FINANSES

Šā gada 3.janvārī stājas spēkā finanšu instrumentu jomai saistoši jauni noteikumi, ko paredz (pirmā līmeņa ES normatīvie akti) - Finanšu instrumentu tirgus direktīva 2014/65/EU (MiFID II) un Finanšu instrumentu tirgus regula Nr. 600/2014 (MiFIR). Jauno tiesību aktu galvenais mērķis ir stiprināt to klientu aizsardzību, kuri iegulda līdzekļus vērtspapīros un citos finanšu instrumentos, kā arī padarīt ES finanšu tirgu stabilāku un pārredzamāku, samazināt sistēmiskos riskus, nodrošināt finanšu tirgu efektivitāti un samazināt to dalībnieku izmaksas. * Finanšu produkti tiks tirgoti regulētās tirdzniecības vietās. Jaunais regulējums sekmēs pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un piekļuvi tirdzniecības vietām, lai novērstu finanšu tirgu strukturālās nepilnības. Ievērojami mainīsies darījumu pārredzamība un uzraudzības iestāžu pilnvaras ierobežot tirdzniecību, tādējādi veicinot finanšu tirgus stabilitāti. Finanšu instrumentu tirgū parādīsies jaunas tirdzniecības vietas - Organizētas tirdzniecības sistēmas (OTS), lai pēc iespējas aptvertu neregulētus darījumus. OTS pastāvēs līdztekus esošajām tirdzniecības platformām, piemēram, regulētiem tirgiem. Šobrīd Latvijā darbojas tikai regulētais tirgus (birža) Nasdaq Riga un Nasdaq First North,...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt darba devēju pieteikumus vajadzīgo darbinieku apmācībai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Atbalsts bezdarbnieku izglītībai" pasākumā "Apmācība pie darba devēja". Tā ir bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas ilgst 6 mēnešus: darba devējs pats sagatavo sev vajadzīgo speciālistu, saņemot no NVA dotāciju. Praktiskā apmācība ietver profesionālās kompetences apgūšanu, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Praktisko apmācību neorganizē nekvalificētos un mazkvalificētos darbos. Pasākuma "Apmācība pie darba devēja" īstenošanai var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, kā arī biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes un izglītības iestādes. Pieteikumus vajadzīgā darbinieka praktiskai apmācīšanai darba devējiem savā NVA filiālē jāiesniedz līdz šī gada 16. janvārim. Darba devējam ir jāpiedāvā no jauna izveidota darba vieta, vai darba vietai jābūt vakantai vismaz četrus mēnešus pirms praktiskās apmācības uzsākšanas. Pēc praktiskās apmācības pabeigšanas bezdarbniekam vismaz trīs mēnešus jāturpina darbs pie tā paša darba devēja. Kā darba devēji var pieteikties? 1.solis: Jāaizpilda...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir sagatavojusi operatīvo informāciju par Latvijas banku darbības rezultātiem 2017. gada novembrī. Banku sektors kopumā 2017. gada vienpadsmit mēnešos darbojās ar peļņu 237 miljonu eiro apmērā. Šajā periodā ar peļņu darbojās 11 Latvijas bankas un četras (no kopumā piecām) ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos ~93%). Banku sektora kopējais nebanku noguldījumu apmērs novembrī būtiski nemainījās, saglabājoties 20.1 miljardu eiro apmērā. Nedaudz pieauga iekšzemes klientu noguldījumi, t.sk. finanšu institūciju (par 9% jeb 62.4 miljoniem eiro) un mājsaimniecību (par 1% jeb 62 miljoniem eiro), savukārt valdības noguldījumi saruka (par 9% jeb 181 miljonu eiro). Nedaudz samazinājās arī ārvalstu klientu noguldījumu atlikums (par 0.2% jeb 18 miljoniem eiro). Iekšzemes uzņēmumu kredītportfelis novembra laikā pieauga par 0.7% jeb 47.4 miljoniem eiro, tomēr banku sektora kredītportfeļa kopējais atlikums samazinājās (par 0.5% jeb 77.5 miljoniem eiro), jo saruka gan ārvalstu klientu, gan iekšzemes mājsaimniecību kredītportfelis (attiecīgi par 5%...

Pēc 10 mēnešu ilgām diskusijām Eiropas Parlaments ir vienojies ar dalībvalstīm par pret-naudas "atmazgāšanas" likuma pastiprināšanu un patieso labuma guvēju reģistra pilnveidošanu, apgrūtinot darbību tām personām, kas ļaunprātīgi un apzināti apzog sabiedrību, izmantojot ārzonas jeb ofšorus, informē Eiropas parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš. Likumprojekts papildina esošo likumdošanu pret-naudas "atmazgāšanas" jomā, ierobežojot anonimitāti, kuru sniedz virtuālā nauda un anonīmās maksājumu kartes. Vienošanās par likumprojekta gala tekstu paredz iekļaut patieso labuma guvēju reģistrā arī trastu un tamlīdzīgu nodibinājumu īpašniekus. Pēc plašām diskusijām dalībvalstis piekāpās Parlamenta pozīcijai padarīt patieso labuma guvēju reģistru publiski pieejamu. Tāpat likumprojekts paredz izveidot banku konta un seifu īpašnieku reģistru. Atbilstoši ES likumdošanas kārtībai, panāktās vienošanās par likumprojekta tekstu ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Padomei. Kā zināms, š. g. martā tika uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes sarunu procedūra par likumprojektu, kas paredz papildināt esošo likumdošanu, lai ierobežotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tostarp to izmantošanu terorisma finansēšanai. Likums ir daļa no plašākiem centieniem...

Ikviens nodokļos samaksātais eiro ir nozīmīgs, lai valsts nodrošinātu būtiskākās funkcijas saviem iedzīvotājiem, tomēr, runājot par godprātīgu nodokļu nomaksu, bieži vien iedzīvotājiem trūkst izpratnes, kur tiek novirzīti nodokļos samaksātie finanšu līdzekļi, norāda Finanšu ministrija. Par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018. gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 milj. eiro, līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro 10 centi tiek paredzēti veselības nozarei. Finanšu ministrija ir izveidojusi infografiku, kurā uzskatāmi redzams, kur nonāk katrs cents no viena nodokļos samaksātā eiro. Budžeta prioritātēm - sabiedriskajai kārtībai un drošībai tiek novirzīti - 5,5 centi, kas kopumā nozarei ir 6,4% jeb 574,8 milj. eiro, bet valsts aizsardzībai – 5,7 centi, kopumā nozarei veidojot 6,4% jeb 571,2 milj. eiro budžeta līdzekļu. Savukārt no viena nodokļos samaksātā eiro lielākā daļa jeb 37,2 centi tiek...

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) sācis darbu un plāno līdz 2022. gadam pilnībā ieviest fundamentāli jaunu maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu (turpmāk - MAIS). Tā nodrošinās mūsdienīgu, ātru un uzņēmējiem viegli saprotamu budžetā veicamo maksājumu administrēšanu. Pašreizējā sistēma ir novecojusi gan tehniski, gan morāli, un sāk kļūt traucējoša uzņēmējdarbībai. Jaunajā sistēmā būs ietvertas visas nepieciešamās funkcijas, lai augstā kvalitātē varētu apstrādāt lielu datu apjomu. Līdz ar MAIS ieviešanu būs iespējams realizēt valsts budžeta ieņēmumu uzskaiti atbilstoši uzkrāšanas principam, ieviest vienoto nodokļu kontu, maksimāli automatizēt VID iekšējos administrēšanas procesus un ieviest caurskatāmu, sabiedrībai saprotamu nodokļu nomaksas administrēšanu. Veiksmīgi īstenojot iepirkuma procedūru, 2017. gada 24.novembrī VID noslēdza līgumu par MAIS izstrādi ar A/S Exigen Services Latvia, kura uzdevums turpmāko piecu gadu laikā būs nodrošināt modernas un visām nodokļu administrēšanas prasībām atbilstošas informācijas sistēmas izstrādi. Ar MAIS izstrādātāju atrunātā kopējā līguma summa tiešas izmaksas valsts budžetam nerada. Par katru līguma ietvaros paredzēto darbu pie līguma...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 22. novembra sēdē ir apstiprinājusi "Kontu maiņas pakalpojuma sniegšanas kārtības noteikumus", lai sniegtu patērētājiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem informāciju par kontu maiņas pakalpojuma sniegšanas kārtību un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Noteikumi būs piemērojami gadījumos, kad patērētājs vēlas veikt kontu maiņu, kuras ietvaros viens (nododošais) maksājumu pakalpojuma sniedzējs nodod konta maiņai nepieciešamo informāciju citam (saņemošajam) maksājumu pakalpojumu sniedzējam, ja tie abi sniedz maksājumu pakalpojumus Latvijā. Noteikumos ir ietverta konta maiņas pakalpojuma sniegšanas kārtība, tai skaitā, kontu maiņas pieprasījuma saturs un forma. Šie noteikumi stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī.

Ministru kabinets 28.novembrī atbalstīja Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu "Par Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 3., 28., 29., 30. un 31. punktā paredzēto noteikumu īstenošanas gaitu un rezultātiem", kurā sniegta informācija par izsniegto termiņuzturēšanās atļauju dinamiku pēdējos 7 gados. Ziņojumā secināts, ka investīciju programma pozitīvu efektu deva krīzes laikā, kad ļāva mazināt ārvalstu kapitāla cikliskās svārstības. Savukārt ekonomiskajai situācijai stabilizējoties, kā arī programmas nosacījumiem kļūstot stingrākiem, šī instrumenta nozīme ārvalstu kapitāla piesaistē ir mazinājusies. Ziņojums ietver detalizētu informāciju par katru termiņuzturēšanās atļauju (TUA) saņemšanas veidu, kas ir ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā, investīcijas nekustamajos īpašumos, finanšu investīcijas kredītiestādē un valsts vērtspapīru iegāde. Ziņojumā analizēta ar TUA saistīto ārvalstu investīciju loma kopējās ārvalstu investīcijās, kā arī atspoguļots ārvalstu investoru sadalījums pēc valstiskās piederības un norādīts ar TUA saņēmējiem saistīto uzņēmumu nomaksāto nodokļu apmērs. Saistībā ar attiecīgajām Imigrācijas likuma normām valsts budžets tiešā veidā no nodevām ir ieguvis 29 milj. euro, bet uzņēmumi, kuru darbība ir bijusi...

Otrdien, 2017. gada 21. novembrī, zibmaksājumu infrastruktūra tiek ieviesta Eiropas mērogā, darbību sākot Eiropas banku dibinātā uzņēmuma EBA Clearing ātro maksājumu sistēmai RT1. Eiropas līmeņa risinājums ir saslēgts ar Latvijas Bankas Latvijā 2017. augustā ieviesto zibmaksājumu infrastruktūru. Tādējādi no otrdienas iespējami zibmaksājumi starp AS "Citadele banka" klientiem un to Eiropas banku klientiem, kuras pievienojušās minētajai RT1 sistēmai (t.sk. "ABN AMRO", "Bankia", "Erste", "Intesa Sanpaolo", "Raiffeisen", "SEB", "Unicredit" banku grupas). "Šis ir liels solis uz priekšu, ieviešot zibmaksājumus visā Eiropā. Tā ir būtiska inovācija, jo līdz šim naudas pārskaitījumiem starp dažādām eiro zonas valstīm bija nepieciešams diezgan ilgs laiks, turklāt nebija iespējams tos veikt brīvdienās un svētku dienās. Tagad maksājums, piemēram, starp Vāciju un Latviju, varēs notikt dažu sekunžu laikā," uzsver Latvijas Bankas valdes loceklis Harijs Ozols. "Zibmaksājumi tiek iedarbināti visā Eiropā, un pakāpeniski tie kļūst iespējami arī starp divu nozīmīgu Latvijas komercbanku - AS "Citadele banka" un AS "SEB banka" (kura ar...

Saeima 16.novembrī otrreizējā caurlūkošanā pieņēma grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas nosaka valsts pārvaldē strādājošo darba samaksas publiskošanas kārtību. Izmaiņas likumā noteic, ka informāciju par darba samaksu, kas izmaksāta iestādes amatpersonām un darbiniekiem, publisko Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajā kārtībā. To, cik plaša informācija no nākamā gada 1.janvāra tiks publiskota, noteikts Ministru kabinets. Iepriekš atbildīgās komisijas deputāti, iepazīstoties ar citu Eiropas valstu pieredzi atalgojuma publiskošanā, secināja, ka nekur citur publiski nav pieejama tik plaša informācija par darbinieku darba samaksu kā Latvijā. Tādējādi komisija lēma aicināt Ministru kabinetu apsvērt iespēju valsts pārvaldē strādājošo atalgojumu publiskot vienu reizi gadā, norādot personas vārdu un uzvārdu, tāpat, kā tas tiek darīts par valsts amatpersonām. Tāpat komisija aicināja noteikt, ka jebkura persona datus par interesējošo darbinieku var iegūt, attiecīgajā iestādē iesniedzot pamatotu iesniegumu, un tos izmantot, ievērojot personas datu aizsardzības nosacījumu. Eiropas Parlamentārās pētniecības un dokumentācijas centra sniegtā informācija liecina, ka...

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apstiprinājusi jaunus ieteikumus (vadlīnijas) sankciju un tiesisko pienākumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) normatīvo aktu pārkāpumiem noteikšanai finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem un par pārkāpumu atbildīgajām fiziskajām personām. Vadlīnijās noteikts, kas uzskatāmi par būtiskiem pārkāpumiem klientu un to darījumu risku pārvaldībā. Proti, pārkāpums ir uzskatāms par būtisku, ja pastāv viens no šādiem gadījumiem: 1 ) pārbaudē konstatēti vismaz trīs no Ieteikumu 1. pielikumā minētajiem pārkāpumu tipiem*, un tie ir attiecināmi uz veiktajiem darījumiem, kuru kopsumma pārsniedz 700 000 euro; 2) pārbaudē konstatēti ne vairāk kā divi no Ieteikumu 1. pielikumā minētajiem pārkāpumu tipiem, kas piemīt vairāk nekā 15% no pārbaudei pakļautajiem klientiem katrā pārkāpumu tipā, un tie ir attiecināmi uz veiktajiem darījumiem, kuru kopsumma pārsniedz 700 000 euro; kā arī, ja pārbaudē konstatēts vismaz viens no tālāk minētajiem pārkāpumiem neatkarīgi no tā apmēra, skaita vai darījumu kopsummas: finanšu un kapitāla...

Saeimas deputāts Rihards Kols iesniedzis priekšlikumu grozījumiem Darba likumā, kas paredzētu noteikt pienākumu darba devējiem darba sludinājumos norādīt paredzētās attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai stundas tarifa likmes paredzēto samaksas amplitūdu. Šo priekšlikumu Rihards Kols iesniedz jau otro reizi - pērn Saeima tos neatbalstīja. Prakse iekļaut atalgojuma amplitūdu vai precīzu mēnešalgas vai gada algas apmēru tiek plaši izmantota citviet pasaulē - piemēram, Lielbritānijā atalgojums norādīts aptuveni 75% no visiem darba sludinājumiem. Kā liecina darba portāla "CV Market" nesen veiktā aptauja, lielākā daļa - 77% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka algas norādīšanai darba sludinājumos būtu jābūt obligātai. Turklāt, kā liecina "SMART Recruit Online" pētījums - samaksas norādīšana palīdz piesaistīt vairāk kandidātu, jo uz sludinājumiem, kuros iekļauts algas apmēra diapozons, atsaucas par 30% vairāk darba meklētāju. Savukārt, kā minēts pētījumā, darba samaksas nenorādīšana bieži vien radot iespaidu, ka uzņēmuma personāldaļa nemaz precīzi nezina, cik šādiem darbiniekiem būtu jāpelna, un...

Attīstības finanšu institūcijas ALTUM publiskajā iepirkumā atlasīti trīs fondu pārvaldnieki - BuildIt Latvia, Akcelerācijas fonds sadarbībā ar Lattelecom un Accelerace un Komercializācijas reaktora fonds. Ikviens inovatīvas agrīnas stadijas biznesa idejas īpašnieks aicināts pieteikties akcelerācijas fondiem, lai saņemtu nepieciešamo paātrinājumu biznesa idejas veiksmīgai komercializēšanai. Katram fondam ALTUM piešķirs Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu piecu miljonu eiro apmērā no kopējā 15 miljonu eiro finansējuma. Juris Vaskāns, ALTUM valdes loceklis: "Šis ir brīdis, kad jauno un daudzsološo ideju īpašnieki var doties pie akcelerācijas fondiem un pretendēt uz akcelerācijas pakalpojumu saņemšanu. Tādējādi, ir laiks aktīvi strādāt pie idejām un gatavoties to prezentēšanai akcelerācijas fondiem. Plānojam, ka akcelerācijas un investīciju atbalstu fondu darbības laikā saņems aptuveni 120 perspektīvas idejas. Akcelerācijas būtība ir palīdzēt atsperties daudzsološām augstas pievienotās vērtības idejām. Turklāt, akcelerācijas fondi aizpildīs līdz šim iztrūkstošo posmu - valsts atbalstu ideju komercializēšanas stadijā. Jaunie fondi ir fokusēti tieši uz šo etapu, turklāt tieši inovāciju un tehnoloģiski...

Latvijas Bankas padome, īstenojot sagatavošanās darbus zibmaksājumu ieviešanai visas Eiropas mērogā, veikusi grozījumus vairākos tiesību aktos. Latvijas Bankas padome grozīja 2010.gada 9.septembra kārtību Nr. 183/3 "Dalības kārtība Latvijas Bankas elektroniskajā klīringa sistēmā (EKS)" un 2010.gada 4.novembra kārtību Nr. 186/4 "Dalības kārtība sistēmā TARGET2-Latvija", lai ar 2017.gada 21.novembri nodrošinātu zibmaksājumu veikšanu starp Latvijas Bankas EKS sistēmu un EBA Clearing sistēmu RT1. Kopš augusta Latvijas Bankas EKS sistēma nodrošina Latvijas kredītiestādēm iespēju piedāvāt saviem klientiem ātros maksājumus jeb zibmaksājumus. Kā pirmā Latvijas Bankas zibmaksājumu sistēmai pieslēgusies AS "Citadele banka". Zibmaksājumi ir naudas pārskaitījumi 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, 365 dienas gadā, ieskaitot svētku dienas, izpildot banku klientu maksājumus dažu sekunžu laikā un dodot iespēju saņemto naudu uzreiz izmantot tālāk. Līdz šim maksājumi starp bankām Eiropā bija iespējami tikai darbadienās un naudas pārskaitījums prasīja vairākas stundas. Ar 2017.gada 21.novembri darbību sāk Eiropas banku dibinātā uzņēmuma EBA Clearing ātro maksājumu sistēma RT1, un ar šo...

Izveidojot jaunu iniciatīvu portālā ManaBalss.lv, INDEXO dibinātāji aicina parakstīties par mantojamu 2. pensiju līmeņa kapitālu. Iniciatīva ir nepieciešama, jo mantojams pensijas uzkrājums dos katram Latvijas iedzīvotājam pārliecību – šī ir mana nauda un par to ir vērts rūpēties. Toms Kreicbergs, INDEXO izpilddirektors: “Gandrīz katru dienu cilvēki mums saka – 2. pensiju līmeņa naudu īsti neuzskatu par savu, jo to nevar mantot. Tas daļēji skaidro faktu, ka Latvijas pensiju plāni ir dārgākie Eiropā. Jo mazāk klienti interesējas par savu naudu, jo mazāka ir pārvaldītāju motivācija konkurēt. Situācija ir jāmaina. Gaidījām, ka mantojamība tiks iekļauta Valsts fondēto pensiju likuma grozījumos, kurus pašreiz apspriež Saeima. Tā kā tas nav noticis, aicinām sabiedrību paust savu viedokli ar portāla ManaBalss palīdzību.” Paredzams, ka 2. pensiju līmeņa kapitāla mantojamība samazinātu valsts pensiju speciālā budžeta ieņēmumus par kādiem 6 – 7 milj. EUR gadā. Salīdzinājumam 2. pensiju līmeņa pārvaldīšanas izmaksas 2016. gadā vien sastādīja 40 milj. EUR. Kad iniciatīvu...