FINANSES

Valdība 28. aprīlī pieņēma vairākus Ministru kabineta noteikumu grozījumus*, kas paredz uzņēmējiem iespējas pagarināt dažādu "Altum" izsniegto aizdevumu atmaksas termiņus. Līdz šim vairākiem "Altum" izsniegtajiem aizdevumiem bija iespējams tikai atlikt pamatsummas maksājumus, taču ne pagarināt kopējo aizdevuma termiņu, līdz ar to atliktie maksājumi kādā brīdī būtu jāveic biežāk vai lielākās summās. Kā minēts noteikumu projektu anotācijās, šī situācija "negatīvi ietekmē aizņēmējus, kuriem aizdevuma atmaksas termiņš ir 2020. gadā vai 2021. gada pirmajā pusgadā, kad Covid-19 izplatības dēļ ir būtiski samazinājušies saimnieciskās darbības ienākumi un aizdevuma līguma beigu termiņā aizņēmējs nevarēs atmaksāt aizdevumu." Taču tagad vairākiem aizdevumu veidiem (gan mikroaizdevumiem un starta aizdevumiem, gan aizdevumiem sīko (mikro), mazo un vidējo saimnieciskās darbības veicēju un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstības veicināšanai, gan aizdevumiem saimnieciskās darbības uzsācējiem un komersantiem konkurētspējas uzlabošanai) paredzēta iespēja ne tikai līdz 12 mēnešiem atlikt aizdevuma pamatsummas atmaksu, bet arī par šādu pašu laika posmu pagarināt aizdevuma maksimālo termiņu....

Otrdien, 28. aprīlī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīti un atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie "Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 2.aprīļa noteikumos Nr.180 "Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību"" . Minētie grozījumi nosaka, ka pašvaldības dome ar lēmumu, ievērojot MK noteikumos noteiktos piešķiršanas nosacījumus un kārtību, atbalstu var attiecināt arī uz citiem saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem, kas nomā attiecīgās pašvaldības vai tās kontrolētas kapitālsabiedrības mantu. Ņemot vērā pašvaldību iniciatīvu, MK noteikumu grozījumi paredz pašvaldībām iespēju ar domes lēmumu noteikt citu nomas maksas samazinājuma gradāciju, kas piemērojama pašvaldības vai tās kontrolētas kapitālsabiedrības nekustamā īpašuma vai kustamās mantas nomas līgumiem. Tāpat pašvaldībām paredzēta iespēja, ja tā paredz sniegt atbalstu citiem saimnieciskās darbības veicējiem, biedrībām un nodibinājumiem, kas nomā pašvaldības vai tās kontrolētas kapitālsabiedrības nekustamo īpašumu vai kustamo mantu, ar domes lēmumu noteikt kritērijus, kādiem ir jāatbilst atbalsta saņēmējiem, vienlaikus nodrošinot, ka...

Latvijas Bankas padome pieņēmusi 27. aprīlī grozījumus divos noteikumos ("Kredītu reģistra noteikumi" un "Noteikumi par elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku"; tālāk tekstā – grozījumi), nosakot, ka Kredītu reģistrā tiek iekļauta informācija par atbalsta pasākumiem koronavīrusa Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomisko seku novēršanai. Grozījumi stāsies spēkā 2020. gada 6. maijā. Grozījumi veikti, lai Kredītu reģistra dalībniekiem un Valsts kasei būtu pieejama pilnīgāka informācija personu kredītspējas izvērtēšanai, savukārt Latvijas Bankai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai – nepieciešamā informācija par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz kreditēšanu un kredītsaistību izpildi kopumā. Kredītu reģistrā tiek ietverta šāda jauna informācija: norāde par atbalsta pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību (atbalsta pasākumu veids – individuāls, privātais vai publiskais moratorijs) un atbalsta pasākumu piemērošanas sākuma datums. Kredītu reģistrā tiek ieviesti arī jauni nodrošinājumu veidu kodi papildu garantiju un portfeļgarantiju programmām, kuru ietvaros tiek sniegtas centrālās valdības garantijas komersantiem sakarā ar Covid-19 izplatību. Jaunās ziņas būs iespējams iekļaut Kredītu reģistrā līdz ar...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar pētījumu centru SKDS sagatavojusi pētījumu "LTRK Ekonomikas indekss", kas uzrāda Latvijas uzņēmēju kopējo noskaņojumu – cik tas kopumā ir optimistisks vai pesimistisks. Pētījumā piedalījās 750 uzņēmēji un uzņēmumu vadītāji (rūpniecības, pakalpojumu, būvniecības un tirdzniecības) dažāda lieluma uzņēmumu pārstāvji visā Latvijā. LTRK Ekonomikas indeksa komponenti ļauj arī atsevišķi analizēt datus par uzņēmēju vērtējumu pašreizējai situācijai un prognozēm tuvākajai nākotnei, kā arī par dažādiem aspektiem, kas saistīti ar uzņēmumu darbības rādītājiem un kopējo situāciju uzņēmējdarbībā valstī. 2020. gada 1. ceturksnī LTRK Ekonomikas indeksa vērtība ir nokritusi krietni zem 50 punktu robežas - tā ir 38.50 punkti, kas liecina par vidēju uzņēmēju pesimismu. Jāatzīmē, ka zemāka indeksa vērtība pēdējo reizi novērota 2009 gada ceturtajā ceturksnī. Salīdzinot ar 2019. gada pirmo ceturksni, indeksa vērtība ir samazinājusies par 12.98 punktiem. “Šis ir uzņēmēju noskaņojuma mērījums, kas pēc savas būtības ir apsteidzošs un korelē ar ekonomisko situāciju valstī nākotnē. Ja...

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi Latvijas Stabilitātes programmas projektu 2020. – 2023. gadam. Šogad Stabilitātes programma ir sagatavota augstas nenoteiktības apstākļos, pieņemot, ka vīrusa pandēmija tiek ierobežota 2020. gada pirmajā pusē un pēc tam ekonomiskā aktivitāte pakāpeniski atjaunojas. Stabilitātes programmā ir ietverti tie COVID-19 pandēmijas ierobežošanas un iedzīvotāju un uzņēmumu atbalsta pasākumi, kas pieņemti līdz šā gada 17. aprīlim. Vienlaikus jānorāda, ka Stabilitātes programma neparedz papildu politiku izmaiņas. 2020. gadā tiek prognozēts iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums 7% apmērā. Nākamajos gados ekonomikas izaugsme pakāpeniski atjaunosies, IKP pieaugumam 2021. gadā veidojot 1% un 2022. gadā 3,5%. Tomēr 2019. gada līmeni IKP pārsniegtu tikai 2023. gadā. Inflācijas prognoze 2020. gadam ir samazināta līdz 0,4%, savukārt nākamā gada patēriņa cenu pieaugums prognozēts 1,7% līmenī. Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits 2020. gadā samazināsies vidēji par 5%, darbu zaudējot daļai darbinieku ierobežojumu tieši skartajās nozarēs, kā arī nedaudz samazinoties strādājošo skaitam arī netieši ietekmētajās nozarēs. Attiecīgi sagaidāms, ka bezdarba...

Ekonomikas ministrija sagatavojusi un iesniegusi vairākus priekšlikumus finanšu ministra Jāņa Reira vadītajā uzņēmējdarbības un nodarbināto darba grupā, lai dīkstāves pabalstam būtu iespējams kvalificēties visiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem, kas godīgi maksājuši nodokļus, bet šobrīd Covid-19 dēļ ir spiesti pārtraukt savu saimniecisko darbību. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs rosinās mainīt dīkstāves pabalsta regulējumu un paplašināt atbalsta saņēmēju loku, jo Valsts ieņēmuma dienesta apkopotā statistika rāda dramatisku ainu – dīkstāves pabalsts atteikts apmēram 40% nodokļu maksātāju, kas kādu noteikto kritēriju dēļ šim valsts atbalsta veidam nekvalificējas. Rosināts precizēt dīkstāves pabalsta piešķiršanas kritērijos ieņēmumu kritumu, lai tas neierobežotu sezonālus un strauji augošus uzņēmumus, kā arī eksporta apjomu. Tāpat nevajadzētu liegt dīkstāves pabalstu darbiniekiem, ja tās valdes loceklis ir bijis sodīts. Tāpat tiks iesniegts priekšlikums izveidot kvalifikācijas nosacījumus strauji augošiem komersantiem, kas dibināti salīdzinoši nesen, bet nevar izpildīt šobrīd noteiktos apgrozījuma samazinājuma nosacījumus. Lai veicinātu Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, ministrs rosinās diskusiju par atbalsta modeli eksportējošiem...

Kopš 18. aprīļa stājušies spēkā 14. aprīlī valdība apstiprinātie Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie Ministru kabineta noteikumi Nr. 219 "Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu lauksaimniecībai, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi", kas paredz no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” sniegt atbalstu 45,5 miljonu eiro vērtībā lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem. Daudzas valstis, kurās ieviesti dažādi ierobežojoši pasākumi Covid-19 vīrusa izplatības dēļ, ir tirdzniecības partneri Latvijas lauksaimniecības un pārtikas eksportā. Lauksaimnieki un pārtikas ražotāji veido būtisku daļu no Latvijas eksporta, pārsniedzot pat 20% no valsts kopējā eksporta. Pārtika tiek ražota ne tikai vietējam tirgum, bet arī būtiska daļa no produktiem tiek eksportēta uz citām valstīm – t.sk. piens, olas, graudi u.c. produkti. Ārkārtējās situācijas laikā eksporta tirgus ir dramatiski sarucis, līdz ar to arī ievērojami sarūk pieprasījums pēc Latvijā ražotās pārtikas un secīgi arī lauksaimniekiem un ražotājiem ir jārēķinās ar ievērojami mazāku produkcijas eksporta tirgus daļu. Būtisku negatīvo ietekmi uz lauksaimniecības...

Par portfeļgarantiju izsniedzējām uzņēmumiem, kuriem radušās likviditātes grūtības COVID-19 krīzes ietekmē, valsts attīstības finanšu institūcija ALTUM izvēlējusies piecas bankas - SEB banka un SEB līzings, Swedbank un Swedbank līzings, Unicredit Leasing, Banka Citadele un Citadele līzings un faktorings, kā arī banka Luminor Portfeļgarantiju programmas ietvaros bankas un līzinga kompānijas finansējumam, kas ir apjomā līdz 500 tūkstošiem eiro, ALTUM vārdā varēs piešķirt garantiju un attiecīgi finansējumam piemēros zemāku procentu likmi. Lai saņemtu portfeļgarantiju, uzņēmējam jāvēršas bankā. Garantija tiks izsniegta par jauniem vai esošiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz uz 3 mēnešiem vai pagarinās līguma darbības termiņu vismaz par 3 mēnešiem. Tāpat garantija tiks sniegta par esošiem investīciju aizdevumiem un finanšu līzingu, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz par 3 mēnešiem un, ja nepieciešams, pagarinās finanšu pakalpojumu līguma termiņu. “Portfeļgarantiju instruments paātrinās garantijas pakalpojuma sniegšanas procesu neliela apjoma darījumiem, turklāt uzņēmējs garantiju varēs saņemt ar labākiem nosacījumiem – samazinātu procentu...

Valdības 14. aprīļa sēdē paplašināja atbalsta piedāvājumu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmējiem – līdz 2020. gada beigām būtiski plašākam uzņēmēju lokam būs pieejamas eksporta kredītu garantijas. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 20.decembra noteikumos Nr.866 "Īstermiņa eksporta kredīta garantiju izsniegšanas noteikumi komersantiem un atbilstošām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām". Atbalsts saimnieciskās darbības veicējiem tiks sniegts ar finanšu institūcijas Altum starpniecību. ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš informēja, ka uzņēmumu pieteikumus eksporta darījumu apdrošināšanai ALTUM sāks pieņemt jau no 15.aprīļa, un prognozējam, ka ar ALTUM garantijām nodrošināto eksporta darījumu apgrozījums pārsniegs simts miljonus eiro. ALTUM eksporta darījumu apdrošināšana līdz šā gada beigām būs pieejama pilnīgi visiem eksportējošajiem uzņēmumiem neatkarīgi no darījuma apjoma un valsts, uz kuru plānots eksports. Līdz 2020. gada beigām eksporta kredītu garantijas varēs saņemt jebkurš eksportējošs uzņēmums, neatkarīgi no apgrozījuma apjoma un no atliktā maksājuma termiņa, tomēr nepārsniedzot 730 dienas vai 547 dienas (lauksaimniecība produktu eksportam). Garantijas tiks piešķirtas darījumiem līdz diviem...

Eiropas Komisija (EK) informē, ka ir piesaistīts viens miljards eiro no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF), kas kalpos kā garantija Eiropas Investīciju fondam (EIF), kurš ir daļa no Eiropas Investīciju bankas grupas. Tas ļaus EIF izdot īpašas garantijas, lai stimulētu bankas un citus aizdevējus nodrošināt likviditāti vismaz 100 000 Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un mazo uzņēmumu ar vidēji lielu kapitalizāciju, kurus skārusi COVID19 pandēmijas ekonomiskā ietekme, un aplēstais pieejamais finansējums ir 8 miljardi eiro. EK uzskata, ka viena no koronavīrusa pandēmijas tūlītējām ekonomiskajām sekām ir pēkšņais likviditātes trūkums, kas ietekmē mazos un vidējos uzņēmumus. Šos uzņēmumus parasti krīze skar visvairāk, un ir būtiski tos atbalstīt ar pienācīgu likviditāti, lai tie varētu pārvarēt krīzi. Tomēr likviditātes trūkuma situācijā bankas nav motivētas aizdot naudu MVU, jo pēkšņi pieaug iespējamais risks. Tāpēc ir vajadzīgas ES garantijas šo aizdevumu atbalstam. No 6. aprīļa EIF piedāvā tirgum īpašas ESIF atbalstītas garantijas, lai ierobežotu pandēmijas ietekmi...

Ja uzņēmums telpas nomā no valsts, pašvaldības vai to kapitālsabiedrībām, noteiktos gadījumos to ārkārtējās situācijas laikā atbrīvos no nomas maksas, paredz valdības pieņemtie Ministru kabineta 2020. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 180 "Noteikumi par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu sakarā ar Covid-19 izplatību". Ja nomātās telpas noteiktajā periodā vispār neizmanto saimnieciskās darbības veikšanai Ministru kabinetā pieņemto lēmumu dēļ, piemēro nomas maksas atbrīvojumu. Savukārt citos gadījumos tam var samazināt nomas maksu līdz 90% no noteiktās. Tāpat uzņēmumam nepiemēro kavējuma procentus un līgumsodus nomas maksas un citu saistīto maksājumu samaksas kavējuma gadījumā. Lai pretendētu uz nomas maksas atbrīvojumu vai samazinājumu, vai kavējuma procentu un līgumsodu atbrīvojumu uzņēmumam ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem, t.sk. nevar būt nodokļu parādi virs 1000 eiro un apgrozījums ir krities vismaz par 30%. Lai uzņēmums saņemtu minētos atbalsta pasākumus, tam ir jāiesniedz iesniegums iznomātājam. Noteikumi paredz, ka iznomātājs iesniegumu izskata un lēmumu...

Saimnieciskās darbības veicējiem - komersantiem, lauksaimniekiem un zivsaimniekiem, kuru darbību ietekmējuši Covid-19 ierobežošanai veiktie pasākumi, iespējams saņemt ALTUM apgrozāmo līdzekļu aizdevumu kā uzņēmuma likviditātes atbalstu. Aizdevuma apjoms var būt līdz 1 miljonam EUR, bet kopējais aizdevums nevar pārsniegt vismaz vienu no kritērijiem: 25% no apgrozījuma 2019.gadā; divkāršu izdevumus par atalgojumu (t.sk sociālās iemaksas) 2019.gadā (2019.gada dibinātiem plānotais apjoms divos gados); nepieciešamais likviditātes apjomu darbības nodrošināšanai turpmākajiem 12 mēnešiem, Aizdevuma termiņš ir 1 līdz 3 gadiem ar iespējamām kredīta brīvdienām līdz 12 mēnešiem. Aizdevumam ir samazinātas nodrošinājuma prasības un procentu likme. Aizdevums netiek piemērots citu aizdevumu refinansēšanai (pamatsummu maksājumiem, saistīto uzņēmumu parādu nomaksai, parādu maksājumiem, kas izveidojušies pirms 2020.gada marta, dividenžu izmaksai utml.). Tāpat to var atteikt, ja: nav pamatota negatīva Covid-19 ietekme uz saimniecisko darbību; ja uzņēmums bija finanšu grūtībās līdz 2019.gada 31.decembrim; tādām nozarēm, kas saistītas ar zartspēlēm, finanšu starpniecībai, ieroču, tabakas, alkohola tirdzniecībai, operācijām ar nekustamo īpašumu u.c. Lai saņemtu...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti 1.aprīlī konceptuāli atbalstīja ierosinājumu dot iespēju kredītiestādēm vienpusēji dzēst parādsaistības par hipotekārajiem kredītiem, kas ņemti pirms 2008.gada ekonomiskās krīzes. Ierosinājumu plānots virzīt kā grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, nosakot hipotekāro kredītu dzēšanas pamatprincipus. Paredzēts, ka kredītiestādes varēs vienpusēji labprātīgi dzēst parādus par kredītiem, ko iedzīvotāji ņēmuši līdz 2008.gada beigām nekustamā īpašuma iegādei. Paredzēts arī, ka dzēstās saistības parādniekam neuzskatīs par ienākumu un to neapliks ar kapitāla pieauguma nodokli. Pirms 2008.gada ekonomiskās krīzes Latvijā bija milzīgs kreditēšanas tempu kāpums, taču krasais ienākumu kritums pēc tam radīja ļoti lielas grūtības pildīt uzņemtās saistības. Šie parādi pēc būtības ir neatgūstami un tāpēc norakstāmi, deputātiem uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas rīcībā esošie dati liecina, ka patlaban Latvijā ir aptuveni 13 tūkstoši krīzes skarto parādnieku un parādsaistību kopējais apjoms lēšams līdz 600 miljoniem eiro. Patlaban atsevišķas kredītiestādes jau īsteno dažādas izlīguma programmas, rakstiski...

Mazo un vidējo uzņēmumu finansētājs Baltijas valstīs Capitalia informē, kā, sākot no aprīļa pirmās nedēļas, pilnībā atsāk uzņēmumu finansēšanu, piedāvājot ne tikai ilgtermiņa, bet arī īstermiņa aizdevumus uzņēmumu apgrozāmajiem līdzekļiem, tajā skaitā faktoringu. Papildus standarta finansējuma produktu klāstam, Capitalia piedāvā izvērtēt dažādus restrukturizācijas darījumus un sniegt konsultācijas krīzes skartiem uzņēmumiem. Pirmajās nedēļās pēc ārkārtas situācijas izziņošanas Capitalia ir proaktīvi apzinājusi savus klientus, identificējot pandēmijas ietekmi uz viņu biznesu. Lietuvā 9.8% no uzņēmuma klientiem norādīja, ka karantīnas apstākļi ir atstājuši būtisku ietekmi uz viņu darbību. Latvijā šis rādītājs ir bijis vēl augstāks – 16.5%. Savukārt Igaunijā situācija ir bijusi līdzīgāka Lietuvai – augstu ietekmi izjuta 9.5% no klientiem. Jau divas nedēļas Capitalia piedāvā klientiem vienkāršu procedūru maksājumu termiņu atlikšanai. Capitalia vietnē (www.capitalia.com) atrodams arī aktuālo atbalsta instrumentu apkopojums. Valsts atbalsta pieejamības informācija tiek atjaunota katru pirmdienu. Capitalia arī aicina uzņēmumus proaktīvi reaģēt uz ienākumu kritumu, tūlītēji pārskatot iespējas samazināt izmaksas, atlikt maksājumus un...

Ekonomiskās situācijas straujā pasliktināšanās vīrusa COVID-19 pandēmijas dēļ radījusi ienākumu samazinājumu gan uzņēmumiem, gan privātpersonām, kas savukārt daļai radījusi grūtības laikā norēķināties ar kredītmaksājumiem. Vai bankas uz šo situāciju reaģējušas, piedāvājot vienkāršotus un atvieglotus noteikumus klientiem pieejamajām kredītbrīvdienām? Iespējas dažādās bankās ir atšķirīgas. Swedbank Swedbank mājaslapā pieejama salīdzinoši visplašākā informācija par kredītbrīvdienu nosacījumiem. Banka gan privātpersonām, gan uzņēmumiem piedāvā kredītbrīvdienas līdz 6 mēnešu ilgam periodam, bet hipotekārā kredīta gadījumā tas var sasniegt pat 12 mēnešus. Nepieciešamais pamatojums, lai pieteiktos kredītbrīvdienām, privātpersonām nav pārāk strikti definēts - pieteikties var, ja radušās maksājumu grūtības "šī brīža ekonomiskās situācijas ietekmē (piemēram, regulāro ienākumu samazināšanās vai darba zaudējums)". Tomēr - ar piebildi, ka līdz šim klientam nav bijis sarežģījumu ar kredītmaksājumu veikšanu. Kredītbrīvdienas privātpersonām iespējamas attiecībā uz hipotekārajiem kredītiem, patēriņa kredītiem, patēriņa kredītiem mājoklim, auto kredītiem un studiju kredītiem bez valsts galvojuma. Kredītbrīvdienas nav piemērojamas kredītkaršu un kredītlīniju maksājumiem. Jāņem vērā, ka kredītbrīvdienas attiecas tikai uz...