FINANSES

(function() { var insp_ab_loader = true; // set this boolean to false to disable the A/B testing loader window.__insp = window.__insp || []; __insp.push(['wid', 1230849953]); var ldinsp = function(){ if(typeof window.__inspld != "undefined") return; window.__inspld = 1; var insp = document.createElement('script'); insp.type = 'text/javascript'; insp.async = true; insp.id = "inspsync"; insp.src = ('https:' == document.location.protocol ? 'https' : 'http') + '://cdn.inspectlet.com/inspectlet.js?wid=1230849953&r=' + Math.floor(new Date().getTime()/3600000); var x = document.getElementsByTagName('script'); x.parentNode.insertBefore(insp, x);if(typeof insp_ab_loader != "undefined" && insp_ab_loader){ var adlt = function(){ var e = document.getElementById('insp_abl'); if(e){ e.parentNode.removeChild(e); __insp.push(['ab_timeout']); }}; var adlc = "body{ visibility: hidden !important; }"; var adln = typeof insp_ab_loader_t != "undefined" ? insp_ab_loader_t : 1200; insp.onerror = adlt; var abti = setTimeout(adlt, adln); window.__insp_abt = abti; var abl = document.createElement('style'); abl.id = "insp_abl"; abl.type = "text/css"; if(abl.styleSheet) abl.styleSheet.cssText = adlc; else abl.appendChild(document.createTextNode(adlc)); document.head.appendChild(abl); } }; setTimeout(ldinsp, 0); })(); Banka «Citadele» izveido jaunu «online» instrumentu, kas dod iespēju uzņēmumiem bankas mājaslapā...

Latvijas Bankas padome apstiprinājusi Latvijas Bankas 2017. gada pārskatu, kas papildus finanšu pārskatiem un pozitīvam neatkarīgu revidentu ziņojumam sniedz pārskatu par Latvijas un eiro zonas ekonomisko vidi un tautsaimniecības attīstību, kā arī informāciju par nacionālās centrālās bankas darbību un tās atbildības jomās paveikto – līdzdalību Eirosistēmas monetārās politikas veidošanā un īstenošanā, ekonomisko analīzi un izpēti, ārējo rezervju un citu finanšu ieguldījumu pārvaldīšanu, skaidrās naudas aprites nodrošināšanu, starpbanku maksājumu sistēmu infrastruktūras uzturēšanu, statistiskās informācijas sagatavošanu un publicēšanu, Kredītu reģistra uzturēšanu u.c. Latvijas Bankas 2017. gada pārskats pieejams interneta vietnē www.bank.lv, turpat pieejami arī atsevišķi publiskoti Latvijas Bankas 2017. gada finanšu pārskati ar neatkarīgu revidentu ziņojumu. Pārskatā norādīts, ka pasaules ekonomiskā izaugsme 2017. gadā kļuva straujāka, turklāt tās tempa kāpums bija vērojams lielākajā daļā pasaules tautsaimniecību. Izaugsmi veicināja finanšu līdzekļu pieejamība, ko nodrošināja stimulējoša centrālo banku monetārā politika, kā arī pasaules tirdzniecības atveseļošanās. Īpaši labvēlīgs 2017. gads bija eiro zonai un Latvijai. Eiro zonas...

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegts sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Likuma grozījumi rosināti, lai novērstu iespēju Latvijas finanšu sistēmu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, un aizliegums attieksies uz kredītiestādēm, ņemot vērā, ka čaulas veidojumu apgrozījums veido ievērojamu daļu no kredītiestāžu kopējā klientu apgrozījuma, likumprojekta anotācijā norādījuši regulējuma izstrādātāji Finanšu ministrijā. Aizliegums attieksies arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā arī uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām. Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu par čaulas kompānijām uzskata tādus uzņēmumus, kuri nevar pamatot savu saimniecisko darbību un kuri reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus. Čaulas kompānijām arī raksturīgi, ka tām lielākoties nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas. Lai nodrošinātu stingrāku finanšu sistēmas uzraudzību noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanas...

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk plānots aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā trešdien, 25.aprīlī, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Likuma grozījumi rosināti, lai novērstu iespēju Latvijas finanšu sistēmu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, un aizliegums attieksies uz kredītiestādēm, ņemot vērā, ka čaulas veidojumu apgrozījums veido ievērojamu daļu no kredītiestāžu kopējā klientu apgrozījuma, likumprojekta anotācijā norādījuši regulējuma izstrādātāji Finanšu ministrijā. Aizliegums attieksies arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā arī uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām. Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu par čaulas kompānijām uzskata tādus uzņēmumus, kuri nevar pamatot savu saimniecisko darbību un kuri reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus. Čaulas kompānijām arī raksturīgi, ka tām lielākoties nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas. Lai nodrošinātu...

Ministru kabineta sēdē šā gada 24. aprīlī, apstiprinot grozījumus ES fondu atbalsta programmā, palielināts valsts atbalsta apmērs un paplašināts komersantu loks, kas turpmāk Attīstības finanšu institūcijā Altum varēs saņemt garantijas konkurētspējas uzlabošanai. Garantijas sekmē finansējuma pieejamību komersantiem situācijās, kad tā rīcībā esošais nodrošinājums nav pietiekošs kredītresursu piesaistei nepieciešamā apjomā, īpaši MVU segmentā. Garantijas Altum var saņemt saimnieciskās darbības veicēji, kas ir komersanti un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. Ņemot vērā komersantu lielo interesi par garantiju saņemšanu, līdz ar veiktajiem grozījumiem atbalsta programmas kopējais finansējums tiek palielināts par 24,3 miljoniem eiro, t.sk.: garantijām maziem un vidējiem komersantiem piešķirts papildu finansējums 22,8 miljoni eiro (pašreizējais programmas finansējums ir 21 miljons eiro) garantijām lielajiem komersantiem piešķirts papildu finansējums 1,5 miljoni eiro (līdz šim šīm garantijām bija paredzēti 1,2 miljoni eiro). Tāpat MK lēma paplašināt arī potenciālo atbalsta saņēmēju loku – turpmāk garantijas varēs saņemt arī transportlīdzekļu, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves aparatūras un...

Pieaugot interesei par publiskās un privātās partnerības (PPP) projektiem, kas efektīvi ļauj attīstīt nozīmīgus infrastruktūras objektus un pakalpojumus, valdībai daudz nopietnāk jādomā par PPP risku izvērtēšanu, lai nākotnē neradītu būtiskus zaudējumus valsts budžetam, secināts Fiskālās disciplīnas padomes (Padome) pētījumā par PPP projektu fiskālajiem riskiem. Kā secināts pētījumā, ņemot vērā tendences pasaulē un pieejamo informāciju Latvijā, paredzams, ka pieprasījums pēc PPP publiskā sektora investīciju piesaistei pieaugs. Līdz ar to aktuāls ir jautājums, kā nodrošināt risku novērtēšanu, kvantificēšanu un caurspīdīgumu. Patlaban publiski pieejamā informācija liecina, ka par PPP projektiem Latvijā nav apkopota pilnvērtīga informācija. Līdz ar to netiek nodrošināts caurspīdīgums, nepastāv vienota vadības pieeja un skaidrība, secina pētījuma autore Ilze Brezaucka*, kas šo darbu veikusi kā Padomes brīvprātīgā. "Šis analītiskais, apjomīgais pētījums, kas balstās uz plašu starptautiskās prakses izpēti PPP jomā, ir ļoti nozīmīgs. Tas skaidri iezīmē Latvijas iespējamos riskus, ka sagaida valsti, ja netiks ņemtas vērā citu Eiropas valstu pieļautās smagās kļūdas PPP...

Pēdējā gada laikā privātpersonu aizņēmumu līgumu skaits palielinājies gandrīz par 10%, liecina “Kredītinformācijas Birojs" (KIB) datu apmaiņas sistēma. Pašlaik KIB datu arhīvs satur ierakstus par 899 tūkstošiem aktīviem privātpersonu līgumiem, 290 tūkstoši privātpersonu kavē kādas no savām saistībām. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā ir 980 tūkstoši ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Kā liecina KIB datu apmaiņas sistēma pašlaik 550 611 Latvijas privātpersonām ir fiksētas kredītsaistības. “Privātpersonu līgumsaistību skaitā ietilpst arī tādas, kuras netiek kavētas, taču kavēto saistību apjoms privātpersonām ir ievērojams: šobrīd 110 tūkstoši kavētu līgumu un 180 tūkstoši kavētu rēķinu - par apsaimniekošanu, elektrību, atkritumu izvešanu. Tas nozīmē, ka praktiski katram otrajam Latvijas iedzīvotājam ir kāds parāds", uzsver Intars Miķelsons, “Kredītinformācijas Birojs" komercdirektors. Pēc KIB datiem 73 tūkstoši jeb katra devītā privātpersona (13%) kavē savus maksājumus licencētiem kreditētājiem. Savukārt 128 tūkstošiem privātpersonu ir kavēti rēķini uzņēmumiem, kuri nav licencēti kreditētāji. Kā norāda KIB pārstāvis, ne visi...

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi otro atlases kārtu Ekonomikas ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Kohēzijas fonda (KF) atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai ražošanas objektos. Šajā atlases kārtā pieejamais KF finansējums projektu īstenošanai ir vairāk nekā 15,3 miljoni eiro. Projektu iesniegumu pieņemšana CFLA notiek līdz 13. jūnijam. Projektu iesniedzēji var būt komersanti, kuriem viena no darbības nozarēm ir apstrādes rūpniecība. ES fondu atbalsts paredzēts rūpnieciskās ražošanas ēku energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai, energoefektivitātes paaugstināšanai esošajās ražošanas tehnoloģiskajās iekārtās, kā arī esošo ražošanas iekārtu aizstāšanai ar energoefektīvākām. Tāpat paredzēts, ka finansējumu var ieguldīt ēku inženiersistēmu atjaunošanā, pārbūvē vai izveidē, sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā. Vienam projektam maksimālais KF atbalsts pieļaujamais attiecināmo izmaksu ir viens miljons eiro. KF atbalsta intensitāte ir līdz 30 % no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām. Programmas otrajā atlases kārtā pieejamais KF finansējums projektu īstenošanai ir 15 373 430...

Iesniegšanai Eiropas Komisijai 13. aprīlī Rīgā tika parakstīts Finanšu ministrijas (FM) un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) nostājdokuments par ES fondu ieguldījumiem un to ieviešanu, lai veicinātu pilsētvides attīstību. Tajā tiek pausta vienota nostāja, ka pēc 2020. gada ir jāvienkāršo teritorijai piesaistīto ES fondu investīciju ieviešana, lai maksimāli efektīvi nodrošinātu attīstību atbilstoši konkrētās teritorijas iedzīvotāju vajadzībām. “ES fondu atbalsts Latvijai pēc 2020. gada būs pieejams – tas ir skaidrs. Tomēr līdz ar to šobrīd ir ļoti svarīgi pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, iedzīvotājiem un citiem sniegt Eiropas Komisijai savu viedokli par to, kādā tieši veidā nākotnē ieguldīt ES fondus vēl gudrāk un efektīvāk, lai tie nes maksimālu labumu valsts iedzīvotājiem. Tādēļ ir tapis šis dokuments, kurā paužam vienotu Latvijas deviņu lielo pilsētu un Finanšu ministrijas kā ES fondu Vadošās iestādes nostāju,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards. Savukārt Viktors Valainis, LLPA izpilddirektors, uzsver, ka “ne tikai Latvijā, bet visās...

Lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu jeb startup uzņēmumu, Saeima ceturtdien, 12.aprīlī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā. Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai tā normas pielāgotu reālajai nozares praksei un ņemtu vērā šo uzņēmumu darījumu specifiku un apjomu. Turpmāk uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kuri saņēmuši agrīnas stadijas riska kapitāla ieguldījumu ne tikai pamatkapitālā, bet arī konvertējamā aizdevuma veidā un ņemot vērā kapitāldaļu emisijas uzcenojumu. Noteikti arī vairāki izņēmumi, ļaujot kvalificēties atbalstam arī uzņēmumiem, ja tajā kvalificēts riska kapitāla investors veic atkārtotus ieguldījumus. Atbalstu drīkstēs pieprasīt jaunuzņēmumi, kuros ieguldītas pietiekami lielas investīcijas - vismaz 150 tūkstošu eiro apmērā. Šo atbalstu varēs pieprasīt par diviem atbalsta programmas periodiem. Līdz šim jaunuzņēmumu atbalsta periods bija viens gads. Tāpat atcelts ierobežojums maksimālajam investora ieguldījuma apmēram, līdz kuram jaunuzņēmums var kvalificēties atbalsta saņemšanai. Patlaban šis ieguldījums var būt, sākot no 30 līdz 200 tūkstošiem eiro, bet, pētot riska...

Lai gan Kredītinformācijas birojs (KB) datu sistēmā ir informācija par 550 tūkstošiem privātpersonu ar spēkā esošiem kredītlīgumiem, aktīvi savai kredītvēsturei seko līdzi vien 13 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinājumam citās Baltijas valstīs privātpersonas, kuras seko līdzi savai kredītvēsturei ir vairāk kā 250 tūkstoši. To, kādas priekšrocības privātpersonai var sniegt savas kredītvēstures pārzināšana, stāsta Kredītinformācijas birojs (KIB) komercdirektors Intars Miķelsons. Lai savu kredītvēsturi pats pārzinātu vislabāk Privātpersonu datu bāzē tiek apkopoti ne vien Latvijas lielāko komercbanku, līzinga devēju un ātro kreditētāju dati, bet arī informācija par apsaimniekotāju un elektrības piegādātāju rēķiniem. "Tāpēc ir vērts ieskatīties manakreditvesture.lv, lai sekotu līdzi savam kredītreitingam, un, vienlaicīgi, pārliecinātos, ka nav kavētu maksājumu, kas vēlāk var sagādāt nepatīkamus pārsteigumus. Privātpersonām savas kredītvēstures apskate divas reizes gadā ir bezmaksas," uzsver KIB pārstāvis. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem Diemžēl pastāv dažādas krāpniecības, kad ar nozagtiem dokumentiem tiek paņemti kredīti uz svešu personu vārda, vai arī gadījumi, kad bērni vai mazbērni paņem...

Teju pusei jeb 45% uzņēmēju ir uzlabojams kredītreitings, un tas nozīmē, ka jauna finansējuma saņemšana tiem ir ļoti ierobežota vai pat neiespējama, liecina bankas Citadele apkopotie dati par mazo un vidējo uzņēmumu kredītspēju. Ļoti labs vai labs kredītreitings ir 26% uzņēmēju, savukārt vidējs - 29%, liecina bankas Citadele apkopotie dati par mazo un vidējo uzņēmumu kredītspēju. Tas, kādu kredītreitinga vērtējumu saņem uzņēmējs, nosaka arī to, cik lielu finansējuma summu un ar kādu procentu likmi uzņēmējs varētu no bankas saņemt. Kredītreitings veidojas, izvērtējot un pēc īpašas formulas summējot kopā dažādus kritērijus. Tikai ceturtajai daļai jeb 26% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nav kavētu nodokļu un kredītmaksājumu, laikus tiek maksāti citi rēķini, ir pieaugošs apgrozījums un nemainīgs īpašnieku sastāvs. Visi no minētajiem kritērijiem ir būtiski, un tiklīdz kāds no tiem mainās, samazinās uzņēmuma kredītspēja. Visbiežākais iemesls sliktam kredītreitingam un bankas atteikumam izsniegt aizdevumu ir maksājumu disciplīna par jau esošajām kredītsaistībām - regulāra kredītu atmaksas...

Ministru kabinets 3. aprīlī atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumus "Noteikumi par komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumiem sociālajiem uzņēmumiem un atbalsta piešķiršanas kārtību". Noteikumi paredz, ka valsts atbalsta piešķiršanu un uzskaiti tā sniedzējs - LM - nodrošina saskaņā ar minimālā apjoma jeb tā saucamā "de minimis" valsts atbalsta nosacījumiem. Piešķirot valsts atbalstu, tiek ievēroti vairāki nosacījumi, tostarp, ka "de minimis" atbalstu piešķir, ievērojot Eiropas Komisijas regulas nozaru un darbības ierobežojumus. Tāpat noteikts, ka valsts atbalstu, kas sniegts likuma un atbalsta programmās, drīkst kumulēt ar citu "de minimis" atbalstu līdz normatīvajos aktos noteiktajiem robežlielumam un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Savukārt finanšu atbalstu sociālajam uzņēmumam nepiešķir, ja saimnieciskās darbības veicējam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process, tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tam ir sākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam...

Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL), lai ierobežotu augsta riska klientu finanšu operācijas Latvijas finanšu sektorā. Šāds risinājums ļaus efektīvi mazināt un novērst nevēlamo klientu klātbūtni Latvijas finanšu sistēmā un skaidri paust Latvijas nostāju. Grozījumu mērķis ir stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Plānots, ka valdība šos grozījumus izskatīs jau tuvākajā laikā. Likumprojekts nosaka noteiktiem likuma subjektiem pienākumu atteikties no darījuma attiecībām un gadījuma rakstura darījumiem ar augstākā riska klientiem - čaulas veidojumiem, kas atbilst noteiktām pazīmēm. Paredzams, ka ar likumprojektu tiks samazinātas iespējas izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu plūsmai. Kredītiestādēm un pārējiem likuma subjektiem, kuriem noteikts likumprojektā minētais pienākums, būs jāveic nepieciešamie pasākumi savu augstākā riska profila darījumu apjoma samazināšanai. Šobrīd lielāko daļu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas (NILTF) augsta riska ekspozīcijas veido...

Eiropas Komisija piedāvājusi padarīt pārrobežu maksājumus eiro lētākus visā ES. Saskaņā ar šībrīža noteikumiem eirozonas iedzīvotājiem vai uzņēmumiem nav atšķirības, vai darījumi eiro tiek veikti savā valstī vai ar citu eirozonas valsti. Jaunā priekšlikuma mērķis ir attiecināt šo priekšrocību uz cilvēkiem un uzņēmumiem no valstīm, kas nav eirozonā. Šādā veidā visi patērētāji un uzņēmumi varēs pilnībā izmantot vienotā tirgus priekšrocības, kad nauda tiks sūtīta uz ārzemēm vai kad ārzemēs tiks izņemta skaidra nauda vai veikts maksājums. Visiem pārrobežu maksājumiem eiro ES iekšienē tiks noteikta vienāda maksa - maza vai nekāda maksa - tāpat kā iekšzemes maksājumiem valsts valūtā. Turklāt Komisija ierosina palielināt valūtas konvertēšanas pakalpojumu pārredzamību un konkurenci, kad patērētāji pērk preces vai pakalpojumus valūtā, kas atšķiras no viņu izmantotās valūtas. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jautājumos Valdis Dombrovskis sacīja: “Ar šodienas priekšlikumu mēs iedzīvotājiem un uzņēmumiem no valstīm, kas nav eirozonā, sniedzam tādas pašas iespējas...