FINANSES

Ņemot vērā Krievijas Federācijas noteiktās ekonomiskās sankcijas attiecībā uz atsevišķu nozaru Eiropas Savienībā ražoto produktu grupu importa aizliegumu, kas būtiski ietekmē Latvijas komersantu eksporta apjomus, Ministru kabineta šā gada 14.oktobra sēdē tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums papildu piešķirt septiņu miljonu EUR atbalstam komersantiem jaunu eksporta tirgu apgūšanai. Savukārt komersantu atbalstam programmas "Ārējo tirgu apgūšana - nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana" ietvaros papildu piešķirti vēl četri miljoni EUR. To paredz valdības apstiprinātie noteikumu projekti: "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.887 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas""" papildinājuma 2.3.1.1.aktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana" 2.3.1.1.2.apakšaktivitāti "Ārējo tirgu apgūšana - nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana"" ; "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija noteikumos Nr.582 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.1.1.1.apakšaktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana - ārējais mārketings" sesto un turpmākajām kārtām"". Programma tiek papildināta ar jaunu atbalstāmo darbību - sagatavošanās pasākumi ieiešanai jaunos ārējos tirgos, kas ietver atbalsta saņemšanu tādām darbībām kā dalībai starptautiskajās izstādēs, tirdzniecības...

Ministru kabineta 14.oktobra sēdē akceptēti Ekonomikas ministrijas rosinātie "Grozījumiem Ministru kabineta 2010.gada 13.aprīļa noteikumos Nr.361 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.2.1.1.apakšaktivitāti "Kompetences centri"" , kas dos iespēju kompetences centriem veikt papildu pētījumus jaunu produktu radīšanai. MK apstiprinātie grozījumi Kompetences centru atbalsta programmā paredz pagarināt projektu ieviešanas termiņu līdz 2015.gada 31.decembrim, kā arī paredzēta iespēja saņemt avansu, iesniedzot bankas garantiju. Iepriekš termiņš bija noteikts līdz 2015. gada 2.ceturkšņa beigām. Kā norādīts šo noteikumu projekta anotācijā, lai gan kompetences centru pieprasītās summas ar katru ceturksni pieaug, ir risks, ka pieaugums nav pietiekoši straujš, lai apgūtu visu aktivitātes ietvaros pieejamo finansējumu līdz 2015.gada 31.jūlijam. Ceturkšņa maksājuma pieprasījuma apjoms uz vienu kompetences centru ir pieaudzis vidēji no 224 546 EUR 2013.gada 1.pusgadā un 452 170 EUR 2013.gada 2.pusgadā līdz 575 035 EUR 2014.gada 1.pusgadā. Lai samazinātu finansējuma neapguves risku, nepieciešams atļaut pagarināt apakšaktivitātes īstenošanas termiņu. Kompetences centri ir veidoti ar mērķi apvienot noteiktas...

Vakar, 14.oktobrī, valdībā apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 19.oktobra noteikumos Nr. 987 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.1.3.1. apakšaktivitātes "Zinātnes infrastruktūras attīstība" pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu", kas regulē Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētos valsts nozīmes pētniecības centru infrastruktūras modernizēšanas projektus. Lai veicinātu komercpētniecības infrastruktūras attīstību, zinātnes rezultātu komercializāciju un inovatīvu risinājumu ieviešanu komercdarbībā, valdība atbalstīja IZM priekšlikumu mainīt iepriekš definētās stingrākās prasības valsts atbalsta saņemšanai un turpmāk tās noteikt atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) aktuālajām tiesību normām, kas paredz efektīvāku un esošajai kopējā tirgus situācijai atbilstošāku regulējumu. Līdz ar to ir noteikts, ka piešķirtais valsts atbalsta apmērs zinātniskajām institūcijām jebkuru triju fiskālo gadu periodā var būt līdz 200 000 eiro. Atvieglotas arī valsts atbalsta kontroles procedūras, tādējādi samazinot administratīvo slogu projektu īstenotājiem un paātrinot projektu ietvaros plānoto aktivitāšu īstenošanu. Ministru kabineta noteikumu grozījumi precizē ERAF atbalsta intensitātes pārrēķina iesniegšanas kārtību...

Ministru kabinetā šodien uzklausīs Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas ikgadējo ziņojumu Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību, bet valdības sēdes slēgtajā daļā paredzēts apspriest Finanšu ministrijas sagatavotos informatīvo ziņojumu "Par ministriju jaunajām politikas iniciatīvām 2015., 2016. un 2017.gadam" un plāna projektu "Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāns 2015.gadam". Neviens no šiem dokumentiem pagaidām nav skatāms publiski. Zināms, ka ministrijas un citasvalsts institūcijas jaunām politikas iniciatīvām nākamgad no valsts budžeta pieprasījušas 567,028 miljonus eiro, 2016.gadā - 941,31 miljonu eiro, bet 2017.gadā - 1,199 miljardus eiro, uzskatāmi šo ministriju vēlmju sarakstu nākamajam gadam infografikā apkopojusi ziņu aģentūra LETA.

Valsts sekretāru sanāksme (VSS) 9. oktobrī izsludināts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts „Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru, kā arī darbinieku prasījumu garantiju fondā un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2015.gadā. Kā minēts šī projekta anotācijā, saskaņā ar likuma „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 6.panta ceturto daļu Ministru kabinets katru gadu nākamajam gadam nosaka uzņēmējdarbības riska valsts nodevas (turpmāk – URVN) apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fonda pašu ieņēmumos ieskaitāmās nodevas daļu. Ministru kabinetā 2012.gada 14.augustā izskatīts Tieslietu ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums „Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru 2013.-2015.gadam”, kā arī nolemts , ka 2013. - 2015.gadā URVN ir 0,25 lati (0,36 euro) mēnesī, ko aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, izvērtējot atlikuma uzkrājuma un izmaksājamo summu apmēru un nepieciešamības gadījumā pārskatot URVN apmēru atbilstoši esošajai situācijai. Vienlaicīgi nolemts visus iekasētos URVN ieņēmumus, kas pārsniedz likumā par valsts budžetu kārtējam gadam plānoto apjomu,...

Pagājušā gada septembrī Latvijā tika ieviesta mūža pensijas apdrošināšana - alternatīva iespēja pensiju 2.līmenī uzkrātā kapitāla saņemšanā. Mūža pensiju, tāpat kā valsts pensiju, pensionārs saņem līdz mūža beigām, bez tam pensionāram ir lielākas izvēles iespējas noteikt mūža pensijas saņemšanas kārtību, kā arī atstāt to mantojumā labuma guvējam pēc paša izvēles. Pirmā gada laikā mūža pensijas apdrošināšanā parakstītas prēmijas, t.i., Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) apdrošinātājiem nodevusi valsts fondēto pensiju kapitālu vairāk kā 750 000 eiro apmērā, kas veido vidēji 7800 eiro uz vienu apdrošināšanas līgumu. Līdz šim mūža pensijas apdrošināšanu izvēlējušies gandrīz 100 cilvēku jeb gandrīz ceturtā daļa iedzīvotāju, kuru pensiju 2.līmenī uzkrātais kapitāls bijis pietiekams mūža pensijas apdrošināšanas līguma noslēgšanai. Ņemot vērā to, ka ar katru gadu aizvien vairāk personu, kas pensionēsies, būs pensiju 2.līmeņa dalībnieki, prognozējams, ka pieaugs arī to pensionāru skaits, kuri izvēlēsies saņemt mūža pensijas polisi. Tā kā šis pakalpojums ir salīdzinoši jauns, pagaidām cilvēki ir piesardzīgi un...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu par brīdinājuma izteikšanu AS "Rietumu banka" par pārbaudē atklātajām nepilnībām tāda kredītiestādei būtiska riska izvērtēšanā kā reputācijas risks darījumos ar klientu. Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma prasībām, bankām jāizstrādā piesardzīga stratēģija un jānodrošina iekšējā kontroles sistēma, kas ļauj savlaicīgi identificēt, novērtēt un analizēt kredītiestādei būtiskus riskus. Tas nozīmē, ka, nodrošinot efektīvu risku pārvaldīšanu atbilstoši savam darbības modelim, bankas pienākums ir atturēties no tādām darbībām, kas varētu pakļaut to vai Latvijas finanšu sistēmu kopumā paaugstinātam riskam, t.sk. reputācijas riskam. FKTK, veicot uzraudzību, seko tam, lai bankas nepārtraukti pilnveidotu savas iekšējās kontroles sistēmas atbilstoši likumu prasībām un labākās prakses standartiem, lai savlaicīgi identificētu, novērtētu, analizētu un pārvaldītu kredītiestādēm raksturīgus un varbūtējus riskus, kā to nosaka Kredītiestāžu likuma 34.2 pants. Konstatējot AS "Rietumu banka" pieļautos trūkumus reputācijas riska izvērtēšanā, kā arī ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus, FKTK pieņēma lēmumu izteikt bankai brīdinājumu, tādējādi mudinot tirgus dalībnieku...

Lai efektīvi veiktu ārpustiesas parādu atgūšanas sektora tirgus uzraudzību un iegūtu vispusīgu informāciju par nozares attīstību, saskaņā ar nozari regulējošo normatīvo aktu bāzi, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pirmo reizi ir apkopojis informāciju par ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbības rādītājiem par 2013. gada 2. pusgadu. Informāciju sniedza 21 Latvijā licencētais ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējs, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniegšanai laika posmā no 2013.gada 1.maija līdz 2013.gada 31.decembrim. 2012.gada 11.decembrī stājās spēkā Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, kurš nosaka konkrētas prasības ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, tai skaitā to, ka no 2013.gada 1.maija ārpustiesas parādu atgūšanu no patērētājiem drīkst veikt tikai pakalpojumu sniedzēji, kuri saņēmuši PTAC izsniegtu speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniegšanai. Lai nākotnē būtu iespējams analizēt konkrētā tirgus segmenta attīstības tendences, PTAC ir ieguvis un apkopojis pirmreizējos datus par ārpustiesas parādu atgūšanas nozares rādītājiem uz 2013.gada 31.decembri. PTAC norāda, ka salīdzināt un analizēt...

Šodien, 9.oktobrī, notiks pirmā Eiropas Parlamenta (EP), Padomes un Komisijas diskusija jeb trīspusējā saruna par likumprojektu, kas paredz ierobežot naudas atmazgāšanu un ārzonu uzņēmumu darbību, atklājot to patiesos labuma guvējus. EP trīspusējās sarunās pārstāvēs likumprojekta virzītājs, deputāts Krišjānis Kariņš. "Valstīm ir nepieciešams jauns līdzeklis, lai cīnītos pret nelegāli iegūtas naudas legalizāciju, kā arī izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Dalībvalstīm ir jāzina patiesie uzņēmumu īpašnieki, kas slēpjas ofšoros," uzsver K. Kariņš. Darbs pie direktīvas izstrādes tika uzsākts iepriekšējā EP sasaukuma laikā un š.g. 11.martā Eiropas Parlaments ar nozīmīgu balsu vairākumu atbalstīja virzīto likumu. Tagad tiek uzsākta saruna procedūra jeb trialogs ar Eiropas Padomi un Komisiju, lai vienotos par likumprojekta gala tekstu. Iespējams, ka sarunu procedūra varētu tikt noslēgta vēl līdz šā gada beigām Itālijas ES prezidentūras ietvaros. Likumprojekts paredz uzlabojumu veikšanu uzņēmumu reģistros un starpvalstu sadarbību, atklājot patiesos labuma guvējus. Tas ļautu uzzināt, kam un kur ir jāmaksā nodokļi, veicinātu godīgu konkurenci un līdz...

Otrdien, 7. oktobrī, valdība akceptēja Finanšu ministrijas sagatavoto MK rīkojumu par apropriācijas palielināšanu ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai. Tas paredz palielināt apropriāciju 133 500 000 eiro apmērā, tādā veidā nodrošinot ES politiku instrumentu un citu ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu savlaicīgu īstenošanu. Ņemot vērā, ka 2014.gadā noslēgumam tuvojas ne tikai 2007.-2013.gada plānošanas perioda īstenošana, bet tiek uzsākta arī 2014.-2020.gada plānošanas perioda īstenošana, budžeta izdevumu apmērs kopumā prognozējams lielāks nekā iepriekšējos gados apgūtais. 2014.gadā, lai nodrošinātu savlaicīgu finansējuma apguvi, valstij tiek piešķirts ES fondu finansējums, un par attiecīgajā gadā piešķirto finansējumu valstij ir līdz gada beigām jāiesniedz EK maksājuma pieprasījumi par reāli veiktiem izdevumiem projektos. Ja līdz noteiktajam termiņam attiecīgais finansējuma apjoms nav nosegts ar saņemtiem vai EK pieprasītiem maksājumiem, dalībvalsts zaudē finansējumu. Darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas”, kā arī “’Infrastruktūra un pakalpojumi”, gada pēdējā ceturksnī plānots veikt ievērojamu apjomu maksājumu finansējuma saņēmējiem, kas...

Valsts prezidents Andris Bērziņš ir nolēmis izsludināt grozījumus Maksātnespējas likumā, jo Saeima skaidri paudusi gribu noteikt šādu jaunu regulējumu, ko apliecina konkrētais balsojums - trešajā lasījumā tikai ceturtajai daļai Saeimas deputātu balsojot par esošās situācijas saglabāšanu. Vienlaikus Valsts prezidents aicina Saeimu izvērtēt pieņemtos grozījumus Maksātnespējas likumā, lai to rezultātā nesamazinātos fizisko personu kreditēšanas pieejamība un lai tiktu turpināts valsts atbalsts dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, it īpaši lauku reģionos. Līdz ar likumdošanas grozījumu izsludināšanu Valsts prezidents ir nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai vēstuli, kurā norāda uz riskiem, ko grozījumi var nodarīt Latvijas tautsaimniecībai. Valsts prezidents atzīst, ka pieņemtās izmaiņas ierobežos lielākās daļas hipotekāro kredītņēmēju rīcības brīvību, it īpaši ārpus Rīgas un reģionu centriem. "Tā kā aizņēmēja paša līdzdalība jeb pirmā iemaksa būtiski pieaugs, sasniedzot pat 40% un paaugstināsies arī procentu likmes, hipotekārā kreditēšana kļūs praktiski neiespējama. Rezultātā būtiski samazināsies jau tā zemā darbaspēka mobilitāte reģionos un tiks veicināta iedzīvotāju emigrācija, kas jau šobrīd ir...

No 2015.gada 1.janvāra Latvijas banku plānotās izmaiņas paredz, ka esošais rēķinu automātiskā maksājuma pakalpojums tiks aizstāts ar citu risinājumu. Atsevišķas bankas plāno piedāvāt klientiem e-rēķinu piegādi internetbankā, kur klients varēs izvēlēties rēķina apmaksas veidu (t.sk. automātisku rēķinu apmaksu). Komisijas maksu par plānoto pakalpojumu - papildu e-rēķinu piegādi interneta bankā - turpmāk iekļaus komersanta, pakalpojuma sniedzēja rēķinā klientam. Komersanti līdz šim ir ieguldījuši līdzekļus IT sistēmu izveidē un attīstībā, lai atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem nodrošinātu klientiem iespēju saņemt rēķinu bez papildu maksas vienā rēķina piegādes kanālā. Lai arī pēc 2015.gada 1.janvāra plānotajām izmaiņām komersanti varētu atsevišķu banku klientiem piedāvāt ērtību apskatīt rēķinu internetbankā un veikt rēķinu maksājumus automātiski, paredzamas būtiskas papildu investīcijas IT sistēmās, datu apmaiņas nodrošināšanai ar bankām. Ja šobrīd bankas slēdz vienošanos ar klientu par automātisko rēķinu apmaksu, un komisijas maksu par pakalpojumu klients maksā bankai, jaunajā e-rēķinu piegādes risinājumā atsevišķas bankas komisijas maksu plāno iekasēt no komersanta, kurš pēc bankas...

Piektdien, 3.oktobrī, Finanšu ministrija saņēmusi vēstuli, kurā Eiropas Komisija (EK) apstiprina Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība". Darbības programma nosaka ES fondu investīciju principus, sasniedzamos rezultātus un atbalsta jomas nākamajiem septiņiem gadiem. Darbības programma „Izaugsme un nodarbinātība” tika iesniegta apstiprināšanai Eiropas Komisijā 5.septembrī, veicot precizējumus pēc apstiprināšanas Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra sēdē. "Sarunās starp Finanšu ministriju, Eiropas Komisiju un visiem iesaistītajiem partneriem esam ieguldījuši nopietnu darbu, kurš nu ir vainagojies ar lielisku rezultātu - Eiropas Komisija apstiprinājusi darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība". Tā ir kā zaļā gaisma Latvijai, kas dod iespēju uzsākt efektīvu, rezultatīvu un uz ilgtspējīgu attīstību vērstu projektu realizēšanu nākamajā ES fondu plānošanas periodā," uzsver Ministru prezidente Laimdota Straujuma. ES investīcijas ir īpaši nozīmīgas Latvijas konkurētspējas palielināšanai un ekonomikas izaugsmei, atbalstot uzņēmējdarbības veicināšanu, izglītību, inovācijas un citas valsts attīstībai būtiskas jomas. Darbības programmā ir ievērota sasaiste ar ES 2020 gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas...

Saeimā 25.septembrī galīgajā lasījumā pieņemtajos Maksātnespējas likumu grozījumos atbalstītais tā sauktais „nolikto atslēgu princips” ir slikta ziņa mājsaimniecībām, kas vēlas aizņemties mājokļa iegādei. Nodrošinoties pret iespējamajiem zaudējumiem, bankas būs spiestas (tas būs ne tikai banku pašu lēmums, bet arī banku regulatora prasība) paaugstināt hipotekārā kredīta pirmās iemaksas apmēru. Tas apgrūtinās mājokļu pieejamību un var veicināt nevienlīdzību, uzsver Swedbank speciālisti. Swedbank Baltijas mājokļu pieejamības indeksa jaunākie aprēķini liecina, ka mājsaimniecībām Latvijā nepieciešami mazliet vairāk nekā divi gadi, lai uzkrātu līdzekļus hipotekārā kredīta pirmajai iemaksai. Banka norāda, ka gozījumu radītais pirmās iemaksas kāpums šo laika periodu paildzinās. Ģimenēm tas nozīmēs nepieciešamību ne tikai ilgāk krāt pirmajai iemaksai, bet arī ilgāk īrēt mājokli, kamēr tiek krāts. Turklāt palielinoties pieprasījumam, pastāv risks īres cenu pieaugumam, kas padarīs uzkrājumu veidošanu vēl grūtāku. Ieguvēji šajā ziņā būs īpašumu turētāji, kam jau pieder izīrējami mājokļi. Daudzos gadījumos tas nozīmē, ka notiks ienākumu pārdale par labu turīgajiem iedzīvotājiem, kuriem jau...

Neskatoties uz ekonomiskās izaugsmes tempu samazināšanos kopš šā gada sākuma, joprojām ir vērojams stabils privātā patēriņa pieaugums un pozitīvas tendences darba tirgū, kas arī nodrošina ieņēmumu izpildi atbilstoši budžetā plānotajam. Šā gada janvārī-augustā valsts konsolidētā kopbudžeta finansiālais pārpalikums bija 312,4 miljoni eiro, taču tas ir samazinājies par 44,2 miljoniem eiro, salīdzinot ar pērnā gada astoņiem mēnešiem, un to pamatā noteica straujāks izdevumu kāpums, informē Finanšu ministrija. Kopumā šogad tiek plānoti augstāki izdevumi tieši gada pēdējos mēnešos, kas saistīts ar intensīvu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, kā rezultātā sagaidāms, ka līdz šim uzkrātais kopbudžeta pārpalikums tiks pilnībā iztērēts un izdevumi pārsniegs ieņēmumus. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos pieauga par 98,0 miljoniem eiro jeb 1,7%, sasniedzot 5 786,6 miljonus eiro. Ieņēmumu pieaugumu pamatā nodrošināja nodokļu ieņēmumu kāpums (par 162,2 miljoniem eiro jeb 3,8%), kur lielāko pieaugumu sniedza ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa (par 88,4 miljoni eiro jeb 8,0%), kas skaidrojams ar...