FINANSES

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi jaunu valsts atbalsta programmu uzņēmējiem energoefektivitāti paaugstinošu pasākumu īstenošanai - Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts atbalsta programmu energoefektivitāti paaugstinošu pasākumu īstenošanai”. Valsts atbalsta programmu īstenos Attīstības finanšu institūcija Altum un programma tiks īstenota, kamēr būs pieejami Valsts energoefektivitātes fonda (VEEF) līdzekļi. Kamēr VEEF iemaksātie līdzekļi kopumā nesastādīs vairāk nekā 600 000 eiro, tiks īstenoti informatīvi un izglītojoši pasākumi ar mērķi veicināt sabiedrības un komersantu izpratni par energoefektivitātes jautājumiem. Finansējums informēšanas un izglītošanas pasākumiem būs pieejams komersantiem, komersantus pārstāvošām organizācijām un Ekonomikas ministrijai. Ja finansējuma saņēmējs ir komersants vai komersantus pārstāvoša organizācija, tas ar Ekonomikas ministriju noslēdz brīvprātīgo vienošanos par energoefektivitātes uzlabošanu. Maksimālais atbalsta apmērs vienam finansējuma saņēmējam informatīvo un izglītojošo pasākumu īstenošanai ir 60 000 eiro. Informācijas izplatīšanai atbalsta programmas ietvaros varēs organizēt šādus pasākumus - informatīvus un izglītojošus seminārus / apmācības, veidot informatīvas tīmekļa vietnes, dažādus informatīvus izdales materiālus, organizēt kampaņas un...

Attīstības finanšu institūcija ALTUM no 5.septembra sāk piedāvāt jaunu aizdevumu programmu “Mazie aizdevumi lauku teritorijās”, kas ir izstrādāta sadarbībā ar Zemkopības ministriju. Programma, kuras kopējais finansējums ir 13,8 miljoni eiro, ir līdz šim nebijusi valsts atbalsta iespēja, jo paredzēta tikai tiem, kas saimnieko ārpus lielajām pilsētām un kuriem ir neliels gada apgrozījums (līdz 70 000 eiro). Plānots, ka atbalstu aizdevuma veidā varēs saņemt 750 līdz pat 1000 uzņēmumi visā Latvijā, kas darbojas vai vēlas darboties lauksaimniecības, kādā no vispārējās uzņēmējdarbības nozarēm vai zivsaimniecības nozarē. Aizdevumu programmas “Mazie aizdevumi lauku teritorijās” ietvaros investīcijām un apgrozāmiem līdzekļiem kopumā līdz pat 100 tūkstošiem eiro var saņemt gan jauni, gan jau pieredzējušāki uzņēmēji, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 70 000 eiro un kuri darbojas lauku teritorijās visā valstī izņemot lielākajās pilsētās (Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā, Valmierā, Rēzeknē, Daugavpilī, Jēkabpilī, Tukumā, Salaspilī un Cēsīs). Šīs programmas aizdevumi būs īpaši piemēroti mazām vai jaunām saimniecībām, mājražotājiem, jaunajiem lauksaimniekiem,...

Piektdien, 31. augustā, tikšanās laikā ar Eiropas Parlamenta īpašās komitejas – TAX3 pārstāvjiem Latvijas finanšu sektora uzrauga – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš informēja par Latvijas banku biznesa modeļu radikālās transformācijas gaitu, kas tiek realizēta ciešā sadarbībā ar uzraugāmo nozari. Trīs pārmaiņu gados FKTK vadībā kopš 2016. gada ir notikusi banku klientu bāzes revīzija un atteikšanās no riskantā segmenta, būtisks ārvalstu noguldījumu samazinājums, sākot dominēt iekšzemes un Eiropas Savienības noguldījumiem, un panākta atbrīvošanās no nevēlamu čaulas kompāniju apkalpošanas Latvijas bankās. TAX3 delegācijas dalībnieki novērtēja Latvijas paveikto riskanto nerezidentu noguldījumu apjoma samazināšanā banku sektorā, kā arī biznesa pieejas maiņu. Šogad sasniegts vēsturiski zemākais ārvalstu noguldījumu līmenis Latvijas bankās – 20%. FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: "Aprīlī iesāktais dialogs ar kolēģiem no TAX3 komitejas šodien turpinās ļoti profesionālā gaisotnē. Man ir gandarījums, ka varam statistiski parādīt būtisku progresu Latvijas finanšu sektorā reizē ar izpratnes maiņu tirgus dalībnieku pieejā turpmākā biznesa...

Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Ministru kabineta sēdē 28. augustā pieņemtais rīkojums "Par vienreizēja atbalsta piešķiršanu politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem", kas paredz pārdalīt ietaupītos līdzekļus no Labklājības ministrijas budžeta apakšprogrammas "Valsts sociālie pabalsti" neatbilst Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajam, jo pārsniedz vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteikto maksimālo izdevumu apjomu. Ministru kabineta 28. augustā sēdē tika izskatīts jautājums par līdzekļu pārdali apakšprogrammā "Valsts sociālie pabalsti". Ņemot vērā, ka plānoto pabalstu saņēmēju skaits invalīdu grupā, kuriem ir nepieciešama īpaša kopšana, netiek sasniegts, tika nolemts atlikuma pārdali vienreizēja pabalsta veidā pārdalīt citai sociālo pabalstu grupai - politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, kopumā 1 287 700 eiro apmērā. Kā norāda Padome, jebkurš izdevumu ietaupījums, kas veidojas no budžeta kategorijām, kas uzskaitītas Fiskālās disciplīnas likuma 5. panta pirmajā daļā, tostarp arī sociālajiem pabalstiem, prasa pārskatīt noteiktos maksimālos izdevumu apmērus. Tādējādi līdzekļu pārdale, izmantojot ietaupījumus minētajos izdevumu posteņos, rada Fiskālās disciplīnas...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 28. augustā ir apstiprinājusi vairākus normatīvos noteikumus: Normatīvie noteikumi "Par ieguldījumu produktu pārvaldības prasībām'' ir izstrādāti, lai ieviestu atbilstošas Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pamatnostādnes, un ir saistoši visām iestādēm, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus. Produktu pārvaldības prasības ir jaunas un tirgus dalībniekiem būs jāievēro saistībā ar MiFIDII direktīvas ieviešanu (atbilstoši grozījumiem Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas stājās spēkā 18.07.2018.). Ieguldījuma produkta jēdziens aptver visu veidu finanšu instrumentus (gan pārvedamus vērtspapīrus, gan atvasinātus finanšu instrumentus) un arī strukturētus depozītus (tādus, kuru ienesīgums ir atkarīgs no indeksa vai cita tirgus rādītāja). Noteikumi nosaka prasības gan produkta izstrādātājam, gan izplatītājam un aptver pilno produkta dzīvesciklu. Prasību mērķis ir stiprināt ieguldītāju aizsardzību, nodrošinot, ka ieguldījumu produkti, it īpaši sarežģītie, tiek reklamēti un ir pieejami tikai tādiem mērķa klientiem, kam tie ir piemēroti, ņemot vērā klientu zināšanas, pieredzi, finansiālo stāvokli un ieguldīšanas mērķus. Normatīvie noteikumi "Apdrošināšanas vai...

Līdz šim populārākais Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņemšanas veids ir bijis projekta līdzfinansējums neatgriežamā granta veidā. ES veiktie izvērtējumi liecina, ka granti nav bijuši nedz pietiekami apjoma ziņā, nedz gana efektīvi uzņēmējdarbības un ES dalībvalstu konkurētspējas veicināšanai līdz nepieciešamajam līmenim, raksta Jānis Gaišonoks, Finanšu ministrijas ES fondu revīzijas departamenta vecākais auditors. Jau vairākus plānošanas periodus tiek pakāpeniski ieviests vēl viens atbalsta veids. 2007. –2013. gada plānošanas periodā tie bija finanšu inženierijas instrumenti (FEI), bet 2014. – 2020. gada plānošanas periodā finanšu instrumenti (FI). Šādu atbalstu ir iespējams izsniegt vairākkārtīgi, līdz ar to var aptvert arī plašāku uzņēmēju loku. Latvijā populārākie no tiem ir kredīti un garantijas, mazāk populāri – riska kapitāla ieguldījumi un vēl dažādi citi ieguldījuma kapitālā veidi, kas ir populārāki citās dalībvalstīs. Finanšu instrumentu kā ES atbalsta mehānisma ieviešana nav bijusi vienkārša. Eiropas Revīzijas palāta (ERP) ir veikusi lietderības revīziju par FEI ieviešanu 2007. – 2013. gada plānošanas periodā, lai...

Riska kapitāla pārvaldnieks Baltijā ZGI Capital jaunizveidotajam izaugsmes kapitāla fondam - ZGI-4 - piesaistījis privātās investīcijas 10 miljonu eiro apjomā, kas ir Latvijā līdz šim lielākais privātā kapitāla piesaistes darījums publiski līdzfinansētam izaugsmes kapitāla fondam. Līdz ar to minētais izaugsmes kapitāla fonds varēs veikt investīcijas sevi jau pierādījušos uzņēmumos, kuri ir nostiprinājušies vietējā tirgū un šobrīd apgūst jaunus eksporta tirgus, palielina jaudas, attīsta jaunus darbības virzienus, uzlabo uzņēmuma rentabilitāti vai automatizē procesus. Tas aizpildīs ieguldījumu nišu starp sākuma kapitāla investīcijām un lielo privātā kapitāla fondu investīcijām Lielāko apjomu jeb 7,5 miljonus eiro fondā ZGI-4 investējusi Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrība AS, kas, iesaistoties citiem investoriem, savu ieguldījumu palielinās līdz pat 11 miljoniem eiro. Plānots, ka jaunais fonds investēs gan Baltijas tradicionālajās industrijās, gan arī tā saucamajās jaunās ekonomikas nozarēs, piemēram, fintech jeb finanšu tehnoloģiju uzņēmumos. Jaunākās paaudzes fonda "ZGI-4" kopējais apjoms būs 25 miljoni eiro, no kuriem 15 miljoni eiro ir Attīstības finanšu...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 14. augustā ir pieņēmusi lēmumu maksājumu iestādei SIA "SEMFOPAY" piemērot sodu 25 000 eiro apmērā, kā arī uzlikt vairākus tiesiskus pienākumus, tajā skaitā uz laiku apturēt maksājumu iestādes darbību un atsaukt no amata divus valdes locekļus. Lēmums pamatots ar atkārtotiem SIA "SEMFOPAY" Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likuma un ar to saistītā normatīvā akta pārkāpumiem. SIA "SEMFOPAY" nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā, kas nodrošinātu efektīvu NILLTFN likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu prasību ievērošanu, un attiecīgi nebija veikusi pietiekamu darījumu uzraudzību un klientu izpēti, lai pārliecinātos, ka klientu veiktie darījumi nav uzskatāmi par aizdomīgiem. FKTK padomes lēmums paredz, ka, sākot ar 2018. gada 23. augustu, ir apturēta SIA "SEMFOPAY" maksājumu pakalpojumu sniegšana, maksājumu iestādei nav tiesību pieņemt klientu un trešo personu naudas līdzekļus savu klientu vārdā, bet naudas līdzekļus, kas tās klientu vārdā saņemti...

15. augustā stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumi “Remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība”, kas nosaka kārtību, kādā īsteno, novērtē un finansē valsts reģionālās attīstības atbalsta pasākumu – remigrācijas atbalstu. Šāds finansiāls atbalsts ir nepieciešams, lai veicinātu remigrantu saimnieciskās darbības aktivitāti. Viena projekta ietvaros maksimālais finansējuma apmērs, ko varēs saņemt, būs 9000 eiro. Katrā plānošanas reģionā tiks atbalstīti vismaz četri projekti. Līdzīgi kā atsevišķās Eiropas Savienības fondu finansētos projektos, arī šajā aktivitātē liela nozīme ir remigranta personiskajam ieguldījumam saimnieciskās darbības īstenošanā vai uzsākšanā. Būs nepieciešamas arī piesaistītās investīcijas un trīs gadu periodā pēc projekta jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksājumi. Svarīgs dalības nosacījums par finansējuma piešķiršanu projektam ir, ka remigrants pēc vairāk nekā trīs gadu prombūtnes ir atgriezies vai plāno atgriezties Latvijā. Prombūtne ir pierādāma ar paziņošanas faktu par uzturēšanās adresi ārvalstī. Paziņošanas faktam ir jābūt reģistrētam Iedzīvotāju reģistrā. Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim un...

Vairāk nekā puse jeb 56% uzņēmēju uzskata, ka ēnu ekonomiku Latvijā veicina pārāk augsti nodokļi, secināts Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas pētījumā, ko šī gada jūlijā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Aptauja parāda, ka puse jeb 52% uzņēmēju ir pārliecināti, ka darba ņēmēji “aplokšņu algas” izvēlas nevis banku vai nebanku kredītdevēju parādsaistību dēļ, bet gan citu apsvērumu mudināti, piemēram, lai saņemtu lielāku atlīdzību. Otrs būtiskākais faktors, uzņēmēju ieskatā, kas veicina ēnu ekonomiku, ir uzticības trūkums valstij, to norādīja 26% Latvijas uzņēmēju. Tālāk ar 7% seko godprātības trūkums sabiedrībā. Tikai 2% uzņēmēju uzskata, ka iedzīvotāju parādsaistības bankās un pie nebanku kredītdevējiem veicina ēnu ekonomiku valstī. “Pēdējā pusgada laikā gan politiskajā, gan mediju dienaskārtībā samērā bieži izskan apgalvojums, ka darba ņēmēji izvēlas saņemt atalgojumu “aploksnē” parādsaistību dēļ. Izpētot uzņēmēju viedokli, varam secināt, ka ir virkne citu faktoru, kas daudz vairāk ietekmē ēnu ekonomikas veidošanos valstī, tai skaitā “aplokšņu algu” maksāšanu un...

Līdz šī gada 27.augustam piecpadsmit Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs darba devēji var pieteikties subsidēto darba vietu izveidei Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Subsidētās darba vietas bezdarbniekiem” (Nr.9.1.1.1/15/I/001) ietvaros. Tā ir iespēja piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, subsidētajās darba vietās nodarbinot NVA reģistrētos bezdarbniekus un saņemot ESF finansiālu atbalstu. Pieteikšanās subsidēto darba vietu izveidei noris NVA filiālēs Alūksnē, Cēsīs, Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Limbažos, Madonā, Ogrē, Rēzeknē, Rīgā, Siguldā, Talsos, Valmierā un Ventspilī. ESF projekta "Subsidētās darba vietas bezdarbniekiem” ietvaros tiek nodarbināti ilgstošie bezdarbnieki, kuri bijuši bez darba vismaz 12 mēnešus, bezdarbnieki vecumā virs 55 gadiem, bezdarbnieki ar vienu vai vairākiem apgādājamiem, bezdarbnieki ar invaliditāti, kā arī bezdarbnieki ar bēgļa vai alternatīvās personas statusu. Pieteikties subsidēto darba vietu izveidei var komersanti (izņemot ārstniecības iestādes, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana), lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, pašnodarbinātās personas, biedrības...

Valsts darba inspekcija (VDI) turpina pieteikumu pieņemšanu bezmaksas atbalstam darba vides sakārtošanai ESF projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” Nr. 7.3.1.0/16/I/001 (turpmāk – Projekts) ietvaros. ATBALSTA SAŅEMŠANAI VAR PIETEIKTIES TIE UZŅĒMUMI: kas darbojas Ministru kabineta 08.02.2005. noteikumu Nr. 99 “Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju” 1.pielikumā minētajos komercdarbības veidos, piemēram, tādas nozares ir kokapstrāde, pārtikas ražošana, būvniecība, transports un uzglabāšana u.tml.; kuri ir reģistrējušies Latvijas Republikā saimnieciskās darbības veikšanai neatkarīgi no to juridiskās formas un kuriem saskaņā ar Regulu Nr.651/2014 ir piemērojams sīkā (mikro), mazā vai vidējā uzņēmuma statuss; kas nodarbina vismaz vienu nodarbināto. Pašlaik atbalstam var pieteikties tie uzņēmumi, kuri nodarbina līdz 50 nodarbinātajiem; kuri neatbilst Maksātnespējas likuma pantā vai 129.pantā noteiktiem maksātnespējas kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru, vai tiem ar tiesas spriedumu nav pasludināts maksātnespējas process vai netiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, t.sk.ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, uzsākta bankrota...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 14.augustā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tie paredz samazināt noteiktās kopējās kredīta izmaksas patērētājam, ierobežot uz 30 dienām izsniegto kredītu apjomu, kā arī mainīt to atmaksas kārtību. Kredītu devējiem plānots noteikt stingrākas prasības izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt aizņēmumu. Likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei. Iecerētie grozījumi arī noteic, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, summa nevarēs pārsniegt 50 procentus no valstī noteiktās minimālās algas jeb 215 eiro. Tāpat plānots, ka šo aizdevumu atmaksas termiņu būs aizliegts pagarināt vairāk nekā divas reizes. Nosacījums neattieksies uz gadījumiem, kad kredīta atmaksai tiks piedāvāts maksājumu grafiks, saskaņā ar kuru pamatsumma atmaksājama pa daļām. Savukārt, lai atbilstoši likuma prasībām kredīta devējs varētu novērtēt patērētāju...

Otrdien, 14. augustā, Ministru kabinetā (MK) izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavots informatīvais ziņojums par virtuālo valūtu izmantošanas ieguvumiem un riskiem un tālāko rīcību jomas attīstības veicināšanai un identificēto risku mazināšanai. FM ziņojumā pauž, ka, pamatojoties uz pašlaik pieejamo informāciju, virtuālās valūtas šobrīd neveido sistēmiskus riskus Latvijas maksājumu sistēmai un finanšu stabilitātei. Precīzi dati par virtuālo valūtu izmantošanu Eiropas Savienības iedzīvotāju vidū nav pieejami. Tomēr virtuālo valūtu maiņas platformu aktivitātes apsekojuma dati ļauj novērtēt, ka virtuālo valūtu izmantošanas apjomi Eiropā un īpaši Latvijā ir nebūtiski, salīdzinot ar maksājumu skaitu un apjomu eiro valūtā. Dažās trešās pasaules valstīs ir vērojami mēģinājumi izolēt virtuālo valūtu jomu no tradicionālās finanšu jomas, aizliedzot iegādāties virtuālo valūtu, izmantojot bezskaidro naudu, piemēram, ar norēķinu kartēm. Tas var stimulēt dažādu necaurspīdīgu e-komercijas shēmu rašanos, lai šos ierobežojumus apietu. Rietumeiropas valstis šobrīd neplāno aizliegt virtuālo valūtu izmantošanu un seko līdzi attīstības tendencēm šajā jomā. Papildus jāņem vērā, ka virtuālo valūtu fenomenam...

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi Ministru kabinetā ikmēneša informatīvo ziņojumu par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu. Līdz ar sekmīgu iepriekšējā plānošanas perioda pabeigšanu un esošā perioda intensīvāku projektu ieviešanu Latvija jūlijā un augustā ir saņēmusi ievērojamus Eiropas Komisijas (EK) maksājumus – kopā 297 miljonus eiro. Ir saņemti un izmantoti 100% Latvijai piešķirtā ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda finansējuma. Par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” ieviešanu EK ir izmaksājusi Latvijai 85,6 miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un 77,0 miljonu eiro Kohēzijas fonda (KF) noslēguma maksājumus. Tāpat arī par darbības programmu “Uzņēmējdarbība un inovācijas” Latvija no EK ir saņēmusi ERAF noslēguma maksājumu 34,8 miljonus eiro. Jau ziņots, ka 2017. gada 29. decembrī Latvija no EK saņēma 29,2 miljonu eiro Eiropas Sociālā fonda (ESF) noslēguma maksājumu par sekmīgi ieviesto darbības programmu “Cilvēkresursi un nodarbinātība”. Lai pilnībā izpildītu saistības pret EK par jau saņemtajiem iepriekšējā perioda maksājumiem, Latvijai līdz 2019....