FINANSES

Jaunu un perspektīvu biznesa ideju attīstības veicināšanai 6. augustā atklāta Rīgas pašvaldības uzņēmējdarbības atbalsta programma “Rīgas drosmes grants”, kas jau trešo gadu tiek īstenota sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkoto konkursu “Ideju kauss”. Šogad programmā labāko biznesa ideju autoriem būs pieejami 50 000 eiro. Grantam drīkst pieteikties fiziskas personas, kuras ir sasniegušas 18 gadu vecumu. LIAA aicina vispirms pieteikties ideju autorus ar komandu konkursam "Ideju kauss", jo labs komandas darbs ir jebkura veiksmes stāsta pamatā. Tomēr, ja komanda vēl ir tapšanas stadijā, iespējams arī iesniegt individuālus pieteikumus. Iepazīties ar konkursa nolikumu var sadaļā “Pieteikšanās”. Pieteikt ideju var līdz 6. septembrim plkst. 23:59! Konkursa žūrija atlasīs labākās biznesa idejas un to autoriem būs iespēja tās pilnveidot un attīstīt apmācībās. Apmācības norisinās vebināru formātā un ikvienam dalībniekam, kurš būs izturējis konkursa 1. kārtu, būs iespēja mobili apgūt uzņēmējiem aktuālos tematus un attīstīt savas biznesa idejas neatkarīgi no viņa atrašanās vietas. Vebināri...

Pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, 2020. gada 29. jūlijā stājusies spēkā atbalsta programma Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai un nodarbinātības sekmēšanai tūrisma nozares uzņēmumiem. Uzņēmēji var vērsties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), lai pieteiktos valsts atbalstam tūrisma nozares uzņēmumu darbinieku algu līdzfinansēšanai. Atbalsta programmā ir pieejami 19,2 miljoni eiro atbalstam tūrisma nozares komersantiem. Plānots, ka programmas ietvaros atbalsts varētu tikt sniegts 7156 uzņēmumiem, kuri kopumā nodarbina 69 988 darbiniekus. Atbalstam tūrisma nozares uzņēmumi varēs pieteikties līdz šā gada 30. septembrim, iesniedzot LIAA elektroniski parakstītu iesniegumu. Iesnieguma veidlapa pieejama LIAA mājas lapā. Iesniegumu var iesniegt kā elektroniski parakstītu dokumentu iesūtot pa e-pastu [email protected] vai izmantot šo pakalpojumu ar valsts un pašvaldību vienotā portāla Latvija.lv starpniecību. Pēc iesnieguma saņemšanas LIAA izvērtēs tajā norādīto informāciju, pieņems lēmumu par atbalsta piešķiršanu un izmaksās atbalstu uz uzņēmuma kontu. Sarakstu ar uzņēmumiem, kuri saņēmuši atbalstu, LIAA publicēs savā tīmekļvietnē un nosūtīs Valsts ieņēmumu dienestam. Pēc atbalsta sniegšanas LIAA...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome informē, ka 27. jūlijā pieņēmusi lēmumu izsniegt licenci maksājumu iestādes darbībai ar tiesībām sniegt konta informācijas pakalpojumus Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumam SIA "Nordigen Solutions". Šis maksājumu pakalpojumu veids ir uzskatāms par vienu no jaunākajiem maksājumu pakalpojumu veidiem, kurus piedāvā sniegt maksājumu pakalpojumu otrā direktīva Nr. 2015/2366. Konta informācijas pakalpojums dod iespēju klientiem redzēt apkopotu informāciju par tā maksājumu kontu saturu, kas atrodas dažādās bankās un maksājumu pakalpojumu sniedzējos. Maksājumu iestāde ar tiesībām sniegt konta informācijas pakalpojumus Latvijā tiek licencēta pirmo reizi. SIA “Nordigen Solutions” var sniegt tās licencē noteikto vienīgo maksājumu pakalpojumu – konta informācijas pakalpojumu. Maksājumu iestādes licence tiek izsniegta uz nenoteiktu laiku. Šī ir piektā FKTK licencētā maksājumu iestāde. Vēl divas maksājumu iestādes ir reģistrētas - AS "FITEK" un SIA "E LATS" - līdz ar to ir tiesīgas sniegt maksājumu pakalpojumus tikai Latvijā ar ierobežotu maksājumu pakalpojumu klāstu un vidējās aritmētiskās vērtības limitu....

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas iesniegtos priekšlikumus Eiropas Savienības (ES) fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” grozījumiem, paredzot finansējuma pārdales COVID-19 krīzes seku mazināšanai veselības, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jomā. Gandrīz 386 miljoni eiro ES fondu finansējuma tiks novirzīti infrastruktūras attīstībai, veselības sistēmas uzlabošanai, uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam un darbinieku pārkvalificēšanās iespējām, paziņojis finanšu ministrs Jānis Reirs. Primāri līdzekļi atvēlēti veselības sistēmas kapacitātes stiprināšanai, nodrošinot neatliekamus ieguldījumus infektoloģijas un psihiatrijas spēju stiprināšanā. Tāpat arī atbalsta sniegšanai uzņēmumiem – eksportspējīgu un ražojošu uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanā, ražošanas modernizēšanā un ekonomikas sildīšanā. Ieguldījumi novirzīti arī sociāli ekonomisko seku mazināšanai – nodarbinātības pasākumos, kā arī dažādiem infrastruktūras projektiem. Savukārt par 109 miljonu eiro sadali konkrētiem transporta nozares projektiem vēl notiek konsultācijas ar EK. Satiksmes ministrijas (SM) pārtraukto dzelzceļa projektu finansējums 100 miljonu eiro apmērā tiks novirzīts veselības dienestu stiprināšanai (30 miljoni eiro), aizdevumi un aizdevumu procentu likmju subsīdijas eksportējošo uzņēmumu investīciju projektiem (35 miljoni eiro), nodarbinātības...

Starp Norvēģijas Karalistes Ārlietu ministriju un Latvijas Republikas Finanšu ministriju 14. jūlijā parakstīts līgums par Norvēģijas grantu programmas “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas, mazie un vidējie uzņēmumi” ieviešanu Latvijā. Šīs programmas īstenošanu nodrošinās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un tā sniegs iespēju uzņēmumiem piesaistīt līdzfinansējumu 35 % līdz 70 % apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām zaļo tehnoloģiju un inovāciju ieviešanai. Atbalsts tiks sniegts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem trīs jomās: “zaļās” inovācijas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un dzīves kvalitāti uzlabojošu tehnoloģiju jomā. Programma motivēs uzņēmumus arvien vairāk domāt par to, kā efektivizēt savu darbu, ieviešot videi draudzīgas un inovatīvas tehnoloģijas, uz kuru pamata tiks veidoti jauni, eksportspējīgi produkti. Augstu pievienoto vērtību var sniegt tikai augsto tehnoloģiju uzņēmumi, tādēļ ar Norvēģijas grantu atbalstu vēlamies stimulēt šādu tehnoloģiju ieviešanu Latvijas uzņēmumos, uzsvēris LIAA direktors Kaspars Rožkalns. Programmā paredzētas vairākas uzņēmējdarbību atbalstošas aktivitātes. Tiks izsludināts atklāts konkurss “Zaļo inovāciju un IKT produktu ieviešana ražošanā”, ar kuru...

Valdība 14. jūlija sēdē apstiprināja Ministru kabineta (MK) noteikumus "Noteikumi par kapitāla ieguldījumiem komersantos, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība", ar ko tiek veidota jauna atbalsta programma alternatīvo ieguldījumu fonda izveidošanai Covid-19 krīzes ietekmēto lielo uzņēmumu atbalstam. Arī Eiropas Komisija jau š.g. 6. jūlijā ir apstiprinājusi Latvijas iniciatīvu uzsākt šādu atbalsta programmu, līdz ar to atbalsts uzņēmējiem būs pieejams jau tuvāko nedēļu laikā, par ko informēs fonda pārvaldnieks AS “Attīstības finanšu institūcija Altum”, informē Ekonomikas ministrija. Fonds tiek veidots ar mērķi atbalstīt labi pārvaldītus, perspektīvus uzņēmumus, kas nonākuši pagaidu grūtībās vīrusa COVID-19 izraisītās krīzes ietekmē, kā arī lielos uzņēmumus, kuri vīrusa ietekmes rezultātā ir gatavi pielāgot savu līdzšinējo darbību, mainot biznesa modeli, pielāgojot produktu izstrādi, ieviešot jaunas tehnoloģijas, izejot jaunos eksporta tirgos. Noteikumos ir paredzēti arī dažādi ierobežojumi līdz fonda ieguldītā finansējuma pilnībā atmaksai, piemēram, attiecībā uz valdes locekļu atalgojumu, dividenžu izmaksu, citu nesaistīto uzņēmumu līdzdalības iegūšanu un citi ierobežojumi. Tāpat fonda plānotais...

Valdība 14. jūlijā apstiprināja jaunus Ministru kabineta (MK) noteikumus "Noteikumi par garantijām lielajiem un vidējiem komersantiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība", kas paredz jaunu atbalsta programmu lielajiem un vidējiem uzņēmējiem. Programmas kopējais finansējums ir 40 miljoni eiro. Garantijas piešķirs akciju sabiedrība ”Attīstības finanšu institūcija Altum“. MK noteikumi stāsies spēkā un atbalsts uzņēmējiem būs pieejams pēc atbalsta programmas saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Garantiju programma lielajiem komersantiem veidota ar mērķi atbalstīt dzīvotspējīgus komersantus, nodrošināt to nepārtrauktu saimniecisko darbību, saglabāt un palielināt eksporta apjomus, kuriem ir radusies finansējuma nepieciešamība Covid-19 ietekmē. Tā arī veicinās kredītiestādes sniegt finansējumu gan investīciju, gan apgrozāmo līdzekļu veidā lielajiem komersantiem, tādējādi stabilizējot Latvijas ekonomisko aktivitāti, veicinot stratēģisku, nobriedušu un inovatīvu investīciju projektu “neiesaldēšanu” un tautsaimniecības izaugsmes potenciāla saglabāšanu, vēsta jauno noteikumu projekta autors - Ekonomikas ministrija. Garantijas būs pieejamas komersantiem, kuru plānotais eksporta apjoms turpmākajos divos gados ir vismaz 50% no apgrozījuma, un: ja iepriekšējos divos noslēgtajos finanšu gados eksports...

Covid-19 izraisītās dīkstāves periodā par laiku no šī gada 12. marta līdz 30. jūnijam Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izmaksājis 133 462 dīkstāves pabalstus par kopumā 53,6 miljonu eiro . Vienu vai vairākas reizes pabalstus saņēmuši 55 179 fiziskās personas, tai skaitā 2 388 pašnodarbinātās personas - šādu statistiku sarīkotajā konferencē sniedza VID pārstāvji. Akopotie dati ļauj palūkoties uz nozarēm un darbiniekiem, kuriem krīzes laikā bijis nepieciešams valsts atbalsts. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka dienesta īstenotie atbalsta pasākumi Covid-19 krīzes pārvarēšanai ir bijis ieguvums gan uzņēmumiem un tajos strādājošajiem, gan arī tautsaimniecībai kopumā: “Pirmkārt, šie pabalsti daudzos gadījumos ļāva iedzīvotājiem saglabāt savus ikgadējos atvaļinājumus, tie ļāva “nenoēst” sociālo budžetu, kā arī tie ļāva uzņēmējiem saglabāt savus darbiniekus un paša uzņēmuma darbību. Otrkārt, dīkstāves pabalsti skaidri iezīmēja ainu saistībā ar aplokšņu algu problemātiku valstī, parādot iedzīvotājiem, ar kādām sekām jārēķinās, saņemot bezdarbnieka vai darba nespējas pabalstu, kā arī vecuma pensiju, situācijā, ja...

Lai atbalstītu kultūras jomā strādājošos uzņēmējus, biedrības un nodibinājumus, kuru darbība bijusi ierobežota Covid-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu dēļ, tiek veidota jauna Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogramma. Tās ietvaros uzņēmējiem, biedrībām un nodibinājumiem tiks daļēji kompensētas Covid-19 ierobežojumu pastāvēšanas laikā radušās tiešās darbības izmaksas. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 9. jūlijā apstiprināja Ministru kabineta 16. jūnija lēmumu piešķirt finanšu līdzekļus no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai varētu īstenot Kultūras ministrijas (KM) rīcības plānu visaptveroša atbalsta sniegšanai kultūras un pasākumu nozares iestādēm, uzņēmējiem, radošajām personām un nevalstiskajām organizācijām Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmes mazināšanai. Līdz ar to VKKF jau tuvākajā laikā plāno izsludināt projektu iesniegšanu vairākās mērķprogrammās kultūras piedāvājuma veidošanai un kultūras institūciju ilgtspējas nodrošināšanai. Kā viens no nozīmīgākaiem plānoto atbalsta pasākumiem ir 2,4 miljonu eiro mērķprogramma „Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja”, kuras mērķis ir atbalstīt komersantus, biedrības un nodibinājumus, kuru darbība saistīta ar pastāvīgu publisku kultūras norišu nodrošināšanu...

Atbilstoši Eiropas banku iestādes vadlīnijām, kā arī ievērojot to, ka globālās ekonomikas izaugsme kavējas, līdz šī gada 30. septembrim pagarināts aizdevumu pamatsummas atmaksas atlikšanas termiņš privātpersonām un juridiskajām personām, informē Finanšu nozares asociācija. Asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre: “Bankas turpina sniegt atbalstu to klientiem, lai risinātu īstermiņa grūtības veikt kredītmaksājumus. Līdz šim brīdim Latvijas bankās saistību izpilde atlikta 12 664 līgumiem par kopējo summu – 920 miljoni eiro. Atgādinām, ka moratorijam var pievienoties ikviena finanšu iestāde vai tās meitas sabiedrība, un to var individuāli ievērot Latvijas kreditēšanas tirgus dalībnieki. Jāuzsver, ka finanšu iestādēm pēc šī gada 30. jūnija ir tiesības neturpināt moratorija piemērošanu pilnībā vai kādā tā daļā un izvēlēties piemērot individuālus risinājumus, par to informējot arī asociāciju.” Moratorijs juridiskajām personām attiecināms uz uzņēmumiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas nav pašnodarbinātie. Tas paredz mainīt aizdevuma pamatsummas maksājuma grafiku, ja aizdevuma līgumā paredzēta pamatsummas atmaksa pa daļām. Pēc klienta izvēles...

Valdība 16. jūnija pieņēmusi jaunus Ministru kabineta noteikumus Nr. 383 "Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai", kas stāsies spēkā 20. jūnijā, aizstās MK noteikumus Nr. 997 "Noteikumi par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai" un paredz izmaiņas kredītgarantiju sniegšanā uzņēmumiem. Jaunie noteikumi paredz nelielas izmaiņas saistībā ar garantiju pieejamību tiem uzņēmumiem, kuriem ir nodokļu parādi. Noteikumu Nr. 997 regulējums paredz (paredzēja), ka uzņēmumiem, kuru nodokļu parādi pārsniedz 150 eiro, var kvalificēties atbalstam tikai, ja tiek pagarināts jau iepriekš izsniegtas garantijas termiņš (pirmreizēju garantiju tātad saņemt nevar) un, ja Valsts ieņēmumu dienests ir izsniedzis uzņēmumam saistību rakstu. Jaunajos noteikumos tiek saglabāts nosacījums par 150 eiro limitu un garantijas termiņa pagarināšanu, bet VID saistību raksta vietā tagad būs nepieciešams, lai VID attiecībā uz uzņēmumu būtu pieņēmis lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi. Tomēr šis punkts, ņemot vērā COVID-19 krīzi, netiks attiecināts uz garantiju pagarinājumiem līdz 2020. gada...

Raksta materiālu var izmantot divējādi: analizējot uzņēmuma datus, lai noteiktu uzņēmuma klasi vai reitingu kā potenciālam kredīta ņēmējam bankā vai no piegādātāja, analizējot potenciālā debitora kredītspēju. Klienta kredītspējas novērtēšanas modeli izskatīsim ar akcijas sabiedrības X datu piemēru, parādot, kā kredītspējas analīze kalpo par galveno kredītriska novēršanas pamatu. As X pamatnodarbošanās ir vairumtirdzniecība, izmantojot plašo AS X filiāļu un sadarbības partneru tīklu, pārstāvot plašu produktu ražotāju klāstu no visas pasaules. AS X finanšu koeficientu analīze kredītspējas klases noteikšanai Pasaules praksē klienta kredītspējas novērtēšanai tiek izmantoti dažādi finanšu koeficienti. Lai novērtētu uzņēmumu maksātspēju, tiek analizēti līdzekļu piesaistīšanas (finansiālās stabilitātes), likviditātes un rentabilitātes rādītāji, un šādi tiks ievēroti arī kreditēšanas pamatprincipi: rentabilitāte, drošība un likviditāte. Apkopojot bāzes finanšu koeficientus, var noteikt klientu kredītspējas klasi. Finanšu koeficientu lielumu sadalījums pa klasēm ir parādīts 1. un 3. tabulā (sk. Zelgalve E., Petrovska N., Kredītspējas analīze un novērtēšana, R.: LU, 2004). 1. tabula Klienta kredītspējas klases noteikšana ar...

Būtisku lomu uzņēmumu stabilizācijā ārkārtējās situācijas laikā nospēlējuši akciju sabiedrības Attīstības finanšu institūcija "Altum” (Altum) izveidotie atbalsta instrumenti - apgrozāmo līdzekļu aizdevumi un garantijas banku kredītu brīvdienām. Taču tas ir tikai sākums – finanšu iestāde strādā arī pie īpašiem instrumentiem, kas būs pieejami tieši lielajiem komersantiem, žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI jūnija numurā atklāj Reinis Bērziņš, Altum valdes priekšsēdētājs. Sniedzam ieskatu intervijas fragmentos. Kā raksturotu uzņēmuma profilu, kuru ir skārusi Covid-19 krīze un kas vēršas pēc palīdzības pie jums? Kādu nozaru uzņēmumi tie ir, cik lieli? Sākotnēji tika uzskatīts, ka krīze pamatā skars pakalpojumu jomā strādājošos – viesmīlības, tūrisma nozares u.c. Taču jau ārkārtējās situācijas sākumā redzējām, ka tā izvērtīsies daudz plašāka. Pēc mūsu klientiem redzam, ka krīze ir ietekmējusi visas nozares, izņemot vien atsevišķas, specifiskas jomas. Krīzes atbalsta instrumentu izmantošanā līderos ir pakalpojumu nozare, taču vairāk nekā puse klientu ir no citām nozarēm – transports, apstrādes rūpniecība, būvniecība un tirdzniecība. Visas šīs...

SSE Riga veiktajam ikgadējam pētījumam "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs" veltītajā konferencē prezentētie dati par ēnu ekonomiku Baltijas valstīs, atklāj, ka ēnu ekonomikas īpatsvars 2019. gadā Latvijā ir bijis 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,3% mazāk nekā 2018. gadā. Ēnu ekonomikas lielums 2019. gadā ir mazinājies arī kaimiņvalstīs - Lietuvā tas ir 18,2% (samazinājums par 0.5%), bet Igaunijā - 14.3 % (samazinājums par 2,4%) no IKP. Indeksa autors, SSE Riga profesors Dr. Arnis Sauka atzīst, ka diemžēl varam secināt, ka iepriekšējos 3-4 gados Latvijas ekonomikai pieaugot, ēnu ekonomikas apjomu kopumā samazināt nav izdevies. COVID-19 izraisītā ekonomikas lejupslīde, visticamāk, veicinās ēnu ekonomikas palielinājumu gan 2020., gan 2021. gadā. Nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2019. gadā Latvijā joprojām ir aplokšņu algas, kas Latvijā veido 44,1% no kopējās ēnu ekonomikas. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpa no valsts 2019. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi, 11,5% un...

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments izsludinājis ikgadējo grantu programmu "Atspēriens", kurai līdz 5. jūlijam aicināti pieteikties radoši un inovatīvi uzņēmumi, kas attīsta tehnoloģijās vai zināšanās balstītus risinājumus. Maksimālā granta summa, ko var saņemt projekta iesniedzējs, ir 25 000 eiro. Konkursa rezultātā atbalstu saņems vismaz trīs uzņēmumi. Kopējais grantu apjoms programmas ietvaros ir 75 000 eiro. Grantu programmā “Atspēriens” aicināti piedalīties uzņēmumi, kas nav vecāki par 5 gadiem. Uzņēmums, kas piesakās konkursā, var nebūt reģistrēts Rīgā, taču granta realizācija jāveic Rīgas administratīvajā teritorijā. Maksimālā granta summa, ko var saņemt projekta iesniedzējs, ir 25 000 eiro ar atbalsta intensitāti 100% apmērā (atbalstāmajām izmaksām). Pieteikumi elektroniskā veidā tiks pieņemti līdz 5. jūlijam (ieskaitot). Pieteikums, kas parakstīts ar e-parakstu, jāsūta uz e-pasta adresi [email protected]. Konkursa nolikums un pieteikuma veidlapas pieejamas šeit. grantu programmas “Atspēriens” informatīvo video: Rīgas dome kopš 2009. gada īsteno grantu programmu “Atspēriens“, kuras mērķis ir veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību Rīgā, kā...