FINANSES

Ar mērķi veicināt ieguldītāju aizsardzību un ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju vienotu izpratni par tiesību aktu prasību pielietošanu praksē, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izstrādājusi "Vadlīnijas par atsevišķu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu regulējošo Finanšu instrumentu tirgus likuma normu piemērošanu". Jaunās vadlīnijas nodrošina skaidrojumus par ieguldījumu pakalpojumu jomu regulējošo tiesību aktu atsevišķu normu interpretāciju, t.sk. par klientam piemērojamā statusa noteikšanu un maiņu, klienta kompetences, pieredzes un zināšanu atbilstošu novērtēšanu, būtiska darījuma apjoma noteikšanu u.c. Vadlīnijas ir izstrādātas, lai palīdzētu tirgus dalībniekiem savā darbībā izvairīties no iespējamiem trūkumiem un veicinātu vienotu izpratni par tiesību aktu prasību patieso būtību. Izstrādājot vadlīnijas, tika ņemti vērā publiskajās konsultācijās saņemtie tirgus dalībnieku komentāri. Viedokli par FKTK nostāju bija aicināti izteikt profesionālie tirgus dalībnieki, ieguldītāji un to organizācijas. Minētajās vadlīnijās, kas atrodamas FKTK mājaslapās, minēti gan labās, gan sliktās prakses piemēri: Labā prakses A. Iestāde sniedz klientam informāciju, norādot, ka klients, ja tas uzskata sevi par kompetentu ieguldījumu jautājumos, var...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 15.aprīlī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai, tostarp aizliedzot tos piešķirt naktīs. Deputāti atbalstīja priekšlikumu, kas paredz noteikt, ka turpmāk kredīta kopējās izmaksas patērētājam nedrīkstēs pārsniegt 0,25 procentus dienā no kredīta pamatsummas. Šādus ierobežojumus nepiemēros kredītiem, kuru summa būs mazāka par 100 eiro, kā arī gadījumos, kad kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta. Savukārt, ja kredīta atmaksas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus, ar to saistītā maksājumu summa nedrīkstēs pārsniegt sākotnēji izsniegtā kredīta pamatsummu. Šis noteikums neattieksies tikai uz kredītiem, kuriem kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta. Kredīta kopējās izmaksas patērētājam ir procenti, komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir aizdevējam zināmi, izņemot zvērināta notāra izmaksas, deputātus sēdē informēja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji. Tāpat no aizņēmēja nevarēs pieprasīt nokavējuma procentus, ja to apmērs kreditēšanas līgumā...

Valdība otrdien, 14. aprīlī, apstiprināja grozījumus Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā, kā arī ar tiem saistītos grozījumus likumā "Par privātajiem pensiju fondiem", paredzot, ka turpmāk arī alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki drīkstēs pārvaldīt privāto pensiju uzkrājumus. Alternatīvo ieguldījumu fondi parasti apgroza kapitālu augstāka riska finanšu instrumentos, kas var nodrošināt straujāku pensiju kapitāla pieaugumu, bet arī palielina zaudējumu iespēju. Likumu grozījumi paredz papildināt privāto pensiju fondu likumā minēto pensiju plānu līdzekļu pārvaldītāju sarakstu, iekļaujot arī alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekus, kuri ir tiesīgi sniegt ieguldījumu pakalpojumus. Pagaidām pensiju plāna aktīvus Latvijā drīkst pārvaldīt četru veidu komercsabiedrības - kredītiestādes, apdrošināšanas akciju sabiedrības, ieguldījumu brokeru sabiedrības un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības. Izmaiņas likumos veiktas, ņemot vērā Eiropas Komisijas direktīvas 2011/61/ES grozījumus, kuri nosaka vienādas prasības licencētiem ārējiem pārvaldniekiem dažādu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanā pāri Eiropas Savienības valstu robežām. Izmaiņas esot nepieciešamas, lai "novērstu nevienlīdzīgu situāciju, ka Latvijā licencētam pārvaldniekam nav tiesību sniegt iepriekš minētos pakalpojumus, ne arī...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 14.aprīlī, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma projektu, ko izstrādājusi Finanšu ministrija. Komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis uzsver, ka jaunā izlīdzināšanas sistēma būšot vienkāršāka un saprotamāka un tajā iekļauti kritēriji, kas atbilst mūsdienu situācijai. „Uzskatu, ka demogrāfiskie kritēriji, pirmsskolas vecuma bērni, skolēni un iedzīvotāji virs darbspējas vecuma mijiedarbībā ar pašvaldības teritorijas lielumu ir veiksmīgs un objektīvs jauno kritēriju kopums līdzsvarotam finanšu izlīdzināšanas mehānismam. Tas ļaus veicināt līdzsvarotāku reģionālās attīstības politiku, jo jaunajā modelī vairs nebūs tik krasu atšķirību starp lielajām pilsētām un novadiem. Tāpat jaunais izlīdzināšanas modelis veicinās pašvaldību ieinteresētību attīstīt pašām savu saimniecisko darbību”, spriež K. Šadurskis. Likumprojekts ir izstrādāts, lai paredzētu pašvaldību – republikas pilsētu un novadu – finanšu atšķirību daļēju izlīdzināšanu, veicinot pašvaldību iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā, un tas paredz noteikt kārtību, kādā veicama finanšu izlīdzināšana, lai radītu pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei, ņemot vērā...

Pirmdien, 13.aprīlī, Ministru Kabinets apstiprināja Latvijas Stabilitātes programmu 2015.-2018. gadam. Jau 15.aprīlī to plānots izskatīt un apstiprināt Saeimas Eiropas lietu komisijā un tajā pašā dienā iesniegt Eiropas Komisijai (EK). Stabilitātes programmā 2015.-2018.gadam ir samazinātas IKP pieauguma prognozes 2015. un 2016.gadā. Paredzēts, ka IKP 2015.gadā pieaugs par 2,1%, savukārt 2016.gadā tas pieaugs par 3,0%. Vidējā termiņā, ārējai nenoteiktībai mazinoties, izaugsme atkal kļūs sabalansēta starp ārējo un iekšējo pieprasījumu. Stabilitātes programmā prognozēts, ka Latvijas IKP 2017. un 2018.gadā palielināsies par 3,6% gadā. Ekonomikas izaugsmes prognozes ir izdiskutētas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju. Zemāka izaugsme negatīvi ietekmē budžeta bilanci. Tāpēc 2015. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts prognozēts 1,5% no IKP, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk kā bija plānots iepriekš. 2016.gadā prognozētais deficīts nemainīgas politikas gadījumā ir 1,6% no IKP un tas par 0,2 procentpunktiem pārsniedz pieļaujamo līmeni. 2017. un 2018.gadā deficīts plānots fiskālās disciplīnas noteikumu pieļaujamajā apjomā un tas attiecīgi ir 1,3% un...

Līdz 6.maijam uzņēmējiem iespējams pieteikties konkursam, lai piedalītos Academia Strategies un Swedbank uzņēmējdarbības veicināšanas programmā "Pirmais miljons". Programma paredzēta paātrinātai apgrozījuma un peļņas kāpināšanai. Tās ietvaros uzņēmēji, Academia biznesa akseleratora speciālistu vadībā, izstrādās un realizēs biznesa izaugsmes plānu, panākot straujāku sava uzņēmuma attīstību. Programma balstītas starptautiski atzītā BOSI biznesa audzēšanas metodoloģijā, kas optimizē biznesa stratēģiju un stiprina komandu. 13.maijā notiks divas uzņemšanas darbnīcas, bet 14.maijā tiks paziņoti programmā uzņemtie dalībnieki. Konkursam var pieteikties jebkurš uzņēmums, kura īpašnieks vai īpašnieki ir motivēti ievērojami uzlabot savu uzņēmējdarbības rezultātus, darbību veic vismaz trīs gadus un uzņēmuma gada apgrozījums sasniedz vismaz 100 tūkstošus eiro. Pieteikums iesniedzams, aizpildot elektronisko pieteikuma formu. Nolikums un pieteikuma forma atrodami tīmekļa vietnē Business Network . Academia biznesa akseleratora programma "Pirmais miljons" ietver divas fāzes: Plānošanas fāze un Augšanas fāze. Plānošanas fāzē tiek izvirzīti biznesa stratēģiskie mērķi, izstrādāta stratēģija to sasniegšanai, izveidots klientu piesaistes plāns, saplānots pārdošanas process un formulēts talantu piesaistes...

Otrdien, 7.aprīlī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto noteikumu projektu "Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.-2020.gada plānošanas periodā". Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai noteiktu kārtību, kādā piešķirs, administrēs un uzraudzīs valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku attīstībai - vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanas pasākumiem jeb lauku attīstības platībatkarīgo atbalstu maksājumi lauksaimniekiem sākot no 2015.gada. Atbalsta piešķiršanas kārtība nosaka piemērojamās atbalsta aktivitātes, aktivitāšu administrēšanas nosacījumus un dalībvalstīm paredzētās izvēles. Tāpat kārtība arī nosaka, kas jāievēro atbalsta pretendentiem, lai saņemtu lauku attīstības platībatkarīgo atbalstu maksājumus. Noteikumi paredz, ka atbalstu vides un lauku ainavas uzlabošanas pasākumos varēs saņemt tāds atbalsta pretendents, kurš apsaimnieko pieteikto atbalsttiesīgo platību, kas ir tā turējumā (īpašumā, tiesiskā valdījumā, lietošanā) kārtējā gada 15.jūnijā. Atbalsta pretendentam visā saimniecībā būs jāievēro savstarpējās atbilstības prasības saskaņā ar tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem, kā arī minimālās organiskā mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu...

Latvijas Garantiju aģentūra (LGA) pērn piecu programmu ietvaros sniegusi atbalstu uzņēmējiem, kuri vēlējušies paplašināt savu darbību vai uzsākt to, 54,3 milj. EUR apmērā. Kopumā atbalstu ieguva 244 uzņēmumi. LGA pērn uzrādījusi teicamus darbības rezultātus, sasniedzot 2,29 milj. EUR neto peļņu, kas ir par 1,09 milj. EUR nekā 2013.gadā. Pagājušajā gadā lielākais līdzekļu apjoms jeb 38,8 milj. EUR, kas ir par 80% vairāk nekā 2013.gadā, tika novirzīts kredītu garantijām. 2014.gadā tika izsniegtas 186 kredītu garantijas 149 uzņēmumiem, kas tiem ļāva no kredītiestādēm saņemt papildus finansējumu 66,1 milj. EUR apmērā savas darbības attīstīšanai vai uzsākšanai. Klāvs Vasks, SIA "Latvijas Garantiju aģentūras" valdes priekšsēdētājs: "Pagājušā gada darbības rezultāti liecina, ka LGA, tikai 22 speciālistu sastāvā, spēj veiksmīgi, izmantojot mūsdienu finanšu instrumentus, nodrošināt Latvijas uzņēmējiem nepieciešamo atbalstu, attiecīgi arī stabilāku pamatu zem kājām, ja tie izlēmuši paplašināt savu darbību, vai arī, kas attiecas uz jauniem uzņēmējiem, to uzsākt. Pērn uzsākām jaunu programmu, atlasot finanšu starpniekus, mikro...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem 2015.gada februārī liecina, ka banku sektora kopējais aktīvu apmērs palielinājās par 0.6% jeb 169.2 milj. eiro, februāra beigās sasniedzot 30.9 mljrd. eiro. Banku sektora peļņa šī gada pirmajos divos mēnešos bija 64 milj. eiro. Ar peļņu darbojās 15 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos - 96.5%). Banku sektora kopējo noguldījumu apmērs palielinājās par 1% jeb 218 milj. eiro. Rezidentu noguldījumi pieauga par 0.8% jeb par 77 milj. eiro, ko galvenokārt ietekmēja uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu kāpums. Savukārt nerezidentu noguldījumi palielinājās par 1.2% jeb 141 milj. eiro, ko būtiski ietekmēja arī ASV dolāra vērtības kāpums (divas trešdaļas noguldījumu ir ASV dolāros). Kredītportfelis februārī nedaudz samazinājās (par 0.3%), t.sk. rezidentu nefinanšu uzņēmumu kredītportfelis - par 0.5% un rezidentu mājsaimniecību - par 0.5%, savukārt nerezidentu kredītportfelis pieauga par 0.8%. Ar Latvijas banku bilances pārskatu...

Ministru kabineta 31. marta sēdē tika skatīts arī Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā" , kura mērķis ir papildināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienesta) tiesību un pienākumu apjomu, lai novērtētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas riskus. Likuma 51.panta pirmā daļa tiek papildināta ar 14.punktu, kas paredz Kontroles dienesta pienākumu analizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējošos normatīvos aktus, sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai, organizēt un veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanu, kā arī izstrādāt priekšlikumus šo risku līmeņa mazināšanai. Likuma 51.panta otrā daļa tiek papildināta ar 8.punktu, kas paredz Kontroles dienesta tiesību pieprasīt un saņemt informāciju, kas nepieciešama noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanai no likuma 3.pantā norādītajiem subjektiem un 45.pantā minētajām institūcijām. Likumprojekts paredz Likuma 43.panta otrajā daļā ietvert regulējumu, kas nosaka, kā kredītiestādēm vai finanšu iestādēm...

No 30.marta līdz 31.martam Rīgā norisinās neformālā Eiropas Savienības Kohēzijas politikas direktoru sanāksme. Tās laikā diskutē par finanšu instrumentu izmantošanu Kohēzijas politikā, kā arī par administratīvās kapacitātes celšanu Eiropas Savienības fondu plānošanā, ieviešanā un uzraudzībā. Ņemot vērā finanšu instrumentu pieaugošo lomu Kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, plānots pārrunāt to aktualizēšanu un intensīvāku izmantošanu arī jaunajā 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas periodā, kā arī analizēt šķēršļus un problēmas, ar ko sastopas dalībvalstis šo instrumentu izmantošanā. Kohēzijas politikas ilgtermiņa mērķu sasniegšana nav iespējama bez labas pārvaldības. Tāpēc otrs aktuālais sanāksmes jautājums būs administratīvās kapacitātes stiprināšana jaunajā ES fondu plānošanas periodā gan ES, gan nacionālā un reģionālā līmenī, lai panāktu veiksmīgu politikas īstenošanu, jo tā norit ciešā sadarbībā starp dalībvalstīm un Eiropas Komisiju (EK). Neskatoties uz dažādiem izaicinājumiem, vairākas ES dalībvalstis, tajā skaitā arī Latvija, jau paredzējušas, kā jaunajā ES fondu plānošanas periodā stiprināt kapacitāti, lai mazinātu administratīvo slogu, uzlabotu regulējumu un e-pārvaldi atbilstoši nesen reformētās...

Valsts sekretāru sanāksmē 26. martā izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par līzinga, kredīta un ar to saistīto procentu maksājumu deklarāciju". Kā norādīts noteikumu projekta anotācijā, nereti tiek konstatētas situācijas, kad fiziskai personai nav regulāru ienākumu, tomēr tā veic regulāru kredīta vai līzinga maksājumu. Ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanai, lai novērstu izvairīšanās riskus no nodokļa samaksas, ir nepieciešams pārliecināties, ka fiziskās personas izdevumi, kas saistīti ar kredīta vai līzinga atmaksu, nepārsniedz tās deklarētos ienākumus. Atgādinām, ka Saeimas 2014.gada 17.decembrī pieņemtā likuma “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (stājās spēkā 2015.gada 1.janvārī) 3. un 9.pantu papildināta likuma 15.panta trešā daļa ar jaunu 5.2 punktu un pārejas noteikumu 168.punktu, kas paredz papildu pienākumu nodokļa maksātājam, kas sniedz līzinga un kreditēšanas pakalpojumus, izņemot kredītiestādes, šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā vienu reizi gadā līdz 1.februārim iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā informatīvo deklarāciju par fiziskās personas – Latvijas Republikas rezidenta – veiktajiem līzinga un kredīta vai...

Piektdien, 27.martā, finanšu ministrs Jānis Reirs tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvjiem, lai sāktu sarunas par 2016.gada budžetu. “Sarunas par nākamā gada valsts budžetu jāsāk pēc iespējas laicīgāk, tādējādi nodrošinot kvalitīvāku budžeta sagatavošanas procesu ar visu iesaistīto pušu iesaisti. Ar izpratni un kopīgu darbu mēs varam panākt Latvijas iedzīvotāju labklājības uzlabošanos. Tāpēc vēlos pateikties LPS par līdzšinējo sadarbību iepriekšējo gadu budžetu izstrādes un pieņemšanas laikā un ceru uz labu sarunu rezultātu arī šogad,” tā finanšu ministrs Jānis Reirs. Sanāksmes laikā Finanšu ministrijas (FM) speciālisti informēja par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumiem 2016.-2018. gadam.FM līdz 30. aprīlim Ministru kabinetā iesniegs izskatīšanai ziņojumu par priekšlikumiem diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai ar 2016.gadu. Tāpat tika pārrunātas aktualitātes par pašvaldību budžetam piekritīgo ieņēmumu daļu konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem 2016.gadā un vidējā termiņā 2016.-2018.gadā. Finanšu ministrs Jānis Reirs LPS pārstāvjus arī informēja par aizvadītājās nedēļās notikušajām reģionālajām vizītēm. Tajās konstruktīvi tika izdiskutēts ar pašvaldību...

Piektdien, 27.martā, durvis apmeklētājiem vēris Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) klientu apkalpošanas centrs Rīgā, Meistaru ielā 10. Turpmāk tas būs galvenais klātienes tikšanās punkts ar aģentūras darbiniekiem tiem, kas plāno piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansējumu projektu īstenošanai. Finanšu ministrs Jānis Reirs, uzrunājot klātesošos svinīgajā atklāšanas ceremonijā, uzsvēra Latvijas veiksmīgo sagatavošanos Eiropas Savienības (ES) fondu apguvei, kas jaunajā plānošanas periodā nozīmē arī sistēmas vienkāršošanu: "Varam lepoties, ka Latvija ir bijusi starp pirmajām ES dalībvalstīm, kurai Eiropas Komisija ir apstiprinājusi gan Partnerības līgumu, gan Darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība". Turklāt ir veiksmīgi reorganizēta fondu administrēšanas sistēma. Iepriekšējo sešu aģentūru vietā, ES fondus administrēs viena iestāde - Centrālā finanšu un līgumu aģentūra." Ministrs izteica pateicību CFLA par augsti profesionāli veikto pienākumu izpildi līdzšinējā darbības posmā un nozīmīgo ieguldījumu jaunā plānošanas perioda sagatavošanā, novēlot, lai darbība jaunajā statusā sniedz jaunu pieredzi, nes jaunus sasniegumus, ļaujot ES fondu administrēšanas un klientu apkalpošanas standartu...

Trešdien, 25.martā, Finanšu ministrijā (FM) notika Latvijas un Šveices sadarbības programmas septītā gada sanāksme. Tajā FM pārstāvji ar Šveices attīstības un sadarbības aģentūras, Šveices ekonomisko lietu valsts sekretariāta un Šveices Konfederācijas vēstniecības Latvijā pārstāvjiem pārrunāja Šveices sadarbības programmas īstenošanas progresu. Finanšu ministrs Jānis Reirs atzinīgi novērtē Šveices programmas veikumu."Šveices programmas ieviešanu vērtēju kā ļoti veiksmīgu. Projektu rezultāti ir labāki par sākotnēji plānoto, tādējādi sniedzot lielāku ieguvumu iedzīvotājiem. Latvija nemainīgi ir līderu vidū starp 12 saņēmējvalstīm Šveices programmas līdzekļu ieguldīšanā. Sadarbības programmas ietvaros ir īstenoti projekti, kas nesuši reālus un jūtamus rezultātus Latvijas iedzīvotājiem. Esmu gandarīts un pateicīgs Šveices kolēģiem par veiksmīgo sadarbību un atbalstu Latvijai," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. Šveices programmas finansējums 47 miljonu eiro apmērā ir pieejams no 2007. gada un 80% no pieejamā finansējuma jau investēti Latvijā. Projektu īstenošana vēl turpināsies līdz 2017. gada vidum. Ar Šveices programmas atbalstu Latvijā tiek īstenoti 12 projekti tādās jomās kā reģionālā attīstība,...