FINANSES

Lai taupītu klientu laiku, no 2019. gada 2. janvāra mainīsies eiro apgrozības monētu apmaiņas kārtība Latvijas Bankā. No viena klienta vienu reizi dienā tūlītējai apmaiņai tiks pieņemtas līdz 100 jebkuras nominālvērtības eiro apgrozības monētas.Kalendārā mēneša laikā no viena klienta tiks pieņemtas monētas ne vairāk kā 5 standarta monētu kastītes, neatkarīgi no ievietotā monētu daudzuma. Vienā kastītē ietilpst ~1 400 mazo nominālu monētu. * Sabiedriskā labuma organizācijas ir biedrības un nodibinājumi, kuru statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība, kā arī reliģiskās organizācijas un to iestādes (turpmāk — reliģiskās organizācijas), kuras veic sabiedriskā labuma darbību, ja šīm biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss un ja tās izlieto savus ienākumus darbībām, kurām nav komerciāla rakstura un kuras vērstas uz sabiedriskā labuma darbības nodrošināšanu (Sabiedriskās organizācijas likuma 3. pants).

Turpmāk ikvienai personai būs iespēja Finanšu un Kapitāla tirgus komisijai (FKTK) sniegt ziņojumus par finanšu un kapitāla tirgu regulējošo normatīvo aktu iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem arī alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku darbībā – to paredz FKTK padomes sēdē 7. decembrī pieņemtie grozījumi 2016. gada 17. augusta normatīvajos noteikumos Nr. 139 "Normatīvie noteikumi par kārtību, kādā persona iesniedz un Finanšu un kapitāla tirgus komisija izskata ziņojumu par finanšu un kapitāla tirgu regulējošo normatīvo aktu iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem". Grozījumi minētos noteikumus papildina ar deleģējošo normu no Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likuma, tādējādi ar šiem grozījumiem noteikumos noteiktā kārtība tiek attiecināta arī uz ziņojumu sniegšanu par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku darbībā.

Nākamais gads Latvijā sāksies ar tehnisko jeb pagaidu budžetu.Ko tas nozīmē praksē, skaidro Dr. Kārlis Ketners, Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors. Saeima 6. decembrī ir ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstījusi grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību, kas paredz pilnveidot pagaidu budžeta sagatavošanas principus. Pēdējo reizi pagaidu budžets tika gatavots 2003. gadam, kad Latvija vēl nebija Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalsts, kā arī nebija ieviesta vidēja termiņa budžeta plānošana. Pilnveidotais normatīvais regulējums paredz sasaistīt pagaidu budžeta veidošanas principus ar vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, nodrošinot uzsākto politiku turpināšanu un valsts pārvaldes funkciju izpildi atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Pieņemtie likuma grozījumi nosaka: ja, sākoties saimnieciskajam gadam, nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, finanšu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, aizdevumu un aizņēmumu limitus, ievērojot vairākus nosacījumus. Tie ir: par pamatu katras ministrijas izdevumiem tiek ņemts vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgajam gadam...

Saeima 6.decembrī otrajā steidzamajā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību, lai no nākamā gada garantētu finansējumu vairākiem iepriekš Saeimā pieņemtajiem lēmumiem, tostarp nodrošinātu lielākas pensijas un pabalstus, algu pieaugumu skolotājiem, un izpildītu Satversmes tiesas spriedumus, tostarp par atalgojumu tiesnešiem un prokuroriem. Ņemot vērā, ka šis ir trīspadsmitās Saeimas vēlēšanu gads un šogad vairs faktiski nevar paspēt apstiprināt likumprojektu “Par valsts budžetu 2019.gadam” un likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021.gadam”, lai tie stātos spēkā 2019.gada 1.janvārī, tad ir nepieciešams sagatavot pagaidu budžetu, kas būtu spēkā līdz brīdim, kad stātos spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums. Likuma par budžetu un finanšu vadību 15. pants paredz risinājumu situācijai, ja ārkārtas iemeslu dēļ gadskārtējais valsts budžeta likums nav stājies spēkā līdz gada sākumam. Ja tā notiek, tad finanšu ministrs apstiprina valsts darbībai nepieciešamos valsts budžeta izdevumus, aizdevumus un aizņēmumu limitus ar noteikumu, ka: 1) netiek apmaksāti pakalpojumi (uzdevumi), kas...

Ministru kabinets (MK) 4.decembrī izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "ES fondu atbalsta instrumenta izstrāde MVU finansējuma piesaistei kapitāla tirgos" par Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta instrumenta izstrāde mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) finansējuma piesaistei kapitāla tirgos. Lai attīstītu kapitāla tirgus ekosistēmu Latvijā un veicinātu strauji augošu MVU finansējuma piesaistes iespējas publiskajā tirgū caur biržu ir izstrādāts finanšu instruments, kurš novērstu šķēršļus uzņēmumu kotācijai biržā. Priekšlikums paredz iespēju atbalstīt vismaz piecu uzņēmumu akciju emisiju un vismaz piecu uzņēmumu obligāciju emisiju un tai sekojošu kotāciju biržā. Šis plāns atbilst indikatīvajam novērtējumam par uzņēmēju interesi piesaistīt finansējumu biržā un izmantot atbalsta pasākumu. Lai īstenotu nepieciešamā atbalsta pasākuma izstrādi un pārņemtu starptautisko pieredzi, Finanšu ministrija un Ekonomikas ministrija 2018. gada februārī sāka sadarbības projektu ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienestu un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku. Līdzīgi atbalsta pasākumi šobrīd ir ieviesti un veiksmīgi darbojas arī citās ES valstīs, piemēram, Austrijā, Ungārijā un Polijā....

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) padome apstiprinājusi AS „Enerģijas publiskais tirgotājs” (Publiskais tirgotājs) iesniegtās aprēķinātās elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK), kas stāsies spēkā no 2019. gada 1. janvāra. OIK vidējā vērtība 2019. gadā tiek saglabāta līdzšinējā līmenī – 22,68 EUR/MWh jeb 0,02268 EUR/kWh. Tas nozīmē, ka būtiskas izmaiņas maksājumā par OIK galalietotāju elektrības rēķinos faktiski nav sagaidāmas. Vienlaikus jāņem vērā, ka lietotājiem ar dažādiem pieslēgumiem, ietekme ir atšķirīga. Piemēram: pie nemainīgas jaudas un patēriņa 100 kWh - pieaugums ir 0,01 euro mēnesī. Jaudas komponentes, kuras Regulators apstiprināja 2018. gada 23. maijā, paliek nemainīgas līdz pat 2021.gadam. Savukārt OIK komponente jeb mainīgā komponente, kuras maksa atkarīga no patēriņa, no 2019. gada 1. janvāra būs 0,01474 EUR/kWh. Attiecīgi OIK komponente, lai segtu iepirkuma izmaksas, kas rodas, iepērkot elektroenerģiju no tiem ražotājiem, kuri izmanto dabasgāzi elektroenerģijas ražošanai obligātā iepirkuma ietvaros, būs 0,00599 EUR/kWh. Savukārt, lai segtu iepirkuma izmaksas, kas rodas, iepērkot elektroenerģiju no tiem ražotājiem,...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku apmācībai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta “Atbalsts bezdarbnieku izglītībai” pasākumā „Apmācība pie darba devēja”. Tā ir bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas ilgst 6 mēnešus: darba devējs pats sagatavo sev vajadzīgo speciālistu, saņemot no NVA dotāciju. Praktiskā apmācība ietver profesionālās kompetences apgūšanu, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Praktisko apmācību neorganizē nekvalificētos un mazkvalificētos darbos. Pasākuma “Apmācība pie darba devēja” īstenošanai var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, kā arī biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes un izglītības iestādes. Pieteikums vajadzīgā darbinieka praktiskai apmācīšanai darba devējam savā NVA filiālē jāiesniedz līdz šī gada 5.decembrim. Darba devējam ir jāpiedāvā no jauna izveidota darba vieta, vai darba vietai jābūt vakantai vismaz četrus mēnešus pirms praktiskās apmācības uzsākšanas. Pēc praktiskās apmācības pabeigšanas bezdarbniekam vismaz trīs mēnešus jāturpina darbs pie tā paša darba devēja. Kā darba devēji var pieteikties? 1.solis Jāaizpilda pieteikuma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Iesniedzējs norāda, ka ir ieplānojis doties no Latvijas uz Spāniju, lai iegādātos nekustamo īpašumu – brīvdienu māju. Lai samaksātu pārdevējam pirmo pirkuma maksas daļu, Iesniedzējs sev līdzi lidmašīnā vedīs naudas summu, kas nebūs mazāka par 10 000 EUR. Ievērojot to, ka nekad Iesniedzējs šādu naudas summu skaidrā naudā sev līdzi neņem, Iesniedzējam ir radušies jautājumi par skaidras naudas deklarēšanu uz Eiropas Savienības dalībvalstu robežām. Iesniedzējam ir zināms, ka Latvijā pastāv normatīvais regulējums, kas paredz skaidras naudas kontroli. Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra Regula (EK) Nr.1889/2005 par skaidras naudas kontroli, kuru ieved Kopienas teritorijā vai izved no tās (turpmāk – Regula Nr.1889/2005). Iesniedzējs norāda, ka atbilstoši Regulas Nr.1889/2005 3.panta noteikumiem, jebkura fiziska persona, kura iebrauc Kopienā vai izbrauc no tās un kurai ir skaidra nauda 10 000 EUR apmērā vai vairāk, saskaņā ar šo regulu deklarē šo summu tās dalībvalsts kompetentajām...

Valsts sekretāru sanāksmē 15. novembrī saskaņošanai nodots likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kurā tiek rosinātspiešķirt Valsts ieņēmumu dienestam tiesības apturēt uzņēmumu saimniecisko darbību, ja netiek ievērotas likuma prasības attiecībā uz maksājumu ierīču izmantošanu. Valsts ieņēmumu dienests (VID) veicot pārbaudes, bieži konstatē, ka nodokļu maksātājs lieto normatīvajiem aktiem neatbilstošu nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīci vai iekārtu. Saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju uz 2018. gada 3. oktobri nodokļu maksātāji vēl nav nomainījuši 24 177 VID reģistrētās ierīces un iekārtas, kuras neatbilst tehniskajām prasībām un tiek izmantotas saimnieciskajā darbībā. Elektronisko ierīču un iekārtu izmantošanas mērķis ir nodokļu un citu maksājumu aprēķināšanas un uzskaites nodrošināšana, tādējādi nodokļu maksātājiem ir pienākums lietot tehniskajām prasībām atbilstošas elektroniskās ierīces un iekārtas noteikts, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Ievērojot minēto, paredzēts papildināt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.1 panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu uzskaitījums ar jaunu pārkāpumu, kuru konstatējot, VID būs tiesības apturēt nodokļu...

Ministru kabineta 13. novembra sēdē piešķirti papildu 3 554 883 eiro uzņēmēju atbalstam ES fondu programmas “Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā” 2. atlases kārtas ietvaros iesniegtajiem projektiem. Papildu finansējums rasts no šīs pašas atbalsta programmas 1. atlases kārtas pārpalikuma. ES fondu atbalsta programmas “Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā” mērķis ir veicināt komersantu produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu, izstrādājot un ieviešot jaunus produktus un tehnoloģijas ražošanā, kā arī palielinot privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās. Programmas ietvaros atbalstu var saņemt mazie, vidējie un lielie komersanti, kuri plāno īstenot projektu Viedās Specializācijas stratēģijas jomās (RIS3). Programmas kopējais finansējums ir 60 miljoni eiro. Programmas 1. atlases kārtas ietvaros (12.07.2016 - 12.09.2016) kopumā tika saņemts 41 projekta iesniegums, no kuriem apstiprināti tika 17 projekti par kopējo finansējumu 25 803 588,85 eiro. Savukārt programmas 2. atlases kārtas ietvaros (21.11.2017. - 12.04.2018) tika saņemts 51 projekta iesniegums par ERAF finansējumu 54 772 387,17 eiro. Kā secināms, komersantu interese...

Ministru kabineta 13. novembra sēdē tika akceptēti Ekonomikas ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem”, kuru mērķis ir nodrošināt, ka kredīta devēji un parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēji efektīvi veic noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumus. Attiecīgi MK sekmēs arī Moneyval novērtējumā konstatēto problēmu risināšanu un identificēto pasākumu īstenošanu. MK noteikumi nosaka prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanai patērētāja kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanā, risku pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmai un tās izveidei, klientu izpētei un klienta veikto darījumu uzraudzībai tām personām, kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izsniedz speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai. Kā zināms, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteikts pienākums PTAC uzraudzīt minētos likuma subjektus, attiecīgi, patērētāju kreditēšanas un parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju prasību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas...

Attīstības finanšu institūcija ALTUM biznesa uzsācējiem visā Latvijā šī gada pirmajos deviņos mēnešos uzņēmējdarbības uzsākšanai aizdevumus piešķīrusi vairāk nekā 8,2 miljoni eiro apmērā, kas ir lielākais apjoms pēdējo piecu gadu laikā. Salīdzinot ar 2017. gada deviņiem mēnešiem gan pēc izsniegto aizdevumu kopskaita, gan pēc piešķirtā finansējuma apjoma pieaugums ir 40%. Jauno uzņēmēju aktivitāte, izmantojot valsts atbalsta programmu aizdevumus, pieaugusi teju visos Latvijas reģionos. Lielākais aizdevumu skaita pieaugums šā gada 9 mēnešos fiksēts Zemgalē (+45%), savukārt liels atbalstīto biznesa projektu kopsummas pieaugums ir Vidzemē (+89%), Zemgalē (+69%) un Kurzemē (+60%), kas liecina par lielāka apjoma biznesa ideju īstenošanu. Uzņēmēju aktivitāte, izmantojot valsts atbalstu, pieaugusi arī Latgalē (aizdevumu skaits pieaudzis par 8%), vienlaikus nedaudz samazinoties kopējam piešķirtā finansējuma apjomam, kas liecina, ka jaunie uzņēmēji šajā reģionā biznesu sāk ar mazāka apjoma projektiem. Pretēja aina ir Rīgas un pierīgas reģionā, kur kopējais piešķirtā finansējuma apjoms audzis par 26%, taču projektu skaits samazinājies par 7%. Kopumā...

Saņemot Finanšu un Kapitāla Tirgus komisijas (FKTK) uzdevumu pārskatīt līdzšinējo biznesa pieeju, kopš gada sākuma Latvijas bankās (īpaši ārvalstu klientu segmenta bankās) ir veikts būtisks ārvalstu klientu noguldījumu samazinājums, sākot dominēt iekšzemes (80%) un Eiropas Savienības valstu (10%) noguldījumiem, kuru apjoms šobrīd kopā sasniedz jau 90% no visiem banku noguldījumiem Latvijā. Līdz ar jauno risku mazināšanas pieeju, Latvijas banku sektors šobrīd ir aktīvi pievērsies ES un EEZ klientu piesaistei, atsakoties no lielākās daļas klientu ārpus šīs ekonomiskās zonas. Pamatā izvēlētie darbības virzieni ir klasiskie banku pakalpojumi, attīstot jaunus klientu sasniegšanas kanālus (t.sk. FinTech sniegtās iespējas) gan iekšzemē (mazo un vidējo uzņēmumu aktīvāka kreditēšana), gan Baltijas telpā un pārējās ES valstīs. Perspektīvs virziens ir arī individuālu aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumi. FKTK priekšsēdētāja Pētera Putniņa secinājumi par veikto pārmaiņu vadības procesu: "Mēs pieredzam vēsturisku posmu, kad mainās paši pamati, kuri mūsu banku sistēmai bija izveidoti iepriekšējos 25 gados. Iekšzemes/ES un ārvalstu klientu proporcija 90% pret...

Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Ministru kabineta sēdē 23. oktobrī pieņemtais lēmums pārdalīt ietaupītos līdzekļus no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas "Valsts sociālie pabalsti" neatbilst Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajam, jo šāds lēmums pārsniedz 2018. gadam noteikto maksimālo izdevumu apjomu. Ministru kabineta 23. oktobra sēdē tika izskatīts jautājums par valsts līdzekļu (apropriācijas) pārdali no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas "Valsts sociālie pabalsti" uz citām Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammām 4 561 470 eiro apmērā, kā arī uz Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammu "Dotācija nacionālās nozīmes starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā" kopumā 1 031 641 eiro apmērā. Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu, ja Ministru kabinets pieņem normatīvo aktu, kas nosaka, ka budžeta izdevumi pārsniedz valsts budžeta izdevumu maksimālo apmēru vai samazina plānotos valsts budžeta ieņēmumus, Ministru kabinetam jānodrošina, ka vienlaikus stājas spēkā normatīvie akti, kas kompensē izdevumu pieaugumu vai ieņēmumu samazinājumu. "Jebkurš izdevumu ietaupījums šajās ar likumu aizsargātajās budžeta programmās samazina maksimālos izdevumu apmērus 2018. gadam,...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) mājaslapā pieejams jauns interaktīvs rīks "Apdrošināšanas kompass", kas ļauj ērtā un vizuāli pārskatāmā veidā iepazīties ar Latvijas apdrošinātāju - apdrošināšanas sabiedrību un ES dalībvalstīs dibinātu apdrošinātāju filiāļu - svarīgākajiem darbības rādītājiem. Informācija apkopota no apdrošinātāju publiskajiem ceturkšņa pārskatiem. Šo rādītāju analīze ir viens no kritērijiem, ko parasti klients ņem vērā, pieņemot lēmumu par apdrošināšanas līguma slēgšanu. Šie rādītāji ir informatīvi un ir jāskata kontekstā ar kopējo apdrošinātāja darbību. Dati ir aktuāli par situāciju pārskata ceturkšņa pēdējā dienā. Pakalpojuma sniedzēju izvēle paliek katra paša ziņā, izvērtējot arī apdrošinātāja sniegto pakalpojumu klāstu un pieejamību, kā arī apkalpošanas kvalitāti, pakalpojumu komisijas maksu un citus kritērijus. Pašlaik “Apdrošināšanas kompasā” pieejamā informācija apkopota par 2018. gada pirmo pusgadu. Šajā periodā Latvijā un ārvalstīs kopumā parakstītās prēmijas veido 385.7 milj. eiro. Latvijā parakstīto apdrošināšanas prēmiju apjoms 258 milj. eiro, no tām lielāko īpatsvaru veido sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana (20,71%)...