FINANSES

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) 22. februārī publicējusi ikgadējo Mazo un vidējo komersantu un uzņēmēju finansēšanas apskatu 2018, kurā izvērtēta situācija 43 valstīs, t.sk. Latvijā, laika periodā no 2007.-2016. gadam dažādu finanšu instrumentu jomā, kā arī sniegts vērtējums par politikas iniciatīvām, kas sekmē finansējuma pieejamību komersantiem; šogad īpaša vērība pievērsta aizdevumu garantiju atbalsta programmu darbības novērtēšanai. OECD atzinīgi novērtējusi MVK iespēju piekļūt finansējumam izaugsmes nodrošināšanai Latvijā. Tāpat OECD eksperti novērojuši, ka samazinājies MVK skaits, kas pieteikuši bankrota procedūru, banku aizdevumu procentu likmes Latvijā turpina samazināties, neatmaksāto aizdevumu apmērs sarūk, savukārt MVK izsniegto banku aizdevumu apmērs un īpatsvars lēnām pieaug. Kaut baku aizdevumu kopējais apmērs joprojām nav sasniedzis pirmskrīzes līmeni, vienlaikus OECD norāda, ka laika periodā no 2014.-2016. gadam ievērojami pieaudzis veikto riska kapitāla ieguldījumu apmērs, šo gadu laikā pat dubultojoties. Mazo un vidējo komersantu un uzņēmēju finansēšanas apskata mērķis ir izvērtēt un sniegt informāciju par jaunākajām tendencēm...

Latvijā 2017. gadā veikts 441.2milj. kredītiestāžu, elektroniskās naudas iestāžu, maksājumu iestāžu, Latvijas Bankas, VAS "Latvijas Pasts" un Valsts kases klientu bezskaidrās naudas maksājumu (t.i., vidēji dienā vairāk nekā 1.3 milj. maksājumu). To kopapjoms bija 248.1mljrd. eiro., informē Latvijas banka. Salīdzinājumā ar 2016. gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 10.5%. Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (61.6% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita)un klientu kredīta pārvedumi (38.1% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita). Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2017. gada beigās Latvijā bija izdoti 2.3 milj. maksājumu karšu (1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju. Iedzīvotājiem bija pieejami 41.6 tūkst. karšu pieņemšanas vietu (POS) un 1 016 bankomātu. Latvijā 2017. gada beigās bija 4.03 milj. klientu norēķinu kontu jeb divi norēķinu konti uz vienu iedzīvotāju. Paplašināts pārskats par starpbanku maksājumu sistēmu darbību, maksāšanas līdzekļu attīstību un citām būtiskām bezskaidrās naudas...

Valdība 20. februārī apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1524 “Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai”. Atbalsts lauksaimniecībai no valsts budžeta 2018. gadā būs 8 720 490 eiro. Finansējums lauksaimniecībai sadalīts šādi: 1) lopkopības attīstībai - 6 185 305 eiro, 2) augkopības attīstībai - 617 342 eiro, 3) starptautiskai un savstarpējai sadarbībai - 701 920 eiro, 4) tirgus veicināšanai - 364 530 eiro, 5) nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas veicināšanai - 479 650 eiro, 6) pērn uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansēšanai - 371 743 eiro. Izmaiņas, ko ievieš izdarītie grozījumi noteikumos, skars dokumentu iesniegšanu Lauku atbalsta dienestā (LAD). Šogad dokumentu iesniegšana trīs atbalsta pasākumos LAD notiks tikai elektroniskās pieteikšanās sistēmā (EPS). Šie pasākumi ir: atbalsts biškopības nozarei, atbalsts lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanai un atbalsts dalībai pārtikas kvalitātes shēmās. Noteikumos ir precizēta tiesību norma par ciltsgrāmatas kārtošanai, paredzot finansēt arī dzīvnieku novērtēšanas procesu, kā arī piensaimniecībai un liellopu gaļas ražošanai...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 18. februārī ārkārtas padomes sēdē, izpildot Eiropas Centrālās bankas (ECB) instrukciju Nr. ECB-SSM-2018-FCMC-1, ir pieņēmusi lēmumu uz laiku noteikt maksājumu ierobežojumus ABLV Bank, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā. Kā zināms, ASV Valsts kases departaments (FinCEN jeb Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija) ir publicējis paziņojumu, ka Latvijas komercbanka ABLV Bank AS rada bažas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un rosina tai piemērot 311. sadaļas īpašos pasākumus. Pēc šī paziņojuma no ABLV Bank tās klienti izņēmuši aptuveni 600 miljonus eiro, sasauktajā preses konferencē pavēstīja bankas līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis. Banka kā vienu no situācijas stabilizēšanas soļiem nolēma ieķīlāt daļu no tās rīcībā esošajiem augstas kvalitātes vērtspapīriem. FKTK lēmums savukārt paredz, ka bankai jānodrošina, ka tiek pārtraukta klientu maksājumu rīkojumu ievadīšana bankas sistēmā, kā arī banka neizpilda klientu debeta operācijas, kuru valutēšanas datums ir, sākot no 19.februāra plkst. 00.00. FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: "Šis ir...

Eiropas Vērtspapīru un Tirgu iestāde (EVTI), Eiropas Banku iestāde (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) brīdina par augstajiem riskiem, ar kuriem patērētāji var saskarties, pērkot un/vai turot tā saucamo virtuālo valūtu (VV). Pašlaik pieejamā virtuālā valūta ir digitālās valūtas veids, ko neemitē un negarantē nedz centrālā banka, nedz valsts iestādes, un tai nav likumīga valūtas vai naudas statusa. Tā ir ļoti riskanta valūta, kas parasti nav nodrošināta ar materiāliem aktīviem, arī Eiropas tiesību akti to neaizsargā, un tamdēļ patērētāji nevar cerēt uz tiesisko aizsardzību. Trīs Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) pauž satraukumu par to, ka aizvien vairāk patērētāju iegādājas virtuālo valūtu tieši ar cerību, ka tās vērtība turpinās augt, nemaz neapzinoties augsto risku zaudēt ieguldīto naudu. Pēdējā laikā Bitcoin, Ripple, Ether un daudzas citas virtuālās valūtas ir bijušas ļoti nepastāvīgas, tās skārušas ievērojamas ikdienas cenu svārstības. Piemēram, Bitcoin cena krasi pieauga no 1,000 euro 2017.gada janvārī līdz vairāk kā 16,000...

Bankas un citas finanšu iestādes riskē zaudēt licenci vai maksāt milzīgus naudas sodus, ja tās ļauj veikt darījumus, kas saistīti ar kriptovalūtām. Kāpēc? Galvenokārt tāpēc, ka tās saista dažādi regulatori un likumdošana. Taču ir vēl citi iemesli, kāpēc bankām šāda veida darījumi ir nelabvēlīgi, skaidro kompānija WestStein. Rakstā speciālisti no finanšu tehnoloģiju uzņēmuma WestStein skaidro iemeslus, kāpēc VISA pārtrauca sadarbību ar digitālo maksājumu nodrošinātāju WaveCrest un kāpēc dažās situācijās pat tiek bloķēti atsevišķu cilvēku bankas konti. WestStein piedāvā nebanku maksājumu risinājumus uzņēmumiem un privātpersonām. WestStein darbojas pieredzējuši finanšu nozares eksperti, kuri izveidojuši šo rakstu, balstoties uz jaunākajām kriptovalūtu tirgus tendencēm. Rakstā apkopotas galvenās aktualitātes tirgū un sniegtas atbildes uz dažādiem ar kriptovalūtām saistītiem jautājumiem. Kāpēc kriptovalūtas ir sensācija? Kriptovalūtu tirgus ir visstraujāk augošais finanšu tirgus, ko šī pasaule jebkad pieredzējusi. Tieši tā - jebkad! Kriptovalūtas finanšu tirgū izraisījušas vēl nebijušu situāciju. Kriptovalūtu un blokķēžu tehnoloģijas var salīdzināt ar revolūciju, ko izraisīja interneta...

Saeima ceturtdien, 8.februārī, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", precizējot informācijas apjomu, kas kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par saviem klientiem, viņu kontiem un skaidras naudas apgrozījumu tajos. Grozījumi noteic, ka kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs līdz katra gada 1.februārim VID sniedz informāciju par klientu, kura noguldījuma konta un maksājumu konta iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa ir 15 000 eiro vai vairāk. Izmaiņas nepieciešamas, jo līdzšinējā kārtība, kas paredz informēt VID par kontiem, kuru apgrozījums pārsniedz 15 000 eiro, dod iespēju kredītiestāžu klientiem sadalīt savus maksājumus starp vairākiem kontiem, kas atvērti vienā kredītiestādē vai pie viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja, un tādējādi izvairīties no viņu datu iekļaušanas VID sniedzamajos ziņojumos, teikts likumprojekta anotācijā. Regulējums attiecībā uz informācijas sniegšanu arī par debeta apgrozījumu rosināts, lai VID varētu identificēt personas, kuru izdevumi būtiski pārsniedz deklarētos ienākumus, kā arī personas darījumus vērtētu kopsakarā...

Attīstības finanšu institūcija ALTUM izsludinājusi atklātu atlasi kredītiestādēm mazo un vidējo uzņēmumu portfeļgarantiju ieviešanai bankās. Portfeļgarantijas būs jauns finanšu instruments, kas ļaus uzņēmējiem finansējumu bankā saņemt ar samazinātu procentu likmi. Atlases procesā ALTUM izraudzīsies četras bankas vai līzinga kompānijas, kuras uzņēmumiem varēs piešķirt aizdevumu ar valsts garantiju bez tiešas ALTUM iesaistes. Atlase tiek organizēta ar izsoles elementu - kredītiestādēm piesakoties atlasē, jānorāda, par cik tās samazinās sniegtā finanšu pakalpojuma procentu likmi. Kopējais garantiju apjoms būs 40 miljoni eiro. Kredītiestādes savā aizdevumu portfelī darījumus ALTUM portfeļgarantiju varēs iekļaut divus gadus, ar iespēju šo termiņu pagarināt. Plānots, ka atbalstu samazinātas procentu likmes veidā saņems aptuveni 380 uzņēmumi. Pēc būtības atlasē tiks izraudzītas bankas, kuras būs tiesīgas ALTUM vārdā uzņēmumiem sniegt valsts atbalsta pakalpojumu - izsniegt ALTUM garantijas. Atšķirībā no individuālajām kredītu garantijām, portfeļgarantiju gadījumā banka kreditēšanas darījumam, kas atbildīs programmas nosacījumiem, automātiski varēs piešķirt valsts garantiju. Portfeļgarantijas paātrinās finansējuma saņemšanu uzņēmumiem, turklāt ALTUM garantētos...

Lai uz valsts atbalstu varētu pretendēt arvien vairāk jaunuzņēmumu jeb startup, Saeima 8.februārī pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā. Izmaiņas likumā nepieciešamas, lai tā normas pielāgotu reālajai nozares praksei un ņemtu vērā šo uzņēmumu darījumu specifiku un apjomu. Jaunuzņēmumu likuma galvenais uzdevums ir atvieglot startup uzņēmumu pirmos soļus ceļā uz globāliem panākumiem. Tikai pirms gada pieņemtais likums praksē jau radījis šķēršļus daudziem jaunuzņēmumiem pretendēt uz nepieciešamo atbalstu, tāpēc ar izmaiņām plānots regulējumu paplašināt un atbalstu padarīt pieejamu lielākam uzņēmumu lokam, norādījuši likumprojekta autori. Līdz ar izmaiņām paredzēts, ka uz valsts atbalstu varēs pretendēt arī tie jaunuzņēmumi, kuri saņēmuši agrīnas stadijas riska kapitāla ieguldījumu ne tikai pamatkapitālā, bet arī konvertējamā aizdevuma veidā un, ņemot vērā kapitāldaļu emisijas uzcenojumu. Likumprojekts paredz arī vairākus izņēmumus, ļaujot kvalificēties atbalstam arī uzņēmumam, ja tajā kvalificēts riska kapitāla investors veic atkārtotus ieguldījumus. Atbalstu drīkstēs pieprasīt jaunuzņēmumi, kuros ieguldītas pietiekami lielas investīcijas vismaz 150 tūkstošu eiro apmērā....

Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs (PTAC) informatīvi izglītojošā kampaņā par atbildīgu aizņemšanos - "Sauc lietas īstajos vārdos" vērš uzmanību, ka iedzīvotāju finanšu pratība Latvijā ir zema un aicina iedzīvotājus rūpīgāk izvērtēt savu finansiālo ilgtspēju, lemjot par naudas aizņemšanos. PTAC informatīvi izglītojošā kampaņa tiek īstenota ar mērķi informēt sabiedrību par atbildīgu aizņemšanos un patērētāju maksātspējas izvērtēšanu, aicinot patērētājus kritiski izvērtēt un salīdzināt dažādus aizdevumu piedāvājumus, atbilstoši savai spējai tos atmaksāt. Kampaņas ietvaros izstrādāta izglītojoša un interaktīva interneta vietne www.parads.lv, kur pieejams parāda atmaksas kalkulators, ar kura palīdzību ir iespējams noteikt darba stundu apjomu, kas jānostrādā, lai atdotu parādu. Tāpat interneta vietnē pieejams finanšu saistību terminu skaidrojums jeb vārdnīca, kā arī ekspertu padomi, kam pievērst uzmanību pirms izšķirties par aizdevumu, lai savlaicīgi būtu iespējams to apmaksāt, izvairoties no jaunām parādsaistībām. PTAC un Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (LU BVEF) veiktā pētījuma "Distances jeb ātro kredītu izmantošana Latvijā" rezultāti norāda, ka Latvijas iedzīvotāji...

No šī gada februāra būtiski paplašināts saimnieciskās darbības veicēju loks, kas Attīstības finanšu institūcijā ALTUM var saņemt valsts atbalstu uzņēmējdarbības sākšanai vai jauna biznesa projekta finansēšanai. Vienlaikus ir atviegloti aizdevuma atmaksas nosacījumi. Galvenās izmaiņas: starta finansējumu aizdevuma veidā var saņemt uzņēmumi līdz 5 gadu vecumam, līdzšinējo 3 gadu vietā; no 8 līdz 10 gadiem pagarināts aizdevuma atmaksāšanas termiņš; projektiem nekustamā īpašuma iegādei, būvniecībai vai rekonstrukcijai - līdz 15 gadiem; aizdevumam var pieteikties arī pašnodarbinātas personas, ne tikai uzņēmumi. Inese Zīle, ALTUM valdes locekle: "Ikdienā, strādājot ar jaunajiem uzņēmējiem, redzam, ka trīs gadu periods no uzņēmuma dibināšanas brīža var būt nepietiekams, lai izstrādātu biznesa ideju, izveidotu komandu, uzsāktu kaut vai nelielu ražošanu un iegūtu naudas plūsmu, lai uzņēmums varētu pretendēt uz komercbanku finansējumu. Īpaši aktuāli tas ir inovatīviem projektiem ar ilgāku izstrādes un ieviešanas periodu. Arī aizdevuma termiņa pagarināšana ir būtisks ieguvums, jo ļaus samazināt aizdevuma ikmēneša maksājumu ietekmi uz naudas plūsmu, kas...

Reaģējot uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sniegto informāciju par Eiropas Savienības līdzfinansējuma atcelšanu uzņēmējdarbības atbalstam dalībai starptautiskās izstādēs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzdevis Ekonomikas ministrijai nekavējoties rast risinājumu, lai atbalsts uzņēmējiem būtu pieejams arī turpmāk. LIAA pavēstījusi, ka maksājuma pieprasījumi par dalību starptautiskās izstādēs programmā “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” tiks pieņemti tikai līdz 2. maijam. Aģentūra turpinās segt izdevumus nacionālo stendu organizēšanai 100% apmērā. Decembrī LIAA informējusi, ka atbalsta intensitāte tiek samazināta no 80% uz 60%, patlaban pieņemts lēmums par vispārēju līdzfinansējuma atcelšanu. Savukārt līgums par atbalsta saņemšanu komersantiem ir noslēgts no 2016. gada 26. aprīļa līdz 2023. gada 31. decembrim. “Šāda situācija nav pieļaujama, tā neatbilst Latvijas valsts uzņēmējdarbības atbalsta politikai un kavē mazo uzņēmēju darba plānošanu, dalību starptautiskajā apritē un jaunu eksporta tirgu apgūšanas iespējas, tāpēc esmu uzdevis rast risinājumu, lai šajā atbalsta programmā līdzfinansējuma sniegšana tiktu turpināta arī pēc maija,” informē ekonomikas ministrs. Kā informē LIAA, maksājumu pieprasījumu...

No 2018. gada 31. janvāra līdz 21. februārim Labklājības ministrija (LM) aicina sociālās uzņēmējdarbības uzsācējus iesniegt pieteikumus biznesa ideju konkursam. Konkursa mērķis ir iesaistīt sociālajā uzņēmējdarbībā cilvēkus bez iepriekšējas pieredzes šajā jomā, kā arī noteikt 20 labākos sociālās uzņēmējdarbības uzsācējus, kuri saņems individuālas konsultācijas savas biznesa idejas realizēšanai. Sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursā tiek gaidītas biznesa idejas, kas piedāvā risinājumu dažādām sociālām problēmām, piemēram, sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātībai, sociālo pakalpojumu sniegšanai, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošanai, izglītības veicināšanai, atbalstam zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšanai, dzīvnieku aizsardzībai, kultūras daudzveidības nodrošināšanai. Katrs pretendents var iesniegt vienu biznesa ideju, kurā var paredzēt finanšu atbalstu dotācijas veidā no pieciem līdz 20 tūkstošiem eiro. Dotācijas saņemšanai 10 procenti no kopējā finansējuma pretendentam jānodrošina no saviem līdzekļiem. Atbalsta saņemšanas gadījumā pretendentam būs jādibina sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas īstenos biznesa plānu. Paredzamais termiņš biznesa plāna īstenošanai un rezultātu sasniegšanai − līdz diviem gadiem. Biznesa idejas pieteikums jāiesniedz...

Saeima 1.februārī kā steidzamus pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", ar kuriem paredzēts precizēt informācijas apjomu, kas kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par saviem klientiem, viņu kontiem un skaidras naudas apgrozījumu tajos. Ar grozījumiem plānots noteikt, ka kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs līdz katra gada 1.februārim VID sniedz informāciju par klientu, kura noguldījuma konta un maksājumu konta iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa ir 15 tūkstoši eiro vai vairāk. Izmaiņas nepieciešamas, jo spēkā esošā kārtība, kas paredz informēt VID par kontiem, kuru apgrozījums pārsniedz 15 tūkstošus eiro, dod iespēju kredītiestāžu klientiem sadalīt savus maksājumus starp vairākiem kontiem, kas atvērti vienā kredītiestādē vai pie viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja, un tādējādi izvairīties no viņu datu iekļaušanas VID sniedzamajos ziņojumos, teikts likumprojekta anotācijā. Regulējums attiecībā uz informācijas sniegšanu arī par debeta apgrozījumu rosināts, lai VID varētu identificēt personas, kuru izdevumi būtiski pārsniedz deklarētos ienākumus, kā...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 30.janvārī, vienojās iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, lai precizētu informācijas apjomu, kas kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par saviem klientiem, viņu kontiem un skaidras naudas apgrozījumu tajos. Ar grozījumiem plānots noteikt, ka kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs līdz katra gada 1.februārim VID sniedz informāciju par klientu, kura noguldījuma konta un maksājumu konta iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa ir 15 tūkstoši eiro vai vairāk. Izmaiņas nepieciešamas, jo spēkā esošā kārtība, kas paredz informēt VID par kontiem, kuru apgrozījums pārsniedz 15 tūkstošus eiro, dod iespēju kredītiestāžu klientiem sadalīt savus maksājumus starp vairākiem kontiem, kas atvērti vienā kredītiestādē vai pie viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja, un tādējādi izvairīties no viņu datu iekļaušanas VID sniedzamajos ziņojumos, teikts likumprojekta anotācijā. Regulējums attiecībā uz informācijas sniegšanu arī par debeta apgrozījumu rosināts, lai VID varētu identificēt personas, kuru izdevumi būtiski pārsniedz...