FINANSES

Attīstības finanšu institūcija ALTUM biznesa uzsācējiem visā Latvijā šī gada pirmajos deviņos mēnešos uzņēmējdarbības uzsākšanai aizdevumus piešķīrusi vairāk nekā 8,2 miljoni eiro apmērā, kas ir lielākais apjoms pēdējo piecu gadu laikā. Salīdzinot ar 2017. gada deviņiem mēnešiem gan pēc izsniegto aizdevumu kopskaita, gan pēc piešķirtā finansējuma apjoma pieaugums ir 40%. Jauno uzņēmēju aktivitāte, izmantojot valsts atbalsta programmu aizdevumus, pieaugusi teju visos Latvijas reģionos. Lielākais aizdevumu skaita pieaugums šā gada 9 mēnešos fiksēts Zemgalē (+45%), savukārt liels atbalstīto biznesa projektu kopsummas pieaugums ir Vidzemē (+89%), Zemgalē (+69%) un Kurzemē (+60%), kas liecina par lielāka apjoma biznesa ideju īstenošanu. Uzņēmēju aktivitāte, izmantojot valsts atbalstu, pieaugusi arī Latgalē (aizdevumu skaits pieaudzis par 8%), vienlaikus nedaudz samazinoties kopējam piešķirtā finansējuma apjomam, kas liecina, ka jaunie uzņēmēji šajā reģionā biznesu sāk ar mazāka apjoma projektiem. Pretēja aina ir Rīgas un pierīgas reģionā, kur kopējais piešķirtā finansējuma apjoms audzis par 26%, taču projektu skaits samazinājies par 7%. Kopumā...

Saņemot Finanšu un Kapitāla Tirgus komisijas (FKTK) uzdevumu pārskatīt līdzšinējo biznesa pieeju, kopš gada sākuma Latvijas bankās (īpaši ārvalstu klientu segmenta bankās) ir veikts būtisks ārvalstu klientu noguldījumu samazinājums, sākot dominēt iekšzemes (80%) un Eiropas Savienības valstu (10%) noguldījumiem, kuru apjoms šobrīd kopā sasniedz jau 90% no visiem banku noguldījumiem Latvijā. Līdz ar jauno risku mazināšanas pieeju, Latvijas banku sektors šobrīd ir aktīvi pievērsies ES un EEZ klientu piesaistei, atsakoties no lielākās daļas klientu ārpus šīs ekonomiskās zonas. Pamatā izvēlētie darbības virzieni ir klasiskie banku pakalpojumi, attīstot jaunus klientu sasniegšanas kanālus (t.sk. FinTech sniegtās iespējas) gan iekšzemē (mazo un vidējo uzņēmumu aktīvāka kreditēšana), gan Baltijas telpā un pārējās ES valstīs. Perspektīvs virziens ir arī individuālu aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumi. FKTK priekšsēdētāja Pētera Putniņa secinājumi par veikto pārmaiņu vadības procesu: "Mēs pieredzam vēsturisku posmu, kad mainās paši pamati, kuri mūsu banku sistēmai bija izveidoti iepriekšējos 25 gados. Iekšzemes/ES un ārvalstu klientu proporcija 90% pret...

Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Ministru kabineta sēdē 23. oktobrī pieņemtais lēmums pārdalīt ietaupītos līdzekļus no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas "Valsts sociālie pabalsti" neatbilst Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajam, jo šāds lēmums pārsniedz 2018. gadam noteikto maksimālo izdevumu apjomu. Ministru kabineta 23. oktobra sēdē tika izskatīts jautājums par valsts līdzekļu (apropriācijas) pārdali no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas "Valsts sociālie pabalsti" uz citām Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammām 4 561 470 eiro apmērā, kā arī uz Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammu "Dotācija nacionālās nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā" kopumā 1 031 641 eiro apmērā. Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu, ja Ministru kabinets pieņem normatīvo aktu, kas nosaka, ka budžeta izdevumi pārsniedz valsts budžeta izdevumu maksimālo apmēru vai samazina plānotos valsts budžeta ieņēmumus, Ministru kabinetam jānodrošina, ka vienlaikus stājas spēkā normatīvie akti, kas kompensē izdevumu pieaugumu vai ieņēmumu samazinājumu. "Jebkurš izdevumu ietaupījums šajās ar likumu aizsargātajās budžeta programmās samazina maksimālos izdevumu apmērus 2018. gadam,...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) mājaslapā pieejams jauns interaktīvs rīks "Apdrošināšanas kompass", kas ļauj ērtā un vizuāli pārskatāmā veidā iepazīties ar Latvijas apdrošinātāju - apdrošināšanas sabiedrību un ES dalībvalstīs dibinātu apdrošinātāju filiāļu - svarīgākajiem darbības rādītājiem. Informācija apkopota no apdrošinātāju publiskajiem ceturkšņa pārskatiem. Šo rādītāju analīze ir viens no kritērijiem, ko parasti klients ņem vērā, pieņemot lēmumu par apdrošināšanas līguma slēgšanu. Šie rādītāji ir informatīvi un ir jāskata kontekstā ar kopējo apdrošinātāja darbību. Dati ir aktuāli par situāciju pārskata ceturkšņa pēdējā dienā. Pakalpojuma sniedzēju izvēle paliek katra paša ziņā, izvērtējot arī apdrošinātāja sniegto pakalpojumu klāstu un pieejamību, kā arī apkalpošanas kvalitāti, pakalpojumu komisijas maksu un citus kritērijus. Pašlaik “Apdrošināšanas kompasā” pieejamā informācija apkopota par 2018. gada pirmo pusgadu. Šajā periodā Latvijā un ārvalstīs kopumā parakstītās prēmijas veido 385.7 milj. eiro. Latvijā parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 258 milj. eiro, no tām lielāko īpatsvaru veido sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana (20,71%)...

Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2018.-2021. gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomikas izaugsme šogad sasniegs 4,2%, bet 2019. gadā būs 3,0% līmenī. Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija pamatā Latvijas Stabilitātes programmas 2018.-2021. gadam sagatavošanai un bija izstrādātas šā gada februārī, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2018. gadam ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem, bet 2019. gadam samazināta par 0,4 procentpunktiem. Prognožu paaugstināšana šim gadam saistīta ar spēcīgāku, nekā sagaidīts iepriekš, būvniecības nozares un investīciju attīstību, kā arī līdz šim labvēlīgāku attīstību transporta un finanšu pakalpojumu nozarēs. Pateicoties tam, ekonomikas izaugsme 2018. gada pirmajā pusē sasniedza 4,7%, uzrādot vēl straujāku kāpumu nekā 2017. gadā, kad IKP bija palielinājies par 4,6%. Attiecīgi, ņemot vērā šos bāzes efektus, ko rada straujāka ekonomikas izaugsme 2018. gadā, IKP pieaugums 2019. gadā būs nedaudz lēnāks, nekā tika prognozēts iepriekš, un izaugsmes tempus samazinās arī nedaudz mazāk labvēlīgā situācija pasaules ekonomikā. Sagaidāms, ka arī 2018. gada...

Ministru kabinets (MK) 15. oktobrī izskatīs Finanšu ministrijas sagatavotu Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2019. gadam. Latvija projektu iesniegs Eiropas Komisijai un Eirogrupai atzinuma sagatavošanai. Atšķirībā no citiem gadiem, kad šajā laikā valdībā ir sagatavots arī valsts budžets, šoreiz tiks iesniegts budžeta plāna projekts pie nemainīgas politikas, tas ir, tas ietvers prognozētos ieņēmumus un izdevumus, kas atbilst pēdējām makroekonomiskajām prognozēm un visiem lēmumiem, kas pieņemti līdz septembra beigām. Valsts budžeta ieņēmumi plānoti 9 miljardu un 178 miljonu apmērā, kas ir par 217 miljoniem vairāk nekā 2018. gadā. Savukārt valsts budžeta izdevumi plānoti 9 miljardu un 205 miljonu eiro apmērā, kas ir par 96 miljoniem vairāk nekā 2018. gadā. Budžeta plānā ietverti resursi aizsardzības nozarei 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Būtisks finansējums ir ieplānots veselības reformai – 154 miljonu eiro apmērā, kopumā nodrošinot finansējumu veselībai pāri par 1 miljardu eiro. Tāpat, budžetā iestrādāts nozīmīgs algu pieaugums medicīnas personālam un rasts finansējums pagarinātā...

Saeimas deputāti ceturtdien, 4.oktobrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tie samazina noteiktās kopējās kredīta izmaksas patērētājam, ierobežo uz 30 dienām izsniegto kredītu apjomu, kā arī maina to atmaksas kārtību. Kredītu devējiem noteiktas stingrākas prasības izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt aizņēmumu. Pieņemtie grozījumi paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei. Grozījumi arī nosaka, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, summa nevar pārsniegt 50 procentus no valstī noteiktās minimālās algas jeb 215 eiro. Tāpat šo aizdevumu atmaksas termiņu aizliegts pagarināt vairāk par divām reizēm. Nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad kredīta atmaksai piedāvāts maksājumu grafiks, saskaņā ar kuru pamatsumma atmaksājama pa daļām. Savukārt, lai atbilstoši likuma prasībām kredīta devējs varētu novērtēt patērētāju spēju atmaksāt kredītu, noteikts, ka uz informāciju, kas saņemta no paša patērētāja,...

Pašlaik nodokļu parāds Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir 44 tūkstošiem uzņēmumu, liecina “Kredītinformācijas Birojs” (KIB) dati. Uzņēmumu skaits, kuri ir kavējuši nodokļu maksājumus kaut vienu reizi pēdējo 12 mēnešu laikā turpina pieaugt un ir jau sasniedzis 79,5 tūkstošus, kas ir apmēram puse no visiem aktīvajiem uzņēmumiem Latvijā. “Tas, ka gandrīz 80 tūkstošiem uzņēmumu pēdējā gada laikā ir bijuši kavējumi pret VID, norāda uz uzņēmēju tendenci izmantot VID īstermiņa finanšu naudas plūsmu svārstību izlīdzināšanai. Šo lomu gan vajadzētu pildīt kredītiestādēm. Protams, ka šo statistiku ietekmē VID datu ziņošanas regularitāte, kas pašlaik ir vienu reizi mēnesī, taču tendence ir nepārprotama,” uzver “Kredītinformācijas Birojs” valdes priekšsēdētājs Jānis Timermanis. Savukārt kredītiestādēm maksājumus pašlaik kavē vien 3,6 tūkstoši uzņēmumu. Tai pat laikā divreiz lielāks skaits uzņēmumu - 7 tūkstoši kavē maksājumus saviem sadarbības partneriem, kas nav kredītiestādes. Kā norāda KIB valdes priekšsēdētājs, kopš gada sākuma datu bāzes ierakstu skaits ir būtiski paplašinājies, jo arhīvam ir pievienojušies lielākie...

Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva jau šovasar jūlijā ieviesta arī Latvijā "Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma" grozījumu veidolā. Tie ne tikai nostiprina stingro autentifikāciju, norēķinoties internetbankā un maksājot ar karti e-vidē, un dod iespēju darboties jauniem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, bet arī sniedz papildu ieguvumus patērētājiem, jo likuma grozījumi paaugstina patērētāju aizsardzību un uzliek lielāku atbildību maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, veicinot arvien lielākas uzmanības pievēršanu maksājumu drošībai un līdzatbildībai, raksta Edīte Gailiša, Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperte. Nedaudz atgādinājumam par stingro autentifikāciju. Stingrā autentifikācija nozīmē, ka, izmantojot maksājumu pakalpojumus, t.sk. apstiprinot maksājumu transakcijas, jālieto vismaz divi neatkarīgi drošības elementi. Turklāt vienam no šiem elementiem jābūt unikālam un neatkārtojamam. Prasība lietot stingro autentifikāciju, norēķinoties internetbankā un maksājot ar karti, e-vidē ir spēkā jau kopš 2017. gada 1. aprīļa. Banku klienti jau būs ievērojuši, ka bankas nomaina līdz šim ierasto autentifikācijas rīku – kodu kartes, to vietā ieviešot speciālus uz jaunākām tehnoloģijām balstītus risinājumus jeb aplikācijas....

Saeimas Tautsaimniecības komisijas lēmums atstāt spēkā pienākumu kredītdevējiem apmainīties ar ziņām par patērētāja saistībām un vērtēt šo informāciju pirms kredīta izsniegšanas ir pozitīvs solis”, uzsver “Kredītinformācijas Birojs”. “Neskatoties uz to, ka abi Latvijā licencētie kredītinformācijas biroji glabā datus par 95% kredītu privātpersonām, kurus izsniegušas bankas un gandrīz 90% kredītu, kurus izsnieguši citi patērētāja kredītdevēji, informācijas apmaiņa starp šīm divām grupām nenotika. Nenotika informācijas apmaiņa arī starp kredītinformācijas birojiem. Pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un ar tiem saistītie grozījumi Kredītiestāžu likumā šos ierobežojumus beidzot atcels nodrošinot abu grupu kredītdevējiem pilnu informāciju par kredītņēmēja saistībām un parādiem visu pārējo nozaru uzņēmumiem (komunālo, telekomunikāciju, parādu piedziņas, veselības aprūpes, u.c.). Ir sperts būtisks solis, lai samazinātu kredītinformācijas datu fragmentāciju un nodrošinātu informāciju, kas ir pietiekama patērētāja kredītspējas vērtēšanai,” stāsta “Kredītinformācijas Birojs” valdes priekšsēdētājs Jānis Timermanis. Tautsaimniecības komisijas noteiktais pienākums kredītinformācijas birojiem turpmāk apmainīties ar informāciju nodrošinās to, ka abos licencētajos kredītbirojos būs pieejama pilna informācija...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 25.septembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tie paredz samazināt noteiktās kopējās kredīta izmaksas patērētājam, ierobežot uz 30 dienām izsniegto kredītu apjomu, kā arī mainīt to atmaksas kārtību. Kredītu devējiem plānots noteikt stingrākas prasības izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt aizņēmumu. Likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kuras izteiktas gada procentu likmē, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei, ja tās līguma noslēgšanas brīdī vairāk nekā trīs reizes pārsniedz sešu mēnešu vidējo svērto gada procentu likmi patēriņa kredītiem rezidentu mājsaimniecībām. Plānots, ka attiecīgo likmi aprēķinās Latvijas Banka, izmantojot monetāro finanšu iestāžu procentu likmju statistikas datus. Tā tiks publicēta Latvijas Bankas interneta vietnē divreiz gadā - līdz jūnija un decembra pēdējai darba dienai -, un piemērojama nākamajā kalendārajā pusgadā pēc publicēšanas. Iecerētie grozījumi arī noteic, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta...

Otrdien, 25. septembrī, valdība pieņēma visaptverošu Rīcības plānu par Moneyval 5.kārtas novērtēšanā iekļautajām rekomendācijām Latvijai cīņā ar nelegālās naudas legalizēšanu un terorisma finansēšanu. Plāna rīcības virzieni atbilst Moneyval novērtējuma sistēmas 11 efektivitātes rādītājiem. No tiem, valdība ir izvirzījusi šādas galvenās prioritātes: uz risku balstītas uzraudzības stiprināšana un preventīvo pasākumu ieviešana, t.sk. ABLV bankas kontrolēta, caurspīdīga un profesionāla likvidācijas procesa vadība; efektīva informācijas apmaiņa izmeklēšanas veicināšanai, pieeju un vadlīniju vienādošana; atbilstošu cilvēkresursu nodrošināšana uzraudzības, kontrolējošām un tiesību aizsardzības iestādēm, paaugstinot to analītisko kapacitāti un rīcībspēju; informācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana savlaicīgai un efektīvai datu pārvaldībai; mērķētu finanšu sankciju sistēmas pilnveidošana, veicot sadarbības partneru vienotu izpratni par šo sistēmu un tās darbības nepieciešamību. Būtiski uzsvērt, ka vienlaikus, saistībā ar normatīvā regulējuma ieviešanu, Latvija jau pirms termiņa ir pārņēmusi virkni ar prasībām, kas ietvertas AMLD5 direktīvā – centralizētais banku kontu reģistrs, virtuālo valūtu regulējums, ieviests patiesā labuma guvēju atklātības princips, pazemināti uzraudzības sliekšņi elektroniskās naudas apritei,...

Valdība sēdē 18. septembrī tika izskatīti un atbalstīti Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) 2015. gada 25. augusta noteikumos Nr. 492 “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai 2014.-2020. gada plānošanas periodā”. Izmaiņas precizē atbalsta saņemšanas nosacījumus apdrošināšanas polisēm un atbalsta intensitāti. Atbalsta piešķiršanas nosacījumos noteikts, lai lauksaimnieks varētu pretendēt uz atbalsta saņemšanu apdrošināšanas polises iegādes izdevumu daļējai kompensācijai, apdrošināšanas polisē ir jāparedz noteikts dalījums. Līdz šim prēmijas daļu, kas paredz zaudējumu segšanu līdz 30% no produkcijas vērtības, sedza lauksaimnieks pats no saviem līdzekļiem. Šī apdrošināšanas polises izmaksu daļa nebija attiecināma uz atbalstu. Tāpat noteikumi paredzēja, ka maksimālā atbalsta intensitāte ir 65% no apdrošināšanas polises iegādes izmaksām. Izmaiņas paredz, ka lauksaimnieki varēs saņemt atbalstu par polisēm, kurās paredzēta zaudējumu kompensēšana, ja tie pārsniedz 20% no produkcijas apmēra. Palielināta arī maksimālā atbalsta intensitāte līdz 70% no polises iegādes izmaksām līdzšinējo 65% vietā. Izmaiņas noteikumos veicinās...

Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka no 18. oktobra līdz 22. novembrim ES Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Lauku attīstības programmas ietvaros izsludināta pieteikšanās atbalsta saņemšanai trīs investīciju atbalsta pasākumos "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās", "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" un "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā". "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" Šī pasākuma piektās kārtas pieejamais publiskais finansējums lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām ir 7,5 miljoni eiro, bet lauku saimniecībām 75 miljoni eiro. Lauku saimniecībām finansējums sadalīts pēc reģionalizācijas principa, sadalījumu var skatīt LAD mājaslapā www.lad.gov.lv. Pasākuma mērķis ir atbalstīt lauku saimniecības, lai uzlabotu to ekonomiskās darbības rādītājus un konkurētspēju, kā arī veicināt kooperācijas attīstību. "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" Pasākuma septītās kārtas pieejamais publiskais finansējums ir 30 miljoni eiro. Mērķis ir paaugstināt lauksaimniecības produktu pārstrādes efektivitāti un palielināt produktu pievienoto vērtību, veicinot konkurētspējīgas kooperācijas attīstību un ilgtspējīgas lauksaimnieciskās ražošanas attīstību un inovāciju ieviešanu uzņēmumos. "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībā" Pasākuma piektās kārtas pieejamais...

Eiropas Centrālā banka (ECB) 17. septembrī publiskoja jauno 100 un 200 eiro banknošu paraugus, kas nonāks apgrozībā 2019. gada 28. maijā. Jau ir izlaistas 5, 10, 20 un 50 eiro banknotes, un 100 un 200 eiro banknotes ir pēdējās divas Eiropas sērijas banknotes. Tas nozīmē, ka jauno Eiropas sērijas banknošu ieviešana tiks pabeigta. Jaunajās 100 un 200 eiro banknotēs būs izmantoti jauni un inovatīvi pretviltošanas elementi - pavadoņhologramma, kā arī un uzlabots smaragdzaļš skaitlis. Lai gan smaragdzaļais skaitlis izmantots arī uz visām parējām Eiropas sērijas banknotēm, tā uzlabotajā versijā euro simboli € redzami arī uz skaitļa. Tāpat kā pārējo nominālvērtību banknotes, arī jaunās banknotes viegli pārbaudīt, tās aptaustot, apskatot un pagrozot. Pavadoņhologrammā sudrabotās joslas augšmalā redzami mazi eiro simboli €, kas riņķo apkārt nominālvērtības skaitlim un kļūst skaidrāk saskatāmi tiešā gaismā. Sudrabotajā joslā redzams arī Eiropas portrets, arhitektūras elementu attēlojums un liels eiro simbols €. Jauno 100 un 200 eiro banknošu izmēri...