FINANSES

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi virkni jaunu normatīvo noteikumu, kā arī vairākus grozījumus jau esošajos noteikumos. Apstiprināti jauni "Kredītriska pārvaldīšanas normatīvie noteikumi", ar kuriem aizstāta 2009. gadā izstrādāto noteikumu versija. Tie papildina tirgus dalībnieku loku, kam noteikumi turpmāk būs saistoši ar tādām Latvijā reģistrētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas ievēro Regulā Nr.575/2013 noteiktas prudenciālas (regulējošas) prasības. Noteikumi arī nosaka jaunu prasību, ka iestāde kredītrisku vērtēšanā nepaļaujas tikai uz reitingu aģentūru sniegtajiem kredītreitingiem, kā arī neizmanto tos kā vienīgo kredītriska novērtēšanas kritēriju, bet ņem vērā visu pieejamo ārējo un iekšējo informāciju attiecībā uz kredītrisku. Tāpat noteikumos iestrādāta prasība ievērot diversifikācijas principu, veidojot kredītportfeli. Grozījumi "Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību iekšējās kontroles sistēmas izveides normatīvajos noteikumos" izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasības*, kas attiecas uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrību iekšējās kontroles sistēmu. Grozījumi stāsies spēkā š.g. 21.decembrī un nosaka, ka ieguldījumu pārvaldes sabiedrības aktīvu kredītriska vērtēšanā nedrīkst mehāniski paļauties uz reitingu aģentūru...

SEB bankas veiktā Baltijas valstu uzņēmumu finanšu direktoru aptauja liecina, ka šī gada septembrī 41% Baltijas lielo uzņēmumu biznesa vidi nākamajiem sešiem mēnešiem vērtējuši kā labvēlīgu vai ļoti labvēlīgu. Vēl šī gada martā šādu viedokli pauda vairāk nekā puse jeb 51% Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielāko uzņēmumu pārstāvju. Savukārt 15% uzņēmēju šobrīd uzskata, ka nākamajā pusgadā biznesa vide būs nelabvēlīga vai ļoti nelabvēlīga, kamēr 44% aptaujas dalībnieku pauduši neitrālu viedokli. Šīs noskaņojuma izmaiņas lielā mērā skaidrojamas ar ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos un notikumiem Ukrainā, kas kopš šāgada marta ieņēmuši izteikti negatīvu trajektoriju. Ukrainas konflikts ir krietni paplašinājis savu mērogu un satricinājis visu Austrumeiropas reģionu. Visskeptiskāk biznesa izredzes nākamajiem sešiem mēnešiem vērtē Igaunijas uzņēmumu finanšu direktori – optimistiski noskaņoti ir tikai 23%, kamēr 18% sagaida, ka uzņēmējdarbības vide būs nelabvēlīga vai ļoti nelabvēlīga. Latvijā optimistiski noskaņoto uzņēmēju skaits sarucis par 14% - no 59% martā līdz 45% septembrī. Lietuvas uzņēmēji ir noskaņoti vispozitīvāk –...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati par Latvijas banku darbību liecina, ka, pateicoties uzņēmumu kredītu atlikuma pieaugumam, š.g. septembrī rezidentu kredītportfelis pieauga par 0.1%. Tomēr kopējais banku kredītportfelis turpināja samazināties - septembrī par 0.2%, ko noteica nerezidentu kredītatlikuma sarukums par 2.4%. Banku sektora kopējais aktīvu apmērs septembra laikā palielinājās par 1.5% jeb 434 milj. eiro un mēneša beigās sasniedza 29.4 mljrd. eiro. Banku sektora noguldījumi septembrī pieauga par 2% jeb 420 milj. eiro un kopējais noguldījumu atlikums sasniedza 21 mljrd. eiro. Rezidentu noguldījumi palielinājušies par 0.4% jeb 38 milj. eiro, pieaugot valdības un mājsaimniecību noguldījumiem, savukārt finanšu institūciju un privāto nefinanšu uzņēmumu noguldījumi samazinājās. Nerezidentu noguldījumi pieauga par 3.8% jeb 381 milj. eiro. Arī septembrī nerezidentu noguldījumu kāpumu galvenokārt ietekmēja ASV dolāra vērtības palielināšanās. Banku sektors kopumā 2014. gada pirmajos deviņos mēnešos darbojās ar peļņu 239.7 milj. eiro apmērā. Septembrī ar peļņu darbojās 14 Latvijas bankas un trīs ārvalstu banku...

Valsts lielākie nefinanšu uzņēmumi realizējuši produkciju 26,7 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 3% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Kopā tie nodrošinājuši vairāk nekā 150 tūkstošus darba vietu. Neskatoties uz to, ka tīrās peļņas rādītājs ir samazinājies par 8.6%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tomēr arī tie ir visai nozīmīgi 757 miljoni eiro, un nodrošināta vidējā rentabilitāte 3,4%. Uzņēmumu rīcībā atrodas aktīvi turpat 20 miljardu eiro vērtībā, no kuriem 9,3 miljardus eiro jeb 46% veido īpašnieku pašu kapitāls. Tas ir viens no noteicošiem faktoriem, kas nodrošina komersantu finansiālo stabilitāti, liecina dati no SIA Crefo Rating sadarbībā ar SIA Creditreform Latvija sagatavotā gadskārtējā 501 lielāko Latvijas komersantu saraksta. Tajā sarindoti nefinanšu nozaru uzņēmumi pēc to apgrozījuma 2013. gadā. Vienlaikus vērtēti arī uzņēmumu maksātspējas rādītāji un komerciālā rentabilitāte. Pilns Creditreform Latvija izveidotais Latvijas 501 lielāko nefinanšu uzņēmumu saraksts pieejams šeit. Pirmo vietu starp nozarēm pārliecinoši ieņem vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumi. To 244 vairum un mazumtirdzniecības firmu,...

Valdība atbalstīja finanšu konsultanta Société Générale rekomendāciju noslēgt akciju pirkuma līgumu par bankas Citadele akciju pārdošanu ar starptautisku investoru grupu, kuras sastāvā ir "Ripplewood Advisors LLC" un tā dibinātājs Tims Kolins (Tim Collins). Darījums paredz, ka akciju bāzes cena par visām bankas Citadele akcijām ir 98,67 miljoni eiro. Līgums paredz, ka valsts par 75% akcijām iegūs 74 miljonus eiro. Ripplewood un investoru grupa nedrīkstēs vismaz divus gadus pārdot bankas akcijas. Kā valdību informēja finanšu konsultants Société Générale, salīdzinājumā ar eirozonas banku privatizācijas darījumiem bankas Citadele akciju pārdošanas cenas attiecība pret pašu kapitālu ir augstāka par vidējo vērtējumu līdzīgiem darījumiem. Sarunu procesā investori ir piekrituši palielināt pārdošanas cenu par 7%. Finanšu konsultants Société Générale norādīja, ka liels daudzums privatizācijas darījumu ir tikuši atlikti investoru intereses trūkuma dēļ. Piemēram, Lloyds 600 filiāļu pārdošana, kuru paredzēja Eiropas Komisija, no pircēja puses pēdējā brīdī tika atcelta. Lloyds bija jāmaina viss pārdošanas process, un filiāļu tīkls jāpārdod...

Atsaucoties uz pagājušajā nedēļā izskanējušo finanšu ministra Andra Vilka viedokli par iespējām izskatīt fiskālā deficīta palielinājumu, Fiskālās disciplīnas padome uzskata, ka papildus izdevumus budžetā var atļauties tikai tādā gadījumā, ja ir atbilstoši samazināti citi izdevumi vai palielināti budžeta ieņēmumi, informē Dace Kalsone, Fiskālās disciplīnas padomes sekretāre. Valdība ir sagatavojusi un iesniegusi Eiropas Komisijā 2015.gada budžeta plāna projektu, kurā gan vispārējā valdības sektora budžeta deficīts, gan arī strukturālais deficīts ir noteikts 1% apmērā no iekšzemes kopprodukta. "Valdība kopumā ievēro Fiskālās disciplīnas likuma prasības, taču deficīta palielinājums virs šī līmeņa apdraud Latvijas kā fiskāli disciplināras valsts sasniegto reputācijas līmeni un sadarbības partneru uzticību Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgai izaugsmei. Lai gan makroekonomisko rādītāju analīze 2015.gada valsts budžetam un 2016.-2017.gadu budžeta ietvara likumam turpinās, jau pašlaik ir skaidrs, ka 2015.gadam brīvā fiskālā telpa labākajā gadījumā ir nulle", sacīja Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvis un Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas katedras vadītājs Mortens Hansens. Neskatoties uz vairāku tautsaimniecības nozaru svarīgām...

Divu dienu sanāksmē 23. un 24.oktobrī tikās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Eiropas Savienības (ES) fondu vadošo iestāžu pārstāvji un aģentūras, t.sk. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra no Latvijas, lai diskutētu un dalītos praktiskā pieredzē par ES fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā paveikto, kā arī pārrunātu sasniegto progresu ES fondu 2014. -2020.gada plānošanas perioda plānošanas dokumentu izstrādē, kā arī citus jautājumus, kas saistīti ar ES fondu uzraudzību, vadības un kontroles sistēmas izstrādi, ES fondu izvērtēšanu, komunikāciju un e-kohēzijas īstenošanu. Tuvojoties 2015.gadam, kad noritēs Latvijas prezidentūra ES padomē, atsevišķa sadaļa tika veltīta diskusijai par aktualitātēm, kas saistītas ar šo notikumu. "Mūsu uzdevums nākamajā ES fondu plānošanas periodā ir turpināt prasmīgi un efektīvi izmantot ES fondu sniegtās iespējas, lai tās sniegtu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā, izaugsmē un sekmētu valsts iedzīvotāju labklājību un nodarbinātību. Lai nākamais ES fondu 2014. -2020.gada plānošanas periods Latvijai būtu veiksmīgs un ļautu arvien straujākiem soļiem tuvoties Eiropas Savienības vidējam dzīves līmenim, ir...

Eiropas Centrālā banka (ECB) svētdien, 26. oktobrī, publicējusi 130 lielāko eirozonas banku finansiālā stāvokļa padziļinātas pārbaudes – visaptverošā novērtējuma – rezultātus, konstatējot kapitāla iztrūkumu 25 miljardu eiro apmērā 25 eirozonas bankās. No Latvijā strādājošām bankām novērtējumā piedalījās trīs pēc aktīviem lielākās bankas - "Swedbank", "SEB banka" un "ABLV Bank", kuras pārbaudi esot izturējušas. Komentējot visaptverošā novērtējuma rezultātus, FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis uzsver: “Uzskatu, ka varam būt gandarīti par Latvijas banku rezultātiem šajā apjomīgajā banku finanšu “veselības” pārbaudē. Visas trīs visaptverošā novērtējumā iekļautās Latvijas bankas ir labi sevi parādījušas un izturējušas šo pārbaudi. Kopumā bankas Latvijā ir labi kapitalizētas, ko apliecina arī šī uz pašreizējo finanšu stāvokli vērstā banku aktīvu kvalitātes pārbaude. Tāpat tirgus dalībniekiem ir pietiekams kapitāls iespējami nelabvēlīga tirgus attīstības scenārija gadījumā, ko pierāda stresa testa rezultāti. Ir paveikts apjomīgs darbs, kurā bija iesaistīti ~6000 ekspertu, t.sk. nacionālie uzraugi no 19 valstīm, kas sadarbībā ar...

Eiropas Centrālā banka (ECB) svētdien publicēja veselu gadu ilgušās padziļinātās pārbaudes par 130 euro zonas lielāko banku noturību un stāvokli 2013. gada 31. decembrī rezultātus. "Šis unikālais un pamatīgais novērtējums ir nozīmīgs pavērsiena punkts ceļā uz Vienoto uzraudzības mehānismu, kas novembrī pilnībā uzsāks darbību," atzīmēja ECB viceprezidents Vitors Konstansiu (Vitor Constancio). "Šāda nepieredzēta lielāko banku stāvokļa padziļināta pārbaude vairos sabiedrības uzticēšanos banku sektoram. Konstatējot problēmas un riskus, tā ļaus sakārtot banku bilances un nodrošināt lielāku banku noturību un stabilitāti. Tam vajadzētu veicināt kreditēšanas apjoma pieaugumu Eiropā, kas labvēlīgi ietekmēs tautsaimniecības izaugsmi." Visaptverošajā novērtējumā, kas ietvēra banku aktīvu kvalitātes pārbaudi (AKP) un uz nākotni vērstu stresa testu, 25 bankās tika konstatēts kapitāla iztrūkums 25 mljrd. eiro apmērā. 12 no 25 bankām jau segušas kapitāla iztrūkumu, 2014. gadā palielinot savu kapitālu par 15 mljrd. eiro. Bankām, kurās konstatēts iztrūkums, divu nedēļu laikā no rezultātu paziņošanas...

Šā gada 21.oktobra Ministru kabinetā sēdē tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas ierosinājums veikt grozījumus atbalsta programmā "Augstas pievienotās vērtības investīciju", būtiski palielinot avansa apjomu komersantiem jaunu ražošanas iekārtu iegādei. To paredz grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra noteikumos Nr.817 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.2.4.aktivitātes "Augstas pievienotās vērtības investīcijas" projektu iesniegumu atlases otro un turpmākajām kārtām". Programmas "Augstas pievienotās vērtības investīciju" ietvaros finansējums komersantiem tiek piešķirts ieguldījumiem pamatlīdzekļos, proti, jaunu iekārtu un aprīkojumu iegādei, kas palīdz uzņēmumam modernizēties, sākt jaunu, ienesīgāku preču vai pakalpojumu ražošanu. Ražošanas iekārtas praktiski vienmēr tiek izgatavotas atbilstoši konkrēta komersanta specifikācijām. Tāpēc iekārtu ražotāji vienmēr prasa priekšapmaksu, lai novērstu risku, ka pasūtītājs atsakās pirkt gatavo iekārtu. Programmas 3. un 4. kārtas projektu īstenotājiem tiek palielināts avansa apjoms no līdzšinējiem 35 % līdz 90 % tiem projektu iesniedzējiem, kuri spēj pierādīt, ka tik liels avanss veicinās ātrāku projektu īstenošanu, līdz ar to arī ātrāku jaunu darba vietu radīšanu....

Latvijā arvien populārāka kļūst elektroniskās naudas sistēma Bitcoin (no angļu valodas bit - bits un coin - monēta), kur izmanto tāda paša nosaukumu digitālo valūtu, ko bieži sauc par kriptovalūtu jeb virtuālo valūtu. Bitcoin ir pirmais decentralizētais norēķinu tīkls, ko apkalpo paši lietotāji bez centrālās vadības institūcijām vai starpniekbankām. Bitcoin ir bezmaksas mobilā lietotne jeb datorprogramma, kas dod iespēju piekļūt bitcoin makam, saņemt un tērēt bitcoin valūtu jebkurā vietā pasaulē, kur ir internets. Maksājumi tiek reģistrēti publiskā reģistrā, kur norēķinu vienība ir viens bitcoin. Kriptovalūtu var apmainīt pret īstu naudu. Tīkls sāka darboties 2009. gadā, bet pirmais reālas preces pirkums bitcoin valūtā tika veikts 2010. gada maijā, kad amerikānis Laslo Hanečs no cita bitkoin naudas īpašnieka par 10 000 monētām nopirka divas picas. Pašlaik bitcoin ir visizplatītākā alternatīvā valūta, ar kuru var norēķināties praktiski visos pasaules interneta veikalos. Bitcoin valūtu kā maksāšanas līdzekli pieņem arī kompānijas, piemēram, WordPress.com, Overstock.com, Expedia, Dell un...

Piektdien, 17.oktobrī, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē (NTSP) Finanšu ministrijas (FM) vadība informēja sociālos partnerus par budžeta plāna projektu 2015. gadam un ministriju iesniegtajām jaunajām politikas iniciatīvām (JPI) 2015., 2016. un 2017. gadam. Ministru kabineta apstiprinātais budžeta plāns ir sagatavots pie nemainīgas politikas scenārija, ņemot vērā atjaunotās makroekonomiskās prognozes. Pie šāda scenārija vispārējās valdības budžeta ieņēmumi tiek prognozēti 33% no IKP, bet izdevumi 34,0% no IKP. Tiek prognozēts deficīts 1,0% apmērā no IKP un valsts parāds - 34,6% no IKP. "Prognozētais deficīts atbilst fiskālās disciplīnas noteikumu pieļaujamai robežai. Fiskālās prognozes norāda arī uz to, ka nākamā gada budžeta sagatavošanā valsts būs ļoti ierobežota iespējās uzsākt jaunus izdevumus palielinošus vai ieņēmumus samazinošus pasākumus, jo būs jāatrod attiecīgi kompensējošie pasākumi," norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Budžeta plāns ir veids, kādā tiek īstenota Eiropas Savienības (ES) ciešāka iesaiste dalībvalstu budžetu sagatavošanā. Ja EK konstatē, ka budžeta plāns būtiski pārkāpj ES fiskālās disciplīnas noteikumus, tā var...

Monetārās politikas instrumenti nav burvju risinājums jeb "sudraba lode" eiro zonas ekonomisko problēmu risināšanā, un izšķirīgā loma ir budžeta disciplīnas ievērošanai un strukturālo reformu īstenošanai - šī atziņa caurvija piektdien, 17. oktobrī, notikušo konferenci "Vai esam ko mācījušies no krīzes?", ko Latvijas Banka rīkoja Rīgā ar Eirosistēmas politikas veidotāju, starptautisko un nacionālo institūciju un augsta līmeņa zinātnieku līdzdalību. Ikgadējā Latvijas Bankas tautsaimniecības konferencē piedalījās Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes locekļi - Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Vācijas centrālās bankas Deutsche Bundesbank prezidents Jenss Veidmanis, ECB Valdes loceklis Benuā Kerē; starptautisku un nacionālu ekonomiskās politikas institūciju (Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Komisija, Vācijas valdība) amatpersonas un augsta līmeņa akadēmiķi (Varšavas Ekonomikas augstskolas profesors Lešeks Balcerovičs, Dublinas Trinity College starptautiskās makroekonomikas profesors Filips R. Leins, Frankfurtes pie Mainas Gētes Universitātes Makroekonomikas un finanšu katedras profesors Mihaels Haliass, I Parīzes Universitātes monetārās un finanšu ekonomikas profesors Kristiāns de Buasjē). Konferences uzrunās un paneļdiskusijās tika meklētas atbildes...

Licenci alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai ir saņēmusi AS ''Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ''Hipo Fondi''''. Tā ir jau otrā licence, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldības nodrošināšanai, savukārt reģistrācijas patlaban ir atļautas sešiem pārvaldniekiem. FKTK var pieņemt lēmumu reģistrēt sabiedrību alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldīšanai, ja tā pārvaldē esošo fondu darbība un aktīvu apmērs atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem: pārvaldnieka pārvaldē ir fondu aktīvi (tai skaitā aktīvi, kas iegūti, izmantojot sviras finansējumu), kuru kopsumma nesasniedz 100 miljonus eiro; pārvaldnieka pārvaldē ir fondu aktīvi, kuru kopsumma nesasniedz 500 miljonus eiro, ar nosacījumu, ka neviena fonda darbības noteikumi neparedz izmantot sviras finansējumu un ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanu piecu gadu laikā no dienas, kad veikts pirmais ieguldījums fondā. Taču gadījumā, ja pārvaldē esošo fondu aktīvu apmērs pārsniedz iepriekš minētos kritērijus vai pārvaldniekam ir vēlme savu darbību attīstīt arī citās dalībvalstīs, ir nepieciešams saņemt licenci.

Piektdien, 17.oktobrī , notiks Nacionālās trīspusējās padomes (NTSP) sēde, kurā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atgādinās politiķiem par viņu dotajiem solījumiem pirms vēlēšanām. NTSP darba kārtībā ir iekļauta vidēja termiņa un 2015.gada valsts budžeta apspriešana, kā arī ministriju iesniegtās Jaunās politikas iniciatīvas 2015., 2016. un 2017.gadam. LBAS norāda, ka Latvijā ir liels ēnu ekonomikas īpatsvars, tāpēc daudziem oficiālā darba samaksa ir kritiski zema. Drīzumā Latvijai noteikti ir jāīsteno priekšlikums par vienlaicīgu un ievērojamu minimālās algas, neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu paaugstināšanu, jo šāds solis nesamazinātu ienākumus valsts pamatbudžetā, sociālajā un pašvaldību budžetos, bet varētu tos pat palielināt. LBAS jau ilglaicīgi ir piedāvājusi šādu priekšlikumu, un priekšvēlēšanu solījumi liecināja, ka politiķi LBAS aicinājumu ir sadzirdējuši un piedāvā līdzīgus risinājumus. LBAS prasībās politiskajām partijām pirms Saeimas vēlēšanām norādīja, ka ir jānodrošina darbinieku darba samaksas konkurētspēja vismaz Baltijas darba tirgū. Diemžēl šobrīd Latvijas darbinieki ir daudz sliktākā situācijā nekā Igaunijā un Lietuvā,...