FINANSES

Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vadība 8. septembrī monetārās politikas sapulcē nolēma par 75 bāzes punktiem paaugstināt eiro procentu likmes. Atbilde uz jaunu gada inflācijas rekorda līmeni eiro zonā augustā (provizoriski 9,1%) ir augstākais procentu likmju paaugstinājums vienā reizē kopš ECB izveidošanas un eiro ieviešanas, norāda Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs Līdz šim likmju celšanas rekords vienā reizē eiro zonā bija 50 punkti un tāds paaugstinājums līdz šim tika piedzīvots trīs reizes, 1999. gada aprīlī un 2000. gada jūnijā un šogad jūlijā (populārākais paaugstinājuma solis vēsturiski bijis 25 punkti, piedzīvots 16 reizes). Ar šo soli eiro procentu likmju paaugstināšanu ECB nebeidz. Turpinājums sekos. Septembra sapulcē tika publicētas arī svaigākās ECB IKP un inflācijas prognozes. Energoresursu cenu uzvedība un izaicinājumi ar piegādēm, jo īpaši Eiropā, cenu spiediens pakalpojumu sektorā pēc ekonomikas atvēršanās pēc pandēmijas, algu pieaugums un eiro vērtības kritums ir likuši koriģēt inflācijas prognozes krietni uz augšu (šim gadam uz...

No 2022. gada 7. oktobra līdz 7. novembrim jaunajiem saimniekiem būs iespēja iesniegt projektus pasākumā “Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai”, informē Lauku atbalsta dienests (LAD). Pasākuma mērķis ir sekmēt gados jaunu cilvēku iesaistīšanos pastāvīgā lauksaimniecības darbībā un nodrošināt darbaspēka atjaunošanos un paaudžu nomaiņu lauksaimniecības sektorā, atbalstot gados jaunus cilvēkus, kas saimniecības vadītāja statusā pirmo reizi dibina ekonomiski dzīvotspējīgu saimniecību, lai ražotu lauksaimniecības produkciju vai savā īpašumā pārņemtu esošu saimniecību. Atbalstāmās nozares ir lopkopība un augkopība. Atbalsta pretendenti var būt juridiskas personas, fiziskās personas, zemnieku saimniecības un individuālie komersanti. Nosacījums fiziskajām personām: projekta iesnieguma iesniegšanas dienā nav vecāka par 40 gadiem; ir ieguvusi augstāko vai vidējo profesionālo lauksaimniecības izglītību, apgūstot lauksaimniecības priekšmetus vismaz 320 stundu apjomā vai ir uzsākusi mācības un izglītību iegūst 36 mēnešu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu; nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, kas nodarbojas ar primārās lauksaimniecības produkcijas ražošanu,...

No 2022. gada 8. novembra līdz 8. decembrim notiks pieteikšanās pasākumā “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības”. Šī pasākuma mērķis ir ir veicināt mazo lauku saimniecību konkurētspēju, paaugstinot to ražošanas produktivitāti, efektivitāti, atbalstot kooperāciju un tirgus pieejamību. Šī ir septītā projektu kārta ar Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās instrumenta finansējumu 6,36 miljoni eiro apmērā, informē Lauku atbalsta dienests (LAD). Katrs mazais lauksaimnieks saņems 15 000 eiro, kas tiks izmaksāts divās daļās atbilstoši darījumdarbības plānam. Atbalsts paredzēts saimniecībām, kurām gada kopējais neto apgrozījums no nepārstrādātu un pārstrādātu lauksaimniecības produktu ražošanas iepriekšējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesnieguma iesniegšanas vai saimniecības ekonomiskais lielums – ražošanas resursi standarta izlaides vērtībā – vismaz 2000 eiro, kā arī gada kopējais neto apgrozījums iepriekšējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesniegšanas vai saimniecības ekonomiskais lielums – ražošanas resursi standarta izlaides vērtībā – ne vairāk kā 15 000 eiro, ņemot vērā saistītos uzņēmumus. Saimniecībai ir jābūt reģistrētai Uzņēmumu reģistrā vai saimnieciskā darbība...

Valdība 6. septembrī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta (MK) 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi", kas paredz atvieglot kārtību elektroenerģijas sistēmas pieslēguma izveidei, kā arī precizēt elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu un obligātā iepirkuma komponentes kompensācijas kārtību. Ar grozījumiem ieviests vienkāršotas shēmas elektroenerģijas pieslēguma regulējums, kas atvieglos pieslēgumu ierīkošanu un dos sistēmas operatoriem rīcības brīvību, ļaujot operatoram un lietotājam par tehniskajiem risinājumiem vienoties savstarpējā līgumā. Vienkāršotas shēmas pieslēguma ierīkošana ļaus elektroenerģijas lietotājiem/ražotājiem, kuru objektiem nav nepieciešama nepārtraukta piekļuve elektroenerģijas sistēmai, izbūvēt sistēmas pieslēgumu īsākos termiņos un ieguldīt mazākus finanšu resursus, kā tas būtu klasiska pieslēguma ierīkošanas gadījumā. Tādējādi rasts risinājums, lai nodrošinātu papildu elektrostaciju pieslēgšanu tīklam, kuras pretējā gadījumā gaidītu jaudu atbrīvošanos tīklā, lai saņemtu tehniskos noteikumus elektrostacijas pieslēguma izbūvei. Vienlaikus precizētas normas sistēmas pakalpojumu (t.i. elektroenerģijas sadales un pārvades tarifa), kā arī obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu kompensācijas administrēšanai. Ministru kabinets jau 23. augustā sēdē, izskatot Ekonomikas ministrijas...

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, Valsts kontrole ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem. Situācijas izpētē Valsts kontrole pirmo reizi piedāvā vienkopus dažādos aspektos apkopotu publiski pieejamo informāciju par faktiski piešķirto atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem Covid-19 seku mazināšanai un iespēju to analizēt, izmantojot revidentu apkopoto informāciju Power BI rīkā, skaidro Inga Vilka, Valsts kontroles padomes locekle. Situācijas izpētē apkopota informācija par uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai 2020. un 2021. gadā piešķirto atbalstu 25 atbalsta programmās, kā arī analizēti atbalsta saņēmēji un to turpmākā darbība pēc atbalsta saņemšanas. 24 programmu īstenošanai tika atvēlēti valsts budžeta līdzekļi, bet viena programma saistīta ar komersantu izdevumu samazināšanu – nomas maksas atlaidēm, ko nomniekiem piešķīra publiskā sektora institūcijas un to kapitālsabiedrības. Atbalsta programmas uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem sagatavoja Ekonomikas...

Valdības sēdē 23. augustā skatītie Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz, ka no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim juridiskām personām pilnībā tiks kompensēta elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma maksa, t.i. visu sistēmas operatoru sadales un pārvades tarifa izmaksas, ieskaitot arī pievienotās vērtības nodokli (PVN). Kompensācija neattieksies uz valsts un pašvaldību iestādēm un tām juridiskajām personām, kurām tiek piemērots mājsaimniecību tarifs (piemēram, namu apsaimniekotājiem). Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimā. Elektroenerģijas sistēmas operatora sadales un pārvades tarifa kompensācija komersantiem veido aptuveni 10% no elektroenerģijas izmaksām. Ekonomikas ministre Ilze Indriksone norādījusi, ka šis ir tikai viens no ieplānotajiem pasākumiem komersantu atbalstam līdz ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kompensēšanu un granta piešķiršanu energoietilpīgajiem komersantiem. Maksu par sistēmas pakalpojumiem veido fiksētās maksas (maksa par pieslēguma nodrošināšanu, maksa par ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu, maksa par atļauto slodzi vai maksa par pārvades jaudas uzturēšanu) un mainīgās maksas (maksa par elektroenerģijas piegādi...

Valdības sēdē 23. augustā apstiprināti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi “Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā", ar kuriem paredzēts, ka energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem tiks kompensēts šogad piedzīvotais energoresursu cenu pieaugums granta (dāvinājuma) veidā par periodu no 2022. gada 1. februāra līdz 31. decembrim. Grozījumi likumā vēl jāapstiprina Saeimai. Atbalsts būs pieejams energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kuru saimniecisko darbību ietekmējušas Krievijas iebrukuma Ukrainā radītās sekas - energoresursu izmaksu pieaugums. Plānots, ka atbalstu energoietilpīgiem komersantiem izsniegs Būvniecības valsts kontroles birojs, kas jau līdz šim veic energoietilpīgo komersantu uzraudzību. Likumprojekts arī paredz, ka uz atbalstu aizdevumu, garantiju vai pašu kapitāla investīciju veidā varēs pretendēt arī citi saimnieciskās darbības veicēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā pieprasījuma un apgrozījuma samazināšanās, esošo līgumu darbības pārtraukšana, traucējumi piegādes ķēdēs, cenu pieaugums un turpmāko investīciju ierobežojums. Saimnieciskās darbības veicējiem atbalstu sniegs Attīstības finanšu institūcija Altum. Uz...

Sievietes Latvijas uzņēmēju vidū arvien ir salīdzinoši maz pārstāvētas – vien trešdaļai uzņēmumu vismaz viena amatpersona vadības komandā ir sieviete. 2020. gada jaunuzņēmumu vides pārskatā minēts, ka Latvijā tikai 9% jaunuzņēmumu dibinātāju vidū ir vismaz viena sieviete. VISA Baltijas valstīs uzsāk iniciatīvu “She’s Next”, lai aktualizētu šo tematu un sniegtu labākas iespējas sievietēm uzņēmējdarbībā. Iniciatīvas ietvaros četriem sievietēm piederošiem uzņēmumiem tiks piešķirts 10 000 eiro finansējums izaugsmei, kā arī 5000 eiro uzņēmuma vai produkta reklāmai medijos. Pieteikties grantam būs iespējams no 18. augusta līdz 30. septembrim. Lai pretendētu granta saņemšanai, jābūt Latvijā reģistrētam uzņēmumam, kas darbojas jau vismaz gadu, tam jābūt ar fizisku vai digitālu atrašanās vietu, kā arī vismaz 51% no tā jāpieder sievietei. Lai gan Latvijas situācija, salīdzinot ar rādītājiem Eiropā kopumā, ir apmierinoša – Latvija ir devītajā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc sieviešu – uzņēmumu vadītāju – skaita, tomēr tikai trešdaļā no visiem...

Ievērojamas izmaiņas elektroenerģijas ražotājiem paredz Saeimā 2022. gada 14. jūlijā pieņemtie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas stājās spēkā 11. augustā. Turpmāk jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai vai ražošanas jaudu palielināšanai Ekonomikas ministrijas atļauja būs nepieciešama elektroenerģijas ražošanas iekārtām ar jaudu, kas ir vienāda vai pārsniedz 500 kilovatus (iepriekšējo 11,1 kW vietā). Likumā precizēts, ka elektroenerģijas ražotājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kura ražo elektroenerģiju vai izmanto elektroenerģijas uzkrātuvi, lai nodotu elektroenerģiju sistēmā. Savukārt par elektroenerģijas uzkrātuvi uzskata ietaisi vai ietaišu kopumu, kurā notiek enerģijas uzkrāšana vēlākai izmantošanai. Likuma grozījumi galvenokārt ietekmēs saules un vēja elektroenerģijas ražotājus. Elektroenerģijas ražotājiem, kuru ražošanas iekārtu jauda ir līdz 500 kilovatiem, varēs vērsīsies tieši pie sadales sistēmas operatora ar iesniegumu atbilstoši sistēmas pieslēguma noteikumos noteiktajai kārtībai. Grozījumi paredz pienākumu elektroenerģijas ražotājiem maksāt sistēmas operatoram maksu par sistēmas jaudas rezervēšanu, ja pieslēdzamās elektroenerģijas ražošanas iekārtas jauda iecerēta lielāka par 50 kilovatiem. Šāda likuma izmaiņa paredzēta ar mērķi,...

Ar saukli “Tava komanda startam” Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori izziņo 2022. gada rudens uzņemšanu pirmsinkubācijas programmā. No 1. līdz 20. septembrim sešu mēnešu apmācību programmā tiks uzņemti 260 biznesa ideju autori, tostarp pieteikties ir aicināti arī Latvijas diasporas pārstāvji. “Pirmsinkubācijas programma ir orientēta uz ikvienu, kurš vēlas pārliecināties par savas biznesa idejas dzīvotspēju, apgūt jaunas un noderīgas prasmes vai spert pirmos soļus sava biznesa attīstībā. Programmu ir iespējams apgūt neklātienē, tādēļ tā ir piemērota arī ārvalstīs dzīvojošajiem. Mūsu līdzšinējā pieredze liecina, ka lielākā daļa pirmsinkubācijas programmas absolventu turpina darboties uzņēmējdarbībā pat tad, ja sākotnējā biznesa ideja nav bijusi veiksmīga, jo iegūtās zināšanas būtiski paplašina redzesloku, sniedz jaunus kontaktus un atbalstu no biznesa inkubatoru kopienas,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Pirmsinkubācijas programma ir piemērota biznesa ideju autoriem, kam vēl nav sava uzņēmuma, kā arī jaunajiem uzņēmējiem pašā uzņēmējdarbības sākumā, kad produkts vēl nav pieejams plašam klientu...

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas termiņa pagarinājumam un līdz ar to komersanti līdz š.g. 31. decembrim varēs saņemt īstermiņa eksporta kredītu garantijas neatkarīgi no eksportējošā uzņēmuma lieluma un (pircēja) debitora valsts, izņemot garantijas netiks sniegtas darījumiem ar Krieviju un Baltkrieviju. Kā zināms, Latvijā valsts atbalstu eksporta darījumiem finanšu instrumentu veidā sniedz finanšu institūcija Altum, nodrošinot eksportējošiem saimnieciskās darbības veicējiem iespēju saņemt eksporta kredītu garantijas, tādējādi nodrošinoties pret ārvalstu pircēju maksātnespēju vai ilgstošu nemaksāšanu, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus ar atlikto maksājumu termiņu, kurš nav garāks par 730 dienām, izņemot lauksaimniecības produktu eksporta darījumus, kuriem atlikto maksājumu termiņš nevar būt garāks par 547 dienām, un darījuma summa ar vienu debitoru nav lielāka par 2 miljoniem eiro. Īstermiņa eksporta kredīta garantiju programmas ietvaros atbalstu var saņemt komersanti un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, iesniedzot pieteikumu Attīstības finanšu institūcijā “Altum”. Tas nozīmē, ka līdz gada beigām eksportētāji varēs saņemt eksporta...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 26. jūlijā apstiprinājusi FKTK izdotos noteikumus Nr. 138 "Grozījumi 2020. gada 14. jūlija normatīvajos noteikumos Nr. 93 "Normatīvie noteikumi par ziņošanu par būtiskiem maksājumu pakalpojumu incidentiem"", pilnveidojot prasības ziņošanai par maksājumu pakalpojumu incidentiem. Grozījumi stājās spēkā 30. jūlijā un uzlabo maksājumu pakalpojumu incidentu analīzes un ziņošanas procesu un ļaus FKTK un Eiropas Banku iestādei iegūt precīzāku informāciju par notikušajiem incidentiem. Ar grozījumiem normatīvajos noteikumos iekļautas prasības, kas izriet no Eiropas Banku iestādes “Pārskatītajām pamatnostādnēm paziņošanai par būtiskiem incidentiem atbilstīgi MPD2”, proti, tiek precizēti nosacījumi incidentu klasificēšanai pēc būtiskuma, uzlabota iesniedzamā ziņojuma forma un precizētas ziņojumu iesniegšanas termiņu prasības. Grozījumi nepieciešami, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji efektīvāk spētu analizēt notikušos incidentus un plānot atbilstošus drošības pasākumus ar mērķi novērst incidentu atkārtošanos, kā arī lai sekmētu uzraugošo iestāžu vienotu un konsekventu pieeju un lai tās operatīvi un nepieciešamajā apjomā tiktu informētas par incidentiem ar mērķi ierobežot to ietekmi...

Mūsdienās savus finanšu līdzekļus iespējams pazaudēt daudz un dažādos veidos – krāpnieki savus upurus medij gan tiešā komunikācijā, gan izliek kvalitatīvas lamatas internetā, un, kā liecina jaunākie Finanšu nozares asociācijas dati, 2022. gada pirmajā pusgadā iedzīvotājiem ar pašu apstiprinātiem maksājumiem izkrāpti 4,9 miljoni eiro. Lai palīdzētu orientēties krāpnieku shēmās, banka Citadele apkopojusi Latvijā izplatītākās finanšu krāpšanas metodes. “Krāpnieku veiksmes atslēga ir gan cilvēku nezināšana, gan neuzmanība, kā arī bankas un citu pakalpojumu sniedzēju darbības metožu perfekta pārzināšana, kas palīdz krāpniekiem pielāgot savas krāpšanas shēmas ļoti reālām dzīves situācijām. Lai arī bankas izmanto pietiekami attīstītas maksājumu monitoringa sistēmas un bloķē aizdomīgās transakcijas, arī krāpnieki nemitīgi maina savas metodes ar mērķi iegūt jūsu datus vai finanšu līdzekļus. Ja vairums iedzīvotāju būs gana informēti par to, kādi ir krāpnieku iecienītākie shēmošanas veidi un kādās situācijās tiem patīk darboties, krāpnieku rūpals kļūs krietni sarežģītāks,” saka Roberts Birzgalis, Citadeles IT drošības daļas vadītājs. Investīciju krāpšana Krāpnieki uzdodas...

Pēc negaidīti spēcīgā kāpuma pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomika šā gada otrajā ceturksnī ir piedzīvojusi visai spēcīgu izaugsmes sabremzēšanos un iekšzemes kopprodukts (IKP), salīdzinot ar pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem ir samazinājies par 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) IKP ātrā novērtējuma dati. Gada izaugsmes temps pēc neizlīdzinātiem datiem attiecīgi krities no 6,7% pirmajā ceturksnī līdz vairs tikai 2,6% otrajā ceturksnī. Līdzīga situācija ir arī citās valstīs. Ja pirmajā ceturksnī ekonomikas izaugsme izrādījās jūtami spēcīgāka nekā gaidīts, pakalpojumu nozarēm uzrādot spēcīgāku atgūšanos no Covid-19 ierobežojumiem un Krievijas iebrukumam Ukrainā vēl jūtami neietekmējot ražošanas nozaru darbību, otrajā ceturksnī situācija bijusi pretēja un ekonomikas attīstība izrādījusies vājāka nekā sagaidīts un arī kā norādīja ceturkšņa pirmo mēnešu dati. Aprīlī un maijā labi pieauguma tempi saglabājās apstrādes rūpniecībā un strauji kāpumi bija pakalpojumu nozarēs, tostarp izmitināšanā un ēdināšanā, tranzītā, aviopārvadājumos. Vienlaikus uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji jau no februāra būtiski pasliktinājās, īpaši krasi krītoties...

Saeima 14. jūlijā, otrajā - galīgajā - lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus likumos, ar kuriem iecerēts veicināt sabiedrības iesaisti no atjaunojamajiem energoresursiem (AER) iegūtas elektroenerģijas ražošanā un noteikt principus energokopienu darbībai. Ir jādomā ne vien par īstermiņa risinājumiem nākamajai apkures sezonai, bet arī par vidēja termiņa risinājumiem elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai, iepriekš paudis par likumprojektu virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans. Līdz šim Latvijā nepastāvēja īpašs regulējums energokopienām, taču tām var būt būtiska sociāla un ekonomiska loma elektroenerģijas ražošanas pašpatēriņam pieaugumam. Grozījumi Enerģētikas likumā noteic, ka par energokopienu var kļūt biedrība vai nodibinājums, kooperatīva sabiedrība, personālsabiedrība, kapitālsabiedrība vai cita civiltiesiska sabiedrība, kuras darbības primārais mērķis ir galvenokārt no AER iegūtas enerģijas un cita veida atjaunojamās enerģijas ražošana pašpatēriņam. Energokopienas statusu varēs iegūt, reģistrējoties energokopienu reģistrā. Par reģistra izveidošanu, administrēšanu un uzturēšanu būs atbildīgs Būvniecības valsts kontroles birojs. Līdz šim likumā bija nostiprināts elektroenerģijas neto...