FINANSES

No 2018. gada 31. janvāra līdz 21. februārim Labklājības ministrija (LM) aicina sociālās uzņēmējdarbības uzsācējus iesniegt pieteikumus biznesa ideju konkursam. Konkursa mērķis ir iesaistīt sociālajā uzņēmējdarbībā cilvēkus bez iepriekšējas pieredzes šajā jomā, kā arī noteikt 20 labākos sociālās uzņēmējdarbības uzsācējus, kuri saņems individuālas konsultācijas savas biznesa idejas realizēšanai. Sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursā tiek gaidītas biznesa idejas, kas piedāvā risinājumu dažādām sociālām problēmām, piemēram, sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātībai, sociālo pakalpojumu sniegšanai, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošanai, izglītības veicināšanai, atbalstam zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšanai, dzīvnieku aizsardzībai, kultūras daudzveidības nodrošināšanai. Katrs pretendents var iesniegt vienu biznesa ideju, kurā var paredzēt finanšu atbalstu dotācijas veidā no pieciem līdz 20 tūkstošiem eiro. Dotācijas saņemšanai 10 procenti no kopējā finansējuma pretendentam jānodrošina no saviem līdzekļiem. Atbalsta saņemšanas gadījumā pretendentam būs jādibina sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas īstenos biznesa plānu. Paredzamais termiņš biznesa plāna īstenošanai un rezultātu sasniegšanai − līdz diviem gadiem. Biznesa idejas pieteikums jāiesniedz...

Saeima 1.februārī kā steidzamus pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", ar kuriem paredzēts precizēt informācijas apjomu, kas kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par saviem klientiem, viņu kontiem un skaidras naudas apgrozījumu tajos. Ar grozījumiem plānots noteikt, ka kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs līdz katra gada 1.februārim VID sniedz informāciju par klientu, kura noguldījuma konta un maksājumu konta iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa ir 15 tūkstoši eiro vai vairāk. Izmaiņas nepieciešamas, jo spēkā esošā kārtība, kas paredz informēt VID par kontiem, kuru apgrozījums pārsniedz 15 tūkstošus eiro, dod iespēju kredītiestāžu klientiem sadalīt savus maksājumus starp vairākiem kontiem, kas atvērti vienā kredītiestādē vai pie viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja, un tādējādi izvairīties no viņu datu iekļaušanas VID sniedzamajos ziņojumos, teikts likumprojekta anotācijā. Regulējums attiecībā uz informācijas sniegšanu arī par debeta apgrozījumu rosināts, lai VID varētu identificēt personas, kuru izdevumi būtiski pārsniedz deklarētos ienākumus, kā...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 30.janvārī, vienojās iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, lai precizētu informācijas apjomu, kas kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par saviem klientiem, viņu kontiem un skaidras naudas apgrozījumu tajos. Ar grozījumiem plānots noteikt, ka kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzējs līdz katra gada 1.februārim VID sniedz informāciju par klientu, kura noguldījuma konta un maksājumu konta iepriekšējā gada kopējā debeta vai kredīta apgrozījuma summa ir 15 tūkstoši eiro vai vairāk. Izmaiņas nepieciešamas, jo spēkā esošā kārtība, kas paredz informēt VID par kontiem, kuru apgrozījums pārsniedz 15 tūkstošus eiro, dod iespēju kredītiestāžu klientiem sadalīt savus maksājumus starp vairākiem kontiem, kas atvērti vienā kredītiestādē vai pie viena maksājumu pakalpojumu sniedzēja, un tādējādi izvairīties no viņu datu iekļaušanas VID sniedzamajos ziņojumos, teikts likumprojekta anotācijā. Regulējums attiecībā uz informācijas sniegšanu arī par debeta apgrozījumu rosināts, lai VID varētu identificēt personas, kuru izdevumi būtiski pārsniedz...

Otrdien, 30. janvārī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu vadības likumu. Tā mērķis ir noteikt finanšu instrumentu vadības vispārējos pamatprincipus Latvijā jaunajā periodā. Latvijai Norvēģijas un EEZ finanšu instrumentu finansējuma apmērs būs par aptuveni 40% lielāks nekā iepriekšējā periodā, paredzot ievērojamu atbalstu korekcijas dienestu un iekšlietu sistēmas kapacitātes stiprināšanai, izglītībai un pētniecībai, Latvijas reģionu attīstībai un nabadzības mazināšanai, klimata pārmaiņu pārvaldībai, uzņēmējdarbībai un kultūras attīstībai, kā arī NVO atbalstam un divpusējās sadarbības stiprināšanai un pienācīga darba veicināšanai. „Varam lepoties, ka iepriekšējā EEZ un Norvēģijas finanšu periodā Latvijā ir realizēti ļoti nozīmīgi projekti, kas snieguši ļoti konkrētus, Latvijas iedzīvotāju izaugsmi veicinošus rezultātus. Vadības likuma jaunā perioda investīcijām pieņemšana ļauj mums jau ļoti precīzi turpināt darbu, lai pēc iespējas ātrāk nonāktu pie kvalitatīvu projektu uzsākšanas un realizēšanas, pateicoties EEZ un Norvēģijas atbalstam, vienlaikus turpinot vēl vairāk stiprināt Latvijas divpusējās attiecības...

Šā gada 23. janvāra sēdē Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2016.gada 31.maija noteikumos Nr.328 „Noteikumi par mikroaizdevumiem un starta aizdevumiem" . Līdz ar grozījumiem tiek paplašināts potenciālo atbalsta saņēmēju loks, kā arī pagarināts izsniegto aizdevumu atmaksas termiņš, tādējādi nosakot uzņēmējiem labvēlīgākus aizdevumu izmantošanas nosacījumus. Lai paplašinātu potenciālo atbalsta saņēmēju loku un veicinātu saimnieciskās darbības uzsākšanu, turpmāk Attīstības finanšu institūcijas Altum starta aizdevumu saimnieciskās darbības uzsākšanai varēs saņemt uzņēmumi līdz piecu gadu vecumam (nevis trīs gadu vecumam kā tas bija noteikts līdz šim). Līdz ar grozījumiem mainīti arī kritēriji attiecībā uz uzņēmumu juridisko formu. Līdz šim spēkā esošie MK noteikumi ierobežoja pieteikšanos aizdevumam, ja persona nav reģistrējusies Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā kā komersants (piemēram, kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai individuālais komersants). Līdz ar to minētais regulējums ierobežoja potenciālo aizdevumu saņēmēju loku un izvirzīja papildu administratīvo prasību reģistrēties kā komersantam. Ar šiem MK noteikumu grozījumiem tiek paplašināts starta aizdevumu saņēmēju loks un...

Lielākajai daļai jeb 72% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nav pilnvērtīgas izpratnes par to, kādu iespaidu uz viņu ienākumiem atstās šī gada nodokļu reforma, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja. Aptaujā "Vai Jūs izprotat, kā 2018. gada nodokļu reforma ietekmēs Jūsu ienākumus?" 35% respondentu atbildējuši noraidoši, 37% aptaujāto norādījuši, ka to izprot tikai daļēji, un vien 28% aptaujas dalībnieku atzīmējuši, ka pilnībā pārzina jauno izmaiņu ietekmi uz viņu maciņu. "Likuma izmaiņas šogad skars ikvienu nodarbināto, tādēļ noteikti ir pēdējais brīdis ar tām iepazīties," komentē CV Market personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs. "Galvenās izmaiņas, ko jau uzreiz pamanīs darba ņēmēji, ir progresīvā Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likme. Tās dēļ strādājošo, kuru alga nepārsniedz 1667 eiro mēnesī, maciņos katru mēnesi ieripos nedaudz vairāk. Tāpat ir palielināta valstī noteiktā minimālā alga, daļai iedzīvotāju ienākumus ietekmēs arī palielinātais ar IIN neapliekamais minimums, un palielinātie atvieglojumi par apgādībā esošām personām, kā arī citas likumu izmaiņas Tikmēr par 1%...

Ekonomikas ministrija 30.janvārī plkst. 11:00 Ekonomikas ministrijas ēka, Brīvības iela 55, rīko informatīvo semināru par projektu iesniegumu atlasi Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalsta saņemšanai jaunu produktu ieviešanai ražošanā. Projektu iesniegumu atlases otrajā kārtā šim mērķim pieejams ERAF finansējums vairāk nekā 34 miljonu eiro apmērā. Semināru būs iespējams vērot arī tiešraidē CFLA mājaslapā. Pieteikšanās semināram un tā darba kārtība pieejama šeit. Seminārā Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) un Ekonomikas ministrijas pārstāvji sniegs informāciju par programmas būtiskākajiem nosacījumiem un sasniedzamajiem rezultātiem, kā arī projektu iesniegumu sagatavošanas un vērtēšanas jautājumiem. Tāpat speciālisti sniegs atbildes uz interesentu jautājumiem. Šīs ES fondu programmas mērķis ir veicināt komersantu produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu, izstrādājot un ieviešot ražošanā jaunus produktus un tehnoloģijas, kā arī palielinot privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijai. Atbalsts tiks piešķirts eksperimentālu tehnoloģiju izgatavošanai vai iegādei, kā arī uzstādīšanai un testēšanai reālā ražošanas vidē, veicot saimniecisko darbību no ceturtā līdz...

Saeima ceturtdien, 18.janvārī, konceptuāli atbalstīja jauna Apdrošināšanas līguma likuma projektu. Jauns likuma projekts izstrādāts, lai pilnveidotu un modernizētu līdzšinējo regulējumu. Jauns likums izstrādāts, lai, pārņemot šobrīd spēkā esošā regulējuma aktuālās normas, nodrošinātu to vienkāršu un pareizu piemērošanu praksē un papildinātu ar jaunām tiesību normām, tostarp no Eiropas apdrošināšanas līgumu tiesību principiem, kā arī direktīvām par uzņēmējdarbību apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā un par apdrošināšanas izplatīšanu. Jaunajā likumā plānots noteikt, ka apdrošinātājam pirms līguma noslēgšanas apdrošinājuma ņēmējs būs jāiepazīstina ar vispārīgu informāciju par piedāvāto apdrošināšanas pakalpojumu. Apkopojošu informāciju varēs nesniegt, piemēram, publiskajos iepirkumos, kad pasūtītājs pats nosaka prasības apdrošināšanas līgumam. Paredzēts, ka apdrošinājuma ņēmējam un apdrošinātajam pēc apdrošinātāja pieprasījuma būs jāinformē ne tikai par apstākļiem riska varbūtējai iestāšanās novērtēšanai, bet arī par apdrošināšanas objektu, kas tad arī ļauj pakalpojuma sniedzējam izvērtēt šos apstākļus apdrošinātā riska iestāšanās iespējamībai un iespējamā zaudējumu apjoma novērtēšanai. Savukārt apdrošinātājam persona, kura pretendē uz apdrošināšanas atlīdzību, būs jāiepazīstina ar dokumentiem,...

Biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna" (Delna) 18.janvārī publicēja jaunu ziņojumu "Sakarības: naudas atmazgāšana caur Latviju un trasta un korporatīvo pakalpojumu sniedzēju loma” (Connections: Money Laundering in Latvia and the Role of Trust and Company Service Providers). Ziņojums sniedz pārskatu par Latvijas lomu pēdējās desmitgades apjomīgo naudas atmazgāšanas shēmu īstenošanā un tajā analizēti nesenie regulējuma uzlabojumi. Ziņojuma rezultātā ir izstrādātas rekomendācijas turpmākai valsts kapacitātes stiprināšanai, lai pārtrauktu naudas atmazgāšanu caur Latviju. Ziņojums tapis kā reakcija uz žurnālistu un tiesībaizsardzības iestāžu atklātajām shēmām, kurās Latvijas banku sektors ticis izmantots vismaz 20 miljardu nelegāli iegūtu eiro legalizēšanai un iepludināšanai starptautiskajā finanšu sistēmā. Līdzšinējās publikācijās galvenokārt uzsvērta nepieciešamība regulēt tikai bankas, taču Delnas analīze atklāj, ka daudz stingrāk jāregulē pakalpojumu sniedzēji nefinanšu sektorā, kas nodarbojas ar klientu piesaisti bankām. Lai arī šāda veida darbība ir likumīga, nepietiekamā un sadrumstalotā regulēšana un uzraudzība nacionālā un starptautiskā līmenī ir radījusi situāciju, kurā nepastāv gandrīz nekādi pasākumi, kas...

Ceturtdien, 18. janvārī, Latvijas Bankas padome veica pārmaiņas Kredītu reģistra regulējumā, lai veicinātu papildu ziņu saņemšanu personu kredītspējas vērtēšanai un makroekonomiskās analīzes un finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības uzdevumu veikšanai. Apstiprināti "Kredītu reģistra noteikumi", "Informācijas par kredītiestāžu kredītriska darījumiem un tajos iesaistītajām personām sniegšanas noteikumi" un "Noteikumi par elektronisko informācijas apmaiņu ar Latvijas Banku". Pārmaiņas veiktas, lai īstenotu Kredītu reģistra likuma grozījumos paredzētās pārmaiņas un nodrošinātu Eiropas Centrālās bankas 2016. gada 18. maija Regulas 2016/867 par kredītu un kredītriska mikrodatu vākšanu (ECB/2016/13) prasību ieviešanu (t.sk. Analītiskās kredītu datu jeb AnaCredit sistēmas izveidi). Vienlaikus tiek pilnveidots Kredītu reģistrs, lai vienotā sistēmā uzturētu Kredītu reģistra dalībniekiem nepieciešamās ziņas personu kredītspējas vērtēšanai un Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzdevumu veikšanai nepieciešamās papildu ziņas par finanšu pakalpojumiem ar kredītrisku. Tādējādi tiks nodrošināts, ka Kredītu reģistra dalībnieki ziņas sniegs vienreiz - Kredītu reģistrā -, nevis divām atsevišķām institūcijām. Pārmaiņas ziņu iesniegšanas kārtībā stāsies spēkā 2018....

Šā gada 13. janvārī stājas spēkā Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2), kura ieviesīs būtiskas izmaiņas elektronisko maksājumu jomas regulējumā. PSD2 prasības ietekmēs ne tikai visus maksājumu pakalpojumu sniedzējus - kredītiestādes, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes un krājaizdevu sabiedrības, bet arī to klientus, kuriem turpmāk būs pieejami jauni maksājumu pakalpojumu veidi - maksājuma ierosināšanas pakalpojums un konta informācijas pakalpojums. Tā kā šāda veida maksājumu pakalpojumi Latvijā līdz šim nav bijuši izplatīti, tie pieskaitāmi pie inovatīviem pakalpojumiem elektronisko maksājumu jomā. Jaunā regulējuma galvenie mērķi ir nodrošināt drošākus maksājumus, uzlabot patērētāju aizsardzību, kā arī veicināt inovāciju attīstību un konkurenci starp tradicionālajiem maksājumu jomas spēlētājiem un inovatīvajiem pakalpojumu sniedzējiem. Pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlēsies Latvijā sniegt kādu no jaunajiem minētajiem maksājumu pakalpojumiem, būs jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) licence. Šī licence dos tiesības pakalpojuma sniedzējam strādāt visā Eiropas Savienībā. Savukārt licences, kuras izsniegs uzraudzības iestādes citās ES dalībvalstīs, dos tiesības to dalībvalstu inovatīvajiem pakalpojumu sniedzējiem...

Personāla atlases uzņēmuma "WorkingDay Latvia" interneta mājaslapā veiktajā aptaujā tika noskaidrots, ka darba alga 2017. gadā ir palielinājusies vien 20% strādājošo. 46% respondentu atzina, ka alga ir palikusi nemainīga, 5% - nemainīga, bet ir nākuši klāt citi "labumi", bet, ka alga 2017. gadā ir samazinājusies, atzina 29% respondentu. Pavisam aptaujā piedalījās vairāk nekā 500 respondentu. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzē šobrīd ir pieejama informācija par iepriekšējā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, kur ir redzams, ka vidējā darba alga valstī, pret attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, ir augusi par 6.7%. Ekonomiskā izaugsme valstī paātrinās un darba tirgus ir aktīvs - Finanšu ministrija 2017. gadā prognozēja bezdarba līmeņa samazinājumu valstī līdz 8.9% un 2018. gadā 8.2%. Tikmēr Rīgā bezdarba līmenis pagājušā gada novembrī jau bija vien 4.2%, kas nozīmē, ka Rīgā ir pilnīga nodarbinātība, jo ap 4-5% skaitās dabiskais bezdarbs, kas veidojas no darbavietas maiņas vai sezonāla rakstura nodarbinātības. Tomēr darba tirgus uz pārmaiņām ekonomikā reaģē ar...

Valsts kontrole 2018. gadā turpinās palielināt lietderības un atbilstības revīziju īpatsvaru, veicot sistēmiskas pārbaudes sabiedrības labklājībai un valsts attīstībai svarīgās nozarēs. To vidū būs, piemēram, revīzija par valsts mērķdotācijas izlietojumu pašvaldībās pedagogu atlīdzībai un stipendiju piešķiršanas sistēmu, izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas darbības efektivitātes izvērtējums, gan revīzija par Latvijas kibertelpas aizsardzības efektivitāti un finansējuma efektivitāti zemessardzei. Tiks veiktas pārbaudes par Rīgas pilsētas transporta infrastruktūras rekonstrukciju un pašvaldības dotācijām biedrībām un nodibinājumiem. Pastāvīgā revidentu uzraudzībā būs valsts budžeta līdzekļu izlietojums Latvijas valsts simtgades pasākumiem ne tikai šogad, bet arī turpmākajos gados. “Valsts kontroles mērķis ir noskaidrot un ziņot sabiedrībai, vai rīcība ar valsts, pašvaldību un Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva. Lietderības revīzijas ļauj vērtēt sarežģītus un sistēmiskus jautājumus dažādās nozarēs un motivē izpildvaru pārskatīt un optimizēt stagnējošas sistēmas,” plānoto palielinājumu lietderības revīzijām skaidro valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Labklājības un veselības jomā tiks uzsākta revīzija gan veselības aprūpes sistēmas pārvaldībā,...

Inflācijas pieauguma temps uz 2017. gada beigām palēninājās, decembrī noslīdot līdz 2.2%. Savu augstāko punktu cenu kāpums sasniedza martā un aprīlī, kad inflācija turējās 3.4% līmenī. Līdz ar decembra datiem, ir noslēdzies patēriņa cenu izmaiņu posms, kas liecina, ka pērn vidējā inflācija bija 2.9%. 2018. gada perspektīvas liecina par to, ka ārējo faktoru ietekme uz inflāciju Latvijā būs ierobežota un primāri dominēs iekšējie, uzskata Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists. Ārējās vides spiediens uz inflāciju vēl kādu laiku jūtams nebūs. To vājinās joprojām darba tirgū pietiekamais brīvo resursu apjoms, kā arī tālāki ieguldījumi konkurētspējas uzlabošanā, jo īpaši eirozonā. Gada sākumā cenu līmeni nedaudz sakustinās naftas cenas kāpums. Šobrīd situācija naftas tirgū raksturojama šādi: OPEC nevēlas augstākas cenas par 60 USD, kaut tirgus virzās 70 USD virzienā politisko faktoru un spēcīgāka pieprasījuma gaidu ietekmē. Tikmēr ASV slānekļa naftas ieguve pilnā sparā dodas uz priekšu. Tomēr iespējamā kāpuma ietekme uz inflāciju būs ierobežota, jo prognozējamais...

No šīgada bankas sniegs informāciju Valsts ieņēmumu dienestam un citām valsts iestādēm arī par ieguldījumu kontiem. Valdība 4. janvārī pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta 2017.gada 28.marta noteikumos Nr.186 "Kārtība, kādā kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība un maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz informāciju kontu reģistram un kontu reģistra informācijas lietotāji saņem kontu reģistra informāciju", kas regulē kārtību, kādā notiks informācijas pieprasīšana un saņemšana no kontu reģistra. Līdz šī gada sākumam informācijas aprite starp bankām un valsts iestādēm notika par maksājumu kontiem un pieprasījuma noguldījumu kontiem, taču atbilstoši likuma “Grozījumi Kontu reģistra likumā”, kas Saeimā tika pieņemts 2017.gada 23.novembrī, un stājušies spēkā 2018.gada 1.janvārī, regulējumam, tagad paredzēts sniegt informāciju arī par ieguldījumu kontu – kredītiestādē vai maksājumu pakalpojumu sniedzējā atvērtu kontu likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” izpratnē. Likuma par IIN grozījumi, kas pieņemti Saeimā 2017.gada 22.novembrī un stājušies spēkā šāgada 1.janvārī, definē jēdzienu "ieguldījumu konts" kā atbilstoši līgumam starp ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju (kredītiestādi) un nodokļu maksātāju (konta īpašnieku)...