FINANSES

Saeima ceturtdien, 18.janvārī, konceptuāli atbalstīja jauna Apdrošināšanas līguma likuma projektu. Jauns likuma projekts izstrādāts, lai pilnveidotu un modernizētu līdzšinējo regulējumu. Jauns likums izstrādāts, lai, pārņemot šobrīd spēkā esošā regulējuma aktuālās normas, nodrošinātu to vienkāršu un pareizu piemērošanu praksē un papildinātu ar jaunām tiesību normām, tostarp no Eiropas apdrošināšanas līgumu tiesību principiem, kā arī direktīvām par uzņēmējdarbību apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā un par apdrošināšanas izplatīšanu. Jaunajā likumā plānots noteikt, ka apdrošinātājam pirms līguma noslēgšanas apdrošinājuma ņēmējs būs jāiepazīstina ar vispārīgu informāciju par piedāvāto apdrošināšanas pakalpojumu. Apkopojošu informāciju varēs nesniegt, piemēram, publiskajos iepirkumos, kad pasūtītājs pats nosaka prasības apdrošināšanas līgumam. Paredzēts, ka apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātajam pēc apdrošinātāja pieprasījuma būs jāinformē ne tikai par apstākļiem riska varbūtējai iestāšanās novērtēšanai, bet arī par apdrošināšanas objektu, kas tad arī ļauj pakalpojuma sniedzējam izvērtēt šos apstākļus apdrošinātā riska iestāšanās iespējamībai un iespējamā zaudējumu apjoma novērtēšanai. Savukārt apdrošinātājam persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, būs jāiepazīstina ar dokumentiem,...

Biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna" (Delna) 18.janvārī publicēja jaunu ziņojumu "Sakarības: naudas atmazgāšana caur Latviju un trasta un korporatīvo pakalpojumu sniedzēju loma” (Connections: Money Laundering in Latvia and the Role of Trust and Company Service Providers). Ziņojums sniedz pārskatu par Latvijas lomu pēdējās desmitgades apjomīgo naudas atmazgāšanas shēmu īstenošanā un tajā analizēti nesenie regulējuma uzlabojumi. Ziņojuma rezultātā ir izstrādātas rekomendācijas turpmākai valsts kapacitātes stiprināšanai, lai pārtrauktu naudas atmazgāšanu caur Latviju. Ziņojums tapis kā reakcija uz žurnālistu un tiesībaizsardzības iestāžu atklātajām shēmām, kurās Latvijas banku sektors ticis izmantots vismaz 20 miljardu nelegāli iegūtu eiro legalizēšanai un iepludināšanai starptautiskajā finanšu sistēmā. Līdzšinējās publikācijās galvenokārt uzsvērta nepieciešamība regulēt tikai bankas, taču Delnas analīze atklāj, ka daudz stingrāk jāregulē pakalpojumu sniedzēji nefinanšu sektorā, kas nodarbojas ar klientu piesaisti bankām. Lai arī šāda veida darbība ir likumīga, nepietiekamā un sadrumstalotā regulēšana un uzraudzība nacionālā un starptautiskā līmenī ir radījusi situāciju, kurā nepastāv gandrīz nekādi pasākumi, kas...

Ceturtdien, 18. janvārī, Latvijas Bankas padome veica pārmaiņas Kredītu reģistra regulējumā, lai veicinātu papildu ziņu saņemšanu personu kredītspējas vērtēšanai un makroekonomiskās analīzes un finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības uzdevumu veikšanai. Apstiprināti "Kredītu reģistra noteikumi", "Informācijas par kredītiestāžu kredītriska darījumiem un tajos iesaistītajām personām sniegšanas noteikumi" un "Noteikumi par elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku". Pārmaiņas veiktas, lai īstenotu Kredītu reģistra likuma grozījumos paredzētās pārmaiņas un nodrošinātu Eiropas Centrālās bankas 2016. gada 18. maija Regulas 2016/867 par kredītu un kredītriska mikrodatu vākšanu (ECB/2016/13) prasību ieviešanu (t.sk. Analītiskās kredītu datu jeb AnaCredit sistēmas izveidi). Vienlaikus tiek pilnveidots Kredītu reģistrs, lai vienotā sistēmā uzturētu Kredītu reģistra dalībniekiem nepieciešamās ziņas personu kredītspējas vērtēšanai un Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzdevumu veikšanai nepieciešamās papildu ziņas par finanšu pakalpojumiem ar kredītrisku. Tādējādi tiks nodrošināts, ka Kredītu reģistra dalībnieki ziņas sniegs vienreiz - Kredītu reģistrā -, nevis divām atsevišķām institūcijām. Pārmaiņas ziņu iesniegšanas kārtībā stāsies spēkā 2018....

Šā gada 13. janvārī stājas spēkā Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2), kura ieviesīs būtiskas izmaiņas elektronisko maksājumu jomas regulējumā. PSD2 prasības ietekmēs ne tikai visus maksājumu pakalpojumu sniedzējus - kredītiestādes, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes un krājaizdevu sabiedrības, bet arī to klientus, kuriem turpmāk būs pieejami jauni maksājumu pakalpojumu veidi - maksājuma ierosināšanas pakalpojums un konta informācijas pakalpojums. Tā kā šāda veida maksājumu pakalpojumi Latvijā līdz šim nav bijuši izplatīti, tie pieskaitāmi pie inovatīviem pakalpojumiem elektronisko maksājumu jomā. Jaunā regulējuma galvenie mērķi ir nodrošināt drošākus maksājumus, uzlabot patērētāju aizsardzību, kā arī veicināt inovāciju attīstību un konkurenci starp tradicionālajiem maksājumu jomas spēlētājiem un inovatīvajiem pakalpojumu sniedzējiem. Pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlēsies Latvijā sniegt kādu no jaunajiem minētajiem maksājumu pakalpojumiem, būs jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) licence. Šī licence dos tiesības pakalpojuma sniedzējam strādāt visā Eiropas Savienībā. Savukārt licences, kuras izsniegs uzraudzības iestādes citās ES dalībvalstīs, dos tiesības to dalībvalstu inovatīvajiem pakalpojumu sniedzējiem...

Personāla atlases uzņēmuma "WorkingDay Latvia" interneta mājaslapā veiktajā aptaujā tika noskaidrots, ka darba alga 2017. gadā ir palielinājusies vien 20% strādājošo. 46% respondentu atzina, ka alga ir palikusi nemainīga, 5% - nemainīga, bet ir nākuši klāt citi "labumi", bet, ka alga 2017. gadā ir samazinājusies, atzina 29% respondentu. Pavisam aptaujā piedalījās vairāk nekā 500 respondentu. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzē šobrīd ir pieejama informācija par iepriekšējā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, kur ir redzams, ka vidējā darba alga valstī, pret attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, ir augusi par 6.7%. Ekonomiskā izaugsme valstī paātrinās un darba tirgus ir aktīvs - Finanšu ministrija 2017. gadā prognozēja bezdarba līmeņa samazinājumu valstī līdz 8.9% un 2018. gadā 8.2%. Tikmēr Rīgā bezdarba līmenis pagājušā gada novembrī jau bija vien 4.2%, kas nozīmē, ka Rīgā ir pilnīga nodarbinātība, jo ap 4-5% skaitās dabiskais bezdarbs, kas veidojas no darbavietas maiņas vai sezonāla rakstura nodarbinātības. Tomēr darba tirgus uz pārmaiņām ekonomikā reaģē ar...

Valsts kontrole 2018. gadā turpinās palielināt lietderības un atbilstības revīziju īpatsvaru, veicot sistēmiskas pārbaudes sabiedrības labklājībai un valsts attīstībai svarīgās nozarēs. To vidū būs, piemēram, revīzija par valsts mērķdotācijas izlietojumu pašvaldībās pedagogu atlīdzībai un stipendiju piešķiršanas sistēmu, izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas darbības efektivitātes izvērtējums, gan revīzija par Latvijas kibertelpas aizsardzības efektivitāti un finansējuma efektivitāti zemessardzei. Tiks veiktas pārbaudes par Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras rekonstrukciju un pašvaldības dotācijām biedrībām un nodibinājumiem. Pastāvīgā revidentu uzraudzībā būs valsts budžeta līdzekļu izlietojums Latvijas valsts simtgades pasākumiem ne tikai šogad, bet arī turpmākajos gados. “Valsts kontroles mērķis ir noskaidrot un ziņot sabiedrībai, vai rīcība ar valsts, pašvaldību un Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva. Lietderības revīzijas ļauj vērtēt sarežģītus un sistēmiskus jautājumus dažādās nozarēs un motivē izpildvaru pārskatīt un optimizēt stagnējošas sistēmas,” plānoto palielinājumu lietderības revīzijām skaidro valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Labklājības un veselības jomā tiks uzsākta revīzija gan veselības aprūpes sistēmas pārvaldībā,...

Inflācijas pieauguma temps uz 2017. gada beigām palēninājās, decembrī noslīdot līdz 2.2%. Savu augstāko punktu cenu kāpums sasniedza martā un aprīlī, kad inflācija turējās 3.4% līmenī. Līdz ar decembra datiem, ir noslēdzies patēriņa cenu izmaiņu posms, kas liecina, ka pērn vidējā inflācija bija 2.9%. 2018. gada perspektīvas liecina par to, ka ārējo faktoru ietekme uz inflāciju Latvijā būs ierobežota un primāri dominēs iekšējie, uzskata Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists. Ārējās vides spiediens uz inflāciju vēl kādu laiku jūtams nebūs. To vājinās joprojām darba tirgū pietiekamais brīvo resursu apjoms, kā arī tālāki ieguldījumi konkurētspējas uzlabošanā, jo īpaši eirozonā. Gada sākumā cenu līmeni nedaudz sakustinās naftas cenas kāpums. Šobrīd situācija naftas tirgū raksturojama šādi: OPEC nevēlas augstākas cenas par 60 USD, kaut tirgus virzās 70 USD virzienā politisko faktoru un spēcīgāka pieprasījuma gaidu ietekmē. Tikmēr ASV slānekļa naftas ieguve pilnā sparā dodas uz priekšu. Tomēr iespējamā kāpuma ietekme uz inflāciju būs ierobežota, jo prognozējamais...

No šīgada bankas sniegs informāciju Valsts ieņēmumu dienestam un citām valsts iestādēm arī par ieguldījumu kontiem. Valdība 4. janvārī pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 28.marta noteikumos Nr.186 "Kārtība, kādā kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība un maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz informāciju kontu reģistram un kontu reģistra informācijas lietotāji saņem kontu reģistra informāciju", kas regulē kārtību, kādā notiks informācijas pieprasīšana un saņemšana no kontu reģistra. Līdz šī gada sākumam informācijas aprite starp bankām un valsts iestādēm notika par maksājumu kontiem un pieprasījuma noguldījumu kontiem, taču atbilstoši likuma “Grozījumi Kontu reģistra likumā”, kas Saeimā tika pieņemts 2017.gada 23.novembrī, un stājušies spēkā 2018.gada 1.janvārī, regulējumam, tagad paredzēts sniegt informāciju arī par ieguldījumu kontu – kredītiestādē vai maksājumu pakalpojumu sniedzējā atvērtu kontu likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē. Likuma par IIN grozījumi, kas pieņemti Saeimā 2017.gada 22.novembrī un stājušies spēkā šāgada 1.janvārī, definē jēdzienu "ieguldījumu konts" kā atbilstoši līgumam starp ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju (kredītiestādi) un nodokļu maksātāju (konta īpašnieku)...

Šā gada 3.janvārī stājas spēkā finanšu instrumentu jomai saistoši jauni noteikumi, ko paredz (pirmā līmeņa ES normatīvie akti) - Finanšu instrumentu tirgus direktīva 2014/65/EU (MiFID II) un Finanšu instrumentu tirgus regula Nr. 600/2014 (MiFIR). Jauno tiesību aktu galvenais mērķis ir stiprināt to klientu aizsardzību, kuri iegulda līdzekļus vērtspapīros un citos finanšu instrumentos, kā arī padarīt ES finanšu tirgu stabilāku un pārredzamāku, samazināt sistēmiskos riskus, nodrošināt finanšu tirgu efektivitāti un samazināt to dalībnieku izmaksas. * Finanšu produkti tiks tirgoti regulētās tirdzniecības vietās. Jaunais regulējums sekmēs pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un piekļuvi tirdzniecības vietām, lai novērstu finanšu tirgu strukturālās nepilnības. Ievērojami mainīsies darījumu pārredzamība un uzraudzības iestāžu pilnvaras ierobežot tirdzniecību, tādējādi veicinot finanšu tirgus stabilitāti. Finanšu instrumentu tirgū parādīsies jaunas tirdzniecības vietas - Organizētas tirdzniecības sistēmas (OTS), lai pēc iespējas aptvertu neregulētus darījumus. OTS pastāvēs līdztekus esošajām tirdzniecības platformām, piemēram, regulētiem tirgiem. Šobrīd Latvijā darbojas tikai regulētais tirgus (birža) Nasdaq Riga un Nasdaq First North,...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku apmācībai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Atbalsts bezdarbnieku izglītībai" pasākumā "Apmācība pie darba devēja". Tā ir bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas ilgst 6 mēnešus: darba devējs pats sagatavo sev vajadzīgo speciālistu, saņemot no NVA dotāciju. Praktiskā apmācība ietver profesionālās kompetences apgūšanu, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Praktisko apmācību neorganizē nekvalificētos un mazkvalificētos darbos. Pasākuma "Apmācība pie darba devēja" īstenošanai var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, kā arī biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes un izglītības iestādes. Pieteikumus vajadzīgā darbinieka praktiskai apmācīšanai darba devējiem savā NVA filiālē jāiesniedz līdz šī gada 16. janvārim. Darba devējam ir jāpiedāvā no jauna izveidota darba vieta, vai darba vietai jābūt vakantai vismaz četrus mēnešus pirms praktiskās apmācības uzsākšanas. Pēc praktiskās apmācības pabeigšanas bezdarbniekam vismaz trīs mēnešus jāturpina darbs pie tā paša darba devēja. Kā darba devēji var pieteikties? 1.solis: Jāaizpilda...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir sagatavojusi operatīvo informāciju par Latvijas banku darbības rezultātiem 2017. gada novembrī. Banku sektors kopumā 2017. gada vienpadsmit mēnešos darbojās ar peļņu 237 miljonu eiro apmērā. Šajā periodā ar peļņu darbojās 11 Latvijas bankas un četras (no kopumā piecām) ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos ~93%). Banku sektora kopējais nebanku noguldījumu apmērs novembrī būtiski nemainījās, saglabājoties 20.1 miljardu eiro apmērā. Nedaudz pieauga iekšzemes klientu noguldījumi, t.sk. finanšu institūciju (par 9% jeb 62.4 miljoniem eiro) un mājsaimniecību (par 1% jeb 62 miljoniem eiro), savukārt valdības noguldījumi saruka (par 9% jeb 181 miljonu eiro). Nedaudz samazinājās arī ārvalstu klientu noguldījumu atlikums (par 0.2% jeb 18 miljoniem eiro). Iekšzemes uzņēmumu kredītportfelis novembra laikā pieauga par 0.7% jeb 47.4 miljoniem eiro, tomēr banku sektora kredītportfeļa kopējais atlikums samazinājās (par 0.5% jeb 77.5 miljoniem eiro), jo saruka gan ārvalstu klientu, gan iekšzemes mājsaimniecību kredītportfelis (attiecīgi par 5%...

Pēc 10 mēnešu ilgām diskusijām Eiropas Parlaments ir vienojies ar dalībvalstīm par pret-naudas "atmazgāšanas" likuma pastiprināšanu un patieso labuma guvēju reģistra pilnveidošanu, apgrūtinot darbību tām personām, kas ļaunprātīgi un apzināti apzog sabiedrību, izmantojot ārzonas jeb ofšorus, informē Eiropas parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš. Likumprojekts papildina esošo likumdošanu pret-naudas "atmazgāšanas" jomā, ierobežojot anonimitāti, kuru sniedz virtuālā nauda un anonīmās maksājumu kartes. Vienošanās par likumprojekta gala tekstu paredz iekļaut patieso labuma guvēju reģistrā arī trastu un tamlīdzīgu nodibinājumu īpašniekus. Pēc plašām diskusijām dalībvalstis piekāpās Parlamenta pozīcijai padarīt patieso labuma guvēju reģistru publiski pieejamu. Tāpat likumprojekts paredz izveidot banku konta un seifu īpašnieku reģistru. Atbilstoši ES likumdošanas kārtībai, panāktās vienošanās par likumprojekta tekstu ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Padomei. Kā zināms, š. g. martā tika uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes sarunu procedūra par likumprojektu, kas paredz papildināt esošo likumdošanu, lai ierobežotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tostarp to izmantošanu terorisma finansēšanai. Likums ir daļa no plašākiem centieniem...

Ikviens nodokļos samaksātais eiro ir nozīmīgs, lai valsts nodrošinātu būtiskākās funkcijas saviem iedzīvotājiem, tomēr, runājot par godprātīgu nodokļu nomaksu, bieži vien iedzīvotājiem trūkst izpratnes, kur tiek novirzīti nodokļos samaksātie finanšu līdzekļi, norāda Finanšu ministrija. Par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018. gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 milj. eiro, līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro 10 centi tiek paredzēti veselības nozarei. Finanšu ministrija ir izveidojusi infografiku, kurā uzskatāmi redzams, kur nonāk katrs cents no viena nodokļos samaksātā eiro. Budžeta prioritātēm - sabiedriskajai kārtībai un drošībai tiek novirzīti - 5,5 centi, kas kopumā nozarei ir 6,4% jeb 574,8 milj. eiro, bet valsts aizsardzībai – 5,7 centi, kopumā nozarei veidojot 6,4% jeb 571,2 milj. eiro budžeta līdzekļu. Savukārt no viena nodokļos samaksātā eiro lielākā daļa jeb 37,2 centi tiek...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) sācis darbu un plāno līdz 2022. gadam pilnībā ieviest fundamentāli jaunu maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu (turpmāk - MAIS). Tā nodrošinās mūsdienīgu, ātru un uzņēmējiem viegli saprotamu budžetā veicamo maksājumu administrēšanu. Pašreizējā sistēma ir novecojusi gan tehniski, gan morāli, un sāk kļūt traucējoša uzņēmējdarbībai. Jaunajā sistēmā būs ietvertas visas nepieciešamās funkcijas, lai augstā kvalitātē varētu apstrādāt lielu datu apjomu. Līdz ar MAIS ieviešanu būs iespējams realizēt valsts budžeta ieņēmumu uzskaiti atbilstoši uzkrāšanas principam, ieviest vienoto nodokļu kontu, maksimāli automatizēt VID iekšējos administrēšanas procesus un ieviest caurskatāmu, sabiedrībai saprotamu nodokļu nomaksas administrēšanu. Veiksmīgi īstenojot iepirkuma procedūru, 2017. gada 24.novembrī VID noslēdza līgumu par MAIS izstrādi ar A/S Exigen Services Latvia, kura uzdevums turpmāko piecu gadu laikā būs nodrošināt modernas un visām nodokļu administrēšanas prasībām atbilstošas informācijas sistēmas izstrādi. Ar MAIS izstrādātāju atrunātā kopējā līguma summa tiešas izmaksas valsts budžetam nerada. Par katru līguma ietvaros paredzēto darbu pie līguma...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 22. novembra sēdē ir apstiprinājusi "Kontu maiņas pakalpojuma sniegšanas kārtības noteikumus", lai sniegtu patērētājiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem informāciju par kontu maiņas pakalpojuma sniegšanas kārtību un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Noteikumi būs piemērojami gadījumos, kad patērētājs vēlas veikt kontu maiņu, kuras ietvaros viens (nododošais) maksājumu pakalpojuma sniedzējs nodod konta maiņai nepieciešamo informāciju citam (saņemošajam) maksājumu pakalpojumu sniedzējam, ja tie abi sniedz maksājumu pakalpojumus Latvijā. Noteikumos ir ietverta konta maiņas pakalpojuma sniegšanas kārtība, tai skaitā, kontu maiņas pieprasījuma saturs un forma. Šie noteikumi stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī.