FINANSES

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 30. maijā ir pieņemti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas stājās spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas - 5. jūnijā. Tie paredz, ka arī likvidējamo kredītiestāžu hipotekāro kredītu ņēmējiem kompensēs kredītu kopējo procentu maksājumus 30% apmērā. Kompensācijas tiks finansētas no kredītiestādēm ieviestā hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas. Ar grozījumiem papildināts hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas (turpmāk – nodeva) maksātāju loks, nosakot, ka pienākums maksāt nodevu ir arī bankām, kurām ir uzsākts maksātnespējas process vai likvidācija (arī pašlikvidācija). Līdz grozījumiem likumā kredītiestādēm un kapitālsabiedrībām, kurām anulēta patērētāju kreditēšanas licence, nebija detalizēti atrunāta nodevas maksāšanas kārtība. Tādējādi minēto kredītiestāžu un kapitālsabiedrību klientiem, turpinot atmaksāt kredītus un kredīta procentus ar paaugstinātu EURIBOR procentu likmi banku administratoriem, nebija tiesību saņemt hipotekārā kredīta procentu kompensāciju. Grozījumi novērš nevienlīdzīgu attieksmi pret maksātnespējīgo un likvidējamo kredītiestāžu klientiem, kā arī veicina tiesiskuma un taisnīguma principu ievērošanu, nodrošinot vienlīdzīgas tiesības visiem hipotekāro kredītu ņēmējiem neatkarīgi...

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi otro projektu iesniegumu atlases kārtu Atveseļošanas fonda (AF) investīcijām jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā – tam pieejami 3 037 500 eiro. Ekonomikas ministrijas izstrādātās AF programmas mērķis ir finansējuma pieejamības nodrošināšana komersantu digitālajai transformācijai, lai attīstītu jaunus vai uzlabotu esošos produktus, pakalpojumus un tehnoloģijas viedās specializācijas jomās, tai skaitā digitalizācijas, automatizācijas, robotizācijas un darba kontroles risinājumu ieviešanai ražošanas un pakalpojumu attīstības procesos, kā arī personalizētu e-komercijas risinājumu ieviešanas atbalstam, piesaistot privāto līdzfinansējumu inovāciju ieviešanā. Pieejamais AF finansējums ir 3 057 500 eiro, kas vienlaikus ir arī maksimālais pieļaujamais atbalsta finansējums vienam projektam. Plānots, ka līdz 2026. gada 30. jūnijam programmas abās kārtās kopumā tiks apstiprināti 43 pētniecības projekti. CFLA projektu iesniegumus pieņem līdz 5. augustam. Projektu atlases dokumentācija pieejama cfla.gov.lv: 2.2.1.3.i. Finansējumam var pieteikties Komercreģistrā vai Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas juridiskas personas, kas sastāv no vismaz vienas nozares asociācijas vai vismaz pieciem...

Eiropas Centrālā bankas (ECB) Padome 6. jūnijā nolēmusi pazemināt procentu likmes par 25 bāzes punktiem pēc tam, kad procentu likmes netika mainītas deviņus mēnešus (par 0,25%). Kopš Padomes 2023. gada septembra sanāksmes inflācija samazinājusies par vairāk nekā 2,5 procentu punktiem un inflācijas perspektīva būtiski uzlabojusies. Pamatinflācija arī sarukusi, apstiprinot signālus, ka cenu spiediens pavājinājies, un visu termiņu inflācijas gaidas pazeminājušās. Vienlaikus, neraugoties uz pēdējos ceturkšņos panākto progresu, iekšzemes cenu spiediens joprojām ir spēcīgs, jo vērojams straujš darba samaksas kāpums, un gaidāms, ka inflācija vēl būtisku nākamā gada daļu pārsniegs noteikto mērķi, uzskata ECB. Jaunākās Eirosistēmas speciālistu iespēju aplēses attiecībā uz kopējo inflāciju un pamatinflāciju 2024. un 2025. gadam koriģētas un paaugstinātas salīdzinājumā ar marta iespēju aplēsēm. Speciālisti tagad paredz, ka kopējā inflācija 2024. gadā vidēji būs 2,5%, 2025. gadā – 2,2% un 2026. gadā – 1,9%. Attiecībā uz inflāciju (izņemot enerģiju un pārtiku) speciālisti paredz, ka tā 2024. gadā vidēji būs...

Kohēzijas politikas Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas fonda investīcijas 2024. gadā, līdzīgi kā 2023. gadā, tiek prognozētas vairāk nekā 1 miljarda eiro apmērā. Pēc investīciju pārskatīšanas un pārdalēm turpmākajos gados investīciju temps sagaidāms vēl intensīvāks: 2025. gadā – indikatīvi vairāk nekā 1,6 miljardi eiro; 2026. gadā – 1,3 miljardi eiro. Šo prognožu izpilde lielā mērā būs atkarīga no nozaru ministriju kapacitātes izstrādāt ES fondu 2021.–2027. gada perioda investīciju regulējumu. Par to liecina 28. maija Ministru kabineta (MK) sēdē Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais pusgada ziņojums par ES fondu un ārvalstu finanšu palīdzības ieviešanas statusu. ES fondu 2021.-2027. gada perioda investīciju ieviešanā patlaban apstiprināti investīciju MK noteikumi par gandrīz 40% pieejamā ES fondu finansējuma jeb 1,62 miljardiem eiro. Aktīvā sadarbībā ar sociālajiem partneriem ir apstiprināti projektu atlašu kritēriji par 68% finansējuma. Kopumā šobrīd izsludinātas vai jau noslēgušās projektu atlases par 1,1 miljardu eiro. Noslēgti līgumi par projektu īstenošanu 382 miljonu eiro apmērā un...

Lai Latvijā noteiktu kriptoaktīvu tirgus darbību, Saeima 23. maijā konceptuāli atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto un par steidzami atzīto Kriptoaktīvu pakalpojumu likuma projektu un ar to saistīto likumprojektu paketi (Grozījums Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, Grozījumi Kredītiestāžu likumā, Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, Grozījums Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā un Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā). Plānots, ka jaunais likums un to pavadošie likumi stāsies spēkā šī gada 30. jūnijā. Likums nepieciešams, lai, pārņemot Eiropas Savienības (ES) prasības, noteiktu tiesisku ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā. Jaunais likums attieksies uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, tādējādi veicinot šīs jomas attīstību Latvijā, norāda likumaprojekta autori. Kā kompetento uzraudzības iestādi kriptoaktīvu jomā plānots noteikt Latvijas Banku. Likuma projekts paredz bankas tiesības un pienākumus, tostarp pilnvaras noteikt likuma...

Pēc Latvijas Bankas kā finanšu sektora uzraudzības iestādes novērtējuma un priekšlikuma Eiropas Centrālās banka (ECB) 15. maijā ir pieņēmusi lēmumu izsniegt AS INDEXO Banka licenci kredītiestādes darbībai. Lēmums stājās spēkā 16. maijā. "Latvijas kredītiestāžu sektors turpina mainīties laikam līdzi. Licence kredītiestādes darbībai Latvijā jaunam dalībniekam izsniegta pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma, un AS INDEXO Banka ir pirmā Latvijas kredītiestāde, kas licencēšanas procesu īstenojusi Vienotā uzraudzības mehānisma ietvarā. Latvijas Bankas mērķis ir rūpēties, lai Latvijā ir kvalitatīvi, inovatīvi un ērti finanšu pakalpojumi. Veselīga konkurence savukārt veicinās finanšu pakalpojumu un visa sektora attīstību," uzsver Santa Purgaile, Latvijas Bankas prezidenta vietniece. Latvijā pašlaik strādā 10 kredītiestādes un četras ārvalstu banku filiāles. AS INDEXO Banka plāno fokusēties uz ikdienas banku pakalpojumu sniegšanu, karšu izsniegšanu, kreditēšanu un noguldījumu pieņemšanu. Sākotnēji pakalpojumi būs pieejami privātpersonām. Latvijas Banka AS INDEXO Bankas licencēšanas procesā sniedza visu nepieciešamo konsultatīvo atbalstu, lai licences saņemšanai nepieciešamie dokumenti būtu pilnīgi un...

Pēc Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājuma valdība 14. maijā apstiprinājusi grozījumus kārtībā par valsts atbalsta programmu aizdevumu piešķiršanai apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zvejniecībā un akvakultūrā, pārvirzot apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmai 1,5 miljonus eiro no citām sabiedrības “Altum” administrētajām programmām. Pārvirzītā papildu finansējuma izmantošana dos iespēju sabiedrībai “Altum” turpināt aizdevumu izsniegšanu apgrozāmajiem līdzekļiem ar iespējamo zemāko procentu likmi. Programmā noteiktā kredītprocentu likme ir no 3,5%, bet tā var tikt paaugstināta, ņemot vērā katra klienta risku, esošo situāciju saimniecībā un izmantoto de minimis apjomu. Šai programmai papildu administratīvo izmaksu pārcenojumu nepiemēro. Grozījumi paredz arī sabiedrības “Altum” valsts aizdevumu kredītlīnijas palielināšanu par 6,49 miljoniem eiro, tādejādi kopējais programmas finansējums būs 42,09 miljoni eiro. Noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 3. decembra noteikumos Nr. 582 “Kārtība, kādā īsteno valsts atbalsta programmu par aizdevumu piešķiršanu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozarē””

Lai veicinātu darbaspēka piesaisti Latvijas reģioniem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kopā ar plānošanas reģioniem un pašvaldībām īsteno atbalsta pasākumus remigrantiem. Valsts un pašvaldību atbalsts paredzēts jaunu darba vietu veidošanai remigrantiem un jaunu remigrantu uzņēmumu dibināšanai. 2023. gada jūnijā valdība apstiprināja VARAM sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par remigrācijas atbalsta pasākumu – uzņēmējdarbības atbalstu”, kas paredz risinājumus remigrācijas atbalsta pasākumu īstenošanai 2024. gadā un turpmāk, veicinot uzņēmējdarbību reģionos. Ar remigrāciju saistīti pētījumi1 rāda, ka tieši nodarbinātība un uzņēmējdarbības iespējas ir būtiskākais faktors, kas ietekmē emigrantu lēmumu atgriezties dzimtenē. VARAM atvēlējusi 1,2 miljonus eiro lielu atbalstu tautiešiem, kuri jau ir atgriezušies Latvijā un vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību, vai vietējiem darba devējiem, kuri ir gatavi veidot jaunas darbavietas remigrantiem. Finansējums paredzēts trīs gadu periodam, katru gadu šim mērķim atvēlot 400 000 eiro, kas iedalīts katram no pieciem Latvijas reģioniem. Pērn plānošanas reģioni pēc VARAM izstrādātajiem kritērijiem veica pašvaldību atlasi uzņēmējdarbības atbalsta saņemšanai, lielākajā...

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pašlaik ir praktiski apstājies, un gada inflācija aprīlī veidojusi 1,1%, tikai nedaudz paaugstinoties no iepriekšējā mēnesī fiksētajiem 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pašlaik inflācija Latvijā ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā un eirozonā, un arī gadā kopā cenu pieaugums Latvijā būs tuvu vai nedaudz zem pašreizējām Finanšu ministrijas prognozēm, kas februāra sākumā Latvijai šim gadam paredzēja 1,6% inflāciju. Zemo inflācijas līmeni nosaka galvenokārt energoresursu cenu kritums pasaules tirgū pēc straujā kāpuma 2022. gadā, kas pazeminājis ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenas kopumā par 6,1%, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli. Sekojot pasaules tendencēm, stabilizējušās arī pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas, kas gada laikā palielinājušās vairs tikai par 0,6%, un būtiska ietekme uz inflāciju vairs nav arī degvielas cenu svārstībām, kur autodegvielas cenas aprīlī bijušas par 4,5% lielākas nekā pirms gada. Ja preču cenām ar 0,4% kopējo kritumu bijusi pazeminoša ietekme uz inflācijas līmeni, pakalpojumu cenu pieaugums ir...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess par, iespējams, noziedzīgi iegūtas skaidras naudas 402 475 eiro apmērā pārvietošanu pāri Latvijas Republikas (LR) valsts robežai. 2024. gada februārī, veicot muitas kontroles pasākumus kādam automobilim, kas bija ceļā no Lietuvas uz Latviju, ar Vācijas Federatīvās Republikas valsts numura zīmēm Latvijas – Lietuvas robežšķērsošanas vietā “Grenctāle”, tajā tika atklāta nedeklarēta skaidra nauda 402 475 eiro apmērā. Kā skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos, Dr.oec. Olga Bogdanova: “Skaidra nauda tiek bieži izmantota kā ēnu ekonomikas līdzeklis. Līdz ar to skaidras naudas plūsmas monitorings, t.sk. savstarpēji sadarbojoties vairākām kompetentām valsts iestādēm, Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam ir atzīts par prioritāro pasākumu”. O. Bogdanova arī uzsver, ka: “Skaidras naudas izcelsmes, kustības un izmantošanas dinamikas izvērtējumam ir pievērsta īpaša uzmanība gan izmantojot šobrīd mūsu valsts un citu valstu rīcībā esošos datus, gan...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) no 8. maija pieņem pieteikumus inovāciju vaučeru atbalsta programmā, kas sadarbībā ar pētniecības organizācijām ļaus izstrādāt jaunus produktus un tehnoloģijas, sniedzot atbalstu līdz pat 25 000 eiro produkta vai tehnoloģijas izstrādei. “Pētniecība var sniegt nozīmīgu ieguldījumu Latvijas uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanā, vienlaikus veicinot inovatīvo komersantu īpatsvaru ekonomikā un sekmējot komersantu un pētniecības organizāciju sadarbību. Turpinot atbalstīt jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi, aicinām mikro, mazos un vidējos Latvijas uzņēmējus pieteikties inovāciju vaučeru atbalsta programmai un saņemt līdzfinansējumu līdz pat 100% apmērā savas inovatīvās idejas attīstīšanai. Kopējais pieejamais finansējums ir vairāk nekā 5,4 miljoni eiro,” stāsta LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja. Lai uzzinātu vairāk par inovāciju vaučeru atbalsta programmu jaunu produktu izstrādei, LIAA aicina Latvijas uzņēmējus pieteikties tiešsaistes semināram, kas notiks 20. maijā plkst. 9.00 Pieteikšanās semināram būs līdz 17. maijam plkst. 15.00 šeit. Inovāciju vaučeru programmas ietvaros ir paredzēti trīs inovāciju vaučeru atbalsta...

Valdība 30. aprīlī izskatīja likumprojektu “Kriptoaktīvu pakalpojumu likums”, ar kuru Latvijas Banka tiks nozīmēta par kompetento uzraudzības iestādi, kas izsniegs darbības atļaujas kriptoaktīvu tirgus dalībniekiem pakalpojumu sniegšanai kriptoaktīvu jomā. Likumprojekta mērķis ir noteikt tiesisku ietvaru kriptoaktīvu tirgus darbībai Latvijā attiecībā uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai kas sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus, veicinot kriptoaktīvu jomas attīstību Latvijā. Kriptoaktīvu tirgus dalībnieku lokā iekļaujas gan jaunie kriptoaktīvu tirgus dalībnieki, gan esošie finanšu tirgus dalībnieki, kas jau ir saņēmuši licenci (atļauju) finanšu pakalpojumu sniegšanai. Tāpat likumprojekts “Kriptoaktīvu pakalpojumu likums” ir attiecināms arī uz esošajiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri savu darbību ir sākuši pirms 2024. gada 30. decembra un kurus pašlaik uzrauga Valsts ieņēmumu dienests. Šādi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji varēs turpināt sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus bez Latvijas Bankas izsniegtas atļaujas līdz 2025. gada 30. jūnijam vai līdz brīdim, kad Latvijas Banka būs izskatījusi tās pieteikumu un pieņēmusi lēmumu par atļaujas izsniegšanu. Likumprojekta izstrāde...

Ministru kabinets 16. aprīlī izskatīja Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas izstrādātos grozījumus Kredītiestāžu likumā par minimālo prasību noteikšanu bankomātiem skaidras naudas pieejamības nodrošināšanai iedzīvotājiem Latvijā. Grozījumi paredz noteikt skaidras naudas izmaksas pakalpojumu un kritērijus kredītiestādēm, kas to nodrošinās, kā arī noteikt brīdinājumu vai soda naudu līdz 50 000 eiro, ja kredītiestāde neievēro minētās prasības. Saskaņā ar Eiropas drošu transakciju asociācijas (The European Association for Secure Transactions – EAST) publicētajiem datiem 2023. gada 30. jūnijā Latvijā uz 10 000 iedzīvotāju bija tikai 4,9 bankomāti, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Turklāt daļai tuvākais bankomāts atrodas grūti sasniedzamā attālumā. Lielākais attālums, kas iedzīvotājiem ir jāmēro līdz tuvākajam bankomātam, lai piekļūtu savai darba samaksai vai pensijai, vienā virzienā sasniedz pat 38 km. Likumprojektā paredzēts deleģējums Latvijas Bankai noteikt bankomātu tīkla prasību skaitliskās vērtības (piemēram, attālums kilometros, darba laiks u.c.), pieļaujamās atkāpes to izpildē, piemērošanas nosacījumus un kārtību, kādā Latvijas Banka pārbauda prasību...

No 17. aprīļa līdz 22. maijam (ar kavējuma samazinājuma sankciju līdz 17. jūnijam) lauksaimnieki var pieteikties platību maksājumu saņemšanai, informē Lauku atbalsta dienests (LAD). Ģeotelpisko iesniegumu jāaizpilda LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā. LAD iesniegumus no mazajām saimniecībām pieņems arī pa tālruni mutvārdos. Prasības platību un dzīvnieku maksājumu saņemšanai 2024. gadā nav būtiski mainījušās, arī atbalsta pasākumu skaits un veidi ir tādi, kādi tie bija iepriekšējā sezonā. LAD direktors Ģirts Krūmiņš atzīst, ka šogad ir izdevies mazināt sarežģītos un birokrātiskos nosacījumus, vai un kādi dati un fotoattēli lauksaimniekam ir jāsūta. Šis ir otrais gads, kad platību maksājumus pieņemsim pēc prasībām, kas stājās spēkā iepriekšējā gadā, tas vieš cerības, ka tas būs vieglāks gan mums, gan lauksaimniekiem. LAD aicina visus lauksaimniekus vērtēt, kādiem atbalsta veidiem pieteikties un rūpīgi pārbaudīt vai ģeotelpiskajā iesniegumā ir pieteikti visi atbalsta veidi. Sezonas laikā rūpīgi jāseko līdzi iesniedzamo dokumentu termiņiem, kā arī jāsniedz atbildes uz Lauku atbalsta dienesta...

Skaidrajai naudai ir daudz lielāka loma, nekā varēja šķist vēl pirms dažiem gadiem. Krievijas iebrukums Ukrainā parādīja skaidrās naudas īpašo nozīmi krīzes situācijās, kā arī nepieciešamību veidot bezsaistes risinājumus bezskaidrās naudas norēķinos, atzīst Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa. Finanšu nozare ir izrādījusi atsaucību skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanas jomā, jau vairākas reizes piekrītot turpināt sadarbību ar Latvijas Banku brīvprātīgā memoranda ietvaros. 2021. gada rudenī Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija un bankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu parakstīja sadarbības memorandu, apņemoties īstenot pasākumus skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem. Tomēr šādam labas gribas memorandam nav juridiski saistoša spēka, turklāt tajā noteikto prasību grozīšanai vai darbības termiņa pagarināšanai katru reizi ir nepieciešama visu pušu piekrišana. Lai šo ikvienam iedzīvotājam un uzņēmējam būtisko aspektu nostiprinātu likuma līmenī, Latvijas Banka ir izstrādājusi un iesniegusi Finanšu ministrijā Kredītiestāžu likuma grozījumu projektu. Iecerēts papildināt Kredītiestāžu likumu ar pantu, kurā noteikti kritēriji (piemēram, banka sniedz ar maksājumu kontu...