FINANSES

No 7. līdz 8. novembrim Finanšu ministrijas pārstāvji piedalās Eirogrupas un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas notiek Briselē, Beļģijā. ECOFIN sanāksmes laikā plānots diskutēt un panākt vienošanos par akcīzes nodokli, ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) saistīto maksājumu datu pārvaldību un apmaiņu un grozījumiem direktīvā par PVN kopīgo sistēmu attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem. Priekšlikumu mērķis ir samazināt krāpšanu saistībā ar PVN e-komercijā, nodrošinot nodokļu iestādēm efektīvus un iedarbīgus instrumentus neatbilstīgu uzņēmumu atklāšanai, kā arī palīdzēt izveidot vidi, kas veicina mazo uzņēmumu izaugsmi, samazinot mazajiem uzņēmumiem PVN saistību izpildes izmaksas un konkurences kropļojumus. Ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) darbu pie starptautisko nodokļu noteikumu izmaiņām, ko radījusi ekonomikas digitalizācija, ECOFIN sanāksmes laikā finanšu ministri tiks iepazīstināti ar esošo situāciju no ES perspektīvas un pārrunās aktuālo situāciju ar digitālajiem nodokļiem

Kapitāls uzņēmumā parasti ir jāsaista ar tā cenu. Ja kapitālu var klasificēt kā pašu kapitālu un aizņemto kapitālu, tad kā vienam, tā otram var noteikt cenu. Kas ir kapitāla cena (the cost of capital)? Var aprēķināt cenu: 1) aizņemtajam kapitālam (aizņemtā kapitāla cena); 2) pašu kapitālam (pašu kapitāla cena). Kapitāla cenas un vidējās svērtā kapitāla cenas (Weighted Average Cost of Capital, WACC) aprēķināšanu pagājušā gadsimta vidū plaši aprakstīja amerikāņu profesori Franco Modigliani un Merton Miller. Savā laikā Modigliani un Millers publicēja virkni dokumentu, daudz apsprieda šos jautājumus. Mūsu dienās šī teorija ir plaši pielietota un populāra. Ir izstrādātas arī dažādas jaunas alternatīvas metodes kapitāla avotu (komponenšu) cenas aprēķināšanai. Kas ir kapitāla cena? Tā ir maksa par kapitālu, ko maksā kapitāla ņēmējs (uzņēmums, kurš piesaista kapitālu) kapitāla devējam (fiziskai vai juridiskai personai, kura dod šo kapitālu). Piemēram, kredīta procenti. Daļu no saistībām uzņēmumā ir iespējams saistīt ar tā cenu. Tā, piemēram, saistības, kuras...

Bankām un citām finanšu iestādēm precizētas vairākas prasības klientu kontu pārbaudei, skarot arī gadījumus, kad par kontu jāziņo nodokļu administrācijām. Piemēram, turpmāk bankām jāziņo būs arī par tiem juridisko personu kontiem, kuriem mainījušies kādi apstākļi, bet to turētājs neiesniedz jaunu informāciju, kas pamato, ka iepriekš iesniegtā informācija joprojām ir pareiza. To paredz valdības 29. oktobrī pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 5.janvāra noteikumos Nr.20 "Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem". Grozījumi noteikumos precizē, kādos gadījumos finanšu iestāde nedrīkst paļauties uz klienta sniegtajām ziņām (apliecinājumu vai dokumentāriem pierādījumiem), ja ir aizdomas, ka tās varētu būt nepatiesas. Proti, uz klienta sniegto apliecinājumu nevar paļauties gadījumā, ja: šis apliecinājums nav pilnīgs attiecībā uz tajā norādīto informāciju (nesniedz visu nepieciešamo informāciju) apliecinājumā ir informācija, kas nonāk pretrunā ar citu klienta sniegto informāciju finanšu iestādei ir informācija par citu klienta kontu, kas ir pretrunā ar...

Ministru kabineta sēdē 29. oktobrī apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 29. marta noteikumos Nr.245 “Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai”, lai pilnveidotu Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzraudzības funkciju un nodrošinātu, ka, sniedzot patērētāju kreditēšanas pakalpojumu, tiek novērsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kā arī terorisma un proliferācijas finansēšana. Līdz ar grozījumiem MK noteikumos noteikts, ka turpmāk, lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, kapitālsabiedrībai būs jāizstrādā kārtība, kādā tā izvērtē piesaistītā finansējuma atbilstību Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas prasībām un piesaistītā finansējuma tiesisko izcelsmi. Šāda prasība komersantam uzliek pienākumu pārbaudīt ne tikai klientus, bet arī savus sadarbības partnerus. Ja kapitālsabiedrība nespēs pierādīt, ka līdzekļiem ir tiesiska izcelsme, licenci saņemt nevarēs. Turklāt, komersantam divas reizes gadā būs jāsniedz PTAC informācija par piesaistītā finansējuma (līdzekļu) apmēru un tiesisko izcelsmi, kā arī informāciju par atpakaļ atgriezto finansējumu iepriekšējā pusgadā. PTAC veic uzraudzību arī...

Lai nodrošinātu norēķinu pakalpojumu sniedzēju un elektroniskās komercijas tirgotāju vienmērīgu pāreju uz stingrās klientu autentifikācijas* (SCA) metodēm un pastāvīgu patērētāju spēju veikt maksājumu karšu darījumus e-komercijā, Eiropas Banku iestāde (EBI) ir noteikusi papildu termiņu SCA prasību ieviešanas pabeigšanai visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Otrā Maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2) un ar to saistītie regulatīvie tehniskie standarti (ietverti Regulā Nr. 2018/389) sākotnēji noteica, ka līdz 14.09.2019. maksājumu pakalpojumu sniedzējiem obligāti jāievieš risinājumi, kas nodrošina SCA piemērošanu karšu darījumos e-komercijā. Ņemot vērā karšu maksājumu un darījumu izpildes procesa sarežģītību, lielākajai daļai ES maksājumu pakalpojumu sniedzēju, kas nodrošina e-komercijas maksājumu karšu darījumus, un tirgotājiem nav izdevies savlaicīgi sagatavoties jaunajām prasībām. Šī iemesla dēļ EBI ir pagarinājusi termiņu SCA prasību ieviešanai līdz 31.12.2020. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) aicina Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzējus, kuri izmantos pagarinājumu SCA prasību ieviešanai maksājumu karšu darījumiem e-komercijā, iepazīties ar EBI sagatavoto informāciju un plānotajiem pasākumiem. FKTK tuvākajā laikā plāno...

2019. gada deviņos mēnešos Finanšu izlūkošanas dienests (FID) izdevis 266 iesaldēšanas rīkojumus, kā rezultātā iesaldēti iespējami noziedzīgi iegūti līdzekļi 212,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 183% vairāk nekā 2018. gadā, kad deviņos mēnešos tika iesaldēti iespējami noziedzīgi iegūti līdzekļi 75 miljonu eiro apmērā. Šajā laika posmā iesaldēti arī seši nekustamie īpašumi un izdoti 24 rīkojumi par finanšu instrumentu iesaldēšanu. FID darbības rezultāti šī gada deviņos mēnešos ir ievērojami pieauguši, turklāt progress ir vērojams visās jomās, uzskata FID priekšniece Ilze Znotiņa. FID līdz šim paveiktais un dienesta darbības rezultāti liecina par pozitīvām pārmaiņām, kas pakāpeniski ienāk finanšu nozarē. Šī gada trīs ceturkšņos no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem FID saņēmis 3968 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un 21 627 par neparastiem darījumiem. Salīdzinoši 2018. gada deviņos mēnešos saņemti 5390 ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem un 17 458 par neparastiem darījumiem. 2019. gada deviņos mēnešos FID saņēmis 10...

Amerikas Savienoto valstu (ASV) Ārvalstu aktīvu kontroles birojs ( OFAC) 15. oktobrī noteicis sankcijas pret Turcijas aizsardzības ministru, iekšlietu ministru un enerģētikas un dabas resursu ministru, kā arī pret Turcijas Aizsardzības ministriju un Enerģētikas un dabas resursu ministriju, informē Ārlietu ministrija. Sankcijas noteiktas, ņemot vērā drošības situāciju Sīrijas ziemeļaustrumos. Saskaņā ar Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas šā gada 29. janvāra noteikumiem "Sankciju riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi" ASV OFAC sankcijas Latvijā ievēro finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki, tai skaitā bankas, un ka ASV OFAC sankcijas tiek ievērotas publiskās un privātās partnerības jomā un Eiropas Savienības fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības jomā. ASV ir izteikušas brīdinājumu, ka jebkurš, kurš veiks finanšu pārskaitījumus sankcionētajām personām, arī var tikt pakļauts ASV OFAC sankcijām. Līdz ar to ĀM lūdz ņemt vērā šo papildu risku, kā arī vērš uzmanību, ka jau noslēgto līgumu izpilde ar ASV OFAC sankcionētām personām var...

BILANCES AKADĒMIJAS semināru videoierakstu klāsts papildināts ar jaunu E-semināru "Piemērotākā uzņēmējdarbības forma mazajiem uzņēmējiem (pašnodarbinātajiem, IK, IU īpašniekiem) nodokļu sloga mazināšanai". Seminārā apskatīts SIA, IK, IU un pašnodarbinātas personas saimnieciskās darbības, nodokļu un grāmatvedības prasību salīdzinājums lai izprastu kuros gadījumos attiecīgā uzņēmējdarbības forma ir piemērotāka. Ar praktiskiem piemēriem un aprēķiniem lektore pamato, kuriem uzņēmumiem būtu ieteicams mainīt uzņēmējdarbības formu jau 2019. gadā. Semināru vadīja Dr.oec. INGUNA LEIBUS, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Semināra ieraksts tika veikts 2019. gada 25 septembrī. Videoieraksts sastāv no 4 daļām ar kopējo garumu ~220 min. Šeit Jūs varat noskatīties demonstrācijas ierakstu:  Pilna semināra video ieraksta piekļuve iegādājama šeit! Cena žurnālu abonentiem: €39+ PVN, pārējiem: €49+ PVN Vairāk informācijas, sazinoties ar Klientu servisu, tālr. 67606110, e-pasts: [email protected].

Ja uzņēmums vēlas attīstīties un paplašināt darbību un tam ir nepieciešams papildu kapitāls, tad faktiski ir divas galvenās iespējas, kā to piesaistīt: pirmkārt, izmantojot iekšējus avotus (piemēram, palielinot pamatkapitālu, piesaistot jaunus investorus, reinvestējot tīro peļņu uzņēmējdarbības attīstībā), un otrkārt, uzņēmums papildus nepieciešamo kapitālu iegūst, to aizņemoties, proti, papildu kapitālu var veidot uz aizņemtā kapitāla rēķina. Ko labāk izvēlēties – pašu kapitālu vai aizņemto kapitālu? Pašu kapitāla rentabilitātes jeb atdeves (ROE rādītāja) nozīmīgums finanšu lēmumu pieņemšanā var būt būtisks. Izvēloties pašu kapitālu uzņēmuma kopējā kapitāla palielināšanai un uzņēmējdarbības paplašināšanai, uzņēmums, iespējams, izvēlas konservatīvāku un piesardzīgāku veidu, kā ar mazākiem finanšu riskiem piesaistīt kapitālu. Tas ir arī relatīvi lētākais veids, kā piesaistīt kapitālu. Uzņēmumam tas nozīmēs arī mazākus finanšu riskus un lielāku finanšu neatkarību. Savukārt, izvēloties aizņemto kapitālu uzņēmuma kopējā kapitāla palielināšanai un uzņēmējdarbības paplašināšanai, uzņēmums izvēlas palielināt savus finanšu riskus un atkarību no ārējiem kreditoriem, bet paralēli tam tas var paaugstināt pašu kapitāla...

Aizvadītajā nedēļā notika Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) Valdes sēde, kurā tika nolemts neatbalstīt 2020. gada valsts budžeta un 2020. - 2022. gada vidējā termiņa budžeta projektu. Pieņemot šādu lēmumu, LBAS Valde ņēma vērā, ka valdība saskaņā ar SDO Konvenciju Nr. 144 "Par trīspusējām konsultācijām starptautisko darba tiesību normu piemērošanas sekmēšanai" (Latvijā ratificēta), izstrādājot 2020. gada valsts budžetu un 2020. - 2022. gada vidējā termiņa budžetu, neievēro sociālā dialoga pamatprincipus, un sociālos partnerus iepazīstina ar jau pieņemtiem lēmumiem, kā arī tiek pārkāpti spēkā esoši likumi par izglītības un veselības nozares finansējumu. Arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē LBAS neatbalstīja valsts budžeta projektu, uzsverot neizpildītos solījumus izglītības, zinātnes, veselības aprūpes jomās, kā arī sociālā dialoga trūkumu. LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: "Protams, ka valdība var pieņemt lēmumus, bet vispirms tai ir jādiskutē ar sociālajiem partneriem, un tikai tad partijām savā starpā. Nevis jāinformē sociālie partneri par jau pieņemtiem lēmumiem, kurus grozīt gandrīz praktiski nav...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka 2018. gada 1. novembrī Saeimā ir pieņemti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas stājās spēkā 2018. gada 28. novembrī. Ar grozījumiem ir precizēts likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta trešās daļas 9. punkts, paredzot turpmāk obligāto pienākumu komercsabiedrībām, kooperatīvām sabiedrībām un citām privāto tiesību juridiskajām personām informēt VID par atvērtajiem maksājumu kontiem ārvalsts maksājumu iestādēs vai ārvalsts elektroniskās naudas iestādēs. Nodokļu maksātāja pienākums ir deklarēt VID ne tikai ārvalsts kredītiestādēs atvērtus norēķinu kontus (tajā skaitā Paypal un Revolut1), bet arī maksājumu sistēmās (piemēram, Paysera un citas) atvērtus maksājumu kontus 30 dienu laikā pēc to atvēršanas. VID norāda, ka komercsabiedrība, kooperatīvā sabiedrība vai cita privāto tiesību juridiskā persona informāciju par ārvalstīs atvērtajiem pieprasījuma noguldījumu kontiem, ārvalstīs maksājumu iestādē vai elektroniskās naudas iestādē atvērtajiem maksājumu kontiem var iesniegt, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Šajā gadījumā VID EDS ir jāaizvēlas nestrukturētais dokuments “Informācija Valsts ieņēmumu dienestam”...

Dividendes ir jebkuras uzņēmējdarbības mērķis vai dalībnieka ienākums no ieguldītajiem līdzekļiem. Lai pareizi sadalītu dividendes, ir jāievēro noteiktas prasības un noteikumi. Šajā rakstā ir apkopoti svarīgākie nosacījumi dividenžu sadalei, kā arī pievērsta uzmanība nodokļu piemērošanai, sadalot dividendes 2019. gadā. Komerclikuma 161. pants nosaka, ka dividendes izmaksā dalībniekam proporcionāli viņam piederošo daļu nominālvērtību summai tikai naudā, pamatojoties uz lēmumu par peļņas sadali. Dividendes nedrīkst noteikt, aprēķināt un izmaksāt, ja sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par pamatkapitālu. Komerclikums nenosaka pienākumu izmaksāt dividendes katru gadu, tomēr dividenžu izmaksai ir noilgums, t.i., ja 10 gadu laikā dividendes nav izņemtas, tad tās pāriet sabiedrības īpašumā. Saskaņā ar nodokļu normatīvajiem aktiem, respektīvi, ar Uzņēmuma ienākuma nodokļa likuma (turpmāk – UIN likums) pirmā panta 9. punktu, dividendes ir ienākumi naudā vai citās lietās no akcijām vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties šīs komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē. Tas nozīmē, ka komercsabiedrības dalībniekam, sadalot peļņu, rodas ienākums...

Lai Latvijas mazo un vidējie uzņēmumi (MVU) celtu konkurētspēju, Ministru kabinets 27. augusta sēdē atbalstīja Norvēģijas finanšu instrumenta programmas projektu “Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi” (turpmāk – MVU programma), kā arī pieņēma rīkojuma projektu "Par Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas "Uzņēmējdarbības attīstība, inovācijas un mazie un vidējie uzņēmumi". kurā iekļauti sasniedzamie programmas mērķi un rezultatīvie rādītāji, finansējuma sadalījums un programmas aktivitāšu apraksts. MVU programmas koncepcija paredz atbalsta sniegšanu komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā trīs prioritārajās jomās: zaļā inovācija, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (turpmāk – IKT), dzīves kvalitāti uzlabojošas tehnoloģijas (welfare technology). MVU programmas kopējais finansējums ir 14 705 532 EUR, t.sk. Norvēģijas finanšu instrumenta piešķīrums 12 500 000 EUR un programmas nacionālais līdzfinansējums 2 205 532 EUR. Paredzēts, ka komersantiem atbalsts šīs programmas ietvaros būs pieejams 2020.gada otrā pusē. Programmas ieviešanu nodrošinās LIAA un tā tiks īstenota līdz 2024.gada 30.aprīlim. MVU programmas ietvaros būs pieejami...

Lai pilnveidotu ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas sektora darbības regulējumu, Latvijas Bankas padome pieņēmusi vairākus normatīvos aktus, kas vieš izmaiņas ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas sektora darbības regulējumā. Izmaiņas bija nepieciešamas saistībā ar Saeimā 2019. gada 13. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Līdz ar to Latvijas Banka turpina pilnveidot savu pārraugāmo jomu regulējumu atbilstoši aktualizētajām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas (potenciālo masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas vai izplatīšanas) finansēšanas novēršanas normu prasībām. Grozījumi esošajos noteikumos Ar grozījumiem Latvijas Bankas 2009. gada 13. maija "Ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas noteikumos" tiek precizēts ārvalstu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas licencēšanas mērķis, nosakot, ka tas ir arī starptautiskajās un Latvijas nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildes nodrošināšana. Noteikumu normas, kas skar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma...

Latvijas banka ir sagatavojusi pārskatu par starpbanku maksājumu sistēmu darbību, maksāšanas līdzekļu attīstību un citām būtiskām bezskaidrās naudas norēķinu jomām, kas atklāj, ka 2019. gada 1. pusgadā Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, Latvijas Banka, "Latvijas Pasts" un Valsts kase) veica 262.1 miljonus klientu bezskaidrās naudas maksājumu 92.8 miljrardu eiro kopapjomā. Salīdzinājumā ar 2018. gada 2. pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 4.1%, savukārt maksājumu kopapjoms samazinājās par 5.6%. Vidēji dienā veikti 1.4 milj. maksājumu 512.6 milj. eiro apjomā. Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (64.4% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (35.4% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita). Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2019. gada 1. pusgada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.2 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju. Iedzīvotājiem bija pieejami 41.9...