FINANSES

Otrdien, 1.septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīti Finanšu ministrijas rosinātie grozījumi Azartspēļu un izložu likumā. Grozījumi paredz izveidot vienotu azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmu, ar 2019.gada 1.janvāri saslēdzot visus Latvijā ekspluatētos azartspēļu automātus vienotā tīklā. Grozījumi paredz, ka ar 2019.gada 1.janvāri drīkstēs ekspluatēt tikai tādus azartspēļu automātus, kuri būs saslēgti tīklā - Vienotās azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmā. Tas nodrošinās iespēju operatīvi sekot līdzi azartspēļu automātu tehniskajai un programmnodrošinājuma atbilstībai, kā arī skaitītāju rādījumiem, faktiskajai naudas plūsmai un azartspēļu organizētāja ieņēmumiem. Jaunās sistēmas centrālās datu bāzes turētājs būs Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija. Jaunā sistēma pastiprinās azartspēļu spēlētāju interešu aizsardzību un spēles drošumu, pilnveidos azartspēļu automātu darbības uzraudzību un ieņēmumu plūsmas pārskatāmību. Tā nodrošinās arī ar azartspēļu jomu saistīto risku mazināšanu - noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un citas nelikumīgas darbības. Tāpat grozījumi paredz pašreiz spēkā esošā Azartspēļu un izložu likuma normas par ierobežojumiem azartspēļu organizētājiem un...

Lai veicinātu valsts kopējai ekonomiskai un tautsaimniecības izaugsmei tik būtisko uzņēmējdarbības attīstību reģionos, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir uzsākusi darbu pie valsts atbalsta programmu izstrādes. To ieviešanas sākumu šī gada laikā ar nepacietību gaida vairums Latvijas pašvaldību. Atbalsta programmu galvenais mērķis ir uzlabot bijušo rūpniecisko un degradēto, kā arī citu ārpus Rīgas esošo teritoriju atbilstību saimnieciskās darbības veikšanai, informē Finanšu ministrijas Komercdarbības atbalsta kontroles departamenta direktore Dace Berkolde. Programmu ietvaros plānots veikt ieguldījumus uzņēmējdarbībai nepieciešamo teritoriju, pievedceļu un inženierkomunikāciju atzaru sakārtošanā, kā arī komersantiem un investoriem nepieciešamajā infrastruktūrā. Tādējādi tiktu veicināta uzņēmējdarbības attīstība, kas ir nepieciešama komersantiem darbības uzsākšanai vai paplašināšanai. Tāpat tiktu palielinātas nodarbinātības iespējas iedzīvotājiem Latvijas reģionos, un nodrošināta šo teritoriju salīdzinošo priekšrocību veiksmīgāka izmantošana ekonomiskās aktivitātes sekmēšanā. Pašvaldības šajās programmās ir plānotas kā projekta iesniedzēji un finansējuma saņēmēji. D. Berkolde, uzsver, ka, ņemot vērā, ka pašvaldība, ja tā iesaistās saimniecisko aktivitāšu veikšanā, faktiski ir uzskatāma par...

Žurnāls Kapitāls publiskojis ikgadējo Latvijas pelnītāju, zaudētāju un dividenžu saņēmēju TOP 100, ko veidojis žurnālists Lato Lapsa sadarbībā ar informācijas sistēmu Lursoft. Sarakstu "spice": 30,09 miljonus eiro liela peļņas daļa vairāku uzņēmumu kopējam īpašniekam 22 gadus vecajam Mārcim Martinsonam. 18,66 miljonus eiro lielas dividendes, kas izmaksātas ABLV Bank lielākajam akcionāram Oļegam Fiļam. 10,91 miljonu eiro lieli zaudējumi, ko Evai Martinsonei nesusi viņai piederošā Ventspils koka logu un durvju ražotāja SIA Arbo. Šādi ir mūsu valsts uzņēmējdarbības gada jaunie rekordi un antirekordi, Ja salīdzina ar Kapitāla pagājušā gada triju TOP 100 rādītājiem, tendences ir vairāk nekā pozitīvas: pērnie rekordi bija "tikai" 18,79 miljonu eiro liela peļņas daļa, "tikai" 10,04 miljonu eiro lielas dividendes un iespaidīgi 38,27 miljonu eiro lieli zaudējumi, ko kopsummā bija cietušas vienai uzņēmējai piederošās kompānijas. "Ikvienam peļņas un zaudējumu skaitlim šajos trīs TOP 100 ir ne tikai nozare, bet arī vārds un nosaukums – gan uzņēmums, kas guvis peļņu vai...

Kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem, 2014.gadā salīdzinājumā ar 2013.gada 2.pusgadu bija vērojams parādu lietu skaita pieaugums par 8% elektronisko sakaru un par 6% nebanku kreditēšanas nozarēs. Kopējais parādu portfelis 2014.gadā palielinājies par 33,28% salīdzinājumā ar 2013.gadu un sastādīja 549,986 milj.eiro. 2014.gadā Latvijā darbojās 25 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 4 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2014.gadā. 2014.gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 375 455 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 166,975 milj.eiro. Lielākā daļa parādu lietu ārpustiesas parādu nozarē tika nodotas uz pilnvarojuma pamata, salīdzinoši maz tika slēgti cesijas darījumi. Kopējais parādu portfelis uz 2014.gada 31.decembri sastādīja 549,986 milj.eiro, kas ir par 33,28% vairāk nekā 2013.gada 31.decembrī (412,654 milj. Eiro). Attiecībā uz atgūto parādu lietu skaitu 2014.gadā, konstatējams, ka salīdzinājumā ar 2013.gada 2.pusgadu par 1% palielinājies neatgūto parādu skaits. Apkopojot parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju sniegtos datus par...

Ceturtdien, 13.augustā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti "Grozījumi Krimināllikumā" un "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"", kas nepieciešami, lai ieviestu divas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas: vienu - par eiro un citu valūtu krimināltiesisko aizsardzību pret viltošanu, otru - par kriminālsodiem par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. Direktīvu mērķis ir visas Eiropas Savienības (ES) interesēs vērsties pret un sodīt par jebkādu darbību, kas viltošanas rezultātā var apdraudēt eiro autentiskumu. Līdz ar to ar grozījumiem Krimināllikumā tiek ieviesti vienoti noteikumi, lai stiprinātu cīņu pret valūtu viltošanu un uzlabotu šo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu un nodrošinātu labāku sadarbību cīņā pret viltošanu. Grozījumi paredz kriminālatbildību arī par iekārtas, programmatūras, datu, aizsardzības (pretviltošanas) elementu vai jebkādu citu līdzekļu, kas pielāgoti Latvijas Republikā apgrozībā esošu vai apgrozībai paredzētu naudas zīmju, monētu, valsts finanšu instrumentu vai ārvalstu valūtas viltošanai, izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu vai izplatīšanu. Tāpat paredzēts noteikt kriminālatbildību par viltotas naudas izgatavošanu neatkarīgi no nolūka. Savukārt likumprojektā "Grozījumi likumā...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu izteikt brīdinājumu AS "TRASTA KOMERCBANKA", tai skaitā valdes priekšsēdētājam Gundaram Griezem un valdes locekļiem Viktoram Ziemelim un Mārim Fogelim, par pārbaudē atklātajām nepilnībām tādu kredītiestādei būtisku risku kā reputācijas un kredītrisks izvērtēšanā atsevišķos darījumos. Banka bija iesaistījusies darījumos, kas to pakļāva paaugstinātam reputācijas un kredītriskam, savukārt valdes priekšsēdētājs un minētie valdes locekļi, piedaloties lēmumu pieņemšanā un akceptējot bankas iesaistīšanos darījumos, nebija veikuši visus iespējamos pasākumus, lai to novērstu. Līdz ar to netika nodrošināts, ka bankā tiek īstenota piesardzīga politika atbilstoši Kredītiestāžu likuma 34.2 panta pirmajai daļai. Lemjot par sankciju piemērošanu, FKTK vadās no pārkāpuma rakstura, smaguma, personu atbildības pakāpes u.c. faktoriem. Ņemot vērā bankas un minēto amatpersonu veiktos pasākumus, kā arī to, ka banka ir veikusi atkārtotu risku izvērtējumu, FKTK lēma, ka šajā situācijā ir samērīgi izteikt brīdinājumu. Lēmuma adresātiem ir tiesības lēmumu viena mēneša laikā apstrīdēt FKTK vai pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā.

Ieviešot Eiropas Savienības direktīvas "Par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II)" prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi vairākus apdrošināšanas sektoram (apdrošināšanas sabiedrībām un nedalībvalstu apdrošinātāju filiālēm, kā arī pārapdrošināšanas sabiedrībām) saistošus noteikumus. "Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju maksātspējas kapitāla prasības un pašu kapitāla aprēķināšanas normatīvie noteikumi" nosaka maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanas kārtību saskaņā ar standarta formulu, kā arī kvalitatīvās prasības pašu kapitāla noteikšanai un iedalījumam līmeņos. Apstiprināti arī "Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības grupas maksātspējas aprēķina normatīvie noteikumi"; tie noteiks grupas maksātspējas noteikšanas vispārīgos principus, aprēķina metodes un to piemērošanas nosacījumus. Tāpat apstiprināti "Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju iekšējo modeļu normatīvie noteikumi" definē prasības, kas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ir saistošas, ja tā maksātspējas kapitāla prasību aprēķina nevis ar standarta formulu, bet izmantojot iekšējo modeli. Bet jaunie "Ziņojuma par apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības maksātspēju un finansiālo stāvokli sagatavošanas normatīvie noteikumi" nosaka vispārējus principus ziņojuma sagatavošanai un struktūrai, kā arī gadījumus,...

Fiskālās disciplīnas padome (turpmāk - Padome) trešdien, 12. augustā, regulārajā sēdē izskatīja Finanšu ministrijas atjaunotās makroekonomikas attīstības prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances prognozes 2016.-2018.gadam, atzīstot tās par pamatā pieņemamām. Vienlaikus Padome seko līdz 2015.gada budžeta izpildei un vērš uzmanību prognozētajam deficīta līmeņa pārsniegumam pretstatā 2015.gada budžeta likumā apstiprinātajam. "Neskatoties uz tautsaimniecības lēnāku attīstību šogad nekā prognozēts apstiprinot 2015.gada budžetu un dēļ tā arī lielāku budžeta deficītu, pagaidām nodokļu ieņēmumu atpalikšana no plānā noteiktā nav liela", secināja Padomes loceklis Ulo Kāsiks. "Valdībai, sākot darbu pie ikgadējā budžeta, jādomā arī par līdzsvarotu budžetu vidējā termiņā. Jāseko tam, lai plāni ir reāli, jo jau šī gada plānu izpildes rezultāti Latvijai draud ar kompensējošām korekcijām budžeta bilancē vidējā termiņā", sacīja Padomes loceklis Mārtiņš Kazāks. Padome īsteno sekojošas funkcijas: uzrauga Fiskālās disciplīnas likumā (turpmāk - FDL) noteikto fiskālo nosacījumu ievērošanu ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta sagatavošanā, šo likumu izpildē un grozījumu sagatavošanā;lai...

Otrdien, 11. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu "Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2016.-2018.gadā". Ņemot vērā ekonomiskās attīstības tendences šā gada pirmajā pusē, kas ir bijušas tuvu iepriekš prognozētajām, vidēja termiņa izaugsmes prognozes iekšzemes kopproduktam (IKP) ir saglabātas nemainīgas salīdzinājumā ar Stabilitātes programmu. Tāpat valdība vienojās, ka arī 2016. gadā valsts budžeta pieļaujamajam deficīta līmenim ir jābūt 1% apmērā no IKP. Tas ir maksimāli pieļaujamais deficīts Latvijai, kas nodrošina atbilstību Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas noteikumiem un publisko finanšu ilgtspēju. Nākamgad vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas valdības politikas scenārija ir prognozēts 1,4% apmērā no IKP. Tas par 96,8 miljoniem eiro pārsniedz mūsu pieļaujamo deficīta līmeni. Tādējādi valdībai ir nepieciešams diskutēt un lemt par īstenojamajiem pasākumiem, lai sasniegtu 2016. gadam izvirzīto mērķi – budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 1% no IKP. Visām ministrijām nepieciešams izprotoši izvērtēt savus pieprasījumus, ņemot vērā gan ekonomikas attīstības tempu,...

Jautājums: vai Latvijā ir iespējams norēķinos izmantot Ķīnas juaņu, ņemot vērā, ka varētu pieaugt Latvijas preču eksporta iespējas uz Ķīnu? Kā paskaidro AS Swedbank, klientu darījumiem pieejamo valūtu klāsts nesen paplašināts, ieviešot deviņas jaunas valūtas, tostarp Ķīnas juaņu. Ķīnas juaņa ir viena no lielākajām pasaules valūtām, kas tuvāko gadu laikā var nostiprināt savas pozīcijas pasaules tirgos. Bankas klienti var veikt darījumus ar Ķīnas juaņām (CNY), Honkongas dolāriem (HKD), Izraēlas šekeļiem (ILS), Indijas rūpijām (INR), Jaunzēlandes dolāriem (NZD, Taizemes batiem (THB), Turcijas lirām (TRY), Dienvidāfrikas randiem (ZAR) un Emirātu dirhēmiem (AED). Klienti var saņemt šīs valūtas savā multivalūtu kontā un veikt pārskaitījumus. Šīs valūtas var pirkt, pārdot, kā arī dažās no tām ir pieejami risku ierobežošanas instrumenti, piemēram, valūtas nākotnes darījumi (FX Forward) . Līdz ar to paplašinās preču un pakalpojumu importētāju un eksportētāju iespējas veikt norēķinus preces pārdevēja vai pircēja valsts valūtā. Importētājiem tas bieži vien ir izdevīgāk, nekā norēķinoties eiro vai...

Latvijas pensiju fondi šā gada pirmajā pusgadā ir nodrošinājuši pozitīvu ienesīgumu gan valsts fondēto pensiju, gan privāto pensiju uzkrājumiem - visu pensiju plānu vidējais ienesīgums kopš gada sākuma ir bijis 2,7 - 3,4% robežās, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) Pensiju fondu apskats par 2015. gada pirmo pusgadu. Pensiju plānu ienesīgumu pārvaldītāji ir spējuši nodrošināt, neraugoties uz būtiskām svārstībām finanšu tirgos. Šo svārstību dēļ augstāks ienesīgums bijis aktīvajiem un sabalansētajiem pensiju plāniem, kas vairāk līdzekļu iegulda tieši akcijās. Valsts fondētās pensijas - pensiju 2. līmenis Šogad labāk veicies plāniem ar augstāka riska pakāpi, tātad sabalansētās un aktīvās kategorijas plāniem. Pēdējā gada laikā konservatīvie plāni uzrādījuši 2,8% ienesīgumu, sabalansētie - 4,3%, bet aktīvie - 5,6%. Līdzīgas tendences vērojamas arī ienesīguma rādītājos no šī gada sākuma. Tā kā pensiju plānu pārvaldītāju galvenais uzdevums ir koncentrēties uz kapitāla pavairošanu ilgākā termiņā, stabilākus ienesīguma rezultātus var novērot ilgākā termiņā - visu plānu vidējais 5 gadu ienesīgums bijis...

Pēdējo trīs gadu laikā komercbankas uzņēmumiem izsniegušas kredītus 2,7 miljardu eiro apmērā, no tiem 155 miljoni izsniegti 2015. gada 1. ceturksnī. Kopējais uzņēmumu kredītportfelis bankās ir 6,4 milj. eiro, norāda Latvijas komercbanku asociācija. Latvijā kopējais kreditēšanas apmērs no IKP joprojām viens no zemākajiem Eiropā - saistības ir mazākas par 100%, kamēr attīstītajās valstīs tas ir 350%, bet attīstības valstīs tuvojas 200%. Tai pat laikā LKA norāda, ka bankas ir gatavībā kreditēt veselīgus Latvijas uzņēmumus, tomēr lielākais šķērslis kredīta iegūšanai ir ēnu ekonomika. Pozitīva ziņa ir ievērojamais investīciju apjoms apstrādes rūpniecībā. Tajā ieguldīti 12,7% komercbanku kredītportfeļa. Nozares izaugsmi nodrošinājis eksports, pie kā veicināšanas uzņēmumi ir aktīvi un mērķtiecīgi strādājuši pēdējos 4-5 gadus. Banku vidū pastāv sīva konkurence par vadošo un stabilo Latvijas Top 50 vai Top 100 uzņēmumu kreditēšanu. Taču šo uzņēmumu vidū ir salīdzinoši pasīvs pieprasījums pēc jaunām investīcijām - svarīgākas ir rūpes par pieprasījumu, kvalificētu darbinieku piesaistīšanu, ģeopolitiskajiem riskiem un citiem...

Nepieņemot politiskus lēmumus ievērojami palielināt nodokļu ieņēmumus procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), būtiski kāpināt valsts budžeta izdevumus tuvākajos gados nebūs iespējams. Efektīvāki tēriņi var atbrīvot resursus - vairumā ministriju, iespējams, var atrast iekšējās rezerves. Tās varētu novirzīt valdības prioritātēm, piemēram, aizsardzībai. Swedbank ekonomisti uzskata, ka vienai no valdības prioritātēm tomēr jābūt izaugsmi veicinošām politikām, lai atbalstītu ražīguma pieaugumu un inovācijas, piemēram, izglītības un pētniecības un attīstības jomās, secina Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste, informējot par jaunāko Swedbank tematisko apskatu. Nepieņemot politiskus lēmumus ievērojami palielināt nodokļu ieņēmumus % no IKP, būtiski kāpināt valsts budžeta izdevumus nebūs iespējams Par nākamā gada budžetu un to, kā sabalansēt pieaugošus budžeta pieprasījumus un, iespējams, vājākus nekā plānots ieņēmumus, pēdējos mēnešos tika runāts diezgan daudz. Tomēr cikliskie izaicinājumi (proti, mazāki ieņēmumi lēnākas izaugsmes dēļ) ir tikai aisberga redzamā daļa. Lielākus izaicinājumus budžetam rada strukturālas problēmas. Latvijā nodokļu ieņēmumi veido 28% no IKP, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem...

Kā liecina Eiropas Savienības Statistikas biroja EUROSTAT 22. jūlijā publicētie dati, salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Latvijas vispārējās valdības parāds šī gada pirmajā ceturksnī piedzīvojis otro straujāko kritumu ES valstu vidū. "Latvija arvien pierāda, ka spēj godprātīgi pildīt savas saistības, ievērot fiskālo disciplīnu un nedzīvot uz parāda. Starptautiskais aizdevums ekonomiskās krīzes laikā mūsu valstij bija ļoti būtisks, un šobrīd mēs maksimāli attaisnojam mums izrādīto uzticību. Latvijas ekonomika, lai arī kļuvusi lēnāka, arvien ir viena no straujāk augošajām Eiropas Savienībā. Šobrīd visas eirozonas valstis sagaida, ka arī Grieķija spēs rīkoties atbildīgi un pildīt savus solījumus, īstenojot reformas," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pēdējo ceturksni Latvijas vispārējās valdības parāds samazinājies par 5,1 procentpunktu pret iekšzemes kopproduktu, ko noteica galvenokārt šī gada janvārī veiktā aizdevuma otrās daļas atmaksa Eiropas Komisijai starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros. Tādējādi Latvijai šī gada pirmā ceturkšņa beigās bija ceturtais zemākais parāds ES valstu vidū. Starptautiskā...

Inovatīvās fondu fonda investīciju iniciatīvas - Baltijas Inovācijas fonda (BIF) - mērķis ir palielināt pašu kapitāla investīcijas Baltijas uzņēmumos, un to aizsāka Lietuva, Latvija un Igaunija sadarbībā ar Eiropas Investīciju fondu (EIF). Šī kopējā iniciatīva ir būtiski palielināta, piešķirot BIF papildus 30 miljonus eiro, un sagaidāms, ka šis palielinājums sniegs papildus 100 miljonus eiro privātā pašu kapitāla un riska kapitāla finansējuma, kas Baltijas valstīs būs pieejams nākamos piecus līdz septiņus gadus. Līdz šim BIF ietvarā ir pieņemti četri lēmumi par investīcijām riska kapitāla un sākuma kapitāla fondos - BPM Mezzanine Fund un BaltCap Private Equity Fund II, kas jau strādā un investē Baltijas uzņēmumos, kā arī Livonia Partners Fund un Karma Ventures Fund, kas šogad plāno uzsākt darbību. Kopējais šajos četros fondos pieejamais finansējums plānots līdz 270 miljoniem eiro, no kuriem, papildus BIF investīcijām, nozīmīgāko daļu veido privātie pensiju fondi. Jau apstiprinātās investīcijas gandrīz izsmeļ BIF iespējas, bet, redzot turpmāko tirgus potenciālu,...