FINANSES

Labklājības ministrija sagatavotais grozījumu projektu Ministru kabineta 2015. gada 11. augusta noteikumos Nr. 467 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū" 9.1.1.3. pasākuma "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" īstenošanas noteikumi", kurā precizēti finanšu atbalsta (grantu) piešķiršanas nosacījumi sociālajiem uzņēmumiem. Ar grozījumiem paredzēts palielināt maksimālo granta apmēru sociālajiem uzņēmumiem, kuru darbības ilgums nepārsniedz trīs gadus – turpmāk šie uzņēmumi varēs saņemt grantu līdz 50 000 eiro apmērā. Iepriekš uzņēmumi līdz viena gada vecumam varēja saņemt grantu līdz 20 000 eiro, bet uzņēmumiem no viena līdz trim gadu vecumam maksimālā granta summa bija atkarīga no sasniegtajiem finanšu rādītājiem un nevarēja pārsniegt 50 000 eiro. Līdzšinējie novērojumi liecināja, ka iepriekš noteiktā summa daudzos gadījumos bija nepietiekama, lai uzņēmums veiksmīgi uzsāktu savu darbību un nodrošinātu tās ilgtspēju. Sociālajiem uzņēmumiem, kuru darbības ilgums pārsniedz trīs gadus, mainīta maksimālā granta aprēķina formula. Maksimālā granta summa tiks aprēķināta, balstoties tikai uz...

Rīgas domes pagaidu administrācija 8. maija domes sēdē pieņēmusi arī lēmumu sniegt atbalstu ārkārtas situācijas laikā tiem uzņēmējiem, kuriem ir iznomāts Rīgas pilsētas pašvaldības kontrolēto kapitālsabiedrību nekustamais īpašums vai kustamā manta, atbrīvojot vai samazinot tiem nomas maksas. Rīgas domes izpilddirektora pienākumu izpildītāja Iveta Zalpētere skaidro, ka atbalsts tiks sniegts saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem, kas nomā Rīgas pašvaldības kontrolētās kapitālsabiedrības nekustamo īpašumu vai kustamo mantu, tai skaitā arī tirdzniecības vietas. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņems pašvaldības kapitālsabiedrība, ievērojot nomas maksas samazinājuma gradācijas no nomas līgumā noteiktās nomas maksas: ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem līdz 90 %; nepārtikas tirdzniecības veicējiem līdz 80 %; pārtikas tirdzniecības veicējiem līdz 60 %; veselības aprūpes un citu pakalpojumu sniedzējiem līdz 50 %. Nomnieki netiks šķiroti pēc juridiskās formas, bet vērtēti pēc būtības, lai saņemtu atbalstu, informē pašvaldības uzņēmuma “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētājs Artis Druvnieks. Lēmumu kapitālsabiedrības pieņems pamatojoties uz likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un...

Lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu, Saeima ceturtdien, 30.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus jaunuzņēmumu darbības atbalsta regulējumā. Izmaiņas paredz, ka valsts atbalstam varēs pieteikties arī jaunuzņēmumi, kas savā nozarē strādā septiņus gadus. Patlaban šādam atbalstam nevar kvalificēties uzņēmumi, kas vecāki par pieciem gadiem. Likumprojekta autori no Ekonomikas ministrijas norādījuši, ka jaunuzņēmumu biznesa idejas izstrāde var būt ilgāka par pieciem gadiem. Liela daļa šādu uzņēmumu šajā laika posmā cieš zaudējumus, tomēr, pārvarot piecu gadu slieksni, tie strauji palielina kopējos nodokļu maksājumus un gūst peļņu vēlākā periodā. Tāpat plānots, ka turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kas kapitāla piesaistes nolūkos dibina saistītu sabiedrību ārvalstīs. Praksē ir konstatēta nepilnība, kas atbalstu liedz saņemt perspektīviem jaunuzņēmumiem, kuri, realizējot savu produktu ārpus Latvijas, piesaistot investīcijas vai kvalificējoties starptautiskām akcelerācijas programmām, dibina saistītu uzņēmumu ārvalstīs, secinājuši likumprojekta autori. Līdz ar izmaiņām paredzēts, ka 50 procentiem darbinieku būs nepieciešams maģistra vai doktora grāds. Šobrīd...

Foto:Visualhunt Finanšu nozares asociācija (turpmāk tekstā – Asociācija) sadarbībā ar tās biedriem ir izstrādājusi moratoriju, kas paredz banku klientiem, kuru īstermiņa finanšu grūtības izraisījis COVID-19, iespēju atlikt hipotekārā kredīta pamatsummas maksājumus līdz 12 mēnešiem, bet līzinga un patēriņa kredīta pamatsummas maksājumus līdz sešiem mēnešiem. Moratorijs saskaņots ar Finanšu kapitāla un tirgus komisiju, to izskatījusi arī Konkurences padome pēc konsultācijām ar Eiropas Komisiju. Tādējādi bankas harmonizē un sniedz arvien pieaugošu atbalstu to klientiem, lai risinātu īstermiņa grūtības veikt kredītmaksājumus. Atbilstoši moratorija nosacījumiem pieteikties bankā un atlikt pamatsummas maksājumus, moratorija laikā veicot tikai procentu maksājumus un/vai citus maksājumus, kas noteikti kredīta līgumā, var banku klienti: kuri pēdējo 12 mēnešu laikā līdz 2020. gada 12. martam ir pildījuši savas saistības pret banku bez būtiskiem kavējumiem; kas nav atzīti par maksātnespējīgiem pirms 2020. gada 12. marta vai saistību pamatsummas izpildes atlikšanas periodā; kuriem Covid-19 izsludināto ierobežojumu dēļ ievērojami samazinājušies ienākumi. Klientam ir jāturpina godprātīga rīcība,...

Valdība 28. aprīlī pieņēma vairākus Ministru kabineta noteikumu grozījumus*, kas paredz uzņēmējiem iespējas pagarināt dažādu "Altum" izsniegto aizdevumu atmaksas termiņus. Līdz šim vairākiem "Altum" izsniegtajiem aizdevumiem bija iespējams tikai atlikt pamatsummas maksājumus, taču ne pagarināt kopējo aizdevuma termiņu, līdz ar to atliktie maksājumi kādā brīdī būtu jāveic biežāk vai lielākās summās. Kā minēts noteikumu projektu anotācijās, šī situācija "negatīvi ietekmē aizņēmējus, kuriem aizdevuma atmaksas termiņš ir 2020. gadā vai 2021. gada pirmajā pusgadā, kad Covid-19 izplatības dēļ ir būtiski samazinājušies saimnieciskās darbības ienākumi un aizdevuma līguma beigu termiņā aizņēmējs nevarēs atmaksāt aizdevumu." Taču tagad vairākiem aizdevumu veidiem (gan mikroaizdevumiem un starta aizdevumiem, gan aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai, gan aizdevumiem saimnieciskās darbības uzsācējiem un komersantiem konkurētspējas uzlabošanai) paredzēta iespēja ne tikai līdz 12 mēnešiem atlikt aizdevuma pamatsummas atmaksu, bet arī par šādu pašu laika posmu pagarināt aizdevuma maksimālo termiņu....

Otrdien, 28. aprīlī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīti un atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie "Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 2.aprīļa noteikumos Nr.180 "Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību"" . Minētie grozījumi nosaka, ka pašvaldības dome ar lēmumu, ievērojot MK noteikumos noteiktos piešķiršanas nosacījumus un kārtību, atbalstu var attiecināt arī uz citiem saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem, kas nomā attiecīgās pašvaldības vai tās kontrolētas kapitālsabiedrības mantu. Ņemot vērā pašvaldību iniciatīvu, MK noteikumu grozījumi paredz pašvaldībām iespēju ar domes lēmumu noteikt citu nomas maksas samazinājuma gradāciju, kas piemērojama pašvaldības vai tās kontrolētas kapitālsabiedrības nekustamā īpašuma vai kustamās mantas nomas līgumiem. Tāpat pašvaldībām paredzēta iespēja, ja tā paredz sniegt atbalstu citiem saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem, kas nomā pašvaldības vai tās kontrolētas kapitālsabiedrības nekustamo īpašumu vai kustamo mantu, ar domes lēmumu noteikt kritērijus, kādiem ir jāatbilst atbalsta saņēmējiem, vienlaikus nodrošinot, ka...

Latvijas Bankas padome pieņēmusi 27. aprīlī grozījumus divos noteikumos ("Kredītu reģistra noteikumi" un "Noteikumi par elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku"; tālāk tekstā – grozījumi), nosakot, ka Kredītu reģistrā tiek iekļauta informācija par atbalsta pasākumiem koronavīrusa Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomisko seku novēršanai. Grozījumi stāsies spēkā 2020. gada 6. maijā. Grozījumi veikti, lai Kredītu reģistra dalībniekiem un Valsts kasei būtu pieejama pilnīgāka informācija personu kredītspējas izvērtēšanai, savukārt Latvijas Bankai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai – nepieciešamā informācija par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz kreditēšanu un kredītsaistību izpildi kopumā. Kredītu reģistrā tiek ietverta šāda jauna informācija: norāde par atbalsta pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (atbalsta pasākumu veids – individuāls, privātais vai publiskais moratorijs) un atbalsta pasākumu piemērošanas sākuma datums. Kredītu reģistrā tiek ieviesti arī jauni nodrošinājumu veidu kodi papildu garantiju un portfeļgarantiju programmām, kuru ietvaros tiek sniegtas centrālās valdības garantijas komersantiem sakarā ar Covid-19 izplatību. Jaunās ziņas būs iespējams iekļaut Kredītu reģistrā līdz ar...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar pētījumu centru SKDS sagatavojusi pētījumu "LTRK Ekonomikas indekss", kas uzrāda Latvijas uzņēmēju kopējo noskaņojumu – cik tas kopumā ir optimistisks vai pesimistisks. Pētījumā piedalījās 750 uzņēmēji un uzņēmumu vadītāji (rūpniecības, pakalpojumu, būvniecības un tirdzniecības) dažāda lieluma uzņēmumu pārstāvji visā Latvijā. LTRK Ekonomikas indeksa komponenti ļauj arī atsevišķi analizēt datus par uzņēmēju vērtējumu pašreizējai situācijai un prognozēm tuvākajai nākotnei, kā arī par dažādiem aspektiem, kas saistīti ar uzņēmumu darbības rādītājiem un kopējo situāciju uzņēmējdarbībā valstī. 2020. gada 1. ceturksnī LTRK Ekonomikas indeksa vērtība ir nokritusi krietni zem 50 punktu robežas - tā ir 38.50 punkti, kas liecina par vidēju uzņēmēju pesimismu. Jāatzīmē, ka zemāka indeksa vērtība pēdējo reizi novērota 2009 gada ceturtajā ceturksnī. Salīdzinot ar 2019. gada pirmo ceturksni, indeksa vērtība ir samazinājusies par 12.98 punktiem. “Šis ir uzņēmēju noskaņojuma mērījums, kas pēc savas būtības ir apsteidzošs un korelē ar ekonomisko situāciju valstī nākotnē. Ja...

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi Latvijas Stabilitātes programmas projektu 2020. – 2023. gadam. Šogad Stabilitātes programma ir sagatavota augstas nenoteiktības apstākļos, pieņemot, ka vīrusa pandēmija tiek ierobežota 2020. gada pirmajā pusē un pēc tam ekonomiskā aktivitāte pakāpeniski atjaunojas. Stabilitātes programmā ir ietverti tie COVID-19 pandēmijas ierobežošanas un iedzīvotāju un uzņēmumu atbalsta pasākumi, kas pieņemti līdz šā gada 17. aprīlim. Vienlaikus jānorāda, ka Stabilitātes programma neparedz papildu politiku izmaiņas. 2020. gadā tiek prognozēts iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums 7% apmērā. Nākamajos gados ekonomikas izaugsme pakāpeniski atjaunosies, IKP pieaugumam 2021. gadā veidojot 1% un 2022. gadā 3,5%. Tomēr 2019. gada līmeni IKP pārsniegtu tikai 2023. gadā. Inflācijas prognoze 2020. gadam ir samazināta līdz 0,4%, savukārt nākamā gada patēriņa cenu pieaugums prognozēts 1,7% līmenī. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits 2020. gadā samazināsies vidēji par 5%, darbu zaudējot daļai darbinieku ierobežojumu tieši skartajās nozarēs, kā arī nedaudz samazinoties strādājošo skaitam arī netieši ietekmētajās nozarēs. Attiecīgi sagaidāms, ka bezdarba...

Ekonomikas ministrija sagatavojusi un iesniegusi vairākus priekšlikumus finanšu ministra Jāņa Reira vadītajā uzņēmējdarbības un nodarbināto darba grupā, lai dīkstāves pabalstam būtu iespējams kvalificēties visiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem, kas godīgi maksājuši nodokļus, bet šobrīd Covid-19 dēļ ir spiesti pārtraukt savu saimniecisko darbību. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs rosinās mainīt dīkstāves pabalsta regulējumu un paplašināt atbalsta saņēmēju loku, jo Valsts ieņēmuma dienesta apkopotā statistika rāda dramatisku ainu – dīkstāves pabalsts atteikts apmēram 40% nodokļu maksātāju, kas kādu noteikto kritēriju dēļ šim valsts atbalsta veidam nekvalificējas. Rosināts precizēt dīkstāves pabalsta piešķiršanas kritērijos ieņēmumu kritumu, lai tas neierobežotu sezonālus un strauji augošus uzņēmumus, kā arī eksporta apjomu. Tāpat nevajadzētu liegt dīkstāves pabalstu darbiniekiem, ja tās valdes loceklis ir bijis sodīts. Tāpat tiks iesniegts priekšlikums izveidot kvalifikācijas nosacījumus strauji augošiem komersantiem, kas dibināti salīdzinoši nesen, bet nevar izpildīt šobrīd noteiktos apgrozījuma samazinājuma nosacījumus. Lai veicinātu Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, ministrs rosinās diskusiju par atbalsta modeli eksportējošiem...

Kopš 18. aprīļa stājušies spēkā 14. aprīlī valdība apstiprinātie Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie Ministru kabineta noteikumi Nr. 219 "Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu lauksaimniecībai, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi", kas paredz no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” sniegt atbalstu 45,5 miljonu eiro vērtībā lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem. Daudzas valstis, kurās ieviesti dažādi ierobežojoši pasākumi Covid-19 vīrusa izplatības dēļ, ir tirdzniecības partneri Latvijas lauksaimniecības un pārtikas eksportā. Lauksaimnieki un pārtikas ražotāji veido būtisku daļu no Latvijas eksporta, pārsniedzot pat 20% no valsts kopējā eksporta. Pārtika tiek ražota ne tikai vietējam tirgum, bet arī būtiska daļa no produktiem tiek eksportēta uz citām valstīm – t.sk. piens, olas, graudi u.c. produkti. Ārkārtējās situācijas laikā eksporta tirgus ir dramatiski sarucis, līdz ar to arī ievērojami sarūk pieprasījums pēc Latvijā ražotās pārtikas un secīgi arī lauksaimniekiem un ražotājiem ir jārēķinās ar ievērojami mazāku produkcijas eksporta tirgus daļu. Būtisku negatīvo ietekmi uz lauksaimniecības...

Par portfeļgarantiju izsniedzējām uzņēmumiem, kuriem radušās likviditātes grūtības COVID-19 krīzes ietekmē, valsts attīstības finanšu institūcija ALTUM izvēlējusies piecas bankas - SEB banka un SEB līzings, Swedbank un Swedbank līzings, Unicredit Leasing, Banka Citadele un Citadele līzings un faktorings, kā arī banka Luminor Portfeļgarantiju programmas ietvaros bankas un līzinga kompānijas finansējumam, kas ir apjomā līdz 500 tūkstošiem eiro, ALTUM vārdā varēs piešķirt garantiju un attiecīgi finansējumam piemēros zemāku procentu likmi. Lai saņemtu portfeļgarantiju, uzņēmējam jāvēršas bankā. Garantija tiks izsniegta par jauniem vai esošiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz uz 3 mēnešiem vai pagarinās līguma darbības termiņu vismaz par 3 mēnešiem. Tāpat garantija tiks sniegta par esošiem investīciju aizdevumiem un finanšu līzingu, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz par 3 mēnešiem un, ja nepieciešams, pagarinās finanšu pakalpojumu līguma termiņu. “Portfeļgarantiju instruments paātrinās garantijas pakalpojuma sniegšanas procesu neliela apjoma darījumiem, turklāt uzņēmējs garantiju varēs saņemt ar labākiem nosacījumiem – samazinātu procentu...

Valdības 14. aprīļa sēdē paplašināja atbalsta piedāvājumu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmējiem – līdz 2020. gada beigām būtiski plašākam uzņēmēju lokam būs pieejamas eksporta kredītu garantijas. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumos Nr.866 "Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumi komersantiem un atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām". Atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem tiks sniegts ar finanšu institūcijas Altum starpniecību. ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš informēja, ka uzņēmumu pieteikumus eksporta darījumu apdrošināšanai ALTUM sāks pieņemt jau no 15.aprīļa, un prognozējam, ka ar ALTUM garantijām nodrošināto eksporta darījumu apgrozījums pārsniegs simts miljonus eiro. ALTUM eksporta darījumu apdrošināšana līdz šā gada beigām būs pieejama pilnīgi visiem eksportējošajiem uzņēmumiem neatkarīgi no darījuma apjoma un valsts, uz kuru plānots eksports. Līdz 2020. gada beigām eksporta kredītu garantijas varēs saņemt jebkurš eksportējošs uzņēmums, neatkarīgi no apgrozījuma apjoma un no atliktā maksājuma termiņa, tomēr nepārsniedzot 730 dienas vai 547 dienas (lauksaimniecība produktu eksportam). Garantijas tiks piešķirtas darījumiem līdz diviem...

Eiropas Komisija (EK) informē, ka ir piesaistīts viens miljards eiro no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF), kas kalpos kā garantija Eiropas Investīciju fondam (EIF), kurš ir daļa no Eiropas Investīciju bankas grupas. Tas ļaus EIF izdot īpašas garantijas, lai stimulētu bankas un citus aizdevējus nodrošināt likviditāti vismaz 100 000 Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un mazo uzņēmumu ar vidēji lielu kapitalizāciju, kurus skārusi COVID19 pandēmijas ekonomiskā ietekme, un aplēstais pieejamais finansējums ir 8 miljardi eiro. EK uzskata, ka viena no koronavīrusa pandēmijas tūlītējām ekonomiskajām sekām ir pēkšņais likviditātes trūkums, kas ietekmē mazos un vidējos uzņēmumus. Šos uzņēmumus parasti krīze skar visvairāk, un ir būtiski tos atbalstīt ar pienācīgu likviditāti, lai tie varētu pārvarēt krīzi. Tomēr likviditātes trūkuma situācijā bankas nav motivētas aizdot naudu MVU, jo pēkšņi pieaug iespējamais risks. Tāpēc ir vajadzīgas ES garantijas šo aizdevumu atbalstam. No 6. aprīļa EIF piedāvā tirgum īpašas ESIF atbalstītas garantijas, lai ierobežotu pandēmijas ietekmi...

Ja uzņēmums telpas nomā no valsts, pašvaldības vai to kapitālsabiedrībām, noteiktos gadījumos to ārkārtējās situācijas laikā atbrīvos no nomas maksas, paredz valdības pieņemtie Ministru kabineta 2020. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 180 "Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību". Ja nomātās telpas noteiktajā periodā vispār neizmanto saimnieciskās darbības veikšanai Ministru kabinetā pieņemto lēmumu dēļ, piemēro nomas maksas atbrīvojumu. Savukārt citos gadījumos tam var samazināt nomas maksu līdz 90% no noteiktās. Tāpat uzņēmumam nepiemēro kavējuma procentus un līgumsodus nomas maksas un citu saistīto maksājumu samaksas kavējuma gadījumā. Lai pretendētu uz nomas maksas atbrīvojumu vai samazinājumu, vai kavējuma procentu un līgumsodu atbrīvojumu uzņēmumam ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem, t.sk. nevar būt nodokļu parādi virs 1000 eiro un apgrozījums ir krities vismaz par 30%. Lai uzņēmums saņemtu minētos atbalsta pasākumus, tam ir jāiesniedz iesniegums iznomātājam. Noteikumi paredz, ka iznomātājs iesniegumu izskata un lēmumu...