FINANSES

Lai uzlabotu finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), banka Citadele pirmā Baltijā līdzīgi kā privātpersonām arī uzņēmējiem ievieš jaunu instrumentu uzņēmuma individuālās kredītspējas noteikšanai - kredītreitingu tiešsaistes režīmā. Tas dod iespēju dažu minūšu laikā noskaidrot uzņēmumam pieejamo aizdevuma summu un procentu likmi. "Līdz šim uzņēmējiem, lai noskaidrotu, vai vispār banka ir gatava izsniegt kredītu, bija jādodas uz filiālēm. Savukārt privātpersonām aizņemšanās iespēju noskaidrošana un kredīta saņemšana tiešsaistē jau ir pašsaprotama ikdiena. Turpinot bankas digitālo pakalpojumu attīstīšanu un sekojot pasaules labākajai praksei, Citadele kā pirmā banka Baltijā arī uzņēmējiem ievieš kredītspējas noteikšanu tiešsaistē. Tas dod iespēju dažu minūšu laikā noskaidrot iespējamo aizdevuma summu un procentu likmi ikvienam Latvijas uzņēmumam neatkarīgi no tā, kuras bankas klients tas ir," saka bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs. "Kredītreitings veidojas, izvērtējot un pēc īpašas formulas summējot kopā dažādus kritērijus. Kredītu, rēķinu un nodokļu maksājumi nav kavēti, uzņēmuma apgrozījums palielinās, nav pārāk lielas kredītsaistības - tie ir...

Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) aicina iedzīvotājus pievērst īpašu uzmanību savai finanšu pratībai un veicināt izpratni par dažādu finanšu instrumentu izmantošanu savas finansiālās drošības veidošanai. PTAC skaidro, ka finansiālās drošības pamatā ir līdzekļu uzkrāšana neparedzētiem gadījumiem. Saskaņā ar PTAC un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (turpmāk - LU) veiktā pētījuma rezultātiem, secināts, ka Latvijas iedzīvotāji neveido uzkrājumus, jo ir viegla naudas pieejamība un plašas iespējas aizņemties nepieciešamības gadījumā. Pētījuma rezultāti apgāž sabiedrībā izveidojušos mītu, ka uzkrājumu veidošanu kavē iedzīvotāju zemie vai nepietiekamie ienākumi. Kā galvenais iemesls, kas kavē uzkrājumu veidošanu, pētījumā tiek norādīta vieglā kredītu pieejamība. Tam seko neuzticība naudas sistēmas stabilitātei un neskaidrība par nākotni, kā arī patērnieciska domāšana - aktuālās vajadzības un nepieciešamība iegādāties arvien jaunas preces un pakalpojumus. Nepietiekami vai zemi ienākumi tika norādīts kā viens no pēdējiem iemesliem, kas kavē uzkrājumu veidošanu. Baiba Vītoliņa, PTAC direktore: “Ilgtermiņa finanšu drošība balstās uz finanšu resursu...

Ceturtdien, 15. martā, Latvijas Bankas padome grozīja Latvijas Bankas 2009. gada 13. maija noteikumus Nr. 36 "Ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas noteikumi" (tālāk tekstā - noteikumi). Ar grozījumiem tiek noteikts automatizēto ārvalstu valūtu maiņas iekārtu izmantošanas regulējums. Ņemot vērā uzņēmēju priekšlikumus un nozares attīstības tendences, noteikumi papildināti ar iespēju ārvalstu valūtu pirkšanu un pārdošanu veikt, izmantojot automatizētu ārvalstu valūtu pirkšanas un pārdošanas iekārtu. Noteikumi nosaka prasības šādu iekārtu uzstādīšanai. Tāpat papildināti veidi, kādos var veikt samaksu par ārvalstu valūtu pirkšanu vai pārdošanu. Līdz šim noteikumi paredzēja, ka kapitālsabiedrība kā maksāšanas līdzekli drīkst pieņemt tikai skaidro naudu un maksājumu kartes. Noteikumu grozījumi paredz, ka samaksa var tikt veikta arī ar zibmaksājumu (https://www.bank.lv/par-mums/uzdevumi/maksajumu-sistemas-uzdevumi/zibmaksajumi) un kredītiestādes iekšējo kredīta pārvedumu. Tāpat noteikumos ietvertas papildu normas cīņai ar pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, kā arī atvieglots šīs nozares uzņēmumu administratīvais un finansiālais slogs. Latvijas Banka izsniedz atļaujas (licences) ārvalstu valūtu...

Latvijas Bankas padome jaunā redakcijā pieņēma "Vērtspapīru pārskatu sagatavošanas noteikumus" (tālāk tekstā - noteikumi), kā arī pieņēma grozījumus Latvijas Bankas 2018. gada 18. janvāra noteikumos Nr. 162 "Noteikumi par elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku". Ar noteikumu jauno redakciju tiek ieviesta Eiropas Centrālās bankas (tālāk tekstā - ECB) 2016. gada 2. augusta Regula (ES) Nr. 2016/1384, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1011/2012 (ECB/2012/24) par vērtspapīru turējumu statistiku (ECB/2016/22). Grozījumi veikti, lai nodrošinātu Eiropas Centrālo banku sistēmu ar informāciju par to kredītiestāžu grupu vērtspapīru turējumiem, kuras ECB atzinusi par nozīmīgām. Tām būs jāsniedz jauns vērtspapīru pārskats - "Kredītiestādes grupas vērtspapīru ceturkšņa pārskats" - ar informāciju par attiecīgās kredītiestādes grupas īpašumā esošo vērtspapīru atlikumu ceturkšņa beigās un to grāmatvedības, risku un uzraudzības rādītājiem. Minētie rādītāji nodrošinās iespēju veikt precīzāku monetārās politikas transmisijas mehānisma analīzi, novērtēt Eirosistēmas risku attiecībā pret darījuma partneriem monetārās politikas operācijās, kā arī ļaus veikt detalizētākus kredītriska stresa testus un...

Valdībā otrdien, 13. martā, izskatīts likumprojekts "Grozījumi "Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā"", kas paredz dažādas izmaiņas maksājumu pakalpojumu regulējumā, dažas no tām attiecas arī uz patērētājiem. Plānots ieviest divus jaunus maksājumu pakalpojumu veidus – maksājuma ierosināšanas pakalpojumu un konta informācijas pakalpojumu. Šādu pakalpojumu sniegšanai maksājumu pakalpojumu sniedzēja valdījumā nenonāks klientu naudas līdzekļi. Tāpat likumprojekts paredz tiesības maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas saņēmuši tam attiecīgu atļauju, izlaist maksājumu instrumentu, kas var tikt piesaistīts instrumenta turētāja noteiktam maksājumu kontam, kas tam atvērts pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja. Piemēram, tirdzniecības centri, iegūstot nepieciešamo atļauju, varētu piedāvāt saviem klientiem atsevišķu tirdzniecības centra maksājumu karti, kura būtu piesaistīta pircēja bankas kontam. Ar grozījumiem arī plānots paredzēt īsāku uz nenoteiktu laiku noslēgta standarta līguma izbeigšanas termiņu (12 mēnešu vietā sešus mēnešus), kad maksājuma pakalpojuma sniedzējs nevar piemērot soda naudu par priekšlaicīgu standarta līguma izbeigšanu pēc maksājumu pakalpojumu izmantotāja prasījuma. Tāpat paredzēts noteikt laiku (viena darba diena), kādā neautorizēta...

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles līdz šī gada 23. martam pieņem darba devēju pieteikumus dalībai Eiropas Savienības (ES) fondu projekta “Jauniešu garantijas” pasākumā "Pirmā darba pieredze jaunietim." Tā ir iespēja darba devējiem atrast vajadzīgos speciālistus, ar NVA finansiālu atbalstu nodarbinot jauniešus bezdarbniekus ar profesionālo vai augstāko izglītību. NVA reģistrēto jauniešu vidū ir programmētāji, komercdarbības speciālisti, juristi, juriskonsulti, jurista palīgi, loģistikas speciālisti, finansisti, skolotāji, projektu vadītāji, sabiedrisko attiecību speciālisti un daudzu citu kvalifikāciju ieguvēji. NVA ik mēnesi darba devējam maksā dotāciju 200 eiro apmērā nodarbinātā jaunieša algai (jaunietim ar invaliditāti - 300 eiro). Darba devējam ir jānodrošina arī līdzmaksājums jaunieša algai, jo tā nevar būt mazāka par valstī noteikto minimālo algu. NVA ik mēnesi dotē arī algu jauniešu darba vadītājam - 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Nepieciešamības gadījumos NVA piešķir vienreizēju dotāciju (līdz 100 eiro) individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, uzsākot darbu, kā arī apmaksā jauniešu veselības pārbaudes. Tāpat NVA apmaksā izdevumus, kas...

Piektdien, 9. martā, Briselē notika ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksme, kurā ES dalībvalstu tieslietu ministri atbalstīja direktīvu par krāpšanas apkarošanu bezskaidras naudas norēķinos. Padome atbalstījusi vispārējo pieeju jaunai Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, lai varētu uzsākt trīspusējās sarunas starp ES Padomi, Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju. Direktīvas mērķis ir uzlabot cīņu pret dažādiem krāpšanas veidiem ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, piemēram, virtuālās valūtas un mobilos maksājumus. Pateicoties jaunam uzlabotam tiesiskajam regulējumam, varēs novērst šķēršļus, kas kavē izmeklēšanu un kriminālvajāšanas uzsākšanu par krāpšanos ar bezskaidras naudas maksājumu līdzekļiem, tostarp tas ietver minimālos sankciju apmērus, jurisdikcijas normu piemērošanu pārrobežu krāpšanas gadījumos, starptautiskās sadarbības uzlabošanu krimināltiesiskajā jomā. Direktīvas pieņemšana ir viens no ES pasākumiem cīņā pret kiberdrošības apdraudējumiem. Sanāksmē ministri tika iepazīstināti ar Eiropas Komisijas sagatavoto informāciju par 2017. gada oktobrī pieņemtās Eiropas Prokuratūras regulas īstenošanu: Eiropas Prokuratūras...

Eiropas Investīciju fonds (EIF) un Swedbank ir parakstījuši mikrofinansēšanas līgumu, kura mērķis ir atbalstīt mikrouzņēmumus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā saskaņā ar ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI). Ar Eiropas Komisijas finansiālo atbalstu Eiropas Investīciju fonda sniegtās garantijas ļaus Swedbank Baltic turpmāko trīs gadu laikā piešķirt līdz 123 miljoniem eiro lielu finansējumu Baltijas valstu mikrouzņēmumiem. Šo darījumu atbalsta arī Investīciju plāna Eiropai galvenais elements — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF). ES nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre Marianna Teisena sacīja: “Ar ES finansējuma palīdzību Swedbank Baltijas valstīs uzlabo mikrouzņēmumu un jauno uzņēmēju piekļuvi finansējumam. No tā ieguvēji būs aptuveni 5000 mazo uzņēmumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Šis finansiālais atbalsts ir kārtējais pierādījums, ka Eiropas Komisija ir pilnībā apņēmusies veicināt nodarbinātību Eiropā un palīdzēt atrast darbu lielākam skaitam cilvēku, it īpaši mazāk aizsargātākajiem cilvēkiem darba tirgū. “ Finansējumu saskaņā ar EaSI atbalstu mikrouzņēmumiem Swedbank plāno sākt piešķirt 2018. gada martā. Eiropas...

Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai Ministru kabineta 13. marta sēdē sagatavojusi 2017. gada otrā pusgada un ikmēneša informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu. 2017. gads ES fondu ieviešanā ir bijis intensīvāks par iepriekšējo, taču šis gads solās būt vēl aktīvāks. Turklāt projektu kavējumu novēršanai tiks ieviesta stingrāka disciplīna. Turpmāk nozīmīga loma būs darbu izpildītāju kapacitātei un kvalitātei, lai projektus varētu sekmīgi ieviest un sasniegt cerētos rezultātus noteiktajos termiņos. “FM un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), vērtējot potenciālo projektu iesniedzēju ikmēneša prognožu izpildi, ir secinājusi, ka līdz šim kopumā šīs prognozes ir bijušas pārāk optimistiskas. Panākt labāku publisko resursu pārvaldību varam, tālāk pilnveidojot plānošanas efektivitāti. Primāri veicamas padziļinātas apmācības, prognožu dinamikas analīze un uzraudzība, tādējādi nodrošinot pozitīvu ietekmi uz ES fondu investīciju progresu kopumā,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards. Plānoto papildus disciplīnas pasākumu mērķis ir stiprināt valsts budžeta līdzekļu...

Ministru kabineta (MK) sēdē 6. martā apstiprināts likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvara 2019., 2020. un 2021. gadam, kā arī valsts budžeta likumprojekta 2019. gadam sagatavošanas grafiku. Tāpat apstiprināts izdevumu pārskata tvērums 2018. gadam, kas paredz turpināt pārskatīt no valsts budžeta finansētās funkcijas, lai mazinātu administratīvo slogu un īstenotu tās ekonomiskāk un racionālāk. Vienlaikus plānots sniegt izvērtējumu un priekšlikumus valsts budžeta iestāžu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas optimizācijai atbilstoši MK atbalstītajam darbības plānam. Saistībā ar Valsts pārvaldes reformu plānā noteiktajiem virzieniem ir plānots sākt ministriju, to padotībā esošo valsts budžeta iestāžu un citu centrālo valsts iestāžu vajadzībām izmantotā nekustamā īpašuma (administratīvo ēku) un tā apsaimniekošanas izdevumu izvērtējumu. 2018. gadā ir paredzēts izvērtēt nekustamos īpašumus Rīgas teritorijā un sagatavot priekšlikumus turpmākajai rīcībai. Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktais atļauj Saeimas vēlēšanu gadā gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu iesniegt Saeimā ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi MK savu...

Valdības sēdē 6. martā atbalstīti grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā, Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, kā arī Revīzijas pakalpojumu likumā. Izmaiņu mērķis ir padarīt Eiropas Savienības (ES) finanšu tirgu stabilāku un pārredzamāku, nodrošināt ieguldītāju aizsardzību, samazināt sistemātiskos riskus, kā arī nodrošināt finanšu tirgu efektivitāti un samazināt to dalībnieku izmaksas. Grozījumi likumos izstrādāti, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par finanšu instrumentu tirgiem. Direktīvu izstrādes gaitā no ES dalībvalstu un institūciju puses tika izvērtēta līdzšinējā finanšu tirgus uzraudzības prakse, faktiski notiekošais un daļēji ar normatīvajiem aktiem neregulētās tirdzniecības darbības un kopējo finanšu tirgus pārredzamības trūkumi. Tika secināts, ka līdzšinējais normatīvais regulējums nav pietiekams, lai nodrošinātu pilnvērtīgu finanšu tirgu stabilitāti un to darbības pārredzamību. Tādējādi tika izstrādāti direktīvu projekti, lai risinātu un novērstu identificētos trūkumus. Pārņemot Direktīvu, paredzēts visaptverošs regulējums, kas nodrošinās ieguldītāju aizsardzību. Klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu aizsardzība ir svarīga minētā režīma sastāvdaļa. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir pienākums...

Lai komersantiem, īpaši sīkajiem un mazajiem komersantiem, atvieglotu portfeļgarantiju saņemšanu, Ministru kabineta šā gada 6. martā sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 5.septembra noteikumos Nr.537 "Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu kreditēšanas veicināšanai". Atgādinām, ka aizdevumu portfelis ir kredītiestādes finanšu pakalpojumu darījumu kopums, kurā iekļauti izsniegtie finanšu pakalpojumi; savukārt portfeļgarantija ir finanšu instruments, kas nodrošina aizdevumu portfeļa zaudējumu segšanu atbilstoši garantijas likmei, nepārsniedzot ierobežotās garantijas summu. Šobrīd spēkā esošajos MK noteikumos noteikts, ka darījuma garantijas maksimālais apmērs ir līdz 70%, bet kopējie zaudējumi no garantētā finanšu pakalpojumu portfeļa nevar pārsniegt 20%. Vienlaikus MK noteikumos arī noteikts, ka garantiju var piešķirt aizdevumiem apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, kuru termiņš ir no 12 mēnešiem līdz 5 gadiem un kurš nav pagarināms. Līdz ar apstiprinātajiem grozījumiem, garantijas apmērs palielināts no 70% līdz 80%, kas būs vēl izdevīgāk komersantiem, jo palielināsies kredītiestāžu garantētais aizdevumu portfelis no 35 miljoniem euro uz 40 miljoniem...

2017. gadā tiesu izpildītāji nolēmuma izpildes procesā aizskartās puses interesēs palīdzējuši atgūt 552,15 miljonus EUR, kas ir par 29,2 miljoniem EUR jeb 5,6% vairāk nekā 2016. gadā (522,86 miljoni EUR). Kopējais piespiedu izpildei nodoto izpildu dokumentu skaits – 122 195. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore, komentējot 2017. gada darbības rezultātus, norādīja, ka “nolēmumu izpildes efektivitāte ir cieši saistīta ar parādnieka maksātspēju. Ņemot vērā, ka 2017. gadā Latvijas ekonomikas izaugsme bijusi ievērojami straujāka nekā iepriekšējos gados, var teikt, ka šāda izaugsme pozitīvi ietekmējusi arī nolēmumu izpildes procesa rādītājus – 2017. gadā nolēmumu izpildes procesā atgūti 552,14 miljoni EUR, kas ir par 29,2 miljoniem EUR jeb 5,6% vairāk nekā 2016. gadā (522,86 miljoni EUR). Tāpat piespiedu izpildei nodoto izpildu dokumentu skaita samazinājums pēdējos gados ir netiešs apstiprinājums tam, ka ekonomiskā situācija un iedzīvotāju maksātspēja valstī ir uzlabojusies. Salīdzinoši 2017. gadā izpildei iesniegti 122 195 izpildu dokumenti, kas ir par 10,79% mazāk...

Otrdien, 27. februārī, valdībā apstiprināti grozījumi Praktiskas ievirzes pētījumu īstenošanas noteikumos, kas paredz sekmēt komersantu lielāku iesaisti pētniecības projektu īstenošanā un finansēšanā. Ar grozījumiem plānots veicināt arī jaunu pētnieku skaita palielināšanu, ko nodrošina studējošo vai zinātniskā grāda pretendentu iesaiste projekta īstenošanā, sekmējot zinātniskā personāla atjaunotni un cilvēkkapitāla attīstību. Saskaņā ar grozījumiem, otrajā un turpmākajās projektu atlases kārtās 50 procenti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma jeb 14,1 milj. eiro būs pieejami saimnieciskajiem projektiem - komercpētniecības projektiem, ko pamatā īsteno komersanti sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām. Noteikts, ka turpmāk komersantu iesniegtos projektus vērtēs atsevišķi no valsts zinātnisko institūciju iesniegtajiem, ar saimniecisku darbību nesaistītajiem projektiem, un projektu vērtēšanā lielāks punktu svars tiks piešķirts projektu sociālekonomiskajai ietekmei. Grozījumi arī paredz, ka jau projekta īstenošanas laikā projekta norisēs mērķtiecīgi jāiesaista sabiedrība - tā jāinformē par projekta rezultātiem, ciktāl netiek skarts komercnoslēpums. Sagaidāms, ka sabiedrības iesaiste sniegs pozitīvu ieguldījumu zinātnes komunikācijā un sabiedrības izpratnes...

Ņemot vērā banku likvidatoru pārmērīgu atlīdzību komercbanku likvidācijas gadījumos, kas saistīta ar viegli realizējamiem aktīviem, Finanšu ministrija (FM) rosina būtiski samazināt banku likvidatoru atlīdzību. FM aicina šos grozījumus virzīt izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtā. Šobrīd no Kredītiestāžu likumā iekļautā regulējuma izriet, ka kredītiestādes likvidācijas gadījumā, ja to veic saskaņā ar tiesas nolēmumu, kā arī maksātnespējas gadījumā likvidatora vai maksātnespējas administratora kopējās proporcionālās atlīdzības apmērs tiek noteikts no apmierināto kreditoru prasījuma apmēra apjoma. Par pamatu ņem vērā likvidācijas vai maksātnespējas procesa ierosināšanas brīdī kredītiestādei brīvi pieejamo aktīvu statusu un apjomu (tajā skaitā, finanšu pieejamību kasē, likvīdos finanšu instrumentus, prasības pret Latvijas Banku u.c.). Jāuzsver, ka likvidatora vai maksātnespējas administratora darbs nav saistīts ar ieguldījumiem saistībā ar viegli realizējamo aktīvu pārdošanu, jo tie jau tāpat ir naudas līdzekļi, kuriem nav piemērojamas būtiskas ar atgūšanu saistītas izmaksas. Tāpat papildus ir jānodrošina citu kredītiestāžu aizsardzība, lai kredītiestādes maksātnespējas gadījumā un garantētās atlīdzības izmaksas gadījumā maksātnespējīgās kredītiestādes segtajiem...