FINANSES

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) izplatījusi paziņojumu, kurā uzsver, ka redz nepieciešamību pēc vienota regulējuma un standarta Eiropā un reģionā cīņai ar naudas atmazgāšanu. Tāpat esot nepieciešams neatslābstoši turpināt stiprināt nozares un publiskā sektora kopdarbību Eiropas līmenī, kā arī nodrošināt visplašāko informācijas apmaiņu par AML/CFT klientu līmenī, kas ir kritiski svarīga ne tikai naudas atmazgāšanas novēršanai, bet arī cīņai ar visa veida finanšu noziegumiem Finanšu iestāžu un citu likuma subjektu, piemēram, nodokļu konsultantu, ārpakalpojuma grāmatvežu, zvērinātu revidentu, zvērinātu notāru, zvērinātu advokātu un citu pienākums, līdzīgi kā citur pasaulē, ir īstenot praksē principu “Pazīsti savu klientu”. Minēto darbību mērķis ir radīt un uzturēt drošu finanšu un citu pakalpojumu sniegšanas vidi, novērst iespējamos finanšu noziegumus. Jebkura universālā banka ikdienā apstrādā simtiem tūkstošu darījumu. To apstrāde notiek pēc definētiem scenārijiem un procedūrām. Darījumu apstrāde parasti ir automātiska, ne manuāla. Atklājot netipisku vai neparastu uzvedību, banka to izmeklē: var prasīt klientam skaidrojumu un/vai ziņo Kontroles dienestam, ja...

Trešdien, 20. februārī, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes paziņoja par lēmumu īstenot finanšu sektora kontroles reformu, lai stiprinātu nozares uzraudzību Latvijā. Ministru prezidents ir uzdevis finanšu ministram izstrādāt grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai noteiktu precīzu tiesisko ietvaru gadījumiem, kad kredītiestāžu darbība tiek izbeigta saistībā ar konstatētiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas normu pārkāpumiem, tostarp noteikt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pienākumus un tiesības kredītiestādes likvidācijā šādās situācijās. Tāpat Ministru prezidents rezolūcijā ir uzdevis finanšu ministram izstrādāt grozījumus FKTK likumā ar mērķi stiprināt institūcijas lomu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā, kā arī reglamentēt FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) savstarpējus sadarbības mehānismus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā. Krišjānis Kariņš ir vērsies arī pie tieslietu un iekšlietu ministriem ar uzdevumu izstrādāt grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paplašinātu legālās prezumpcijas principa piemērošanu attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju...

Kreditēšanas reklamēšanas ierobežojumus, kuri pieņemti 12.Saeimā, nepieciešams precizēt, jo to piemērojums formulēts neskaidri, trešdien, 20.februārī, kopsēdē vienisprātis bija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti. “Kopsēdē vērsām uzmanību uz nepilnībām pieņemtajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, par kuriem mūs informēja mediju un reklāmas jomas pārstāvji. Tagad darbu ar priekšlikumiem pieņemtās normas precizēšanai un uzlabošanai pārņems Tautsaimniecības komisija,” pēc sēdes norādīja Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš. A.Kaimiņš akcentēja, ka konkrētie likuma grozījumi neatbilst to pieņemšanas mērķim aizliegt tikai ātro kredītu reklāmas, bet ierobežo arī informācijas izplatīšanu par tādiem pakalpojumiem kā auto līzings. Turklāt grozījumi, kam jāstājas spēkā 1.jūlijā, radīs finansiālus zaudējumus vietējiem medijiem. “Tautsaimniecības komisijas deputāti ir skeptiski pret pieņemto kreditēšanas reklamēšanas ierobežojumu liberalizāciju, tomēr izskatīsim priekšlikumus, kas padarītu jau pieņemtās normas piemērošanu skaidrāku,” pēc sēdes norādīja Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedrs Krišjānis Feldmans. Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa deputātiem norādīja, ka pašlaik noteiktie...

Lai arī pagājušais gads finanšu tirgos investoriem sagādāja nelielu vilšanos, sagaidāms, ka 2019. gadu raksturos pozitīvas izmaiņas un akciju un obligāciju vērtību kritums neturpināsies, norāda Iļja Arefjevs, “Luminor Asset Management” valdes loceklis. Turklāt sākot ar šo gadu, ir noteikti klientiem ļoti labvēlīgi komisijas maksu griesti, kas liks arvien efektīvāk darboties arī pensiju pārvaldītājiem. Tikmēr klientiem svarīgākā lieta arvien ir izvēlēties piemērotāko ieguldījumu stratēģiju, uzmanību pievēršot arī pensiju plāna ieguldījumu portfelim - kuros reģionos tiek veikti plāna ieguldījumi. Lejupslīde 2018. gadā un ievērojami pozitīvākas prognozes šim gadam Vērtību kritumu vienlaikus piedzīvoja gan akciju, gan obligāciju tirgi. Ir labi zināms, ka finanšu tirgi ir gan cikliski, gan svārstīgi un tas nebija pārsteigums, bet vilšanos investoriem sagādāja tieši svārstību cēloņi. Starp tiem tā saucamie tirdzniecības kari arvien pieaugošās globalizācijas apstākļos (sākumā gan starp ASV un Eiropas Savienību, gan starp ASV un Ķīnu), nespēja rast risinājumus politiskām problēmām industriāli attīstītajā Eiropā - neveiksmes ar valdības izveidi...

Jaunākā statistika par situāciju naudas drošības jomā eiro zonā liecina, ka Latvija jau tradicionāli ir starp tām eiro zonas valstīm (kopā ar Igauniju, Somiju, Kipru, Slovākiju, Lietuvu), kurās ir vismazākais viltojumu skaits, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. 2018. gadā atklāto viltojumu skaits Latvijā būtiski samazinājās – kopējais viltojumu skaits par 24%, bet nodarītie finanšu zaudējumi – par 14%, informē Latvijas Banka. 2018. gadā Latvijas Bankā saņemti un veikta identifikācija 1337 eiro naudaszīmju viltojumiem (1103 banknotēm un 234 monētām), t.sk. 208 naudaszīmes tika konstatētas vēl pirms to laišanas apgrozībā. Salīdzinot ar 2017. gadu, samazinājies gan viltoto banknošu skaits (tad tika atklātas 1462 viltotas banknotes), gan viltoto monētu skaits (2017. gadā to skaits bija 287; kopā 1749 banknotes un monētas). Viltojumu nodarītie finanšu zaudējumi 2018. gadā bijuši nedaudz mazāk nekā 65 tūkstoši eiro, bet 2017. gadā – nedaudz vairāk nekā 75 tūkstoši eiro. Starp Latvijā izplatītākajiem viltojumiem ir 50 eiro banknotes (ap 85% no viltoto...

Bankas arvien vairāk pievērš uzmanību korporatīvās pārvaldības aspektiem, finansējot uzņēmuma attīstību, secināts Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta un Finanšu nozares asociācijas 30. janvārī rīkotajā augsta līmeņa diskusijā "Kā uzņēmumu pārvaldība ietekmē finansējuma piesaistīšanu?". Diskusijas laikā tika prezentēts banku pieredzes apkopojums, kas uzņēmumu finansēšanas procesā tiek vērtēti no korporatīvās pārvaldības perspektīvas. Vērtējot finansējuma piešķiršanu uzņēmuma attīstībai, bankas vērtē ne tikai uzņēmuma finanses un biznesa plānu, bet uzmanību pievērš arī korporatīvās pārvaldības aspektiem: uzņēmuma īpašniekiem, uzņēmuma darbības pieredzei un reputācijai, kā arī uzņēmuma vadības profesionalitātei. Bankas vērtē arī to, vai uzņēmumā ir saprotama lēmumu pieņemšanas kārtība, kāda ir risku vadība uzņēmumā un attiecības ar darījumu partneriem, cik caurskatāms ir uzņēmums un kāda ir uzņēmuma sniegtās informācijas kvalitāte. "Vidēji 10 līdz 25% banku veidoto uzņēmuma kredītreitingu ietekmē ar korporatīvo pārvaldību saistīti aspekti. Tas nozīmē, ka vāji pārvaldītiem uzņēmumiem tiks noteikta augstāka procentu likme vai tiem būs jāpiedalās ar lielāku ieguldījumu, kā arī papildus tiks īstenots intensīvāks...

Pērnā gada novembrī stājās spēkā grozījumi Darba likumā, kas paredz, ka turpmāk darba sludinājumā obligāti jānorāda attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzēto stundas tarifa likmes samaksas amplitūda. Nepieciešamību pēc minētajiem grozījumiem iniciēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija kā instrumentu aplokšņu algu mazināšanai un caurspīdīgā personāla atlases procesa veicināšanai. Par to, kā grozījumi ietekmējuši darbinieku meklēšanu un konkurenci darba tirgū stāsta Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis. Ņemot vērā būtisko darbaspēka trūkumu Latvijā, darbinieku pārvilināšana ir vērā ņemama problēma, tāpēc ziņas par darbiniekam izmaksājamo atlīdzību būtībā ir komercnoslēpumu saturoša informācija, ko uzņēmēji labprāt vēlētos neizpaust publiski. Taču faktiskā atalgojuma norādīšanai darba sludinājumos ir arī nenoliedzamas priekšrocības. "Atalgojuma norādīšana ir samazinājusi ienākušo pieteikumu skaitu, taču tas ir paaugstinājis darbinieku atlases procesa efektivitāti, jo amatam piesakās tikai tie kandidāti, kuri ir gatavi pieņemt darba piedāvājumu ar norādīto atalgojumu. Līdz šim atalgojuma jautājums tika apspriests klātienes pārrunās,...

Līdz 1. februārim tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus (izņemot kredītiestādes), ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informatīvā deklarācija par fiziskās personas – Latvijas Republikas rezidenta – veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem. Informatīvā deklarācija VID jāiesniedz arī kapitālsabiedrībām, ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojuma sniedzējiem un komersantiem, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus. Informatīvā deklarācija jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), aizpildot un iesniedzot dokumentu “Informatīvā deklarācija par fiziskās personas, Latvijas Republikas rezidenta, veiktajiem līzinga un kredīta vai tikai līzinga vai tikai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru summa mēnesī pārsniedz 360 eiro vai šādu iemaksu kopsumma kalendāra gada laikā pārsniedz 4320 eiro”. Informatīvajā deklarācijā, kas iesniedzama līdz 2019. gada 1. februārim, jānorāda fiziskās personas līzinga/kredīta un ar to saistīto procentu un soda naudu maksājumi, kas veikti 2018. gadā, ja to summa mēnesī pārsniedz 360 eiro vai šādu iemaksu kopsumma gada laikā pārsniedz 4320...

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) (The European Securities and Markets Authority, ESMA) ir nolēmusi atjaunot no 2018. gada 1. augusta spēkā esošo aizliegumu cenu starpības līgumu (CFD) reklamēšanai, izplatīšanai un pārdošanai privātpersonām, pagarinot to vēl par trim mēnešiem, t.i., no 2019. gada 1. februāra. Rūpīgi apsverot nepieciešamību pagarināt šobrīd spēkā esošo ierobežojošo intervences pasākumu, EVTI pārliecinājās, ka joprojām pastāv būtiskas bažas par to privāto ieguldītāju aizsardzības nodrošināšanu, kuri izmanto CFD piedāvājumus, tāpēc tika panākta vienošanās par ierobežojumu pagarināšanu uz tādiem pašiem noteikumiem kā iepriekšējais lēmums par ierobežojumiem, kas tika piemērots no 2018. gada 1. novembra. Ierobežojuma atjaunošana EVTI Uzraudzības padome par ierobežojošā pasākuma pagarināšanu vienojās 2018. gada 18. decembrī, un tas attiecas uz: 1. Sviras limitiem pozīciju atvēršanai privātiem klientiem robežās no 30:1 līdz 2:1, kas atšķiras atkarībā no to pamatā esošo aktīvu svārstīguma: 30:1 galvenajiem valūtu pāriem; 20:1 mazāk svarīgu valūtu pāriem, zeltam un galvenajiem indeksiem; 10:1 precēm, izņemot...

Pagājušajā gadā turpinājis sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina Lursoft apkopotā informācija par situāciju maksātnespējas jomā 2018.gadā. 2018.gadā ierosināts 1 871 maksātnespējas process, kas ir par 11,70% mazāk procesu nekā 2017.gadā. Tikmēr ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī, bet ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu skaits sarucis no 11 procesiem 2017.gadā līdz 3 procesiem pērn. 2018.gadā sarucis maksātnespējīgo uzņēmumu vidējais vecums. Ja 2017.gadā uzņēmumu, kuriem ierosināta maksātnespēja, vidējais vecums bija 8,4 gadi, tad uzņēmumu, kuriem process ierosināts pagājušajā gadā, vidējais vecums bijis 7,8 gadi. Teju desmitajai daļai no visiem uzņēmumiem, kuriem pagājušajā gadā ierosināta maksātnespēja, uz procesa ierosināšanas brīdi bija reģistrēts nodokļu parāds, kas nozīmē, ka šim faktoram ir jāpievērš īpaša uzmanība un gadījumā, ja kādam no piegādātājiem vai klientiem tiek reģistrēts nodokļu parāds, ir jāizvērtē turpmākie sadarbības nosacījumi. Tāpat arī kā signāls kalpo gada pārskatu iesniegšanas disciplīna. Tikai 365 uzņēmumi no tiem, kuriem pērn ierosināta maksātnespēja, iesnieguši gada pārskatu par...

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) aicina interesentus uz semināru 19. februārī par projektu iesniegumu sagatavošanu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalsta iegūšanai ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidē vai rekonstrukcijā. Šim mērķim programmas otrajā atlases kārtā pieejami 25,4 miljoni eiro no ERAF. Ar ERAF atbalstu plānots veicināt apstrādes rūpniecības un viedo specializācijas jomu komersantu darbības paplašināšanos un jaunu uzņēmumu veidošanos, sekmējot industriālo telpu izveidi reģionos. Paredzēts, ka finansējumu piešķir ražošanas ēku būvniecībai, pārbūvei vai atjaunošanai visā Latvijas teritorijā, izņemot Rīgu. Vienam plānošanas reģionam pieejamais ERAF finansējums ir 5 088 784 eiro; vienam projektam maksimālais ERAF finansējuma apmērs ir 1 500 000 eiro, Rīgas plānošanas reģionā - 5 088 784 eiro. Seminārs notiks 19.februārī Ekonomikas ministrijas telpās. Pieteikšanās semināram CFLA tīmekļa vietnē līdz 17. februārim. Semināra darba kārtība – šeit. Semināra norisi būs iespējams vērot arī interneta tiešraidē. Projektu iesniegumus CFLA pieņems līdz 15. aprīlim. Projektu iesniedzēji var būt komersanti vai nodibinājumi,...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izstrādājusi skaidrojumu par virtuālo aktīvu un finanšu līdzekļu publisku piesaistīšanu (ICO) izmantošanas iespējām un piemērojamo regulējumu, kassniedz FKTK viedokli par darījumiem ar virtuālajiem aktīviem, kuri tiek izmantoti, lai veiktu investīcijas vai sāktu ICO. Skaidrojums sniedz informāciju par ICO pielietojumu un izmantošanas iespējām, par ICO piemērojamo regulējumu un informāciju ICO organizētājiem un investoriem, kā arī izskaidro lietotos terminus. Gadījumā, ja persona nolēmusi sākt investīciju darījumus ar virtuālajiem aktīviem vai finanšu līdzekļu publisku piesaistīšanu, izmantojot virtuālos aktīvus, FKTK aicina vispirms pārliecināties, vai plānotās darbības veikšanai nav nepieciešama kāda no atļaujām saskaņā ar spēkā esošo regulējumu. FKTK vērš uzmanību, ka investīcija ICO ir uzskatāma par riskantu ieguldījumu, kas var būt piemērots tikai investoriem ar pietiekami augstu zināšanu un pieredzes līmeni finanšu jomā, lai novērtētu un apzinātos ar šādiem ieguldījumiem saistītos riskus un iespēju zaudēt ieguldītos līdzekļus. FKTK aicina investorus būt piesardzīgiem un vērš uzmanību, ka bieži vien ICO...

Eiropas Parlaments (EP) apstiprinājis savu nostāju par priekšlikumu izveidot jaunu ES programmu investīciju atbalstam un pieejama finansējuma nodrošināšanai no 2021. līdz 2027. gadam. Jaunā “InvestEU” programma aizstās pēc finanšu krīzes izveidoto Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) jeb tā dēvēto Junkera plānu, kas jau palīdzējis radīt vairāk nekā miljonu darbavietu ES un sniedzis atbalstu vairāk nekā 850 000 mazo un vidējo uzņēmumu. Lai uzlabotu Eiropas Komisijas priekšlikumu, EP deputāti 17. janvārī apstiprināja grozījumus, kuri satur šādas būtiskākās izmaiņas: ES budžeta garantiju paaugstināšana līdz 40,8 miljardiem eiro (pašreizējās cenās), lai tā nodrošinātu investīcijas 698 miljardu eiro apmērā; skaidrāk definēti un jauni darbības mērķi: nodarbinātības pieaugums ES, Parīzes klimata nolīguma mērķu sasniegšana, ekonomiskā, teritoriālā un sociālā kohēzija; vairāk līdzekļu klimata aizsardzībai: deputāti noteica, ka “vismaz 40%” programmas finansējuma izmantojami klimata mērķu sasniegšanai; koordinācijas padomes izveide, lai panāktu līdzsvaru starp politiku un banku pieredzi programmas pārvaldībā; Eiropas Komisijai un koordinācijas padomei reizi gadā jāziņo Parlamentam un...

Valdība 15. janvārī apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumu grozījumus, lai turpmāk, papildus maksāšanai ar internetbankām, pakalpojuma saņēmēji varētu norēķināties par maksas e-pakalpojumiem ar VISA un MasterCard maksājumu kartēm. Tiesiskais regulējums dod iespēju norēķināties par e-pakalpojumiem ne tikai Latvijas rezidentiem, bet arī ārzemniekiem, kuriem ir VISA un Mastercard maksājumu karte, neatkarīgi no kartes izdevējbankas. Būtiski atzīmēt iespēju Latvijas iedzīvotājiem, kas atrodas ārzemēs ilgstošu laiku un, kuriem nav atvērts konts kādā no Latvijas internetbankām, portālā Latvija.lv identificējoties ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centra izsniegtajiem e-Identitātes rīkiem – mobilo lietotni eParaksts mobile, eID karti, kā arī eParaksta karti – par saņemtajiem pakalpojumiem norēķināties ar maksājuma karti. Maksājumu karšu izmantošanas iespēja būs pieejama tikai tajos e-pakalpojumos, kuru e-pakalpojumu turētājs būs pieslēdzis iespēju veikt maksājumus ar VISA un MasterCard maksājumu kartēm. Minētie grozījumi būtiski vienkāršos pieslēgšanās procedūru.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) informē, ka tās 2019. gada 3. janvāra normatīvie noteikumi Nr. 1 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi", kas nodrošinās plašāku datu saņemšanu no bankām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku pārvaldīšanu, stājušies spēkā 12. janvārī. Jaunajos noteikumos pilnveidots un paplašināts FKTK sniedzamās informācijas apjoms, izstrādājot jaunas pārskata veidlapas, kuras iesniedzot FKTK iegūs datus par: kredītiestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska ekspozīcijas raksturojumu; maksājumu apgrozījuma apmēru sadalījumā pa klientu reģistrācijas valstīm; klientu darījumu raksturojumu pa valstīm u.c. datus. Tādējādi kredītiestādes, sniedzot informāciju FKTK pārskata veidā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska pārvaldīšanas stratēģijā noteiktajiem robežlielumiem un faktiskajiem rādītājiem pārskata periodā, nodrošinās FKTK ar informāciju, kura ir izmantojama kredītiestāžu uzraudzības un finanšu un kapitāla tirgus sektora sekmīgas darbības nodrošināšanā. Jaunajos noteikumos izvirzītās prasības vienādi attieksies uz ikvienu kredītiestādi – individuāli un konsolidācijas grupas vai...