FINANSES

Dividendes ir jebkuras uzņēmējdarbības mērķis vai dalībnieka ienākums no ieguldītajiem līdzekļiem. Lai pareizi sadalītu dividendes, ir jāievēro noteiktas prasības un noteikumi. Šajā rakstā ir apkopoti svarīgākie nosacījumi dividenžu sadalei, kā arī pievērsta uzmanība nodokļu piemērošanai, sadalot dividendes 2019. gadā. Komerclikuma 161. pants nosaka, ka dividendes izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai tikai naudā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali. Dividendes nedrīkst noteikt, aprēķināt un izmaksāt, ja sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par pamatkapitālu. Komerclikums nenosaka pienākumu izmaksāt dividendes katru gadu, tomēr dividenžu izmaksai ir noilgums, t.i., ja 10 gadu laikā dividendes nav izņemtas, tad tās pāriet sabiedrības īpašumā. Saskaņā ar nodokļu normatīvajiem aktiem, respektīvi, ar Uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma (turpmāk – UIN likums) pirmā panta 9. punktu, dividendes ir ienākumi naudā vai citās lietās no akcijām vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties šīs komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē. Tas nozīmē, ka komercsabiedrības dalībniekam, sadalot peļņu, rodas ienākums...

Lai Latvijas mazo un vidējie uzņēmumi (MVU) celtu konkurētspēju, Ministru kabinets 27. augusta sēdē atbalstīja Norvēģijas finanšu instrumenta programmas projektu “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi” (turpmāk – MVU programma), kā arī pieņēma rīkojuma projektu "Par Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi". kurā iekļauti sasniedzamie programmas mērķi un rezultatīvie rādītāji, finansējuma sadalījums un programmas aktivitāšu apraksts. MVU programmas koncepcija paredz atbalsta sniegšanu komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā trīs prioritārajās jomās: zaļā inovācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (turpmāk – IKT), dzīves kvalitāti uzlabojošas tehnoloģijas (welfare technology). MVU programmas kopējais finansējums ir 14 705 532 EUR, t.sk. Norvēģijas finanšu instrumenta piešķīrums 12 500 000 EUR un programmas nacionālais līdzfinansējums 2 205 532 EUR. Paredzēts, ka komersantiem atbalsts šīs programmas ietvaros būs pieejams 2020.gada otrā pusē. Programmas ieviešanu nodrošinās LIAA un tā tiks īstenota līdz 2024.gada 30.aprīlim. MVU programmas ietvaros būs pieejami...

Lai pilnveidotu ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas sektora darbības regulējumu, Latvijas Bankas padome pieņēmusi vairākus normatīvos aktus, kas vieš izmaiņas ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas sektora darbības regulējumā. Izmaiņas bija nepieciešamas saistībā ar Saeimā 2019. gada 13. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Līdz ar to Latvijas Banka turpina pilnveidot savu pārraugāmo jomu regulējumu atbilstoši aktualizētajām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas (potenciālo masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas vai izplatīšanas) finansēšanas novēršanas normu prasībām. Grozījumi esošajos noteikumos Ar grozījumiem Latvijas Bankas 2009. gada 13. maija "Ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas noteikumos" tiek precizēts ārvalstu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas licencēšanas mērķis, nosakot, ka tas ir arī starptautiskajās un Latvijas nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildes nodrošināšana. Noteikumu normas, kas skar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma...

Latvijas banka ir sagatavojusi pārskatu par starpbanku maksājumu sistēmu darbību, maksāšanas līdzekļu attīstību un citām būtiskām bezskaidrās naudas norēķinu jomām, kas atklāj, ka 2019. gada 1. pusgadā Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, Latvijas Banka, "Latvijas Pasts" un Valsts kase) veica 262.1 miljonus klientu bezskaidrās naudas maksājumu 92.8 miljrardu eiro kopapjomā. Salīdzinājumā ar 2018. gada 2. pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 4.1%, savukārt maksājumu kopapjoms samazinājās par 5.6%. Vidēji dienā veikti 1.4 milj. maksājumu 512.6 milj. eiro apjomā. Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (64.4% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (35.4% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita). Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2019. gada 1. pusgada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.2 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju. Iedzīvotājiem bija pieejami 41.9...

Ministru kabinets (MK) 20. augustā apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotos grozījumus MK 2018. gada 7. augusta noteikumos “Remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība”. Jaunās izmaiņas paredz palielināt remigrantiem pieejamo finansējuma apmēru saimnieciskās darbības īstenošanai visā Latvijā, tostarp, Rīgā. Atbalsts (granta veidā) remigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai un īstenošanai pirmo reizi tika sniegts 2018. gadā. Šis atbalsts ir svarīgs, jo cilvēkiem, kuri atgriežas Latvijā no ilgstošas prombūtnes un vēlas uzsākt savu saimniecisko darbību, ir mazāk iespēju pretendēt un saņemt atbalstus no citām valstī paredzētām atbalsta programmām. Tādējādi remigrācijas atbalsta finansējums palīdz uzsākt un attīstīt savu uzņēmējdarbību, remigrantiem atgriežoties uz dzīvi Latvijā. Lai sniegtu atbalstu turpmāk, kā arī, ņemot vērā prioritārā pasākuma “Atbalsta pasākums remigrācijas veicināšanai “Reģionālās remigrācijas koordinators”” ietvaros piešķirto finansējumu, bija nepieciešams aktualizēt un precizēt spēkā esošo normatīvo regulējumu. Šī brīža demogrāfiskā situācija un iedzīvotāju skaita prognozes liecina, ka nepieciešami tādi reģionālās attīstības pasākumi, kas veicinātu iedzīvotāju...

Finanšu pieejamība Latvijā ir drīzāk slikta vai ļoti slikta – norāda 42,5% uzņēmēju. Nedaudz mazāk jeb 39,1% norāda, ka situācija šajā jomā ir drīzāk laba vai ļoti laba, bet 18,3% atbild – grūti sniegt konkrētu vērtējumu, liecina Turības Biznesa indeksa dati. Kopumā uzņēmēji šim biznesa vidi ietekmējošam faktoram snieguši negatīvu vērtējumu (indekss -6,7). Analizējot datus reģionālā griezumā, secināts, ka vispozitīvāk situāciju vērtē Rīgas un Kurzemes reģiona uzņēmēji (41% finanšu pieejamību vērtē kā ļoti labu vai drīzāk labu), nedaudz negatīvāka situācija ir Vidzemē – tur finanšu pieejamību kā ļoti labu vai drīzāk labu vērtē 40% uzņēmēju. Tam seko Zemgale (39%), Pierīga (37%) un Latgale (36%). Vērtējot uzņēmēju viedokli dažādās nozarēs, secināts, ka visnegatīvāk situāciju vērtē būvniecības nozares uzņēmēji – tikai 17% norādījuši, ka finanšu pieejamība ir drīzāk laba vai ļoti laba. Ražošanas nozarē šādu viedokli pauž 35,3% uzņēmēju, pakalpojumu nozarē – 42%, savukārt tirdzniecības nozarē – 43%. “Ja salīdzinām situāciju ar periodu pirms...

Latvijas līzinga devēju asociācijas (LLDA) biedri sadarbībā ar kolēģiem Igaunijā un Lietuvā ieviesuši vienotu nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzi, kuras mērķis ir novērst dubultās finansēšanas iespēju – viena un tā paša objekta finansēšanu vairākās līzinga kompānijās vienlaicīgi Baltijas reģionā. Datu bāzes ieviešanas brīdī tiešsaistes datu bāzē bija ap 35 000 dažādu veidu nereģistrējamu aktīvu vienību, kā piemēram, dažāda veida uzkarināmā lauksaimniecības tehnika, ekskavatori, medicīnas, poligrāfijas un metālapstrādes iekārtas u.c. Pēc visu līzinga sabiedrību aktīvu ievadīšanas datu bāzē, paredzamais vienību skaits varētu sasniegt ap 100 000. Turpmāk, pirms darījuma noslēgšanas ar klientu, katrai līzinga kompānijai būs iespēja tiešsaistē pārbaudīt, vai konkrētais objekts jau nav finansēts kādā citā līzinga kompānijā kādā no Baltijas valstīm. Par nereģistrējamo objektu tiek dēvēts līzinga objekts, ko nav iespējams identificēt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras reģistros. “Mums, kā līzinga devējiem, pastāv risks nofinansēt vienu un to pašu objektu atkārtoti, jo iepriekš nav bijusi...

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) informē, ka, ņemot vērā to, ka apturēta AS “PNB Banka” darbība, no 16. augusta pārtraukta pensiju un pabalstu izmaksu uz klientu kontiem AS “PNB Banka”. Lai turpmāk nodrošinātu VSAA pakalpojumu saņemšanu, VSAA aicina pensiju un pabalstu saņēmējus informēt par savu kontu citā bankā vai paziņot pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu. Iesniegumu par konta maiņu var iesniegt klātienē jebkurā VSAA nodaļā, Vienotajos valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas centros, nosūtīt elektroniski, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu, uz e-pastu [email protected] vai iesniegt, izmantojot e-pakalpojumu portālā www.latvija.lv Iesniegums iestādei. Pēc iesnieguma par jauno kontu saņemšanas VSAA pēc 16. augusta aizturētos pensiju un pabalstu maksājumus divu līdz trīs nākamo darba dienu laikā pārskaitīs uz jauno kontu. Pensiju un sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem ir iespēja izvēlēties arī maksājumu piegādi dzīvesvietā, ko pašlaik nodrošina Latvijas Pasts. Garantēto atlīdzību paredzēts sākt izmaksāt klientiem no 22.augusta

Fiziskās personas, kurām ir zemi ienākumi un neliels parādsaistību apmērs, noteiktā kārtībā varētu tikt atbrīvoties no parādsaistībām. To paredz Valsts sekretāru sanāksmē 15. augustā izsludināta Tieslietu ministrijas izstrādātā septiņu likumprojektu pakete. Ministrija sagatavojusi jaunu likumprojektu "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likums", kā arī grozījumus vairākos jau šobrīd esošos normatīvajos aktos - Civilprocesa likumā, Maksātnespējas likumā, likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, Notariāta likumā, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Jaunais regulējums būs piemērojams ierobežotam likumā noteiktam fizisko personu lokam, ar parādsaistību kopējo apmēru no 2 000 līdz 5 000 eiro, ko drīkstēs veidot noteikta veida parādsaistības. Pieteikumu par atbrīvošanu no parādsaistībām vērtēs zvērināts notārs, taču pirms pieteikuma izskatīšanas fiziskai personai būs pienākums apgūt finanšu pratības kursus. Šobrīd Maksātnespējas likumā ietvertais fiziskās personas maksātnespējas process ir salīdzinoši dārgs un nav piemērojams personām ar parādsaistību apjomu līdz 5 000 eiro. Tādējādi personām ar zemiem ienākumiem nav iespēju tiesiski risināt to...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ārkārtas sēdē 15. augustā ir pieņēmusi lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu AS “PNB Banka” un lēmusi par noguldījumu nepieejamību. Šāds solis sperts pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) kā PNB Banka tiešais uzraugs lēmusi atzīt PNB Banku par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde (SRB) ir pieņēmusi lēmumu neveikt AS “PNB Banka” noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību. FKTK lēmums paredz, ka 15.08.2019. plkst. 21.00 bankai pilnībā jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu. Tas nozīmē, ka AS “PNB Banka” karšu, internetbankas maksājumu un bankomātu darbība ir apturēta. FKTK darīs visu iespējamo, lai izveidotu ērtāko un efektīvāko risinājumu, un pēc iespējas ātrāk klientiem sāktu garantētās atlīdzības izmaksu – līdz 100 000 eiro. Garantēto...

Pašvaldību kapitālsabiedrības varēs pretendēt uz Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējumu, lai saņemtu atbalstu primāro aprūpes centru izveidei, paredz 13.augustā valdības sēdē atbalstītie Veselības ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz paplašināt pretendentu loku, kuri var pieteikties uz ERAF līdzfinansējumu ģimenes ārstu prakšu attīstībai. Lai uzlabotu pacientiem veselības aprūpes pieejamību, ģimenes ārstu prakšu attīstībai ir iespējams piesaistīt ES finansējumu no 8 000 līdz 10 000 eiro (uz vienu praksi) individuālo ģimenes ārstu prakšu un sadarbības prakšu attīstībai un līdz 30 000 eiro (uz vienu praksi) primāro aprūpes centru attīstībai. Ar ES struktūrfondu atbalstu plānots atbalstīt vismaz 535 ģimenes ārstu prakšu attīstību ar mērķi uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, attīstot veselības aprūpes infrastruktūru. Ģimenes ārstiem tiek dota iespēja iegādāties gan medicīniskās tehnoloģijas, gan mēbeles, gan saimnieciskās ierīces un aprīkojumu, kā arī informācijas tehnoloģiju aprīkojumu. Tāpat projektu ietvaros ir atbalstāma būvniecība un ar to saistītās izmaksas. Kopš 25.februāra, kad varēja sākt pieteikties...

Šī gada 11.augustā, TV 3 raidījuma “SuperBingo” laikā noskaidroti Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotās “Čeku loterijas” naudas balvu ieguvēji. No pirmajai “Čeku loterijas” izlozei reģistrētajiem 1 731 070 čekiem izlozētas 54 naudas balvas, tai skaitā galvenais laimests - 10 000 eiro, kā arī 72 papildu balvas, ko sarūpējuši uzņēmumi – VID Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki. Izlozes rezultāti publicēti tīmekļvietnē www.cekuloterija.lv un www.latloto.lv. Visiem laimīgajiem, kuru reģistrētais čeks ir laimējis kādu no balvām, 30 dienu laikā no izlozes rezultātu publicēšanas dienas ir jāpiesakās Valsts ieņēmumu dienestā un jāuzrāda reģistrētā čeka oriģināls. To var izdarīt gan elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), gan ierodoties klātienē jebkurā no VID klientu apkalpošanas centriem visā Latvijā. Čeku loterijas laimestiem iedzīvotāju ienākuma nodokli nepiemēro. VID pozitīvi vērtē gan pirmās Čeku loterijas norisi, gan iedzīvotāju aktivitāti. “Tik liels skaits reģistrēto maksājuma dokumentu pirmajai izlozei ir patīkams pārsteigums, un tas apliecina iedzīvotāju uzticēšanos valstij. Jau pirmajā Čeku loterijas mēnesī...

Šā gada pirmajos septiņos mēnešos kopā inflācijas līmenis Latvijā sasniedza 3,1%, un to joprojām visbūtiskāk ietekmēja ar mājokli saistīto preču un pakalpojumu cenu kāpums. Taču, ņemot vērā zemākus dabasgāzes tarifus gada otrajā pusē, šai ietekmei nākamajos mēnešos vajadzētu mazināties. Sagaidāms, ka gada otrajā pusē inflācija turpinās mazināties, ko papildus noteiks zemāks akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam, kā arī zemākas naftas cenas. Finanšu ministrija prognozē, ka vidējā inflācija Latvijā šogad būs 2,8%. Centrālā statistikas pārvalde (CSP)savukārt informē, ka patēriņa cenas Latvijā šā gada jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir samazinājušās par 1,0%, Jūlijā parasti tiek reģistrēts lielākais patēriņa cenu kritums visa gada laikā, ko nosaka sezonālie faktori, un šogad šis cenu samazinājums bijis viens no straujākajiem. Salīdzinājumā ar jūniju cenas visvairāk samazinājušās apģērbiem un apaviem – par 8,3%, ko noteica vasaras sezonas izpārdošanas. Būtisku ietekmi uz kopējo cenu kritumu šā gada jūlijā radīja arī pārtikas cenu samazināšanās par 1,2%, īpaši dārzeņu cenu kritums par...

Aizsardzības ministrija izsludinājusi otro grantu projektu konkursu, kurā aicināti piedalīties Latvijā reģistrēti komersanti. Grantu projektu iesniegšanas termiņš ir šī gada 16. septembris plkst. 17:00. Granti tiks piešķirti ar aizsardzības nozari saistītu produktu projektu īstenošanai, kā arī aizsardzības un drošības industrijā ietilpstošo mazo un vidējo uzņēmumu inovāciju veicināšanai. 2019. gadā izsludinātā grantu konkursa kopējais pieejamais Aizsardzības ministrijas līdzfinansējums ir 350 000 eiro, ievērojot de minimis principu. Atbalsta īpatsvars vienam projektam ir 50% no attiecināmajām izmaksām, ko var palielināt līdz 75%, ja projekts paredz pētniecības iestāžu iesaisti vai to pētnieciskā darba rezultātu izmantošanu, veicinot tehnoloģiju pārnesi, kā arī sadarbību ar pētniecības iestādēm. Grantu projektu programmas mērķis ir paaugstināt Latvijas aizsardzības un drošības jomas komersantu konkurētspēju, eksportspēju un inovāciju spējas, kā arī sadarbību ar pētniecības institūcijām militāru vai divējādas pielietojamības produktu un tehnoloģiju izstrādē. 21. augustā plkst. 14.00 Latvijas Kara muzejā notiks informatīvs seminārs, kurā interesentiem būs iespēja uzdot jautājumus par grantu konkursu. Interesentus lūdz...

No 7. augusta bankas Citadele un un SEB bankas klienti var veikt maksājumus citām privātpersonām, izmantojot tikai tālruņa numuru. Lai izmantotu jauno pakalpojumu, jāreģistrējas Latvijas Bankas izveidotajā un uzturētajā Zibsaišu reģistrā ar banku mobilo lietotni. Bankas klientam, iekļaujot savu numuru Zibsaišu reģistrā ar mobilās lietotnes palīdzību, konta numurs tiek piesaistīts tālruņa numuram. Līdz ar to turpmāk, pārskaitot naudu uz šo tālruņa numuru, summa nonāks attiecīgajā kontā. Lai maksātu uz tālruņa numuru, Citadeles klientam, piemēram, nav obligāti jābūt reģistrētam Zibsaišu reģistrā, tomēr reģistrācija ir jāveic naudas saņēmējam. Latvijas Banka informē, ka vienam mobilā tālruņa numuram var tikt piesaistīts tikai viens konta numurs, savukārt viens konta numurs var tikt piesaistīts vairākiem mobilā tālruņa numuriem. Banku klienti paši ar savas bankas starpniecību iekļauj savu mobilā tālruņa numuru Zibsaišu reģistrā, tādā veidā dodot iespēju citiem veikt viņiem maksājumus daudz ērtāk. Zibsaišu reģistra pakalpojumi tiek nodrošināti visiem Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS sistēmas) dalībniekiem, kā arī...