FINANSES

Saeima ceturtdien, 25.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz privātpersonu maksātnespējas procesa reformu, tostarp būtiski samazinot parādu dzēšanas termiņus un ieviešot tā saukto nolikto atslēgu principu mantai, kas kalpojusi kā nodrošinājums. Parlamenta pieņemtās izmaiņas paredz arī būtiskus uzlabojumus juridisko personu maksātnespējas regulējumā, cita starpā ierobežojot tā saucamo izsoļu reiderismu. Būtiskākās izmaiņas stāsies spēkā nākamā gada janvārī. "Maksātnespējas likuma grozījumi fizisko personu jomā ir vērsti uz procesa iespēju, tiesību un pienākumu maksimālu sabalansēšanu. Ņemot vērā krīzes negatīvās sekas mājsaimniecībām, grozījumi atvieglos saistību izpildi reāli maksātnespējīgām personām ar pārāk lielām saistībām - no 7114 eiro līdz 5000 eiro tiek samazināta minimālā prasījuma summa maksātnespējas procesa uzsākšanai, process tiek padarīts lētāks, kā arī ir ierobežots kreditoru pieteikšanās termiņš," skaidro par likuma grozījumu virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš. Komisijas priekšsēdētājs uzsver, ka Saeimā šodien atbalstītās izmaiņas nosaka īsākus maksātnespējas procesa termiņus atkarībā no parādsaistību apjoma: "Parādsaistības no...

Saeimas pieņemtais Kredītbiroja likums ir vēl viens solis, lai mudinātu Latvijas iedzīvotājus aizņemties atbildīgi, vienlaikus godprātīgajiem maksātājiem radot iespēju saņemt izdevīgākus piedāvājumus. Aktuāls ir jautājums par pietiekamu dalībnieku skaita un vispusīgas informācijas nodrošināšanu, uzskata Swedbank Privātpersonu finanšu institūts (institūts). Lai gan situācija pamazām uzlabojas, kredītmaksājumu kavētāju īpatsvars joprojām ir nozīmīgs. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas jaunākais pārskats liecina, ka šī gada otrajā ceturksnī piektdaļa mājsaimniecību kredītu bijusi ar maksājumu kavējumiem. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati par pērno gadu nebanku kreditēšanas sektorā rāda, ka bez kavēšanās kredītu atdot spēja tikai 8 no 10 kredītņēmējiem. Kā liecina institūta pieredze, maksājumu kavēšana visbiežāk notiek divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ir notikušas izmaiņas mājsaimniecības ienākumos, piemēram, darba zaudēšanas vai slimības gadījumā. Lai šādos brīžos nerastos problēmas, rūpīgi jāpārdomā ikmēneša kredītsaistību apmērs un jāveic uzkrājumi neparedzētām dzīves situācijām. Otrkārt, patērētāja kopējo saistību apmērs ir pārāk liels. Pašlaik informācija par saistībām, kā arī maksāšanas disciplīnu ir dalīta, apgrūtinot...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi jaunus ieteikumus un normatīvos noteikumus apdrošināšanas sektoram. Tāpat ir apstiprināti noteikumi pārskatu informācijas iesniegšanas kārtībai alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem. "Ieteikumi veicamajiem pasākumiem labuma guvēju interešu aizsardzībai dzīvības apdrošināšanā" izstrādāti, lai veicinātu Latvijā sniegto dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu labuma guvēju interešu aizsardzību saskaņā ar Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAPI) rekomendācijām ("EIOPA Opinion on Beneficiary Protection Arrangements Regarding Life Insurance Contracts"). Ieteikumi nosaka dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēju rīcību, lai saņemtu informāciju par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos un nodrošinātu savlaicīgu apdrošināšanas atlīdzības izmaksu. "Normatīvie noteikumi par apdrošināšanas sabiedrību un nedalībvalstu apdrošinātāju filiāļu saņemto sūdzību izskatīšanas, reģistrācijas un pārskatu par sūdzībām sagatavošanas kārtību" izstrādāti, balstoties uz EAAPI pamatnostādnēm ("EIOPA Guidelines on Complaints-Handling by Insurance Undertakings") un nosaka prasības godīgam saņemto klientu sūdzību izskatīšanas procesam. "Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku informācijas sniegšanas normatīvie noteikumi" nosaka nepieciešamās informācijas sagatavošanas un iesniegšanas kārtību, kādā Latvijā licencēti vai reģistrēti alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki...

Otrdien, 23. septembrī, valdība atbalstīja grozījumus Ministru kabineta (MK) 2009. gada 7. jūlija noteikumos Nr. 746 „Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtība”, kas nosaka lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtību. Tā tiks sniegts atbalsts primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem, t.sk., produkcijas eksportētājiem uz Krievijas Federāciju. Izmaiņas noteikumos paredz palielināt spēkā esošo kredītu garantiju apmēru lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecības produktu ražošanu. Kredītu garantiju apmērs tiek palielināts, lai nodrošinātu uzņēmumu efektīvāku sadarbību ar bankām sarunās par kredītu pamatsummas atmaksas atlikšanu, jo īpaši tiem lauksaimniecības produkcijas primārajiem ražotājiem, kuri eksportēja produkciju uz Krievijas Federāciju. Tāpat noteikumi papildināti ar iespēju kredītu garantijas saņemt galvinieka sniegtam galvojumam par biedrību, kas Lauku atbalsta dienestā pieteikusies atbalstam Kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanas pasākumos. Turpmāk arī biedrības varēs saņemt kredītu garantijas galvinieka sniegtam galvojumam lauksaimniecības produktu informācijas un veicināšanas pasākumiem. Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas kārtība nosaka, ka garantijas tiks...

Pēc iepazīšanās ar Latvijas atbildīgo institūciju paveikto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas attīstībā, Eiropas Padomes MONEYVAL komiteja atzinīgi novērtēja ieguldīto darbu un panākto progresu pēdējo divu gadu laikā. Pirms diviem gadiem, 2012. gada jūlijā, MONEYVAL komiteja apstiprināja ziņojumu par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas atbilstību starptautiskajiem standartiem (FATF Rekomendācijām) un sniedza ieteikumus šīs sistēmas turpmākai stiprināšanai. Pēc iepazīšanās ar Latvijas ziņojumu par veikto divu gadu laikā un detalizēti izvērtējot pasākumu kompleksu ieteikumu izpildei, eksperti atzinīgi novērtēja sasniegto progresu un tā tempu starptautisko standartu ieviešanā. Gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, gan Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta pārstāvji šobrīd strādā pie turpmāk veicamo pasākumu plāna izstrādes, lai realizētu Eiropas Padomes sniegtās rekomendācijas sistēmas darbības tālākajā attīstībā.

Lai nodrošinātu efektīvāku kredītinformācijas pieejamību un uzlabotu kredītriska pārvaldību, turpmāk iedzīvotāju kopējo parādsaistību apmēru atspoguļos kredītinfomācijas birojā. To paredz Saeimā ceturtdien, 18.septembrī, galīgajā lasījumā pieņemtais Kredītbiroju likums. Jaunā likuma mērķis ir dot ieguldījumu atbildīgā kreditēšanā, kā arī veicināt godprātīgu aizņemšanos, veidojot personu kredītvēsturi un nodrošinot fizisko personu tiesību aizsardzību kredītspējas vērtēšanā. Tāpat likums palīdzēs cilvēkiem plānot savas finanses, kā arī sakārtos informācijas apmaiņu starp komersantiem. Kredītinfomācijas biroja funkcijas varēs veikt akciju sabiedrība, kas būs ieguvusi licenci kredītinformācijas apstrādei un izsniegšanai. Ziņas par parādiem birojs iegūs no valsts informācijas sistēmām Latvijā un Eiropas Savienībā un no citām saistītām datubāzēm. Birojā pieejamo informāciju varēs izmantot uzņēmēji, kā arī valsts un pašvaldību iestādes. Uzņēmumu dalība kredītbirojā un informācijas sniegšana tam būs brīvprātīga, kā arī ikviens iedzīvotājs varēs pārbaudīt savu datu pareizību un nepieciešamības gadījumā tos precizēt. Kredītbiroji datus par privātpersonu kredītspēju sniegs tikai ar personas piekrišanu. Likuma projekta autori Ekonomikas ministrijā norādījuši, ka jaunais regulējums...

Otrdien, 16. septembrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais Informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas apguvi līdz 2014. gada 30. jūnijam. Šādu ziņojumu FM iesniedz MK reizi ceturksnī. Finanšu ministrija sniedza ziņojumu par aktuālāko Kohēzijas politikas investīciju progresu līdz 2014.gada 31.augustam un īpaši par būtiskākiem riskiem un pasākumiem to iestāšanās novēršanai. Lai arī kopumā ES fondu projektu ieviešanas progress ir vērtējams pozitīvi, tomēr iepriekšējo gadu naudas plūsmas plānu ievērojamās nobīdes ir veicinājušas situāciju, ka 2014.gadā ir ārkārtīgi sarežģīti izpildīt noteikto minimālo deklarējamo izdevumu apjomu tieši Uzņēmējdarbības un inovāciju programmas ietvaros, lai nezaudēt Eiropas reģionālās attīstības fonda finansējumu. Jau iepriekš valdība bija atbalstījusi vairākus pasākumus, lai mazinātu riskus ES finansējuma pilnvērtīgai neizmantošanai, tai skaitā paredzot elastību finanšu pieejamībā. Tāpat, lai kompensētu lauztos līgumus, iespējamās neatbilstības un citus riskus, valdība ir iepriekš...

Saskaņā ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā Latvijas Bankas padome pieņēma jaunus noteikumus "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, veicot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu", kas stāsies spēkā 2014. gada 16.septembrī un būs saistoši kapitālsabiedrībām, kuras nodarbojas ar ārvalstu valūtu pirkšanas un pārdošanas pakalpojumu sniegšanu. Jaunajos noteikumos par pamatu ņemts pašlaik spēkā esošais Latvijas Bankas regulējums šajā jomā, to papildinot ar vairākām būtiskām pārmaiņām, kas skar arī klientu identifikācijas un klientu darījumu uzraudzības prasību pastiprināšanu. Kapitālsabiedrībām būs jāpārskata spēkā esošie iekšējās kontroles sistēmas dokumenti un jānodrošina to atbilstība noteikumu prasībām līdz 2015. gada 1.janvārim. Atgādinām, ka 13. augustā Saeimā pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā izstrādāti, lai īstenotu Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas (Moneyval) ieteikumus, kas tika sagatavoti, balstoties uz Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un...

Pēc aktīvā eiro ieviešanas posma noslēguma šī gada jūlijā, apkopojot iestādes veiktās tirgus uzraudzības rezultātus, Konkurences padome (KP) secinājusi – tirgū notikušās cenu izmaiņas nav bijušas saistītas ar konkurences tiesību pārkāpumiem. Vienlaikus KP informē, ka pastiprināta tirgus uzraudzība eiro ieviešanas kontekstā tiks turpināta visa 2014.gada garumā. Patiesa uzņēmumu konkurence ir priekšnosacījums, lai patērētāji saņemtu pēc iespējas izdevīgu piedāvājumu. Tā kā eiro ieviešanas laikā patērētājiem bija grūtāk izsekot līdzi cenu izmaiņām, turklāt uzņēmumiem vienlaikus bija jārisina jautājumi, kas saistīti ar eiro ieviešanas izmaksām, KP 2013.gada oktobrī uzsāka eiro ieviešanas uzraudzību, lai tirgus dalībnieki sāncensību neaizstātu ar aizliegtu sadarbību, vienojoties paaugstināt cenas eiro ieviešanas aizsegā. KP analizēja Ekonomikas ministrijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra veikto cenu monitoringu datus, izvērtējot, vai visā uzraudzības periodā dažādās Latvijas pilsētās nepastāv cenu izmaiņu korelācijas, kas varētu liecināt par konkurences tiesību pārkāpumiem. Tāpat KP pārbaudīja gandrīz 200 patērētāju sūdzības. Vienlaikus KP pievērsa pastiprinātu uzmanību pārkāpumu prevencijai, izplatot informatīvus materiālus,...

Lai nodrošinātu pienācīgu patērētāju aizsardzību, Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestāde (EVTI) un Eiropas Banku iestāde (EBI) izstrādājušas sūdzību izskatīšanas pamatnostādnes vērtspapīru un banku nozarēs. Šīs pamatnostādnes ir paredzētas, lai noskaidrotu, kas tiek sagaidīts no sabiedrības organizācijas attiecībā uz sūdzību izskatīšanu, sniedz padomus par informācijas sniegšanu sūdzības iesniedzējiem, kā arī padomus par kārtību, kādā iestādēm jāatbild uz sūdzībām u.c. Finanšu un kapitāla tirgus komisija plāno izmantot izstrādātās pamatnostādnes savā uzraudzības praksē un aicina arī tirgus dalībniekus ievērot šīs prasības, izskatot klientu sūdzības. Sūdzību izskatīšanas pamatnostādnes latviešu valodā: https://www.eba.europa.eu/documents/10180/732334/LV+-+JC+2014+43+-+Joint+Committee+-+complaints-handling+guidelines.pdf/6f29035f-f569-42a3-9146-184f6712faf4

Ministru kabineta šā gada 9.septembra sēdē apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 26.oktobra noteikumos Nr.997 "Noteikumi par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai", kas dos iespēju Latvijas Garantiju aģentūrai (LGA) izsniegt valsts garantiju kredīta brīvdienu iegūšanai komersantiem Krievijas ekonomisko sankciju negatīvo seku mazināšanai. Apstiprinātie grozījumi paredz garantiju sniegšanu saimnieciskās darbības veicējiem, kurus tieši vai netieši un finansiāli negatīvi ir ietekmējušas Krievijas Federācijas noteiktās sankcijas. Valsts garantiju pieejamība uzņēmumiem palīdzēs iegūt papildu apgrozāmos līdzekļus uzņēmuma darbības pašreizējai nodrošināšanai un eksporta pārorientēšanai uz jauniem eksporta tirgiem, uz laiku atliekot kredīta maksājumu veikšanu. Garantijas tiks sniegtas par esošiem finanšu pakalpojumiem ar nosacījumu, ka tiek atlikta šī finansējuma pamatsummas atmaksa vismaz uz vienu gadu, bet ne vairāk kā uz diviem gadiem, un, ja ir nepieciešams, tiek papildus atviegloti finansējuma atmaksas noteikumi, nepalielinot finansējuma procentu likmi (turpmāk - kredīta brīvdienu garantijas). Garantija tiks sniegta tikai tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri pēc LGA atzinuma var...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā nonākusi persona, kura, iespējams, veic akciju izkrāpšanu no biržā "NASDAQ OMX Riga" tirgotu uzņēmumu akciju īpašniekiem, kuri savas akcijas nav dereģistrējuši un kuriem tās aizvien glabājas Latvijas Centrālā depozitārija (LCD) Sākotnēja reģistrā, piedāvājot no šāda īpašnieka atpirkt akcijas par krietni zemāku cenu nekā to tirgus vērtība. FKTK rūpējoties par ieguldītāju aizsardzību un finanšu instrumentu tirgus uzticamību, brīdina par šādu iespējamo krāpšanas shēmu un aicina uzņēmumu akciju īpašniekus īpaši uzmanīgi izvērtēt šādus akciju pārdošanas piedāvājumus, pirms tam noskaidrojot attiecīgās akciju sabiedrības akcijas cenu biržā. Turklāt, ja akcijas tiek turētas LCD kārtotajā Sākotnējā reģistrā, akciju īpašniekam vajadzētu pārliecināties, vai par viņam piederošajām akcijām nav uzkrātas uzņēmuma maksātās dividendes. Iespējamais krāpnieks visticamāk mēģina izmantot akcionāru nezināšanu par faktisko akciju tirgus vērtību un noklusēt faktu, ka par akcijām ir uzkrājušās dividendes, mēģinot ar dažādiem argumentiem pārliecināt par akciju pārdošanu, piedāvājot samaksāt ievērojami zemāku cenu nekā to tirgus vērtība biržā....

Saeima ceturtdien, 4.septembrī, kā steidzamu 2. galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par Eiropas Savienības Strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu vadību, kas īstenojamas ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu". Likums pieņemts, lai nodrošinātu efektīvu, caurskatāmu un pareizas finanšu vadības principiem atbilstošu Eiropas Savienības Strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu vadību, ko īsteno ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu. Likums attiecas uz 2014.-2020.gada plānošanas periodu un nosaka programmas, kurās var piedalīties Latvijā reģistrēti programmas finansējuma saņēmēji. Likums nosaka programmas vadības institucionālo struktūru, vadībā iesaistīto institūciju un finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumus, kā arī uzraudzības un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas kārtību. Tāpat likums nosaka uzraudzības komitejas lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas, ka arī ar projekta īstenošanu saistīto strīdu risināšanas kārtību. Ņemot vērā panākto vienošanos par Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmu, vadošā un revīzijas iestāde Latvijā noteikta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Tāpat kā līdz šim atbildīgajai...

Saeima ceturtdien, 4.septembrī, pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstīja Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu, kas atvieglos pirmā mājokļa iegādes iespēju ģimenēm ar bērniem. Šādas likuma izmaiņas nepieciešamas, lai īstenotu valsts atbalsta programmu pirmā mājokļa iegādei. Izmaiņas paredz noteikt mazāku līdzfinansējuma summu kredītņēmējam mājokļa iegādei. Tas attieksies uz ģimenēm ar bērniem, kam mājokļa iegādei pirmā iemaksa kredītam būs piecu procentu apmērā līdzšinējo desmit vietā. Pašlaik likumā noteikts, ka aizdevums, kura summa ir vienāda ar 100 minimālajām mēnešalgām (32 000 eiro) vai lielāka un kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, izsniedzams ne vairāk kā 90 procentu apmērā no nekustamā īpašuma tirgus vērtības. Kā skaidro likumprojekta autori, regulējums papildināts ar normu, ka valsts atbalsta gadījumā banka būs tiesīga izsniegt kredītu ne vairāk kā 95 procentu apmērā no nekustamā īpašuma iegādes darījuma summas vai plānotajām būvniecības izmaksām. Saeima šī gada jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", kas precizē valsts palīdzības sniegšanu...

Valdība, apstiprinot Eiropas Savienības (ES) fondu darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība", ir definējusi Kohēzijas politikas fondu prioritāros virzienus, mērķus un sasniedzamos rezultātus 2014.-2020. gada plānošanas periodā. Lielākā daļa - 295,5 miljoni EUR jeb 43% - no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā esošā ES fondu finansējuma tiks novirzīta investīcijām uzņēmējdarbības attīstībai pašvaldībās. Galvenās investīcijas plānots novirzīt uzņēmējdarbības veicināšanai, atbalstot investīcijas degradēto teritoriju revitalizācijā un publiskās infrastruktūras attīstīšanā. Sakārtotās degradētās teritorijas tiks pielāgotas jaunu uzņēmumu izveidošanai tajās vai esošo uzņēmumu paplašināšanai, lai sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās. Vienlaikus plānots veicināt arī privāto investīciju apjoma palielināšanu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībā atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un vietējo uzņēmēju vajadzībām, novirzot investīcijas maza mēroga publiskās infrastruktūras uzņēmējdarbības atbalstam. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš atzīmē: "Ikviena reģiona attīstība ir cieši saistīta ar labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi. Tāpēc būtiski, ka VARAM ir izcīnījusi iespēju novirzīt ES fondu finansējumu...