FINANSES

Valdībā otrdien, 13. martā, izskatīts likumprojekts "Grozījumi "Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā"", kas paredz dažādas izmaiņas maksājumu pakalpojumu regulējumā, dažas no tām attiecas arī uz patērētājiem. Plānots ieviest divus jaunus maksājumu pakalpojumu veidus – maksājuma ierosināšanas pakalpojumu un konta informācijas pakalpojumu. Šādu pakalpojumu sniegšanai maksājumu pakalpojumu sniedzēja valdījumā nenonāks klientu naudas līdzekļi. Tāpat likumprojekts paredz tiesības maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas saņēmuši tam attiecīgu atļauju, izlaist maksājumu instrumentu, kas var tikt piesaistīts instrumenta turētāja noteiktam maksājumu kontam, kas tam atvērts pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja. Piemēram, tirdzniecības centri, iegūstot nepieciešamo atļauju, varētu piedāvāt saviem klientiem atsevišķu tirdzniecības centra maksājumu karti, kura būtu piesaistīta pircēja bankas kontam. Ar grozījumiem arī plānots paredzēt īsāku uz nenoteiktu laiku noslēgta standarta līguma izbeigšanas termiņu (12 mēnešu vietā sešus mēnešus), kad maksājuma pakalpojuma sniedzējs nevar piemērot soda naudu par priekšlaicīgu standarta līguma izbeigšanu pēc maksājumu pakalpojumu izmantotāja prasījuma. Tāpat paredzēts noteikt laiku (viena darba diena), kādā neautorizēta...

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles līdz šī gada 23. martam pieņem darba devēju pieteikumus dalībai Eiropas Savienības (ES) fondu projekta “Jauniešu garantijas” pasākumā "Pirmā darba pieredze jaunietim." Tā ir iespēja darba devējiem atrast vajadzīgos speciālistus, ar NVA finansiālu atbalstu nodarbinot jauniešus bezdarbniekus ar profesionālo vai augstāko izglītību. NVA reģistrēto jauniešu vidū ir programmētāji, komercdarbības speciālisti, juristi, juriskonsulti, jurista palīgi, loģistikas speciālisti, finansisti, skolotāji, projektu vadītāji, sabiedrisko attiecību speciālisti un daudzu citu kvalifikāciju ieguvēji. NVA ik mēnesi darba devējam maksā dotāciju 200 eiro apmērā nodarbinātā jaunieša algai (jaunietim ar invaliditāti - 300 eiro). Darba devējam ir jānodrošina arī līdzmaksājums jaunieša algai, jo tā nevar būt mazāka par valstī noteikto minimālo algu. NVA ik mēnesi dotē arī algu jauniešu darba vadītājam - 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Nepieciešamības gadījumos NVA piešķir vienreizēju dotāciju (līdz 100 eiro) individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, uzsākot darbu, kā arī apmaksā jauniešu veselības pārbaudes. Tāpat NVA apmaksā izdevumus, kas...

Piektdien, 9. martā, Briselē notika ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksme, kurā ES dalībvalstu tieslietu ministri atbalstīja direktīvu par krāpšanas apkarošanu bezskaidras naudas norēķinos. Padome atbalstījusi vispārējo pieeju jaunai Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, lai varētu uzsākt trīspusējās sarunas starp ES Padomi, Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju. Direktīvas mērķis ir uzlabot cīņu pret dažādiem krāpšanas veidiem ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, piemēram, virtuālās valūtas un mobilos maksājumus. Pateicoties jaunam uzlabotam tiesiskajam regulējumam, varēs novērst šķēršļus, kas kavē izmeklēšanu un kriminālvajāšanas uzsākšanu par krāpšanos ar bezskaidras naudas maksājumu līdzekļiem, tostarp tas ietver minimālos sankciju apmērus, jurisdikcijas normu piemērošanu pārrobežu krāpšanas gadījumos, starptautiskās sadarbības uzlabošanu krimināltiesiskajā jomā. Direktīvas pieņemšana ir viens no ES pasākumiem cīņā pret kiberdrošības apdraudējumiem. Sanāksmē ministri tika iepazīstināti ar Eiropas Komisijas sagatavoto informāciju par 2017. gada oktobrī pieņemtās Eiropas Prokuratūras regulas īstenošanu: Eiropas Prokuratūras...

Eiropas Investīciju fonds (EIF) un Swedbank ir parakstījuši mikrofinansēšanas līgumu, kura mērķis ir atbalstīt mikrouzņēmumus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā saskaņā ar ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI). Ar Eiropas Komisijas finansiālo atbalstu Eiropas Investīciju fonda sniegtās garantijas ļaus Swedbank Baltic turpmāko trīs gadu laikā piešķirt līdz 123 miljoniem eiro lielu finansējumu Baltijas valstu mikrouzņēmumiem. Šo darījumu atbalsta arī Investīciju plāna Eiropai galvenais elements — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF). ES nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre Marianna Teisena sacīja: “Ar ES finansējuma palīdzību Swedbank Baltijas valstīs uzlabo mikrouzņēmumu un jauno uzņēmēju piekļuvi finansējumam. No tā ieguvēji būs aptuveni 5000 mazo uzņēmumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Šis finansiālais atbalsts ir kārtējais pierādījums, ka Eiropas Komisija ir pilnībā apņēmusies veicināt nodarbinātību Eiropā un palīdzēt atrast darbu lielākam skaitam cilvēku, it īpaši mazāk aizsargātākajiem cilvēkiem darba tirgū. “ Finansējumu saskaņā ar EaSI atbalstu mikrouzņēmumiem Swedbank plāno sākt piešķirt 2018. gada martā. Eiropas...

Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai Ministru kabineta 13. marta sēdē sagatavojusi 2017. gada otrā pusgada un ikmēneša informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu. 2017. gads ES fondu ieviešanā ir bijis intensīvāks par iepriekšējo, taču šis gads solās būt vēl aktīvāks. Turklāt projektu kavējumu novēršanai tiks ieviesta stingrāka disciplīna. Turpmāk nozīmīga loma būs darbu izpildītāju kapacitātei un kvalitātei, lai projektus varētu sekmīgi ieviest un sasniegt cerētos rezultātus noteiktajos termiņos. “FM un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), vērtējot potenciālo projektu iesniedzēju ikmēneša prognožu izpildi, ir secinājusi, ka līdz šim kopumā šīs prognozes ir bijušas pārāk optimistiskas. Panākt labāku publisko resursu pārvaldību varam, tālāk pilnveidojot plānošanas efektivitāti. Primāri veicamas padziļinātas apmācības, prognožu dinamikas analīze un uzraudzība, tādējādi nodrošinot pozitīvu ietekmi uz ES fondu investīciju progresu kopumā,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards. Plānoto papildus disciplīnas pasākumu mērķis ir stiprināt valsts budžeta līdzekļu...

Ministru kabineta (MK) sēdē 6. martā apstiprināts likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvara 2019., 2020. un 2021. gadam, kā arī valsts budžeta likumprojekta 2019. gadam sagatavošanas grafiku. Tāpat apstiprināts izdevumu pārskata tvērums 2018. gadam, kas paredz turpināt pārskatīt no valsts budžeta finansētās funkcijas, lai mazinātu administratīvo slogu un īstenotu tās ekonomiskāk un racionālāk. Vienlaikus plānots sniegt izvērtējumu un priekšlikumus valsts budžeta iestāžu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas optimizācijai atbilstoši MK atbalstītajam darbības plānam. Saistībā ar Valsts pārvaldes reformu plānā noteiktajiem virzieniem ir plānots sākt ministriju, to padotībā esošo valsts budžeta iestāžu un citu centrālo valsts iestāžu vajadzībām izmantotā nekustamā īpašuma (administratīvo ēku) un tā apsaimniekošanas izdevumu izvērtējumu. 2018. gadā ir paredzēts izvērtēt nekustamos īpašumus Rīgas teritorijā un sagatavot priekšlikumus turpmākajai rīcībai. Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktais atļauj Saeimas vēlēšanu gadā gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu iesniegt Saeimā ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi MK savu...

Valdības sēdē 6. martā atbalstīti grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā, Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, kā arī Revīzijas pakalpojumu likumā. Izmaiņu mērķis ir padarīt Eiropas Savienības (ES) finanšu tirgu stabilāku un pārredzamāku, nodrošināt ieguldītāju aizsardzību, samazināt sistemātiskos riskus, kā arī nodrošināt finanšu tirgu efektivitāti un samazināt to dalībnieku izmaksas. Grozījumi likumos izstrādāti, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par finanšu instrumentu tirgiem. Direktīvu izstrādes gaitā no ES dalībvalstu un institūciju puses tika izvērtēta līdzšinējā finanšu tirgus uzraudzības prakse, faktiski notiekošais un daļēji ar normatīvajiem aktiem neregulētās tirdzniecības darbības un kopējo finanšu tirgus pārredzamības trūkumi. Tika secināts, ka līdzšinējais normatīvais regulējums nav pietiekams, lai nodrošinātu pilnvērtīgu finanšu tirgu stabilitāti un to darbības pārredzamību. Tādējādi tika izstrādāti direktīvu projekti, lai risinātu un novērstu identificētos trūkumus. Pārņemot Direktīvu, paredzēts visaptverošs regulējums, kas nodrošinās ieguldītāju aizsardzību. Klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu aizsardzība ir svarīga minētā režīma sastāvdaļa. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir pienākums...

Lai komersantiem, īpaši sīkajiem un mazajiem komersantiem, atvieglotu portfeļgarantiju saņemšanu, Ministru kabineta šā gada 6. martā sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 5.septembra noteikumos Nr.537 "Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu kreditēšanas veicināšanai". Atgādinām, ka aizdevumu portfelis ir kredītiestādes finanšu pakalpojumu darījumu kopums, kurā iekļauti izsniegtie finanšu pakalpojumi; savukārt portfeļgarantija ir finanšu instruments, kas nodrošina aizdevumu portfeļa zaudējumu segšanu atbilstoši garantijas likmei, nepārsniedzot ierobežotās garantijas summu. Šobrīd spēkā esošajos MK noteikumos noteikts, ka darījuma garantijas maksimālais apmērs ir līdz 70%, bet kopējie zaudējumi no garantētā finanšu pakalpojumu portfeļa nevar pārsniegt 20%. Vienlaikus MK noteikumos arī noteikts, ka garantiju var piešķirt aizdevumiem apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, kuru termiņš ir no 12 mēnešiem līdz 5 gadiem un kurš nav pagarināms. Līdz ar apstiprinātajiem grozījumiem, garantijas apmērs palielināts no 70% līdz 80%, kas būs vēl izdevīgāk komersantiem, jo palielināsies kredītiestāžu garantētais aizdevumu portfelis no 35 miljoniem euro uz 40 miljoniem...

2017. gadā tiesu izpildītāji nolēmuma izpildes procesā aizskartās puses interesēs palīdzējuši atgūt 552,15 miljonus EUR, kas ir par 29,2 miljoniem EUR jeb 5,6% vairāk nekā 2016. gadā (522,86 miljoni EUR). Kopējais piespiedu izpildei nodoto izpildu dokumentu skaits – 122 195. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore, komentējot 2017. gada darbības rezultātus, norādīja, ka “nolēmumu izpildes efektivitāte ir cieši saistīta ar parādnieka maksātspēju. Ņemot vērā, ka 2017. gadā Latvijas ekonomikas izaugsme bijusi ievērojami straujāka nekā iepriekšējos gados, var teikt, ka šāda izaugsme pozitīvi ietekmējusi arī nolēmumu izpildes procesa rādītājus – 2017. gadā nolēmumu izpildes procesā atgūti 552,14 miljoni EUR, kas ir par 29,2 miljoniem EUR jeb 5,6% vairāk nekā 2016. gadā (522,86 miljoni EUR). Tāpat piespiedu izpildei nodoto izpildu dokumentu skaita samazinājums pēdējos gados ir netiešs apstiprinājums tam, ka ekonomiskā situācija un iedzīvotāju maksātspēja valstī ir uzlabojusies. Salīdzinoši 2017. gadā izpildei iesniegti 122 195 izpildu dokumenti, kas ir par 10,79% mazāk...

Otrdien, 27. februārī, valdībā apstiprināti grozījumi Praktiskas ievirzes pētījumu īstenošanas noteikumos, kas paredz sekmēt komersantu lielāku iesaisti pētniecības projektu īstenošanā un finansēšanā. Ar grozījumiem plānots veicināt arī jaunu pētnieku skaita palielināšanu, ko nodrošina studējošo vai zinātniskā grāda pretendentu iesaiste projekta īstenošanā, sekmējot zinātniskā personāla atjaunotni un cilvēkkapitāla attīstību. Saskaņā ar grozījumiem, otrajā un turpmākajās projektu atlases kārtās 50 procenti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma jeb 14,1 milj. eiro būs pieejami saimnieciskajiem projektiem - komercpētniecības projektiem, ko pamatā īsteno komersanti sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām. Noteikts, ka turpmāk komersantu iesniegtos projektus vērtēs atsevišķi no valsts zinātnisko institūciju iesniegtajiem, ar saimniecisku darbību nesaistītajiem projektiem, un projektu vērtēšanā lielāks punktu svars tiks piešķirts projektu sociālekonomiskajai ietekmei. Grozījumi arī paredz, ka jau projekta īstenošanas laikā projekta norisēs mērķtiecīgi jāiesaista sabiedrība - tā jāinformē par projekta rezultātiem, ciktāl netiek skarts komercnoslēpums. Sagaidāms, ka sabiedrības iesaiste sniegs pozitīvu ieguldījumu zinātnes komunikācijā un sabiedrības izpratnes...

Ņemot vērā banku likvidatoru pārmērīgu atlīdzību komercbanku likvidācijas gadījumos, kas saistīta ar viegli realizējamiem aktīviem, Finanšu ministrija (FM) rosina būtiski samazināt banku likvidatoru atlīdzību. FM aicina šos grozījumus virzīt izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtā. Šobrīd no Kredītiestāžu likumā iekļautā regulējuma izriet, ka kredītiestādes likvidācijas gadījumā, ja to veic saskaņā ar tiesas nolēmumu, kā arī maksātnespējas gadījumā likvidatora vai maksātnespējas administratora kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs tiek noteikts no apmierināto kreditoru prasījuma apmēra apjoma. Par pamatu ņem vērā likvidācijas vai maksātnespējas procesa ierosināšanas brīdī kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu statusu un apjomu (tajā skaitā, finanšu pieejamību kasē, likvīdos finanšu instrumentus, prasības pret Latvijas Banku u.c.). Jāuzsver, ka likvidatora vai maksātnespējas administratora darbs nav saistīts ar ieguldījumiem saistībā ar viegli realizējamo aktīvu pārdošanu, jo tie jau tāpat ir naudas līdzekļi, kuriem nav piemērojamas būtiskas ar atgūšanu saistītas izmaksas. Tāpat papildus ir jānodrošina citu kredītiestāžu aizsardzība, lai kredītiestādes maksātnespējas gadījumā un garantētās atlīdzības izmaksas gadījumā maksātnespējīgās kredītiestādes segtajiem...

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 22. februārī publicējusi ikgadējo Mazo un vidējo komersantu un uzņēmēju finansēšanas apskatu 2018, kurā izvērtēta situācija 43 valstīs, t.sk. Latvijā, laika periodā no 2007.-2016. gadam dažādu finanšu instrumentu jomā, kā arī sniegts vērtējums par politikas iniciatīvām, kas sekmē finansējuma pieejamību komersantiem; šogad īpaša vērība pievērsta aizdevumu garantiju atbalsta programmu darbības novērtēšanai. OECD atzinīgi novērtējusi MVK iespēju piekļūt finansējumam izaugsmes nodrošināšanai Latvijā. Tāpat OECD eksperti novērojuši, ka samazinājies MVK skaits, kas pieteikuši bankrota procedūru, banku aizdevumu procentu likmes Latvijā turpina samazināties, neatmaksāto aizdevumu apmērs sarūk, savukārt MVK izsniegto banku aizdevumu apmērs un īpatsvars lēnām pieaug. Kaut baku aizdevumu kopējais apmērs joprojām nav sasniedzis pirmskrīzes līmeni, vienlaikus OECD norāda, ka laika periodā no 2014.-2016. gadam ievērojami pieaudzis veikto riska kapitāla ieguldījumu apmērs, šo gadu laikā pat dubultojoties. Mazo un vidējo komersantu un uzņēmēju finansēšanas apskata mērķis ir izvērtēt un sniegt informāciju par jaunākajām tendencēm...

Latvijā 2017. gadā veikts 441.2milj. kredītiestāžu, elektroniskās naudas iestāžu, maksājumu iestāžu, Latvijas Bankas, VAS "Latvijas Pasts" un Valsts kases klientu bezskaidrās naudas maksājumu (t.i., vidēji dienā vairāk nekā 1.3 milj. maksājumu). To kopapjoms bija 248.1mljrd. eiro., informē Latvijas banka. Salīdzinājumā ar 2016. gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 10.5%. Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (61.6% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita)un klientu kredīta pārvedumi (38.1% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita). Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2017. gada beigās Latvijā bija izdoti 2.3 milj. maksājumu karšu (1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju. Iedzīvotājiem bija pieejami 41.6 tūkst. karšu pieņemšanas vietu (POS) un 1 016 bankomātu. Latvijā 2017. gada beigās bija 4.03 milj. klientu norēķinu kontu jeb divi norēķinu konti uz vienu iedzīvotāju. Paplašināts pārskats par starpbanku maksājumu sistēmu darbību, maksāšanas līdzekļu attīstību un citām būtiskām bezskaidrās naudas...

Valdība 20. februārī apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1524 “Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai”. Atbalsts lauksaimniecībai no valsts budžeta 2018. gadā būs 8 720 490 eiro. Finansējums lauksaimniecībai sadalīts šādi: 1) lopkopības attīstībai - 6 185 305 eiro, 2) augkopības attīstībai - 617 342 eiro, 3) starptautiskai un savstarpējai sadarbībai - 701 920 eiro, 4) tirgus veicināšanai - 364 530 eiro, 5) nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas veicināšanai - 479 650 eiro, 6) pērn uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansēšanai - 371 743 eiro. Izmaiņas, ko ievieš izdarītie grozījumi noteikumos, skars dokumentu iesniegšanu Lauku atbalsta dienestā (LAD). Šogad dokumentu iesniegšana trīs atbalsta pasākumos LAD notiks tikai elektroniskās pieteikšanās sistēmā (EPS). Šie pasākumi ir: atbalsts biškopības nozarei, atbalsts lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanai un atbalsts dalībai pārtikas kvalitātes shēmās. Noteikumos ir precizēta tiesību norma par ciltsgrāmatas kārtošanai, paredzot finansēt arī dzīvnieku novērtēšanas procesu, kā arī piensaimniecībai un liellopu gaļas ražošanai...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 18. februārī ārkārtas padomes sēdē, izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju Nr. ECB-SSM-2018-FCMC-1, ir pieņēmusi lēmumu uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus ABLV Bank, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Kā zināms, ASV Valsts kases departaments (FinCEN jeb Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija) ir publicējis paziņojumu, ka Latvijas komercbanka ABLV Bank AS rada bažas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un rosina tai piemērot 311. sadaļas īpašos pasākumus. Pēc šī paziņojuma no ABLV Bank tās klienti izņēmuši aptuveni 600 miljonus eiro, sasauktajā preses konferencē pavēstīja bankas līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis. Banka kā vienu no situācijas stabilizēšanas soļiem nolēma ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem augstas kvalitātes vērtspapīriem. FKTK lēmums savukārt paredz, ka bankai jānodrošina, ka tiek pārtraukta klientu maksājumu rīkojumu ievadīšana bankas sistēmā, kā arī banka neizpilda klientu debeta operācijas, kuru valutēšanas datums ir, sākot no 19.februāra plkst. 00.00. FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: "Šis ir...