FINANSES

Piektdien, 21.novembrī, Latvijas Studentu apvienība (LSA) iesniedza prasību ģenerālpro-kuroram Ērikam Kalnmeieram par Ministru kabineta un Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas pretlikumīgas rīcības novēršanu. Augstskolu likuma 78.panta septītā daļa nosaka, ka Ministru Kabinetam, iesniedzot Saeimai gadskārtējo valsts budžeta projektu, tajā jāparedz ikgadēju finansējuma pieaugumu studijām valsts dibinātās augstskolās ne mazāku par 0,25 procentiem no iekšzemes kopprodukta, līdz valsts piešķirtais finansējums studijām valsts dibinātās augstskolās sasniedz vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta. LSA vairākārt ir runājusi par šī panta ievērošanu un nozīmi, jo šie līdzekļi ir nepieciešami augstākās izglītības nozarei. Izglītības un zinātnes minizstrija (IZM) ir izstrādājusi jaunās politikas iniciatīvas, kas ļautu šos līdzekļus izmantot tur, kur tie kritiski nepieciešam, īpaši studiju nodrošinājumam - materiāltehniskajai bāzei, laboratorijām, e-studiju vides attīstīšanai, pieredzes apmaiņas projektiem studentiem un mācībspēkiem un zinātniskajai darbībai augstskolās. Ņemot vērā to, ka, veicot valsts 2014.gada budžeta likumprojekta izstrādi, šī prasība netika ievērota, tiekoties ar Ministru Prezidenti Laimdotu Straujumu LSA atgādināja par šo likuma...

Ceturtdien, 13.novembrī, Eiropas Komisija (EK) oficiāli apstiprinājusi ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība", kuras ietvaros Latvijai būs pieejams finansējums 4,4 miljardu eiro apmērā. Darbības programma paredz investīcijas virknē tautsaimniecības nozaru, kas nodrošinās Latvijas tālāku ilgtspējīgu ekonomisko attīstību, ņemot vērā arī sociālās vienlīdzības veicināšanu. Savukārt trešdien, 19.novembrī, Briselē notika Kohēzijas politikai veltīta Vispārējo lietu padomes sanāksme, kurā piedalījās finanšu ministrs Jānis Reirs un Finanšu ministrijas pārstāvji. Sanāksmes laikā tika apstiprināti Padomes secinājumi par Sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, kurā tika izvērtēti 2007.-2013.gada Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas perioda rezultāti un nākamā, 2014.-2020. gada plānošanas perioda, īstenošanas ievirzes. Notika ministru viedokļu apmaiņa par Kohēzijas politikas un stratēģijas “Eiropa 2020" pārskatu, uzmanību vēršot uz politikas pasākumu efektivitātes analīzi un uzlabošanas iespējām. Tāpat sanāksmē tika apspriesta aktuālā situācija saistībā ar dalībvalstu partnerības līgumu un darbības programmu apstiprināšanu, kas norit lēnāk nekā sākotnēji plānots. Padomes sanāksmes ietvaros finanšu ministrs...

Ceturtdien, 13.novembrī, Eiropas Komisija (EK) oficiāli apstiprinājusi Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība", kuras ietvaros Latvijai būs pieejams finansējums 4,4 miljardu eiro apmērā. Latvija ir trešā valsts starp visām dalībvalstīm, kuras darbības programma ir oficiāli apstiprināta. Darbības programma nosaka ES fondu investīciju principus, sasniedzamos rezultātus un atbalsta jomas nākamajiem septiņiem gadiem, informē Finanšu ministrija. “Tas, ka Latvija ir pirmajā trijniekā starp visām dalībvalstīm, kuru darbības programma ir oficiāli apstiprināta EK liecina, ka ir noritējusi veiksmīga sadarbība starp Finanšu ministriju, EK, nozaru ministrijām un citiem šī dokumenta izveidē iesaistītajiem partneriem. Darbības programma ir stabils pamats visu nākamo septiņu gadu ES fondu investīciju ieguldīšanai tajos mērķos, kas mūsu valstij nesīs lielāko atdevi un pavērs plašākās izaugsmes iespējas. Tas ir pirmais nozīmīgais solis, kas kopā ar EK un partneriem sperts Latvijas attīstības virzienā, taču, pārējie soļi būs jāveic mums pašiem," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. 2014.-2020.gadā nozīmīgākās ES...

SEB bankasveiktā finanšu direktoru aptauja liecina, ka vairāk nekā puse Baltijas lielo uzņēmumu - 53% - sagaida, ka nākamo 12 mēnešu laikā to apgrozījums turpinās pieaugt. Visoptimistiskāk noskaņoti Latvijas lielie uzņēmumi - 66% sagaida, ka tuvākā gada laikā to apgrozījums pieaugs, turklāt 11% no tiem prognozē, ka apgrozījuma pieaugums pārsniegs 10% robežu. Vispiesardzīgāk noskaņoti Igaunijas lielie uzņēmumi - tikai 34% saskata pamatu apgrozījuma kāpumam 10% robežās un 11% gaida straujāku ieņēmumu pieaugumu. Salīdzinājumā ar šī gada martu, kad apgrozījuma kāpumu prognozēja 65% finanšu direktoru, optimisms ir samazinājies visās trīs Baltijas valstīs. To uzņēmēju skaits, kas nobažījušies par apgrozījuma samazināšanos, faktiski ir saglabājies nemainīgs, bet ir pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kas cer apgrozījumu noturēt līdzšinējā apjomā. SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts: "Pozitīvi vērtējams tas, ka vēl aizvien vairāk nekā puse Baltijas lielo uzņēmumu ir noskaņoti optimistiski, jo tieši lielie uzņēmumi ir tie, kas nosaka valdošo noskaņojumu savās nozarēs. Taču redzam, ka lielo...

No 12. līdz 14.novembrim norisinās Eiropas komisijas (EK) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) pēdējā plānotā pēcprogrammas uzraudzības vizīte Latvijā. Tādējādi Latvija ir pirmā valsts Eiropas Savienības vēsturē, kas veiksmīgi būs noslēgusi Aizdevumu programmu un pēcprogrammas uzraudzību. Misijas viens no svarīgākajiem mērķiem ir izvērtēt Latvijas spēju atmaksāt tai piešķirto aizdevumu ekonomiskās krīzes laikā, kā arī izvērtēt potenciālos riskus aizdevuma atmaksai. "Latvija starptautiskajiem aizdevējiem ir pierādījusi, ka ir uzticams partneris, kas pilda saistības, tādēļ esam gandarīti, ka Latvijai ne tikai izdevies veiksmīgi noslēgt Aizdevumu programmu, bet arī pēcprogrammas uzraudzību. Ar aizdevēju palīdzību mēs esam atguvuši ekonomikas stabilitāti un arvien tuvojamies tam brīdim, kad aizdevumu būsim atmaksājuši pilnībā," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. Jau šā gada martā sekmīgi atmaksāta daļa no ekonomiskās krīzes laikā Latvijai izsniegtā starptautiskā aizdevuma - EK tika pārskaitīts viens miljards eiro. Nākamo daļu, 1,2 miljardus eiro, EK plānots atmaksāt jau 2015. gada janvārī. Lai nodrošinātu šī maksājuma veikšanu, Valsts kase jau...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome vakar, 12. novembrī, pieņēma lēmumu par licences izsniegšanu SIA Qiwi Wallet Europe elektroniskās naudas iestādes (ENI) darbībai ar tiesībām emitēt elektronisko naudu un sniegt licencē norādītos maksājumu pakalpojumus. Šobrīd licence izsniegta divām Latvijā strādājošām elektroniskās naudas iestādēm, pārējās iestādes ir reģistrētas FKTK reģistrā. FKTK reģistrā reģistrētās Elektroniskās naudas iestādes ir tiesīgas piedāvāt e-naudas un maksājumu pakalpojumus tikai Latvijas teritorijā un to apgrozībā esošās elektroniskās naudas vidējais apmērs nedrīkst pārsniegt divus miljonus eiro. Ja pakalpojuma sniedzējs darbību grib attīstīt arī ārpus Latvijas vai vidējais apgrozībā esošās elektroniskās naudas apjoms pārsniedz likumā noteikto slieksni, ir nepieciešams saņemt licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai. Elektroniskā nauda ir norēķinu līdzeklis, kas rodas, iemaksājot vēlamo naudas summu elektroniskās naudas iestādes kontā. ENI par iemaksāto reālo naudas summu piešķir elektronisko naudu līdzvērtīgā apmērā. Elektroniskās naudas vērtība tiek uzglabāta viedkartē vai datora atmiņā. Ar saņemtajiem autorizācijas rīkiem (piemēram, parole, kodu karte, norēķinu karte...

Pirmdien, 10.novembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē valdība atbalstīja lēmumu no nākamā gada 1.janvāra palielināt minimālo algu no esošajiem 320 eiro līdz 360 eiro mēnesī, tādējādi risinot valdības deklarācijā noteikto mērķi mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā. "Priekšvēlēšanu laikā tika uzsvērs, ka nepieciešams turpināt iesākto darbu pie iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanas, kā arī palielināt minimālo mēnešalgu. Šo solījumu valdība ir izpildījusi, tomēr mums jāturpina iesāktais un jāvirzās arī uz diferencēta neapliekamā minimuma ieviešanu, tādējādi atbalstot mazo algu saņēmējus," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. Tāpat ienākumu nevienlīdzības risināšanai ar 2016.gadu plānots ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamo minimumu, paaugstinot to mazo algu saņēmējiem, vidējo algu saņēmējiem saglabājot tuvu esošajam apmēram, savukārt algām, kas būtiski pārsniedz vidējo algu valstī, to nepiemērojot. Vienlaikus plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošu personu, izvērtējot iespēju piemērot lielākus atvieglojumus par otro un katru nākamo bērnu ģimenē. Plānots, ka minimālā alga no 2015.gada tiks palielināta visās trijās Baltijas valstīs. Latvijā...

Lai novērstu iespējami pelēkās ekonomikas izplatīšanos, gatavojot nākamā gada valsts budžetu, tiek rosināts ieviests informatīvās deklarācijas patērētāju kreditētājiem. Patlaban ir izplatītā prakse, ka fiziskās personas, kurām nav regulāru ienākumu, regulāri veic kredīta vai līzinga maksājumus, par iegādāto nekustamo īpašumu vai transportlīdzekli. Ņemot vērā finanšu pakalpojumu plašo izplatību, ir būtiski pārliecināties, ka personas izdevumi, kas saistīti ar kredīta atmaksu vai regulāriem līzinga maksājumiem, nepārsniedz deklarētos ienākumus. Šādi grozījumi ļautu Valsts ieņēmumu dienestam apzināt personu loku, kas iespējams nav reģistrējuši visus gūtos ienākumus un šādas normas esība jau pati par sevi preventīvi sniegtu pozitīvu iespaidu uz nodokļu maksātāju attieksmi pret nodokļu nomaksas disciplīnu, zinot, ka informācija par veiktajiem līzinga un kreditēšanas pakalpojumiem būs pieejama Valsts ieņēmumu dienestam. Ņemot vērā minēto, nepieciešams ieviest jaunu informatīvo deklarāciju, nosakot pienākumu nodokļu maksātājiem, kas sniedz patērētāju kreditēšanas pakalpojumus, vienu reizi gadā līdz sekojošā gada 1. februārim Ministru kabineta noteiktā kārtībā sniegt ziņas par fiziskās personas – Latvijas Republikas...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēma lēmumu brīdināt AS "Expobank" par atsevišķām nepilnībām bankas iekšējās kontroles sistēmā - atbilstošas dokumentācijas nodrošināšanā klientu darījumu uzraudzībai. Veicot pastāvīgu klientu darījumu izpēti, bankas pienākums ir pievērst pietiekamu uzmanību klientu veiktajiem sarežģītiem un savstarpēji saistītiem darījumiem, pārliecinoties, ka tie ir ekonomiski pamatoti, ko pierāda bankas rīcībā esošie darījumu apliecinoši dokumenti. Konstatējot nepilnības šādu darījumu uzraudzībā - nepieciešamas dokumentācijas nodrošināšanā, un ievērojot sankcijas piemērošanas samērīguma principu, FKTK nolēma brīdināt banku, tādējādi mudinot tirgus dalībnieku izvairīties no līdzīgiem trūkumiem nākotnē. FKTK, veicot uzraudzību, seko, lai bankas nepārtraukti pilnveidotu savas iekšējās kontroles sistēmas atbilstoši starptautiskajiem standartiem, Eiropas Savienības direktīvu un labās prakses prasībām. AS "Expobank" ir tiesības apstrīdēt FKTK lēmumu Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā. Tāpat FKTK padome ir pieņēmusi lēmumu par brīdinājuma izteikšanu AS "Norvik banka" par atklātajām nepilnībām publicētājos darbības rezultātu pārskatos šā gada pirmajā un otrajā ceturksnī. Ņemot vērā FKTK norādījumus, banka veica nepieciešamas...

Otrdien, 4.novembrī, stājās spēkā vienotais uzraudzības mehānisms, kas radīs jaunu Eiropas banku uzraudzības sistēmu. Tas nozīmē, ka 120 lielāko eirozonas banku uzraudzību pārņem ECB un turpmāk tās uzraudzīs ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs un ECB Uzraudzības valdes loceklis Kristaps Zakulis uzsver: "Krīze likusi secināt, ka starptautiska mēroga finanšu institūciju uzraudzību efektīvāk var veikt pārrobežu līmeņa uzraugs, lai visās valstīs īstenotu vienotu uzraudzības pieeju un laicīgi novērstu problēmas kādā no valstīm. Šodien ECB kļuvusi par lielāko banku uzraugu Eiropas Savienībā, kas turpmāk darbosies ciešā sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem, kuru pieredze un kompetence būs liels atspaids ECB komandai." Latvijas gadījumā ECB ciešā sadarbībā ar FKTK uzraudzīs trīs pēc aktīviem lielākās bankas - AS "Swedbank", AS "SEB banka" un AS "ABLV Bank". Šo banku uzraudzībai ir izveidotas atsevišķas uzraugu komandas, kurās darbosies arī FKTK eksperti, apkopojot un iesniedzot uzraudzībai nepieciešamo informāciju, gatavojot lēmumu projektus, sniedzot atbalstu lēmumu piemērošanā....

Pirmdien, 3. novembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts rīkojuma projekts, kas paredz grozījumus likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017. gadam” un likumprojekta “Par valsts budžetu 2015. gadam” sagatavošanas grafikā, nosakot tādu grafiku, kas jaunievēlētajai Saeimai un MK ļautu nākamā gada valsts budžetu pieņemt līdz 2015. gada 1. janvārim. Lai nodrošinātu ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm saimnieciskajā gadā pieejamā finansējuma apjomu, jo ministrijas valsts budžeta līdzekļus var piešķirt vai saņemt tikai ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētu apropriāciju, likumprojektu “Par valsts budžetu 2015. gadam” īpaši svarīgi pieņemt savlaicīgi. Ja likumprojekts “Par valsts budžetu 2015. gadam” netiek pieņemts līdz 2015. gada 1.janvārim, nebūs iespējams finansēt tos izdevumus, kurus nosaka normatīvie akti, kas stājas spēkā ar 2015. gada 1. janvāri. Jāņem vērā, ka 2015. gada 1.janvārī 2014. gada valsts budžeta likums būs zaudējis spēku un, nepieņemot nākamā gada valsts budžetu līdz 2015. gada 1. janvārim, nebūs regulējuma iedzīvotāju ieņēmumu nodokļa...

Eiropas Centrālā Banka (ECB) publicējusi ECB regulu par uzraudzības maksām. Regula nosaka kārtību, kādā ECB iekasēs gada uzraudzības maksu par izdevumiem, kas radušies saistībā ar tās jauno lomu kā Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) banku uzraugam. Regulā noteikta metodoloģija: 1. gada uzraudzības maksas kopējās summas noteikšanai3. gada uzraudzības maksas iekasēšanai. Regula atspoguļo sabiedriskās apspriešanas gaitā no ieinteresētajām personām saņemtos komentārus. Šie komentāri, kā arī pārskats par saņemtajām atbildēm un ECB regula par uzraudzības maksām publicēta arī ECB interneta vietnē:https://www.ecb.europa.eu/press/pr/date/2014/html/pr141030.lv.html Saskaņā ar ES regulu Par Vienoto uzraudzības mehānismu ECB no visām uzraudzītajām bankām jāiekasē gada uzraudzības maksa, lai atgūtu ar uzraudzību saistītos izdevumus. Iepriekš jau ziņots, ka sākotnējā analīze liecina, ka 2015. gadā ikvienai tieši uzraudzītai bankai būs jāmaksā ECB gada maksa 150 000 līdz 15 milj. euro apmērā. Vairums tiešai uzraudzībai pakļauto banku maksās no 0.7 līdz 2 milj. euro. Līdzīgā veidā apmēram 75% mazāko netieši uzraudzīto banku maksās no 2 000 līdz...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi virkni jaunu normatīvo noteikumu, kā arī vairākus grozījumus jau esošajos noteikumos. Apstiprināti jauni "Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi", ar kuriem aizstāta 2009. gadā izstrādāto noteikumu versija. Tie papildina tirgus dalībnieku loku, kam noteikumi turpmāk būs saistoši ar tādām Latvijā reģistrētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas ievēro Regulā Nr.575/2013 noteiktas prudenciālas (regulējošas) prasības. Noteikumi arī nosaka jaunu prasību, ka iestāde kredītrisku vērtēšanā nepaļaujas tikai uz reitingu aģentūru sniegtajiem kredītreitingiem, kā arī neizmanto tos kā vienīgo kredītriska novērtēšanas kritēriju, bet ņem vērā visu pieejamo ārējo un iekšējo informāciju attiecībā uz kredītrisku. Tāpat noteikumos iestrādāta prasība ievērot diversifikācijas principu, veidojot kredītportfeli. Grozījumi "Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību iekšējās kontroles sistēmas izveides normatīvajos noteikumos" izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasības*, kas attiecas uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrību iekšējās kontroles sistēmu. Grozījumi stāsies spēkā š.g. 21.decembrī un nosaka, ka ieguldījumu pārvaldes sabiedrības aktīvu kredītriska vērtēšanā nedrīkst mehāniski paļauties uz reitingu aģentūru...

SEB bankas veiktā Baltijas valstu uzņēmumu finanšu direktoru aptauja liecina, ka šī gada septembrī 41% Baltijas lielo uzņēmumu biznesa vidi nākamajiem sešiem mēnešiem vērtējuši kā labvēlīgu vai ļoti labvēlīgu. Vēl šī gada martā šādu viedokli pauda vairāk nekā puse jeb 51% Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielāko uzņēmumu pārstāvju. Savukārt 15% uzņēmēju šobrīd uzskata, ka nākamajā pusgadā biznesa vide būs nelabvēlīga vai ļoti nelabvēlīga, kamēr 44% aptaujas dalībnieku pauduši neitrālu viedokli. Šīs noskaņojuma izmaiņas lielā mērā skaidrojamas ar ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos un notikumiem Ukrainā, kas kopš šāgada marta ieņēmuši izteikti negatīvu trajektoriju. Ukrainas konflikts ir krietni paplašinājis savu mērogu un satricinājis visu Austrumeiropas reģionu. Visskeptiskāk biznesa izredzes nākamajiem sešiem mēnešiem vērtē Igaunijas uzņēmumu finanšu direktori – optimistiski noskaņoti ir tikai 23%, kamēr 18% sagaida, ka uzņēmējdarbības vide būs nelabvēlīga vai ļoti nelabvēlīga. Latvijā optimistiski noskaņoto uzņēmēju skaits sarucis par 14% - no 59% martā līdz 45% septembrī. Lietuvas uzņēmēji ir noskaņoti vispozitīvāk –...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati par Latvijas banku darbību liecina, ka, pateicoties uzņēmumu kredītu atlikuma pieaugumam, š.g. septembrī rezidentu kredītportfelis pieauga par 0.1%. Tomēr kopējais banku kredītportfelis turpināja samazināties - septembrī par 0.2%, ko noteica nerezidentu kredītatlikuma sarukums par 2.4%. Banku sektora kopējais aktīvu apmērs septembra laikā palielinājās par 1.5% jeb 434 milj. eiro un mēneša beigās sasniedza 29.4 mljrd. eiro. Banku sektora noguldījumi septembrī pieauga par 2% jeb 420 milj. eiro un kopējais noguldījumu atlikums sasniedza 21 mljrd. eiro. Rezidentu noguldījumi palielinājušies par 0.4% jeb 38 milj. eiro, pieaugot valdības un mājsaimniecību noguldījumiem, savukārt finanšu institūciju un privāto nefinanšu uzņēmumu noguldījumi samazinājās. Nerezidentu noguldījumi pieauga par 3.8% jeb 381 milj. eiro. Arī septembrī nerezidentu noguldījumu kāpumu galvenokārt ietekmēja ASV dolāra vērtības palielināšanās. Banku sektors kopumā 2014. gada pirmajos deviņos mēnešos darbojās ar peļņu 239.7 milj. eiro apmērā. Septembrī ar peļņu darbojās 14 Latvijas bankas un trīs ārvalstu banku...