto progresu, iekšzemes cenu spiediens joprojām ir spēcīgs, jo vērojams straujš darba samaksas kāpums, un gaidāms, ka inflācija vēl būtisku nākamā gada daļu pārsniegs noteikto mērķi, uzskata ECB. Jaunākās Eirosistēmas speciālistu iespēju aplēses attiecībā uz kopējo inflāciju un pamatinflāciju 2024. un 2025. gadam koriģētas un paaugstinātas salīdzinājumā ar marta iespēju aplēsēm. Speciālisti tagad paredz, ka kopējā inflācija 2024. gadā vidēji būs 2,5%, 2025. gadā – 2,2% un 2026. gadā – 1,9%. Attiecībā uz inflāciju (izņemot enerģiju un pārtiku) speciālisti paredz, ka tā 2024. gadā vidēji būs...

Kohēzijas politikas Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas fonda investīcijas 2024. gadā, līdzīgi kā 2023. gadā, tiek prognozētas vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā. Pēc investīciju pārskatīšanas un pārdalēm turpmākajos gados investīciju temps sagaidāms vēl intensīvāks: 2025. gadā – indikatīvi vairāk nekā 1,6 miljardi eiro; 2026. gadā – 1,3 miljardi eiro. Šo prognožu izpilde lielā mērā būs atkarīga no nozaru ministriju kapacitātes izstrādāt ES fondu 2021.–2027. gada perioda investīciju regulējumu. Par to liecina 28. maija Ministru kabineta (MK) sēdē Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais pusgada ziņojums par ES fondu un ārvalstu finanšu palīdzības ieviešanas statusu. ES fondu 2021.-2027. gada perioda investīciju ieviešanā patlaban apstiprināti investīciju MK noteikumi par gandrīz 40% pieejamā ES fondu finansējuma jeb 1,62 miljardiem eiro. Aktīvā sadarbībā ar sociālajiem partneriem ir apstiprināti projektu atlašu kritēriji par 68% finansējuma. Kopumā šobrīd izsludinātas vai jau noslēgušās projektu atlases par 1,1 miljardu eiro. Noslēgti līgumi par projektu īstenošanu 382 miljonu eiro apmērā un...

Lai Latvijā noteiktu kriptoaktīvu tirgus darbību, Saeima 23. maijā konceptuāli atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto un par steidzami atzīto Kriptoaktīvu pakalpojumu likuma projektu un ar to saistīto likumprojektu paketi (Grozījums Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, Grozījumi Kredītiestāžu likumā, Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, Grozījums Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā un Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā). Plānots, ka jaunais likums un to pavadošie likumi stāsies spēkā šī gada 30. jūnijā. Likums nepieciešams, lai, pārņemot Eiropas Savienības (ES) prasības, noteiktu tiesisku ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā. Jaunais likums attieksies uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, tādējādi veicinot šīs jomas attīstību Latvijā, norāda likumaprojekta autori. Kā kompetento uzraudzības iestādi kriptoaktīvu jomā plānots noteikt Latvijas Banku. Likuma projekts paredz bankas tiesības un pienākumus, tostarp pilnvaras noteikt likuma...

Pēc Latvijas Bankas kā finanšu sektora uzraudzības iestādes novērtējuma un priekšlikuma Eiropas Centrālās banka (ECB) 15. maijā ir pieņēmusi lēmumu izsniegt AS INDEXO Banka licenci kredītiestādes darbībai. Lēmums stājās spēkā 16. maijā. "Latvijas kredītiestāžu sektors turpina mainīties laikam līdzi. Licence kredītiestādes darbībai Latvijā jaunam dalībniekam izsniegta pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma, un AS INDEXO Banka ir pirmā Latvijas kredītiestāde, kas licencēšanas procesu īstenojusi Vienotā uzraudzības mehānisma ietvarā. Latvijas Bankas mērķis ir rūpēties, lai Latvijā ir kvalitatīvi, inovatīvi un ērti finanšu pakalpojumi. Veselīga konkurence savukārt veicinās finanšu pakalpojumu un visa sektora attīstību," uzsver Santa Purgaile, Latvijas Bankas prezidenta vietniece. Latvijā pašlaik strādā 10 kredītiestādes un četras ārvalstu banku filiāles. AS INDEXO Banka plāno fokusēties uz ikdienas banku pakalpojumu sniegšanu, karšu izsniegšanu, kreditēšanu un noguldījumu pieņemšanu. Sākotnēji pakalpojumi būs pieejami privātpersonām. Latvijas Banka AS INDEXO Bankas licencēšanas procesā sniedza visu nepieciešamo konsultatīvo atbalstu, lai licences saņemšanai nepieciešamie dokumenti būtu pilnīgi un...

Pēc Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājuma valdība 14. maijā apstiprinājusi grozījumus kārtībā par valsts atbalsta programmu aizdevumu piešķiršanai apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zvejniecībā un akvakultūrā, pārvirzot apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmai 1,5 miljonus eiro no citām sabiedrības “Altum” administrētajām programmām. Pārvirzītā papildu finansējuma izmantošana dos iespēju sabiedrībai “Altum” turpināt aizdevumu izsniegšanu apgrozāmajiem līdzekļiem ar iespējamo zemāko procentu likmi. Programmā noteiktā kredītprocentu likme ir no 3,5%, bet tā var tikt paaugstināta, ņemot vērā katra klienta risku, esošo situāciju saimniecībā un izmantoto de minimis apjomu. Šai programmai papildu administratīvo izmaksu pārcenojumu nepiemēro. Grozījumi paredz arī sabiedrības “Altum” valsts aizdevumu kredītlīnijas palielināšanu par 6,49 miljoniem eiro, tādejādi kopējais programmas finansējums būs 42,09 miljoni eiro. Noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra noteikumos Nr. 582 “Kārtība, kādā īsteno valsts atbalsta programmu par aizdevumu piešķiršanu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozarē””

Lai veicinātu darbaspēka piesaisti Latvijas reģioniem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kopā ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām īsteno atbalsta pasākumus remigrantiem. Valsts un pašvaldību atbalsts paredzēts jaunu darba vietu veidošanai remigrantiem un jaunu remigrantu uzņēmumu dibināšanai. 2023. gada jūnijā valdība apstiprināja VARAM sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par remigrācijas atbalsta pasākumu – uzņēmējdarbības atbalstu”, kas paredz risinājumus remigrācijas atbalsta pasākumu īstenošanai 2024. gadā un turpmāk, veicinot uzņēmējdarbību reģionos. Ar remigrāciju saistīti pētījumi1 rāda, ka tieši nodarbinātība un uzņēmējdarbības iespējas ir būtiskākais faktors, kas ietekmē emigrantu lēmumu atgriezties dzimtenē. VARAM atvēlējusi 1,2 miljonus eiro lielu atbalstu tautiešiem, kuri jau ir atgriezušies Latvijā un vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību, vai vietējiem darba devējiem, kuri ir gatavi veidot jaunas darbavietas remigrantiem. Finansējums paredzēts trīs gadu periodam, katru gadu šim mērķim atvēlot 400 000 eiro, kas iedalīts katram no pieciem Latvijas reģioniem. Pērn plānošanas reģioni pēc VARAM izstrādātajiem kritērijiem veica pašvaldību atlasi uzņēmējdarbības atbalsta saņemšanai, lielākajā...

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pašlaik ir praktiski apstājies, un gada inflācija aprīlī veidojusi 1,1%, tikai nedaudz paaugstinoties no iepriekšējā mēnesī fiksētajiem 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pašlaik inflācija Latvijā ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā un eirozonā, un arī gadā kopā cenu pieaugums Latvijā būs tuvu vai nedaudz zem pašreizējām Finanšu ministrijas prognozēm, kas februāra sākumā Latvijai šim gadam paredzēja 1,6% inflāciju. Zemo inflācijas līmeni nosaka galvenokārt energoresursu cenu kritums pasaules tirgū pēc straujā kāpuma 2022. gadā, kas pazeminājis ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenas kopumā par 6,1%, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli. Sekojot pasaules tendencēm, stabilizējušās arī pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas, kas gada laikā palielinājušās vairs tikai par 0,6%, un būtiska ietekme uz inflāciju vairs nav arī degvielas cenu svārstībām, kur autodegvielas cenas aprīlī bijušas par 4,5% lielākas nekā pirms gada. Ja preču cenām ar 0,4% kopējo kritumu bijusi pazeminoša ietekme uz inflācijas līmeni, pakalpojumu cenu pieaugums ir...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess par, iespējams, noziedzīgi iegūtas skaidras naudas 402 475 eiro apmērā pārvietošanu pāri Latvijas Republikas (LR) valsts robežai. 2024. gada februārī, veicot muitas kontroles pasākumus kādam automobilim, kas bija ceļā no Lietuvas uz Latviju, ar Vācijas Federatīvās Republikas valsts numura zīmēm Latvijas – Lietuvas robežšķērsošanas vietā “Grenctāle”, tajā tika atklāta nedeklarēta skaidra nauda 402 475 eiro apmērā. Kā skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos, Dr.oec. Olga Bogdanova: “Skaidra nauda tiek bieži izmantota kā ēnu ekonomikas līdzeklis. Līdz ar to skaidras naudas plūsmas monitorings, t.sk. savstarpēji sadarbojoties vairākām kompetentām valsts iestādēm, Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam ir atzīts par prioritāro pasākumu”. O. Bogdanova arī uzsver, ka: “Skaidras naudas izcelsmes, kustības un izmantošanas dinamikas izvērtējumam ir pievērsta īpaša uzmanība gan izmantojot šobrīd mūsu valsts un citu valstu rīcībā esošos datus, gan...