FINANSES

Eiropas Centrālā banka (ECB) svētdien, 26. oktobrī, publicējusi 130 lielāko eirozonas banku finansiālā stāvokļa padziļinātas pārbaudes – visaptverošā novērtējuma – rezultātus, konstatējot kapitāla iztrūkumu 25 miljardu eiro apmērā 25 eirozonas bankās. No Latvijā strādājošām bankām novērtējumā piedalījās trīs pēc aktīviem lielākās bankas - "Swedbank", "SEB banka" un "ABLV Bank", kuras pārbaudi esot izturējušas. Komentējot visaptverošā novērtējuma rezultātus, FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis uzsver: “Uzskatu, ka varam būt gandarīti par Latvijas banku rezultātiem šajā apjomīgajā banku finanšu “veselības” pārbaudē. Visas trīs visaptverošā novērtējumā iekļautās Latvijas bankas ir labi sevi parādījušas un izturējušas šo pārbaudi. Kopumā bankas Latvijā ir labi kapitalizētas, ko apliecina arī šī uz pašreizējo finanšu stāvokli vērstā banku aktīvu kvalitātes pārbaude. Tāpat tirgus dalībniekiem ir pietiekams kapitāls iespējami nelabvēlīga tirgus attīstības scenārija gadījumā, ko pierāda stresa testa rezultāti. Ir paveikts apjomīgs darbs, kurā bija iesaistīti ~6000 ekspertu, t.sk. nacionālie uzraugi no 19 valstīm, kas sadarbībā ar...

Eiropas Centrālā banka (ECB) svētdien publicēja veselu gadu ilgušās padziļinātās pārbaudes par 130 euro zonas lielāko banku noturību un stāvokli 2013. gada 31. decembrī rezultātus. "Šis unikālais un pamatīgais novērtējums ir nozīmīgs pavērsiena punkts ceļā uz Vienoto uzraudzības mehānismu, kas novembrī pilnībā uzsāks darbību," atzīmēja ECB viceprezidents Vitors Konstansiu (Vitor Constancio). "Šāda nepieredzēta lielāko banku stāvokļa padziļināta pārbaude vairos sabiedrības uzticēšanos banku sektoram. Konstatējot problēmas un riskus, tā ļaus sakārtot banku bilances un nodrošināt lielāku banku noturību un stabilitāti. Tam vajadzētu veicināt kreditēšanas apjoma pieaugumu Eiropā, kas labvēlīgi ietekmēs tautsaimniecības izaugsmi." Visaptverošajā novērtējumā, kas ietvēra banku aktīvu kvalitātes pārbaudi (AKP) un uz nākotni vērstu stresa testu, 25 bankās tika konstatēts kapitāla iztrūkums 25 mljrd. eiro apmērā. 12 no 25 bankām jau segušas kapitāla iztrūkumu, 2014. gadā palielinot savu kapitālu par 15 mljrd. eiro. Bankām, kurās konstatēts iztrūkums, divu nedēļu laikā no rezultātu paziņošanas...

Šā gada 21.oktobra Ministru kabinetā sēdē tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas ierosinājums veikt grozījumus atbalsta programmā "Augstas pievienotās vērtības investīciju", būtiski palielinot avansa apjomu komersantiem jaunu ražošanas iekārtu iegādei. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra noteikumos Nr.817 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.2.4.aktivitātes "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" projektu iesniegumu atlases otro un turpmākajām kārtām". Programmas "Augstas pievienotās vērtības investīciju" ietvaros finansējums komersantiem tiek piešķirts ieguldījumiem pamatlīdzekļos, proti, jaunu iekārtu un aprīkojumu iegādei, kas palīdz uzņēmumam modernizēties, sākt jaunu, ienesīgāku preču vai pakalpojumu ražošanu. Ražošanas iekārtas praktiski vienmēr tiek izgatavotas atbilstoši konkrēta komersanta specifikācijām. Tāpēc iekārtu ražotāji vienmēr prasa priekšapmaksu, lai novērstu risku, ka pasūtītājs atsakās pirkt gatavo iekārtu. Programmas 3. un 4. kārtas projektu īstenotājiem tiek palielināts avansa apjoms no līdzšinējiem 35 % līdz 90 % tiem projektu iesniedzējiem, kuri spēj pierādīt, ka tik liels avanss veicinās ātrāku projektu īstenošanu, līdz ar to arī ātrāku jaunu darba vietu radīšanu....

Latvijā arvien populārāka kļūst elektroniskās naudas sistēma Bitcoin (no angļu valodas bit - bits un coin - monēta), kur izmanto tāda paša nosaukumu digitālo valūtu, ko bieži sauc par kriptovalūtu jeb virtuālo valūtu. Bitcoin ir pirmais decentralizētais norēķinu tīkls, ko apkalpo paši lietotāji bez centrālās vadības institūcijām vai starpniekbankām. Bitcoin ir bezmaksas mobilā lietotne jeb datorprogramma, kas dod iespēju piekļūt bitcoin makam, saņemt un tērēt bitcoin valūtu jebkurā vietā pasaulē, kur ir internets. Maksājumi tiek reģistrēti publiskā reģistrā, kur norēķinu vienība ir viens bitcoin. Kriptovalūtu var apmainīt pret īstu naudu. Tīkls sāka darboties 2009. gadā, bet pirmais reālas preces pirkums bitcoin valūtā tika veikts 2010. gada maijā, kad amerikānis Laslo Hanečs no cita bitkoin naudas īpašnieka par 10 000 monētām nopirka divas picas. Pašlaik bitcoin ir visizplatītākā alternatīvā valūta, ar kuru var norēķināties praktiski visos pasaules interneta veikalos. Bitcoin valūtu kā maksāšanas līdzekli pieņem arī kompānijas, piemēram, WordPress.com, Overstock.com, Expedia, Dell un...

Piektdien, 17.oktobrī, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē (NTSP) Finanšu ministrijas (FM) vadība informēja sociālos partnerus par budžeta plāna projektu 2015. gadam un ministriju iesniegtajām jaunajām politikas iniciatīvām (JPI) 2015., 2016. un 2017. gadam. Ministru kabineta apstiprinātais budžeta plāns ir sagatavots pie nemainīgas politikas scenārija, ņemot vērā atjaunotās makroekonomiskās prognozes. Pie šāda scenārija vispārējās valdības budžeta ieņēmumi tiek prognozēti 33% no IKP, bet izdevumi 34,0% no IKP. Tiek prognozēts deficīts 1,0% apmērā no IKP un valsts parāds - 34,6% no IKP. "Prognozētais deficīts atbilst fiskālās disciplīnas noteikumu pieļaujamai robežai. Fiskālās prognozes norāda arī uz to, ka nākamā gada budžeta sagatavošanā valsts būs ļoti ierobežota iespējās uzsākt jaunus izdevumus palielinošus vai ieņēmumus samazinošus pasākumus, jo būs jāatrod attiecīgi kompensējošie pasākumi," norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Budžeta plāns ir veids, kādā tiek īstenota Eiropas Savienības (ES) ciešāka iesaiste dalībvalstu budžetu sagatavošanā. Ja EK konstatē, ka budžeta plāns būtiski pārkāpj ES fiskālās disciplīnas noteikumus, tā var...

Monetārās politikas instrumenti nav burvju risinājums jeb "sudraba lode" eiro zonas ekonomisko problēmu risināšanā, un izšķirīgā loma ir budžeta disciplīnas ievērošanai un strukturālo reformu īstenošanai - šī atziņa caurvija piektdien, 17. oktobrī, notikušo konferenci "Vai esam ko mācījušies no krīzes?", ko Latvijas Banka rīkoja Rīgā ar Eirosistēmas politikas veidotāju, starptautisko un nacionālo institūciju un augsta līmeņa zinātnieku līdzdalību. Ikgadējā Latvijas Bankas tautsaimniecības konferencē piedalījās Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes locekļi - Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Vācijas centrālās bankas Deutsche Bundesbank prezidents Jenss Veidmanis, ECB Valdes loceklis Benuā Kerē; starptautisku un nacionālu ekonomiskās politikas institūciju (Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Komisija, Vācijas valdība) amatpersonas un augsta līmeņa akadēmiķi (Varšavas Ekonomikas augstskolas profesors Lešeks Balcerovičs, Dublinas Trinity College starptautiskās makroekonomikas profesors Filips R. Leins, Frankfurtes pie Mainas Gētes Universitātes Makroekonomikas un finanšu katedras profesors Mihaels Haliass, I Parīzes Universitātes monetārās un finanšu ekonomikas profesors Kristiāns de Buasjē). Konferences uzrunās un paneļdiskusijās tika meklētas atbildes...

Licenci alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai ir saņēmusi AS ''Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ''Hipo Fondi''''. Tā ir jau otrā licence, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldības nodrošināšanai, savukārt reģistrācijas patlaban ir atļautas sešiem pārvaldniekiem. FKTK var pieņemt lēmumu reģistrēt sabiedrību alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldīšanai, ja tā pārvaldē esošo fondu darbība un aktīvu apmērs atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem: pārvaldnieka pārvaldē ir fondu aktīvi (tai skaitā aktīvi, kas iegūti, izmantojot sviras finansējumu), kuru kopsumma nesasniedz 100 miljonus eiro; pārvaldnieka pārvaldē ir fondu aktīvi, kuru kopsumma nesasniedz 500 miljonus eiro, ar nosacījumu, ka neviena fonda darbības noteikumi neparedz izmantot sviras finansējumu un ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanu piecu gadu laikā no dienas, kad veikts pirmais ieguldījums fondā. Taču gadījumā, ja pārvaldē esošo fondu aktīvu apmērs pārsniedz iepriekš minētos kritērijus vai pārvaldniekam ir vēlme savu darbību attīstīt arī citās dalībvalstīs, ir nepieciešams saņemt licenci.

Piektdien, 17.oktobrī , notiks Nacionālās trīspusējās padomes (NTSP) sēde, kurā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atgādinās politiķiem par viņu dotajiem solījumiem pirms vēlēšanām. NTSP darba kārtībā ir iekļauta vidēja termiņa un 2015.gada valsts budžeta apspriešana, kā arī ministriju iesniegtās Jaunās politikas iniciatīvas 2015., 2016. un 2017.gadam. LBAS norāda, ka Latvijā ir liels ēnu ekonomikas īpatsvars, tāpēc daudziem oficiālā darba samaksa ir kritiski zema. Drīzumā Latvijai noteikti ir jāīsteno priekšlikums par vienlaicīgu un ievērojamu minimālās algas, neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanu, jo šāds solis nesamazinātu ienākumus valsts pamatbudžetā, sociālajā un pašvaldību budžetos, bet varētu tos pat palielināt. LBAS jau ilglaicīgi ir piedāvājusi šādu priekšlikumu, un priekšvēlēšanu solījumi liecināja, ka politiķi LBAS aicinājumu ir sadzirdējuši un piedāvā līdzīgus risinājumus. LBAS prasībās politiskajām partijām pirms Saeimas vēlēšanām norādīja, ka ir jānodrošina darbinieku darba samaksas konkurētspēja vismaz Baltijas darba tirgū. Diemžēl šobrīd Latvijas darbinieki ir daudz sliktākā situācijā nekā Igaunijā un Lietuvā,...

Maksātnespējas administratoriem būs tiesības trīs mēnešu laikā izlemt, vai kļūt par valsts amatpersonām, paredz Saeimas Juridiskajā komisijā trešdien, 15.oktobrī, konceptuāli atbalstītais grozījums Maksātnespējas likumā. Saskaņā ar Saeimā šī gada 25.septembrī pieņemtajiem likuma grozījumiem maksātnespējas administratori no 2015.gada 1.janvāra tiks pielīdzināti valsts amatpersonām, un piedāvātais Maksātnespējas likuma grozījums tiem administratoriem, kuri nevēlēsies turpināt darbu un iegūt valsts amatpersonas statusu, dos iespēju trīs mēnešu laikā pabeigt iesāktos tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesus. Likumprojekta iesniedzēji norādījuši, kas šādas izmaiņas ļaus nodrošināt stabilu maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesu norisi. Juridiskā komisija šodien konceptuālu atbalstu pauda arī attiecīgam grozījumam valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas likumā. Grozījumus Maksātnespējas likumā un likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" Juridiskā komisija nolēma virzīt kā steidzamus un lūgt Saeimu tos iekļaut 16.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā, informē Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Galīgajā lasījumā likumprojektus plānots pieņemt 30.oktobrī.

Vakar, 14.oktobrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Latvijas vispārējās valdības budžeta plāns 2015.gadam, kurā norādīti galvenie nākamā gada budžeta rādītāji. Latvijai kā eirozonas dalībvalstij katru gadu līdz 15.oktobrim ir jāsagatavo un jāiesniedz Eiropas Komisijai (EK) un Eirogrupai plāns, kurā tiek norādītas galveno nākamā gada budžeta rādītāju prognozes - ieņēmumi, izdevumi, deficīts un valsts parāds, ietverot valsts budžetu, pašvaldības, atvasinātās publiskās personas un vispārējā valdībā ieskaitītās valsts komercsabiedrības. Vakar MK apstiprinātais budžeta plāns ir sagatavots pie nemainīgas politikas scenārija, ņemot vērā atjaunotās makroekonomiskās prognozes. Pie šāda scenārija vispārējās valdības budžeta ieņēmumi tiek prognozēti 33% no IKP, bet izdevumi 34,0% no IKP. Tiek prognozēts deficīts 1,0% apmērā no IKP un valsts parāds - 34,6% no IKP. “Prognozētais deficīts atbilst fiskālās disciplīnas noteikumu pieļaujamai robežai. Fiskālās prognozes norāda arī uz to, ka nākamā gada budžeta sagatavošanā valsts būs ļoti ierobežota iespējās uzsākt jaunus izdevumus palielinošus vai ieņēmumus samazinošus pasākumus, jo būs jāatrod attiecīgi kompensējošie...

Otrdien, 14.oktobrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tiks skatīts informatīvais ziņojums par ministriju jaunajām politikas iniciatīvām (JPI) 2015., 2016. un 2017.gadam, kurā analizēti ministriju iesniegtie pieprasījumi. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes jaunajām politikas iniciatīvām 2015.gadā pieprasījušas 567,7 miljonus eiro, 2016.gadā - 942 miljonus eiro un 2017.gadā - 1 199,5 miljonus eiro. Kopumā Finanšu ministrijā (FM) un Pārresoru koordinācijas centrā (PKC) ministrijas, citas centrālās valsts iestādes, kā arī neatkarīgās institūcijas iesniedza 379 pieprasījumus JPI. "Šajā laikā ir ļoti svarīgi pievērst pastiprinātu uzmanību Latvijas iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, vēlos uzsvērt, ka šim jautājumam, ko sekmīgi sākusi risināt šī valdība, jābūt arī nākamās valdības prioritāšu augšgalā, tas nevar palikt tikai priekšvēlēšanu laika lozungu līmenī. Tādēļ mans aicinājums arī nākamajai valdībai, pievērst šai problēmai īpašu uzmanību un sekmēt ienākumu nevienlīdzības mazināšanos," norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Visvairāk līdzekļus nākamā gada budžetā papildus pieprasījusi Izglītības un zinātnes ministrija - 111,2 miljonus eiro 2015.gadā, 160,1 miljonu eiro 2016....

Ņemot vērā Krievijas Federācijas noteiktās ekonomiskās sankcijas attiecībā uz atsevišķu nozaru Eiropas Savienībā ražoto produktu grupu importa aizliegumu, kas būtiski ietekmē Latvijas komersantu eksporta apjomus, Ministru kabineta šā gada 14.oktobra sēdē tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums papildu piešķirt septiņu miljonu EUR atbalstam komersantiem jaunu eksporta tirgu apgūšanai. Savukārt komersantu atbalstam programmas "Ārējo tirgu apgūšana - nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana" ietvaros papildu piešķirti vēl četri miljoni EUR. To paredz valdības apstiprinātie noteikumu projekti: "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.887 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas""" papildinājuma 2.3.1.1.aktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana" 2.3.1.1.2.apakšaktivitāti "Ārējo tirgu apgūšana - nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana"" ; "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija noteikumos Nr.582 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.1.1.1.apakšaktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana - ārējais mārketings" sesto un turpmākajām kārtām"". Programma tiek papildināta ar jaunu atbalstāmo darbību - sagatavošanās pasākumi ieiešanai jaunos ārējos tirgos, kas ietver atbalsta saņemšanu tādām darbībām kā dalībai starptautiskajās izstādēs, tirdzniecības...

Ministru kabineta 14.oktobra sēdē akceptēti Ekonomikas ministrijas rosinātie "Grozījumiem Ministru kabineta 2010.gada 13.aprīļa noteikumos Nr.361 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.2.1.1.apakšaktivitāti "Kompetences centri"" , kas dos iespēju kompetences centriem veikt papildu pētījumus jaunu produktu radīšanai. MK apstiprinātie grozījumi Kompetences centru atbalsta programmā paredz pagarināt projektu ieviešanas termiņu līdz 2015.gada 31.decembrim, kā arī paredzēta iespēja saņemt avansu, iesniedzot bankas garantiju. Iepriekš termiņš bija noteikts līdz 2015. gada 2.ceturkšņa beigām. Kā norādīts šo noteikumu projekta anotācijā, lai gan kompetences centru pieprasītās summas ar katru ceturksni pieaug, ir risks, ka pieaugums nav pietiekoši straujš, lai apgūtu visu aktivitātes ietvaros pieejamo finansējumu līdz 2015.gada 31.jūlijam. Ceturkšņa maksājuma pieprasījuma apjoms uz vienu kompetences centru ir pieaudzis vidēji no 224 546 EUR 2013.gada 1.pusgadā un 452 170 EUR 2013.gada 2.pusgadā līdz 575 035 EUR 2014.gada 1.pusgadā. Lai samazinātu finansējuma neapguves risku, nepieciešams atļaut pagarināt apakšaktivitātes īstenošanas termiņu. Kompetences centri ir veidoti ar mērķi apvienot noteiktas...

Vakar, 14.oktobrī, valdībā apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 19.oktobra noteikumos Nr. 987 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.1.3.1. apakšaktivitātes "Zinātnes infrastruktūras attīstība" pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu", kas regulē Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētos valsts nozīmes pētniecības centru infrastruktūras modernizēšanas projektus. Lai veicinātu komercpētniecības infrastruktūras attīstību, zinātnes rezultātu komercializāciju un inovatīvu risinājumu ieviešanu komercdarbībā, valdība atbalstīja IZM priekšlikumu mainīt iepriekš definētās stingrākās prasības valsts atbalsta saņemšanai un turpmāk tās noteikt atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) aktuālajām tiesību normām, kas paredz efektīvāku un esošajai kopējā tirgus situācijai atbilstošāku regulējumu. Līdz ar to ir noteikts, ka piešķirtais valsts atbalsta apmērs zinātniskajām institūcijām jebkuru triju fiskālo gadu periodā var būt līdz 200 000 eiro. Atvieglotas arī valsts atbalsta kontroles procedūras, tādējādi samazinot administratīvo slogu projektu īstenotājiem un paātrinot projektu ietvaros plānoto aktivitāšu īstenošanu. Ministru kabineta noteikumu grozījumi precizē ERAF atbalsta intensitātes pārrēķina iesniegšanas kārtību...

Ministru kabinetā šodien uzklausīs Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas ikgadējo ziņojumu Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību, bet valdības sēdes slēgtajā daļā paredzēts apspriest Finanšu ministrijas sagatavotos informatīvo ziņojumu "Par ministriju jaunajām politikas iniciatīvām 2015., 2016. un 2017.gadam" un plāna projektu "Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāns 2015.gadam". Neviens no šiem dokumentiem pagaidām nav skatāms publiski. Zināms, ka ministrijas un citasvalsts institūcijas jaunām politikas iniciatīvām nākamgad no valsts budžeta pieprasījušas 567,028 miljonus eiro, 2016.gadā - 941,31 miljonu eiro, bet 2017.gadā - 1,199 miljardus eiro, uzskatāmi šo ministriju vēlmju sarakstu nākamajam gadam infografikā apkopojusi ziņu aģentūra LETA.