FINANSES

Uzņēmumiem, kuriem Covid-19 izplatības dēļ radušās objektīvas grūtības veikt aizdevumu maksājumus bankās, ALTUM piedāvā kredīta garantiju, kas ļaus bankai atlikt pamatsummas maksājumu. Šīs garantijas pieejamas saimnieciskās darbības veicējiem, lauksaimniekiem un zivsaimniecības un akvakultūras nozarei. Atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 19. marta noteikumiem Nr. 150 "Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi covid-19 izplatība". Atbalstāmie finanšu pakalpojumu veidi ir: aizdevums investīciju veikšanai; aizdevums apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, t. sk. kredītlimiti (kredītlīnijas un overdrafti); finanšu līzings, finanšu līzinga limiti. Par garantijas saņemšanu jājautā savā bankā. Finanšu pakalpojuma summa, ko sedz garantija, nepārsniedz 25% no saimnieciskā darbības veicēja 2019.gada kopējā apgrozījuma, bet maksimālā garantijas summa nepārsniedz 5 miljonus EUR. Garantija sedz līdz 50 % no finanšu pakalpojuma summas (atlikuma garantijas piešķiršanas brīdī) uz termiņu līdz 6 gadiem finanšu līzinga un investīciju aizdevumu finanšu pakalpojumiem, līdz 3 gadiem – apgrozāmo līdzekļu finanšu pakalpojumiem. Garantijas prēmija ir 0.5% gadā....

Krīzes skartie uzņēmumi no 25.marta var pieteikties valdībā apstiprinātajiem Attīstības finanšu institūcijas ALTUM jaunajiem atbalsta instrumentiem – garantijām banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem. To paredz valdības 24. martā pieņemtie noteikumi Nr.153 Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 19. marta noteikumos Nr. 149 "Noteikumi par apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība" un Nr.154 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 19. marta noteikumos Nr. 150 "Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība"", kas stājas spēkā no 26. marta. Kopējā abu jauno finanšu instrumentu pozitīvā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību pārsniegs 900 miljonus eiro, informē Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs. Vienlaikus uzņēmējiem joprojām ir pieejami arī visi pārējie ALTUM piedāvātie atbalsta instrumenti, tai skaitā finansējums biznesa uzsācējiem, finansējums dažāda veida maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), aizdevumi lauksaimniecības zemes iegādei, Zemes fonda pakalpojumi un citi. Kredītu garantijām paredzētais finansējums 50 miljonu eiro* apmērā ļaus bankām restrukturizēt aizdevumus par...

Ministru kabineta 24.marta sēdē pieņemti noteikumi Nr.155 "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 5. septembra noteikumos Nr. 537 "Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu kreditēšanas veicināšanai"", kas paredz Altum garantiju programmas ietvaros 25 miljonus eiro novirzīt portfeļgarantiju sniegšanai Covid-19 negatīvi ietekmētajiem uzņēmumiem, lai paātrinātu atbalsta saņemšanas procesu neliela apjoma garantijām - līdz 500 000 tūkstošiem eiro. Kopumā tas ļaus pārkreditēt komersantu aizdevumus vismaz 300 miljonu eiro apmērā. Atbalsta sniegšanas uzsākšanai Altum informēs kredītiestādes par iespēju pieteikties finansējumam. Pieteikums kredītiestādei būs jāiesniedz Altum trīs darba dienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās. Garantija tiks sniegta par jauniem vai esošiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz 3 mēnešiem vai pagarinās līgumu darbības termiņu vismaz par 3 mēnešiem. Tāpat garantija tiks sniegta par esošiem investīciju aizdevumiem un finanšu līzingu, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz 3 mēnešiem un, ja nepieciešams, pagarinās finanšu pakalpojumu līguma darbības termiņu. Vienam komersantam garantēto finanšu...

Zvērinātu advokātu birojs Sorainen prezentēja savu redzējumu par šogad svarīgākajām juridiskajām aktualitātēm biznesa un nodokļu jomā. Turpinājums. Sākumu rakstam lasīt šeit. OECD pieprasa stingrāk izvērtēt uzņēmumu atbildību pārrobežu korupcijas lietās Korupcija ir kļuvusi par valsts mēroga problēmu, neaprobežojoties tikai ar vietējo līmeni. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunākajā ziņojumā kritizēta Latvijā īstenotā cīņa pret pārrobežu kukuļošanu un izteiktas 44 rekomendācijas prasību izpildei. Paredzamas būtiskas reformas, kas var būt vērstas pret juridiskajām personām, kas iesaistītas korupcijā, seminārā informēja Sorainen vadošā partnere, zvērināta advokāte Viktorija Jarkina. OECD secinājis, ka notiesāšanas līmenis Latvijā ir daudz zemāks par reālo finanšu noziegumu apmēru valstī (naudas atmazgāšana, kukuļošana un nodokļu mahinācijas). Līdz ar to, kā konstatē OECD, Latvijā nepietiekami strādā un nav pilnībā ieviests soda neizbēgamības princips pār juridiskām un fiziskām personām, kas iesaistītas ārvalstu amatpersonu kukuļošanas shēmās. Interesanti, ka OECD rekomendācijās pat konstatētas neatbilstības Latvijas normatīvajā regulējumā — kukuļošanas definīcijas neatbilstība Pretkukuļošanas konvencijas mērķiem un definīcijai....

Ceturtdien, 5. martā, ar biržas Nasdaq Riga zvana ceremoniju svinīgi atklāta Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma programma Latvijas uzņēmumiem kapitāla piesaistei biržā. Šim mērķim no Eiropas Reģionālās attīstības fonda paredzēts viens miljons eiro. Plānots, ka jaunās atbalsta programmas ietvaros nākamo trīs gadu laikā vismaz 20 mazie un vidējie uzņēmumi sekmīgai akciju vai parāda vērstpapīru emisijai biržā saņems līdzfinansējumu, sedzot līdz 50% kopējo sagatavošanas izmaksu. Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktors Mārtiņš Brencis: “Šāda veida ES fondu atbalsts uzņēmējiem ir jaunums – 2017. gada Eiropas Komisijas pētījumā par uzņēmēju piekļuvi finansējumam rezultāti liecināja, ka aptuveni ceturtā daļa no Latvijas mazajiem un vidējiem komersantiem būtu gatavi finansējuma piesaistei kapitāla tirgos, kas varētu sekmēt to izaugsmes iespējas. Ekonomikas ministrija ir radījusi programmu, lai šo iespēju sniegtu. Lai arī šī nebūs programma, kur gaidāma daudzskaitlīga uzņēmumu dalība, katra veiksmīga kotācija būs ieguvums Latvijas ekonomikai.” “Nasdaq Riga atzinīgi vērtē atbalsta programmu kapitāla piesaistei biržā, jo tas...

Ministru kabinets 25. februārī atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavoto priekšlikumu piešķirt 8,72 miljonus eiro finansējuma lauksaimniekiem lopkopības un augkopības attīstībai, starptautiskai un savstarpējai sadarbībai, tirgus veicināšanai, dalībai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmās un iepriekšējā gadā sākto atbalsta pasākumu izpildes finansēšanai. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr.1524 "Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai". Valsts piešķirtais finansējums lauksaimniekiem paredzēts galvenokārt šādiem pasākumiem: lopkopības attīstībai – 6,1 miljons eiro; augkopības attīstībai – 0,88 miljoni eiro; starptautiskai un savstarpējai sadarbībai – 0,52 miljoni eiro; tirgus veicināšanai – 0,38 miljoni eiro; pārtikas kvalitātes shēmām – 0,48 miljoni eiro; iepriekšējā gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansēšanai – 0,34 miljoni eiro. 2020. gadā uz atbalsta saņemšanu var pretendēt fiziska vai juridiska persona, un tuvākais iesniegumu iesniegšanas termiņš Lauku atbalsta dienestā ir 13. marts.

Valdība 28. janvāra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, atvieglojot prasības uzņēmumu dalībai atbalsta programmā nodokļu atvieglojumiem un augsti kvalificētu darbinieku piesaistei. Likuma grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā. 2019. gadā noslēdzās darbs pie EM pasūtītā pētījuma par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu, kas cita starpā analizēja pastāvošo atbalsta instrumentu efektivitāti. Pētījuma rezultāti pierāda, ka ar šobrīd likumā (4.pantā) ietvertajiem kritērijiem atbalstam var kvalificēties tikai 14% jaunuzņēmumu. Daļa jaunuzņēmumu ar mērķi piesaistīt riska kapitāla investīcijas vai kvalificēties starptautiskām akcelerācijas programmām dibina saistītu sabiedrību (visbiežāk meitas sabiedrību) ārvalstīs, kura pēc būtības arī atbilst jaunuzņēmuma definīcijai un likumā noteiktajām pazīmēm. Lai paplašinātu atbalsta saņēmēju loku, grozījumi likumā paredz iespēju atbalstam kvalificēties arī jaunuzņēmumiem, kuri, lai saņemtu riska kapitāla ieguldījumu, dibinājuši saistīto uzņēmumu ārvalstīs. Saskaņā ar veikto pētījumu, 27% Latvijas jaunuzņēmumu jau ir dibinājuši saistītu sabiedrību ārvalstīs ar mērķi piesaistīt ārvalstu riska kapitālu, turklāt prasība par uzņēmuma dibināšanu investora mītnes valstī ir normāla...

Rakstā aplūkota darba kapitāla būtība, nozīme uzņēmumā, kā arī darba kapitāla lielums un tā izmantošanas efektivitāte. Darba kapitāla būtība, nozīme uzņēmumā Darba kapitāls ir nozīmīgs faktors jebkura uzņēmuma sekmīgas darbības un likviditātes nodrošināšanā. Tiek uzskatīts, ka tas savā ziņā ir kā «dzīvības asinis» jebkuram uzņēmumam, un tā efektīva vadība ir nepieciešama biznesa izdzīvošanai un veiksmīgai darbībai. Darba kapitāls (saukts arī par darbības kapitālu vai tīro apgrozāmo kapitālu (working capital)) ir starpība starp uzņēmuma apgrozāmajiem līdzekļiem un īstermiņa saistībām (apgrozāmie līdzekļi – īstermiņa saistības). Būtībā darba kapitāls ir cieši saistīts ar uzņēmuma likviditātes nodrošināšanu. Ar apgrozāmajiem līdzekļiem tiek nodrošināta pamatdarbība: izejvielu iegāde, ražošana, pārdošana, kā arī ar tiem jāsedz visas saistības, kas rodas uzņēmējdarbības rezultātā (jāsamaksā parādi kreditoriem). Un tieši darba kapitāls ir tā apgrozāmo līdzekļu daļa, kura, pēc tam kad tiek segtas visas īstermiņa saistības, var tikt izmantota ražošanas nodrošināšanai. Tādēļ darba kapitālam ir liela nozīme uzņēmuma sekmīgas darbības nodrošināšanai. Darba kapitālu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka sākot ar 2020. gada 1. janvāri ikvienam maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums atteikt attālināto maksājumu veikšanu Latvijas Republikā nelicencētam interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājam, un katru gadu līdz 1. februārim iesniegt VID informāciju par atteiktajiem maksājumiem. Sākot ar 2020. gada 1. janvāri likumā noteikto attālināto maksājumu atteikšana ir obligāta ikvienam maksājumu pakalpojumu sniedzējam (t.i., kredītiestādēm, bankām u.c.). Atsakot attālināti veiktos maksājumus, tiks ierobežotas ēnu ekonomikas aktivitātes interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu jomā, un ierobežotas iespējas legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Lai ievērotu vienlīdzības principu, kas šajā gadījumā nozīmē – pienākumu, kuru visi maksājumu pakalpojumu sniedzēji izpilda vienlīdzīgi, informācija par 2020. gadā atteiktajiem attālinātajiem maksājumiem pirmo reizi VID būs jāiesniedz līdz 2021. gada 1. februārim. Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā stājās spēkā jau 2019. gada 13. aprīlī un paredzēja, ka jaunā kārtībā jāievieš praksē sākot ar 2019. gada 1. maiju. Taču, paredzot, ka maksājumu pakalpojumu...

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi trešo atlases kārtu Ekonomikas ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Kohēzijas fonda (KF) atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai ražošanas objektos. Šajā atlases kārtā pieejamais KF finansējums projektu īstenošanai ir gandrīz 11,7 miljoni eiro. Apstrādes rūpniecības nozares komersanti iesniegumus ES fondu līdzfinansējuma saņemšanai var iesniegt no 9. janvāra līdz 9. aprīlim. ES fondu atbalsts paredzēts rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai, kā arī energoefektīvu ražošanas un tās blakusprocesus nodrošinošo iekārtu iegādei, lai aizstātu esošās, mazāk energoefektīvās iekārtas. Tāpat paredzēts, ka finansējumu var ieguldīt ēku inženiersistēmu atjaunošanā, pārbūvē vai izveidē, sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā, kā arī projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanai. Vienam finansējuma saņēmējam un viņa saistītajiem uzņēmumiem maksimālais KF finansējuma apmērs trešās atlases kārtas ietvaros ir 1 miljons eiro. KF atbalsta intensitāte ir līdz 30 % no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām. Par...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir uzsākusi pieteikumu pieņemšanu jaunuzņēmumu atbalstam dalībai starptautiskās izstādēs un konferencēs ārvalstīs, kā arī tiešajās vizītēs pie potenciālā investora vai sadarbības partnera ārvalstīs. Atbalstu var saņemt jaunuzņēmumi ar augstas izaugsmes potenciālu, kuru pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību. Komersanti tiks atlasīti pēc šādiem kritērijiem: komercdarbību veic pirmos piecus gadus kopš reģistrēšanas komercreģistrā; līdz pieteikuma iesniegšanas brīdim ir veicis biznesa idejas pamatā esošā produkta vai tehnoloģijas izstrādes darbus vai tam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi ir intelektuālā īpašuma tiesības uz pieteiktās biznesa idejas pamatā esošo inovatīvo produktu vai tehnoloģiju un šīs tiesības būs spēkā visā atbalsta sniegšanas periodā; komersanta un to saistīto un partneruzņēmumu ieņēmumi no saimnieciskās darbības pēdējā pārskata periodā kopā nav sasnieguši 300 000 EUR; iepriekš piešķirtā de minimis atbalsta summa pēdējo trīs gadu laika posmā nepārsniedz 200 000 EUR. Atbalsta ietvaros tiks segtas komandējuma izmaksas – vienam...

Ārlietu ministrija Ārlietu ministrija sniedz atbildi uz jautājumu, vai Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (Office of Foreign Assets – OFAC) sankcijas ir tieši piemērojamas tāpat kā nacionālās, ANO un ES sankcijas? ASV OFAC sankcijas ir jāievēro, ja uzņēmums nevēlas risku, ka pret to, tā īpašniekiem vai amatpersonām ASV nosaka sekundārās sankcijas vai veic citus pretpasākumus. Latvijas finanšu iestādes ievēro ASV OFAC sankcijas un neveic finanšu darījumu starpniecību (pārskaitījumus), ja līdzekļu saņēmējs vai nosūtītājs atrodas ASV OFAC sankciju sarakstā, un tas var ietekmēt iespēju izpildīt ar šādu sankciju subjektu noslēgtus līgumus. Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) kā kompetentā institūcija nosaka finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem kritērijus, pēc kādiem noteikt Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts (NATO) noteiktās sankcijas, kuras būtiski ietekmē finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku vai finanšu un kapitāla tirgus intereses, kā arī nosaka finanšu un kapitāla...

Nodokļu maksātāju pienākumi un ierobežojumi attiecībā uz skaidrās naudas darījumiem ir noteikti 1995. gada 2. februāra Latvijas Republikas likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. pantā. Jau no 1995. gada nodokļu maksātājiem ir uzlikts pienākums deklarēt darījumus skaidrā naudā, bet 2007. gadā tika ievests aizliegums veikt darījumus skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz likumā noteikto summu. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 30. pants vairākkārt tika grozīts, samazinot darījumu summas un nosakot papildus ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Patlaban ir aizliegts veikt darījumus skaidrā naudā, kuru summa pārsniedz 7200 EUR. Sākotnēji aizliegums bija noteikts tikai nodokļu maksātājiem, kas veic saimniecisko darbību, bet 2017. gadā likumā veikti grozījumi, nosakot, kā arī fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa pārsniedz 7200 EUR (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās). Nodokļu maksātāju pienākums deklarēt darījumus skaidrā naudā ir noteikts Ministru kabineta 2007. gada 10. aprīļa noteikumos...

Biedrības “Business Against Shadow Economy” (BASE) un Krišjāņa Valdemāra fonda veiktajā pētījumā “Iedzīvotāju parādsaistību apjoms un ietekme uz aplokšņu algu izplatību Latvijā” noskaidrojies, ka katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas tiem izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi rodas risks, ka šie cilvēki vēlēsies saņemt algu aploksnē, palielinot ēnu ekonomiku Latvijā. Vislielākais risks aplokšņu algu saņemšanai ir ekonomiski aktīviem šķirtiem vīriešiem vecumā no 25 līdz 40 gadiem, kuri izvairās no alimentu maksāšanas un to piedziņa tiek veikta ar zvērinātu tiesu izpildītāju starpniecību. Augsts risks aplokšņu algu saņemšanai ir arī cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, jo algotais darbs ir papildu ienākumi pensijai, bet vienlaikus tas var būt ierobežojums pabalstu saņemšanai. Kā norādīts pētījumā, analizējot cilvēku motivāciju strādāt algotu darbu, jāņem vērā arī Civilprocesa likumā noteiktās summas, pret kurām nevar tikt vērsta piedziņa. Visnelabvēlīgākais risinājums parādniekam ir uzturlīdzekļu piedziņas gadījumā, jo tiek piedzīti visi...

Valsts prezidents Egils Levits 28. novembrī ir izsludinājis likumu“Par valsts budžetu 2020. gadam”, kas stāsies spēkā nākamgad 1. janvārī, un to pavadošos likumus. 2020. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,9 miljardu, bet izdevumi 10 miljardu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests vērš uzmanību, ka oficiāli izsludināti ir Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", Grozījums likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumi Nr. 555 “Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi””. Finanšu ministrija infografikā skaidro, kur nonāks katrs cents no viena nodokļos samaksātā eiro. Piemēram, vairāk nekā trešdaļa jeb 37,9 centi no viena nodokļos samaksātā eiro 2020. gadā tiks novirzīti iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai jeb tādiem izdevumiem kā iedzīvotāju slimības, invaliditātes, vecuma, ģimenes un bezdarbnieku pabalsti. Veselībai no viena nodokļos...