FINANSES

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija neatbalsta Saeimas deputātu virzītās izmaiņas nozares regulējumā, ko deputāti nodevuši izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija uzskata, ka nav pieņemami, ka par nebanku kreditēšanas nozares regulējumu konsultācijas tiek veiktas ar Latvijas Komercbanku asociāciju, savukārt paši nozares uzņēmumi nav informēti par plānotajām izmaiņām regulējumā. “Veids, kā tiek virzītas izmaiņas - sasteigti un konsultāciju procesā ar komercbanku pārstāvjiem, neiesaistot nozari, nav saprotams. Asociācija vairākkārt ir vērsusies Ekonomikas ministrijā, lūdzot izveidot darba grupu nozares vidēja termiņa stratēģijas izstrādei. Šāds formāts būtu racionāls un saprotams, lai strādātu arī pie nozares problēmjautājumu risinājumiem,” uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumus asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, atkārtoti aicinot politiķus nebanku kreditēšanas nozari neiekļaut priekšvēlēšanu kampaņās, lai nonāktu mediju dienas kārtībā. Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija arī norāda, ka Saeimas deputātu sagatavotā likumprojekta anotācija un pats grozījumu projekts ir nekvalitatīvi sagatavots, kas parāda, ka izmaiņas tiek virzītas sasteigti. Nozares dati...

13. jūnijā oficiāli tika atklāts Latvijas akcelerācijas fonds Overkill Ventures, kas sadarbībā ar stratēģiskajiem partneriem, uzņēmumu Lattelecom un Skandināvijā vadošo akceleratoru Accelerace, trīs gadu laikā plāno veikt pirmssēklas investīcijas 50 jaunuzņēmumos un nākamās stadijas jeb sēklas investīcijas 10-15 jaunuzņēmumos gan no Latvijas, gan no citām Baltijas un Centrāleiropas valstīm. Par Overkill Ventures darbības vietu kļūs fonda vajadzībām pielāgotas telpas Lattelecom birojā Rīgā. “Visā pasaulē rodas jaunas biznesa idejas un biznesa modeļi, un jau no pirmsākumiem esam uzskatījuši par nozīmīgu iesaistīties Latvijas start-up ekosistēmas attīstībā, gan izveidojot pirmo B2B akseleratoru Latvijā, gan atbalstot inovāciju projektus ar kopīgu mērķi - veicināt augstas pievienotās vērtības risinājumu izstrādi un Latvijas konkurētspēju starptautiskā mērogā. Esam priecīgi ieguldīt savu pieredzi un zināšanas partnerībā ar Overkill Ventures un jauno uzņēmēju attīstībā,” uzsver Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. “2017. gadā jaunuzņēmumi no centrālās un Austrumeiropas reģiona piesaistīja finansējumu 1.32 miljardu eiro vērtībā. Tas neapšaubāmi ir reģions, kurā paredzam aktīvu attīstību...

Līdz 2019. gada 1. janvārim patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem jāizveido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēma. To paredz Ministru kabineta šā gada 5. jūnija sēdē apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 29. marta noteikumos Nr.245 “Noteikumi par speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai”. Iekšējās kontroles sistēmas izveide mazinās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iespējamību. Iekšējās kontroles sistēmas izveide un uzturēšana attieksies uz 59 kapitālsabiedrībām, kas saņēmušas speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai, kā arī tām kapitālsabiedrībām, kas vēlēsies iegūt speciālo atļauju (licenci). Kā zināms, saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu (tālāk tekstā – likums), PTAC ir pienākums uzraudzīt, kā šā likuma prasības ievēro PTAC licencētie patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. Likumā noteikts, ka PTAC licencētajiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem jāveic un jādokumentē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējums, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 29. maijā ir apstiprinājusi grozījumus vairākos FKTK iepriekš izdotos normatīvajos noteikumos, nosakot pasākumus, kas turpmāk veicami tirgus dalībniekiem, lai pārliecinātos, vai klienta (juridiskās personas) faktiskā saimnieciskā darbība veido mazu vai nekādu ekonomisko vērtību, tādējādi šis uzņēmums ir uzskatāms par tādu, kurš atbilst vismaz vienai čaulas veidojuma pazīmei. Jau iepriekš ziņots, ka, nodrošinot nepieciešamo pārmaiņu vadību Latvijas finanšu sektorā, 9. maijā stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (tālāk tekstā – NILLTFN likums), kas nosaka aizliegumu tirgus dalībniekiem Latvijā sadarboties ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm, proti: a) uzņēmumam nav saistības ar faktisku saimniecisko darbību, vai tā darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību, un nav informācijas, kas pierādītu pretējo; b) valstī, kurā uzņēmums reģistrēts, nav nepieciešams sagatavot un iesniegt pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus. Jaunie noteikumi paredz pasākumus, kas veicami tirgus dalībniekam, lai noskaidrotu un iegūtu papildu...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 29.05.2018. ir apstiprinājusi jaunus vai veikusi grozījumus šādos FKTK normatīvajos noteikumos: "Licenču kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības darbības veikšanai izsniegšanas, atsevišķu kredītiestāžu un krājaizdevu sabiedrību darbību reglamentējošo atļauju saņemšanas, dokumentu saskaņošanas un informācijas sniegšanas normatīvie noteikumi''. Līdz šim noteikumos iekļautie bilanču paraugi, kas iesniedzami reorganizācijas gadījumā, neatspoguļoja FKTK nepieciešamo informāciju, turklāt tie bija novecojuši un komercsabiedrībām šādas bilances veidlapas sagatavošanai bija nepieciešami papildu resursi. Ar nule apstiprinātajiem grozījumiem tiek ieviestas jaunās finanšu informācijas veidlapas, kas atspoguļo patieso finanšu stāvokli. Minētās izmaiņas skar kredītiestādes un krājaizdevu sabiedrības, bet neietekmē ne noguldītājus, ne citus finanšu un kapitāla tirgus dalībniekus. "Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku pārskatu sagatavošanas normatīvo noteikumu" grozījumi precizē FKTK iesniedzamos dokumentus un informāciju, lai saņemtu atļauju pašriska iekļaušanai civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā, kā arī paredz papildināt normatīvos noteikumus ar izņēmumu apdrošināšanas brokeriem neiesniegt noteikumos minētos dokumentus un informāciju, ja tie FKTK ir iesnieguši pārskatu atbilstoši FKTK 09.03.2016.,...

Uzņēmumu reģistrs sadarbībā ar Latvijas Komercbanku asociāciju sniedzis informatīvu skaidrojumu par to, kas ir patiesais labuma guvējs biedrībās. Patiesais labuma guvējs (PLG) biedrībās PLG ir fiziskā persona, kurai faktiski pieder vai kas faktiski kontrolē juridisko personu, tās darījumus. PLG jēdzienam nav saistības ar sabiedriskā labuma organizācijas statusu! Biedrība neveic komercdarbību (kā, piemēram, SIA), tāpēc PLG noskaidrošanā jāņem vērā biedrības darbības būtība, struktūras īpatnības. Katrā biedrībā situācija vērtējama individuāli. Fiziskās personas reģistrācija par PLG konstatē faktisko situāciju, līdz ar to reģistrācijas rezultātā PLG nerodas īpašas saistības. Saskaņā ar likumu biedrībā, kas funkcionē atbilstoši likuma burtam un garam, PLG parasti nebūs noskaidrojams, izņemot, piemēram, gadījumus, kad: trešā persona vai atsevišķs biedrs ir tas, kas faktiski kontrolē biedrības darbību, pārsniedzot normatīvajos aktos noteikto ietvaru; biedri slēguši līgumus, kā rezultātā palielināta citas personas netieša kontrole pār biedrību; biedri darbojas cita mērķa, ne statūtos noteiktā, sasniegšanai; biedrībā faktiski nav aktīvu biedru un to vada tikai valde, tad...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) novērojusi pieaugošu tendenci finanšu pakalpojumu piedāvājumiem ieguldījumu jomā pa tālruni, kā arī no iedzīvotājiem ir saņemtas sūdzības par agresīviem mēģinājumiem pārdot tiem sarežģītus finanšu pakalpojumus, lai pelnītu akciju vai valūtu tirgos, veicot darījumus interneta platformās vai uzticot savu naudu it kā t.s. "profesionāliem brokeriem". FKTK aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un neuzticēties šādiem aizdomīgu un Latvijā nelicencētu pakalpojumu sniedzēju solījumiem gūt vieglu peļņu finanšu tirgos. Vairumā gadījumu, kad iedzīvotāji ir izmantojuši šādus piedāvājumus, tie ir zaudējuši visus savus ieguldītos līdzekļus. FKTK iesak ikvienam, kurš saņem šādus zvanus, pārtraukt sarunu, neiesaistīties diskusijās un atteikties no nevēlamajiem piedāvājumiem, kā arī, ja to pieļauj tālruņa funkcionalitāte, bloķēt šādu zvanītāju tālruņa numurus, tā izvairoties no atkārtotu zvanu saņemšanas. FKTK arī norāda, ka vienai personai var zvanīt vairākas reizes no dažādiem tālruņa numuriem. Atkārtotu zvanu gadījumā ieguldītāji var tikt pierunāti, pārliecināti iesaistīties un izmēģināt vai tiem var pat tikt draudēts ar nepieciešamību...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir noslēgusi administratīvo līgumu ar AS "Meridian Trade Bank", nosakot tiesiskos pienākumus un piemērojot soda naudu AS "Meridian Trade Bank" 455 822 EUR apmērā. Ši administratīvais līgums ar banku noslēgts, lai izbeigtu administratīvo lietu, ko FKTK ierosināja pēc klātienes pārbaudes veikšanas AS "Meridian Trade Bank", laikā no 27.03.2017. līdz 22.06.2017. Pārbaudes gaitā bankā tika konstatēti trūkumi iekšējās kontroles sistēmas darbībā un līdz ar to Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumi. Soda nauda ir piemērota, jo FKTK konstatēja, ka AS "Meridian Trade Bank" nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā, kas nodrošinātu efektīvu NILLTFN likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu prasību ievērošanu. Nolēdzot administratīvo līgumu ar FKTK, AS "Meridian Trade Bank" ir apņēmusies izstrādāt minētā riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanas pasākumu plānu NILLTFN jomas pilnveidei un bankas darbības efektivitātes nodrošināšanai. Pieņemot...

Pēdējo trīs gadu laikā strauji audzis Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) kreditēšanas indekss privātpersonu segmentā, apliecinot ekonomikas izaugsmi, iedzīvotāju spēju aizņemties līdzekļus savu vajadzību apmierināšanai un arī banku gatavību izsniegt aizdevumus. Vienlaikus kreditēšanas indekss uzrāda arī iedzīvotāju piesardzību - privātpersonu segmentā spēja aizņemties līdzekļus kopumā ir augstāka nekā vēlme to darīt. “Latvijas iedzīvotāju materiālā situācija kopumā uzlabojas, līdz ar to banku gatavība izsniegt aizdevumus aizvien pieaug. Banku spēja un vēlme kreditēt ir augsta. Izsniegto kredītu apjoms, galvenokārt, ir saistīts ar klientu vēlmi un spēju aizņemties. Ņemot vērā, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir 22% apmērā no IKP, tas joprojām negatīvi ietekmē klientu spēju aizņemties, tādējādi kavējot straujāku izaugsmi, īpaši privātpersonu segmentā,” komentē Sanda Liepiņa, LKA valdes priekšsēdētāja. Viņa arī piebilst, ka, lai arī lēnāk, pieaug vēlme aizņemties, un var prognozēt kreditēšanas aktivitātes pieaugumu. Piemēram, aizvien vairāk iedzīvotāju izskata iespēju iegādāties vai būvēt savu mājokli, ko pozitīvi ietekmē arī valsts atbalsta programmas, kas jau...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir apstiprinājis jaunas “Vadlīnijas patērētāju spējas atmaksāt kredītu novērtēšanai kredītu devējiem, kas sniedz kreditēšanas pakalpojumus patērētājiem” (turpmāk - Vadlīnijas). Vadlīnijas nosaka, ka patērētāju kreditētājiem būs dziļāk un detalizētāk jāpārliecinās par patērētāja spēju atmaksāt kredītu, neparedzot iespēju paļauties uz nepārbaudītu informāciju par patērētāja ienākumiem, kad kredīta summa būs 200 EUR un vairāk (iepriekšējo 427 EUR vietā). 2017. un 2018.gadā PTAC, veicot uzraudzības darbības, lai pārbaudītu, kā kredītdēvēji, nodrošina patērētāju maksātspējas izvērtēšanu pirms lēmuma pieņemšanas par aizdevuma piešķiršanu, konstatēja pārkāpumu visiem kredītdevējiem, pie kuriem tika veiktas pārbaudes. Vadlīnijas Patērētāja maksātspējas izvērtēšanas mērķis ir nodrošināt to, lai ar patērētāju tiek slēgti tikai tādi kreditēšanas līgumi, kuros paredzētās saistības patērētājs spētu izpildīt. Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu pirms patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšanas kredīta devēja pienākums ir izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt kredītu. Vadlīnijas nosaka galvenos principus, kas kredīta devējam ir jāievēro, patērētāja maksātspējas izvērtēšanā: - jānosaka mērķi, kādiem piedāvātais kredīta veids...

Divu gadu laikā Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir saņēmis 1493 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, kuros ir iekļauta informācija par 20 950 darījumiem. Šo informāciju VID ir sniegušas kredītiestādes, maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži un citi, kam šo pienākumu nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums (NILLTFN). To personu loks, kam jāsniedz VID informācija par aizdomīgiem darījumiem, pēdējo divu laikā ir ievērojami paplašinājies. Ja sākotnēji, kopš 2016. gada 1.aprīļa, tās bija kredītiestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji, tad no 2017. gada 1. janvāra to dara arī nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērinātu notāri, revidenti un advokāti, bet kopš 2017. gada 9. novembra – arī kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, tai skaitā finanšu līzinga sniedzēji un citas NILLTFN likumā noteiktās fiziskās un juridiskās personas. VID Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte atzīst, ka: ''Sniegtā informācija ir ļoti vērtīga. Vērtējot kopsakarā ar VID rīcībā jau esošo informāciju, tā bieži...

(function() { var insp_ab_loader = true; // set this boolean to false to disable the A/B testing loader window.__insp = window.__insp || []; __insp.push(['wid', 1230849953]); var ldinsp = function(){ if(typeof window.__inspld != "undefined") return; window.__inspld = 1; var insp = document.createElement('script'); insp.type = 'text/javascript'; insp.async = true; insp.id = "inspsync"; insp.src = ('https:' == document.location.protocol ? 'https' : 'http') + '://cdn.inspectlet.com/inspectlet.js?wid=1230849953&r=' + Math.floor(new Date().getTime()/3600000); var x = document.getElementsByTagName('script'); x.parentNode.insertBefore(insp, x);if(typeof insp_ab_loader != "undefined" && insp_ab_loader){ var adlt = function(){ var e = document.getElementById('insp_abl'); if(e){ e.parentNode.removeChild(e); __insp.push(['ab_timeout']); }}; var adlc = "body{ visibility: hidden !important; }"; var adln = typeof insp_ab_loader_t != "undefined" ? insp_ab_loader_t : 1200; insp.onerror = adlt; var abti = setTimeout(adlt, adln); window.__insp_abt = abti; var abl = document.createElement('style'); abl.id = "insp_abl"; abl.type = "text/css"; if(abl.styleSheet) abl.styleSheet.cssText = adlc; else abl.appendChild(document.createTextNode(adlc)); document.head.appendChild(abl); } }; setTimeout(ldinsp, 0); })(); Banka «Citadele» izveido jaunu «online» instrumentu, kas dod iespēju uzņēmumiem bankas mājaslapā...

Latvijas Bankas padome apstiprinājusi Latvijas Bankas 2017. gada pārskatu, kas papildus finanšu pārskatiem un pozitīvam neatkarīgu revidentu ziņojumam sniedz pārskatu par Latvijas un eiro zonas ekonomisko vidi un tautsaimniecības attīstību, kā arī informāciju par nacionālās centrālās bankas darbību un tās atbildības jomās paveikto – līdzdalību Eirosistēmas monetārās politikas veidošanā un īstenošanā, ekonomisko analīzi un izpēti, ārējo rezervju un citu finanšu ieguldījumu pārvaldīšanu, skaidrās naudas aprites nodrošināšanu, starpbanku maksājumu sistēmu infrastruktūras uzturēšanu, statistiskās informācijas sagatavošanu un publicēšanu, Kredītu reģistra uzturēšanu u.c. Latvijas Bankas 2017. gada pārskats pieejams interneta vietnē www.bank.lv, turpat pieejami arī atsevišķi publiskoti Latvijas Bankas 2017. gada finanšu pārskati ar neatkarīgu revidentu ziņojumu. Pārskatā norādīts, ka pasaules ekonomiskā izaugsme 2017. gadā kļuva straujāka, turklāt tās tempa kāpums bija vērojams lielākajā daļā pasaules tautsaimniecību. Izaugsmi veicināja finanšu līdzekļu pieejamība, ko nodrošināja stimulējoša centrālo banku monetārā politika, kā arī pasaules tirdzniecības atveseļošanās. Īpaši labvēlīgs 2017. gads bija eiro zonai un Latvijai. Eiro zonas...

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegts sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Likuma grozījumi rosināti, lai novērstu iespēju Latvijas finanšu sistēmu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, un aizliegums attieksies uz kredītiestādēm, ņemot vērā, ka čaulas veidojumu apgrozījums veido ievērojamu daļu no kredītiestāžu kopējā klientu apgrozījuma, likumprojekta anotācijā norādījuši regulējuma izstrādātāji Finanšu ministrijā. Aizliegums attieksies arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā arī uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām. Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu par čaulas kompānijām uzskata tādus uzņēmumus, kuri nevar pamatot savu saimniecisko darbību un kuri reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus. Čaulas kompānijām arī raksturīgi, ka tām lielākoties nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas. Lai nodrošinātu stingrāku finanšu sistēmas uzraudzību noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanas...

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk plānots aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā trešdien, 25.aprīlī, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Likuma grozījumi rosināti, lai novērstu iespēju Latvijas finanšu sistēmu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, un aizliegums attieksies uz kredītiestādēm, ņemot vērā, ka čaulas veidojumu apgrozījums veido ievērojamu daļu no kredītiestāžu kopējā klientu apgrozījuma, likumprojekta anotācijā norādījuši regulējuma izstrādātāji Finanšu ministrijā. Aizliegums attieksies arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā arī uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām. Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu par čaulas kompānijām uzskata tādus uzņēmumus, kuri nevar pamatot savu saimniecisko darbību un kuri reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus. Čaulas kompānijām arī raksturīgi, ka tām lielākoties nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas. Lai nodrošinātu...