FINANSES

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 11.septembrī vienbalsīgi nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz īstenot vairākus pasākumus Latvijas finanšu sistēmas stiprināšanai un tās ilgtermiņa stabilitātes veicināšanai. Likumprojekts paredz noteikt, ka kredītiestādes finanšu pakalpojumu sniegšanā tieši nedrīkstēs būt iesaistītas personas, kas sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (kamēr sodāmība nav dzēsta vai noņemta) vai tādas personas, kurām ir aktīvs maksātnespējas process. Šāds ierobežojums plānots, lai veicinātu sabiedrības uzticību finanšu sektoram un nepieļautu noziegumu rašanos pašās kredītiestādēs, tostarp sargātu klientu kontu, noguldījumu un darījumu noslēpumu un mazinātu citus kredītiestādei būtiskus riskus, teikts likumprojekta anotācijā. Paredzēts, ka kredītiestādēm būs tiesības pārbaudīt savu darbinieku, kā arī to personu, kas pretendēs uz amatu, piemēram, bankā, apstiprinājuma vai nolieguma formā pieprasot Sodu reģistram rakstisku informāciju par to, vai konkrētās personas dati ir iekļauti reģistrā. Ar Kredītiestāžu likuma grozījumiem arī plānots noteikt ierobežojumu akcionāriem būt par valdes locekļiem un ieņemt amatu kredītiestādes augstākajā vadībā. Valdes...

Ministru prezidenta Māra Kučinska vadībā Finanšu sektora attīstības padome 11. septembrī atbalstīja pasākuma plānu, kura mērķis ir stiprināt Latvijas spējas cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu. Ņemot vērā Eiropas Padomes "Moneyval" komitejas ziņojumu par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) sistēmas efektivitāti, Latvijai īsā laika periodā jādemonstrē būtisks progress efektivitātes paaugstināšanā. Atbildīgās iestādes ir izvērtējušas iepriekš apstiprināto plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ierobežošanai 2017.-2019. gadam, kā arī izstrādājušas papildu pasākumu plānu, lai Latvija būtiski stiprinātu spējas cīnīties ar iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanu un ieviestu Moneyval ziņojuma rekomendācijas līdz 2019. gada beigām. Plānā iekļauti pasākumi, kas saistīti ar visiem Moneyval ziņojuma 11 efektivitātes rādītājiem: NILLTFN risku novērtējums, politika un koordinācija; starptautiskā sadarbība; uzraudzība; preventīvie pasākumi; juridiskās personas un veidojumi; finanšu izlūkošana; izmeklēšana un kriminālvajāšana; konfiskācija; terorisma...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) informē, ka šī gada pirmajos sešos mēnešos valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 6% jeb 198.1 miljonu eiro, jūnija beigās sasniedzot 3.48 mljrd. eiro. Pārskata periodā akciju tirgos dominēja negatīvas tendences, ko lielā mērā noteica bažas saistībā ar tirdzniecības tarifu “kariem” - pusgada laikā pasaules akciju indekss (MXWD Index) zaudēja 1.5% no savas vērtības, savukārt Eiropas akciju indekss STOXX Europe 600 Index saruka par 2.4%. Gada sešos mēnešos aktīvo plānu ienesīgums bija robežās no -4.2% līdz +1.3%, sabalansētajiem plāniem tas bija no -2.1% līdz -0.4%, savukārt konservatīvajiem no -2% līdz -0.4%2. Jūnija beigās kopējā ieguldījumu plānu portfelī lielākais īpatsvars bija ieguldījumu fondu apliecībām (46.3%) un parāda vērtspapīriem (44.6%). 53% no ieguldījumu fondu apliecībām fokusējās uz ieguldījumiem akcijās vai akciju fondos un 39% uz fiksēta ienākuma instrumentiem. Prasību uz pieprasījumu pret kredītiestādēm īpatsvars kopējā ieguldījumu portfelī jūnija beigās...

Kredītu devējiem plānots noteikt stingrākas prasības izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt aizņēmumu. Par to lēma Saeima 6.septembrī, otrajā lasījumā atbalstot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tie paredz samazināt noteiktās kopējās kredīta izmaksas patērētājam, ierobežot uz 30 dienām izsniegto kredītu apjomu, kā arī mainīt to atmaksas kārtību. Likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei. Iecerētie grozījumi arī noteic, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, summa nevarēs pārsniegt 50 procentus no valstī noteiktās minimālās algas jeb 215 eiro. Tāpat plānots, ka šo aizdevumu atmaksas termiņu būs aizliegts pagarināt vairāk nekā divas reizes. Nosacījums neattieksies uz gadījumiem, kad kredīta atmaksai tiks piedāvāts maksājumu grafiks, saskaņā ar kuru pamatsumma atmaksājama pa daļām. Savukārt, lai atbilstoši likuma prasībām kredīta devējs varētu novērtēt patērētāju spēju atmaksāt kredītu, paredzēts noteikt, ka...

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi jaunu valsts atbalsta programmu uzņēmējiem energoefektivitāti paaugstinošu pasākumu īstenošanai - Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts atbalsta programmu energoefektivitāti paaugstinošu pasākumu īstenošanai”. Valsts atbalsta programmu īstenos Attīstības finanšu institūcija Altum un programma tiks īstenota, kamēr būs pieejami Valsts energoefektivitātes fonda (VEEF) līdzekļi. Kamēr VEEF iemaksātie līdzekļi kopumā nesastādīs vairāk nekā 600 000 eiro, tiks īstenoti informatīvi un izglītojoši pasākumi ar mērķi veicināt sabiedrības un komersantu izpratni par energoefektivitātes jautājumiem. Finansējums informēšanas un izglītošanas pasākumiem būs pieejams komersantiem, komersantus pārstāvošām organizācijām un Ekonomikas ministrijai. Ja finansējuma saņēmējs ir komersants vai komersantus pārstāvoša organizācija, tas ar Ekonomikas ministriju noslēdz brīvprātīgo vienošanos par energoefektivitātes uzlabošanu. Maksimālais atbalsta apmērs vienam finansējuma saņēmējam informatīvo un izglītojošo pasākumu īstenošanai ir 60 000 eiro. Informācijas izplatīšanai atbalsta programmas ietvaros varēs organizēt šādus pasākumus - informatīvus un izglītojošus seminārus / apmācības, veidot informatīvas tīmekļa vietnes, dažādus informatīvus izdales materiālus, organizēt kampaņas un...

Attīstības finanšu institūcija ALTUM no 5.septembra sāk piedāvāt jaunu aizdevumu programmu “Mazie aizdevumi lauku teritorijās”, kas ir izstrādāta sadarbībā ar Zemkopības ministriju. Programma, kuras kopējais finansējums ir 13,8 miljoni eiro, ir līdz šim nebijusi valsts atbalsta iespēja, jo paredzēta tikai tiem, kas saimnieko ārpus lielajām pilsētām un kuriem ir neliels gada apgrozījums (līdz 70 000 eiro). Plānots, ka atbalstu aizdevuma veidā varēs saņemt 750 līdz pat 1000 uzņēmumi visā Latvijā, kas darbojas vai vēlas darboties lauksaimniecības, kādā no vispārējās uzņēmējdarbības nozarēm vai zivsaimniecības nozarē. Aizdevumu programmas “Mazie aizdevumi lauku teritorijās” ietvaros investīcijām un apgrozāmiem līdzekļiem kopumā līdz pat 100 tūkstošiem eiro var saņemt gan jauni, gan jau pieredzējušāki uzņēmēji, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 70 000 eiro un kuri darbojas lauku teritorijās visā valstī izņemot lielākajās pilsētās (Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā, Valmierā, Rēzeknē, Daugavpilī, Jēkabpilī, Tukumā, Salaspilī un Cēsīs). Šīs programmas aizdevumi būs īpaši piemēroti mazām vai jaunām saimniecībām, mājražotājiem, jaunajiem lauksaimniekiem,...

Piektdien, 31. augustā, tikšanās laikā ar Eiropas Parlamenta īpašās komitejas – TAX3 pārstāvjiem Latvijas finanšu sektora uzrauga – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš informēja par Latvijas banku biznesa modeļu radikālās transformācijas gaitu, kas tiek realizēta ciešā sadarbībā ar uzraugāmo nozari. Trīs pārmaiņu gados FKTK vadībā kopš 2016. gada ir notikusi banku klientu bāzes revīzija un atteikšanās no riskantā segmenta, būtisks ārvalstu noguldījumu samazinājums, sākot dominēt iekšzemes un Eiropas Savienības noguldījumiem, un panākta atbrīvošanās no nevēlamu čaulas kompāniju apkalpošanas Latvijas bankās. TAX3 delegācijas dalībnieki novērtēja Latvijas paveikto riskanto nerezidentu noguldījumu apjoma samazināšanā banku sektorā, kā arī biznesa pieejas maiņu. Šogad sasniegts vēsturiski zemākais ārvalstu noguldījumu līmenis Latvijas bankās – 20%. FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: "Aprīlī iesāktais dialogs ar kolēģiem no TAX3 komitejas šodien turpinās ļoti profesionālā gaisotnē. Man ir gandarījums, ka varam statistiski parādīt būtisku progresu Latvijas finanšu sektorā reizē ar izpratnes maiņu tirgus dalībnieku pieejā turpmākā biznesa...

Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Ministru kabineta sēdē 28. augustā pieņemtais rīkojums "Par vienreizēja atbalsta piešķiršanu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem", kas paredz pārdalīt ietaupītos līdzekļus no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas "Valsts sociālie pabalsti" neatbilst Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajam, jo pārsniedz vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteikto maksimālo izdevumu apjomu. Ministru kabineta 28. augustā sēdē tika izskatīts jautājums par līdzekļu pārdali apakšprogrammā "Valsts sociālie pabalsti". Ņemot vērā, ka plānoto pabalstu saņēmēju skaits invalīdu grupā, kuriem ir nepieciešama īpaša kopšana, netiek sasniegts, tika nolemts atlikuma pārdali vienreizēja pabalsta veidā pārdalīt citai sociālo pabalstu grupai - politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kopumā 1 287 700 eiro apmērā. Kā norāda Padome, jebkurš izdevumu ietaupījums, kas veidojas no budžeta kategorijām, kas uzskaitītas Fiskālās disciplīnas likuma 5. panta pirmajā daļā, tostarp arī sociālajiem pabalstiem, prasa pārskatīt noteiktos maksimālos izdevumu apmērus. Tādējādi līdzekļu pārdale, izmantojot ietaupījumus minētajos izdevumu posteņos, rada Fiskālās disciplīnas...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 28. augustā ir apstiprinājusi vairākus normatīvos noteikumus: Normatīvie noteikumi "Par ieguldījumu produktu pārvaldības prasībām'' ir izstrādāti, lai ieviestu atbilstošas Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pamatnostādnes, un ir saistoši visām iestādēm, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus. Produktu pārvaldības prasības ir jaunas un tirgus dalībniekiem būs jāievēro saistībā ar MiFIDII direktīvas ieviešanu (atbilstoši grozījumiem Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas stājās spēkā 18.07.2018.). Ieguldījuma produkta jēdziens aptver visu veidu finanšu instrumentus (gan pārvedamus vērtspapīrus, gan atvasinātus finanšu instrumentus) un arī strukturētus depozītus (tādus, kuru ienesīgums ir atkarīgs no indeksa vai cita tirgus rādītāja). Noteikumi nosaka prasības gan produkta izstrādātājam, gan izplatītājam un aptver pilno produkta dzīvesciklu. Prasību mērķis ir stiprināt ieguldītāju aizsardzību, nodrošinot, ka ieguldījumu produkti, it īpaši sarežģītie, tiek reklamēti un ir pieejami tikai tādiem mērķa klientiem, kam tie ir piemēroti, ņemot vērā klientu zināšanas, pieredzi, finansiālo stāvokli un ieguldīšanas mērķus. Normatīvie noteikumi "Apdrošināšanas vai...

Līdz šim populārākais Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņemšanas veids ir bijis projekta līdzfinansējums neatgriežamā granta veidā. ES veiktie izvērtējumi liecina, ka granti nav bijuši nedz pietiekami apjoma ziņā, nedz gana efektīvi uzņēmējdarbības un ES dalībvalstu konkurētspējas veicināšanai līdz nepieciešamajam līmenim, raksta Jānis Gaišonoks, Finanšu ministrijas ES fondu revīzijas departamenta vecākais auditors. Jau vairākus plānošanas periodus tiek pakāpeniski ieviests vēl viens atbalsta veids. 2007. –2013. gada plānošanas periodā tie bija finanšu inženierijas instrumenti (FEI), bet 2014. – 2020. gada plānošanas periodā finanšu instrumenti (FI). Šādu atbalstu ir iespējams izsniegt vairākkārtīgi, līdz ar to var aptvert arī plašāku uzņēmēju loku. Latvijā populārākie no tiem ir kredīti un garantijas, mazāk populāri – riska kapitāla ieguldījumi un vēl dažādi citi ieguldījuma kapitālā veidi, kas ir populārāki citās dalībvalstīs. Finanšu instrumentu kā ES atbalsta mehānisma ieviešana nav bijusi vienkārša. Eiropas Revīzijas palāta (ERP) ir veikusi lietderības revīziju par FEI ieviešanu 2007. – 2013. gada plānošanas periodā, lai...

Riska kapitāla pārvaldnieks Baltijā ZGI Capital jaunizveidotajam izaugsmes kapitāla fondam - ZGI-4 - piesaistījis privātās investīcijas 10 miljonu eiro apjomā, kas ir Latvijā līdz šim lielākais privātā kapitāla piesaistes darījums publiski līdzfinansētam izaugsmes kapitāla fondam. Līdz ar to minētais izaugsmes kapitāla fonds varēs veikt investīcijas sevi jau pierādījušos uzņēmumos, kuri ir nostiprinājušies vietējā tirgū un šobrīd apgūst jaunus eksporta tirgus, palielina jaudas, attīsta jaunus darbības virzienus, uzlabo uzņēmuma rentabilitāti vai automatizē procesus. Tas aizpildīs ieguldījumu nišu starp sākuma kapitāla investīcijām un lielo privātā kapitāla fondu investīcijām Lielāko apjomu jeb 7,5 miljonus eiro fondā ZGI-4 investējusi Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrība AS, kas, iesaistoties citiem investoriem, savu ieguldījumu palielinās līdz pat 11 miljoniem eiro. Plānots, ka jaunais fonds investēs gan Baltijas tradicionālajās industrijās, gan arī tā saucamajās jaunās ekonomikas nozarēs, piemēram, fintech jeb finanšu tehnoloģiju uzņēmumos. Jaunākās paaudzes fonda "ZGI-4" kopējais apjoms būs 25 miljoni eiro, no kuriem 15 miljoni eiro ir Attīstības finanšu...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 14. augustā ir pieņēmusi lēmumu maksājumu iestādei SIA "SEMFOPAY" piemērot sodu 25 000 eiro apmērā, kā arī uzlikt vairākus tiesiskus pienākumus, tajā skaitā uz laiku apturēt maksājumu iestādes darbību un atsaukt no amata divus valdes locekļus. Lēmums pamatots ar atkārtotiem SIA "SEMFOPAY" Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likuma un ar to saistītā normatīvā akta pārkāpumiem. SIA "SEMFOPAY" nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā, kas nodrošinātu efektīvu NILLTFN likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu prasību ievērošanu, un attiecīgi nebija veikusi pietiekamu darījumu uzraudzību un klientu izpēti, lai pārliecinātos, ka klientu veiktie darījumi nav uzskatāmi par aizdomīgiem. FKTK padomes lēmums paredz, ka, sākot ar 2018. gada 23. augustu, ir apturēta SIA "SEMFOPAY" maksājumu pakalpojumu sniegšana, maksājumu iestādei nav tiesību pieņemt klientu un trešo personu naudas līdzekļus savu klientu vārdā, bet naudas līdzekļus, kas tās klientu vārdā saņemti...

15. augustā stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi “Remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība”, kas nosaka kārtību, kādā īsteno, novērtē un finansē valsts reģionālās attīstības atbalsta pasākumu – remigrācijas atbalstu. Šāds finansiāls atbalsts ir nepieciešams, lai veicinātu remigrantu saimnieciskās darbības aktivitāti. Viena projekta ietvaros maksimālais finansējuma apmērs, ko varēs saņemt, būs 9000 eiro. Katrā plānošanas reģionā tiks atbalstīti vismaz četri projekti. Līdzīgi kā atsevišķās Eiropas Savienības fondu finansētos projektos, arī šajā aktivitātē liela nozīme ir remigranta personiskajam ieguldījumam saimnieciskās darbības īstenošanā vai uzsākšanā. Būs nepieciešamas arī piesaistītās investīcijas un trīs gadu periodā pēc projekta jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksājumi. Svarīgs dalības nosacījums par finansējuma piešķiršanu projektam ir, ka remigrants pēc vairāk nekā trīs gadu prombūtnes ir atgriezies vai plāno atgriezties Latvijā. Prombūtne ir pierādāma ar paziņošanas faktu par uzturēšanās adresi ārvalstī. Paziņošanas faktam ir jābūt reģistrētam Iedzīvotāju reģistrā. Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim un...

Vairāk nekā puse jeb 56% uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomiku Latvijā veicina pārāk augsti nodokļi, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko šī gada jūlijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Aptauja parāda, ka puse jeb 52% uzņēmēju ir pārliecināti, ka darba ņēmēji “aplokšņu algas” izvēlas nevis banku vai nebanku kredītdevēju parādsaistību dēļ, bet gan citu apsvērumu mudināti, piemēram, lai saņemtu lielāku atlīdzību. Otrs būtiskākais faktors, uzņēmēju ieskatā, kas veicina ēnu ekonomiku, ir uzticības trūkums valstij, to norādīja 26% Latvijas uzņēmēju. Tālāk ar 7% seko godprātības trūkums sabiedrībā. Tikai 2% uzņēmēju uzskata, ka iedzīvotāju parādsaistības bankās un pie nebanku kredītdevējiem veicina ēnu ekonomiku valstī. “Pēdējā pusgada laikā gan politiskajā, gan mediju dienaskārtībā samērā bieži izskan apgalvojums, ka darba ņēmēji izvēlas saņemt atalgojumu “aploksnē” parādsaistību dēļ. Izpētot uzņēmēju viedokli, varam secināt, ka ir virkne citu faktoru, kas daudz vairāk ietekmē ēnu ekonomikas veidošanos valstī, tai skaitā “aplokšņu algu” maksāšanu un...

Līdz šī gada 27.augustam piecpadsmit Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs darba devēji var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Subsidētās darba vietas bezdarbniekiem” (Nr.9.1.1.1/15/I/001) ietvaros. Tā ir iespēja piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, subsidētajās darba vietās nodarbinot NVA reģistrētos bezdarbniekus un saņemot ESF finansiālu atbalstu. Pieteikšanās subsidēto darba vietu izveidei noris NVA filiālēs Alūksnē, Cēsīs, Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Limbažos, Madonā, Ogrē, Rēzeknē, Rīgā, Siguldā, Talsos, Valmierā un Ventspilī. ESF projekta "Subsidētās darba vietas bezdarbniekiem” ietvaros tiek nodarbināti ilgstošie bezdarbnieki, kuri bijuši bez darba vismaz 12 mēnešus, bezdarbnieki vecumā virs 55 gadiem, bezdarbnieki ar vienu vai vairākiem apgādājamiem, bezdarbnieki ar invaliditāti, kā arī bezdarbnieki ar bēgļa vai alternatīvās personas statusu. Pieteikties subsidēto darba vietu izveidei var komersanti (izņemot ārstniecības iestādes, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, pašnodarbinātās personas, biedrības...