FINANSES

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 14. maijā ir pieņēmusi lēmumu par soda naudas piemērošanu 4 260 eiro apmērā AS "PNB Banka", jo tā līdz Kredītiestāžu likumā noteiktajam termiņam, t.i. 1. aprīlim, nebija sagatavojusi un iesniegusi FKTK 2018. gada pārskatu kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu (turpmāk – revidēts gada pārskats), kā arī tas nebija laikus publiskots. Tādējādi pārkāpta Kredītiestāžu likumā noteiktā prasība, ka kredītiestādes pienākums ir sagatavot publiskos pārskatus noteiktā termiņā, lai informētu sabiedrību par kredītiestādes darbību un tās finanšu rādītājiem. Atbilstoši Kredītiestāžu likumam kredītiestāde revidētu gada pārskatu iesniedz FKTK 10 dienu laikā pēc revidentu ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1. aprīlim, kā arī līdz 1. aprīlim publisko šo pārskatu. Vairākas bankas š.g. 1. aprīlī nebija nodrošinājušas ne revidēta gada pārskata sagatavošanu, ne tā publiskošanu. FKTK pieprasīja katrai bankai papildu informāciju par likuma normu neievērošanas apstākļiem un individuāli izvērtēja katru situāciju, piemērojot atbilstošu sankciju. AS...

Valsts kontrole ir pabeigusi ikgadējās revīzijas par iestāžu gada pārskatu pareizību un informē par nepieļaujamām tendencēm valsts attīstības izdevumu plānošanā un izlietošanā. 26 gada pārskatu revīziju rezultātā Valsts kontrole kopumā ir sniegusi 89 ieteikumus. Revīzijas ziņojumus skatīt šeit. 2018. gadā no izlases kārtā pārbaudītajiem 30,6 milj. eiro neatbilstoši sākotnējiem mērķiem tika iztērēti vismaz 9 milj. eiro. Valsts kontrole uzsver, ka ir nepieciešama steidzama politiska izšķiršanās, lai finansējuma trūkuma apstākļos mainītu ierasto pieeju atstāt resora rīcībā un ļaut iztērēt kārtējām vajadzībām attīstības mērķiem piešķirto finansējumu. Ir nepieciešama arī politiska griba beidzot konceptuāli lemt par publiskā sektora atlīdzības principu maiņu, jo vienīgais 2018. gadā veiktais uzlabojums – noteikt tiesneša amatu par visaugstāk atalgoto juridisko profesiju publiskajā sektorā – nav sasniedzis mērķi. Gada pārskatu revīzijās Valsts kontrole primāri vērtē uzskaites pareizību. 2018. gads liecina, ka uzskaites un gada pārskatu sagatavošanas kvalitāte iestādēs, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nav mainījusies un ir apmierinošā līmenī. Kritiska situācija attīstības...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2019. gada 3. aprīlī Saeimā ir pieņemti grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, papildinot šī likuma 30. pantu ar 1.6 daļu. Minētie grozījumi stājās spēkā 2019. gada 1. maijā. Grozījumi nosaka, ka pēc 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkst veikt darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Vienlaikus pārejas noteikumi ir papildināti ar 219. punktu. Tas paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā ir spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Lai veicinātu apkaimju attīstību Rīgā, to teritorijas kā pilsētas daļas identitāti, atpazīstamību un sekmētu to revitalizāciju, kā arī pastāvīgi un mērķtiecīgi veicinātu apkaimju iedzīvotāju iesaisti un līdzdalību apkaimju attīstībā, Rīgas dome izsludina konkursu „Par Rīgas apkaimju attīstības projektu īstenošanu”. „Vēsturisks notikums ne tikai Rīgas pilsētai, bet arī visai Latvijai, jo šāds projekts mūsu valstī tiek realizēts pirmo reizi. Rīgas domes vārdā vēlos pateikt lielu paldies Rīgas Apkaimju aliansei par profesionālo un ieinteresēto sadarbību, lai mēs kopā varētu īstenot šo projektu. Aicinu visu Rīgas apkaimju iedzīvotājus būt aktīviem un iesniegt savas idejas, kas tiktu realizētas tikai balstoties uz rīdzinieku vēlmēm,” informē Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs. Izsludinātā konkursa nolikums paredz, ka viena apkaimju attīstības projekta realizācijai var piešķirt finansējumu līdz 100 000 eiro. Kopumā pašvaldība šiem mērķiem 2019. gada budžetā ir paredzējusi finansējumu pusmiljona eiro apmērā. Finansējums tiek piešķirts, ja iesniegtais projekts atbilst šādiem kritērijiem: projekta realizēšanas vieta ir sabiedrībai pieejama, publiskā lietošanā...

Pēdējā laikā ēnu ekonomikas apkarošanas kontekstā arvien skaļāk tiek runāts par iespējamību ne tikai vēl vairāk ierobežot skaidras naudas lietošanu, bet, iespējams, ar laiku skaidro naudu izskaust pavisam. Kādas būtu šāda iespējamā soļa blaknes un tiesiskās sekas, kā pret skaidro naudu attiecas citviet pasaulē un kādi vēl ir banku un to klientu attiecību riski laikmetā, kad aktivizējusies cīņa ne tikai pret ēnu ekonomiku, bet arī nelegālas naudas legalizāciju? Par to žurnāla "Bilances Juridiskie padomi" aprīļa numura intervijā ar "BDO Latvia" vadošo partneri, zvērinātu advokātu Jāni Zelmeni, no kuras fragments lasāms šeit: Nesen izsludināti jauni skaidras naudas darījumu ierobežošanas plāni un arvien biežāk izskan runas, ka tuvojas brīdis, kad skaidra nauda no aprites tiks izslēgta vispār. Šādas ieceres oponenti saka, ka tas būtu antikonstitucionāli. Arī jūs esat nesen sacījis, ka "garantētās cilvēktiesības būt neatkarīgam no valsts arī dzīvo skaidrā naudā". Vai tas ir tikai emocionāls izteikums, vai tam ir arī juridisks pamats? Vai...

Ministru kabineta 16. aprīļa sēdē tika apstiprināti grozījumi garantiju atbalsta programmā komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai, palielinot maksimālo garantiju apjomu maziem un vidējiem komersantiem, kā arī palielinot lielajiem komersantiem pieejamo finansējumu un turpmāk atļaujot sniegt garantijas kapitāldaļu iegādei ar nosacījumu par paplašināšanos un attīstību. Saskaņā ar grozījumiem turpmāk maksimālā garantijas summa maziem un vidējiem komersantiem būs 5 milj. eiro līdzšinējo 3 milj. eiro vietā. Tāpat grozījumi paredz, ka atbalstu turpmāk varēs arī sniegt arī kapitāldaļu iegādei ar nosacījumu par paplašināšanos un attīstību. Izvērtējot tirgus nepilnības, ir secināms, ka šāds finanšu pakalpojums kapitālsabiedrību kapitāla daļu iegādei ir nepieciešams arī no uzņēmumu attīstības viedokļa. Ņemot vērā pieprasījumu pēc atbalsta lielajiem komersantiem, grozījumi paredz komersantu atbalstam novirzīt papildu 580 tūkstošus eiro. ALTUM valdes locekle Inese Zīle: “Kredītu garantiju summas palielināšana pozitīvi ietekmēs uzņēmumu kreditēšanas vidi un finansējuma pieejamību uzņēmumiem, kuriem nav akumulēta pietiekama aktīvu bāze, ko sniegt kā nodrošinājumu komercbankās. Uzņēmumi,...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 09.04.2019. pieņēmusi jaunus FKTK noteikumus "Līdzekļu pārvedumiem pievienojamās informācijas normatīvie noteikumi", kuri izstrādāti ar mērķi nodrošināt Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Regulas (ES) Nr. 2015/847 par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ regulu (EK) Nr. 1781/2006 (turpmāk – Regula Nr. 2015/847) piemērošanu. Noteikumu projekts nosaka minimālos pasākumus, kas jāveic finanšu iestādēm, lai atklātu un pārvaldītu līdzekļu pārvedumus, kuriem trūkst nepieciešamās informācijas par maksātāju un maksājuma saņēmēju, ar mērķi nodrošināt šo procedūru efektivitāti. Noteikumos arī norādīta finanšu iestāžu rīcība gadījumos, kad nepieciešamā informācija par maksātāju vai maksājuma saņēmēju nav sniegta vai ir nepilnīga. Eiropas Banku iestāde 22.09.2017. izdeva Regulas Nr. 2015/847 25. pantā minētās “Kopīgās pamatnostādnes attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, lai pārliecinātos, vai netrūkst informācijas par maksātāju vai maksājuma saņēmēju un vai šī informācija nav nepilnīga, un procedūrām, kas tiem jāievieš, lai pārvaldītu līdzekļu pārvedumus, kuriem trūkst...

Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka no 10. aprīļa norit pieteikšanās platību maksājumiem. Lauksaimnieki tiem var pieteikties līdz šā gada 22.maijam, iesniedzot "Vienoto iesniegumu" LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā. Pēdējā diena, kad atbalsta maksājumiem var pieteikties ar kavējuma sankciju, šogad ir 17.jūnijs. Dīzeļdegvielas ar samazinātu akcīzes nodokli iesnieguma iesniegšana norit vienlaikus ar pieteikšanos platību maksājumiem – no 10.aprīļa līdz 3.jūnijam. Šā gada aprīlī un maijā dienests organizē arī klātienes konsultācijas daudzās vietās Latvijā, lai palīdzētu klientiem aizpildīt platību maksājumu pieteikumus elektroniski. Klientiem iespēja iesniegt pieteikumus būs gan minēto konsultāciju laikā, gan apmeklējot LAD klientu apkalpošanas centrus. Konsultāciju grafiku var skatīt dienests mājaslapā www.lad.gov.lv . Par konsultāciju norises laiku var uzzināt, arī zvanot uz dienesta klientu apkalpošanas tālruni 67095000. Dienests atgādina, ka no 2019.gadā lauksaimnieki vairs nesaņems maksājumu apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi (ADSI). Jaunas saistības lauksaimnieki varēs uzņemties tikai pasākumā «Agrovide un klimats» aktivitātēs «Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos» un «Saudzējošas...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome informē, ka tā 26. martā ir pieņēmusi jaunus FKTK noteikumus "Krājaizdevu sabiedrību aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas normatīvie noteikumi", kuri izstrādāti, lai noteiktu prasības krājaizdevu sabiedrību (turpmāk – sabiedrību) aktīvu kvalitātes novērtēšanas sistēmas izveidē, lai savlaicīgi novērtētu aktīvu un ārpusbilances saistību kvalitāti, atbilstoši klasificētu aktīvus un veidotu uzkrājumus nedrošiem parādiem. Līdz ar šo noteikumu spēkā stāšanos, spēku zaudē FKTK 2001. gada 21. decembra normatīvie noteikumi Nr. 24/9 "Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas normatīvie noteikumi". Jaunā noteikumu redakcija paredz šādas būtiskas izmaiņas attiecībā pret spēkā esošo redakciju: par aktīvu kvalitātes novērtēšanas sistēmas izveidošanu un efektīvu darbību atbild sabiedrības valde, kuras pienākums ir regulāri pārskatīt un izvērtēt aktīvu kvalitātes vērtēšanas rezultātus un izveidoto uzkrājumu pietiekamību; sabiedrības revīzijas komisija ne retāk kā divas reizes gadā veic portfeļa kvalitātes izvērtējumu un sniedz ziņojumu sabiedrības valdei; pirms kredīta piešķiršanas, pirms nosacījumu maiņas kredīta līgumā un tiem kredītiem, kas klasificēti kā...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) brīdina par divu nelicencētu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju piedāvātajiem finanšu pakalpojumiem Latvijā. FKTK norāda, ka minētajiem pakalpojumu sniedzējiem nav tiesību nodarboties ar ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakus pakalpojumu sniegšanu Latvijā. Tie ir: Bormancorp jeb uzņēmuma "Starrin Corporation" Zrt (Ungārija) piedāvātie finanšu pakalpojumi tīmekļa vietnē https://www.bormancorp.com/; GO CAPITAL FX jeb uzņēmuma "Lancelot Equity" Ltd (Dominika) piedāvātie finanšu pakalpojumi tīmekļa vietnē https://gocapitalfx.com/. Minēto uzņēmumu pārstāvji, veicot telefona zvanus un nosūtot elektroniskā pasta vēstules, aicina iesaistīties ieguldījumu pakalpojumu darījumos. Gadījumā, ja ir jau nodarīti zaudējumi vai pastāv aizdomas par krāpšanu, FKTK aicina vērsties Valsts policijā. Iedzīvotājiem, kuri nav profesionāļi finanšu pakalpojumu jomā, bet vēlas veikt ieguldījumus, FKTK rekomendē doties uz banku vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas saņēmušas attiecīgu licenci vai darbības atļauju. Šādiem pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums informēt par iespējamajiem riskiem un nodrošināt klienta riska profilam atbilstošu piedāvājumu. FKTK uzrauga tikai licencētus tirgus dalībniekus, kas saņēmuši attiecīgu licenci ieguldījumu piesaistei....

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir paudusi savu viedokli Finanšu ministrijai par sagatavotajiem likumu grozījumiem saistībā ar valdības plānoto finanšu nozares kontroles sistēmas reformēšanu. FKTK ekspertu secinājumi par sagatavotajiem likumprojektiem (FKTK likumā un Kredītiestāžu likumā) ir tādi, ka plānotās normas dublē jau spēkā esošus normatīvos aktus, tās ir deklaratīvas un tām nav ne mazākā sakara ar likumprojekta anotācijā izvirzīto mērķi – paplašināt FKTK darbības mērķi un funkcijas, lai stiprinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jeb finanšu noziegumu novēršanas virzienu, jo šāds virziens jau FKTK darbībā tiek īstenots ikdienas darbā. Faktiski tiek risinātas finanšu uzrauga darbā neesošas problēmas saistībā ar finanšu noziegumu novēršanas uzdevumiem, kurus jau tagad veic FKTK – jo īpaši Latvijas banku sektorā. FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: "Manā ieskatā civilizētās valstīs reformu procesu sāk ar diskusiju un plānu izstrādi. Šajā gadījumā no medijiem uzzinām, ka bijusi runa, ka mums ir jāapstiprina finanšu noziegumu novēršanas mandāts, bet tāds mums jau ir. FKTK...

Otrdien, 2. aprīlī, valdība izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotu Kopfinansējuma pakalpojuma likumprojektu. Līdz ar finanšu tehnoloģiju attīstības radītajām iespējām, strauji pieaug alternatīvo finanšu pakalpojumu klāsts. Likums izstrādāts, lai reaģētu uz jaunajām tendencēm un apstākļiem un vienlaikus veicinātu kredītiestādēm alternatīva finansējuma pieejamību. Likumprojekts paredz regulēt tiesiskās attiecības starp kopfinansējuma pakalpojuma sniedzēju, ieguldītāju un finansējuma saņēmēju. Tā mērķis ir attīstīt finanšu un kapitāla tirgū kopfinansējuma pakalpojumus, nosakot, ka ir viens vai vairāki pakalpojumi, kurus nodrošina kopfinansējuma pakalpojuma sniedzējs (operators). Tas var būt pakalpojums, kura rezultātā ieguldītājs kā fiziska persona aizdod naudas līdzekļus finansējuma saņēmējam kā fiziskai personai, vai pakalpojums, kura rezultātā ieguldītājs aizdod naudas līdzekļus finansējuma saņēmējam tā pieteiktā projekta realizācijai. Tāpat tas var būt ieguldīšanas starpniecības pakalpojums, kura rezultātā ieguldītājs iegulda naudas līdzekļus finansējuma saņēmēja kā juridiskas personas emitētos parāda vai kapitāla vērtspapīros tā pieteikta projekta realizācijā, kas nav pārvedami vērtspapīri to sākotnējā izvietošanā, un klientu rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana. Likumprojekts nosaka arī kopfinansējuma...

Pirmdien, 1. aprīlī, aprit gads, kopš stājās spēkā Sociālā uzņēmuma likums. Tas nosaka īpašu – sociālā uzņēmuma statusu komersantiem, kas savai darbībai izvirza sociālus mērķus. Likums definē sociālā uzņēmuma jēdzienu, statusa iegūšanas procedūras, sociālo uzņēmumu reģistrēšanas un uzraudzības kārtību un atbildīgās institūcijas, kā arī priekšrocības un atvieglojumus sociālajiem uzņēmumiem. Likuma darbības pirmā gada laikā Labklājības ministrija (LM), kura ir atbildīga par likuma īstenošanu, ir piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu 49 komersantiem, kas darbojas dažādās sociālās uzņēmējdarbības jomās. Populārākā ir darba integrācija, kurā darbojas 41 procents no reģistrētajiem uzņēmumiem. Šo sociālo uzņēmumu mērķis ir nodarbināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu - invalīdus, cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, bezdarbniekus, trūcīgos iedzīvotājus, bijušos ieslodzītos un citas personas. Darba integrācijas sociālie uzņēmumi darbojas dažādās nozarēs, piemēram, ēdināšanā, šūšanas un citās ražošanas nozarēs. Citi sociālie uzņēmumi sniedz pakalpojumus un uzlabo dzīves kvalitāti cilvēku grupām, kuras sastopas ar sociālām problēmām. Šāda nozare ir, piemēram, sociālie pakalpojumi pensijas vecuma...

Latvijas Bankas padome 28. martā pieņēmusi vairākus normatīvos aktus, pilnveidojot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas regulējumu, t.sk. nodrošinot Latvijas valdības pieņemtā rīcības plāna MONEYVAL* rekomendāciju izpildei īstenošanu ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas jomā. Ar grozījumiem noteikumos "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībās, veicot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu" paredzēti pasākumi vairākās jomās: noteikts, ka kapitālsabiedrība, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu, ņem vērā arī riskus, kuri identificēti sektorālajā risku novērtējumā; nodrošināta proliferācijas (potenciālo masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas vai izplatīšanas) finansēšanas novēršana; ņemot vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, kā arī terorisma un proliferācijas finansēšanas tendences, precizēti faktori, kuriem jāpievērš pastiprināta uzmanība risku novērtēšanā; noteikts, ka, ja attiecībā uz darījumā iesaistīto personu ir noteikti finanšu ierobežojumi, kapitālsabiedrībām jārīkojas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma noteiktajā kārtībā. Veikti grozījumi "Ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas noteikumos", padarot...

Lai cīnītos ar finanšu noziegumiem un izveidotu taisnīgāku un efektīvāku nodokļu sistēmu, Eiropas Parlaments (EP) 26. martā apstiprināja EP īpašās TAX 3 komitejas sagatavotos ieteikumus ES naudas atmazgāšanas procesa ierobežošanai. EP Finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas īpašā komiteja (TAX3) gadu bija strādāja pie ziņojuma un secināja, ka ES ekonomikas zaudējumi no naudas atmazgāšanas shēmām, dažādās formās, ir 110 miljardi eiro gadā, kas atbilst 1% no ES kopējā IKP. Deputāti aicināja izveidot ES līmeņa uzraudzības iestādi, kas būtu atbildīga par noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanu, jo pašreizējais koordinācijas līmenis nav “pietiekams, lai risinātu aktuālās nozares problēmas’’. Īpašās komitejas ziņojums tika apstiprināts pēc vairākiem naudas atmazgāšanas skandāliem, kas satricinājuši Eiropu pēdējo piecu gadu laikā, kuros iesaistītas Eiropas bankas, kā arī ņemot vērā atklātībā nonākušo žurnālistu izmeklēšanas informāciju par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā Luxleaks, “Panamas dokumenti” un “Paradīzes dokumenti”. Pieņemtajā ziņojumā deputāti kritizē praksi, kas pašlaik tiek...