FINANSES

Ar saukli “Tava komanda startam” Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori izziņo 2022. gada rudens uzņemšanu pirmsinkubācijas programmā. No 1. līdz 20. septembrim sešu mēnešu apmācību programmā tiks uzņemti 260 biznesa ideju autori, tostarp pieteikties ir aicināti arī Latvijas diasporas pārstāvji. “Pirmsinkubācijas programma ir orientēta uz ikvienu, kurš vēlas pārliecināties par savas biznesa idejas dzīvotspēju, apgūt jaunas un noderīgas prasmes vai spert pirmos soļus sava biznesa attīstībā. Programmu ir iespējams apgūt neklātienē, tādēļ tā ir piemērota arī ārvalstīs dzīvojošajiem. Mūsu līdzšinējā pieredze liecina, ka lielākā daļa pirmsinkubācijas programmas absolventu turpina darboties uzņēmējdarbībā pat tad, ja sākotnējā biznesa ideja nav bijusi veiksmīga, jo iegūtās zināšanas būtiski paplašina redzesloku, sniedz jaunus kontaktus un atbalstu no biznesa inkubatoru kopienas,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Pirmsinkubācijas programma ir piemērota biznesa ideju autoriem, kam vēl nav sava uzņēmuma, kā arī jaunajiem uzņēmējiem pašā uzņēmējdarbības sākumā, kad produkts vēl nav pieejams plašam klientu...

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas termiņa pagarinājumam un līdz ar to komersanti līdz š.g. 31. decembrim varēs saņemt īstermiņa eksporta kredītu garantijas neatkarīgi no eksportējošā uzņēmuma lieluma un (pircēja) debitora valsts, izņemot garantijas netiks sniegtas darījumiem ar Krieviju un Baltkrieviju. Kā zināms, Latvijā valsts atbalstu eksporta darījumiem finanšu instrumentu veidā sniedz finanšu institūcija Altum, nodrošinot eksportējošiem saimnieciskās darbības veicējiem iespēju saņemt eksporta kredītu garantijas, tādējādi nodrošinoties pret ārvalstu pircēju maksātnespēju vai ilgstošu nemaksāšanu, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus ar atlikto maksājumu termiņu, kurš nav garāks par 730 dienām, izņemot lauksaimniecības produktu eksporta darījumus, kuriem atlikto maksājumu termiņš nevar būt garāks par 547 dienām, un darījuma summa ar vienu debitoru nav lielāka par 2 miljoniem eiro. Īstermiņa eksporta kredīta garantiju programmas ietvaros atbalstu var saņemt komersanti un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, iesniedzot pieteikumu Attīstības finanšu institūcijā “Altum”. Tas nozīmē, ka līdz gada beigām eksportētāji varēs saņemt eksporta...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 26. jūlijā apstiprinājusi FKTK izdotos noteikumus Nr. 138 "Grozījumi 2020. gada 14. jūlija normatīvajos noteikumos Nr. 93 "Normatīvie noteikumi par ziņošanu par būtiskiem maksājumu pakalpojumu incidentiem"", pilnveidojot prasības ziņošanai par maksājumu pakalpojumu incidentiem. Grozījumi stājās spēkā 30. jūlijā un uzlabo maksājumu pakalpojumu incidentu analīzes un ziņošanas procesu un ļaus FKTK un Eiropas Banku iestādei iegūt precīzāku informāciju par notikušajiem incidentiem. Ar grozījumiem normatīvajos noteikumos iekļautas prasības, kas izriet no Eiropas Banku iestādes “Pārskatītajām pamatnostādnēm paziņošanai par būtiskiem incidentiem atbilstīgi MPD2”, proti, tiek precizēti nosacījumi incidentu klasificēšanai pēc būtiskuma, uzlabota iesniedzamā ziņojuma forma un precizētas ziņojumu iesniegšanas termiņu prasības. Grozījumi nepieciešami, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji efektīvāk spētu analizēt notikušos incidentus un plānot atbilstošus drošības pasākumus ar mērķi novērst incidentu atkārtošanos, kā arī lai sekmētu uzraugošo iestāžu vienotu un konsekventu pieeju un lai tās operatīvi un nepieciešamajā apjomā tiktu informētas par incidentiem ar mērķi ierobežot to ietekmi...

Mūsdienās savus finanšu līdzekļus iespējams pazaudēt daudz un dažādos veidos – krāpnieki savus upurus medij gan tiešā komunikācijā, gan izliek kvalitatīvas lamatas internetā, un, kā liecina jaunākie Finanšu nozares asociācijas dati, 2022. gada pirmajā pusgadā iedzīvotājiem ar pašu apstiprinātiem maksājumiem izkrāpti 4,9 miljoni eiro. Lai palīdzētu orientēties krāpnieku shēmās, banka Citadele apkopojusi Latvijā izplatītākās finanšu krāpšanas metodes. “Krāpnieku veiksmes atslēga ir gan cilvēku nezināšana, gan neuzmanība, kā arī bankas un citu pakalpojumu sniedzēju darbības metožu perfekta pārzināšana, kas palīdz krāpniekiem pielāgot savas krāpšanas shēmas ļoti reālām dzīves situācijām. Lai arī bankas izmanto pietiekami attīstītas maksājumu monitoringa sistēmas un bloķē aizdomīgās transakcijas, arī krāpnieki nemitīgi maina savas metodes ar mērķi iegūt jūsu datus vai finanšu līdzekļus. Ja vairums iedzīvotāju būs gana informēti par to, kādi ir krāpnieku iecienītākie shēmošanas veidi un kādās situācijās tiem patīk darboties, krāpnieku rūpals kļūs krietni sarežģītāks,” saka Roberts Birzgalis, Citadeles IT drošības daļas vadītājs. Investīciju krāpšana Krāpnieki uzdodas...

Pēc negaidīti spēcīgā kāpuma pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī ir piedzīvojusi visai spēcīgu izaugsmes sabremzēšanos un iekšzemes kopprodukts (IKP), salīdzinot ar pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem ir samazinājies par 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) IKP ātrā novērtējuma dati. Gada izaugsmes temps pēc neizlīdzinātiem datiem attiecīgi krities no 6,7% pirmajā ceturksnī līdz vairs tikai 2,6% otrajā ceturksnī. Līdzīga situācija ir arī citās valstīs. Ja pirmajā ceturksnī ekonomikas izaugsme izrādījās jūtami spēcīgāka nekā gaidīts, pakalpojumu nozarēm uzrādot spēcīgāku atgūšanos no Covid-19 ierobežojumiem un Krievijas iebrukumam Ukrainā vēl jūtami neietekmējot ražošanas nozaru darbību, otrajā ceturksnī situācija bijusi pretēja un ekonomikas attīstība izrādījusies vājāka nekā sagaidīts un arī kā norādīja ceturkšņa pirmo mēnešu dati. Aprīlī un maijā labi pieauguma tempi saglabājās apstrādes rūpniecībā un strauji kāpumi bija pakalpojumu nozarēs, tostarp izmitināšanā un ēdināšanā, tranzītā, aviopārvadājumos. Vienlaikus uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji jau no februāra būtiski pasliktinājās, īpaši krasi krītoties...

Saeima 14. jūlijā, otrajā - galīgajā - lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumos, ar kuriem iecerēts veicināt sabiedrības iesaisti no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) iegūtas elektroenerģijas ražošanā un noteikt principus energokopienu darbībai. Ir jādomā ne vien par īstermiņa risinājumiem nākamajai apkures sezonai, bet arī par vidēja termiņa risinājumiem elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai, iepriekš paudis par likumprojektu virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans. Līdz šim Latvijā nepastāvēja īpašs regulējums energokopienām, taču tām var būt būtiska sociāla un ekonomiska loma elektroenerģijas ražošanas pašpatēriņam pieaugumam. Grozījumi Enerģētikas likumā noteic, ka par energokopienu var kļūt biedrība vai nodibinājums, kooperatīva sabiedrība, personālsabiedrība, kapitālsabiedrība vai cita civiltiesiska sabiedrība, kuras darbības primārais mērķis ir galvenokārt no AER iegūtas enerģijas un cita veida atjaunojamās enerģijas ražošana pašpatēriņam. Energokopienas statusu varēs iegūt, reģistrējoties energokopienu reģistrā. Par reģistra izveidošanu, administrēšanu un uzturēšanu būs atbildīgs Būvniecības valsts kontroles birojs. Līdz šim likumā bija nostiprināts elektroenerģijas neto...

Dobelē - 25. augustā, Siguldā - 2. septembrī un Valmierā - 16. septembrī turpināsies Ekonomikas ministrijas sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Attīstības finanšu institūcija Altum organizētie forumi “#AtbalstsUzņēmējiem - impulss jaunam izrāvienam”. Maijā šāds forums jau notika Rēzeknē un jūnijā - Liepājā. Forumu mērķis ir veidot diskusiju par plānoto atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai, eksporta un konkurētspējas veicināšanai. Turpmāko septiņu gadu laikā no Atveseļošanās fonda un ES Struktūrfondu daudzgadu budžeta Latvijā būs pieejamas investīcijas 1,6 miljardu EUR apmērā, lai celtu gan uzņēmēju konkurētspēju un produktivitāti, gan mazinātu nevienlīdzību un veicinātu mājokļu pieejamību, kā arī paaugstinātu energoefektivitāti, norādījusi ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Forumu atklāšanā norisināsies diskusija “Iespējas pārmaiņām un attīstībai”, kurā piedalīsies Ekonomikas ministrijas, ALTUM, LIAA un attiecīgo pilsētu domju vadība, kā arī reģiona uzņēmēji. Ekonomikas ministrija informēs par Latvijas ekonomikas attīstības tendencēm, iespējām un izaicinājumiem, kas varētu Latvijas uzņēmējus sagaidīt tuvākajā laikā, kā arī par viedajām investīcijām uzņēmumu konkurētspējas palielināšanai...

Ministru kabinets 5. jūlijā apstiprināja Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.4.i. investīcijas "Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai" īstenošanas noteikumus, kuru ietvaros komersantiem būs pieejams atbalsts komersantu digitālās transformācijas veicināšanai, kā arī pētniecības un attīstības projektu īstenošanai jaunu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju izstrādei kompetences centros. Atbalsts digitālās transformācijas veicināšanai Investīciju atbalsta programmas “Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai” ietvaros komersanti varēs saņemt finanšu instrumentu komersantu digitālās transformācijas, t.i. digitalizācijas, automatizācijas un robotizācijas, veicināšanai. Atbalsts komersantiem būs pieejams aizdevuma veidā ar iespēju dzēst pamatsummu, izpildot digitālās attīstības ceļa kartes nosacījumus. Aizdevuma minimālais apmērs ir 100 000 eiro, maksimālais apmērs – septiņi miljoni eiro. Aizdevuma termiņš – līdz 10 gadiem. Komersanta līdzfinansējuma apmērs noteikts vismaz 25% apmērā no attiecināmajām izmaksām. Kapitāla atlaide aizdevuma pamatsummas dzēšanai būs pieejama līdz 35% apmērā no projekta kopējām izmaksām (ievērojot valsts atbalsta reģionālās intensitātes nosacījumus), bet ne...

Ministru kabineta 21. jūnija sēdē valdība apstiprināja jaunu atbalsta programmu uzņēmējiem - garantiju programmu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai. Vienlaikus valdība precizēja garantiju saņemšanas nosacījumus esošajā garantiju programmā, paplašināja garantiju saņēmēju loku un piešķīra papildu finansējumu, lai nodrošinātu garantiju programmas nepārtrauktību un finansējuma pieejamību saimnieciskās darbības veicējiem. Garantijas būs pieejamas visām saimnieciskās darbības veicēju kategorijām (sīkie, mazie, vidējie, lielie saimnieciskās darbības veicēji), kā arī attieksies uz lauksaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozaru saimnieciskās darbības veicējiem. Vienlaikus MK noteikumos minētas arī vairākas neatbalstāmās nozares, piemēram, tabakas izstrādājumu ražošana un tirdzniecība, finanšu un apdrošināšanas darbība u.c. Maksimālā garantiju summa vienam komersantam būs līdz 10 miljoniem eiro, Maksimālā garantijas summa tiks noteikta, ievērojot vienu no šiem rādītājiem: 15% no saimnieciskās darbības veicēja iepriekšējo trīs noslēgto finanšu gadu vidējā apgrozījuma vai; 50% no saimnieciskās darbības veicēja kopējām enerģijas izmaksām 12 mēnešu laikā pirms aizdevuma pieteikuma iesniegšanas dienas. Garantiju termiņš noteikts līdz sešiem...

Latvijas pievilcību investīcijām iepriekšējo četru gadu laikā ārvalstu investori vērtē kā viduvēju, liecina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) veiktais Ārvalstu investīciju vides indekss 2021. Gatavojoties nākamajām Saeimas vēlēšanām, šī gada pētījums koncentrējās uz paveikto pēdējo četru gadu laikā. Buklets par pētījumu pieejams šeit. Investori vides pievilcību un politikas veidotāju centienus uzlabot investīciju klimatu novērtējuši ar 2,9 punktiem no 5. Pozitīvāk investori vērtējuši finanšu sektora kapitālo reformu, uzsākto reformu augstākās izglītības sistēmā, administratīvi teritoriālo reformu, kā arī politiķu paveikto nodokļu politikas sakārtošanā, it īpaši pieņemto 0% likmi reinvestētai peļņai. Savukārt negatīvi – darbaspēka problēmjautājumu nerisināšanu, publiskā sektora efektivitātes trūkumu, nenoteiktību saistībā ar politikas veidotāju pieņemtajiem lēmumiem un stratēģijas trūkumu Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa mērķu sasniegšanā. “Viens no galvenajiem Ārvalstu investīciju vides indeksa mērķiem ir novērtēt investīciju klimata attīstības progresu Latvijā, un katru gadu tas kalpo kā temperatūras mērījums, lai novērtētu aktuālākās problēmas un panāktos risinājumus. Tā...

Ministru kabineta š.g. 14. jūnija sēdē apstiprināta jauna Ekonomikas ministrijas izstrādātā atbalsta programma uzņēmējiem “Aizdevumu programmas Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai īstenošanas noteikumi”. Vienlaikus valdība precizēja eksporta kredītu garantiju saņemšanas nosacījumus un pagarināja garantiju sniegšanas termiņu līdz 2022.gada beigām, lai turpinātu atbalstu eksportējošiem uzņēmējiem. Aizdevumu programmas ietvaros uz atbalstu varēs pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas Ukrainā sekas, kas izpaužas kā pieprasījuma samazināšanās, esošo līgumu darbības pārtraukšana, apgrozījuma samazināšanās, traucējumi piegādes ķēdēs, cenu pieaugums un ierobežojums turpmākām investīcijām. Atbalsta programmu ieviesīs finanšu institūcija "Altum". Atbalsta programmas kopējais finansējums ir 39 miljoni eiro, kuru ietvaros varēs izsniegt aptuveni 500 aizdevumus. Atbalsts komersantiem tiks sniegts līdz šā gada 31. decembrim. Aizdevumi būs pieejami visām saimnieciskās darbības veicēju kategorijām (sīkie, mazie, vidējie, lielie saimnieciskās darbības veicēji), kā arī attieksies uz lauksaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozaru saimnieciskās darbības veicējiem. Vienlaikus MK noteikumos minētas arī vairākas neatbalstāmās nozares, piemēram, tabakas...

Naudas atmazgāšana un terorisma finansēšana ir pamatproblēmas, ar kurām cīnās visās pasaules valstīs. Galvenā loma šajā cīņā ir efektīvai finanšu iestāžu uzraudzībai, jo tās nedrīkst tikt pakļautas noziedzīgu grupu kontrolei, naudas atmazgāšanai un sankciju apiešanas mēģinājumiem. Naudas atmazgāšana un sankciju režīmi Latvijai pēc Eiropas Padomes Moneyval sniegtā ziņojuma 2018. gadā 23. augustā tika konstatētas neatbilstības 10 no 11 efektivitātes rādītājos, līdz ar to tika noteikts uzraudzības statuss un prasību neizpildes gadījumā pastāvēja risks iekļūt "pelēkajā sarakstā". Moneyval ir Eiropas Padomes ekspertu komiteja, lai novērtētu naudas atmazgāšanas pasākumus, ir reģionālā grupa pēc FATF tipa, kuras uzdevums ir izplatīt starptautisko standartu politiku naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas jomā Eiropas valstīs. Reaģējot uz Moneyval ziņojumu, Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā 2018. gada tika veikti grozījumi. Par likuma subjektiem ir kļuvuši grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji, apdrošināšanas kompānijas, maksātnespējas administratori, nekustamā īpašuma aģenti un vairāki citi uzņēmēji. Tas finanšu sektoram rada...

2022. gada 7. jūnija sēdē Ministru kabinets apstiprināja Latvijā pirmo Atveseļošanas fonda atbalsta programmu, kuras ievaros uzņēmumiem būs pieejams finansējums energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju plašākai izmantošanai. Atbalsts uzņēmumiem būs pieejams kā finanšu institūcijas "Altum" aizdevums vai "Altum" paralēlais aizdevums ar kapitāla atlaidi pamatsummas dzēšanai - maksimālā aizdevuma summa ir 5 milj. EUR ar aizdevuma termiņu līdz 20 gadiem. Savukārt atbalsts tiks piešķirts kā kapitāla atlaide jeb finanšu institūcija "Altum" samazinās aizdevuma apmēru 30 % apmērā, bet ne vairāk kā 1,5 milj. EUR, pēc tam, kad projekts būs realizēts un tiks sasniegti mērķa rādītāji. Pirmo četru nedēļu laikā, no dienas, kad “Altum” uzsāks pieņemt pieteikumus, un turpmāk līdz pieejams finansējums, atbalstam varēs pieteikties Latvijas Republikā reģistrēts: komersants, kurš darbojas apstrādes rūpniecības nozarē, vai: komersants, kurš atbilst vienam sekojošiem kritērijiem: -komersants vai komersanta saistīto personu grupa eksportē vismaz 51 % no saražotā, vai; -komersanta eksporta apjoms pēdējā noslēgtā finanšu...

Saeima 2. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumu, kas noteic atbalsta pasākumus uzņēmējiem, kurus skārušas pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisītās ekonomiskās sekas. Atbalsts paredzēts finanšu instrumentu veidā, un uz to varēs pretendēt tie uzņēmēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas - samazinājies pieprasījums un apgrozījums, pārtraukti esošie līgumi, traucētas piegādes, pieaugušas cenas un apgrūtinātas turpmākas investīcijas. Atbalsts plānots aizdevumu, garantiju vai pašu kapitāla investīciju veidā. Atbalstu nepiešķirs tiem uzņēmējiem, kuriem piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Atbalsta piešķiršanas un administrēšanas nosacījumus un kārtību noteiks Ministru kabinets. Atbalsta pasākumiem izmantos valsts budžeta finansējumu, Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanai krīzes aizdevumu programmas ietvaros atmaksāto finansējumu un īstermiņa eksporta kredīta garantiju programmas ietvaros atmaksāto finansējumu. Īstenojot atbalsta pasākumus, būs jāievēro komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības. Atbalsts uzņēmumiem tiks sniegts finanšu instrumentu veidā: aizdevumi apgrozāmajiem...

Ekonomikas ministrija valdības 31. maija sēdē iepazīstināja Ministru kabinetu (MK) ar aktuālo informāciju, kas apkopota informatīvajā ziņojumā "Par Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma īstenošanu". 2021. gadā Latvijā darbojās 512 jaunuzņēmumi, kas nodarbināja vairāk nekā 2500 kvalificētus un zinošus darbiniekus. Gada laikā investīciju apjoms ir pieckāršojies, sasniedzot 350 milj. EUR. Jaunuzņēmumu sadarbības partneri ir meklējami ne tikai Baltijas valstīs, bet arī ārpus Eiropas Savienības, t.sk., Lielbritānijā un ASV, informēja jaunieceltā ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Mērķis ir piesaistīt ik gadu vismaz 400 miljonu eiro investīcijas un radīt vismaz 4000 jaunas darba vietas tuvāko trīs gadu laikā Latvijas jaunuzņēmumos. Sadarbībā ar jaunuzņēmumu ekosistēmas pārstāvjiem tiek izstrādāta stratēģiju turpmākajiem trīs gadiem, kas sekmēs gan jaunu jaunuzņēmumu veidošanos, gan radīto inovāciju attīstību gan arī jaunu investīciju piesaistīšanu. Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības veicināšanai, ministrija izstrādāja Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu (turpmāk – likums), piedalījusies Komerclikuma grozījumu izstrādē, lai sniegtu iespēju akciju sabiedrību (AS) un sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) darbiniekiem iegūt...