FINANSES

Saeima 7. aprīlī steidzamības kārtā apstiprināja grozījumus Imigrācijas likumā, kas stājās spēkā jau uzreiz 9. aprīlī un kas paredz līdz 2023. gada 30. jūnijam apturēt pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņiem. Vienlaikus noteikti izņēmumi, kad tomēr iespējams izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas. Kā izņēmumi plānoti gadījumi, kas pamatoti ar ģimenes apvienošanos, starptautisko aizsardzību, nodarbinātību, studiju vai studiju prakses vajadzību, kā arī valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem. Ar grozījumiem tiek saglabātas iespējas piesaistīt investorus no Ekonomiskās sadarbības un attīstības valstīm (OECD), kuri vēlas pārcelt savus uzņēmumus uz Latviju no Krievijas vai Baltkrievijas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, saņemot atzinumu no Valsts drošības dienesta, arī turpmāk varēs izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas pilsoņiem, pamatojoties uz konkrēto speciālistu vai vadītāju nodarbinātību uzņēmumā, kurā vismaz 51% kapitāla ir OECD dalībvalsts juridisko personu vai valstspiederīgo kontrolē. Papildus tiks vērtēta arī ienākošo uzņēmumu eksporta struktūra un nozare, kuru pārstāv...

Ministru kabinets 12. aprīļa sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda iniciatīvas aktualitātes pārskatīšanu”, kurš iezīmē jaunu modeli publiskā sektora, uzņēmumu un zinātnes sektora labākai un strukturētai sadarbībai un pārvaldībai, ar nolūku sekmēt plašāku inovāciju izstrādi un ieviešanu. Jaunajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā (2021.-2027.) finansējums pētniecībai, attīstībai, inovāciju (P&A&I) un digitalizācijas sekmēšanai Ekonomikas ministrijas resorā vien pieejams vairāk kā 700 milj. eiro apmērā, kā arī finansējums pētniecībai un attīstībai (P&A) pieejams arī Izglītības un zinātnes ministrijai. EM ziņojumā uzsver nepieciešamību veidot labāku institucionālo un Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) pārvaldību. Tas sniegs iespēju ne tikai uzlabot sadarbību starp galvenajām P&A&I politiku veidojošajām un ieviesošajām institūcijām, bet arī labāk plānot P&A&I finansējuma investēšanu, kā arī radīs skaidru ietvaru uzņēmēju, zinātnieku un valsts sadarbībai P&A&I sekmēšanai. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs norāda, ka ir izstrādāts risinājums, kas sniedz iespēju uzņēmējiem, zinātniekiem un valsts sektoram strukturētā...

Šogad 1. janvārī stājās spēkā NILLTPFN likuma grozījumi, kas ieviesa jaunas prasības attiecībā uz darbinieku apmācību. Tagad jānodrošina, lai ne tikai atbildīgie, bet visi likuma subjekta darbinieki atbilstoši to amata pienākumiem pārzinātu riskus, regulējošos normatīvos aktus un, kas ir nosacīts jauninājums, personas datu aizsardzības prasības NILLTPFN jomā. Līdz grozījumu pieņemšanai fiziskās personas datu aizsardzības jautājumus NILLTPFN kontekstā uzraudzības un kontroles institūcijas īpaši neakcentēja. Visa uzmanība tika veltīta NILLTPFN jomai, tāpēc likuma subjekti pārsvarā koncentrējās uz tās prasību izpildi. Un, veicot, piemēram, klienta identifikāciju un izpēti, iespējams, ne vienmēr atcerējās par personas datu aizsardzības prasībām. Rakstā aplūkoti fiziskās personas datu aizsardzības jautājumi, kuriem jāpievērš uzmanība, izpildot NILLTPFN iekšējas kontroles sistēmas procedūras un veicot klienta datu apstrādi. Apstrādes likumīgums Vispārīgā datu aizsardzības regula (turpmāk — VDAR) ir spēkā kopš 2018. gada. Tās prasības jāievēro saimnieciskajā darbībā, tostarp izpildot NILLTPFN procedūras un veicot fiziskas personas datu apstrādi. VDAR regula nosaka, ka fiziskas personas datu apstrāde...

Starp biežākajiem valsts atbalsta atteikumu iemesliem uzņēmumiem bijusi komersantu nespēja pamatot apgrozījuma krituma saistību ar valsts noteiktajiem ierobežojumiem, liecina Valsts ieņēmumu dienesta informatīvajā ziņojumā "Par Valsts ieņēmumu dienesta sniegto atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai" apkopotā informācija. Uzņēmēju pieteikumi algu subsīdiju un apgrozāmo līdzekļu grantu atbalstam trešajā Covid-19 izplatības vilnī tika sākti pieņemt 2021. gada 22. novembrī. Tobrīd konstatēta pirmā problēma - daudzi uzņēmēji, kas pieteicās uz algu subsīdiju, nebija uztvēruši būtisku atšķirību no Covid-19 izplatības otrajā vilnī sniegtā dīkstāves un algu subsīdijas atbalsta, proti, ka trešajā Covid-19 izplatības vilnī valsts kompensē pusi no atbalsta mēnesī darbiniekam aprēķinātā atalgojuma. Tāpēc darba devējiem nācies daudzus subsīdijas pieteikumus atsaukt un iesniegt atkārtoti. Kopumā līdz šāgada 13. martam par periodu no 2021. gada 1. oktobra algu subsīdijas izmaksātas 18,47 miljonu eiro apmērā (no tiem gandrīz pusotrs miljons - pašnodarbinātajiem), bet apgrozāmo līdzekļu granti - 67,6 miljonu eiro apmērā. Vidējais izmaksātais subsīdijas atbalsts pārskata periodā pēc darba devēju...

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās (2022. gada marta) Latvijas makroekonomiskās prognozes. Būtiskākais: Jaunākās prognozes galvenokārt uztveramas kā makroekonomisko tendenču atspoguļojums, jo tās izstrādātas palielinātas nenoteiktības apstākļos; Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) 2022.un 2023. gada pieauguma prognoze Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmē samazināta – attiecīgi līdz 1.8% un 3.2% (decembra prognoze 2022. gada izaugsmei bija 4.2%, 2023. gadam – 4.0%); 2024. gadā, uzlabojoties konfidencei, gaidāma straujākas ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās – Latvijas IKP varētu kāpt par 4.1%; tomēr kara izraisītais ekonomiskās aktivitātes kritums šogad var būt lielāks, karadarbībai nerimstot vai pieaugot un sankcijām paplašinoties. To, kāda ietekme būs tirdzniecības pārtraukšanai ar agresorvalstīm, varam aplēst samērā precīzi, taču daudz neskaidrāka ir iespējamā izejvielu trūkuma un konfidences pasliktināšanās ietekme, kas nelabvēlīgas attīstības gadījumā var sašaurināt gan ražošanu, gan patēriņu un investīcijas. Tas var izraisīt lielāku ekonomiskās aktivitātes kritumu šogad un atlikt izaugsmes atjaunošanos uz vēlāku laiku. Nelabvēlīga karadarbības attīstība uzturētu arī augstākas resursu cenas un inflāciju; Latvijas inflācijas prognoze...

Ministru kabinets 22. martā atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2021.-2022. gadam. Tas pēc Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes lēmuma ir papildināts ar jauniem uzdevumiem un saskaņots ar iesaistītajām ministrijām un nevalstiskajām organizācijām. Plāna struktūra ir veidota kā rīcības virzieni risku un iespēju mazināšanai skaidras naudas līdzekļu izcelsmei, kura tiek maksāta nedeklarētā un grāmatvedībā neuzskaitītā veidā – “aploksnēs”. “Aplokšņu algu” cēloņu izskaušanai, nevis cīņai ar sekām, plānā noteikti pieci rīcības virzieni: Nereģistrēta saimnieciskā darbība; Nedeklarēta nodarbinātība un neuzrādīta darba samaksa; Neuzskaitīti darījumi un nelegāla preču aprite; Skaidras naudas neuzskaitīta un nekontrolēta aprite; Nodokļu nomaksas veicināšana. Piemēram, 1. rīcības virzienā "Nereģistrēta saimnieciskā darbība" paredzēts veikt plānveidīgus pasākumus nodokļu maksāšanas disciplīnas ievērošanai nekustamā īpašuma nomas pakalpojumu jomā, pastiprinātu uzmanību pievēršot fiziskajām personām, kuras ievieto sludinājumus interneta tīmekļvietnēs, reklamējot savu saimniecisko darbību. Tāpat paredzēta savvaļas velšu (ogu, sēņu u.c.) apjoma pārvadājuma laikā definēšana normatīvajos aktos, lai mazinātu nereģistrētas saimnieciskās darbības risku un izvairīšanos...

Reaģējot uz esošo situāciju degvielas tirgū un ar mērķi mazināt degvielas cenu kāpuma ietekmi uz lauksaimniekiem, no 16. marta lauksaimniekiem iespējams saņemt avansā marķēto dīzeļdegvielu ar samazinātu akcīzes nodokli par 2022./2023. saimniecisko gadu. Lauksaimnieki avansā var saņemt ne vairāk kā 50% no 2021./2022. saimnieciskajā gadā piešķirtā marķētas dīzeļdegvielas kopējā daudzuma. Lai pieteiktos marķētās dīzeļdegvielas daudzuma saņemšanai avansā, lauksaimniekiem jāvēršas Lauku atbalsta dienestā un tieši Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā. Tajā jāatzīmē, ka lauksaimnieks vēlas saņemt marķētās dīzeļdegvielas avansu. Lai pieteiktos avansam, nav jāiesniedz platību maksājumu pieteikums 2022. gadam. Saskaņā ar ierasto kārtību marķētā dīzeļdegviela ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi 2022./2023. saimnieciskajam gadam būtu lauksaimniekiem pieejama tikai sākot ar 2022. gada 1. jūliju. Avansā piešķirtais marķētās dīzeļdegvielas daudzums attiecīgi tiks atskaitīts no 2022./2023. saimnieciskajam gadam aprēķinātā kopējā dīzeļdegvielas daudzuma. Tāpat lauksaimniekiem arī šogad ir iespēja saņemt īstermiņa aizdevumu, kas rudenī tiks dzēsts no piešķirtā vienotā platības maksājuma. Aizdevums tiks piešķirts, ņemot vērā 2021. gadā...

Lai palīdzētu uzņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem Covid-19 izplatības dēļ valstī noteikto ierobežojumu laikā, kopš pagājušā gada oktobra līdz šī gada februārim bija spēkā valsts atbalsta programma, kas paredzēja darbinieku darba algas, pašnodarbināto ienākumu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanu – atbalstu algu subsīdijai, bet krīzes skartajiem uzņēmumiem pieejams valsts atbalsts – grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai. Līdz ar to atbalstam vēl par šī gada februāri var pieteikties līdz 2022. gada 15. martam, aizpildot īpaši tam izveidotu iesnieguma veidlapu VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). No pērnā gada 22.novembra līdz šī gada 9. martam saskaņā ar 17 394 iesniegumiem izmaksātas algu subsīdijas 18 462 207 eiro apmērā, tajā skaitā pēc darba devēju 6953 iesniegumiem darbiniekiem izmaksātas algu subsīdijas 16 798 679 eiro apmērā; pēc pašnodarbināto 9475 iesniegumiem – 1 423 044 eiro apmērā, bet pēc 966 patentmaksātāju iesniegumiem – 240 484 eiro apmērā. Tāpat līdz 2022. gada 9. martam saskaņā ar 8253 iesniegumiem izmaksāti...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori izziņojis 2022. gada pavasara uzņemšanu un aicina jaunos uzņēmējus un biznesa ideju autorus pieteikties pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai sava reģiona LIAA biznesa inkubatorā. No 21. februāra līdz 21. martam tiks atvērta pieteikumu pieņemšana dalībai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās divpadsmit LIAA biznesa inkubatoros visā Latvijā. Pirmsinkubācijas programma ir piemērota gan fiziskām, gan juridiskām personām, kuras vēlas izvērtēt savas biznesa idejas dzīvotspēju. Sešu mēnešu garumā programmas dalībniekiem ir iespēja saņemt visu nepieciešamo savas biznesa idejas attīstīšanai – aprīkotas darba telpas jeb kopradi, mentoru un citu uzņēmēju atbalstu, seminārus un mācības (ierobežojumu laikā apmācības tiek nodrošinātas tiešsaistē), kā arī vērtīgus kontaktus un pievienošanos lielākajā jauno uzņēmēju kopienā Latvijā. Inkubācijas programma, papildus pirmsinkubācijas atbalstam, sniedz iespēju saņemt 50% līdzfinansējumu biznesa attīstībai nepieciešamo pakalpojumu iegādei, piemēram, grāmatvedībai, telpu nomai, dizainam, mārketingam, tehnoloģiskajām konsultācijām un prototipu izstrādēm, sertificēšanai, laboratoriju izmaksām u.c. Katram inkubācijas programmas dalībniekam būs pieejams grantu atbalsts līdz...

Pēc Kultūras ministrijas (KM) iniciatīvas valdība 1. februāra sēdē lēma pagarināt ALTUM atbalsta programmu “Atbalsts kultūras nozares komersantiem.” Līdz ar veiktajām izmaiņām atbalsta nosacījumos komersanti, kuri organizē pastāvīgu publisku mākslas, izklaides un atpūtas pasākumu norisi un kuru darbību ietekmējuši Covid-19 izplatībai noteiktie drošības pasākumi, atbalstam ALTUM varēs pieteikties vēl līdz š.g. 30. jūnijam. Programmā palielināts arī vienam atbalsta saņēmējam/ ar to saistīto personu grupai pieejamais atbalsta apmērs - no līdzšinējiem 1 800 000 līdz 2 300 000 eiro. Tāpat programmā veiktas izmaiņas, lai līdz 24 mēnešiem pagarinātu pasākumu īstenošanas laiku un aizdevuma atmaksas uzsākšanu; atmaksas termiņu pagarinātu līdz 30 mēnešiem. Atbalsta programmas nosacījumu1 kopums papildināts arī ar nosacījumu - ja atbalsta saņēmējs nespēj nodrošināt atbalsta līgumā saistību izpildi, bet naudas plūsma vai saimniecības paredzēto attīstības plāns apliecina atbalsta saņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu nākotnē, ALTUM ir tiesīgs restrukturizēt aizdevumu, ja atbalsta saņēmēja plāns apliecina spēju atmaksāt aizdevumu nākotnes termiņā līdz 4 gadiem. Programmas...

No 1. februāra Valsts kase pievienojusies Latvijas Bankas uzturētajai zibmaksājumu infrastruktūrai – tas ļauj maksājumus valsts budžetā nodrošināti dažu sekunžu laikā 24 stundas diennaktī, arī brīvdienās un svētku dienās, informē Latvijas Banka. Gan fiziskās, gan juridiskās personas šīs pārmaiņas jutīs, veicot maksājumus uz Valsts kasi, t.sk. valsts budžeta maksājumus (valsts nodevas, naudas sodus u.tml.) un maksājot par valsts budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Zibmaksājumi uz Valsts kases kontiem būs iespējami no to Latvijas kredītiestāžu kontiem, kuras nodrošina zibmaksājumu pakalpojumu: Citadele banka, Swedbank, EB banka, Signet Bank, BlueOrange Bank, Reģionālā investīciju banka, Baltic International Bank un LPB Bank, kā arī no citām kredītiestādēm Baltijas valstīs un vienotajā eiro maksājumu telpā (SEPA), kuras nodrošina zibmaksājumus, – kopumā vairāk nekā no 2000 kredītiestādēm. Paredzēts, ka tuvākajā laikā zibmaksājumus sāks nodrošināt arī Luminor Bank, tādējādi šie inovatīvie maksājumi būs pieejami faktiski visiem kredītiestāžu klientiem Latvijā. Eiropā un attiecīgi arī Latvijas Bankas uzturētajā zibmaksājumu infrastruktūrā ir noteikta...

Latvija ir starp tām Eiropas valstīm, kuras 2020. gadā sasniedza mērena Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme, vērtējot apdrošināšanas nozares darbības rezultātus. Kopējais prēmiju apjoms 2020. gadā samazinājās par 1,1%, atlīdzības – par 7,1%. Tikai 2021. gada trešajā ceturksnī pēc piecu mēnešu krituma un stagnācijas nozare atgriezās pie izaugsmes ar 2,9% parakstīto prēmiju apjoma pieaugumu. Iepriekšējos gados Latvijas apdrošināšanas tirgus bija piedzīvojis stabilu 7-11% izaugsmi. Kopējais parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 2021. gada pirmajos trīs ceturkšņos ir bijis 420,3 miljoni eiro. Lielākais veids pēc prēmiju apmēra ir dzīvības apdrošināšana ar 96,2 miljoniem eiro un 1,8% pieaugumu, kam cieši uz pēdām seko veselības apdrošināšana ar 89,3 miljoniem eiro un 8,4% pieaugumu. Veselības apdrošināšana ir viens no veidiem, kas ir uzrādījis stabilu izaugsmi visā pandēmijas laikā. Atlīdzībās klientiem deviņos mēnešos apdrošinātāji ir izmaksājuši 254,5 miljonu eiro – tas ir par 1,4% vairāk nekā 2020. gadā šajā laika periodā. Savukārt citas Eiropas valstis Covid-19 pandēmija un valdību rīcība...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo līdz šim piedāvātie atbalsta risinājumi ir nepietiekami un situācija energoresursu patērētājiem – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem – ir kritiska. Pēdējo mēnešu laikā energoresursu cenas pieaugušas vairākas reizes, un tas neizbēgami ietekmē visus uzņēmējus visās nozarēs. Jau šobrīd uzņēmumi izvērtē iespēju mazināt savu saimniecisko darbību vai pārtraukt to vispār, kas nozīmē, ka dažādās nozarēs, īpaši energoietilpīgo uzņēmumu vidū, tuvākajā laikā var sagaidīt arī bezdarba pieaugumu. Ņemot vērā, ka situācija ir kļuvusi kritiska un tiek radīts nopietns apdraudējums ekonomikai, LTRK valdībai pieprasa nekavējošu rīcību šīs enerģētikas krīzes risināšanai augstākajā līmenī, atbalstot gan uzņēmējus, gan iedzīvotājus. Uzņēmējus satrauc gan pieaugošie rēķini, gan neskaidrība par to, kādas energoresursu cenas būs nākotnē. AS “Valmieras stikla šķiedra” valdes loceklis Ģirts Vēveris stāsta: “Ražojot stikla šķiedras produktus ir nepieciešams liels gan elektroenerģijas, gan gāzes patēriņš, kas mainīgajās ražošanas izmaksās kopā sastāda vairāk par 30%....

Apstiprinot grozījumus apgrozāmo līdzekļu granta un algu subsīdiju atbalsta programmās, Ministru kabinets š.g. 11.janvārī atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu pagarināt atbalsta saņemšanas periodu Covid-19 ierobežojumu dēļ pilnībā ierobežoto nozaru komersantiem. Papildu atbalsta sniegšana komersantiem tiks nodrošināta abu atbalsta programmu esošā finansējuma ietvaros. Ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus uzņēmējdarbībai ārkārtējās situācijas laikā, kas pagājušajā nedēļā tika pagarināta līdz š.g. februāra beigām, vairāku nozaru komersantiem darbība joprojām ir liegta nolūkā mazināt cilvēku pulcēšanos vietās, kur ir paaugstināts risks Covid-19 vīrusa izplatībai. Tāpēc Ekonomikas ministrija rosināja pilnībā ierobežoto nozaru komersantiem pagarināt atbalsta sniegšanas periodu līdz 2022. gada 28. februārim. Attiecīgi gan apgrozāmo līdzekļu grantu, gan algu subsīdiju arī par š.g. februāri varēs saņemt komersanti, kas darbojas šādās nozarēs: NACE 93.21 Atrakciju un atpūtas parku darbība, NACE 93.29 Cita izklaides un atpūtas darbība, NACE 92.00 Azartspēles un derības, NACE 56.30 Bāru darbība; NACE 74.90 Citur neklasificēti profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi; NACE 77.39 Citur neklasificētu pārējo...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) uzraugāmajiem finanšu tirgus dalībniekiem 2021. gada nogalē pievienojās jauns segments – kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Kolektīvā finansēšana Eiropā ir kļuvusi par ierastu praksi fizisku, kas nav patērētāji, un juridisku personu uzņēmējdarbības, kas nav finanšu pakalpojumu sniegšana, finansēšanai. Šāda finansēšana notiek ar tiešsaistes platformu starpniecību; šādu uzņēmējdarbību parasti finansē liels skaits cilvēku vai organizāciju. Papildus alternatīva finansējuma avota, tostarp riska kapitāla, nodrošināšanai kolektīvā finansēšana uzņēmumiem var piedāvāt citus ieguvumus, proti, var apstiprināt uzņēmējdarbības ideju, nodrošināt uzņēmējiem piekļuvi lielam skaitam cilvēku, kas sniedz ieskatus un informāciju, un var būt tirgvedības instruments. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai jāsaņem atļauja, Latvijā to izsniegs FKTK, tāpēc FKTK aicina potenciālos kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus - juridiskās personas - jau patlabanvērsties FKTK un iepazīstināt ar sevi un plānoto darbību. Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu vienotais regulējums ietverts Eiropas Savienības (ES) Regulā Nr. 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (Regula). Regula tiek piemērota no...