FINANSES

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prezentēja sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktā pētījuma FUTURUM indekss rezultātus, kas rāda, ka uzņēmēji visnegatīvāk vērtē vispārējo ekonomisko situāciju valstī un arī nākotnes prognozes par to ir pesimistiskas. LTRK domnīcas Futurum Latvia un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā 2022.gada oktobra un novembra pētījumā FUTURUM indekss noskaidrots, ka vissliktākais ir uzņēmēju noskaņojums par vispārējo ekonomisko aktivitāti valstī pēdējos sešos mēnešos, pesimistisks ir arī noskaņojums par ekonomisko aktivitāti pārstāvētajā nozarē. Arī par nākotnes prognozēm šajās kategorijās noskaņojums nav pozitīvs. Kopējā indeksa vērtība joprojām ir zem 50 punktu robežas - tā ir 43,98 punkti, kas liecina par uzņēmēju pesimismu. Salīdzinot ar 2022. gada pirmā ceturkšņa rādītājiem, indeksa vērtība ir uzlabojusies par 1.05 punktiem. 2022. gada 3. ceturksnī pesimistisks noskaņojums ir visās tautsaimniecības jomās. Mazāk negatīvi noskaņoti ir ražošanas un tirdzniecības uzņēmumi, savukārt pesimistiskākais noskaņojums vērojams būvniecības un pakalpojumu jomas uzņēmumos. Tāpat salīdzinoši mazāk pesimistiski noskaņoti...

Saskaņā ar Centrālās statistikas publicētajiem (CSP) datiem šogad 3. ceturksnī IKP salīdzināmās cenās bija par 0,6% mazāks nekā 2021. gada 3. ceturksnī. Kopumā šogad 9 mēnešos ekonomika ir augusi par 2,4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Ekonomikas sabremzēšanās galvenie iemesli ir lielā nenoteiktība pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kas ietekmē izejmateriālu piegāžu ķēdes, un strauji augošās enerģijas un pārtikas cenas. Cenu pieauguma tempi apsteidz algu kāpumu, negatīvi ietekmējot iedzīvotāju pirktspēju. Šogad 3. ceturksnī privātais patēriņš bija par 5,5% lielāks nekā pirms gada. Kāpumu lielā mērā ietekmēja bāzes efekts, jo pagājušā gada 3. ceturksnī mājsaimniecību patēriņu ietekmēja Covid-19 pandēmijas ierobežojumi. Neraugoties uz straujo cenu kāpumu, mērens pieaugums saglabājās investīcijās. Šī gada 3. ceturksnī ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājās par 0,4% gada griezumā. Ņemot vērā, ka atsevišķi būvniecības plāni tiek atlikti dēļ augstajām cenām, savukārt jau uzsāktie būvniecības projekti ir ievērojami sadārdzinājušies, ieguldījumi mājokļos un citās būvēs 3. ceturksnī bija par 13% mazāki nekā pirms...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) sadarbībā ar Apvienoto Arābu Emirātu Ekonomikas ministrija un citiem partneriem izstrādājusi īpašu iniciatīvu The Entrepreneurial Nation, kuras laikā tiks veicināta Tuvo Austrumu un Eiropas sadarbība uzņēmējdarbībā. Iesaistīties iniciatīvā aicināti arī Latvijas uzņēmumi, kuri ir ieinteresēti iepazīt Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) tirgus sniegtās iespējas, kā arī darbojas ar tehnoloģijām un mobilitāti, aprites ekonomiku, zaļajām inovācijām vai biomedicīnu saistītās jomās. Iniciatīva radīta ar mērķi dot iespēju abu pušu uzņēmējiem iegūt jaunu pieredzi Tuvo Austrumu un Eiropas tirgos. 15 uzņēmumiem no Latvijas būs iespēja tuvāk iepazīt Tuvo Austrumu reģionu, izmantojot tās atbalsta iespējas, kuras tiek piedāvātas vietējiem uzņēmējiem. Savukārt 15 AAE uzņēmumi, kuri specializējušies tehnoloģiju vai citās viedo specializāciju jomās, iekļausies Latvijas uzņēmējdarbības vidē, kas paver iespējas Eiropā. Lai pieteiktos dalībai, Latvijas uzņēmumiem ir jādarbojas kādā no RIS3 nozarēm un tas nedrīkst būt jaunāks par vienu gadu, kā arī Tuvajiem Austrumiem ir jābūt vienam no prioritārajiem tirgiem. Latvijas...

Apstiprinot grozījumus aizdevumu atbalsta programmā uzņēmumiem, kuru darbību negatīvi ietekmējušas Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu sekas, Ministru kabinets 2. novembra sēdē lēma atvieglot atbalsta saņemšanas nosacījumus un paplašināt to uzņēmumu klāstu, kas varēs pretendēt uz Attīstības finanšu institūcija “Altum” aizdevumu. To noteic Ministru kabineta noteikumi Nr. 683 "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija noteikumos Nr. 349 "Noteikumi par aizdevumu programmu pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas radīto ekonomisko seku mazināšanai" “Altum” jau sācis aizdevumu pieteikumu pieņemšanu no uzņēmumiem, kuru darbību negatīvi ietekmējušas Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu sekas. Līdz ar grozījumiem atviegloti atbalsta saņemšanas nosacījumi lielajiem uzņēmumiem. Ja lieliem uzņēmumiem ir jāsniedz finanšu nodrošinājums tirdzniecības darbībām enerģijas tirgos, aizdevuma summu varēs palielināt, lai segtu likviditātes vajadzības, kas izriet no šīm darbībām nākamajos 12 mēnešos. Vienlaikus regulējumā iekļauts nosacījums, ka šo noteikumu ietvaros sniegto atbalstu par vienu un to pašu aizdevuma pamatsummu nedrīkstēs apvienot ar atbalstu, kuru sabiedrība "Altum"...

Ministru kabineta sēdē 2. novembrī apstiprināti grozījumi Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam, lai to tālāk iesniegtu Eiropas Komisijā (EK) un vēl šī gada izskaņā no EK sagaidītu pozitīvu lēmumu par programmas apstiprināšanu. Attiecīgi Finanšu ministrija (FM) mudina potenciālos projektu īstenotājus ar 2023. gada sākumu būt gataviem izmantot jaunā 2021.-2027. gada perioda ES finansējuma sniegtās priekšrocības. Gan atbildīgajām nozaru ministrijām, gan potenciālajiem projektu īstenotājiem jābūt gataviem jaunām projektu atlasēm, uzsver finanšu ministrs J. Reirs. Līdz šim noticis aktīvs sagatavošanās darbs nacionālā līmenī ar mērķi maksimāli mazināt investīciju pārrāvumu starp periodiem. Attiecīgi daļa atbildīgo nozaru ministriju sadarbībā ar FM jau savlaicīgi sagatavojušas ātrāk uzsākamo investīciju ieviešanas nosacījumus 2021.-2027. gada periodam. Programmā veikti precizējumi atbilstoši visiem EK komentāriem, lai tā atbilstu EK noteiktajām prasībām attiecībā uz programmas saturu un tvērumu. Būtiskākās izmaiņas paredz programmā ietvert Taisnīgas pārkārtošanās fonda investīcijas, kuru ietvaros paredzēti pasākumi kūdras nozares pārkārtošanai un sociālekonomisko seku mazināšanai reģionos pārejā...

Valdība 2. novembrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 30. novembra noteikumos Nr. 776 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” 2014.–2020. gada plānošanas perioda pārejas laikā 2021. un 2022. gadā””, kas stāsies spēkā pēc to publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Ar tiem precizēta atbalsta saņemšana ieguldījumiem lauku saimniecībās un paplašināts atbalsta saņēmēju loks atbalstam lauksaimniecības produktu pārstrādei. Ņemot vērā nozīmīgo atbalsta pieteikumu skaitu iepriekšējā projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā, kas ievērojami pārsniedza izsludināto finansējumu, tiek precizēta papildu atbalsta intensitāte par zaļajiem ieguldījumiem – to nepiemēros traktoru un ražas novākšanas tehnikas iegādei, kura aprīkota ar GPS uztvērējiem un aprīkojumu. Tāpat paredzēts dot iespēju kooperatīviem veikt ieguldījumus arī kravas automašīnu, ražas novākšanas tehnikas un iekārtu iegādē, paredzot 40% atbalsta intensitāti. Vienlaikus lauksaimniecības kultūraugu ražas novākšanas tehnikas un iekārtas, lopbarības sagatavošanas un novākšanas tehnikas un iekārtas iegādes izmaksas tiek attiecinātas arī...

Vairāk nekā 80% uzņēmumu atzīst, ka preču un pakalpojumu straujā sadārdzināšanās šogad atstājusi negatīvu vai pat ļoti negatīvu ietekmi uz uzņēmumu darbību, un kopējā inflācijas krīzes ietekme jau šobrīd tiek vērtēta kā līdzvērtīga vairākus gadus ilgušajai Covid-19 krīzei. Vienlaikus valsts atbalsts inflācijas radīto seku pārvarēšanai pašlaik tiek novērtēts kā visvājākais (salīdzinājumā ar atbalstu Covid-19 krīzē un Krievijas/Baltkrievijas sankcijām), liecina žurnāla BILANCE uzņēmumu aptaujas rezultāti. Apgrozījuma rādītāju izmaiņas aptaujātajiem uzņēmumiem šogad nav bijušas dramatiskas - gandrīz pusei jeb 45,5% apgrozījums nav būtiski mainījies, bet pārējiem respondentiem, daloties vienādās daļās, tas ir vai nu samazinājies, vai palielinājies. Tomēr peļņas rādītāji jau sniedz pesimistiskāku ainu - šeit 45,5% respondentu tā ir samazinājusies, vēl tikpat - nav mainījusies, un pavisam nelielai daļai (9,1%) spējusi augt: Nedaudz vairāk nekā trešdaļa (36,4%) aptaujāto atzinuši, ka novēro klientu pieprasījuma kritumu tieši pēdējo mēnešu laikā, kamēr nedaudz mazāk par pusi to nav novērojuši, savukārt gandrīz piektdaļa nav varējusi sniegt...

Pagājušajā gadā Latvijas jaunuzņēmumi jeb startapi nodokļos samaksāja 25 miljonus eiro un piesaistīja ārvalstu investīcijas aptuveni 220 miljonu eiro apmērā. Tomēr līdz 2030. gadam šie skaitļi varētu vairākkārt palielināties, un viena vienradža vietā Latvijā varētu būt līdz pat pieciem. Par to liecina pēc Google pasūtījuma veiktais Civitta pētījums* par Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmu. Dati apliecina, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā strauji pieaug jaunuzņēmumu skaits — 2021. gadā Latvijā bija 626 startapi, kas ir par 23 % vairāk nekā 2016. gadā. Tāpat arī strauji audzis Latvijas jaunuzņēmumos strādājošo cilvēku skaits, no 2016. līdz 2020. gadam palielinoties par 12 % — līdz 6000 darbinieku. Jaunuzņēmumos nodarbināto cilvēku algas ir gandrīz divas reizes lielākas nekā vidēji valstī. Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēma var pieaugt vairākas reizes Google eksporta un jaunuzņēmumu nozares vadītājs Baltijā Audrius Janulis norāda, ka šis pētījums tika uzsākts, lai analizētu Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas potenciālu un noskaidrotu, kā veicināt startapu mērogojamību (scale-up), lai tie kļūtu...

No 18. oktobra uzsākta energoietilpīgo apstrādes rūpniecības komersantu iesniegumu pieņemšana atbalsta saņemšanai elektroenerģijas un dabasgāzes cenu pieauguma kompensēšanai. Atbalstu sāks izmaksāt pēc Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas par tā saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Iesniegumus pieņems un atbalstu administrēs Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB). Atbalsts energoresursu (dabasgāzes un elektroenerģijas) izmaksu pieauguma kompensēšanai var tikt piešķirts energoietilpīgiem komersantiem, kuru saimnieciskā pamatdarbība ir apstrādes rūpniecībā, un kuri atbilst Ministru kabineta 2022. gada 11. oktobra noteikumos Nr. 638 "Kārtība, kādā tiek piešķirts un administrēts atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas uz ekonomiku" minētajiem atbalsta piešķiršanas kritērijiem. Ievērojot, ka Ministru kabineta noteikumi stājas spēkā ar dienu, kad stājas spēkā Eiropas Komisijas lēmums par šajos noteikumos ietvertā atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, BVKB lēmumus pieņems un atbalstu sāks izmaksāt pēc Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas. Atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem būs pieejams granta (dāvinājuma) veidā. Granta atbalsts dabasgāzes...

Ministru kabineta š.g. 11. oktobra sēdē vēlreiz apstiprināta atbalsta programma energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai, pagarinot pieteikumu iesniegšanas termiņu līdz š.g. 17. novembrim, kā arī veicot vēl citus tehniskus precizējumus. Atbalstam komersanti varēs pieteikties pēc atbalsta programmas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Vienlaikus komersantus aicina jau šobrīd sākt gatavot pirmos pieteikumus atbalsta saņemšanai, lai līdz ar programmas darbības uzsākšanu tie operatīvi varētu saņemt atbalstu. Atbalsts energoietilpīgiem komersantiem būs pieejams par laikposmu no 2022. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Atbalstam komersants varēs pieteikties līdz 2022. gada 17. novembrim par visu periodu kopā vai konkrētiem mēnešiem, kad konstatēts izmaksu pieaugums. Atbalstu energoietilpīgiem komersantiem izsniegs Būvniecības valsts kontroles birojs, kas jau līdz šim veic energoietilpīgo komersantu uzraudzību. Atbalsta programmas mērķis - mazināt militārās agresijas seku uz Latvijas ekonomiku ietekmi uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts sakarā ar papildu izmaksām, kas komersantiem...

Pētījumu centra SKDS aptaujas, kas veikta pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pasūtījuma, rezultāti rāda, ka 18% Latvijas iedzīvotāju, kuriem ir uzkrāts "drošības spilvens", savu naudu iegulda biržās kotētos vērtspapīros. Krietni vairāk – 60% – uzkrājumus uzglabā skaidrā naudā, 47% veic ieguldījumus 3. līmeņa pensiju fondā, savukārt 40% savus uzkrātos līdzekļus glabā bankas kontā. Ieguldījumus nekustamajā īpašumā minējuši 29% respondentu, bet citi finanšu uzkrājumu un ieguldījumu veidi ir minēti salīdzinoši retāk. FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile uzsver: "Mums kā kapitāla tirgus uzraugam rūp tirgus attīstība. Izstrādājot 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, secinājām, ka viens no virzieniem, kas attīstāms, ir ieguldījumu kultūras veicināšana. Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijas iedzīvotāju aktivitāte krietni atpaliek. Šīs aptaujas mērķis bija noskaidrot, kā Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir uzkrāts “drošības spilvens", rīkojas ar brīvajiem līdzekļiem un kas viņus attur likt naudai pelnīt. Ieguvām vērtīgus datus, kas ļaus FKTK sadarbībā ar citām institūcijām spert tālākos soļus, nodrošinot...

Lai sniegtu papildu atbalstu mājsaimniecībām, valdība 27. septembrī izskatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas paredz četrus jaunus atbalsta pasākumus mājsaimniecībām un visiem juridiskajiem lietotājiem energoresursu cenu straujā pieauguma daļējai kompensēšanai. Likuma grozījumi vēl jāpieņem Saeimā. Ar grozījumiem paredzēts diferencēt centralizētās siltumapgādes atbalstu - centralizētās siltumapgādes tarifu no 68 - 150 eiro par MWh valsts kompensēs 50% apmērā, savukārt no tās daļas, kas pārsniedz 150 eiro par MWh, valsts kompensēs 90%. Atbalsts mājsaimniecībām tiks piešķirts automātiski. Atbalsta periods - no 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim. Piemērs: Ja siltumenerģijas tarifs būs 340 eiro par MWh, tad: 1) 340 - 150 = 190; 190 x 0,9 = 171 eiro/MWh kompensēs valsts (90% kompensācija virs 150 eiro/MWh); 2) 150 - 68 = 82; 82 x 0,5 = 41 eiro/MWh kompensēs valsts (50% kompensācija no 68 līdz 150 eiro/MWh); 3) 171 + 41 = 212 eiro/MWh ir...

Uzņēmējiem Latvijā būs pieejams 76 miljonus eiro liels finansējums energoefektivitātes paaugstināšanai, atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģiju plašākai izmantošanai, kā arī elektroauto iegādei. Valsts attīstības finanšu institūcija Altum uzņēmumu projektu pieņemšanu plāno uzsākt jau šoruden. Atbalsts uzņēmējiem energoefektivitātes paaugstināšanai vai AER projektiem būs pieejams kā Altum aizdevums vai paralēlais aizdevums ar kapitāla atlaidi pamatsummas dzēšanai. Tiks dzēsti 30% aizdevuma pamatsummas, ja aizņēmējs īstenos plānoto projektu, sasniedzot projektā noteiktos mērķus. Aizdevuma apjoms var būt līdz 5 miljoniem EUR, ieskaitot 30% kapitāla atlaidi no aizdevuma summas, kas nevar būt lielāka par 1,5 miljoniem EUR. Paralēliem aizdevumiem, kurus Altum sniegs līdztekus kredītiestāžu aizdevumiem, minimālā aizdevuma summa ir 50 tūkstoši EUR. Aizdevuma termiņš ir līdz 20 gadiem. Atbalsts elektroauto iegādei būs pieejams kā garantija ar kapitāla atlaidi līdz 180 000 EUR (vienam transportlīdzeklim līdz 5 000 EUR un, nepārsniedzot 30% no līzinga saistību apmēra bez PVN). Projekti tiks pieņemti trīs atlases kārtās, paziņojums par atlases kārtas sākumu tiks...

Valdības 20. septembra sēdē apstiprināta Ekonomikas ministrijas izstrādātā atbalsta programma energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai. To paredz Ministru kabineta noteikumu projekts “Atbalsta energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai īstenošanas noteikumi”. Apstrādes rūpniecības nozare visciešāk ir saistīta ar citām tautsaimniecības nozarēm un ir būtisks faktors šo nozaru izaugsmei. Taču viens no būtiskākajiem faktoriem, kas bremzē straujāku vietējās rūpniecības attīstību, ir salīdzinoši lielās energoapgādes izmaksas mūsu rūpniecības uzņēmumiem, kas ir augstākas nekā citās valstīs Baltijas valstīs un Ziemeļvalstu reģionā kopumā. Rūpniecības uzņēmumiem ražošanas procesā elektroenerģijas izmaksas veido daudz nozīmīgāku izdevumu pozīciju nekā citās nozarēs, norādījusi Ilze Indriksone, ekonomikas ministre. Atbalsta programmas mērķis - mazināt militārās agresijas seku uz Latvijas ekonomiku ietekmi uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts sakarā ar papildu izmaksām, kas komersantiem radušās sakarā ar ārkārtīgi krasu energoresursu cenu pieaugumu. Valdības pieņemtais lēmums...

Uzņēmējdarbībā sankciju riska pārvaldīšana vienmēr ir bijusi svarīga, bet tagad tas ir īpaši aktuāls jautājums. Atbildot uz militāro uzbrukumu Ukrainai, šogad attiecībā uz Krieviju ir ieviestas bezprecedenta sankcijas — gan tvēruma, gan daudzuma ziņā. Vienlaikus ir paplašināts Eiropas Savienības sankciju režīms pret Baltkrieviju. Ģeogrāfiskā novietojuma dēļ Latvijai vēsturiski ir bijusi cieša ekonomiskā sadarbība ar kaimiņvalstīm Krieviju un Baltkrieviju. Tāpēc daudziem uzņēmumiem ir sadarbības partneri un klienti, kā arī patiesie labuma guvēji, kuri saistīti ar šīm valstīm. Šādiem uzņēmumiem no sankciju riska izvairīties nav iespējams, pat ja to partneri nav iekļauti sankciju sarakstos. Ja uzņēmējs izvēlas turpināt biznesa attiecības ar Krievijas un Baltkrievijas partneriem, tam jābūt skaidram priekštatam par sankciju prasībām un izpratnei par to, kā pārvaldīt sankciju risku. Rakstā tiek aplūkots sankciju regulējums un jautājumi, kas ir saistīti ar sankciju riska pārvaldīšanu gan Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk — NILLTPFN likums) subjektiem, gan citiem uzņēmumiem,...