FINANSES

Ministru kabineta š.g. 11. oktobra sēdē vēlreiz apstiprināta atbalsta programma energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai, pagarinot pieteikumu iesniegšanas termiņu līdz š.g. 17. novembrim, kā arī veicot vēl citus tehniskus precizējumus. Atbalstam komersanti varēs pieteikties pēc atbalsta programmas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Vienlaikus komersantus aicina jau šobrīd sākt gatavot pirmos pieteikumus atbalsta saņemšanai, lai līdz ar programmas darbības uzsākšanu tie operatīvi varētu saņemt atbalstu. Atbalsts energoietilpīgiem komersantiem būs pieejams par laikposmu no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Atbalstam komersants varēs pieteikties līdz 2022. gada 17. novembrim par visu periodu kopā vai konkrētiem mēnešiem, kad konstatēts izmaksu pieaugums. Atbalstu energoietilpīgiem komersantiem izsniegs Būvniecības valsts kontroles birojs, kas jau līdz šim veic energoietilpīgo komersantu uzraudzību. Atbalsta programmas mērķis - mazināt militārās agresijas seku uz Latvijas ekonomiku ietekmi uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts sakarā ar papildu izmaksām, kas komersantiem...

Pētījumu centra SKDS aptaujas, kas veikta pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pasūtījuma, rezultāti rāda, ka 18% Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir uzkrāts "drošības spilvens", savu naudu iegulda biržās kotētos vērtspapīros. Krietni vairāk – 60% – uzkrājumus uzglabā skaidrā naudā, 47% veic ieguldījumus 3. līmeņa pensiju fondā, savukārt 40% savus uzkrātos līdzekļus glabā bankas kontā. Ieguldījumus nekustamajā īpašumā minējuši 29% respondentu, bet citi finanšu uzkrājumu un ieguldījumu veidi ir minēti salīdzinoši retāk. FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile uzsver: "Mums kā kapitāla tirgus uzraugam rūp tirgus attīstība. Izstrādājot 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, secinājām, ka viens no virzieniem, kas attīstāms, ir ieguldījumu kultūras veicināšana. Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijas iedzīvotāju aktivitāte krietni atpaliek. Šīs aptaujas mērķis bija noskaidrot, kā Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir uzkrāts “drošības spilvens", rīkojas ar brīvajiem līdzekļiem un kas viņus attur likt naudai pelnīt. Ieguvām vērtīgus datus, kas ļaus FKTK sadarbībā ar citām institūcijām spert tālākos soļus, nodrošinot...

Lai sniegtu papildu atbalstu mājsaimniecībām, valdība 27. septembrī izskatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas paredz četrus jaunus atbalsta pasākumus mājsaimniecībām un visiem juridiskajiem lietotājiem energoresursu cenu straujā pieauguma daļējai kompensēšanai. Likuma grozījumi vēl jāpieņem Saeimā. Ar grozījumiem paredzēts diferencēt centralizētās siltumapgādes atbalstu - centralizētās siltumapgādes tarifu no 68 - 150 eiro par MWh valsts kompensēs 50% apmērā, savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh, valsts kompensēs 90%. Atbalsts mājsaimniecībām tiks piešķirts automātiski. Atbalsta periods - no 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim. Piemērs: Ja siltumenerģijas tarifs būs 340 eiro par MWh, tad: 1) 340 - 150 = 190; 190 x 0,9 = 171 eiro/MWh kompensēs valsts (90% kompensācija virs 150 eiro/MWh); 2) 150 - 68 = 82; 82 x 0,5 = 41 eiro/MWh kompensēs valsts (50% kompensācija no 68 līdz 150 eiro/MWh); 3) 171 + 41 = 212 eiro/MWh ir...

Uzņēmējiem Latvijā būs pieejams 76 miljonus eiro liels finansējums energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju plašākai izmantošanai, kā arī elektroauto iegādei. Valsts attīstības finanšu institūcija Altum uzņēmumu projektu pieņemšanu plāno uzsākt jau šoruden. Atbalsts uzņēmējiem energoefektivitātes paaugstināšanai vai AER projektiem būs pieejams kā Altum aizdevums vai paralēlais aizdevums ar kapitāla atlaidi pamatsummas dzēšanai. Tiks dzēsti 30% aizdevuma pamatsummas, ja aizņēmējs īstenos plānoto projektu, sasniedzot projektā noteiktos mērķus. Aizdevuma apjoms var būt līdz 5 miljoniem EUR, ieskaitot 30% kapitāla atlaidi no aizdevuma summas, kas nevar būt lielāka par 1,5 miljoniem EUR. Paralēliem aizdevumiem, kurus Altum sniegs līdztekus kredītiestāžu aizdevumiem, minimālā aizdevuma summa ir 50 tūkstoši EUR. Aizdevuma termiņš ir līdz 20 gadiem. Atbalsts elektroauto iegādei būs pieejams kā garantija ar kapitāla atlaidi līdz 180 000 EUR (vienam transportlīdzeklim līdz 5 000 EUR un, nepārsniedzot 30% no līzinga saistību apmēra bez PVN). Projekti tiks pieņemti trīs atlases kārtās, paziņojums par atlases kārtas sākumu tiks...

Valdības 20. septembra sēdē apstiprināta Ekonomikas ministrijas izstrādātā atbalsta programma energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai. To paredz Ministru kabineta noteikumu projekts “Atbalsta energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai īstenošanas noteikumi”. Apstrādes rūpniecības nozare visciešāk ir saistīta ar citām tautsaimniecības nozarēm un ir būtisks faktors šo nozaru izaugsmei. Taču viens no būtiskākajiem faktoriem, kas bremzē straujāku vietējās rūpniecības attīstību, ir salīdzinoši lielās energoapgādes izmaksas mūsu rūpniecības uzņēmumiem, kas ir augstākas nekā citās valstīs Baltijas valstīs un Ziemeļvalstu reģionā kopumā. Rūpniecības uzņēmumiem ražošanas procesā elektroenerģijas izmaksas veido daudz nozīmīgāku izdevumu pozīciju nekā citās nozarēs, norādījusi Ilze Indriksone, ekonomikas ministre. Atbalsta programmas mērķis - mazināt militārās agresijas seku uz Latvijas ekonomiku ietekmi uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts sakarā ar papildu izmaksām, kas komersantiem radušās sakarā ar ārkārtīgi krasu energoresursu cenu pieaugumu. Valdības pieņemtais lēmums...

Uzņēmējdarbībā sankciju riska pārvaldīšana vienmēr ir bijusi svarīga, bet tagad tas ir īpaši aktuāls jautājums. Atbildot uz militāro uzbrukumu Ukrainai, šogad attiecībā uz Krieviju ir ieviestas bezprecedenta sankcijas — gan tvēruma, gan daudzuma ziņā. Vienlaikus ir paplašināts Eiropas Savienības sankciju režīms pret Baltkrieviju. Ģeogrāfiskā novietojuma dēļ Latvijai vēsturiski ir bijusi cieša ekonomiskā sadarbība ar kaimiņvalstīm Krieviju un Baltkrieviju. Tāpēc daudziem uzņēmumiem ir sadarbības partneri un klienti, kā arī patiesie labuma guvēji, kuri saistīti ar šīm valstīm. Šādiem uzņēmumiem no sankciju riska izvairīties nav iespējams, pat ja to partneri nav iekļauti sankciju sarakstos. Ja uzņēmējs izvēlas turpināt biznesa attiecības ar Krievijas un Baltkrievijas partneriem, tam jābūt skaidram priekštatam par sankciju prasībām un izpratnei par to, kā pārvaldīt sankciju risku. Rakstā tiek aplūkots sankciju regulējums un jautājumi, kas ir saistīti ar sankciju riska pārvaldīšanu gan Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk — NILLTPFN likums) subjektiem, gan citiem uzņēmumiem,...

Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vadība 8. septembrī monetārās politikas sapulcē nolēma par 75 bāzes punktiem paaugstināt eiro procentu likmes. Atbilde uz jaunu gada inflācijas rekorda līmeni eiro zonā augustā (provizoriski 9,1%) ir augstākais procentu likmju paaugstinājums vienā reizē kopš ECB izveidošanas un eiro ieviešanas, norāda Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Līdz šim likmju celšanas rekords vienā reizē eiro zonā bija 50 punkti un tāds paaugstinājums līdz šim tika piedzīvots trīs reizes, 1999. gada aprīlī un 2000. gada jūnijā un šogad jūlijā (populārākais paaugstinājuma solis vēsturiski bijis 25 punkti, piedzīvots 16 reizes). Ar šo soli eiro procentu likmju paaugstināšanu ECB nebeidz. Turpinājums sekos. Septembra sapulcē tika publicētas arī svaigākās ECB IKP un inflācijas prognozes. Energoresursu cenu uzvedība un izaicinājumi ar piegādēm, jo īpaši Eiropā, cenu spiediens pakalpojumu sektorā pēc ekonomikas atvēršanās pēc pandēmijas, algu pieaugums un eiro vērtības kritums ir likuši koriģēt inflācijas prognozes krietni uz augšu (šim gadam uz...

No 2022. gada 7. oktobra līdz 7. novembrim jaunajiem saimniekiem būs iespēja iesniegt projektus pasākumā “Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai”, informē Lauku atbalsta dienests (LAD). Pasākuma mērķis ir sekmēt gados jaunu cilvēku iesaistīšanos pastāvīgā lauksaimniecības darbībā un nodrošināt darbaspēka atjaunošanos un paaudžu nomaiņu lauksaimniecības sektorā, atbalstot gados jaunus cilvēkus, kas saimniecības vadītāja statusā pirmo reizi dibina ekonomiski dzīvotspējīgu saimniecību, lai ražotu lauksaimniecības produkciju vai savā īpašumā pārņemtu esošu saimniecību. Atbalstāmās nozares ir lopkopība un augkopība. Atbalsta pretendenti var būt juridiskas personas, fiziskās personas, zemnieku saimniecības un individuālie komersanti. Nosacījums fiziskajām personām: projekta iesnieguma iesniegšanas dienā nav vecāka par 40 gadiem; ir ieguvusi augstāko vai vidējo profesionālo lauksaimniecības izglītību, apgūstot lauksaimniecības priekšmetus vismaz 320 stundu apjomā vai ir uzsākusi mācības un izglītību iegūst 36 mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu; nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, kas nodarbojas ar primārās lauksaimniecības produkcijas ražošanu,...

No 2022. gada 8. novembra līdz 8. decembrim notiks pieteikšanās pasākumā “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības”. Šī pasākuma mērķis ir ir veicināt mazo lauku saimniecību konkurētspēju, paaugstinot to ražošanas produktivitāti, efektivitāti, atbalstot kooperāciju un tirgus pieejamību. Šī ir septītā projektu kārta ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās instrumenta finansējumu 6,36 miljoni eiro apmērā, informē Lauku atbalsta dienests (LAD). Katrs mazais lauksaimnieks saņems 15 000 eiro, kas tiks izmaksāts divās daļās atbilstoši darījumdarbības plānam. Atbalsts paredzēts saimniecībām, kurām gada kopējais neto apgrozījums no nepārstrādātu un pārstrādātu lauksaimniecības produktu ražošanas iepriekšējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas vai saimniecības ekonomiskais lielums – ražošanas resursi standarta izlaides vērtībā – vismaz 2000 eiro, kā arī gada kopējais neto apgrozījums iepriekšējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesniegšanas vai saimniecības ekonomiskais lielums – ražošanas resursi standarta izlaides vērtībā – ne vairāk kā 15 000 eiro, ņemot vērā saistītos uzņēmumus. Saimniecībai ir jābūt reģistrētai Uzņēmumu reģistrā vai saimnieciskā darbība...

Valdība 6. septembrī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta (MK) 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi", kas paredz atvieglot kārtību elektroenerģijas sistēmas pieslēguma izveidei, kā arī precizēt elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu un obligātā iepirkuma komponentes kompensācijas kārtību. Ar grozījumiem ieviests vienkāršotas shēmas elektroenerģijas pieslēguma regulējums, kas atvieglos pieslēgumu ierīkošanu un dos sistēmas operatoriem rīcības brīvību, ļaujot operatoram un lietotājam par tehniskajiem risinājumiem vienoties savstarpējā līgumā. Vienkāršotas shēmas pieslēguma ierīkošana ļaus elektroenerģijas lietotājiem/ražotājiem, kuru objektiem nav nepieciešama nepārtraukta piekļuve elektroenerģijas sistēmai, izbūvēt sistēmas pieslēgumu īsākos termiņos un ieguldīt mazākus finanšu resursus, kā tas būtu klasiska pieslēguma ierīkošanas gadījumā. Tādējādi rasts risinājums, lai nodrošinātu papildu elektrostaciju pieslēgšanu tīklam, kuras pretējā gadījumā gaidītu jaudu atbrīvošanos tīklā, lai saņemtu tehniskos noteikumus elektrostacijas pieslēguma izbūvei. Vienlaikus precizētas normas sistēmas pakalpojumu (t.i. elektroenerģijas sadales un pārvades tarifa), kā arī obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu kompensācijas administrēšanai. Ministru kabinets jau 23. augustā sēdē, izskatot Ekonomikas ministrijas...

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, Valsts kontrole ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem. Situācijas izpētē Valsts kontrole pirmo reizi piedāvā vienkopus dažādos aspektos apkopotu publiski pieejamo informāciju par faktiski piešķirto atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem Covid-19 seku mazināšanai un iespēju to analizēt, izmantojot revidentu apkopoto informāciju Power BI rīkā, skaidro Inga Vilka, Valsts kontroles padomes locekle. Situācijas izpētē apkopota informācija par uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai 2020. un 2021. gadā piešķirto atbalstu 25 atbalsta programmās, kā arī analizēti atbalsta saņēmēji un to turpmākā darbība pēc atbalsta saņemšanas. 24 programmu īstenošanai tika atvēlēti valsts budžeta līdzekļi, bet viena programma saistīta ar komersantu izdevumu samazināšanu – nomas maksas atlaidēm, ko nomniekiem piešķīra publiskā sektora institūcijas un to kapitālsabiedrības. Atbalsta programmas uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem sagatavoja Ekonomikas...

Valdības sēdē 23. augustā skatītie Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz, ka no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim juridiskām personām pilnībā tiks kompensēta elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksa, t.i. visu sistēmas operatoru sadales un pārvades tarifa izmaksas, ieskaitot arī pievienotās vērtības nodokli (PVN). Kompensācija neattieksies uz valsts un pašvaldību iestādēm un tām juridiskajām personām, kurām tiek piemērots mājsaimniecību tarifs (piemēram, namu apsaimniekotājiem). Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimā. Elektroenerģijas sistēmas operatora sadales un pārvades tarifa kompensācija komersantiem veido aptuveni 10% no elektroenerģijas izmaksām. Ekonomikas ministre Ilze Indriksone norādījusi, ka šis ir tikai viens no ieplānotajiem pasākumiem komersantu atbalstam līdz ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kompensēšanu un granta piešķiršanu energoietilpīgajiem komersantiem. Maksu par sistēmas pakalpojumiem veido fiksētās maksas (maksa par pieslēguma nodrošināšanu, maksa par ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu, maksa par atļauto slodzi vai maksa par pārvades jaudas uzturēšanu) un mainīgās maksas (maksa par elektroenerģijas piegādi...

Valdības sēdē 23. augustā apstiprināti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi “Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā", ar kuriem paredzēts, ka energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem tiks kompensēts šogad piedzīvotais energoresursu cenu pieaugums granta (dāvinājuma) veidā par periodu no 2022. gada 1. februāra līdz 31. decembrim. Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimai. Atbalsts būs pieejams energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kuru saimniecisko darbību ietekmējušas Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās sekas - energoresursu izmaksu pieaugums. Plānots, ka atbalstu energoietilpīgiem komersantiem izsniegs Būvniecības valsts kontroles birojs, kas jau līdz šim veic energoietilpīgo komersantu uzraudzību. Likumprojekts arī paredz, ka uz atbalstu aizdevumu, garantiju vai pašu kapitāla investīciju veidā varēs pretendēt arī citi saimnieciskās darbības veicēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā pieprasījuma un apgrozījuma samazināšanās, esošo līgumu darbības pārtraukšana, traucējumi piegādes ķēdēs, cenu pieaugums un turpmāko investīciju ierobežojums. Saimnieciskās darbības veicējiem atbalstu sniegs Attīstības finanšu institūcija Altum. Uz...

Sievietes Latvijas uzņēmēju vidū arvien ir salīdzinoši maz pārstāvētas – vien trešdaļai uzņēmumu vismaz viena amatpersona vadības komandā ir sieviete. 2020. gada jaunuzņēmumu vides pārskatā minēts, ka Latvijā tikai 9% jaunuzņēmumu dibinātāju vidū ir vismaz viena sieviete. VISA Baltijas valstīs uzsāk iniciatīvu “She’s Next”, lai aktualizētu šo tematu un sniegtu labākas iespējas sievietēm uzņēmējdarbībā. Iniciatīvas ietvaros četriem sievietēm piederošiem uzņēmumiem tiks piešķirts 10 000 eiro finansējums izaugsmei, kā arī 5000 eiro uzņēmuma vai produkta reklāmai medijos. Pieteikties grantam būs iespējams no 18. augusta līdz 30. septembrim. Lai pretendētu granta saņemšanai, jābūt Latvijā reģistrētam uzņēmumam, kas darbojas jau vismaz gadu, tam jābūt ar fizisku vai digitālu atrašanās vietu, kā arī vismaz 51% no tā jāpieder sievietei. Lai gan Latvijas situācija, salīdzinot ar rādītājiem Eiropā kopumā, ir apmierinoša – Latvija ir devītajā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc sieviešu – uzņēmumu vadītāju – skaita, tomēr tikai trešdaļā no visiem...

Ievērojamas izmaiņas elektroenerģijas ražotājiem paredz Saeimā 2022. gada 14. jūlijā pieņemtie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas stājās spēkā 11. augustā. Turpmāk jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai vai ražošanas jaudu palielināšanai Ekonomikas ministrijas atļauja būs nepieciešama elektroenerģijas ražošanas iekārtām ar jaudu, kas ir vienāda vai pārsniedz 500 kilovatus (iepriekšējo 11,1 kW vietā). Likumā precizēts, ka elektroenerģijas ražotājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kura ražo elektroenerģiju vai izmanto elektroenerģijas uzkrātuvi, lai nodotu elektroenerģiju sistēmā. Savukārt par elektroenerģijas uzkrātuvi uzskata ietaisi vai ietaišu kopumu, kurā notiek enerģijas uzkrāšana vēlākai izmantošanai. Likuma grozījumi galvenokārt ietekmēs saules un vēja elektroenerģijas ražotājus. Elektroenerģijas ražotājiem, kuru ražošanas iekārtu jauda ir līdz 500 kilovatiem, varēs vērsīsies tieši pie sadales sistēmas operatora ar iesniegumu atbilstoši sistēmas pieslēguma noteikumos noteiktajai kārtībai. Grozījumi paredz pienākumu elektroenerģijas ražotājiem maksāt sistēmas operatoram maksu par sistēmas jaudas rezervēšanu, ja pieslēdzamās elektroenerģijas ražošanas iekārtas jauda iecerēta lielāka par 50 kilovatiem. Šāda likuma izmaiņa paredzēta ar mērķi,...