FINANSES

Kopējais banku un nebanku patēriņa kredītportfelis laikā no 2009. līdz 2013. gadam ir ievērojami samazinājies, un, neskatoties uz pakāpenisku kopējā patēriņa kredītportfeļa pieaugumu pēdējos gados, 2017. gada patēriņa kredītu apjomi Latvijā veido tikai 60% no pirmskrīzes līmeņa. Tā liecina auditorkompānijas “Ernst & Young Baltic” un augstskolas “RISEBA” veiktais pētījums “Patēriņa aizdevuma tirgus segmenta analīze”. Nebanku kredītu īpatsvars pieaug, bet joprojām dominē bankas Nebanku sektora patēriņa kredītu īpatsvars kopējā kredītportfelī pēc samazinājuma periodā no 2010. līdz 2011. gadam ir sācis pakāpeniski palielināties, tomēr 2017. gadā joprojām lielāko daļu jeb aptuveni 67% no kopējā patēriņa kredītu apjoma veido banku kredīti, savukārt nebanku patēriņa kredīti sastāda 33%. Nebanku jaunizsniegto kredītu īpatsvars periodā no 2009. līdz 2017. gadam ir audzis no 10% līdz 62,6%, un tas ir saistīts gan ar straujo banku kredītu apjoma samazinājumu pēckrīzes periodā, gan ar pastāvīgu nebanku kredītu apjomu pieaugumu laikā no 2013. līdz 2017. gadam. “Pēdējā laikā sabiedrībā ir radies priekšstats,...

Atbildīgi neizvērtējot savas finansiālās iespējas un saistībā ar dažādu pakalpojumu cenu pieaugumu, patērētāji ne vienmēr spēj atmaksāt radušos parādus, kā rezultātā parādsaistības tiek nodotas ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem. Kopumā 2017. parādu atgūšanai tika nodotas 329 475 lietas par kopējo summu 868,108 miljoni eiro, kas ir par 25 % parādu atgūšanai nodoto lietu mazāk nekā iepriekšējā gadā, ziņo Patērētāju Tiesību aizsardzības centrs. 2017. gadā Latvijā darbojās 29 ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) izsniegto speciālo atļauju, jeb licenci ārpustiesas parādu atgūšanai, tostarp 4 jauni pakalpojuma sniedzēji, kuri licenci ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniegšanai saņēma 2017. gadā. 2017. gada 1. un 2. pusgadā, noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodota 164 383 parādu lietas par kopējo summu 805,710 miljoni eiro, savukārt 165 092 parādu lietas par kopējo summu 62,399 miljoni eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata. Salīdzinot ar 2016.gadu vislielākais pieaugums ārpustiesas atgūšanai nodoto...

Latvija ir starp tām eiro zonas valstīm (kopā ar Igauniju, Somiju, Kipru, Slovākiju, Lietuvu), kurās ir vismazākais viltojumu skaits, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, informē Latvijas Bankas Naudas laboratorijas vadītājs Aleksandrs Antiņš. 2018. gada 1. pusgadā Latvijas Bankā saņemti un veikta identifikācija 823 viltojumiem (708 banknotēm un 115 monētām). Salīdzinot ar 2017. gada 1. pusgadu, nedaudz pieaudzis viltoto banknošu skaits (tad tika atklātas 656 viltotas banknotes), bet samazinājies viltoto monētu skaits (2017. gada 1. pusgadā to skaits bija 140). Viltojumu nodarītie finanšu zaudējumi nedaudz pieauguši - viltoto naudaszīmju kopējā vērtība 2017. gada 1. pusgadā bija 32 109 eiro, bet šā gada pirmajos 6 mēnešos - 40 553 eiro. Starp Latvijā izplatītākajiem viltojumiem ir 50 eiro banknotes (ap 75%), viltojumos joprojām dominē pirmās sērijas 50 eiro banknotes. Jaunākais Eirosistēmas pārskats liecina, ka eiro zonā kopumā 2018. gada 1. pusgadā konstatēts 301 000 viltotu banknošu (2017. gada 1. pusgadā 331 000 viltotu banknošu). Arī eiro...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā nonākušas personas, kuras, iespējams, veic akciju izkrāpšanu no biržā AS "Nasdaq Riga" tirgoto uzņēmumu akciju īpašniekiem, kuri savas akcijas nav dereģistrējuši un kuriem tās aizvien glabājas "Nasdaq CSD SE" (iepriekšējais nosaukums - Latvijas Centrālais depozitārijs). Sākotnējā reģistrā, piedāvājot no šādiem īpašniekiem atpirkt akcijas pat par vairākas reizes zemāku cenu nekā to patiesā tirgus vērtība. FKTK rūpējoties par ieguldītāju aizsardzību un finanšu instrumentu tirgus uzticamību, brīdina par iespējamu krāpšanas shēmu un aicina uzņēmumu akciju īpašniekus īpaši uzmanīgi izvērtēt šādus akciju pārdošanas piedāvājumus, pirms tam noskaidrojot attiecīgās akciju sabiedrības akcijas cenu biržā. Turklāt, ja akcijas tiek turētas Sākotnējā reģistrā, akciju īpašniekam vajadzētu pārliecināties, vai par viņam piederošajām akcijām nav uzkrātas uzņēmuma maksātās dividendes. Iespējamais krāpnieks mēģina izmantot akcionāru nezināšanu par faktisko akciju tirgus vērtību un noklusē faktu, ka par akcijām ir uzkrājušās dividendes, pārliecināt par akciju pārdošanu, piedāvājot samaksāt ievērojami zemāku cenu nekā to tirgus vērtība biržā....

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 25.07.2018. ir apstiprinājusi vairākus normatīvos noteikumus, kas saistoši finanšu instrumentu tirgum: Normatīvie noteikumi "Par bloķēšanas sistēmu pielāgošanu un tirdzniecības apstādināšanas publiskošanu", kas nosaka prasības finanšu instrumentu tirdzniecības vietām (piemēram, biržai) attiecībā uz bloķēšanas sistēmu, ko tirdzniecības vietas ievieš, lai uz laiku apstādinātu vai ierobežotu tirdzniecību, ja notikušas būtiskas finanšu instrumenta cenu svārstības, parametriem, šo sistēmu pielāgošanu un informācijas publiskošanu par īslaicīgu tirdzniecības pārtraukšanu. Normatīvie noteikumi ''Par darbinieku zināšanu un kompetences izvērtēšanu'' ievieš Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pamatnostādnes Nr. ESMA/2015/1886 LV "Pamatnostādnes zināšanu un kompetences izvērtēšanai" un ir nepieciešami, lai noteiktu prasības attiecībā uz nepieciešamo zināšanu un kompetences līmeni fiziskajām personām (tostarp piesaistītajiem aģentiem), kas kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību un licencētu ārējo alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku vārdā sniedz ieguldījumu konsultācijas vai informāciju par finanšu instrumentiem vai strukturētiem noguldījumiem, ieguldījumu pakalpojumiem vai ieguldījumu blakuspakalpojumiem. Normatīvie noteikumi "Par kombinētās pārdošanas praksi" ievieš Eiropas Vērtspapīru...

Līdz ar finanšu nozares attīstību, savstarpējās sadarbības pilnveidošanos dažādu finanšu nozares dalībnieku vidū, kā arī mērķtiecīgu finanšu tehnoloģiju inovācijas veidošanu, Latvijas Komercbanku asociācija paplašina savu darbību un kļūst par Finanšu nozares asociāciju (angliski - Finance Latvia Association). Asociācijas paplašināšanās un nosaukuma maiņa ir daļa no organizācijas attīstības stratēģijas, kļūstot par plašu finanšu, tehnoloģiju un saistīto nozaru sadarbības platformu un interešu pārstāvniecību Latvijā, Baltijā un Eiropā. Finanšu nozares asociācija aicina Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumus, jau pieredzējušus finanšu uzņēmumus un saistīto nozaru uzņēmumus pievienoties organizācijai asociētā biedra vai biedra statusā. “Šīs pārmaiņas ir loģisks solis asociācijas attīstībā, kas izriet no nozares globālajām un vietējām tendencēm. Gan nepieciešamību, gan savu spēju apvienot nozari, veidojot kvalitatīvu diskusiju, esam apzinājušies jau iepriekš - tostarp, 2017. gadā nodrošinot deviņu Latvijas finanšu un saistīto nozaru asociāciju vienotu pozīciju par Eiropas Savienības finanšu tirgus nākotni un finanšu tehnoloģiju attīstību. Asociācijas dienas kārtībā arvien biežāk parādās jautājumi, kuru risināšanā nepieciešama sadarbība...

Valdības sēdē 24. jūlijā atbalstīts Zemkopības ministrijas (ZM) sadarbībā ar akciju sabiedrību “Attīstības finanšu institūcija Altum” (Altum) sagatavoto noteikumu projektu lauku uzņēmēju un zivsaimniecības saimnieciskās darbības veicēju aizdevumu piešķiršanas nosacījumiem. "Noteikumi par lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības saimnieciskās darbības veicēju aizdevumu programmu" paredz, ka aizdevumus varēs saņemt lauksaimniecības un lauku saimnieciskās darbības veicēji lauku reģionos, uzņēmējdarbības uzsācēji, kā arī zivsaimniecības saimnieciskās darbības veicēji. Tādējādi aizdevumu programma papildinās finanšu tirgū pieejamo kredītiestāžu finansējumu. “Esam raduši iespēju vēl efektīvāk atbalstīt mazās saimniecības un uzņēmumus lauku reģionos. Jauno atbalsta programmu varēs izmantot jaunie lauksaimnieki, mazās saimniecības, bioloģiskie lauksaimnieki, mājražotāji, pakalpojumu sniedzēji lauku apvidos un arī mazie zivsaimniecības uzņēmumi saimnieciskās darbības sākšanas stadijā, kam gada apgrozījums nepārsniedz 70 000 eiro. Šīs programmas mērķis ir veicināt lauku iedzīvotāju iesaistīšanos saimnieciskajā darbībā, dodot iespēju piekļūt finanšu resursiem saimnieciskās darbības sākšanai un tālākai attīstībai. Tam papildus jāstimulē uzņēmējdarbības attīstība reģionos un kopumā pozitīvi jāietekmē sociālekonomiskā situācija laukos,” norāda zemkopības ministrs...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) publicējusi 2017. gada un darba pārskatu, kurā ir apkopota būtiskā informācija par FKTK darbu un tās uzraugāmo finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbības rezultātiem 2017. gadā. Saskaņā ar FKTK datiem Latvijas finanšu un kapitālā tirgū pēc aktīvu apjoma joprojām lielākais segments ir komercbankas – ar 84% sektora aktīvu. Raksturojot pērno gadu, FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš gada pārskata ievadvārdos uzsver: "Īstenojot jauno kārtību atbilstības jomā, Latvijas banku sektors 2017. gadā sašaurinājās, un tas ietekmēja tā peļņas rādītājus, tomēr mūsu bankas saglabāja augstu kapitalizācijas un likviditātes līmeni. Tādējādi FKTK savulaik prasītie paaugstinātie banku stabilitātes rādītāji t.s. ārvalstu segmenta bankām, ir pierādījuši sevi darbībā kā labs instruments šajā pārmaiņu vadības periodā, kad radikāli jāmaina klientu bāze daļā banku sektora.” Pārmaiņu rezultātā kopumā 2016. un 2017. gadā ārvalstu klientu noguldījumu kritums Latvijas bankās ir bijis 30% apmērā, t.i., no Latvijas finanšu sektora ir aizgājis ap 4 mljrd. eiro pārāk...

Latvijas Bankas padome 19. jūlijā veica grozījumus 2018. gada 18. janvāra noteikumos Nr. 160 "Kredītu reģistra noteikumi". Ar šiem grozījumiem tiek paplašinātas Latvijas Bankas uzturētā Kredītu reģistra funkcionālās iespējas. Grozījumi stāsies spēkā 2018. gada 31. augustā. Fiziskajai personai, kura ir arī kādas juridiskās personas pārstāvis, autentificējoties ar personas apliecību, elektroniskā veidā vietnē https://manidati.kreg.lv. turpmāk būs iespēja saņemt Kredītu reģistrā iekļautās ziņas. Šādu ziņu izsniegšanu elektroniskā veidā Latvijas Banka nodrošinās tām fiziskajām personām, par kuru tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi var pārliecināties Komercreģistrā. Tāpat noteikts, ka Kredītu reģistra pieejamība klientiem tiek nodrošināta nepārtraukti, proti, 24/7/365 režīmā, arī brīvdienās un svētku dienās. Tādējādi Kredītu reģistra dalībnieki var ērti plānot savas ziņu iekļaušanas Kredītu reģistrā un Kredītu reģistrā iekļauto ziņu pieprasīšanas procedūras, kā arī personas var Kredītu reģistrā iekļautās ziņas par sevi vai savu uzņēmumu saņemt elektroniski jebkurā laikā (https://www.bank.lv/par-mums/uzdevumi/kreditu-registrs/informacijas-pieprasijums). Kredītu reģistrs ir valsts informācijas sistēma, un tās pārzinis ir Latvijas Banka. Kredītu reģistrā Latvijas Banka...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – Komisija), piedaloties nacionālā kopfinansējuma pakalpojumu regulējuma izstrādes darba grupās, iepazīstoties ar Eiropas Komisijas 08.03.2018. publicēto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem (turpmāk – Regula) un pakalpojumu būtību, kā arī apmainoties ar viedokļiem ar citu dalībvalstu finanšu pakalpojumu uzraudzības iestādēm, ir konstatējusi, ka komercdarbība saistībā ar kredīta devēju izsniegto kredītu kredītprasību izvietošanu un tirdzniecību tīmekļa platformās nav uzskatāma par kopfinansējuma pakalpojumu. Ņemot vērā minēto, aktuāls ir jautājums, vai minētā darbība ir uzskatāma par tāda veida komercdarbību, kuras veikšanai būtu jāsaņem kāda no finanšu pakalpojumu sniegšanas darbības atļaujām. Komisijas mērķis ir sniegt viedokli, kas skaidri definētu un nodalītu kopfinansējuma pakalpojumu sniedzēju darbību no citas finanšu pakalpojumu jomas darbības, kuras veikšanai nepieciešama attiecīga atļauja. Par kopfinansējuma pakalpojumu Regulas preambulas 3. punktā noteikts, ka kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšana parasti balstās uz trīs veidu dalībniekiem: projekta īpašnieku, kas ierosina finansējamo projektu, ieguldītājiem, kuri...

Attīstības finanšu institūcija ALTUM un Latvijā komercbanka Swedbank parakstījusi sadarbības līgumu par jaunu valsts atbalsta finanšu instrumenta ieviešanu maziem un vidējiem uzņēmumiem - portfeļgarantijas. Portfeļgarantiju programma paredzēta maziem un vidējiem uzņēmumiem, kam nepieciešams finansējums apgrozāmajiem līdzekļiem un investīciju aizdevumiem līdz 250 tūkstošiem eiro. Izsniedzot ALTUM portfeļgarantijas, Swedbank nodrošinās ātru aizdevuma noformēšanas procesu, ļaus piedāvāt klientiem zemāku kredīta procentu likmi un labvēlīgākus finansēšanas nosacījumus. Plānots, ka šīs programmas ietvaros Swedbank piešķirs finansējumu aptuveni 200 uzņēmumiem 11,7 milj. EUR apmērā divu gadu laikā. Swedbank ir cieša sadarbība ar valsts attīstības finanšu institūciju ALTUM vairākās programmās, piemēram, kredītu un eksporta garantijas, daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programma, paralēlo (mezanīna) aizdevumu programma un citi projekti. Tāpat Swedbank piedāvā arī Eiropas Investīciju Fonda garantiju programmas maziem un vidējiem uzņēmumiem Cosme, kā arī EaSI mikrouzņēmumiem. “Jaunas portfeļgarantiju programmas ieviešana Latvijā ir laba ziņa mūsu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuru rīcībā būs jauns valsts atbalsta instruments sava biznesa attīstībai un konkurētspējas...

Atgādinām, ka kopš 2018. gada 1. jūlija, kad spēkā stājās 2018. gada 31. maija likums "Grozījumi Maksātnespējas likumā", mainīts iestādes nosaukums, nosakot, ka turpmāk tās nosaukums ir Maksātnespējas kontroles dienests. Vienlaikus mainīta arī iestādes tīmekļa vietnes un centrālā elektroniskā pasta adrese. Iestādes tīmekļa vietnes adrese ir www.mkd.gov.lv, savukārt iestādes centrālā elektroniskā pasta adrese - [email protected]. Iestādes nosaukums mainīts ar mērķi nepārprotami atspoguļot iestādes veicamās funkcijas un uzdevumu būtību, kā arī, lai nodrošinātu iestādes atpazīstamību. Atgādinām, ka Maksātnespējas kontroles dienests maksātnespējas procesu nodrošinājuma jomā veic šādas funkcijas: aizsargā darbinieku intereses viņu darba devēja maksātnespējas gadījumā, nodrošina maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu no garantiju fonda līdzekļiem, kontrolē Maksātnespējas kontroles dienesta kreditora prasījumu tiesību īstenošanu un uzraudzību, nodrošina maksātnespējas procesa depozīta izmaksu maksātnespējas procesa administratoram un pieteikuma iesniedzējam, kā arī iemaksu valsts kasē, nodrošina maksātnespējas procesa izdevumu un maksātnespējas procesa administratora atlīdzības segšanu no Maksātnespējas kontroles dienesta šim mērķim piešķirtajiem naudas līdzekļiem. Dati par...

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi priekšlikumus nebanku kredītņēmēju aizsardzībai. Priekšlikumi grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā tiks iesniegti Saeimas Tautsaimniecības agrārās vides un reģionālās politikas komisijā. FM ar tiem rosina ierobežot maksimālo izsniedzamo kredīta summu un iespējas pagarināt kredīta atmaksu. Distances jeb “ātro” kredītu ņēmēju grupā bieži izplatīta ir situācija, ka kredīta ņēmējam ir problēmas ar kredīta atdošanu laikā. To aizņēmējs parasti risina, kredītu pagarinot. Šāds risinājums pēc būtības ir vidējā termiņā klientam neizdevīgs, salīdzinot ar iespēju vienoties par maksājumu grafiku, sākot daļēju kredīta dzēšanu. FM uzskata, ka ir lietderīgi noteikt iespēju izveidot papildu kredīta ņēmēju aizsardzības pasākumus, aizliedzot pagarināt šāda veida kredītu atmaksas termiņus vairāk nekā divas reizes un paredzot maksājuma grafiku kā obligātu iespēju kreditēšanas procesā. Ar nosacījumu par kredīta atmaksas grafiku tiks nodrošināta iespēja samazināt nepieciešamo uzkrājumu apjomu kredīta atdošanai noteiktajā termiņā. Šis noteikums neattiecas uz gadījumiem, kad tiek piedāvāts maksājuma grafiks par kredīta pamatsummas atmaksu pa daļām. Patērētājiem nereti...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk - FKTK) regulāri apkopo datus par Latvijas banku sektora paveikto saistībā ar banku klientu bāzes attīrīšanu no t.s. čaulas veidojumiem, kuri vienlaikus atbilst divām normatīvajos aktos definētajām pazīmēm. Kopš marta/aprīļa šādu veidojumu skaits klientu bāzē ir dinamiski sarucis, un šobrīd tādu čaulas veidojumu, ar kuriem jāpārtrauc sadarbība, īpatsvars Latvijas banku noguldījumos ir ap 0.5%. Nodrošinot nepieciešamo pārmaiņu vadību Latvijas finanšu sektorā, 9. maijā stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (tālāk tekstā - NILLTFN likums), kas uzliek pienākumu tirgus dalībniekiem Latvijā 60 dienu laikā pārtraukt sadarbību ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm - nav faktiskas saimnieciskās darbības un ekonomiskās vērtības, nav prasības sagatavot finanšu pārskatus. Minētie grozījumi stājās spēkā 9. maijā, tas nozīmē, ka 60 dienu termiņš šo likuma prasību izpildei ir 7.jūlijs. FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: "Šobrīd ar pārliecību varam sacīt, ka Latvijas bankas šo uzdevumu ir...

Otrdien, 3. jūlijā, Ministru kabinets (MK) izskatīs kārtību un apjomu, kādā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFNL) subjekts veic klienta neklātienes identifikāciju. Viens no galvenajiem MK noteikumu projekta mērķiem ir likvidēt šķēršļus, kas patlaban ierobežo pakalpojumu sniegšanas efektivitāti, izmantojot tehnoloģiskos risinājumus un attālināti veicot klienta identifikāciju. Pakalpojumu sniegšanas darbība un tā veikšana attālināti un elektroniskā vidē ir viens no instrumentiem, ar kura palīdzību varētu tikt atvieglota daudzu pakalpojumu sniegšana pārrobežā, kā arī Latvijas iekšējā tirgū. MK noteikumu projekts ir izstrādāts kā alternatīvs variants klienta klātienes identifikācijai, klientam personīgi piedaloties tā identifikācijas procesā. Noteikumu projekts paredz iespēju izvēlēties to, kādus tehnoloģiskos līdzekļus ieviest vai izmantot klienta identifikācijas un personas identitātes pārbaudei, lai piekļūtu tiešsaistes un cita veida pakalpojumiem. Klienta neklātienes identifikācija ir piemērojama visiem NILLTFNL subjektiem – kredītiestādēm, finanšu iestādēm un citiem. NILLTFNL subjekti, kas piedāvā savus pakalpojumus digitālajā vidē, vistiešāk saskaras ar nepieciešamību identificēt klientu, tam personīgi nepiedaloties...