FINANSES

Tiks samazinātas 2. līmeņa pensiju administrēšanas izmaksas. To paredz otrdien, 3. oktobrī, valdības sēdē atbalstītais likumprojekts "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā". Šobrīd Valsts fondēto pensiju likums nosaka, ka līdzekļu pārvaldītājam maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi veido maksājuma pastāvīgā daļa, kas ir viens procents no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības gadā un maksājuma mainīgā daļa, kas ir atlīdzība fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam par ieguldījumu plāna darbības rezultātu, un tās apmērs ir atkarīgs no pensiju plāna ienesīguma. Maksimālais apmērs maksājumam par ieguldījumu plāna pārvaldi, ietverot maksājuma pastāvīgo un mainīgo daļu, rēķinot par pēdējo 12 mēnešu periodu, nepārsniedz 1,5 procentus no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības ieguldījumu plāniem, kuru ieguldījumu plānu prospektos nav paredzēti ieguldījumi komercsabiedrību akcijās, citos kapitāla vērtspapīros un tiem pielīdzināmos vērtspapīros, kā arī divus procentus no ieguldījumu plāna aktīvu vidējās vērtības citiem ieguldījumu plāniem. Līdz ar to šobrīd aktīvu un fiksēto pārvaldes ienākumu pieaugums apsteidz saistīto izmaksu pieaugumu. Tāpēc, aktīviem turpinot...

Ministru kabineta 3.oktobra sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", lai paplašinātu Altum īstenotās mājokļu garantiju programmas mērķauditoriju, sniedzot iespēju Latvijā noturēt un piesaistīt augstas kvalifikācijas speciālistus. Grozījumi likumā vēl jāpieņem Saeimai; plānots, ka tie stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī. Šobrīd Altum garantijas nekustamā īpašuma iegādei var saņemt ģimenes, kurās ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. Līdz ar izstrādātajiem grozījumiem tiek rosināts paplašināt mājokļu garantiju programmas mērķagrupu: ar personām, kuras ieguvušas profesionālo vai augstāko izglītību un kuras nepārsniedz 35 gadu vecumu, un ar personām, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens bērns, ietverot nosacījumu, ka bērns ir persona, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu. “Līdz ar mājokļu garantiju programmas paplašināšanu veicināsim mājokļu pieejamību gan ģimenēm ar bērniem, gan personām ar augstāko vai profesionālo izglītību, līdz ar to motivēsim augstas kvalifikācijas speciālistus palikt uz dzīvi Latvijā. Vienlaikus tiks uzlabota Latvijas uzņēmējdarbības vide un sekmēta jaunu...

Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē 2.oktobrī deputāti apstiprināja virkni grozījumu Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 225 "Par pašvaldības līdzekļu piešķiršanu kultūras pieminekļu saglabāšanai Rīgā". Bez procesuālo tiesību normu un nosaukumu precizējumiem, grozījumos divas galvenās lietas ir pretendentu loka paplašināšana, kuri varēs saņemt līdzfinansējumu, kā arī palielināts maksimālais līdzfinansējums ēku saglabāšanai. Savukārt maksimālais līdzfinansējums ēku saglabāšanai tiks palielināts līdz 20 000 eiro. Līdz šim maksimālais līdzfinansējums bija 14 000 eiro. Pašvaldības piešķirtā līdzfinansējuma apmēra palielināšana ēku saglabāšanas projektiem tiek veikta, balstoties uz līdzšinējo pieredzi. Tā rāda, ka, salīdzinājuma ar pašvaldības līdzfinansējuma daļu, daudzu vēsturisko ēku fasāžu atjaunošanas izmaksu apmērs bieži vien ir tik liels, ka īpašnieki neizšķiras veikt pieminekļa saglabāšanas darbus. Līdz ar to līdzfinansējuma apmēra palielināšana vienam projektam veicinās liela apjoma vēsturisko ēku atjaunošanu. Lēmums par grozījumiem stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas domes sēdē.

Atbalstu reģionālajai mobilitātei varēs saņemt arī uzsākot darba attiecības Rīgā, vienlaikus novēršot to, ka atbalsts reģionālajai mobilitātei tiek nodrošināts transporta vai īres izmaksu segšanai vienas pilsētas (Rīgas) robežās. To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos „Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem””. Grozījumu projekts ceturtdien, 28. septembrī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un šogad jāapstiprina valdībā. Plānots dotāciju darba devējam apmācībā pie darba devēja iesaistīto bezdarbnieku ikmēneša darba algai aprēķināt par pirmajiem trim un pēdējiem trim apmācību mēnešiem. Lai veicinātu aktīvāku darba vietu izveidi pasākumā, par pirmajiem trim apmācību mēnešiem dotāciju plānots palielināt līdz 200 eiro savukārt par pēdējiem - līdz 150 eiro. Tāpat noteikumu grozījumi paredz iespēju bezdarbnieku apmācību ietvaros apgūt modulārās profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas profesionālās izglītības kompetences centros. Plānots, ka profesionālās izglītības kompetences centri varēs īstenot atsevišķas apmācību komisijas apstiprinātas profesionālās...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izstrādājusi un apstiprinājusi "Ieteikumus kredītiestādēm aizdomīgu darījumu pazīmju konstatēšanai", lai veicinātu kredītiestāžu spēju konstatēt aizdomīgus darījumus, tādējādi palīdzot cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likums nosaka, ka par aizdomīgu tiek uzskatīts tāds darījums, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu. Tomēr tā kā NILLTFN likumā sniegtā aizdomīgā darījuma definīcija ir vispārīga, un citi normatīvie akti nesniedz sīkāku skaidrojumu vai konkrētas pazīmes aizdomīgu darījumu konstatēšanai, FKTK izstrādāja "Ieteikumus kredītiestādēm aizdomīgu darījumu pazīmju konstatēšanai". Šo Ieteikumu mērķis ir veicināt aizdomīgu darījumu konstatēšanu kredītiestādēs, tajos ietvertas pazīmes, kas var liecināt par aizdomīgu darījumu. Pazīmes veidotas, lai kalpotu kā praktisks rīks kredītiestādēm, veicot klientu darījumu uzraudzību. Ieteikumos apkopoti virkne aizdomīgu darījumu pazīmju. Pie tām, kas saistītas ar klienta uzvedību, pieskaitītas,...

Ministru kabineta 26. septembra sēdē apstiprināti grozījumi ES fondu atbalsta programmā, kuras ietvaros komersanti un atbilstošas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības var saņemt Altum īstermiņa eksporta kredīta garantijas. Grozījumu mērķis ir atvieglot garantiju sniegšanu, paplašināt potenciālo garantiju saņēmēju loku un pagarināt atbalsta programmas darbības termiņu. Ar šiem grozījumiem no atbalsta programmas nosacījumiem tiek dzēstas prasības attiecībā uz eksportēto preču un pakalpojumu izcelsmi. Šobrīd noteikts, ka precei, par kuru eksporta darījumiem Altum piešķir eksporta kredītu garantiju, jābūt ražotai Latvijā, vai, ja tās ražošanā ir iesaistītas vairākas valstis, Latvijā jābūt veiktai pēdējai būtiskākajai, ekonomiski pamatotai apstrādei vai pārstrādei, savukārt pakalpojumu sniegšanai jāizmanto Latvijas komersantu darba spēku vai aktīvus. Minētās prasības ierobežo Latvijas eksportējošus uzņēmumus saņemt īstermiņa eksporta kredītu garantijas un nelabvēlīgi ietekmē Latvijas eksportētāju konkurētspējas priekšrocības, turklāt minētās normas atsevišķos gadījumos ir arī administratīvi sarežģīti piemērot. Tāpēc Ekonomikas ministrija rosināja dzēst prasību attiecībā uz eksportēto preču un pakalpojumu izcelsmi, taču saglabāt prasību par to, ka...

Ministru kabinets otrdien, 26. septembrī, atbalstīja Ekonomikas ministrijas rosinātos grozījumus valsts atbalsta programmā, kuras ietvaros sīkie (mikro), mazie un vidējie saimnieciskās darbības veicēji un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības var saņemt Altum aizdevumu. Līdz ar grozījumiem programmā, turpmāk Altum piedāvās jaunus aizdevumus energoefektivitātei, kurus varēs saņemt arī energoefektivitātes pakalpojuma sniedzēji jeb ESKO kompānijas, kā arī nelauksaimnieku uzņēmumi. Reinis Bērziņš, ALTUM valdes priekšsēdētājs: “Līdz ar programmas noteikumu izmaiņām tiek pavērta iespēja plašākai ESKO kompāniju attīstībai Latvijā, tādējādi straujāk veicinot uzņēmumu energoefektivitāti. ESKO koncepts ir populārs visā Eiropā, arī Latvijā ir sekmīgi īstenoti šo kompāniju projekti. Pateicoties grozījumiem esošajā valsts atbalsta programmā tiks veicināta ESKO kompāniju attīstība Latvijā, tās varēs kāpināt savus darbības apjomus un uzņemties lielākus projektus, kā rezultātā vairāk uzņēmumu kļūs energoefektīvāki. Tāpat aizdevumus uzņēmumu energoefektivitātei varēs saņemt arī nelauksaimnieku uzņēmumi. Piemēram, lai iegādātos jaunas, enerģiju taupošas ražošanas iekārtas, apgaismojuma atjaunošanai, siltumapgādes risinājumiem un kondicionēšanas sistēmām. Ir aprēķināts, ka veicot investīcijas modernākās iekārtās,...

Fiskālās disciplīnas padome ir nobažījusies, ka valdība jau trešo reizi trīs nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu. Ministru kabineta 19. septembra sēdē tika izskatīti darba kārtības punkti, kuri paredz grozījumus apropriācijā apakšprogrammai "Iemaksas Eiropas Kopienas budžetā" un "Valsts parāda vadība" 2017. gadā, tās attiecīgi samazinot par 4 010 609 eiro un 96 216 eiro. Padome iebilst pret lēmumu pārdalīt ietaupītos līdzekļus, jo šāda rīcība samazina maksimāli pieļaujamos valsts budžeta izdevumus 2017. gadam par 4 106 825 eiro. Padome uzskata, ka lēmums par finansējuma pārdali, samazinot izdevumus iemaksām Eiropas kopienas budžetā un valsts parāda vadības programmā 2017. gadā, rada neatbilstību ar Fiskālās disciplīnas likumu. Lai novērstu neatbilstību, Padome rekomendē Ministru kabinetam izstrādāt pasākumus, kuri pilnībā kompensētu lēmumu piešķirt papildu 4 106 825 eiro. Vienlaikus Padome norāda, ka neatbilstības, kas izveidojās, pārdalot līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas "Iemaksas Eiropas Kopienas budžetā" uz Satiksmes ministrijas apakšprogrammām, un pārdalot līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas "Iemaksas...

Septembrī 20 000 mazo un vidējo uzņēmumu elektroniski saņēma sava uzņēmuma kredītreitinga atskaites. Izanalizējot vairāk nekā 60 000 mazo un vidējo uzņēmumu kredītreitingu, redzams, ka 25% no uzņēmumiem atrodas riska zonā, norāda AS “Kredītinformācijas Birojs”. Tas nozīmē, ka katrs ceturtais mazais vai vidējais uzņēmums, kurš veic uzņēmējdarbību - ir ar lielu potenciālu kavēt vai nenomaksāt tam izstādīto pēcapmaksas rēķinu”, norāda AS “Kredītinformācijas Birojs” komercdirektors Intars Miķelsons. Iniciatīvas mērķis - iepazīstināt biznesa vadītājus ar informāciju, kāda par uzņēmumu pieejama citiem tirgus dalībniekiem un no kuras atkarīga ne tikai uzņēmuma reputācija, bet arī kreditēšanas iespējas un nosacījumi. Kā uzsver Jānis Endziņš, Tirdzniecības un Rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs: “Diemžēl ir samērā liels īpatsvars Latvijas uzņēmumu, kuri joprojām nepilda savas saistības, un šajā situācijā mums ir šie ‘mājas darbi’ jāizdara, lai mēs paši kā bizness attīrītos un viens no ceļiem ir absolūta caurspīdība, publiski pieejama informācija kā uzņēmums izskatās attiecībā no dažādiem riska viedokļiem.” Uzņēmuma...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Pierīgas reģionālajām uzņēmēju biedrībām 19. septembrī rīkoja konferenci par LIAA realizēto tehnoloģiju pārneses un inovāciju vaučeru programmu. Konferencē piedalījās 12 Pierīgas novadu uzņēmēju biedrību vadītāji un šo novadu uzņēmēji, pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta speciālisti un augstskolu pārstāvji. Inovāciju vaučeru programma ir atbalsts mazajiem un vidējiem komersantiem jaunu produktu un tehnoloģiju attīstībai, kā arī sadarbības nodrošināšanai ar zinātniekiem un pētnieku grupām jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādē. "Šī ir ļoti nozīmīga programma tiem uzņēmējiem, kas vēlas savu uzņēmumu redzēt konkurētspējīgu gan vietējā, bet jo īpaši eksporta tirgū," saka konferences moderators, Salaspils Uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs Miks Balodis, uzsverot, ka novados vissvarīgākā uzņēmējdarbības forma ir tieši nelielie uzņēmumi - tie, kuri ietilpst mazo un vidējo kategorijā: "Atbalsts jauna produkta izstrādē, pētījumā vai prototipa izgatavošanā ir īpaši nozīmīgs, jo tas prasa lielus paša uzņēmuma ieguldījumus, bet tādu finanšu resursu bieži mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vienkārši nav, kas veido zināmā...

Septembrī un oktobrī Ekonomikas ministrija, Attīstītības finanšu institūcija Altum un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra organizē 5 forumus "Valsts Atbalsta bizensu". Detalizētas prezentācijas par atbalsta programmām sniegs Attīstības finanšu institūcija Altum, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Foruma trešajā daļā norisināsies tīklošanās - vismaz 20 stendos būs pieejamas individuālas konsultācijas par valsts atbalsta un biznesa attīstības jautājumiem. Aktuālie pasākumi: 20. septembrī Rīgā notiks forums "Valsts atbalsta biznesu". Piesakieshttps://www.altum.lv/lv/notikumi/forums-valsts-atbalsta-biznesu 27. septembrī Liepājā notiks forums "Valsts atbalsta biznesu". Piesakies https://www.altum.lv/lv/notikumi/forums-valsts-atbalsta-biznesu-liepaja 4. oktobrī Rēzeknē notiks forums "Valsts atbalsta biznesu". Piesakies https://www.altum.lv/lv/notikumi/forums-valsts-atbalsta-biznesu-rezekne 5. oktobrī Rīgā Ekonomikas ministrija aicina uz konferenci "Energoefektivitātes finansēšana nākotnē" ("Financing the Future of Energy Efficiency").http://www.bdforum.org/financing-the-future-of-energy/ 11. oktobrī Valmierā notiks forums "Valsts atbalsta biznesu". Piesakies https://www.altum.lv/lv/notikumi/forums-valsts-atbalsta-biznesu-valmiera 17.oktobrī Jelgavā notiks forums "Valsts atbalsta biznesu". Piesakies https://www.altum.lv/lv/notikumi/forums-valsts-atbalsta-biznesu-jelgava Ekonomikas ministrs, Ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens: “Valdības rīcības plānā par vienu no prioritārajiem rīcības virzieniem ekonomikas transformācijai ir noteikta inovācija....

2016.gada 13.decembrī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.772 “Kredīta starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrācijas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr.772) ar mērķi nodrošināt patērētājiem papildu aizsardzību hipotekārās kreditēšanas jomā. Piemēram, dot patērētājiem iespēju noskaidrot, vai attiecīgais kredīta starpnieks vai kredīta starpnieka pārstāvis atbilst noteiktām kvalitātes prasībām, kā arī vai tas ir tiesīgs nodarboties ar kredīta starpniecības pakalpojumiem. Noteikumi Nr.772 kontekstā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pārejas noteikumu 32.punktu paredz, ka no 2017.gada 1.marta visiem kredīta starpniekiem un kredīta starpnieku pārstāvjiem, kuri piedāvā patērētājam kredītu, kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku vai kura mērķis ir iegūt vai saglabāt tiesības uz nekustamo īpašumu, ir jābūt reģistrētiem Kredītu starpnieku un kredīta starpnieku pārstāvju reģistrā (turpmāk – Reģistrs). Reģistru uztur Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) un tajā ietvertā informācija ir publiski, elektroniskā veidā un bez maksas pieejama PTAC mājaslapā. Līdz ar to pēc 2017.gada 1.marta kredīta starpnieka un kredīta starpnieka pārstāvja pakalpojumus patērētājam...

Līdz šī gada 22.septembrim darba devēji Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs var iesniegt pieteikumus Eiropas Savienības fondu (ESF) projekta "Jauniešu garantijas" pasākuma "Pirmā darba pieredze jaunietim" īstenošanai un nodarbināt savā uzņēmumā jauniešus bezdarbniekus ar profesionālo vai augstāko izglītību. Pirmo pusgadu NVA ik mēnesi darba devējam maksā dotāciju 200 eiro apmērā nodarbinātā jaunieša algai (jaunietim ar invaliditāti - 300 eiro). Darba devējam ir jānodrošina arī līdzmaksājums jaunieša algai, jo tā nevar būt mazāka par valstī noteikto minimālo algu. NVA ik mēnesi dotē arī algu jauniešu darba vadītājam - 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās algas. Nepieciešamības gadījumos NVA piešķir vienreizēju dotāciju (līdz 50 eiro) individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, uzsākot darbu, kā arī apmaksā jauniešu veselības pārbaudes. Tāpat NVA apmaksā izdevumus, kas saistīti ar darba vietas pielāgošanu jaunietim ar invaliditāti, - līdz 711 eiro. ESF projekta "Jauniešu garantijas” pasākumā "Pirmā darba pieredze jaunietim" tiek iesaistīti NVA reģistrētie jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuriem...

Valsts sekretāru sanāksmē 7. septembrī starpministriju saskaņošanai izsludināts Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts “Kopfinansējuma pakalpojumu likums”, kura mērķis ir attīstīt finanšu un kapitāla tirgū savstarpējo aizdevumu pakalpojumus. Paredzēts, ka likumprojektā ietvertais darbības modelis aizstās pašreizējo praksi, kādu piekopj komersanti, kuri sevi definējuši, kā kopfinansējuma platformas. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, mūsdienās līdz ar finanšu tehnoloģiju straujās attīstības radītajām iespējām, strauji pieaug alternatīvo finanšu pakalpojumu klāsts. Finanšu tirgi kā mehānisms saved kopā tos, kam ir līdzekļi, ar tiem, kuriem tie ir nepieciešami, pastāvīgi attīstās. Pašreizējā brīdī, kad depozītu likmes bankās ir sasniegušas vēsturiski zemu līmeni, savukārt banku kredītpolitika ir izteikti konservatīva, gan potenciālajiem ieguldītājiem, gan kredītņēmējiem ir papildu motivācija meklēt citus risinājumus ārpus banku sektora un arvien vairāk tiek pavērtas iespējas finanšu inovācijām. Viena no šādām finanšu inovācijām Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) ir kopfinansējuma pakalpojumi jeb kolektīvās finansēšanas platformas, kuras aktīvi savu darbību izvērš arī Latvijā. Likumprojekts paredz regulēt tikai tiesiskās attiecības, kas izriet...

Šā gada pirmajā pusgadā valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 9% jeb 248.3 miljoniem eiro, un jūnija beigās jau nedaudz pārsniedza trīs mljrdus eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. (FKTK) Pirmajā pusgadā gan Eiropas, gan ASV, kā arī pasaules akciju tirgū bija vērojams pozitīvs investoru noskaņojums un pieaugums, ko lielā mērā ietekmēja Francijas prezidenta balsojuma rezultāts. Eiropas akciju indekss STOXX Europe 600 pusgada laikā pieauga par 5%, ASV akciju tirgus indekss S&P 500 par 8.2%, savukārt pasaules akciju indekss MXWD Index par 10.3%. Tas atspoguļojās ieguldījumu plānu darbības rezultātos, un gada pirmajā pusgadā labāki rezultāti bija aktīvajiem plāniem un sabalansētajiem plāniem. Visi aktīvie un sabalansētie plāni pirmo pusgadu noslēdza ar pozitīvu ienesīgumu (aktīvajiem plāniem tas bija robežās no 1.4% līdz 7.6%, savukārt sabalansētajiem no 0.5% līdz 5%). Zemo procentu likmju vidē konservatīvo plānu pelnītspēja saglabājās ierobežota un to ienesīgums bija no -0.7%...