FINANSES

Ministru kabineta š.g. 14. jūnija sēdē apstiprināta jauna Ekonomikas ministrijas izstrādātā atbalsta programma uzņēmējiem “Aizdevumu programmas Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku uz ekonomiku mazināšanai īstenošanas noteikumi”. Vienlaikus valdība precizēja eksporta kredītu garantiju saņemšanas nosacījumus un pagarināja garantiju sniegšanas termiņu līdz 2022.gada beigām, lai turpinātu atbalstu eksportējošiem uzņēmējiem. Aizdevumu programmas ietvaros uz atbalstu varēs pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas Ukrainā sekas, kas izpaužas kā pieprasījuma samazināšanās, esošo līgumu darbības pārtraukšana, apgrozījuma samazināšanās, traucējumi piegādes ķēdēs, cenu pieaugums un ierobežojums turpmākām investīcijām. Atbalsta programmu ieviesīs finanšu institūcija "Altum". Atbalsta programmas kopējais finansējums ir 39 miljoni eiro, kuru ietvaros varēs izsniegt aptuveni 500 aizdevumus. Atbalsts komersantiem tiks sniegts līdz šā gada 31. decembrim. Aizdevumi būs pieejami visām saimnieciskās darbības veicēju kategorijām (sīkie, mazie, vidējie, lielie saimnieciskās darbības veicēji), kā arī attieksies uz lauksaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozaru saimnieciskās darbības veicējiem. Vienlaikus MK noteikumos minētas arī vairākas neatbalstāmās nozares, piemēram, tabakas...

Naudas atmazgāšana un terorisma finansēšana ir pamatproblēmas, ar kurām cīnās visās pasaules valstīs. Galvenā loma šajā cīņā ir efektīvai finanšu iestāžu uzraudzībai, jo tās nedrīkst tikt pakļautas noziedzīgu grupu kontrolei, naudas atmazgāšanai un sankciju apiešanas mēģinājumiem. Naudas atmazgāšana un sankciju režīmi Latvijai pēc Eiropas Padomes Moneyval sniegtā ziņojuma 2018. gadā 23. augustā tika konstatētas neatbilstības 10 no 11 efektivitātes rādītājos, līdz ar to tika noteikts uzraudzības statuss un prasību neizpildes gadījumā pastāvēja risks iekļūt "pelēkajā sarakstā". Moneyval ir Eiropas Padomes ekspertu komiteja, lai novērtētu naudas atmazgāšanas pasākumus, ir reģionālā grupa pēc FATF tipa, kuras uzdevums ir izplatīt starptautisko standartu politiku naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas jomā Eiropas valstīs. Reaģējot uz Moneyval ziņojumu, Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likumā 2018. gada tika veikti grozījumi. Par likuma subjektiem ir kļuvuši grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji, apdrošināšanas kompānijas, maksātnespējas administratori, nekustamā īpašuma aģenti un vairāki citi uzņēmēji. Tas finanšu sektoram rada...

2022. gada 7. jūnija sēdē Ministru kabinets apstiprināja Latvijā pirmo Atveseļošanas fonda atbalsta programmu, kuras ievaros uzņēmumiem būs pieejams finansējums energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju plašākai izmantošanai. Atbalsts uzņēmumiem būs pieejams kā finanšu institūcijas "Altum" aizdevums vai "Altum" paralēlais aizdevums ar kapitāla atlaidi pamatsummas dzēšanai - maksimālā aizdevuma summa ir 5 milj. EUR ar aizdevuma termiņu līdz 20 gadiem. Savukārt atbalsts tiks piešķirts kā kapitāla atlaide jeb finanšu institūcija "Altum" samazinās aizdevuma apmēru 30 % apmērā, bet ne vairāk kā 1,5 milj. EUR, pēc tam, kad projekts būs realizēts un tiks sasniegti mērķa rādītāji. Pirmo četru nedēļu laikā, no dienas, kad “Altum” uzsāks pieņemt pieteikumus, un turpmāk līdz pieejams finansējums, atbalstam varēs pieteikties Latvijas Republikā reģistrēts: komersants, kurš darbojas apstrādes rūpniecības nozarē, vai: komersants, kurš atbilst vienam sekojošiem kritērijiem: -komersants vai komersanta saistīto personu grupa eksportē vismaz 51 % no saražotā, vai; -komersanta eksporta apjoms pēdējā noslēgtā finanšu...

Saeima 2. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumu, kas noteic atbalsta pasākumus uzņēmējiem, kurus skārušas pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisītās ekonomiskās sekas. Atbalsts paredzēts finanšu instrumentu veidā, un uz to varēs pretendēt tie uzņēmēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas - samazinājies pieprasījums un apgrozījums, pārtraukti esošie līgumi, traucētas piegādes, pieaugušas cenas un apgrūtinātas turpmākas investīcijas. Atbalsts plānots aizdevumu, garantiju vai pašu kapitāla investīciju veidā. Atbalstu nepiešķirs tiem uzņēmējiem, kuriem piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Atbalsta piešķiršanas un administrēšanas nosacījumus un kārtību noteiks Ministru kabinets. Atbalsta pasākumiem izmantos valsts budžeta finansējumu, Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanai krīzes aizdevumu programmas ietvaros atmaksāto finansējumu un īstermiņa eksporta kredīta garantiju programmas ietvaros atmaksāto finansējumu. Īstenojot atbalsta pasākumus, būs jāievēro komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības. Atbalsts uzņēmumiem tiks sniegts finanšu instrumentu veidā: aizdevumi apgrozāmajiem...

Ekonomikas ministrija valdības 31. maija sēdē iepazīstināja Ministru kabinetu (MK) ar aktuālo informāciju, kas apkopota informatīvajā ziņojumā "Par Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma īstenošanu". 2021. gadā Latvijā darbojās 512 jaunuzņēmumi, kas nodarbināja vairāk nekā 2500 kvalificētus un zinošus darbiniekus. Gada laikā investīciju apjoms ir pieckāršojies, sasniedzot 350 milj. EUR. Jaunuzņēmumu sadarbības partneri ir meklējami ne tikai Baltijas valstīs, bet arī ārpus Eiropas Savienības, t.sk., Lielbritānijā un ASV, informēja jaunieceltā ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Mērķis ir piesaistīt ik gadu vismaz 400 miljonu eiro investīcijas un radīt vismaz 4000 jaunas darba vietas tuvāko trīs gadu laikā Latvijas jaunuzņēmumos. Sadarbībā ar jaunuzņēmumu ekosistēmas pārstāvjiem tiek izstrādāta stratēģiju turpmākajiem trīs gadiem, kas sekmēs gan jaunu jaunuzņēmumu veidošanos, gan radīto inovāciju attīstību gan arī jaunu investīciju piesaistīšanu. Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības veicināšanai, ministrija izstrādāja Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu (turpmāk – likums), piedalījusies Komerclikuma grozījumu izstrādē, lai sniegtu iespēju akciju sabiedrību (AS) un sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) darbiniekiem iegūt...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 30. maijā konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums", kas paredz atbalsta pasākumus uzņēmējiem. Atbalsts paredzēts finanšu instrumentu veidā, un uz to varēs pretendēt tie uzņēmēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas - samazinājies pieprasījums un apgrozījums, pārtraukti esošie līgumi, traucētas piegādes, pieaugušas cenas un apgrūtinātas turpmākas investīcijas. Atbalsts plānots aizdevumu, garantiju vai pašu kapitāla investīciju veidā. Atbalstu nepiešķirs tiem uzņēmējiem, kuriem piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Plānots, ka atbalsta piešķiršanas un administrēšanas nosacījumus un kārtību noteiks Ministru kabinets. Paredzēts, ka atbalsta pasākumiem tiks izmantots valsts budžeta finansējums, Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanai krīzes aizdevumu programmas ietvaros atmaksātais finansējums un īstermiņa eksporta kredīta garantiju programmas ietvaros atmaksātais finansējums. Īstenojot atbalsta pasākumus, būs jāievēro komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības. Krievijas militārā agresija ir būtiski ietekmējusi uzņēmējus metālapstrādē, mašīnbūvē, aizsardzības industrijā, būvniecībā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās,...

Finanšu ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu par veiktajiem krāpšanas apkarošanas un Eiropas Savienības (ES) finanšu interešu aizsardzības pasākumiem 2021. gadā. Ziņojumā sniegta informācija par 2021. gadā konstatētajām neatbilstībām un dati par saņemtajiem iesniegumiem saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem ES fondos. 2021. gadā 2014.–2020. plānošanas periodā ES fondu izlietojumā konstatētas 1652 neatbilstības par kopējo summu 33 500 236,08 EUR, līdz ar to, salīdzinot ar kopējiem attiecināmiem izdevumiem, kopējais 2021. gadā konstatēto neatbilstību summas īpatsvars veido 2,6%, kas ir trīskāršojies salīdzinājumā ar 2020. gadu (2020. gadā – 0,68%; 2019. gadā – 1,33%). 2021. gada kāpums: 2014.-2020. plānošanas perioda ietvaros 2021. gadā ir bijis vislielākais neatbilstību apjoma kāpums ERAF1 projektos saistībā ar Konkurences padomes konstatējumiem “būvniecības karteļa lietā”, dēļ kā ERAF neatbilstību summas īpatsvars ir būtiski palielinājās no 0,01% uz 5,5%. Izvērtējot neatbilstības sadalījumā pa ES fondu veidiem, konstatējams, ka 2021. gadā visvairāk neatbilstību, salīdzinot pret kopējo neatbilstību skaitu, tika atklātas ELGF2 (46,92%) ietvaros, kam seko neatbilstības...

Lai sniegtu valsts atbalstu uzņēmumiem, kuri cietuši no Krievijas militārās agresijas Ukrainā sekām, Ministru kabinets 17. maija sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumus atbalsta sniegšanai, kas ietverti jaunā likumprojektā – Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums. Ministru kabineta sēdē 26. aprīlī apstiprinot Ekonomikas ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu par atbalstu uzņēmējiem tirgus pārorientācijai un Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu izrietošo sankciju seku mazināšanai, vienojās par jaunu atbalsta programmu izstrādi uzņēmējiem finanšu instrumentu veidā, izmantojot neizlietoto Covid-19 krīzes laikā piešķirto budžeta finansējumu, kas ļaus nodrošināt tūlītēju atbalstu uzņēmējiem apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai un likviditātes stabilizēšanai. Plānots, ka uz atbalstu varēs pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas Ukrainā sekas, kas izpaužas kā: pieprasījuma samazināšanās, esošo līgumu darbības pārtraukšana, apgrozījuma samazināšanās, traucējumi piegādes ķēdēs, cenu pieaugums, ierobežojums turpmākām investīcijām. Atbalsts netiks piešķirts saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem piemēro starptautiskās vai nacionālās pieņemtās sankcijas. Atbalsts uzņēmumiem tiks...

Eiropas Savienība, ASV, Lielbritānija un citas valstis ir piemērojušas vairākus ekonomisko un individuālo sankciju kopumus, reaģējot uz Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu. Sankcijas var tikt noteiktas pret fiziskām un juridiskām personām, kā arī pret noteiktiem sektoriem. Svarīgi ir pārbaudīt, vai darījumos tiek ievērotas noteiktās sankcijas. Par to, kā notiek darījumi ar sankcionētām personām, Zvērinātu advokātu biroja Cobalt vebinārā "Karadarbības Ukrainā ietekme uz darījumu izpildi" skaidroja zvērināts advokāts, sertificēts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciālists (CAMS) Edgars Pastars. Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 1. pantā skaidrots, ka starptautiskās sankcijas ir atbilstoši starptautiskajām tiesībām attiecībā uz sankciju subjektu noteikti ierobežojumi, kurus pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācija vai Eiropas Savienība (ES), vai cita starptautiskā organizācija, kuras dalībvalsts ir Latvija, un kuri ir tieši piemērojami vai ieviesti Latvijā šī likuma noteiktajā kārtībā. Sankciju mērķis ir mainīt sankcionētās valsts vai grupējuma rīcību, nodrošināt vai atjaunot mieru, drošību un tiesiskumu valstī, pret kuru vērsti attiecīgie ierobežojumi vai...

Trešajā Covid-19 atbalsta periodā – par laiku no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada februārim – Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izmaksājis atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem kopumā 89 561 566 eiro apmērā. No tiem 19 375 400 eiro izmaksāti kā algas subsīdijas darbiniekiem, pašnodarbinātajiem un patentmaksātājiem, kas pandēmijas dēļ strādājuši nepilnu darba laiku. Savukārt 70 186 166 eiro izmaksāti krīzē cietušajiem uzņēmējiem kā granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. “VID pēdējos divus gadus ir intensīvi strādājis, lai palīdzētu uzņēmumiem, kuri nonākuši grūtībās, kuri vērsās pēc palīdzības un kuri atbilda Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Šo pabalstu administrēšana bija VID neierasta funkcija, bet, strādājot 24/7 režīmā, visi jautājumi tika atrisināti. No sirds ceru, ka epidemioloģiskā situācija Latvijā vairs nesaasināsies tādā līmenī, lai būtu nepieciešams vēl ceturtais atbalsta vilnis un uzņēmēji varēs normāli strādāt un attīstīties,” norāda VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. “Izmaksātā valsts atbalsta struktūra arī parāda nozares, kas Covid-19 krīzē cieta visvairāk – tirdzniecības, viesmīlības...

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s 29. aprīlī apstiprināja Latvijas kredītreitingu A3 līmenī, saglabājot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu. Kā noteicošos faktorus Latvijas kredītreitinga saglabāšanai līdzšinējā augstajā līmenī Moody`s min progresu Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanā, kā arī NATO karaspēka kā drošības garanta klātbūtni Latvijā, kas mazina ģeopolitiskās spriedzes riskus valsts drošībai. Aģentūra sagaida, ka Krievijas-Ukrainas militārā konflikta ietekme uz Latvijas ekonomiku un fiskālajiem rādītājiem samērā ierobežota. “Kredītreitingu aģentūras Moody`s novērtējums starptautiski apliecina, ka esam spējīgi operatīvi un izlēmīgi rīkoties, lai prioritāri stiprinātu valsts drošību un enerģētisko neatkarību. Līdz šim veiktie ieguldījumi valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanā un mūsu valsts gatavība stāties pretī jauniem izaicinājumiem aktuālajā ģeopolitiskās spriedzes situācijā ir augstu novērtēta”, uzsver finanšu ministrs Jānis Reirs. Lai gan Latvija vēsturiski ir bijusi gandrīz pilnībā atkarīga no Krievijas gāzes importa, aģentūra uzsver, ka kopš 2014. gada Baltijas valstis ir veikušas virkni pasākumu energoresursu avotu dažādošanai un nepieciešamās infrastruktūras izveidei, un atzinīgi novērtē Latvijas gatavību un...

Reaģējot uz Krievijas kara Ukrainā radītajiem izaicinājumiem – bezprecedenta ukraiņu migrāciju uz Eiropu un riskiem sekmīgi pabeigt uzsāktos Kohēzijas politikas pasākumus –, Latvija kopā ar vēl deviņām citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm* ir savstarpēji vienojušās un parakstījušas kopīgu politisku paziņojumu Eiropas Komisijai (EK) par steidzamiem problēmu risinājumiem. Latvijas vārdā paziņojumu ir parakstījis finanšu ministrs Jānis Reirs. Paziņojumā dalībvalstis atzīst, ka tās saskaras ar ierobežotām finansiālām iespējām palīdzēt Ukrainas bēgļiem. Tāpat dalībvalstis norāda uz problēmām Kohēzijas politikas projektu īstenošanā saistībā ar sarežģījumiem piegāžu ķēdēs, kā rezultātā trūkst daudz svarīgu būvniecības materiālu un to cenas ievērojami paaugstinās, trūkst arī darbaspēka, jo ukraiņi, kas dalībvalstīs nodarbināti būvniecībā, atgriežas Ukrainā, lai karotu, kā arī citi izaicinājumi. Vienlaikus dalībvalstis paziņojumā pauž atzinību EK par jau īstenotajām iniciatīvām bēgļu atbalstam (programmas REACT-EU, CARE), tomēr atzīst, ka tās faktiski nerisina būtiskākās problēmas, ko karš radījis šajās dalībvalstīs. Tāpēc paziņojumā desmit dalībvalstis rosina EK nākt klajā ar...

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto iekšzemes kopprodukta ātro novērtējumu šogad 1. ceturksnī ekonomika Latvijā pieauga par 5,9%, salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni. Šajā laika periodā ražojošās nozarēs apjomi samazinājās par 0,2%, savukārt pakalpojumu nozarēs pieauga par 6,3%, informē Jānis Salmiņš, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks. Gada sākumā vērojamā izaugsme bija gaidāma, ko lielā mērā ietekmēja bāzes efekts - pagājušā gada 1. ceturksnis bija vienīgais ceturksnis, kad Covid-19 ierobežojumu rezultātā ekonomikas apjomi saruka. Šogad janvārī-februārī mazumtirdzniecības apjomi bija par 12,6% lielāki nekā pirms gada, sevišķi straujš kāpums bija vērojams nepārtikas preču mazumtirdzniecībā. Pakāpeniski atkopjas ēdināšanas, izmitināšanas, mākslas, izklaides un atpūtas nozares, kā arī aviācija, kas ir nozares, kas Covid-19 krīzē cieta vissmagāk. Neraugoties uz augstajām energoresursu cenām, gada pirmajos divos mēnešos turpinājās izaugsme apstrādes rūpniecībā - kāpums par 7,1% salīdzinājumā ar 2021. gada janvāri-februāri. Savukārt preču eksporta kāpums faktiskajās cenās šajā pašā laika periodā sasniedza gandrīz 30%. Diemžēl pozitīvās norises...

Ministru kabineta 26. aprīļa sēdē izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Atbalsts uzņēmējiem tirgus pārorientācijai un Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu izrietošo sankciju seku mazināšanai” par iespējamiem risinājumiem izejmateriālu piegāžu ķēžu maiņai, tai skaitā iespējamo atbalsta instrumentu izstrādi jaunu tirgus meklējumiem. Ekonomikas ministrija ir secinājusi, ka būtu nepieciešams alternatīvs atbalsta risinājums Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programmai lielo uzņēmumu vajadzībām, īpaši gadījumā, ja Krievijas militārās agresija pret Ukrainu rezultātā ieilgst un tautsaimniecībā ir būtiska nepieciešamība meklēt tirgus pārorientācijas risinājumus. Ziņojumā norādīts, ka Eiropas Komisija 2022. gada 23. martā ir apstiprinājusi Krīzes pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu (2022/C 131 I/01) (turpmāk – EK krīzes pagaidu regulējums), kas Eiropas Savienības dalībvalstīm sniegs iespēju izmantot valsts atbalsta noteikumos paredzēto elastību, lai atbalstītu ekonomiku saistībā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā. EK krīzes pagaidu regulējums paredz četru veidu atbalsta shēmas: Eiropas Savienības dalībvalstis varēs izveidot shēmas ar...

Ar mērķi nodrošināt plašāku atbalstu Latvijas uzņēmumiem tirgus pārorientēšanai un sniegt papildu atbalstu tūrisma nozares uzņēmumiem un pašvaldībām Latvijas tūrisma nozares kā galamērķa popularizēšanai, 2022. gada 19. aprīļa sēdē Ministru kabinets lēma par izmaiņām Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas atbalsta programmā. Līdz ar grozījumiem tiek palielināta atbalsta intensitāte no 50% uz 80% un kalendārā gadā atbalsta summa tiek palielināta no 40 000 eiro uz 60 000 eiro, lai sniegtu atbalstu uzņēmumiem darbības ķēžu nepārtrauktības un tirgus pārorientācijas nodrošināšanai. Atgādināsim, ka programmas ietvaros uzņēmumi var saņemt atbalstu: produktu vai pakalpojumu pielāgošanai ārvalstu tirgiem; preču zīmes vai produkta, vai pakalpojuma publicitātei ārvalstu medijos, internetveikalu, aplikāciju digitālo risinājumu un platformu izstrādei, u.c. aktivitātēm aģentu pakalpojumu piesaistes izmaksu segšanai ārvalstu tirgos. Tāpat atbalsta programmā ir paredzēts, ka uzņēmumi pie noteiktiem līguma apmēriem varēs saņemt arī avansa maksājumus 35% apmērā par publicitātes pasākumiem vai aktivitātēm, kas paredz prezentēt Latviju kā tūrisma galamērķi, kā arī saņemt izdevumu pozīciju segšanu jau...