FINANSES

No 7. augusta bankas Citadele un un SEB bankas klienti var veikt maksājumus citām privātpersonām, izmantojot tikai tālruņa numuru. Lai izmantotu jauno pakalpojumu, jāreģistrējas Latvijas Bankas izveidotajā un uzturētajā Zibsaišu reģistrā ar banku mobilo lietotni. Bankas klientam, iekļaujot savu numuru Zibsaišu reģistrā ar mobilās lietotnes palīdzību, konta numurs tiek piesaistīts tālruņa numuram. Līdz ar to turpmāk, pārskaitot naudu uz šo tālruņa numuru, summa nonāks attiecīgajā kontā. Lai maksātu uz tālruņa numuru, Citadeles klientam, piemēram, nav obligāti jābūt reģistrētam Zibsaišu reģistrā, tomēr reģistrācija ir jāveic naudas saņēmējam. Latvijas Banka informē, ka vienam mobilā tālruņa numuram var tikt piesaistīts tikai viens konta numurs, savukārt viens konta numurs var tikt piesaistīts vairākiem mobilā tālruņa numuriem. Banku klienti paši ar savas bankas starpniecību iekļauj savu mobilā tālruņa numuru Zibsaišu reģistrā, tādā veidā dodot iespēju citiem veikt viņiem maksājumus daudz ērtāk. Zibsaišu reģistra pakalpojumi tiek nodrošināti visiem Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS sistēmas) dalībniekiem, kā arī...

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonas, pārbaudot robežšķērsotājus laikā no šī gada 1.janvāra līdz 31.jūlijam, kopumā aizturējušas nedeklarētu naudu 2 911 370, 79 eiro apmērā. VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš norāda – lai mazinātu nedeklarētas, t.sk., noziedzīgi iegūtas skaidras naudas ievešanu vai izvešanu no Latvijas, tādējādi ierobežojot tās apriti, jau kopš gada sākuma cīņa ar nelegālu naudu ir viena no VID prioritātēm, un šim mērķim tiek veltīta liela uzmanība. “Noziedzīgi iegūta skaidra nauda, kas tiek ievesta valstī, nereti tiek izmantota, piemēram, aplokšņu algu izmaksām, tādējādi atstājot negatīvas sekas Latvijas tautsaimniecībai. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija netiktu izmantota kā vieta noziedzīgi iegūtas skaidras naudas legalizēšanai ,” norāda VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors. VID prokuratūrai, piemēram, nodevusi kriminālprocesu par skaidras naudas nedeklarēšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā pret personu, kura mēģināja ievest Latvijas Republikā lielu skaidras naudas summu, to nedeklarējot uz robežas. Tas ir pirmais gadījums...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 11.augustā notiks pirmā Čeku loterijas izloze. Tās laikā tiks noskaidrots gan tas, kuri Čeku loterijas dalībnieki būs laimējuši naudas balvas, gan arī Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku sarūpētās papildu balvas. Jūlija izlozei ir jau reģistrēti jau 1 617 003 attaisnojuma čeki un tos iespējams reģistrēt vēl līdz šī gada 5.augusta pusnaktij. Jūlija izlozei dažādas balvas pieteikuši 14 uzņēmumi, augusta izlozei, kas notiks šī gada 11.septembrī - 15 uzņēmumi. Šobrīd aicinām uzņēmumus pieteikt savas balvas septembra izlozei, kas notiks šī gada 11.oktobrī. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme: “Liels paldies visiem Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem, kuri jau pašā Čeku loterijas īstenošanas sākumā ir izrādījuši lielu interesi un atsaucību, nodrošinot loterijas dalībniekiem dažādas papildu balvas. Aicinām arī citus uzņēmumus izmantot šo lielisko iespēju un kļūt par daļu no projekta, kura mērķis ir sekmēt godīgu konkurenci un mazināt ēnu ekonomiku!” Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki līdz pat 22.augustam...

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada ir palielinājies par 2,1% (sezonāli neizlīdzinātie dati), liecina 30. jūlijā publicētie dati par IKP ātro novērtējumu. Tas ir mazāk nekā pirmajā ceturksnī uzrādītie 3,0% un ir vājākais IKP pieaugums gada griezumā kopš 2016. gada trešā ceturkšņa, tādējādi apstiprinot prognozes par izaugsmes palēnināšanos Latvijas tautsaimniecībā šogad. Tomēr Finanšu ministrija norāda, ka šāds IKP pieaugums ir negaidīti zems, jo atsevišķu nozaru sniegums liecināja par augstāku ekonomisko aktivitāti šā gada otrajā ceturksnī. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem ir palielinājies par 0,8%. Starp augošajām nozarēm šā gada otrajā ceturksnī bija, piemēram, mazumtirdzniecība, uzrādot pieaugumu par 2,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada otro ceturksni. Ņemot vērā situāciju darba tirgū – joprojām strauji augošos iedzīvotāju ienākumus un bezdarba līmeņa samazināšanos, tirdzniecība Latvijā varētu augt straujāk. Tomēr daļa iedzīvotāju savus ienākumus izvēlas uzkrāt, ko apstiprina Latvijas Bankas apkopotie dati – 2019. gada...

No 20. jūlija stājušies spēkā Ministru kabineta 2019. gada 16. jūlija noteikumi Nr. 345 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumos Nr. 96 "Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība"", kas paredz, ka no 2020. gada 1. janvāra taksometra skaitītāja lietotājs katras darbadienas beigās pēc skaitītāja rādījuma nolasīšanas žurnālu aizpilda vai augšupielādē no viedierīces Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Kā norādīts noteikumu anotācijā, ir nepieciešams radīt mehānismu, kas nodrošinās taksometru skaitītājos reģistrēto datu uzskaiti un regulāru nodošanu VID. Turklāt šāds regulējums nepieciešams arī vienveidīgu prasību nodrošināšanai, jo saskaņā ar š.g. 13.jūnijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Autopārvadājumu likumā attiecībā uz tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzējiem ir paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt prasību par tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes uzkrātās informācijas sniegšanu VID – par piedāvāto pasažieru komercpārvadājumu pakalpojumu, tarifiem, braukšanas maksu, pārvadātāju, autovadītāju, transportlīdzekli. Grozījumi attiecas arī uz to, kā AS „Pasažieru vilciens” saņem samaksu transportlīdzeklī...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), apkopojot "Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas 2014-2020" ieviešanas ikgadējos rezultātus,secinājusi, ka 2018. gadā finanšu pratības stratēģisko mērķu sasniegšanas indikatori kopumā apliecina vēlamo virzību, dažos rādītājos pat apsteidzot to. 2018. gadā arvien veselīgāka bijusi kredītu noguldījumu attiecība (71/100), pieaugusi uzticēšanās pakalpojumu sniedzējiem – 51%, tomēr uzkrājumu pieaugums ir bijis nesamērīgs ar IKP pieaugumu, kas liecina par ekonomikas pārkaršanas pazīmēm. 2018. gada laikā Latvijas mājsaimniecību kopējie uzkrājumi pieauguši par teju miljardu eiro (t.i., kopā noguldījumi Latvijas komercbankās, līdzekļi pensiju sistēmas 2. un 3. līmenī un finanšu instrumentos), sasniedzot 11.2 mljrd. eiro (2017 – 10.4 mljrd.). Tomēr FKTK eksperti lēš, ka mājsaimniecību finanšu ilgtspējas nodrošināšanai tuvākajā nākotnē būtu nepieciešams lielākā apjomā veidot tā saucamo “drošības spilvenu” dažādu finanšu pakalpojumu veidolā. FKTK vecākais finanšu tirgus analītiķis Agris Rozentāls: “Mājsaimniecību finansiālā pašsajūta pēdējos gados arvien ir uzlabojusies, taču rādītājos arvien vairāk ir vērojamas ekonomikas pārkaršanas pazīmes. Iedzīvotāju optimismam nostiprinoties, ir auguši...

Latvijas Banka informē, ka 2019. gada 1. pusgadā no apgrozības tika izņemts 251 000 viltotu eiro banknošu. Vairāk nekā 80% no šiem viltojumiem veidoja 20 eiro un 50 eiro banknotes. Tomēr bankas ieskatā eiro banknotes joprojām ir uzticams un drošs maksāšanas līdzeklis. Visas eiro banknotes var pārbaudīt, tās aptaustot, apskatot un pagrozot. 2019. gada 1. pusgadā no apgrozības izņemts par 4.2% mazāk viltoto banknošu salīdzinājumā ar 2018. gada 2. pusgadu, un par 16.6% mazāk nekā 2018. gada 1. pusgadā. Iespēja saņemt viltotu banknoti patiešām ir ļoti maza, jo viltojumu skaits joprojām ir ļoti neliels salīdzinājumā ar apgrozībā esošo īsto banknošu skaitu, kas kopš to ieviešanas nemitīgi pieaudzis straujāk nekā IKP. 2018. gadā apgrozībā esošo euro banknošu skaits un vērtība pieauga attiecīgi par aptuveni 5.6% un 5.2%. Pašlaik apgrozībā ir vairāk nekā 22 mljrd. euro banknošu, kuru kopējā vērtība ir aptuveni 1.2 trlj. eiro. Tālāk tabulā sniegti pusgada dati. Periods 1/2016 2/2016 1/2017...

Rīgas dome informē, ka pieteikšanās konkursam grantu programma “Atspēriens” tiks organizēts vienu reizi gadā, atbalstot idejas viedpilsētu risinājumu jomā. Konkursam būtiski tiek palielināts grantu apjoms, kas vienai idejai turpmāk veidos līdz pat 25 000 EUR, kopumā tiks atbalstītas trīs inovatīvas idejas. Jaunais konkurss ir paredzēts uzņēmumiem, kas pieteikšanās dienā nav vecāki par pieciem gadiem, kuriem ir labas iestrādnes un pārliecinoša vīzija, kuri spēj piedāvāt tehnoloģiski realizējamas, viedas un pilsētvidē integrējamas idejas, kas risina sabiedrībā aktuālu problēmu un optimizē ikdienas procesus pilsētā. Pieteikšanos “Atspērienas” konkursam plānots izsludināt augusta beigās! Rīgas dome kopš 2009.gada īsteno grantu programmu “Atspēriens“, kuras mērķis ir veicināt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību Rīgā, kā arī sekmēt jaunas uzņēmējdarbības un uzņēmēju produktu popularitāti. Kopš 2009. gada “Atspērienam” pieteikušies vairāk kā 1700 dalībnieki, no kuriem 157 saņēmuši atbalstu. Grantu programmu “Atspēriens” administrē Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.

Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas pieņemti 2019. gada 3. aprīlī, paredz, ka no šī gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam saņemtie maksājumi tiks novirzīti tikai pamatparāda segšanai. Ja minētajā periodā pamatparāds tiks segts, tad likumiskie procenti tiks dzēsti un parādniekam tie nebūs jāmaksā. Savukārt, ja parādnieks divu gadu laikā pamatparādu nenosegs, viņam būs pienākums segt gan pamatparādu, gan likumiskos procentus. Vienlaikus norādāms, ka minētais regulējums neietekmē zvērināta tiesu izpildītāja veiktās piespiedu izpildes darbības Civilprocesa likuma noteiktajos gadījumos un kārtībā. No šī gada 1. jūlija stājusies spēkā arī likuma norma, kas noteic, ka pilngadīgie bērni, kuri turpina iegūt izglītību un strādā, uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda nesaņems par periodu, kurā tie gūst ienākumus vismaz minimālās mēnešalgas apmērā. Kā noteic likums, uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda iespējams saņemt arī pēc bērna pilngadības sasniegšanas, ja bērns turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā, bet ne ilgāk kā līdz...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 9. jūlijā pieņēmusi divus jaunus FKTK noteikumus "Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi" un "Krājaizdevu sabiedrību darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas normatīvie noteikumi".“Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi” ietver pašlaik spēkā esošos kredītriska pārvaldīšanas noteikumus, kuriem ir pievienoti FKTK 2018. gada 16. janvāra normatīvie noteikumi Nr. 19 “Aktīvu kvalitātes novērtēšanas un uzkrājumu veidošanas normatīvie noteikumi”, kā arī ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas attiecībā pret spēkā esošo kredītriska pārvaldīšanas noteikumu redakciju: precizēta kredītriska stratēģijas loma un nozīme, kā arī būtiskākā stratēģijā ietveramā informācija; noteikta prasība veikt regulāru kredītu nodrošinājuma vērtības un likviditātes pārraudzību visiem kredītiem, kuriem iestāde ir pieņēmusi nodrošinājumu, kā arī apstiprināt iekšēju un ārēju vērtētāju sarakstu atbilstoši iestādes kredītu portfeļa specifikai; precizētas prasības agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidei un piemērošanai; noteiktas detalizētākas prasības pārskatīšanas politikai un pārskatīšanas pasākumu piemērošanai, prasība veikt pārskatīšanas pasākumu ilgtspējas novērtējumu, un prasība regulāri veikt pārskatīšanas pasākumu efektivitātes izvērtējumu; izvērsta pārskatīšanas pasākumu sasaiste ar ienākumus nenesoša kredīta...

Latvijas Bankas padome pieņēmusi vairākus normatīvos aktus, pilnveidojot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas sektora darbības regulējumu. Izmaiņas ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas sektora darbības regulējumā bija nepieciešamas saistībā ar Saeimā 2019. gada 13. jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Līdz ar to Latvijas Banka turpina pilnveidot savu pārraugāmo jomu regulējumu atbilstoši aktualizētajām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas (potenciālo masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas vai izplatīšanas) finansēšanas novēršanas normu prasībām. Veikti Grozījumi Latvijas Bankas 2009. gada 13. maija "Ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas noteikumos" Ar grozījumiem tiek precizēts ārvalstu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas licencēšanas mērķis, nosakot, ka tas ir arī starptautiskajās un Latvijas nacionālajās sankcijās noteikto ierobežojumu izpildes nodrošināšana. Noteikumu normas, kas skar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, attiecinātas arī uz...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) ir izstrādājis kontu izmaksu salīdzināšanas rīku konti.ptac.gov.lv (turpmāk – salīdzināšanas rīks), kurā patērētāji var iepazīties ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju izmaksām par to sniegtajiem pakalpojumiem Latvijas Republikas teritorijā. Salīdzināšanas rīks attiecas uz biežāk izmantojamiem ar maksājumu kontu saistītajiem pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot pakalpojumu sniedzēju piedāvāto cenu (izmaksu) pārredzamību un salīdzināmību. Salīdzināšanas rīka lapā ir iespējams salīdzināt maksājumu pakalpojumu sniedzēju/banku biežāk izmantoto pakalpojumu cenas: konta atvēršana un uzturēšanas izmaksas, skaidras naudas izņemšana un dažādu pārskaitījumu komisijas maksa (filiālē un internetbankā), debetkaršu un kredītkaršu lietošanas maksa, t.sk. skaidras naudas izmaksa no bankomātiem, kā arī regulārā maksājuma lietošanas maksa. Šāds salīdzināšanas rīks dod iespēju patērētājiem vieglāk orientēties kontu izmaksās un izvēlēties sev piemērotāko pakalpojumu sniedzēju. Tāpat informācijas atklātība un caurspīdīgums ar maksājumu kontiem saistīto pakalpojumu cenu tirgū veicinās konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem iekļaujamā informācija cenu salīdzināšanas rīkā ir jāsniedz PTAC elektroniski reizi gadā, ne vēlāk kā līdz...

Finanšu ministrija informē, ka, atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada janvārī-maijā konsolidētajā kopbudžetā veidojies 514,4 miljonu eiro pārpalikums. Tas ir aptuveni iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmenī (507 miljoni eiro). Tostarp pašvaldību budžetā, ievērojami palielinoties ieņēmumiem, pārpalikuma apmērs sasniedzis 144,1 miljonu eiro. Tas ir par 61 miljonu eiro vairāk kā pērn piecos mēnešos. Savukārt valsts speciālā budžeta pārpalikums (98,8 miljoni eiro), pateicoties augstākiem sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumiem, bija par 82 miljoniem eiro lielāks. Valsts pamatbudžetā, lai arī veidojies ievērojams pārpalikums (246,2 miljoni eiro), tā apmērs bija par 138,9 miljoniem eiro zemāks kā 2018. gada janvārī-maijā, ko ietekmēja gan uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazinājums, gan arī transfertu pieaugums uz pašvaldībām. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos piecos mēnešos sasniedza 4 827,1 miljonu eiro, kas bija par 308,6 miljoniem eiro jeb 6,8% vairāk kā pērn attiecīgajā periodā. Galvenokārt ieņēmumu pieaugumu nodrošināja ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu kāpums par 172,9 miljoniem eiro jeb 31,7% salīdzinājumā...

Ar šā gada 1.jūliju Latvijā de minimis atbalsta uzskaite notiks elektroniski de minimis atbalsta uzskaites sistēmā, informē Finanšu ministrija. De minimis atbalsta regulējums ir viens no biežāk izmantotajiem komercdarbības atbalsta kontroles regulējumiem. De minimis regulējums paredz, ka maksimālais piešķirtais atbalsts saimnieciskās darbības veicējam tekošajā un divos iepriekšējos fiskālajos gados nedrīkst pārsniegt noteiktus robežlielumus. Ar sistēmas palīdzību atbalsta pretendents varēs saņemt informāciju par tam piešķirto de minimis atbalstu un sagatavot veidlapu, kas nepieciešama, lai varētu pieteikties de minimis atbalstam. Atbalsta sniedzējs pēc lēmuma pieņemšanas par de minimis atbalsta piešķiršanu ievadīs informāciju sistēmā. Atbalsta pretendents de minimis atbalsta uzskaites sistēmai varēs piekļūt, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, savukārt atbalsta sniedzēji – piesakot lietošanas tiesības Finanšu ministrijā. Latvijā līdz šā gada 30.jūnijam ir spēkā deklarāciju apmaiņas kārtība. Atbalsta pretendents, piesakoties de minimis atbalstam, iesniedz nepieciešamo informāciju atbalsta sniedzējam (deklarācija). Atbalsta sniedzējs pēc de minimis atbalsta piešķiršanas izsniedz atbalsta saņēmējam informāciju (deklarāciju) par piešķirtā...

Ekonomikas ministrija informē, ka šoruden komersantiem būs pieejams atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai ražošanas objektos. Tiks organizēta jauna atlases kārta ES fondu atbalsta programmā “Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē”. Līdz ar to atbalstam energoefektivitātes paaugstināšanai ražošanas objektos komersantiem būs pieejami 10,6 miljoni eiro Kohēzijas fonda finansējuma. “Atbalsta programmas jaunais uzsaukums dos papildu iespējas uzņēmumiem investēt ražotņu modernizācijā, būtiski palielinot energoefektivitātes rādītājus. Tas savukārt ļaus samazināt ražošanas izmaksas un palielinās uzņēmuma konkurētspēju,” uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Uz atbalstu varēs pretendēt Latvijas Republikā reģistrēti sīkie (mikro), mazie, vidējie vai lielie komersanti, kuru viena no darbības nozarēm ir apstrādes rūpniecība. Atbalsts energoefektivitātes pasākumiem tiks sniegts granta (dāvinājuma) veidā līdz 30% no attiecināmajām izmaksām. Plānots, ka atbalstīta tiks ēku energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšana, energoefektīvāku ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegāde, lai aizstātu esošās ražošanas tehnoloģiskās iekārtas, inženiersistēmu atjaunošana, pārbūve vai izveide ražošanas ēkā, noliktavā un ražošanas teritorijā,...