FINANSES

Maksātnespējas administratoriem būs tiesības trīs mēnešu laikā izlemt, vai kļūt par valsts amatpersonām, paredz Saeimas Juridiskajā komisijā trešdien, 15.oktobrī, konceptuāli atbalstītais grozījums Maksātnespējas likumā. Saskaņā ar Saeimā šī gada 25.septembrī pieņemtajiem likuma grozījumiem maksātnespējas administratori no 2015.gada 1.janvāra tiks pielīdzināti valsts amatpersonām, un piedāvātais Maksātnespējas likuma grozījums tiem administratoriem, kuri nevēlēsies turpināt darbu un iegūt valsts amatpersonas statusu, dos iespēju trīs mēnešu laikā pabeigt iesāktos tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesus. Likumprojekta iesniedzēji norādījuši, kas šādas izmaiņas ļaus nodrošināt stabilu maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesu norisi. Juridiskā komisija šodien konceptuālu atbalstu pauda arī attiecīgam grozījumam valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas likumā. Grozījumus Maksātnespējas likumā un likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" Juridiskā komisija nolēma virzīt kā steidzamus un lūgt Saeimu tos iekļaut 16.oktobra Saeimas sēdes darba kārtībā, informē Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Galīgajā lasījumā likumprojektus plānots pieņemt 30.oktobrī.

Vakar, 14.oktobrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Latvijas vispārējās valdības budžeta plāns 2015.gadam, kurā norādīti galvenie nākamā gada budžeta rādītāji. Latvijai kā eirozonas dalībvalstij katru gadu līdz 15.oktobrim ir jāsagatavo un jāiesniedz Eiropas Komisijai (EK) un Eirogrupai plāns, kurā tiek norādītas galveno nākamā gada budžeta rādītāju prognozes - ieņēmumi, izdevumi, deficīts un valsts parāds, ietverot valsts budžetu, pašvaldības, atvasinātās publiskās personas un vispārējā valdībā ieskaitītās valsts komercsabiedrības. Vakar MK apstiprinātais budžeta plāns ir sagatavots pie nemainīgas politikas scenārija, ņemot vērā atjaunotās makroekonomiskās prognozes. Pie šāda scenārija vispārējās valdības budžeta ieņēmumi tiek prognozēti 33% no IKP, bet izdevumi 34,0% no IKP. Tiek prognozēts deficīts 1,0% apmērā no IKP un valsts parāds - 34,6% no IKP. “Prognozētais deficīts atbilst fiskālās disciplīnas noteikumu pieļaujamai robežai. Fiskālās prognozes norāda arī uz to, ka nākamā gada budžeta sagatavošanā valsts būs ļoti ierobežota iespējās uzsākt jaunus izdevumus palielinošus vai ieņēmumus samazinošus pasākumus, jo būs jāatrod attiecīgi kompensējošie...

Otrdien, 14.oktobrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tiks skatīts informatīvais ziņojums par ministriju jaunajām politikas iniciatīvām (JPI) 2015., 2016. un 2017.gadam, kurā analizēti ministriju iesniegtie pieprasījumi. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes jaunajām politikas iniciatīvām 2015.gadā pieprasījušas 567,7 miljonus eiro, 2016.gadā - 942 miljonus eiro un 2017.gadā - 1 199,5 miljonus eiro. Kopumā Finanšu ministrijā (FM) un Pārresoru koordinācijas centrā (PKC) ministrijas, citas centrālās valsts iestādes, kā arī neatkarīgās institūcijas iesniedza 379 pieprasījumus JPI. "Šajā laikā ir ļoti svarīgi pievērst pastiprinātu uzmanību Latvijas iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, vēlos uzsvērt, ka šim jautājumam, ko sekmīgi sākusi risināt šī valdība, jābūt arī nākamās valdības prioritāšu augšgalā, tas nevar palikt tikai priekšvēlēšanu laika lozungu līmenī. Tādēļ mans aicinājums arī nākamajai valdībai, pievērst šai problēmai īpašu uzmanību un sekmēt ienākumu nevienlīdzības mazināšanos," norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Visvairāk līdzekļus nākamā gada budžetā papildus pieprasījusi Izglītības un zinātnes ministrija - 111,2 miljonus eiro 2015.gadā, 160,1 miljonu eiro 2016....

Ņemot vērā Krievijas Federācijas noteiktās ekonomiskās sankcijas attiecībā uz atsevišķu nozaru Eiropas Savienībā ražoto produktu grupu importa aizliegumu, kas būtiski ietekmē Latvijas komersantu eksporta apjomus, Ministru kabineta šā gada 14.oktobra sēdē tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas priekšlikums papildu piešķirt septiņu miljonu EUR atbalstam komersantiem jaunu eksporta tirgu apgūšanai. Savukārt komersantu atbalstam programmas "Ārējo tirgu apgūšana - nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana" ietvaros papildu piešķirti vēl četri miljoni EUR. To paredz valdības apstiprinātie noteikumu projekti: "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.887 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas""" papildinājuma 2.3.1.1.aktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana" 2.3.1.1.2.apakšaktivitāti "Ārējo tirgu apgūšana - nozaru starptautiskās konkurētspējas stiprināšana"" ; "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija noteikumos Nr.582 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.3.1.1.1.apakšaktivitātes "Ārējo tirgu apgūšana - ārējais mārketings" sesto un turpmākajām kārtām"". Programma tiek papildināta ar jaunu atbalstāmo darbību - sagatavošanās pasākumi ieiešanai jaunos ārējos tirgos, kas ietver atbalsta saņemšanu tādām darbībām kā dalībai starptautiskajās izstādēs, tirdzniecības...

Ministru kabineta 14.oktobra sēdē akceptēti Ekonomikas ministrijas rosinātie "Grozījumiem Ministru kabineta 2010.gada 13.aprīļa noteikumos Nr.361 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.2.1.1.apakšaktivitāti "Kompetences centri"" , kas dos iespēju kompetences centriem veikt papildu pētījumus jaunu produktu radīšanai. MK apstiprinātie grozījumi Kompetences centru atbalsta programmā paredz pagarināt projektu ieviešanas termiņu līdz 2015.gada 31.decembrim, kā arī paredzēta iespēja saņemt avansu, iesniedzot bankas garantiju. Iepriekš termiņš bija noteikts līdz 2015. gada 2.ceturkšņa beigām. Kā norādīts šo noteikumu projekta anotācijā, lai gan kompetences centru pieprasītās summas ar katru ceturksni pieaug, ir risks, ka pieaugums nav pietiekoši straujš, lai apgūtu visu aktivitātes ietvaros pieejamo finansējumu līdz 2015.gada 31.jūlijam. Ceturkšņa maksājuma pieprasījuma apjoms uz vienu kompetences centru ir pieaudzis vidēji no 224 546 EUR 2013.gada 1.pusgadā un 452 170 EUR 2013.gada 2.pusgadā līdz 575 035 EUR 2014.gada 1.pusgadā. Lai samazinātu finansējuma neapguves risku, nepieciešams atļaut pagarināt apakšaktivitātes īstenošanas termiņu. Kompetences centri ir veidoti ar mērķi apvienot noteiktas...

Vakar, 14.oktobrī, valdībā apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 19.oktobra noteikumos Nr. 987 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.1.3.1. apakšaktivitātes "Zinātnes infrastruktūras attīstība" pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu", kas regulē Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētos valsts nozīmes pētniecības centru infrastruktūras modernizēšanas projektus. Lai veicinātu komercpētniecības infrastruktūras attīstību, zinātnes rezultātu komercializāciju un inovatīvu risinājumu ieviešanu komercdarbībā, valdība atbalstīja IZM priekšlikumu mainīt iepriekš definētās stingrākās prasības valsts atbalsta saņemšanai un turpmāk tās noteikt atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) aktuālajām tiesību normām, kas paredz efektīvāku un esošajai kopējā tirgus situācijai atbilstošāku regulējumu. Līdz ar to ir noteikts, ka piešķirtais valsts atbalsta apmērs zinātniskajām institūcijām jebkuru triju fiskālo gadu periodā var būt līdz 200 000 eiro. Atvieglotas arī valsts atbalsta kontroles procedūras, tādējādi samazinot administratīvo slogu projektu īstenotājiem un paātrinot projektu ietvaros plānoto aktivitāšu īstenošanu. Ministru kabineta noteikumu grozījumi precizē ERAF atbalsta intensitātes pārrēķina iesniegšanas kārtību...

Ministru kabinetā šodien uzklausīs Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas ikgadējo ziņojumu Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību, bet valdības sēdes slēgtajā daļā paredzēts apspriest Finanšu ministrijas sagatavotos informatīvo ziņojumu "Par ministriju jaunajām politikas iniciatīvām 2015., 2016. un 2017.gadam" un plāna projektu "Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāns 2015.gadam". Neviens no šiem dokumentiem pagaidām nav skatāms publiski. Zināms, ka ministrijas un citasvalsts institūcijas jaunām politikas iniciatīvām nākamgad no valsts budžeta pieprasījušas 567,028 miljonus eiro, 2016.gadā - 941,31 miljonu eiro, bet 2017.gadā - 1,199 miljardus eiro, uzskatāmi šo ministriju vēlmju sarakstu nākamajam gadam infografikā apkopojusi ziņu aģentūra LETA.

Valsts sekretāru sanāksme (VSS) 9. oktobrī izsludināts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts „Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru, kā arī darbinieku prasījumu garantiju fondā un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai ieskaitāmās nodevas daļu 2015.gadā. Kā minēts šī projekta anotācijā, saskaņā ar likuma „Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” 6.panta ceturto daļu Ministru kabinets katru gadu nākamajam gadam nosaka uzņēmējdarbības riska valsts nodevas (turpmāk – URVN) apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fonda pašu ieņēmumos ieskaitāmās nodevas daļu. Ministru kabinetā 2012.gada 14.augustā izskatīts Tieslietu ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums „Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru 2013.-2015.gadam”, kā arī nolemts , ka 2013. - 2015.gadā URVN ir 0,25 lati (0,36 euro) mēnesī, ko aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, izvērtējot atlikuma uzkrājuma un izmaksājamo summu apmēru un nepieciešamības gadījumā pārskatot URVN apmēru atbilstoši esošajai situācijai. Vienlaicīgi nolemts visus iekasētos URVN ieņēmumus, kas pārsniedz likumā par valsts budžetu kārtējam gadam plānoto apjomu,...

Pagājušā gada septembrī Latvijā tika ieviesta mūža pensijas apdrošināšana - alternatīva iespēja pensiju 2.līmenī uzkrātā kapitāla saņemšanā. Mūža pensiju, tāpat kā valsts pensiju, pensionārs saņem līdz mūža beigām, bez tam pensionāram ir lielākas izvēles iespējas noteikt mūža pensijas saņemšanas kārtību, kā arī atstāt to mantojumā labuma guvējam pēc paša izvēles. Pirmā gada laikā mūža pensijas apdrošināšanā parakstītas prēmijas, t.i., Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) apdrošinātājiem nodevusi valsts fondēto pensiju kapitālu vairāk kā 750 000 eiro apmērā, kas veido vidēji 7800 eiro uz vienu apdrošināšanas līgumu. Līdz šim mūža pensijas apdrošināšanu izvēlējušies gandrīz 100 cilvēku jeb gandrīz ceturtā daļa iedzīvotāju, kuru pensiju 2.līmenī uzkrātais kapitāls bijis pietiekams mūža pensijas apdrošināšanas līguma noslēgšanai. Ņemot vērā to, ka ar katru gadu aizvien vairāk personu, kas pensionēsies, būs pensiju 2.līmeņa dalībnieki, prognozējams, ka pieaugs arī to pensionāru skaits, kuri izvēlēsies saņemt mūža pensijas polisi. Tā kā šis pakalpojums ir salīdzinoši jauns, pagaidām cilvēki ir piesardzīgi un...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu par brīdinājuma izteikšanu AS "Rietumu banka" par pārbaudē atklātajām nepilnībām tāda kredītiestādei būtiska riska izvērtēšanā kā reputācijas risks darījumos ar klientu. Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma prasībām, bankām jāizstrādā piesardzīga stratēģija un jānodrošina iekšējā kontroles sistēma, kas ļauj savlaicīgi identificēt, novērtēt un analizēt kredītiestādei būtiskus riskus. Tas nozīmē, ka, nodrošinot efektīvu risku pārvaldīšanu atbilstoši savam darbības modelim, bankas pienākums ir atturēties no tādām darbībām, kas varētu pakļaut to vai Latvijas finanšu sistēmu kopumā paaugstinātam riskam, t.sk. reputācijas riskam. FKTK, veicot uzraudzību, seko tam, lai bankas nepārtraukti pilnveidotu savas iekšējās kontroles sistēmas atbilstoši likumu prasībām un labākās prakses standartiem, lai savlaicīgi identificētu, novērtētu, analizētu un pārvaldītu kredītiestādēm raksturīgus un varbūtējus riskus, kā to nosaka Kredītiestāžu likuma 34.2 pants. Konstatējot AS "Rietumu banka" pieļautos trūkumus reputācijas riska izvērtēšanā, kā arī ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus, FKTK pieņēma lēmumu izteikt bankai brīdinājumu, tādējādi mudinot tirgus dalībnieku...

Lai efektīvi veiktu ārpustiesas parādu atgūšanas sektora tirgus uzraudzību un iegūtu vispusīgu informāciju par nozares attīstību, saskaņā ar nozari regulējošo normatīvo aktu bāzi, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pirmo reizi ir apkopojis informāciju par ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbības rādītājiem par 2013. gada 2. pusgadu. Informāciju sniedza 21 Latvijā licencētais ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējs, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniegšanai laika posmā no 2013.gada 1.maija līdz 2013.gada 31.decembrim. 2012.gada 11.decembrī stājās spēkā Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, kurš nosaka konkrētas prasības ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem, tai skaitā to, ka no 2013.gada 1.maija ārpustiesas parādu atgūšanu no patērētājiem drīkst veikt tikai pakalpojumu sniedzēji, kuri saņēmuši PTAC izsniegtu speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniegšanai. Lai nākotnē būtu iespējams analizēt konkrētā tirgus segmenta attīstības tendences, PTAC ir ieguvis un apkopojis pirmreizējos datus par ārpustiesas parādu atgūšanas nozares rādītājiem uz 2013.gada 31.decembri. PTAC norāda, ka salīdzināt un analizēt...

Šodien, 9.oktobrī, notiks pirmā Eiropas Parlamenta (EP), Padomes un Komisijas diskusija jeb trīspusējā saruna par likumprojektu, kas paredz ierobežot naudas atmazgāšanu un ārzonu uzņēmumu darbību, atklājot to patiesos labuma guvējus. EP trīspusējās sarunās pārstāvēs likumprojekta virzītājs, deputāts Krišjānis Kariņš. "Valstīm ir nepieciešams jauns līdzeklis, lai cīnītos pret nelegāli iegūtas naudas legalizāciju, kā arī izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Dalībvalstīm ir jāzina patiesie uzņēmumu īpašnieki, kas slēpjas ofšoros," uzsver K. Kariņš. Darbs pie direktīvas izstrādes tika uzsākts iepriekšējā EP sasaukuma laikā un š.g. 11.martā Eiropas Parlaments ar nozīmīgu balsu vairākumu atbalstīja virzīto likumu. Tagad tiek uzsākta saruna procedūra jeb trialogs ar Eiropas Padomi un Komisiju, lai vienotos par likumprojekta gala tekstu. Iespējams, ka sarunu procedūra varētu tikt noslēgta vēl līdz šā gada beigām Itālijas ES prezidentūras ietvaros. Likumprojekts paredz uzlabojumu veikšanu uzņēmumu reģistros un starpvalstu sadarbību, atklājot patiesos labuma guvējus. Tas ļautu uzzināt, kam un kur ir jāmaksā nodokļi, veicinātu godīgu konkurenci un līdz...

Otrdien, 7. oktobrī, valdība akceptēja Finanšu ministrijas sagatavoto MK rīkojumu par apropriācijas palielināšanu ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai. Tas paredz palielināt apropriāciju 133 500 000 eiro apmērā, tādā veidā nodrošinot ES politiku instrumentu un citu ārvalstu finanšu palīdzības projektu un pasākumu savlaicīgu īstenošanu. Ņemot vērā, ka 2014.gadā noslēgumam tuvojas ne tikai 2007.-2013.gada plānošanas perioda īstenošana, bet tiek uzsākta arī 2014.-2020.gada plānošanas perioda īstenošana, budžeta izdevumu apmērs kopumā prognozējams lielāks nekā iepriekšējos gados apgūtais. 2014.gadā, lai nodrošinātu savlaicīgu finansējuma apguvi, valstij tiek piešķirts ES fondu finansējums, un par attiecīgajā gadā piešķirto finansējumu valstij ir līdz gada beigām jāiesniedz EK maksājuma pieprasījumi par reāli veiktiem izdevumiem projektos. Ja līdz noteiktajam termiņam attiecīgais finansējuma apjoms nav nosegts ar saņemtiem vai EK pieprasītiem maksājumiem, dalībvalsts zaudē finansējumu. Darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas”, kā arī “’Infrastruktūra un pakalpojumi”, gada pēdējā ceturksnī plānots veikt ievērojamu apjomu maksājumu finansējuma saņēmējiem, kas...

Valsts prezidents Andris Bērziņš ir nolēmis izsludināt grozījumus Maksātnespējas likumā, jo Saeima skaidri paudusi gribu noteikt šādu jaunu regulējumu, ko apliecina konkrētais balsojums - trešajā lasījumā tikai ceturtajai daļai Saeimas deputātu balsojot par esošās situācijas saglabāšanu. Vienlaikus Valsts prezidents aicina Saeimu izvērtēt pieņemtos grozījumus Maksātnespējas likumā, lai to rezultātā nesamazinātos fizisko personu kreditēšanas pieejamība un lai tiktu turpināts valsts atbalsts dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, it īpaši lauku reģionos. Līdz ar likumdošanas grozījumu izsludināšanu Valsts prezidents ir nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai vēstuli, kurā norāda uz riskiem, ko grozījumi var nodarīt Latvijas tautsaimniecībai. Valsts prezidents atzīst, ka pieņemtās izmaiņas ierobežos lielākās daļas hipotekāro kredītņēmēju rīcības brīvību, it īpaši ārpus Rīgas un reģionu centriem. "Tā kā aizņēmēja paša līdzdalība jeb pirmā iemaksa būtiski pieaugs, sasniedzot pat 40% un paaugstināsies arī procentu likmes, hipotekārā kreditēšana kļūs praktiski neiespējama. Rezultātā būtiski samazināsies jau tā zemā darbaspēka mobilitāte reģionos un tiks veicināta iedzīvotāju emigrācija, kas jau šobrīd ir...

No 2015.gada 1.janvāra Latvijas banku plānotās izmaiņas paredz, ka esošais rēķinu automātiskā maksājuma pakalpojums tiks aizstāts ar citu risinājumu. Atsevišķas bankas plāno piedāvāt klientiem e-rēķinu piegādi internetbankā, kur klients varēs izvēlēties rēķina apmaksas veidu (t.sk. automātisku rēķinu apmaksu). Komisijas maksu par plānoto pakalpojumu - papildu e-rēķinu piegādi interneta bankā - turpmāk iekļaus komersanta, pakalpojuma sniedzēja rēķinā klientam. Komersanti līdz šim ir ieguldījuši līdzekļus IT sistēmu izveidē un attīstībā, lai atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem nodrošinātu klientiem iespēju saņemt rēķinu bez papildu maksas vienā rēķina piegādes kanālā. Lai arī pēc 2015.gada 1.janvāra plānotajām izmaiņām komersanti varētu atsevišķu banku klientiem piedāvāt ērtību apskatīt rēķinu internetbankā un veikt rēķinu maksājumus automātiski, paredzamas būtiskas papildu investīcijas IT sistēmās, datu apmaiņas nodrošināšanai ar bankām. Ja šobrīd bankas slēdz vienošanos ar klientu par automātisko rēķinu apmaksu, un komisijas maksu par pakalpojumu klients maksā bankai, jaunajā e-rēķinu piegādes risinājumā atsevišķas bankas komisijas maksu plāno iekasēt no komersanta, kurš pēc bankas...