FINANSES

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi un 22. februārī atklājusi pirmās trīs Atveseļošanas fonda atbalsta programmas uzņēmējdarbības digitalizācijai, kuru ietvaros plānots sniegt atbalstu komersantiem 95,14 miljonu EUR apmērā. Uzņēmumu digitālās transformācijas sekmēšanai EM kopumā ieviesīs piecas jaunas Atveseļošanas fonda atbalsta programmas. Līdz ar to periodā līdz 2026. gada 30. jūnijam kopumā plānots sniegt atbalstu vismaz 7000 komersantiem, uzņēmējdarbības digitālajā transformācijā, kā arī digitālo pakalpojumu un nepieciešamo spēju un prasmju attīstībā kopumā ieguldot 139,4 miljonus EUR Atveseļošanas fonda investīcijas. Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre: “Lai nodrošinātu digitālo pāreju, Latvijas Atveseļošanas un noturības plānā ir paredzēti vairāk nekā 365 miljoni eiro jeb 21% no kopējā finansējuma apjoma. Reformas un investīcijas jāveido tā, lai veicinātu digitālo pārkārtošanos gan individuālā, gan uzņēmējdarbības un publiskā sektora līmenī. Digitālo risinājumu apgūšanas palielināšana uzņēmumos ir nepieciešama, lai veicinātu kvalitatīva darbaspēka pieejamību, uzlabotu konkurētspēju un noturību krīzes situācijās, kā arī palielinātu inovāciju līmeni”. Eiropas digitālās inovācijas centru digitālā brieduma...

Eiropas Komisija sniegusi saskaņojumu grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 866 “Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumi komersantiem un atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām”, kas paredz īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas uz Eiropas Savienības (ES) un attīstītajām OECD valstīm termiņa pagarinājumu, līdz ar to Latvijas komersanti līdz 2023. gada. 31. decembrim varēs saņemt īstermiņa eksporta kredītu garantijas neatkarīgi no eksportējošā uzņēmuma lieluma un (pircēja) debitora valsts, izņemot garantijas netiks sniegtas darījumiem ar Krieviju un Baltkrieviju. “Lai noturētu un sekmētu kopējo tautsaimniecības stabilitāti, turpināsim sniegt atbalstu uzņēmējiem, kuriem Krievijas agresīvā iebrukuma Ukrainā radītā situācija ir būtiski mainījusi esošo saimniecisko darbību un koriģējusi izaugsmes plānus. Esam pagarinājuši Altum eksporta garantiju programmas termiņu, lai šī brīža ģeopolitiskajā situācijā eksportējošiem uzņēmumiem palīdzētu pārorientēties un stabilizēt situāciju ar saimnieciskās darbības izaicinājumiem,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Kā zināms, Latvijā valsts atbalstu eksporta darījumiem finanšu instrumentu veidā sniedz finanšu institūcija Altum, nodrošinot eksportējošiem saimnieciskās darbības...

Tiesībsargs pētījumā “Banku pakalpojumu piekļūstamība” secina, ka banku piekļūstamība cilvēkiem ar invaliditāti ir jāuzlabo, tomēr pozitīvi, ka vērojami arī labās prakses piemēri. Pētījumā vērtēts gan normatīvais regulējums, gan aptaujātas cilvēku ar invaliditāti organizācijas un bankas. Tā autore ir Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Anete Ilves. “Teju ikdienu mēs katrs izmantojam bankas pakalpojumus, bet vai vienmēr aizdomājamies, cik tie ir piekļūstami? Cik labvēlīgā vai nelabvēlīgā situācijā ir cilvēki ar invaliditāti un citas mazāk aizsargātās sabiedrības grupas? Vai cilvēks ratiņkrēslā vispār var aizsniegt bankomāta tastatūru, un vai internetbankā var orientēties arī cilvēki ar redzes traucējumiem? Ikvienam no mums ir tiesības saņemt pakalpojumu sev ērtā un saprotamā veidā. Jāuzteic tās bankas, kas ikdienā domā, kā uzlabot esošo situāciju, tomēr daudzi mājasdarbi vēl ir tikai priekšā,” uzsver tiesībsargs Juris Jansons. Tiesībsarga veiktais pētījums norāda uz tiem problēmaspektiem, kas bankām ir jāveic jau tuvākajā laikā, lai cilvēki ar invaliditāti bankas pakalpojumus varētu...

Latvijas Banka 8. februārī no plkst. 9.00 līdz 16.00 rīko Latvijas kapitāla tirgus forumu 2023 "Izaugsmei patīk uzņēmīgie". Foruma mērķis ir veicināt ekspertu diskusijas un institūciju sadarbību, lai attīstītu Latvijas kapitāla tirgu un pēc iespējas plašāk izmantotu tā potenciālu. Forumu atklās Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētāja Verena Rosa un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Vairāk nekā 20 nozares eksperti un viedokļu līderi četrās paneļdiskusijās spriedīs par privāto investoru un uzņēmumu iespējām Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, kā arī šo tirgu iezīmēm un attīstības iespējām Eiropas mērogā. Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile uzsver: "Latvijas kapitāla tirgus attīstība arī pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) integrācijas Latvijas Bankā ir būtisks un prioritārs mūsu darba virziens. Mēs, aktīvi uzrunājot un iesaistot partnerus, turpinām darbu, lai vietējais kapitāla tirgus būtu vēl pievilcīgāks gan investoriem, gan uzņēmējiem." Forums notiks divās daļās. Pirmajā daļā tiks vērtētas privāto investoru iespējas Eiropas Savienībā. Paneļdiskusijā "Investīcijas...

Otrdien, 17. janvārī, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Vērtspapīrošanas likumprojektu un ar to saistīto likumprojektu pakotni, kas paredz radīt tiesiskus priekšnoteikumus vērtspapīrošanas darījumu veicināšanai Latvijā. Likumprojekta pieņemšana aktivizēs Latvijas kapitāla tirgu, atvieglojot iespējas veikt vērtspapīrošanas darījumus. 2019. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā tika pieņemts tiesiskais ietvars vērtspapīrošanas jomā. Lai nodrošinātu regulas tiešu piemērojamību, likumprojekts paredz noteikt, ka kompetentā iestāde uzraudzības jomā ir Latvijas Banka. Likumprojektā iekļauts regulējums, kas nosaka vērtspapīrošanas sabiedrības dibināšanas, darbības un darbības izbeigšanas kārtību Latvijā. Tāpat likumprojekts regulē vērtspapīrošanā iesaistīto subjektu atbildības jautājumus, nodrošinot regulas normu saskaņotību ar administratīvās atbildības sistēmu Latvijā. Likumprojekta sākotnējais darba materiāls tika sagatavots sadarbībā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, kas tālāk tika pilnveidots un papildināts sadarbībā ar Finanšu nozares asociācijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas ekspertiem un saskaņots ar Tieslietu ministriju. Vērtspapīrošana ir darījums vai shēma, kas aizdevējam, piemēram, kredītiestādei vai komercsabiedrībai dod iespēju refinansēt aizdevumu, riska darījumu vai debitoru...

Valsts attīstības finanšu institūcija ALTUM informē par atbalsta programmām, kādas var izmantot gan biznesa attīstībai, gan iedzīvotāju sadzīves vajadzībām. Atbalsts Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku mazināšanai Aizdevumu un garantiju finanšu instrumenti Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai būs pieejami visu 2023. gadu. To paredz 2022. gada 20. decembrī valdībā apstiprinātie programmas noteikumu grozījumi. Līdz 2022. gada beigām piešķirti ir 15 aizdevumi par kopējo summu 5,5 miljoni eiro. Aizdevumu pieteicēji pārstāv ļoti daudzveidīgas tautsaimniecības nozares – pieteikumi ir gan apstrādes rūpniecības nozarēs - t.sk. pārtikas, gan dzērienu ražošana, ķīmisko produktu ražošana un apstrāde. Tāpat ir saņemti pieteikumi lauksaimniecības produktu pārstrādes, kā arī primārās lauksaimniecības jomā. Visvairāk aizdevuma pieteikumu apstiprināti Rīgas reģionā, taču apstiprināti aizdevumi arī klientiem Latgales, Zemgales, Kurzemes reģionos. ES Atveseļošanās fonda programmas 2022. gadā ALTUM kopā ar Ekonomikas ministriju sagatavoja un sāka īstenot trīs jaunas Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās fonda aizdevumu programmas ar kapitāla atlaidi:...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju biznesa centrs (TBC) aicina pieteikties uz konsultāciju PROTOTECH programmā, lai novērtētu biznesa ideju atbilstību un sniegtu rekomendācijas pieteikumu sagatavošanā grantu saņemšanai. Konsultācijas būs pieejamas no 11. janvāra un tās turpināsies līdz februāra vidum. Katrs projekts, kurš konkursa kārtībā kvalificēsies atbalstam, varēs saņemt atbalstu līdz 15 000 eiro ar 100% atbalsta intensitāti. Konsultācijām par produktu vai pakalpojumu idejas atbalsta saņemšanas iespējamību var pieteikties platformā "Konsultācija - prototipa izstrādes atbalstam | business.gov.lv - Valsts platforma biznesa attīstībai". “Prototipu izstrādes programmas PROTOTECH mērķauditorija ir tehnoloģiju ietilpīgi mazie un vidējie uzņēmumi, jaunuzņēmumi, kā arī fiziskas personas – cilvēki, kas plāno uzsākt inovatīvu uzņēmējdarbību, izstrādāt, testēt un palaist tirgū jaunus zinātņietilpīgus produktus. Programmas pirmajā atlasē atbalstu saņēma 15 lieliskas idejas. Pārstāvētas bija tādas nozares kā bioloģisko resursu pārstrādē un aprites ekonomika, biomedicīna un digitālā veselība, datu apstrāde un energoefektivitātes palielināšana, kā arī interesantas prototipēšanas idejas inženiersistēmu,...

Valdība 10. janvāra sēdē atbalstīja jaunu Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Atveseļošanas fonda atbalsta programmu uzņēmējiem “Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā”, kuras ietvaros komersantiem būs pieejams atbalsts jaunu programmatūru un iekārtu ieviešanai uzņēmumos, nodrošinot iekšējo procesu digitalizāciju komercdarbībā un produktivitātes paaugstināšanā. To paredz Ministru kabineta noteikumu projektu "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.r. “Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu” 2.2.1.2.i. investīcijas “Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā” īstenošanas noteikumi”. Jaunās programmas ietvaros komersanti varēs saņemt atbalstu administratīvo, personāla vadības, pārdošanas, resursu pārvaldības, datu pārvaldības, transporta un loģistikas, ražošanas un kvalitātes kontroles, operatīvās vadības (biznesa vadība, biznesa analītika, lielo datu analītika u.c.), stratēģiskās vadības procesu un citu ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktiem, tehnoloģijām, drošību vai procesiem saistītu uzlabojumu veikšanai. Atbalsts tiks piešķirts grantu vaučera veidā: mikro un maziem komersantiem būs pieejams mazais vaučeris līdz 5000 EUR, MVU,...

Ar 2023. gada 1. janvāri Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) būs integrēta Latvijas Bankā. Atbilstoši Saeimas 2021. gada 23. septembra lēmumam Latvijas Banka pārņem visas finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības un attīstības veicināšanas, kā arī noregulējuma iestādes funkcijas. "Vairāk nekā gadu esam ražīgi strādājuši un veikuši nepieciešamos priekšdarbus, lai stiprinātu nu jau kopējo Latvijas Bankas un FKTK komandu, noteiktu jaunus mērķus un uzdevumus, kā arī transformētu institūciju. Pie sasniegtā neapstāsimies un ik dienu turpināsim padarīt Latvijas Banku labāku – ar katru mūsu lēmumu," uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. FKTK priekšsēdētāja, pēc 1. janvāra – Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile: "Latvijas finanšu sektora uzraudzībā 2023. gada 1. janvārī sāksies jauns posms, jo integrācija sniegs iespējas finanšu sektora uzraudzību un attīstību nodrošināt, apvienojot zināšanas un kompetences, infrastruktūras iespējas un kapacitāti, kā arī kopīgi nosakot un īstenojot Latvijas Bankas stratēģiskās prioritātes. Turpināsim būt uzraugs, kurš atvērtā dialogā...

Ar 2023. gada 2. janvāri Latvijas Bankas klientu kases tiks pārceltas no pašreizējās atrašanās vietas Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 1B, uz Pārdaugavu, Bezdelīgu ielu 3. Šajā ēkā, kas atrodas starp Latvijas Nacionālā arhīva ēku un Vanšu tiltu, atrodas Latvijas Bankas skaidrās naudas apstrādes centrs. Turpmāk klienti, kas Latvijas Bankas klientu kasēs galvenokārt saņēma pakalpojumus, kuri saistīti ar skaidro naudu vai Kredītu reģistra ziņu izsniegšanu, aicināti doties uz Bezdelīgu ielu 3. Tur būs izvietotas arī automātiskās monētu ieskaitīšanas iekārtas, kas ļaus savu "krājkasīti" – sīknaudu – iemaksāt un saņemt naudu savā bankas kontā ātrāk un ērtāk. Latvijas Bankas klientu kases klātienē sniedz šādus pakalpojumus: lata naudas zīmju apmaiņa pret eiro (par oficiālo kursu, bez komisijas maksas); bojātu eiro un lata naudas zīmju apmaiņa (ja šīs naudas zīmes atbilst apmaiņas nosacījumiem); aizdomīgas naudas pārbaude; eiro naudas zīmju maiņa pret citas nominālvērtības eiro naudas zīmēm (t. sk. "krājkasītes", to apmaiņas nosacījumi); vietnē...

Ministru kabinets (MK) 22. decembrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes, vispārējās valdības budžeta bilances un fiskālo telpu 2023.-2025. gadam. FM ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances vidējam termiņam pie nemainīgas politikas, ņemot vērā Valsts kases datus par kopbudžeta izpildi šā gada desmit mēnešos, aktualizētās nodokļu un nenodokļu ieņēmumu prognozes, valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta bāzes izdevumus vidējam termiņam, kā arī ņemot vērā valdības pieņemtos lēmumus par atbalsta pasākumiem līdz šā gada 6. decembrim. Aktualizētās budžeta bilances balstās uz šā gada decembra sākumā apstiprinātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, kas paredz, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmās cenās 2022. gadā pieaugs par 1,6%, bet 2023. gadā samazināsies par 0,6%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2022. gadā būs 17,3% un 2023. gadā – 8,5%. Vidējā termiņā atkal gaidāma ekonomikas izaugsmes paātrināšanās, IKP pieaugumam 2025. gadā sasniedzot 3,0%, kamēr patēriņa cenu pieaugums līdz 2025. gadam stabilizēsies 2,0% līmenī. Detalizētāka informācija par makroekonomisko rādītāju prognozēm...

Ministru kabineta 20. decembra sēdē valdība pieņēma lēmumu pagarināt līdz 2023. gada 31. decembrim aizdevumu un garantiju programmas uzņēmējiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai. Atbalsta programmu termiņa pagarinājums vēl tiks saskaņots ar Eiropas Komisiju. Tas paredzēts ar veiktajiem grozījumiem Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija noteikumos Nr. 349 "Noteikumi par aizdevumu programmu pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas radīto ekonomisko seku mazināšanai" un grozījumiem Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 377 "Noteikumi par garantiju programmu pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas radīto ekonomisko seku mazināšanai". Vienlaikus abās atbalsta programmās veikti atsevišķi tehniski grozījumi. “Ģeopolitiskās situācijas dēļ daudziem mūsu uzņēmējiem joprojām ir apgrūtināta saimnieciskās darbības veikšana – Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā ir ietekmējis līdzšinējos sadarbības līgumus, traucētas piegāžu ķēdes, cenu pieaugumu ietekmē arī energoresursu cenas. Uzņēmējiem īstermiņā trūkst apgrozāmo līdzekļu, lai iepirktu izejvielas tālākai ražošanai. Tāpēc turpināsim nodrošināt uzņēmējus ar nepieciešamo atbalstu, lai netiktu būtiski ietekmēta...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) prezentēja sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktā pētījuma FUTURUM indekss rezultātus, kas rāda, ka uzņēmēji visnegatīvāk vērtē vispārējo ekonomisko situāciju valstī un arī nākotnes prognozes par to ir pesimistiskas. LTRK domnīcas Futurum Latvia un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā 2022.gada oktobra un novembra pētījumā FUTURUM indekss noskaidrots, ka vissliktākais ir uzņēmēju noskaņojums par vispārējo ekonomisko aktivitāti valstī pēdējos sešos mēnešos, pesimistisks ir arī noskaņojums par ekonomisko aktivitāti pārstāvētajā nozarē. Arī par nākotnes prognozēm šajās kategorijās noskaņojums nav pozitīvs. Kopējā indeksa vērtība joprojām ir zem 50 punktu robežas - tā ir 43,98 punkti, kas liecina par uzņēmēju pesimismu. Salīdzinot ar 2022. gada pirmā ceturkšņa rādītājiem, indeksa vērtība ir uzlabojusies par 1.05 punktiem. 2022. gada 3. ceturksnī pesimistisks noskaņojums ir visās tautsaimniecības jomās. Mazāk negatīvi noskaņoti ir ražošanas un tirdzniecības uzņēmumi, savukārt pesimistiskākais noskaņojums vērojams būvniecības un pakalpojumu jomas uzņēmumos. Tāpat salīdzinoši mazāk pesimistiski noskaņoti...

Saskaņā ar Centrālās statistikas publicētajiem (CSP) datiem šogad 3. ceturksnī IKP salīdzināmās cenās bija par 0,6% mazāks nekā 2021. gada 3. ceturksnī. Kopumā šogad 9 mēnešos ekonomika ir augusi par 2,4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Ekonomikas sabremzēšanās galvenie iemesli ir lielā nenoteiktība pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kas ietekmē izejmateriālu piegāžu ķēdes, un strauji augošās enerģijas un pārtikas cenas. Cenu pieauguma tempi apsteidz algu kāpumu, negatīvi ietekmējot iedzīvotāju pirktspēju. Šogad 3. ceturksnī privātais patēriņš bija par 5,5% lielāks nekā pirms gada. Kāpumu lielā mērā ietekmēja bāzes efekts, jo pagājušā gada 3. ceturksnī mājsaimniecību patēriņu ietekmēja Covid-19 pandēmijas ierobežojumi. Neraugoties uz straujo cenu kāpumu, mērens pieaugums saglabājās investīcijās. Šī gada 3. ceturksnī ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājās par 0,4% gada griezumā. Ņemot vērā, ka atsevišķi būvniecības plāni tiek atlikti dēļ augstajām cenām, savukārt jau uzsāktie būvniecības projekti ir ievērojami sadārdzinājušies, ieguldījumi mājokļos un citās būvēs 3. ceturksnī bija par 13% mazāki nekā pirms...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) sadarbībā ar Apvienoto Arābu Emirātu Ekonomikas ministrija un citiem partneriem izstrādājusi īpašu iniciatīvu The Entrepreneurial Nation, kuras laikā tiks veicināta Tuvo Austrumu un Eiropas sadarbība uzņēmējdarbībā. Iesaistīties iniciatīvā aicināti arī Latvijas uzņēmumi, kuri ir ieinteresēti iepazīt Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) tirgus sniegtās iespējas, kā arī darbojas ar tehnoloģijām un mobilitāti, aprites ekonomiku, zaļajām inovācijām vai biomedicīnu saistītās jomās. Iniciatīva radīta ar mērķi dot iespēju abu pušu uzņēmējiem iegūt jaunu pieredzi Tuvo Austrumu un Eiropas tirgos. 15 uzņēmumiem no Latvijas būs iespēja tuvāk iepazīt Tuvo Austrumu reģionu, izmantojot tās atbalsta iespējas, kuras tiek piedāvātas vietējiem uzņēmējiem. Savukārt 15 AAE uzņēmumi, kuri specializējušies tehnoloģiju vai citās viedo specializāciju jomās, iekļausies Latvijas uzņēmējdarbības vidē, kas paver iespējas Eiropā. Lai pieteiktos dalībai, Latvijas uzņēmumiem ir jādarbojas kādā no RIS3 nozarēm un tas nedrīkst būt jaunāks par vienu gadu, kā arī Tuvajiem Austrumiem ir jābūt vienam no prioritārajiem tirgiem. Latvijas...