FINANSES

Pirmdien, 13.aprīlī, Ministru Kabinets apstiprināja Latvijas Stabilitātes programmu 2015.-2018. gadam. Jau 15.aprīlī to plānots izskatīt un apstiprināt Saeimas Eiropas lietu komisijā un tajā pašā dienā iesniegt Eiropas Komisijai (EK). Stabilitātes programmā 2015.-2018.gadam ir samazinātas IKP pieauguma prognozes 2015. un 2016.gadā. Paredzēts, ka IKP 2015.gadā pieaugs par 2,1%, savukārt 2016.gadā tas pieaugs par 3,0%. Vidējā termiņā, ārējai nenoteiktībai mazinoties, izaugsme atkal kļūs sabalansēta starp ārējo un iekšējo pieprasījumu. Stabilitātes programmā prognozēts, ka Latvijas IKP 2017. un 2018.gadā palielināsies par 3,6% gadā. Ekonomikas izaugsmes prognozes ir izdiskutētas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju. Zemāka izaugsme negatīvi ietekmē budžeta bilanci. Tāpēc 2015. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts prognozēts 1,5% no IKP, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk kā bija plānots iepriekš. 2016.gadā prognozētais deficīts nemainīgas politikas gadījumā ir 1,6% no IKP un tas par 0,2 procentpunktiem pārsniedz pieļaujamo līmeni. 2017. un 2018.gadā deficīts plānots fiskālās disciplīnas noteikumu pieļaujamajā apjomā un tas attiecīgi ir 1,3% un...

Līdz 6.maijam uzņēmējiem iespējams pieteikties konkursam, lai piedalītos Academia Strategies un Swedbank uzņēmējdarbības veicināšanas programmā "Pirmais miljons". Programma paredzēta paātrinātai apgrozījuma un peļņas kāpināšanai. Tās ietvaros uzņēmēji, Academia biznesa akseleratora speciālistu vadībā, izstrādās un realizēs biznesa izaugsmes plānu, panākot straujāku sava uzņēmuma attīstību. Programma balstītas starptautiski atzītā BOSI biznesa audzēšanas metodoloģijā, kas optimizē biznesa stratēģiju un stiprina komandu. 13.maijā notiks divas uzņemšanas darbnīcas, bet 14.maijā tiks paziņoti programmā uzņemtie dalībnieki. Konkursam var pieteikties jebkurš uzņēmums, kura īpašnieks vai īpašnieki ir motivēti ievērojami uzlabot savu uzņēmējdarbības rezultātus, darbību veic vismaz trīs gadus un uzņēmuma gada apgrozījums sasniedz vismaz 100 tūkstošus eiro. Pieteikums iesniedzams, aizpildot elektronisko pieteikuma formu. Nolikums un pieteikuma forma atrodami tīmekļa vietnē Business Network . Academia biznesa akseleratora programma "Pirmais miljons" ietver divas fāzes: Plānošanas fāze un Augšanas fāze. Plānošanas fāzē tiek izvirzīti biznesa stratēģiskie mērķi, izstrādāta stratēģija to sasniegšanai, izveidots klientu piesaistes plāns, saplānots pārdošanas process un formulēts talantu piesaistes...

Otrdien, 7.aprīlī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu "Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.-2020.gada plānošanas periodā". Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai noteiktu kārtību, kādā piešķirs, administrēs un uzraudzīs valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku attīstībai - vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanas pasākumiem jeb lauku attīstības platībatkarīgo atbalstu maksājumi lauksaimniekiem sākot no 2015.gada. Atbalsta piešķiršanas kārtība nosaka piemērojamās atbalsta aktivitātes, aktivitāšu administrēšanas nosacījumus un dalībvalstīm paredzētās izvēles. Tāpat kārtība arī nosaka, kas jāievēro atbalsta pretendentiem, lai saņemtu lauku attīstības platībatkarīgo atbalstu maksājumus. Noteikumi paredz, ka atbalstu vides un lauku ainavas uzlabošanas pasākumos varēs saņemt tāds atbalsta pretendents, kurš apsaimnieko pieteikto atbalsttiesīgo platību, kas ir tā turējumā (īpašumā, tiesiskā valdījumā, lietošanā) kārtējā gada 15.jūnijā. Atbalsta pretendentam visā saimniecībā būs jāievēro savstarpējās atbilstības prasības saskaņā ar tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem, kā arī minimālās organiskā mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu...

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) pērn piecu programmu ietvaros sniegusi atbalstu uzņēmējiem, kuri vēlējušies paplašināt savu darbību vai uzsākt to, 54,3 milj. EUR apmērā. Kopumā atbalstu ieguva 244 uzņēmumi. LGA pērn uzrādījusi teicamus darbības rezultātus, sasniedzot 2,29 milj. EUR neto peļņu, kas ir par 1,09 milj. EUR nekā 2013.gadā. Pagājušajā gadā lielākais līdzekļu apjoms jeb 38,8 milj. EUR, kas ir par 80% vairāk nekā 2013.gadā, tika novirzīts kredītu garantijām. 2014.gadā tika izsniegtas 186 kredītu garantijas 149 uzņēmumiem, kas tiem ļāva no kredītiestādēm saņemt papildus finansējumu 66,1 milj. EUR apmērā savas darbības attīstīšanai vai uzsākšanai. Klāvs Vasks, SIA "Latvijas Garantiju aģentūras" valdes priekšsēdētājs: "Pagājušā gada darbības rezultāti liecina, ka LGA, tikai 22 speciālistu sastāvā, spēj veiksmīgi, izmantojot mūsdienu finanšu instrumentus, nodrošināt Latvijas uzņēmējiem nepieciešamo atbalstu, attiecīgi arī stabilāku pamatu zem kājām, ja tie izlēmuši paplašināt savu darbību, vai arī, kas attiecas uz jauniem uzņēmējiem, to uzsākt. Pērn uzsākām jaunu programmu, atlasot finanšu starpniekus, mikro...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem 2015.gada februārī liecina, ka banku sektora kopējais aktīvu apmērs palielinājās par 0.6% jeb 169.2 milj. eiro, februāra beigās sasniedzot 30.9 mljrd. eiro. Banku sektora peļņa šī gada pirmajos divos mēnešos bija 64 milj. eiro. Ar peļņu darbojās 15 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos - 96.5%). Banku sektora kopējo noguldījumu apmērs palielinājās par 1% jeb 218 milj. eiro. Rezidentu noguldījumi pieauga par 0.8% jeb par 77 milj. eiro, ko galvenokārt ietekmēja uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu kāpums. Savukārt nerezidentu noguldījumi palielinājās par 1.2% jeb 141 milj. eiro, ko būtiski ietekmēja arī ASV dolāra vērtības kāpums (divas trešdaļas noguldījumu ir ASV dolāros). Kredītportfelis februārī nedaudz samazinājās (par 0.3%), t.sk. rezidentu nefinanšu uzņēmumu kredītportfelis - par 0.5% un rezidentu mājsaimniecību - par 0.5%, savukārt nerezidentu kredītportfelis pieauga par 0.8%. Ar Latvijas banku bilances pārskatu...

Ministru kabineta 31. marta sēdē tika skatīts arī Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā" , kura mērķis ir papildināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) tiesību un pienākumu apjomu, lai novērtētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas riskus. Likuma 51.panta pirmā daļa tiek papildināta ar 14.punktu, kas paredz Kontroles dienesta pienākumu analizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējošos normatīvos aktus, sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai, organizēt un veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanu, kā arī izstrādāt priekšlikumus šo risku līmeņa mazināšanai. Likuma 51.panta otrā daļa tiek papildināta ar 8.punktu, kas paredz Kontroles dienesta tiesību pieprasīt un saņemt informāciju, kas nepieciešama noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanai no likuma 3.pantā norādītajiem subjektiem un 45.pantā minētajām institūcijām. Likumprojekts paredz Likuma 43.panta otrajā daļā ietvert regulējumu, kas nosaka, kā kredītiestādēm vai finanšu iestādēm...

No 30.marta līdz 31.martam Rīgā norisinās neformālā Eiropas Savienības Kohēzijas politikas direktoru sanāksme. Tās laikā diskutē par finanšu instrumentu izmantošanu Kohēzijas politikā, kā arī par administratīvās kapacitātes celšanu Eiropas Savienības fondu plānošanā, ieviešanā un uzraudzībā. Ņemot vērā finanšu instrumentu pieaugošo lomu Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, plānots pārrunāt to aktualizēšanu un intensīvāku izmantošanu arī jaunajā 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas periodā, kā arī analizēt šķēršļus un problēmas, ar ko sastopas dalībvalstis šo instrumentu izmantošanā. Kohēzijas politikas ilgtermiņa mērķu sasniegšana nav iespējama bez labas pārvaldības. Tāpēc otrs aktuālais sanāksmes jautājums būs administratīvās kapacitātes stiprināšana jaunajā ES fondu plānošanas periodā gan ES, gan nacionālā un reģionālā līmenī, lai panāktu veiksmīgu politikas īstenošanu, jo tā norit ciešā sadarbībā starp dalībvalstīm un Eiropas Komisiju (EK). Neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem, vairākas ES dalībvalstis, tajā skaitā arī Latvija, jau paredzējušas, kā jaunajā ES fondu plānošanas periodā stiprināt kapacitāti, lai mazinātu administratīvo slogu, uzlabotu regulējumu un e-pārvaldi atbilstoši nesen reformētās...

Valsts sekretāru sanāksmē 26. martā izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par līzinga, kredīta un ar to saistīto procentu maksājumu deklarāciju". Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, nereti tiek konstatētas situācijas, kad fiziskai personai nav regulāru ienākumu, tomēr tā veic regulāru kredīta vai līzinga maksājumu. Ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanai, lai novērstu izvairīšanās riskus no nodokļa samaksas, ir nepieciešams pārliecināties, ka fiziskās personas izdevumi, kas saistīti ar kredīta vai līzinga atmaksu, nepārsniedz tās deklarētos ienākumus. Atgādinām, ka Saeimas 2014.gada 17.decembrī pieņemtā likuma “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (stājās spēkā 2015.gada 1.janvārī) 3. un 9.pantu papildināta likuma 15.panta trešā daļa ar jaunu 5.2 punktu un pārejas noteikumu 168.punktu, kas paredz papildu pienākumu nodokļa maksātājam, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus, izņemot kredītiestādes, šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā vienu reizi gadā līdz 1.februārim iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā informatīvo deklarāciju par fiziskās personas – Latvijas Republikas rezidenta – veiktajiem līzinga un kredīta vai...

Piektdien, 27.martā, finanšu ministrs Jānis Reirs tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvjiem, lai sāktu sarunas par 2016.gada budžetu. “Sarunas par nākamā gada valsts budžetu jāsāk pēc iespējas laicīgāk, tādējādi nodrošinot kvalitīvāku budžeta sagatavošanas procesu ar visu iesaistīto pušu iesaisti. Ar izpratni un kopīgu darbu mēs varam panākt Latvijas iedzīvotāju labklājības uzlabošanos. Tāpēc vēlos pateikties LPS par līdzšinējo sadarbību iepriekšējo gadu budžetu izstrādes un pieņemšanas laikā un ceru uz labu sarunu rezultātu arī šogad,” tā finanšu ministrs Jānis Reirs. Sanāksmes laikā Finanšu ministrijas (FM) speciālisti informēja par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumiem 2016.-2018. gadam.FM līdz 30. aprīlim Ministru kabinetā iesniegs izskatīšanai ziņojumu par priekšlikumiem diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai ar 2016.gadu. Tāpat tika pārrunātas aktualitātes par pašvaldību budžetam piekritīgo ieņēmumu daļu konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem 2016.gadā un vidējā termiņā 2016.-2018.gadā. Finanšu ministrs Jānis Reirs LPS pārstāvjus arī informēja par aizvadītājās nedēļās notikušajām reģionālajām vizītēm. Tajās konstruktīvi tika izdiskutēts ar pašvaldību...

Piektdien, 27.martā, durvis apmeklētājiem vēris Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) klientu apkalpošanas centrs Rīgā, Meistaru ielā 10. Turpmāk tas būs galvenais klātienes tikšanās punkts ar aģentūras darbiniekiem tiem, kas plāno piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansējumu projektu īstenošanai. Finanšu ministrs Jānis Reirs, uzrunājot klātesošos svinīgajā atklāšanas ceremonijā, uzsvēra Latvijas veiksmīgo sagatavošanos Eiropas Savienības (ES) fondu apguvei, kas jaunajā plānošanas periodā nozīmē arī sistēmas vienkāršošanu: "Varam lepoties, ka Latvija ir bijusi starp pirmajām ES dalībvalstīm, kurai Eiropas Komisija ir apstiprinājusi gan Partnerības līgumu, gan Darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība". Turklāt ir veiksmīgi reorganizēta fondu administrēšanas sistēma. Iepriekšējo sešu aģentūru vietā, ES fondus administrēs viena iestāde - Centrālā finanšu un līgumu aģentūra." Ministrs izteica pateicību CFLA par augsti profesionāli veikto pienākumu izpildi līdzšinējā darbības posmā un nozīmīgo ieguldījumu jaunā plānošanas perioda sagatavošanā, novēlot, lai darbība jaunajā statusā sniedz jaunu pieredzi, nes jaunus sasniegumus, ļaujot ES fondu administrēšanas un klientu apkalpošanas standartu...

Trešdien, 25.martā, Finanšu ministrijā (FM) notika Latvijas un Šveices sadarbības programmas septītā gada sanāksme. Tajā FM pārstāvji ar Šveices attīstības un sadarbības aģentūras, Šveices ekonomisko lietu valsts sekretariāta un Šveices Konfederācijas vēstniecības Latvijā pārstāvjiem pārrunāja Šveices sadarbības programmas īstenošanas progresu. Finanšu ministrs Jānis Reirs atzinīgi novērtē Šveices programmas veikumu."Šveices programmas ieviešanu vērtēju kā ļoti veiksmīgu. Projektu rezultāti ir labāki par sākotnēji plānoto, tādējādi sniedzot lielāku ieguvumu iedzīvotājiem. Latvija nemainīgi ir līderu vidū starp 12 saņēmējvalstīm Šveices programmas līdzekļu ieguldīšanā. Sadarbības programmas ietvaros ir īstenoti projekti, kas nesuši reālus un jūtamus rezultātus Latvijas iedzīvotājiem. Esmu gandarīts un pateicīgs Šveices kolēģiem par veiksmīgo sadarbību un atbalstu Latvijai," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. Šveices programmas finansējums 47 miljonu eiro apmērā ir pieejams no 2007. gada un 80% no pieejamā finansējuma jau investēti Latvijā. Projektu īstenošana vēl turpināsies līdz 2017. gada vidum. Ar Šveices programmas atbalstu Latvijā tiek īstenoti 12 projekti tādās jomās kā reģionālā attīstība,...

Rīgas apgabaltiesa atstājusi negrozītu 2014.gada 11.septembra spriedumu par SIA "Alls un Ko" (darbojas ar zīmolu Skupka24.lv) valdes locekļa administratīvo pārkāpumu par patērētāju kreditēšanu bez licences jeb tā saukto nelegālā lombarda darbību. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) 2014.gada 10.aprīlī pieņēma lēmumu, sodot SIA "Alls un Ko" valdes locekli ar maksimālo 700 EUR naudas sodu un atņemot tiesības ieņemt padomes vai valdes locekļa amatus komercsabiedrībās finanšu pakalpojumu jomā uz 2 gadiem. PTAC situācijas izpēti uzsāka pēc patērētāja sūdzības, kurš pie komersanta bija noslēdzis līgumu par naudas līdzekļu izsniegšanu pret zelta izstrādājumu ar noteikumu, ka pēc noteikta laika termiņa varēs to atpirkt, tomēr, ierodoties pēc zeltlietas, to vairs nav varējis saņemt, jo tā tikusi pārdota. Patērētājs bijis pārliecināts, ka pakalpojuma sniegšanas vietā tiek sniegti lombarda pakalpojumi. Komersants formāli saimniecisko darbību veic kā komisijas veikals un noslēdz pirkšanas-pārdošanas, atpakaļpirkuma līgumus, kas būtībā ir nelicencēti lombarda pakalpojumi. PTAC, izvērtējot patērētāja iesniegto līgumu, konstatējis, ka līgums...

Kāds ir Itālijas prezidentūra ES Padomē sniegums cīņā pret korupciju? Transparency International uzskata, ka, kaut arī Itālija visu sešu mēnešu laikā piešķīra lielu vērību caurskatāmības un pretkorupcijas jautājumiem, ES dalībvalstu valdības nespēja panākt izrāvienu daudzos svarīgos jautājumos. Organizācijas Transparency International ES birojs kopā ar Transparency Italy 16.martā publicēja Itālijas prezidentūras izvērtējumu, novērtējot ES Padomes veikumu pretkorupcijas un caurskatāmības jomā Itālijas prezidentūras laikā 2014. gada otrajā pusē. Izvērtējums rāda, ka, par spīti Itālijas prezidentūras ieguldītajām pūlēm, rezultāti ir bijuši mainīgi: kaut arī nacionālās valdības ir spējušas vienoties par nepieciešamajām reformām attiecībā uz ES likumu ietvaru pret naudas atmazgāšanu, izmaiņas var nozīmēt, ka sabiedrībai nebūs pieejama pilna informācija par patiesajiem īpašniekiem, kam pieder aizseguzņēmumi jeb tā sauktie čaulas uzņēmumi. Jaunās likumdošanas ietvaros pieeja uzņēmumu īpašnieku datiem caur centralizētiem reģistriem tiks sniegta tiesībsargājošām instancēm un atbilstošajām valsts iestādēm. Daļēja pieeja tiks nodrošināta arī sabiedrībai, piemēram, pētnieciskajiem žurnālistiem un NVO, ja tie spēs pierādīt intereses pamatotību....

Krājaizdevu sabiedrībām ir būtiski saglabāt esošo darbības modeli, jo gan kaimiņvalsts Lietuvas, gan citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pieredze vēstot, ka pārāk liela krājaizdevu darbības liberalizācija rada negatīvu ietekmi uz fiskālo situāciju valstī, uzskata Finanšu ministrija (FM). Krājaizdevu sabiedrība varot sniegt aizdevumus tikai saviem biedriem, domā FM. Tie var būt fiziskas personas, individuālie komersanti, individuāli (ģimenes) uzņēmumi, kā arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības. "Pašreizējais krājaizdevu sabiedrību modelis Latvijā ir balstīts uz biedru savstarpēju uzticību un pašpalīdzību. Tas ir optimālais modelis, lai nodrošinātu reģionālo attīstību finanšu pakalpojumu sniegšanā. ES valstu pieredze rāda, ka krājaizdevu sabiedrību sektorā jābūt ierobežojumiem komercsabiedrību kreditēšanā. Ja tā nav, veidojas kredītportfeļa nesabalansētība. Tai raksturīgs augsts ienākumus nenesošu kredītu īpatsvars. Šādas situācijas dēļ, piemēram, Lietuvā bankrotējušas vairākas krājaizdevu sabiedrības. Tas, savukārt, radījis negatīvu fiskālo ietekmi," saka finanšu ministrs Jānis Reirs. Krājaizdevu sabiedrībām neesot tādas kapacitātes, lai pienācīgi izvērtētu komersantu kredītriskus. Lai komersantiem sniegto aizdevumu skaits palielinātos, krājaizdevu sabiedrībām jāizvirza atbilstošas...

Otrdien, 17. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika pieņemti MK noteikumi par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā. Tā kā, sākot ar 2014.gada 1.janvāri Latvijā un pārējās ES dalībvalstīs ir sācies jaunais 2014.–2020.gada ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas periods, kuru regulē jaunas Eiropas Komisijas regulas, arī Latvijā tiek izstrādāti jaunā perioda nacionālie normatīvie akti. Tos sadarbībā ar visām ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām izstrādā Finanšu ministrija (FM) kā ES fondu vadošā iestāde. Noteikumi nosaka kārtību, kādā jaunajā ES fondu plānošanas periodā valsts budžetā tiks plānoti līdzekļi ES fondu projektu īstenošanai un kā tiks veikti maksājumi un sagatavoti Eiropas Komisijā iesniedzamo maksājumu pieteikumi un konta slēgumi. Tāpat līdzīgi kā 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas periodā jaunie MK noteikumi noteiks kārtību un gadījumus, kuros FM uz laiku aptur darbības programmas, prioritārā virziena, ieguldījuma prioritātes, specifiskā atbalsta mērķa, tā...