FINANSES

Atbilstoši Eiropas banku iestādes vadlīnijām, kā arī ievērojot to, ka globālās ekonomikas izaugsme kavējas, līdz šī gada 30. septembrim pagarināts aizdevumu pamatsummas atmaksas atlikšanas termiņš privātpersonām un juridiskajām personām, informē Finanšu nozares asociācija. Asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre: “Bankas turpina sniegt atbalstu to klientiem, lai risinātu īstermiņa grūtības veikt kredītmaksājumus. Līdz šim brīdim Latvijas bankās saistību izpilde atlikta 12 664 līgumiem par kopējo summu – 920 miljoni eiro. Atgādinām, ka moratorijam var pievienoties ikviena finanšu iestāde vai tās meitas sabiedrība, un to var individuāli ievērot Latvijas kreditēšanas tirgus dalībnieki. Jāuzsver, ka finanšu iestādēm pēc šī gada 30. jūnija ir tiesības neturpināt moratorija piemērošanu pilnībā vai kādā tā daļā un izvēlēties piemērot individuālus risinājumus, par to informējot arī asociāciju.” Moratorijs juridiskajām personām attiecināms uz uzņēmumiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas nav pašnodarbinātie. Tas paredz mainīt aizdevuma pamatsummas maksājuma grafiku, ja aizdevuma līgumā paredzēta pamatsummas atmaksa pa daļām. Pēc klienta izvēles...

Valdība 16. jūnija pieņēmusi jaunus Ministru kabineta noteikumus Nr. 383 "Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem konkurētspējas uzlabošanai", kas stāsies spēkā 20. jūnijā, aizstās MK noteikumus Nr. 997 "Noteikumi par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai" un paredz izmaiņas kredītgarantiju sniegšanā uzņēmumiem. Jaunie noteikumi paredz nelielas izmaiņas saistībā ar garantiju pieejamību tiem uzņēmumiem, kuriem ir nodokļu parādi. Noteikumu Nr. 997 regulējums paredz (paredzēja), ka uzņēmumiem, kuru nodokļu parādi pārsniedz 150 eiro, var kvalificēties atbalstam tikai, ja tiek pagarināts jau iepriekš izsniegtas garantijas termiņš (pirmreizēju garantiju tātad saņemt nevar) un, ja Valsts ieņēmumu dienests ir izsniedzis uzņēmumam saistību rakstu. Jaunajos noteikumos tiek saglabāts nosacījums par 150 eiro limitu un garantijas termiņa pagarināšanu, bet VID saistību raksta vietā tagad būs nepieciešams, lai VID attiecībā uz uzņēmumu būtu pieņēmis lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi. Tomēr šis punkts, ņemot vērā COVID-19 krīzi, netiks attiecināts uz garantiju pagarinājumiem līdz 2020. gada...

Raksta materiālu var izmantot divējādi: analizējot uzņēmuma datus, lai noteiktu uzņēmuma klasi vai reitingu kā potenciālam kredīta ņēmējam bankā vai no piegādātāja, analizējot potenciālā debitora kredītspēju. Klienta kredītspējas novērtēšanas modeli izskatīsim ar akcijas sabiedrības X datu piemēru, parādot, kā kredītspējas analīze kalpo par galveno kredītriska novēršanas pamatu. As X pamatnodarbošanās ir vairumtirdzniecība, izmantojot plašo AS X filiāļu un sadarbības partneru tīklu, pārstāvot plašu produktu ražotāju klāstu no visas pasaules. AS X finanšu koeficientu analīze kredītspējas klases noteikšanai Pasaules praksē klienta kredītspējas novērtēšanai tiek izmantoti dažādi finanšu koeficienti. Lai novērtētu uzņēmumu maksātspēju, tiek analizēti līdzekļu piesaistīšanas (finansiālās stabilitātes), likviditātes un rentabilitātes rādītāji, un šādi tiks ievēroti arī kreditēšanas pamatprincipi: rentabilitāte, drošība un likviditāte. Apkopojot bāzes finanšu koeficientus, var noteikt klientu kredītspējas klasi. Finanšu koeficientu lielumu sadalījums pa klasēm ir parādīts 1. un 3. tabulā (sk. Zelgalve E., Petrovska N., Kredītspējas analīze un novērtēšana, R.: LU, 2004). 1. tabula Klienta kredītspējas klases noteikšana ar...

Būtisku lomu uzņēmumu stabilizācijā ārkārtējās situācijas laikā nospēlējuši akciju sabiedrības Attīstības finanšu institūcija "Altum” (Altum) izveidotie atbalsta instrumenti - apgrozāmo līdzekļu aizdevumi un garantijas banku kredītu brīvdienām. Taču tas ir tikai sākums – finanšu iestāde strādā arī pie īpašiem instrumentiem, kas būs pieejami tieši lielajiem komersantiem, žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI jūnija numurā atklāj Reinis Bērziņš, Altum valdes priekšsēdētājs. Sniedzam ieskatu intervijas fragmentos. Kā raksturotu uzņēmuma profilu, kuru ir skārusi Covid-19 krīze un kas vēršas pēc palīdzības pie jums? Kādu nozaru uzņēmumi tie ir, cik lieli? Sākotnēji tika uzskatīts, ka krīze pamatā skars pakalpojumu jomā strādājošos – viesmīlības, tūrisma nozares u.c. Taču jau ārkārtējās situācijas sākumā redzējām, ka tā izvērtīsies daudz plašāka. Pēc mūsu klientiem redzam, ka krīze ir ietekmējusi visas nozares, izņemot vien atsevišķas, specifiskas jomas. Krīzes atbalsta instrumentu izmantošanā līderos ir pakalpojumu nozare, taču vairāk nekā puse klientu ir no citām nozarēm – transports, apstrādes rūpniecība, būvniecība un tirdzniecība. Visas šīs...

SSE Riga veiktajam ikgadējam pētījumam "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs" veltītajā konferencē prezentētie dati par ēnu ekonomiku Baltijas valstīs, atklāj, ka ēnu ekonomikas īpatsvars 2019. gadā Latvijā ir bijis 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,3% mazāk nekā 2018. gadā. Ēnu ekonomikas lielums 2019. gadā ir mazinājies arī kaimiņvalstīs - Lietuvā tas ir 18,2% (samazinājums par 0.5%), bet Igaunijā - 14.3 % (samazinājums par 2,4%) no IKP. Indeksa autors, SSE Riga profesors Dr. Arnis Sauka atzīst, ka diemžēl varam secināt, ka iepriekšējos 3-4 gados Latvijas ekonomikai pieaugot, ēnu ekonomikas apjomu kopumā samazināt nav izdevies. COVID-19 izraisītā ekonomikas lejupslīde, visticamāk, veicinās ēnu ekonomikas palielinājumu gan 2020., gan 2021. gadā. Nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2019. gadā Latvijā joprojām ir aplokšņu algas, kas Latvijā veido 44,1% no kopējās ēnu ekonomikas. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpa no valsts 2019. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi, 11,5% un...

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments izsludinājis ikgadējo grantu programmu "Atspēriens", kurai līdz 5. jūlijam aicināti pieteikties radoši un inovatīvi uzņēmumi, kas attīsta tehnoloģijās vai zināšanās balstītus risinājumus. Maksimālā granta summa, ko var saņemt projekta iesniedzējs, ir 25 000 eiro. Konkursa rezultātā atbalstu saņems vismaz trīs uzņēmumi. Kopējais grantu apjoms programmas ietvaros ir 75 000 eiro. Grantu programmā “Atspēriens” aicināti piedalīties uzņēmumi, kas nav vecāki par 5 gadiem. Uzņēmums, kas piesakās konkursā, var nebūt reģistrēts Rīgā, taču granta realizācija jāveic Rīgas administratīvajā teritorijā. Maksimālā granta summa, ko var saņemt projekta iesniedzējs, ir 25 000 eiro ar atbalsta intensitāti 100% apmērā (atbalstāmajām izmaksām). Pieteikumi elektroniskā veidā tiks pieņemti līdz 5. jūlijam (ieskaitot). Pieteikums, kas parakstīts ar e-parakstu, jāsūta uz e-pasta adresi [email protected]. Konkursa nolikums un pieteikuma veidlapas pieejamas šeit. grantu programmas “Atspēriens” informatīvo video: Rīgas dome kopš 2009. gada īsteno grantu programmu “Atspēriens“, kuras mērķis ir veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību Rīgā, kā...

Ministru kabinets 2. jūnija sēdē izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu "Par pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai" Ziņojuma mērķis ir apstiprināt pasākumu kopumu, kas ļautu pārvarēt COVID-19 krīzi un veicinātu ekonomikas atlabšanu pēc tās. Ministrija šādiem pasākumiem paredz atvēlēt vairāk nekā divus miljardus eiro. Pasākumi plānoti vienreizēji, terminēti un tie sadalīti trīs pamatblokos – nozaru modernizācija, infrastruktūras uzlabošana un atbalsts personu esošas situācijas saglabāšanai (pabalsti). Kā norāda FM, paredzētais finansējums ļaus īstenot pasākumu kopumu, kas vērsts uz finanšu situācijas stabilizāciju nodokļu maksātājiem, tādējādi samazinot iespējamo krīzes ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem. Jauniem atbalsta pasākumiem paredzēts novirzīt vēl 600 miljonus eiro, tai skaitā līdz 200 miljoniem eiro no ES fondu virssaistībām. Ar pasākumiem tiks radītas jaunas iespējas uzņēmējiem un iedzīvotājiem, uzsvaru liekot uz infrastruktūras uzlabojumiem, inovāciju, digitālo transformāciju, kā arī orientējoties uz ekonomikas strukturālām pārmaiņām, mērķtiecīgi pielāgojot valsts atbalsta mehānismus. Virssaistības ir papildu ES fondu finansējuma apjomam uzņemtās saistības veikt...

Ceturtdien, 21. maijā, Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts likumprojekts “Segto obligāciju likums”, kas paredz izveidot segto obligāciju regulējumu Latvijā, vienlaikus pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes regulējumu par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību. Likumprojekts nosaka segto obligāciju programmas emisijas tiesisko ietvaru un nodrošina ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru aizsardzību. Šobrīd šo jomu regulē Hipotekāro ķīlu zīmju likums, kas ir novecojis, jo Latvijā hipotekāro ķīlu zīmes pēdējo reizi apgrozībā bija 2011. gadā. Hipotekāro ķīlu zīmju likumā iztrūkst vairāki būtiski elementi, piemēram, noteikto atbilstīgo aktīvu prasības, regulējums pārrobežu darījumiem, tai skaitā par kredītiestāžu iespējām veidot kopīgu seguma portfeli Baltijas valstu mērogā, regulējums par seguma aktīvu nošķiršanu, par seguma portfeļa uzrauga darbību, prasības informācijai ieguldītājiem un citi nosacījumi. 2017. gada 6. novembrī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Finanšu ministrijas parakstīja sadarbības memorandu par reģionālā kapitāla tirgus izveidi Baltijā. Baltijas segto obligāciju ietvars tiek veidots, harmonizējot nacionālo normatīvo regulējumu starp trim valstīm un saskaņojot būtiskākos...

Nelīdzsvarotā riska sadale starp valdību no vienas puses un uzņēmējiem un iedzīvotājiem - no otras puses, rada ievērojamu morālā kaitējuma (moral hazard) risku. Uzskatāms piemērs šādam nesamērīgumam ir šobrīd apspriestās ilgtermiņa 25 gadu garantijas lielo komersantu atbalstam, uzskata Fiskālās disciplīnas padome (FDP), krīzes monitoringa kārtējā ziņojumā par COVID-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju brīdinot, ka kopējā COVID-19 krīzes atbalsta pasākumu ietekme uz valsts budžeta bāzi sasniedz jau 4.7% no iekšzemes kopprodukta. COVID-19 atkārtota uzliesmojuma gadījumā būs nepieciešami papildu finanšu resursi un tas var audzēt valsts parādu, norāda FDP. Tāpat valsts parāda pieaugumu var sekmēt straujais tā apkalpošanas izmaksu pieaugums vidējā termiņā, kas saistīts ar neskaidrībām par Eiropas Centrālās bankas valdību obligāciju iepirkuma programmas turpmākās darbības efektivitāti. “Līdz šim valdības īstenotās tautsaimniecības un iedzīvotāju sociālās aizsardzības programmas COVD-19 krīzē atbilst ekonomiskajai situācijai. Taču vēršam uzmanību, ka ilgtermiņā atbalsta pasākumi var izraisīt būtisku valsts parāda nastas pieaugumu un ietekmēt valsts finanšu stabilitāti,”...

Ministru kabinets 14. maijā atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Valsts atbalsts īstermiņa aizdevumiem lauksaimniecībai, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi”. Tas paredz lauksaimniekiem vienoto platības maksājuma avansu piešķirt kā īstermiņa bezprocentu aizdevumu, lai mazinātu Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi. Savukārt lauksaimniecības primāro produktu ražotājiem un lauksaimniekiem stabilizēs naudas plūsmu, kā arī nodrošinās ekonomisko dzīvotspēju un attīstību. Īstermiņa aizdevumu līdz 2020. gada 31. decembrim piešķirs lauksaimniekiem kā de minimis atbalstu vai arī kā saskaņotu valsts atbalstu atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam, ja lauksaimniekam trīs pēdējos fiskālajos gados piešķirtā de minimis atbalsta kopējā summa ir sasniegusi 25 000 eiro. Īstermiņa aizdevumu aprēķinās no vienotā platības maksājuma avansa apmēra, ņemot vērā šādus noteikumu projekta nosacījumus: īstermiņa aizdevuma minimālā summa – 700 eiro; atbalsta likme noteikta 40 eiro par vienotajam platības maksājumam pieteikto hektāru; saskaņotā valsts atbalsta īstermiņa aizdevuma maksimālā summa – 100 000 eiro. Iesniegumu īstermiņa aizdevuma saņemšanai lauksaimnieki varēs Lauku atbalsta...

Labklājības ministrija sagatavotais grozījumu projektu Ministru kabineta 2015. gada 11. augusta noteikumos Nr. 467 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" īstenošanas noteikumi", kurā precizēti finanšu atbalsta (grantu) piešķiršanas nosacījumi sociālajiem uzņēmumiem. Ar grozījumiem paredzēts palielināt maksimālo granta apmēru sociālajiem uzņēmumiem, kuru darbības ilgums nepārsniedz trīs gadus – turpmāk šie uzņēmumi varēs saņemt grantu līdz 50 000 eiro apmērā. Iepriekš uzņēmumi līdz viena gada vecumam varēja saņemt grantu līdz 20 000 eiro, bet uzņēmumiem no viena līdz trim gadu vecumam maksimālā granta summa bija atkarīga no sasniegtajiem finanšu rādītājiem un nevarēja pārsniegt 50 000 eiro. Līdzšinējie novērojumi liecināja, ka iepriekš noteiktā summa daudzos gadījumos bija nepietiekama, lai uzņēmums veiksmīgi uzsāktu savu darbību un nodrošinātu tās ilgtspēju. Sociālajiem uzņēmumiem, kuru darbības ilgums pārsniedz trīs gadus, mainīta maksimālā granta aprēķina formula. Maksimālā granta summa tiks aprēķināta, balstoties tikai uz...

Rīgas domes pagaidu administrācija 8. maija domes sēdē pieņēmusi arī lēmumu sniegt atbalstu ārkārtas situācijas laikā tiem uzņēmējiem, kuriem ir iznomāts Rīgas pilsētas pašvaldības kontrolēto kapitālsabiedrību nekustamais īpašums vai kustamā manta, atbrīvojot vai samazinot tiem nomas maksas. Rīgas domes izpilddirektora pienākumu izpildītāja Iveta Zalpētere skaidro, ka atbalsts tiks sniegts saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem, kas nomā Rīgas pašvaldības kontrolētās kapitālsabiedrības nekustamo īpašumu vai kustamo mantu, tai skaitā arī tirdzniecības vietas. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņems pašvaldības kapitālsabiedrība, ievērojot nomas maksas samazinājuma gradācijas no nomas līgumā noteiktās nomas maksas: ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem līdz 90 %; nepārtikas tirdzniecības veicējiem līdz 80 %; pārtikas tirdzniecības veicējiem līdz 60 %; veselības aprūpes un citu pakalpojumu sniedzējiem līdz 50 %. Nomnieki netiks šķiroti pēc juridiskās formas, bet vērtēti pēc būtības, lai saņemtu atbalstu, informē pašvaldības uzņēmuma “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Artis Druvnieks. Lēmumu kapitālsabiedrības pieņems pamatojoties uz likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un...

Lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu, Saeima ceturtdien, 30.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus jaunuzņēmumu darbības atbalsta regulējumā. Izmaiņas paredz, ka valsts atbalstam varēs pieteikties arī jaunuzņēmumi, kas savā nozarē strādā septiņus gadus. Patlaban šādam atbalstam nevar kvalificēties uzņēmumi, kas vecāki par pieciem gadiem. Likumprojekta autori no Ekonomikas ministrijas norādījuši, ka jaunuzņēmumu biznesa idejas izstrāde var būt ilgāka par pieciem gadiem. Liela daļa šādu uzņēmumu šajā laika posmā cieš zaudējumus, tomēr, pārvarot piecu gadu slieksni, tie strauji palielina kopējos nodokļu maksājumus un gūst peļņu vēlākā periodā. Tāpat plānots, ka turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kas kapitāla piesaistes nolūkos dibina saistītu sabiedrību ārvalstīs. Praksē ir konstatēta nepilnība, kas atbalstu liedz saņemt perspektīviem jaunuzņēmumiem, kuri, realizējot savu produktu ārpus Latvijas, piesaistot investīcijas vai kvalificējoties starptautiskām akcelerācijas programmām, dibina saistītu uzņēmumu ārvalstīs, secinājuši likumprojekta autori. Līdz ar izmaiņām paredzēts, ka 50 procentiem darbinieku būs nepieciešams maģistra vai doktora grāds. Šobrīd...

Foto:Visualhunt Finanšu nozares asociācija (turpmāk tekstā – Asociācija) sadarbībā ar tās biedriem ir izstrādājusi moratoriju, kas paredz banku klientiem, kuru īstermiņa finanšu grūtības izraisījis COVID-19, iespēju atlikt hipotekārā kredīta pamatsummas maksājumus līdz 12 mēnešiem, bet līzinga un patēriņa kredīta pamatsummas maksājumus līdz sešiem mēnešiem. Moratorijs saskaņots ar Finanšu kapitāla un tirgus komisiju, to izskatījusi arī Konkurences padome pēc konsultācijām ar Eiropas Komisiju. Tādējādi bankas harmonizē un sniedz arvien pieaugošu atbalstu to klientiem, lai risinātu īstermiņa grūtības veikt kredītmaksājumus. Atbilstoši moratorija nosacījumiem pieteikties bankā un atlikt pamatsummas maksājumus, moratorija laikā veicot tikai procentu maksājumus un/vai citus maksājumus, kas noteikti kredīta līgumā, var banku klienti: kuri pēdējo 12 mēnešu laikā līdz 2020. gada 12. martam ir pildījuši savas saistības pret banku bez būtiskiem kavējumiem; kas nav atzīti par maksātnespējīgiem pirms 2020. gada 12. marta vai saistību pamatsummas izpildes atlikšanas periodā; kuriem Covid-19 izsludināto ierobežojumu dēļ ievērojami samazinājušies ienākumi. Klientam ir jāturpina godprātīga rīcība,...

Valdība 28. aprīlī pieņēma vairākus Ministru kabineta noteikumu grozījumus*, kas paredz uzņēmējiem iespējas pagarināt dažādu "Altum" izsniegto aizdevumu atmaksas termiņus. Līdz šim vairākiem "Altum" izsniegtajiem aizdevumiem bija iespējams tikai atlikt pamatsummas maksājumus, taču ne pagarināt kopējo aizdevuma termiņu, līdz ar to atliktie maksājumi kādā brīdī būtu jāveic biežāk vai lielākās summās. Kā minēts noteikumu projektu anotācijās, šī situācija "negatīvi ietekmē aizņēmējus, kuriem aizdevuma atmaksas termiņš ir 2020. gadā vai 2021. gada pirmajā pusgadā, kad Covid-19 izplatības dēļ ir būtiski samazinājušies saimnieciskās darbības ienākumi un aizdevuma līguma beigu termiņā aizņēmējs nevarēs atmaksāt aizdevumu." Taču tagad vairākiem aizdevumu veidiem (gan mikroaizdevumiem un starta aizdevumiem, gan aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai, gan aizdevumiem saimnieciskās darbības uzsācējiem un komersantiem konkurētspējas uzlabošanai) paredzēta iespēja ne tikai līdz 12 mēnešiem atlikt aizdevuma pamatsummas atmaksu, bet arī par šādu pašu laika posmu pagarināt aizdevuma maksimālo termiņu....