FINANSES

Jaunākā statistika par situāciju naudas drošības jomā eiro zonā liecina, ka Latvija jau tradicionāli ir starp tām eiro zonas valstīm (kopā ar Igauniju, Somiju, Kipru, Slovākiju, Lietuvu), kurās ir vismazākais viltojumu skaits, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. 2018. gadā atklāto viltojumu skaits Latvijā būtiski samazinājās – kopējais viltojumu skaits par 24%, bet nodarītie finanšu zaudējumi – par 14%, informē Latvijas Banka. 2018. gadā Latvijas Bankā saņemti un veikta identifikācija 1337 eiro naudaszīmju viltojumiem (1103 banknotēm un 234 monētām), t.sk. 208 naudaszīmes tika konstatētas vēl pirms to laišanas apgrozībā. Salīdzinot ar 2017. gadu, samazinājies gan viltoto banknošu skaits (tad tika atklātas 1462 viltotas banknotes), gan viltoto monētu skaits (2017. gadā to skaits bija 287; kopā 1749 banknotes un monētas). Viltojumu nodarītie finanšu zaudējumi 2018. gadā bijuši nedaudz mazāk nekā 65 tūkstoši eiro, bet 2017. gadā – nedaudz vairāk nekā 75 tūkstoši eiro. Starp Latvijā izplatītākajiem viltojumiem ir 50 eiro banknotes (ap 85% no viltoto...

Bankas arvien vairāk pievērš uzmanību korporatīvās pārvaldības aspektiem, finansējot uzņēmuma attīstību, secināts Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta un Finanšu nozares asociācijas 30. janvārī rīkotajā augsta līmeņa diskusijā "Kā uzņēmumu pārvaldība ietekmē finansējuma piesaistīšanu?". Diskusijas laikā tika prezentēts banku pieredzes apkopojums, kas uzņēmumu finansēšanas procesā tiek vērtēti no korporatīvās pārvaldības perspektīvas. Vērtējot finansējuma piešķiršanu uzņēmuma attīstībai, bankas vērtē ne tikai uzņēmuma finanses un biznesa plānu, bet uzmanību pievērš arī korporatīvās pārvaldības aspektiem: uzņēmuma īpašniekiem, uzņēmuma darbības pieredzei un reputācijai, kā arī uzņēmuma vadības profesionalitātei. Bankas vērtē arī to, vai uzņēmumā ir saprotama lēmumu pieņemšanas kārtība, kāda ir risku vadība uzņēmumā un attiecības ar darījumu partneriem, cik caurskatāms ir uzņēmums un kāda ir uzņēmuma sniegtās informācijas kvalitāte. "Vidēji 10 līdz 25% banku veidoto uzņēmuma kredītreitingu ietekmē ar korporatīvo pārvaldību saistīti aspekti. Tas nozīmē, ka vāji pārvaldītiem uzņēmumiem tiks noteikta augstāka procentu likme vai tiem būs jāpiedalās ar lielāku ieguldījumu, kā arī papildus tiks īstenots intensīvāks...

Pērnā gada novembrī stājās spēkā grozījumi Darba likumā, kas paredz, ka turpmāk darba sludinājumā obligāti jānorāda attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzēto stundas tarifa likmes samaksas amplitūda. Nepieciešamību pēc minētajiem grozījumiem iniciēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija kā instrumentu aplokšņu algu mazināšanai un caurspīdīgā personāla atlases procesa veicināšanai. Par to, kā grozījumi ietekmējuši darbinieku meklēšanu un konkurenci darba tirgū stāsta Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis. Ņemot vērā būtisko darbaspēka trūkumu Latvijā, darbinieku pārvilināšana ir vērā ņemama problēma, tāpēc ziņas par darbiniekam izmaksājamo atlīdzību būtībā ir komercnoslēpumu saturoša informācija, ko uzņēmēji labprāt vēlētos neizpaust publiski. Taču faktiskā atalgojuma norādīšanai darba sludinājumos ir arī nenoliedzamas priekšrocības. "Atalgojuma norādīšana ir samazinājusi ienākušo pieteikumu skaitu, taču tas ir paaugstinājis darbinieku atlases procesa efektivitāti, jo amatam piesakās tikai tie kandidāti, kuri ir gatavi pieņemt darba piedāvājumu ar norādīto atalgojumu. Līdz šim atalgojuma jautājums tika apspriests klātienes pārrunās,...

Līdz 1. februārim tiem nodokļu maksātājiem, kuri sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus (izņemot kredītiestādes), ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā informatīvā deklarācija par fiziskās personas – Latvijas Republikas rezidenta – veiktajiem līzinga un/vai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem. Informatīvā deklarācija VID jāiesniedz arī kapitālsabiedrībām, ražotājiem, pārdevējiem, pakalpojuma sniedzējiem un komersantiem, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus. Informatīvā deklarācija jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), aizpildot un iesniedzot dokumentu “Informatīvā deklarācija par fiziskās personas, Latvijas Republikas rezidenta, veiktajiem līzinga un kredīta vai tikai līzinga vai tikai kredīta un ar to saistīto procentu maksājumiem, kuru summa mēnesī pārsniedz 360 eiro vai šādu iemaksu kopsumma kalendāra gada laikā pārsniedz 4320 eiro”. Informatīvajā deklarācijā, kas iesniedzama līdz 2019. gada 1. februārim, jānorāda fiziskās personas līzinga/kredīta un ar to saistīto procentu un soda naudu maksājumi, kas veikti 2018. gadā, ja to summa mēnesī pārsniedz 360 eiro vai šādu iemaksu kopsumma gada laikā pārsniedz 4320...

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) (The European Securities and Markets Authority, ESMA) ir nolēmusi atjaunot no 2018. gada 1. augusta spēkā esošo aizliegumu cenu starpības līgumu (CFD) reklamēšanai, izplatīšanai un pārdošanai privātpersonām, pagarinot to vēl par trim mēnešiem, t.i., no 2019. gada 1. februāra. Rūpīgi apsverot nepieciešamību pagarināt šobrīd spēkā esošo ierobežojošo intervences pasākumu, EVTI pārliecinājās, ka joprojām pastāv būtiskas bažas par to privāto ieguldītāju aizsardzības nodrošināšanu, kuri izmanto CFD piedāvājumus, tāpēc tika panākta vienošanās par ierobežojumu pagarināšanu uz tādiem pašiem noteikumiem kā iepriekšējais lēmums par ierobežojumiem, kas tika piemērots no 2018. gada 1. novembra. Ierobežojuma atjaunošana EVTI Uzraudzības padome par ierobežojošā pasākuma pagarināšanu vienojās 2018. gada 18. decembrī, un tas attiecas uz: 1. Sviras limitiem pozīciju atvēršanai privātiem klientiem robežās no 30:1 līdz 2:1, kas atšķiras atkarībā no to pamatā esošo aktīvu svārstīguma: 30:1 galvenajiem valūtu pāriem; 20:1 mazāk svarīgu valūtu pāriem, zeltam un galvenajiem indeksiem; 10:1 precēm, izņemot...

Pagājušajā gadā turpinājis sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina Lursoft apkopotā informācija par situāciju maksātnespējas jomā 2018.gadā. 2018.gadā ierosināts 1 871 maksātnespējas process, kas ir par 11,70% mazāk procesu nekā 2017.gadā. Tikmēr ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī, bet ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu skaits sarucis no 11 procesiem 2017.gadā līdz 3 procesiem pērn. 2018.gadā sarucis maksātnespējīgo uzņēmumu vidējais vecums. Ja 2017.gadā uzņēmumu, kuriem ierosināta maksātnespēja, vidējais vecums bija 8,4 gadi, tad uzņēmumu, kuriem process ierosināts pagājušajā gadā, vidējais vecums bijis 7,8 gadi. Teju desmitajai daļai no visiem uzņēmumiem, kuriem pagājušajā gadā ierosināta maksātnespēja, uz procesa ierosināšanas brīdi bija reģistrēts nodokļu parāds, kas nozīmē, ka šim faktoram ir jāpievērš īpaša uzmanība un gadījumā, ja kādam no piegādātājiem vai klientiem tiek reģistrēts nodokļu parāds, ir jāizvērtē turpmākie sadarbības nosacījumi. Tāpat arī kā signāls kalpo gada pārskatu iesniegšanas disciplīna. Tikai 365 uzņēmumi no tiem, kuriem pērn ierosināta maksātnespēja, iesnieguši gada pārskatu par...

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) aicina interesentus uz semināru 19. februārī par projektu iesniegumu sagatavošanu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalsta iegūšanai ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidē vai rekonstrukcijā. Šim mērķim programmas otrajā atlases kārtā pieejami 25,4 miljoni eiro no ERAF. Ar ERAF atbalstu plānots veicināt apstrādes rūpniecības un viedo specializācijas jomu komersantu darbības paplašināšanos un jaunu uzņēmumu veidošanos, sekmējot industriālo telpu izveidi reģionos. Paredzēts, ka finansējumu piešķir ražošanas ēku būvniecībai, pārbūvei vai atjaunošanai visā Latvijas teritorijā, izņemot Rīgu. Vienam plānošanas reģionam pieejamais ERAF finansējums ir 5 088 784 eiro; vienam projektam maksimālais ERAF finansējuma apmērs ir 1 500 000 eiro, Rīgas plānošanas reģionā - 5 088 784 eiro. Seminārs notiks 19.februārī Ekonomikas ministrijas telpās. Pieteikšanās semināram CFLA tīmekļa vietnē līdz 17. februārim. Semināra darba kārtība – šeit. Semināra norisi būs iespējams vērot arī interneta tiešraidē. Projektu iesniegumus CFLA pieņems līdz 15. aprīlim. Projektu iesniedzēji var būt komersanti vai nodibinājumi,...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izstrādājusi skaidrojumu par virtuālo aktīvu un finanšu līdzekļu publisku piesaistīšanu (ICO) izmantošanas iespējām un piemērojamo regulējumu, kassniedz FKTK viedokli par darījumiem ar virtuālajiem aktīviem, kuri tiek izmantoti, lai veiktu investīcijas vai sāktu ICO. Skaidrojums sniedz informāciju par ICO pielietojumu un izmantošanas iespējām, par ICO piemērojamo regulējumu un informāciju ICO organizētājiem un investoriem, kā arī izskaidro lietotos terminus. Gadījumā, ja persona nolēmusi sākt investīciju darījumus ar virtuālajiem aktīviem vai finanšu līdzekļu publisku piesaistīšanu, izmantojot virtuālos aktīvus, FKTK aicina vispirms pārliecināties, vai plānotās darbības veikšanai nav nepieciešama kāda no atļaujām saskaņā ar spēkā esošo regulējumu. FKTK vērš uzmanību, ka investīcija ICO ir uzskatāma par riskantu ieguldījumu, kas var būt piemērots tikai investoriem ar pietiekami augstu zināšanu un pieredzes līmeni finanšu jomā, lai novērtētu un apzinātos ar šādiem ieguldījumiem saistītos riskus un iespēju zaudēt ieguldītos līdzekļus. FKTK aicina investorus būt piesardzīgiem un vērš uzmanību, ka bieži vien ICO...

Eiropas Parlaments (EP) apstiprinājis savu nostāju par priekšlikumu izveidot jaunu ES programmu investīciju atbalstam un pieejama finansējuma nodrošināšanai no 2021. līdz 2027. gadam. Jaunā “InvestEU” programma aizstās pēc finanšu krīzes izveidoto Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) jeb tā dēvēto Junkera plānu, kas jau palīdzējis radīt vairāk nekā miljonu darbavietu ES un sniedzis atbalstu vairāk nekā 850 000 mazo un vidējo uzņēmumu. Lai uzlabotu Eiropas Komisijas priekšlikumu, EP deputāti 17. janvārī apstiprināja grozījumus, kuri satur šādas būtiskākās izmaiņas: ES budžeta garantiju paaugstināšana līdz 40,8 miljardiem eiro (pašreizējās cenās), lai tā nodrošinātu investīcijas 698 miljardu eiro apmērā; skaidrāk definēti un jauni darbības mērķi: nodarbinātības pieaugums ES, Parīzes klimata nolīguma mērķu sasniegšana, ekonomiskā, teritoriālā un sociālā kohēzija; vairāk līdzekļu klimata aizsardzībai: deputāti noteica, ka “vismaz 40%” programmas finansējuma izmantojami klimata mērķu sasniegšanai; koordinācijas padomes izveide, lai panāktu līdzsvaru starp politiku un banku pieredzi programmas pārvaldībā; Eiropas Komisijai un koordinācijas padomei reizi gadā jāziņo Parlamentam un...

Valdība 15. janvārī apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumu grozījumus, lai turpmāk, papildus maksāšanai ar internetbankām, pakalpojuma saņēmēji varētu norēķināties par maksas e-pakalpojumiem ar VISA un MasterCard maksājumu kartēm. Tiesiskais regulējums dod iespēju norēķināties par e-pakalpojumiem ne tikai Latvijas rezidentiem, bet arī ārzemniekiem, kuriem ir VISA un Mastercard maksājumu karte, neatkarīgi no kartes izdevējbankas. Būtiski atzīmēt iespēju Latvijas iedzīvotājiem, kas atrodas ārzemēs ilgstošu laiku un, kuriem nav atvērts konts kādā no Latvijas internetbankām, portālā Latvija.lv identificējoties ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centra izsniegtajiem e-Identitātes rīkiem – mobilo lietotni eParaksts mobile, eID karti, kā arī eParaksta karti – par saņemtajiem pakalpojumiem norēķināties ar maksājuma karti. Maksājumu karšu izmantošanas iespēja būs pieejama tikai tajos e-pakalpojumos, kuru e-pakalpojumu turētājs būs pieslēdzis iespēju veikt maksājumus ar VISA un MasterCard maksājumu kartēm. Minētie grozījumi būtiski vienkāršos pieslēgšanās procedūru.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) informē, ka tās 2019. gada 3. janvāra normatīvie noteikumi Nr. 1 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi", kas nodrošinās plašāku datu saņemšanu no bankām par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku pārvaldīšanu, stājušies spēkā 12. janvārī. Jaunajos noteikumos pilnveidots un paplašināts FKTK sniedzamās informācijas apjoms, izstrādājot jaunas pārskata veidlapas, kuras iesniedzot FKTK iegūs datus par: kredītiestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska ekspozīcijas raksturojumu; maksājumu apgrozījuma apmēru sadalījumā pa klientu reģistrācijas valstīm; klientu darījumu raksturojumu pa valstīm u.c. datus. Tādējādi kredītiestādes, sniedzot informāciju FKTK pārskata veidā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska pārvaldīšanas stratēģijā noteiktajiem robežlielumiem un faktiskajiem rādītājiem pārskata periodā, nodrošinās FKTK ar informāciju, kura ir izmantojama kredītiestāžu uzraudzības un finanšu un kapitāla tirgus sektora sekmīgas darbības nodrošināšanā. Jaunajos noteikumos izvirzītās prasības vienādi attieksies uz ikvienu kredītiestādi – individuāli un konsolidācijas grupas vai...

Valdība 8. janvārī atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos Lauksaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstības garantiju programmas noteikumus, kas būtiski uzlabos garantiju sniegšanu un finansējuma pieejamību tiem noteikumos paredzētajiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir nepietiekams nodrošinājuma apjoms finansējuma saņemšanai komercbankās. Jaunie noteikumi nosaka lauksaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstības pasākumu garantēšanas programmas īstenošanas kārtību, finansējumu, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus. Tie aizstās līdz šim spēkā esošos Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumus Nr. 192 “Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmas noteikumi”, būtiski uzlabojot garantiju sniegšanu un attiecīgi kredītu un citu finanšu pakalpojumu pieejamību. Atbalsta programmu sadarbībā ar komercbankām turpina administrēt AS “Attīstības finanšu institūcija Altum”. Palielināts maksimālais kopējais vienam saimnieciskās darbības veicējam izsniedzamo garantiju apjoms. Turpmāk tas varēs sasniegt 1 miljonu eiro, neparedzot līdzšinējos ierobežojumus atsevišķām garantiju saņēmēju grupām. Atbilstīgām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvām sabiedrībām un atbilstīgām mežsaimniecības pakalpojumu sabiedrībām esošo garantiju apmērs varēs sasniegt attiecīgi 3,5 miljonus eiro un 2 miljonus eiro,...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC), veicot tirgus uzraudzību, ir konstatējis, ka atsevišķi komersanti, patērētājiem pārdodot preces un pakalpojumus, kā arī piedāvājot par tiem norēķināties skaidrā naudā vai izmantojot konkrētus maksājumu instrumentus, tai skaitā norēķinu kartes vai internetbankas, pieprasa papildu maksu. Piemēram, situācijā, kad pakalpojuma sniedzējs patērētājam piedāvā iespēju apmaksāt kārtējo rēķinu, no patērētāja papildu rēķinā norādītajai summai, pakalpojuma sniedzējs pieprasa arī "transakcijas maksu", "komisijas maksu" vai tml. par konkrētās internetbankas apmaksas veida izmantošanu. Līdzīga situācija konstatēta internetveikalos, kur pārdevējs saistībā ar norēķināšanos par preces iegādi, patērētājam pieprasa "pirkuma apstrādes apkalpošanas maksu" vai tml. papildu maksu. Piemēram, norādot, ka “Pie pirkuma summas tiks pieskaitīta apstrādes apkalpošanas maksa 0,99 % apmērā." Minētā papildu maksa tiek pieprasīta arī gadījumos, kad norēķins tiek veikts, tiešā veidā veicot pirkuma apmaksu pārdevējam un izmantojot skaidras naudas apmaksas veidu. Tāpat minēto raksturo arī situācija, kurā par patērētāja veiktu norēķinu skaidrā vai bezskaidrā naudā uz vietas pakalpojuma sniegšanas...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) piedāvā jaunā veidolā izmantot informatīvo rīku “Banku kompass”, kas ļaus interesentiem ērtākā un vizuāli pārskatāmā veidā iepazīties un sekot līdzi Latvijas banku darbības būtiskākajiem rādītājiem individuālā griezumā (aktīvi, kredīti, noguldījumi, kapitāla pietiekamība, aktīvu atdeve un peļņa vai zaudējumi). Papildus tam Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājas lapā (www.fktk.lv) Excel tabulā apkopoti visu Latvijas banku publisko ceturkšņa pārskatu galvenie finanšu darbības rādītāji un informācija par kapitāla pietiekamības prasības ievērošanu. Tāpat FKTK mājaslapā pieejams “Apdrošināšanas kompass”, kurā var iepazīties ar Latvijas apdrošinātāju – apdrošināšanas sabiedrību un ES dalībvalstīs dibinātu apdrošinātāju filiāļu – svarīgākajiem darbības rādītājiem. Pašlaik kompasos pieejami dati par 2018.gada 3.ceturksni. Informācija kompasos tiek papildināta reizi ceturksnī, pamatojoties uz banku un apdrošinātāju iesniegtajiem ceturkšņa pārskatiem, un tā ir pieejama gan latviešu, gan angļu valodā. Papildus tam FKTK mājaslapā Excel tabulā apkopoti visu Latvijas apdrošināšanas sabiedrību publisko ceturkšņa pārskatu galvenie finanšu darbības rādītāji, kā arī FKTK iesniegtā informācija...

Pagājušajā gadā turpināts darbs pie uzņēmējdarbības vides sakārtošanas, no reģistriem izslēdzot uzņēmumus, kuri ilgstoši nav veikuši saimniecisko darbību, kādu iemeslu dēļ ilgāku laika posmu pastāvējuši bez lemtspējīgas valdes, u.c. gadījumos, kas liecina, ka tā dalībniekiem vairs nav nolūka attīstīt biznesu. Šī iemesla dēļ arī 2018.gada statistika iezīmē iepriekšējo gadu tendenci - likvidēto uzņēmumu skaita pieaugumu, informē Lursoft. Atšķirībā no iepriekšējiem sešiem gadiem, kad jaunreģistrēto uzņēmumu skaits samazinājās, pērn jauno uzņēmumu skaits, salīdzinot ar 2017.gadu, pat nedaudz palielinājies. Lursoft rīcībā esošā informācija rāda, ka 2018.gadā Latvijā reģistrēti 10 660 jauni uzņēmumi, bet likvidēti - 20 746. Salīdzinot ar gadu iepriekš, jaunreģistrēto uzņēmumu skaits gada laikā pieaudzis par 4,41%, bet likvidēto uzņēmumu skaits - par 25,89%. Jāizceļ fakts, ka no visām fiziskajām personām, kuras 2018.gadā reģistrējušas jaunu uzņēmumu, teju puse jeb 49,05% personas par uzņēmumu dalībniekiem kļuvušas pirmo reizi. Tajā pašā laikā pērn bijuši arī vairāki gadījumi, kad savam jau tā kuplajam uzņēmumu pulkam...