FINANSES

Ministru kabinets 3. aprīlī atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumus "Noteikumi par komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumiem sociālajiem uzņēmumiem un atbalsta piešķiršanas kārtību". Noteikumi paredz, ka valsts atbalsta piešķiršanu un uzskaiti tā sniedzējs - LM - nodrošina saskaņā ar minimālā apjoma jeb tā saucamā "de minimis" valsts atbalsta nosacījumiem. Piešķirot valsts atbalstu, tiek ievēroti vairāki nosacījumi, tostarp, ka "de minimis" atbalstu piešķir, ievērojot Eiropas Komisijas regulas nozaru un darbības ierobežojumus. Tāpat noteikts, ka valsts atbalstu, kas sniegts likuma un atbalsta programmās, drīkst kumulēt ar citu "de minimis" atbalstu līdz normatīvajos aktos noteiktajiem robežlielumam un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Savukārt finanšu atbalstu sociālajam uzņēmumam nepiešķir, ja saimnieciskās darbības veicējam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process, tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tam ir sākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam...

Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFNL), lai ierobežotu augsta riska klientu finanšu operācijas Latvijas finanšu sektorā. Šāds risinājums ļaus efektīvi mazināt un novērst nevēlamo klientu klātbūtni Latvijas finanšu sistēmā un skaidri paust Latvijas nostāju. Grozījumu mērķis ir stiprināt finanšu sistēmu, samazinot paaugstināta riska darījumu skaitu ar īpaši augsta riska klientiem, kas ir čaulas veidojumi un atbilst noteiktām pazīmēm. Plānots, ka valdība šos grozījumus izskatīs jau tuvākajā laikā. Likumprojekts nosaka noteiktiem likuma subjektiem pienākumu atteikties no darījuma attiecībām un gadījuma rakstura darījumiem ar augstākā riska klientiem - čaulas veidojumiem, kas atbilst noteiktām pazīmēm. Paredzams, ka ar likumprojektu tiks samazinātas iespējas izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu plūsmai. Kredītiestādēm un pārējiem likuma subjektiem, kuriem noteikts likumprojektā minētais pienākums, būs jāveic nepieciešamie pasākumi savu augstākā riska profila darījumu apjoma samazināšanai. Šobrīd lielāko daļu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas (NILTF) augsta riska ekspozīcijas veido...

Eiropas Komisija piedāvājusi padarīt pārrobežu maksājumus eiro lētākus visā ES. Saskaņā ar šībrīža noteikumiem eirozonas iedzīvotājiem vai uzņēmumiem nav atšķirības, vai darījumi eiro tiek veikti savā valstī vai ar citu eirozonas valsti. Jaunā priekšlikuma mērķis ir attiecināt šo priekšrocību uz cilvēkiem un uzņēmumiem no valstīm, kas nav eirozonā. Šādā veidā visi patērētāji un uzņēmumi varēs pilnībā izmantot vienotā tirgus priekšrocības, kad nauda tiks sūtīta uz ārzemēm vai kad ārzemēs tiks izņemta skaidra nauda vai veikts maksājums. Visiem pārrobežu maksājumiem eiro ES iekšienē tiks noteikta vienāda maksa - maza vai nekāda maksa - tāpat kā iekšzemes maksājumiem valsts valūtā. Turklāt Komisija ierosina palielināt valūtas konvertēšanas pakalpojumu pārredzamību un konkurenci, kad patērētāji pērk preces vai pakalpojumus valūtā, kas atšķiras no viņu izmantotās valūtas. Komisijas priekšsēdētāja vietnieks finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jautājumos Valdis Dombrovskis sacīja: “Ar šodienas priekšlikumu mēs iedzīvotājiem un uzņēmumiem no valstīm, kas nav eirozonā, sniedzam tādas pašas iespējas...

Lai uzlabotu finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), banka Citadele pirmā Baltijā līdzīgi kā privātpersonām arī uzņēmējiem ievieš jaunu instrumentu uzņēmuma individuālās kredītspējas noteikšanai - kredītreitingu tiešsaistes režīmā. Tas dod iespēju dažu minūšu laikā noskaidrot uzņēmumam pieejamo aizdevuma summu un procentu likmi. "Līdz šim uzņēmējiem, lai noskaidrotu, vai vispār banka ir gatava izsniegt kredītu, bija jādodas uz filiālēm. Savukārt privātpersonām aizņemšanās iespēju noskaidrošana un kredīta saņemšana tiešsaistē jau ir pašsaprotama ikdiena. Turpinot bankas digitālo pakalpojumu attīstīšanu un sekojot pasaules labākajai praksei, Citadele kā pirmā banka Baltijā arī uzņēmējiem ievieš kredītspējas noteikšanu tiešsaistē. Tas dod iespēju dažu minūšu laikā noskaidrot iespējamo aizdevuma summu un procentu likmi ikvienam Latvijas uzņēmumam neatkarīgi no tā, kuras bankas klients tas ir," saka bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs. "Kredītreitings veidojas, izvērtējot un pēc īpašas formulas summējot kopā dažādus kritērijus. Kredītu, rēķinu un nodokļu maksājumi nav kavēti, uzņēmuma apgrozījums palielinās, nav pārāk lielas kredītsaistības - tie ir...

Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) aicina iedzīvotājus pievērst īpašu uzmanību savai finanšu pratībai un veicināt izpratni par dažādu finanšu instrumentu izmantošanu savas finansiālās drošības veidošanai. PTAC skaidro, ka finansiālās drošības pamatā ir līdzekļu uzkrāšana neparedzētiem gadījumiem. Saskaņā ar PTAC un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (turpmāk - LU) veiktā pētījuma rezultātiem, secināts, ka Latvijas iedzīvotāji neveido uzkrājumus, jo ir viegla naudas pieejamība un plašas iespējas aizņemties nepieciešamības gadījumā. Pētījuma rezultāti apgāž sabiedrībā izveidojušos mītu, ka uzkrājumu veidošanu kavē iedzīvotāju zemie vai nepietiekamie ienākumi. Kā galvenais iemesls, kas kavē uzkrājumu veidošanu, pētījumā tiek norādīta vieglā kredītu pieejamība. Tam seko neuzticība naudas sistēmas stabilitātei un neskaidrība par nākotni, kā arī patērnieciska domāšana - aktuālās vajadzības un nepieciešamība iegādāties arvien jaunas preces un pakalpojumus. Nepietiekami vai zemi ienākumi tika norādīts kā viens no pēdējiem iemesliem, kas kavē uzkrājumu veidošanu. Baiba Vītoliņa, PTAC direktore: “Ilgtermiņa finanšu drošība balstās uz finanšu resursu...

Ceturtdien, 15. martā, Latvijas Bankas padome grozīja Latvijas Bankas 2009. gada 13. maija noteikumus Nr. 36 "Ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas noteikumi" (tālāk tekstā - noteikumi). Ar grozījumiem tiek noteikts automatizēto ārvalstu valūtu maiņas iekārtu izmantošanas regulējums. Ņemot vērā uzņēmēju priekšlikumus un nozares attīstības tendences, noteikumi papildināti ar iespēju ārvalstu valūtu pirkšanu un pārdošanu veikt, izmantojot automatizētu ārvalstu valūtu pirkšanas un pārdošanas iekārtu. Noteikumi nosaka prasības šādu iekārtu uzstādīšanai. Tāpat papildināti veidi, kādos var veikt samaksu par ārvalstu valūtu pirkšanu vai pārdošanu. Līdz šim noteikumi paredzēja, ka kapitālsabiedrība kā maksāšanas līdzekli drīkst pieņemt tikai skaidro naudu un maksājumu kartes. Noteikumu grozījumi paredz, ka samaksa var tikt veikta arī ar zibmaksājumu (https://www.bank.lv/par-mums/uzdevumi/maksajumu-sistemas-uzdevumi/zibmaksajumi) un kredītiestādes iekšējo kredīta pārvedumu. Tāpat noteikumos ietvertas papildu normas cīņai ar pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, kā arī atvieglots šīs nozares uzņēmumu administratīvais un finansiālais slogs. Latvijas Banka izsniedz atļaujas (licences) ārvalstu valūtu...

Latvijas Bankas padome jaunā redakcijā pieņēma "Vērtspapīru pārskatu sagatavošanas noteikumus" (tālāk tekstā - noteikumi), kā arī pieņēma grozījumus Latvijas Bankas 2018. gada 18. janvāra noteikumos Nr. 162 "Noteikumi par elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku". Ar noteikumu jauno redakciju tiek ieviesta Eiropas Centrālās bankas (tālāk tekstā - ECB) 2016. gada 2. augusta Regula (ES) Nr. 2016/1384, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1011/2012 (ECB/2012/24) par vērtspapīru turējumu statistiku (ECB/2016/22). Grozījumi veikti, lai nodrošinātu Eiropas Centrālo banku sistēmu ar informāciju par to kredītiestāžu grupu vērtspapīru turējumiem, kuras ECB atzinusi par nozīmīgām. Tām būs jāsniedz jauns vērtspapīru pārskats - "Kredītiestādes grupas vērtspapīru ceturkšņa pārskats" - ar informāciju par attiecīgās kredītiestādes grupas īpašumā esošo vērtspapīru atlikumu ceturkšņa beigās un to grāmatvedības, risku un uzraudzības rādītājiem. Minētie rādītāji nodrošinās iespēju veikt precīzāku monetārās politikas transmisijas mehānisma analīzi, novērtēt Eirosistēmas risku attiecībā pret darījuma partneriem monetārās politikas operācijās, kā arī ļaus veikt detalizētākus kredītriska stresa testus un...

Valdībā otrdien, 13. martā, izskatīts likumprojekts "Grozījumi "Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā"", kas paredz dažādas izmaiņas maksājumu pakalpojumu regulējumā, dažas no tām attiecas arī uz patērētājiem. Plānots ieviest divus jaunus maksājumu pakalpojumu veidus – maksājuma ierosināšanas pakalpojumu un konta informācijas pakalpojumu. Šādu pakalpojumu sniegšanai maksājumu pakalpojumu sniedzēja valdījumā nenonāks klientu naudas līdzekļi. Tāpat likumprojekts paredz tiesības maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas saņēmuši tam attiecīgu atļauju, izlaist maksājumu instrumentu, kas var tikt piesaistīts instrumenta turētāja noteiktam maksājumu kontam, kas tam atvērts pie cita maksājumu pakalpojumu sniedzēja. Piemēram, tirdzniecības centri, iegūstot nepieciešamo atļauju, varētu piedāvāt saviem klientiem atsevišķu tirdzniecības centra maksājumu karti, kura būtu piesaistīta pircēja bankas kontam. Ar grozījumiem arī plānots paredzēt īsāku uz nenoteiktu laiku noslēgta standarta līguma izbeigšanas termiņu (12 mēnešu vietā sešus mēnešus), kad maksājuma pakalpojuma sniedzējs nevar piemērot soda naudu par priekšlaicīgu standarta līguma izbeigšanu pēc maksājumu pakalpojumu izmantotāja prasījuma. Tāpat paredzēts noteikt laiku (viena darba diena), kādā neautorizēta...

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāles līdz šī gada 23. martam pieņem darba devēju pieteikumus dalībai Eiropas Savienības (ES) fondu projekta “Jauniešu garantijas” pasākumā "Pirmā darba pieredze jaunietim." Tā ir iespēja darba devējiem atrast vajadzīgos speciālistus, ar NVA finansiālu atbalstu nodarbinot jauniešus bezdarbniekus ar profesionālo vai augstāko izglītību. NVA reģistrēto jauniešu vidū ir programmētāji, komercdarbības speciālisti, juristi, juriskonsulti, jurista palīgi, loģistikas speciālisti, finansisti, skolotāji, projektu vadītāji, sabiedrisko attiecību speciālisti un daudzu citu kvalifikāciju ieguvēji. NVA ik mēnesi darba devējam maksā dotāciju 200 eiro apmērā nodarbinātā jaunieša algai (jaunietim ar invaliditāti - 300 eiro). Darba devējam ir jānodrošina arī līdzmaksājums jaunieša algai, jo tā nevar būt mazāka par valstī noteikto minimālo algu. NVA ik mēnesi dotē arī algu jauniešu darba vadītājam - 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Nepieciešamības gadījumos NVA piešķir vienreizēju dotāciju (līdz 100 eiro) individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, uzsākot darbu, kā arī apmaksā jauniešu veselības pārbaudes. Tāpat NVA apmaksā izdevumus, kas...

Piektdien, 9. martā, Briselē notika ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksme, kurā ES dalībvalstu tieslietu ministri atbalstīja direktīvu par krāpšanas apkarošanu bezskaidras naudas norēķinos. Padome atbalstījusi vispārējo pieeju jaunai Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, lai varētu uzsākt trīspusējās sarunas starp ES Padomi, Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju. Direktīvas mērķis ir uzlabot cīņu pret dažādiem krāpšanas veidiem ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, piemēram, virtuālās valūtas un mobilos maksājumus. Pateicoties jaunam uzlabotam tiesiskajam regulējumam, varēs novērst šķēršļus, kas kavē izmeklēšanu un kriminālvajāšanas uzsākšanu par krāpšanos ar bezskaidras naudas maksājumu līdzekļiem, tostarp tas ietver minimālos sankciju apmērus, jurisdikcijas normu piemērošanu pārrobežu krāpšanas gadījumos, starptautiskās sadarbības uzlabošanu krimināltiesiskajā jomā. Direktīvas pieņemšana ir viens no ES pasākumiem cīņā pret kiberdrošības apdraudējumiem. Sanāksmē ministri tika iepazīstināti ar Eiropas Komisijas sagatavoto informāciju par 2017. gada oktobrī pieņemtās Eiropas Prokuratūras regulas īstenošanu: Eiropas Prokuratūras...

Eiropas Investīciju fonds (EIF) un Swedbank ir parakstījuši mikrofinansēšanas līgumu, kura mērķis ir atbalstīt mikrouzņēmumus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā saskaņā ar ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI). Ar Eiropas Komisijas finansiālo atbalstu Eiropas Investīciju fonda sniegtās garantijas ļaus Swedbank Baltic turpmāko trīs gadu laikā piešķirt līdz 123 miljoniem eiro lielu finansējumu Baltijas valstu mikrouzņēmumiem. Šo darījumu atbalsta arī Investīciju plāna Eiropai galvenais elements — Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF). ES nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre Marianna Teisena sacīja: “Ar ES finansējuma palīdzību Swedbank Baltijas valstīs uzlabo mikrouzņēmumu un jauno uzņēmēju piekļuvi finansējumam. No tā ieguvēji būs aptuveni 5000 mazo uzņēmumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Šis finansiālais atbalsts ir kārtējais pierādījums, ka Eiropas Komisija ir pilnībā apņēmusies veicināt nodarbinātību Eiropā un palīdzēt atrast darbu lielākam skaitam cilvēku, it īpaši mazāk aizsargātākajiem cilvēkiem darba tirgū. “ Finansējumu saskaņā ar EaSI atbalstu mikrouzņēmumiem Swedbank plāno sākt piešķirt 2018. gada martā. Eiropas...

Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai Ministru kabineta 13. marta sēdē sagatavojusi 2017. gada otrā pusgada un ikmēneša informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu. 2017. gads ES fondu ieviešanā ir bijis intensīvāks par iepriekšējo, taču šis gads solās būt vēl aktīvāks. Turklāt projektu kavējumu novēršanai tiks ieviesta stingrāka disciplīna. Turpmāk nozīmīga loma būs darbu izpildītāju kapacitātei un kvalitātei, lai projektus varētu sekmīgi ieviest un sasniegt cerētos rezultātus noteiktajos termiņos. “FM un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), vērtējot potenciālo projektu iesniedzēju ikmēneša prognožu izpildi, ir secinājusi, ka līdz šim kopumā šīs prognozes ir bijušas pārāk optimistiskas. Panākt labāku publisko resursu pārvaldību varam, tālāk pilnveidojot plānošanas efektivitāti. Primāri veicamas padziļinātas apmācības, prognožu dinamikas analīze un uzraudzība, tādējādi nodrošinot pozitīvu ietekmi uz ES fondu investīciju progresu kopumā,” norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards. Plānoto papildus disciplīnas pasākumu mērķis ir stiprināt valsts budžeta līdzekļu...

Ministru kabineta (MK) sēdē 6. martā apstiprināts likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvara 2019., 2020. un 2021. gadam, kā arī valsts budžeta likumprojekta 2019. gadam sagatavošanas grafiku. Tāpat apstiprināts izdevumu pārskata tvērums 2018. gadam, kas paredz turpināt pārskatīt no valsts budžeta finansētās funkcijas, lai mazinātu administratīvo slogu un īstenotu tās ekonomiskāk un racionālāk. Vienlaikus plānots sniegt izvērtējumu un priekšlikumus valsts budžeta iestāžu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas optimizācijai atbilstoši MK atbalstītajam darbības plānam. Saistībā ar Valsts pārvaldes reformu plānā noteiktajiem virzieniem ir plānots sākt ministriju, to padotībā esošo valsts budžeta iestāžu un citu centrālo valsts iestāžu vajadzībām izmantotā nekustamā īpašuma (administratīvo ēku) un tā apsaimniekošanas izdevumu izvērtējumu. 2018. gadā ir paredzēts izvērtēt nekustamos īpašumus Rīgas teritorijā un sagatavot priekšlikumus turpmākajai rīcībai. Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktais atļauj Saeimas vēlēšanu gadā gadskārtējo valsts budžeta likuma projektu iesniegt Saeimā ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi MK savu...

Valdības sēdē 6. martā atbalstīti grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā, Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, kā arī Revīzijas pakalpojumu likumā. Izmaiņu mērķis ir padarīt Eiropas Savienības (ES) finanšu tirgu stabilāku un pārredzamāku, nodrošināt ieguldītāju aizsardzību, samazināt sistemātiskos riskus, kā arī nodrošināt finanšu tirgu efektivitāti un samazināt to dalībnieku izmaksas. Grozījumi likumos izstrādāti, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par finanšu instrumentu tirgiem. Direktīvu izstrādes gaitā no ES dalībvalstu un institūciju puses tika izvērtēta līdzšinējā finanšu tirgus uzraudzības prakse, faktiski notiekošais un daļēji ar normatīvajiem aktiem neregulētās tirdzniecības darbības un kopējo finanšu tirgus pārredzamības trūkumi. Tika secināts, ka līdzšinējais normatīvais regulējums nav pietiekams, lai nodrošinātu pilnvērtīgu finanšu tirgu stabilitāti un to darbības pārredzamību. Tādējādi tika izstrādāti direktīvu projekti, lai risinātu un novērstu identificētos trūkumus. Pārņemot Direktīvu, paredzēts visaptverošs regulējums, kas nodrošinās ieguldītāju aizsardzību. Klientu finanšu instrumentu un naudas līdzekļu aizsardzība ir svarīga minētā režīma sastāvdaļa. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir pienākums...

Lai komersantiem, īpaši sīkajiem un mazajiem komersantiem, atvieglotu portfeļgarantiju saņemšanu, Ministru kabineta šā gada 6. martā sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 5.septembra noteikumos Nr.537 "Noteikumi par portfeļgarantijām sīko (mikro), mazo un vidējo komersantu kreditēšanas veicināšanai". Atgādinām, ka aizdevumu portfelis ir kredītiestādes finanšu pakalpojumu darījumu kopums, kurā iekļauti izsniegtie finanšu pakalpojumi; savukārt portfeļgarantija ir finanšu instruments, kas nodrošina aizdevumu portfeļa zaudējumu segšanu atbilstoši garantijas likmei, nepārsniedzot ierobežotās garantijas summu. Šobrīd spēkā esošajos MK noteikumos noteikts, ka darījuma garantijas maksimālais apmērs ir līdz 70%, bet kopējie zaudējumi no garantētā finanšu pakalpojumu portfeļa nevar pārsniegt 20%. Vienlaikus MK noteikumos arī noteikts, ka garantiju var piešķirt aizdevumiem apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, kuru termiņš ir no 12 mēnešiem līdz 5 gadiem un kurš nav pagarināms. Līdz ar apstiprinātajiem grozījumiem, garantijas apmērs palielināts no 70% līdz 80%, kas būs vēl izdevīgāk komersantiem, jo palielināsies kredītiestāžu garantētais aizdevumu portfelis no 35 miljoniem euro uz 40 miljoniem...