FINANSES

Lai cīnītos ar finanšu noziegumiem un izveidotu taisnīgāku un efektīvāku nodokļu sistēmu, Eiropas Parlaments (EP) 26. martā apstiprināja EP īpašās TAX 3 komitejas sagatavotos ieteikumus ES naudas atmazgāšanas procesa ierobežošanai. EP Finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas īpašā komiteja (TAX3) gadu bija strādāja pie ziņojuma un secināja, ka ES ekonomikas zaudējumi no naudas atmazgāšanas shēmām, dažādās formās, ir 110 miljardi eiro gadā, kas atbilst 1% no ES kopējā IKP. Deputāti aicināja izveidot ES līmeņa uzraudzības iestādi, kas būtu atbildīga par noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu, jo pašreizējais koordinācijas līmenis nav “pietiekams, lai risinātu aktuālās nozares problēmas’’. Īpašās komitejas ziņojums tika apstiprināts pēc vairākiem naudas atmazgāšanas skandāliem, kas satricinājuši Eiropu pēdējo piecu gadu laikā, kuros iesaistītas Eiropas bankas, kā arī ņemot vērā atklātībā nonākušo žurnālistu izmeklēšanas informāciju par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā Luxleaks, “Panamas dokumenti” un “Paradīzes dokumenti”. Pieņemtajā ziņojumā deputāti kritizē praksi, kas pašlaik tiek...

Latvijā līdz 31. martam jau septīto gadu norisinās „Finanšu pratības nedēļa”, kuru kopā ar partneriem rīko Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Finanšu pratības nedēļā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) atgādina, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš vēlas apgūt, pārbaudīt vai pilnveidot savas zināšanas finanšu pratībā, NVA k savā tīmekļvietnē piedāvā interaktīvu elektroniskās apmācības moduli “Mana nauda šodien un rīt. Finanšu pratība”. NVA direktore Evita Simsone: „Bez zināšanām un prasmēm finanšu pratībā nav iespējama gan mājsaimniecības, gan valsts turība. Mūsu piedāvātais finanšu pratības elektroniskās apmācības modulis ne vien NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem, bet visiem interesentiem sniedz daudzpusīgas zināšanas par valsts un mājsaimniecības budžeta plānošanu, ienākumu gūšanas veidiem, cenu veidošanos, izdevumu kontroli, finanšu dokumentu nozīmi, kredītu būtību, finanšu pakalpojumu veidiem, nodokļu nozīmi, sociālās apdrošināšanas sistēmas darbības principiem, patērētāju tiesībām un citām ar finanšu plānošanu saistītām jomām”. NVA elektroniskās apmācības modulis ietver četras sadaļas: “Nauda un darījumi”, “Privāto finanšu plānošana”, “Finanšu un ekonomiskā vide. Nodokļi”, “Valsts un...

Ministru kabineta (MK) sēdē 19. martā valdība izskatīs Finanšu ministrijas sagatavotu rīkojuma projektu par likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam, kā arī valsts budžeta likumprojekta 2020. gadam sagatavošanas grafiku. Tāpat Finanšu ministrija piedāvā valdībai lemt par nozaru finansēšanas politiku pārskatīšanu, tai skaitā sākt veselības nozares izvērtējumu, padziļināti pārskatot stacionārās veselības aprūpes finansēšanas efektivitāti, un veikt Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošo jomu finansēšanas analīzi. Vienlaikus plānots pārskatīt nozaru funkciju izpildes efektivitāti un sniegt priekšlikumus to pilnveidei, kā arī veikt līdz šim piešķirtā finansējuma nozaru ministriju prioritārajiem pasākumiem izlietojuma izvērtējumu. Saeimā 2020. gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt šā gada 11. oktobrī. Lai ievērotu noteiktos termiņus, nepieciešams savlaicīgi uzsākt darbu pie gadskārtējā un vidēja termiņa budžeta likumprojekta sagatavošanas, nodrošinot vispusīgu analīzi un diskusijas, pirms galīgo lēmumu pieņemšanas. Kā iepriekš jau informējām, 5. martā valdības sēdē apstiprināts likumprojekts "Par valsts budžetu 2019. gadam", kas Saeimā 14. martā nodots izskatīšanai...

Lai stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī pilnveidot kredītiestāžu likvidācijas regulējumu, Finanšu ministrija (FM) rosinās grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā un Kredītiestāžu likumā. Likumprojektus, kas paredzēs nozīmīgas pārmaiņas finanšu sektoru uzraugošajās iestādēs, tuvākajā laikā plānots iesniegt izskatīšanai valdībā. Ar FKTK likuma grozījumiem paredzēts stiprināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu (NILLTFN) finanšu un kapitāla tirgū. FKTK funkcijas plānots papildināt ar pienākumu uzraudzīt un kontrolēt finanšu un kapitāla tirgus dalībniekus NILLTFN likuma un Starptautisko un nacionālo sankciju likuma prasību ievērošanā. Nepieciešamību veikt reformu apstiprina arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izvērtējuma secinājumi par Latvijas NILLTFN sistēmas uzraudzības un pārvaldības efektivitāti. OECD izvērtējumā padziļināti analizētas sešas jomas: patieso labuma guvēju režīms, terorisma un proliferācijas finansēšanas sankciju režīmi, Kontroles dienesta ziņošanas sistēma, Latvijas iestāžu horizontālā sadarbība un koordinācijas process ar Kontroles dienestu, FKTK uzraudzības sistēmas efektivitāte, tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība ar prokuratūru...

2018. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1004 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2017. gadu, vidējā alga palielinājās par 78 eiro jeb 8,4 %, un tā pieauga visās jomās. Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 742 eiro jeb 73,9 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 9,9 %, uzrādot par 1,5 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu 2018. gadā par 2,5 %, bija 7,2 %. Darba samaksas mediāna bija 774 eiro Bruto darba samaksas mediāna 2018. gadā bija 774 eiro un, salīdzinot ar 2017. gadu (707 eiro), tā pieauga par 9,5 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) 2018. gadā bija 573 eiro un gada laikā tā pieauga par 11,0 %. Mediānas rādītāji tika aprēķināti, izmantojot pieejamo informāciju no...

Pēc Finanšu ministrijas plāna šī gada budžeta projektu parlamentā plānots iesniegt 8.martā. Projekta nodošana izskatīšanai komisijās paredzēta 14.martā, pirmais lasījums – 20.martā, savukārt pieņemšana galīgajā lasījumā plānota aprīļa pirmajā nedēļā, informē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. Budžeta komisijas sēdē 27. februārī finanšu ministrs Jānis Reirs deputātus iepazīstināja ar 2019. gada valsts budžeta projekta izstrādes gaitu, atzīmējot, ka tas sagatavots, pamatojoties uz valsts makroekonomiskajiem rādītājiem pagājušā gada septembrī. Ministrs arī uzsvēra, ka budžeta pieņemšana kavējas par četriem mēnešiem, tādēļ tā pieņemšanai vajadzētu būt iespējami raitai. Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne informēja, ka izskatīšanai Saeimā kā 2019.gada valsts budžeta projekts tiks virzīts tā saucamais tehniskais valsts budžets un 14 to pavadošie likumprojekti. Savukārt, ņemot vērā februārī Saeimā veiktos grozījumus budžeta un finanšu vadības likumā, netiks sagatavots vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekts šim gadam. Projektā ar nelielām korekcijām plānots turpināt līdz šim uzsāktos pasākumus, kā arī, pārskatot budžeta bāzes...

Capitalia un Eiropas Investīciju fonds (EIF) parakstījuši līgumu par garantiju instrumentu, kas paredz 10 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu turpmāko piecu gadu laikā mazajiem uzņēmumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Šī garantija ļaus mazajiem uzņēmumiem vieglāk saņemt finansējumu. Līgumu atbalsta Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), Investīciju plāna Eiropai kodols, un Nodarbinātības un Sociālo Inovāciju (NuSI) programma. “Capitalia ir pirmais alternatīvā finansējuma sniedzējs Baltijas valstīs, kas ir kvalificējies šai augstu vērtētajai garantiju programmai. Līguma noslēgšana ar EIF nozīmē, ka mazajiem uzņēmumiem spēsim piedāvāt aizdevumu ar daudz pieejamākām procentu likmēm un bez nodrošinājuma prasībām. Šīs programmas ietvaros uzņēmumi varēs saņemt finansējumu līdz pat 25 000 eiro apmērā,” norāda Juris Grišins, Capitalia vadītājs. Lai kvalificētos atbalsta saņemšanai, uzņēmuma apgrozījums vai bilances apmērs nedrīkst pārsniegt divus miljonus EUR, savukārt darbinieku skaits nedrīkst pārsniegt 9 cilvēkus. Finansējums uzņēmumiem būs pieejams uz termiņu no 3 mēnešiem līdz 5 gadiem. Pieteikties aizdevumam un uzzināt citus kvalificēšanās kritērijus iespējams Capitalia mājaslapā www.capitalia.com....

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) izplatījusi paziņojumu, kurā uzsver, ka redz nepieciešamību pēc vienota regulējuma un standarta Eiropā un reģionā cīņai ar naudas atmazgāšanu. Tāpat esot nepieciešams neatslābstoši turpināt stiprināt nozares un publiskā sektora kopdarbību Eiropas līmenī, kā arī nodrošināt visplašāko informācijas apmaiņu par AML/CFT klientu līmenī, kas ir kritiski svarīga ne tikai naudas atmazgāšanas novēršanai, bet arī cīņai ar visa veida finanšu noziegumiem Finanšu iestāžu un citu likuma subjektu, piemēram, nodokļu konsultantu, ārpakalpojuma grāmatvežu, zvērinātu revidentu, zvērinātu notāru, zvērinātu advokātu un citu pienākums, līdzīgi kā citur pasaulē, ir īstenot praksē principu “Pazīsti savu klientu”. Minēto darbību mērķis ir radīt un uzturēt drošu finanšu un citu pakalpojumu sniegšanas vidi, novērst iespējamos finanšu noziegumus. Jebkura universālā banka ikdienā apstrādā simtiem tūkstošu darījumu. To apstrāde notiek pēc definētiem scenārijiem un procedūrām. Darījumu apstrāde parasti ir automātiska, ne manuāla. Atklājot netipisku vai neparastu uzvedību, banka to izmeklē: var prasīt klientam skaidrojumu un/vai ziņo Kontroles dienestam, ja...

Trešdien, 20. februārī, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes paziņoja par lēmumu īstenot finanšu sektora kontroles reformu, lai stiprinātu nozares uzraudzību Latvijā. Ministru prezidents ir uzdevis finanšu ministram izstrādāt grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai noteiktu precīzu tiesisko ietvaru gadījumiem, kad kredītiestāžu darbība tiek izbeigta saistībā ar konstatētiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas normu pārkāpumiem, tostarp noteikt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pienākumus un tiesības kredītiestādes likvidācijā šādās situācijās. Tāpat Ministru prezidents rezolūcijā ir uzdevis finanšu ministram izstrādāt grozījumus FKTK likumā ar mērķi stiprināt institūcijas lomu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā, kā arī reglamentēt FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) savstarpējus sadarbības mehānismus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā. Krišjānis Kariņš ir vērsies arī pie tieslietu un iekšlietu ministriem ar uzdevumu izstrādāt grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paplašinātu legālās prezumpcijas principa piemērošanu attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju...

Kreditēšanas reklamēšanas ierobežojumus, kuri pieņemti 12.Saeimā, nepieciešams precizēt, jo to piemērojums formulēts neskaidri, trešdien, 20.februārī, kopsēdē vienisprātis bija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti. “Kopsēdē vērsām uzmanību uz nepilnībām pieņemtajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, par kuriem mūs informēja mediju un reklāmas jomas pārstāvji. Tagad darbu ar priekšlikumiem pieņemtās normas precizēšanai un uzlabošanai pārņems Tautsaimniecības komisija,” pēc sēdes norādīja Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš. A.Kaimiņš akcentēja, ka konkrētie likuma grozījumi neatbilst to pieņemšanas mērķim aizliegt tikai ātro kredītu reklāmas, bet ierobežo arī informācijas izplatīšanu par tādiem pakalpojumiem kā auto līzings. Turklāt grozījumi, kam jāstājas spēkā 1.jūlijā, radīs finansiālus zaudējumus vietējiem medijiem. “Tautsaimniecības komisijas deputāti ir skeptiski pret pieņemto kreditēšanas reklamēšanas ierobežojumu liberalizāciju, tomēr izskatīsim priekšlikumus, kas padarītu jau pieņemtās normas piemērošanu skaidrāku,” pēc sēdes norādīja Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedrs Krišjānis Feldmans. Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa deputātiem norādīja, ka pašlaik noteiktie...

Lai arī pagājušais gads finanšu tirgos investoriem sagādāja nelielu vilšanos, sagaidāms, ka 2019. gadu raksturos pozitīvas izmaiņas un akciju un obligāciju vērtību kritums neturpināsies, norāda Iļja Arefjevs, “Luminor Asset Management” valdes loceklis. Turklāt sākot ar šo gadu, ir noteikti klientiem ļoti labvēlīgi komisijas maksu griesti, kas liks arvien efektīvāk darboties arī pensiju pārvaldītājiem. Tikmēr klientiem svarīgākā lieta arvien ir izvēlēties piemērotāko ieguldījumu stratēģiju, uzmanību pievēršot arī pensiju plāna ieguldījumu portfelim - kuros reģionos tiek veikti plāna ieguldījumi. Lejupslīde 2018. gadā un ievērojami pozitīvākas prognozes šim gadam Vērtību kritumu vienlaikus piedzīvoja gan akciju, gan obligāciju tirgi. Ir labi zināms, ka finanšu tirgi ir gan cikliski, gan svārstīgi un tas nebija pārsteigums, bet vilšanos investoriem sagādāja tieši svārstību cēloņi. Starp tiem tā saucamie tirdzniecības kari arvien pieaugošās globalizācijas apstākļos (sākumā gan starp ASV un Eiropas Savienību, gan starp ASV un Ķīnu), nespēja rast risinājumus politiskām problēmām industriāli attīstītajā Eiropā - neveiksmes ar valdības izveidi...

Jaunākā statistika par situāciju naudas drošības jomā eiro zonā liecina, ka Latvija jau tradicionāli ir starp tām eiro zonas valstīm (kopā ar Igauniju, Somiju, Kipru, Slovākiju, Lietuvu), kurās ir vismazākais viltojumu skaits, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. 2018. gadā atklāto viltojumu skaits Latvijā būtiski samazinājās – kopējais viltojumu skaits par 24%, bet nodarītie finanšu zaudējumi – par 14%, informē Latvijas Banka. 2018. gadā Latvijas Bankā saņemti un veikta identifikācija 1337 eiro naudaszīmju viltojumiem (1103 banknotēm un 234 monētām), t.sk. 208 naudaszīmes tika konstatētas vēl pirms to laišanas apgrozībā. Salīdzinot ar 2017. gadu, samazinājies gan viltoto banknošu skaits (tad tika atklātas 1462 viltotas banknotes), gan viltoto monētu skaits (2017. gadā to skaits bija 287; kopā 1749 banknotes un monētas). Viltojumu nodarītie finanšu zaudējumi 2018. gadā bijuši nedaudz mazāk nekā 65 tūkstoši eiro, bet 2017. gadā – nedaudz vairāk nekā 75 tūkstoši eiro. Starp Latvijā izplatītākajiem viltojumiem ir 50 eiro banknotes (ap 85% no viltoto...

Bankas arvien vairāk pievērš uzmanību korporatīvās pārvaldības aspektiem, finansējot uzņēmuma attīstību, secināts Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta un Finanšu nozares asociācijas 30. janvārī rīkotajā augsta līmeņa diskusijā "Kā uzņēmumu pārvaldība ietekmē finansējuma piesaistīšanu?". Diskusijas laikā tika prezentēts banku pieredzes apkopojums, kas uzņēmumu finansēšanas procesā tiek vērtēti no korporatīvās pārvaldības perspektīvas. Vērtējot finansējuma piešķiršanu uzņēmuma attīstībai, bankas vērtē ne tikai uzņēmuma finanses un biznesa plānu, bet uzmanību pievērš arī korporatīvās pārvaldības aspektiem: uzņēmuma īpašniekiem, uzņēmuma darbības pieredzei un reputācijai, kā arī uzņēmuma vadības profesionalitātei. Bankas vērtē arī to, vai uzņēmumā ir saprotama lēmumu pieņemšanas kārtība, kāda ir risku vadība uzņēmumā un attiecības ar darījumu partneriem, cik caurskatāms ir uzņēmums un kāda ir uzņēmuma sniegtās informācijas kvalitāte. "Vidēji 10 līdz 25% banku veidoto uzņēmuma kredītreitingu ietekmē ar korporatīvo pārvaldību saistīti aspekti. Tas nozīmē, ka vāji pārvaldītiem uzņēmumiem tiks noteikta augstāka procentu likme vai tiem būs jāpiedalās ar lielāku ieguldījumu, kā arī papildus tiks īstenots intensīvāks...

Pērnā gada novembrī stājās spēkā grozījumi Darba likumā, kas paredz, ka turpmāk darba sludinājumā obligāti jānorāda attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzēto stundas tarifa likmes samaksas amplitūda. Nepieciešamību pēc minētajiem grozījumiem iniciēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija kā instrumentu aplokšņu algu mazināšanai un caurspīdīgā personāla atlases procesa veicināšanai. Par to, kā grozījumi ietekmējuši darbinieku meklēšanu un konkurenci darba tirgū stāsta Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis. Ņemot vērā būtisko darbaspēka trūkumu Latvijā, darbinieku pārvilināšana ir vērā ņemama problēma, tāpēc ziņas par darbiniekam izmaksājamo atlīdzību būtībā ir komercnoslēpumu saturoša informācija, ko uzņēmēji labprāt vēlētos neizpaust publiski. Taču faktiskā atalgojuma norādīšanai darba sludinājumos ir arī nenoliedzamas priekšrocības. "Atalgojuma norādīšana ir samazinājusi ienākušo pieteikumu skaitu, taču tas ir paaugstinājis darbinieku atlases procesa efektivitāti, jo amatam piesakās tikai tie kandidāti, kuri ir gatavi pieņemt darba piedāvājumu ar norādīto atalgojumu. Līdz šim atalgojuma jautājums tika apspriests klātienes pārrunās,...

Līdz 1. februārim tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus (izņemot kredītiestādes), ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informatīvā deklarācija par fiziskās personas – Latvijas Republikas rezidenta – veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem. Informatīvā deklarācija VID jāiesniedz arī kapitālsabiedrībām, ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojuma sniedzējiem un komersantiem, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus. Informatīvā deklarācija jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), aizpildot un iesniedzot dokumentu “Informatīvā deklarācija par fiziskās personas, Latvijas Republikas rezidenta, veiktajiem līzinga un kredīta vai tikai līzinga vai tikai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru summa mēnesī pārsniedz 360 eiro vai šādu iemaksu kopsumma kalendāra gada laikā pārsniedz 4320 eiro”. Informatīvajā deklarācijā, kas iesniedzama līdz 2019. gada 1. februārim, jānorāda fiziskās personas līzinga/kredīta un ar to saistīto procentu un soda naudu maksājumi, kas veikti 2018. gadā, ja to summa mēnesī pārsniedz 360 eiro vai šādu iemaksu kopsumma gada laikā pārsniedz 4320...