FINANSES

Eiropas Centrālā banka (ECB) publicējusi rokasgrāmatu, kurā detalizēti aprakstīts, kā aktīvu kvalitātes pārbaudes konstatējumi tiks iestrādāti stresa testa aplēsēs. Tajā aplūkots arī stresa testa kvalitātes kontroles process, kam ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu rezultātu stabilitāti un ticamību. Visaptverošais novērtējums ir lielāko banku bilanču un noturības spēju padziļināta pārbaude, pirms ECB novembrī sāks pildīt uzraudzības uzdevumus. ECB visaptverošais novērtējums atšķiras no iepriekš veiktajiem ES mēroga stresa testiem, jo ietver pamatīgu aktīvu kvalitātes pārbaudi, turklāt tā ietvaros tiek nodrošināta aktīvu kvalitātes pārbaudes un stresa testa rezultātu sasaiste. Tas ļauj precīzāk novērtēt banku bilanču stāvokli, kā arī kredītrisku un citus ar banku portfeļiem saistītos riskus. "Mēs veltām ievērojamu laiku un pūles, lai šis process būtu ļoti rūpīgi īstenots," atzīmēja ECB viceprezidents Vitors Konstansiu (Vitor Constancio). "Sasaiste aptver visu aktīvu kvalitātes pārbaudes gaitā iegūto informāciju, tādējādi atšķirot šo novērtējumu no agrāk veiktajiem. Turklāt, publicējot šo rokasgrāmatu, mēs...

Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja (Eiropas Banku Iestāde (EBI), Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) un Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestāde (EVTI)) atgādina ES bankām un apdrošināšanas sabiedrībām par viņu pienākumiem ievērot patērētāju tiesību aizsardzības prasības veicot savu produktu izvietošanu (tā saucamo "self-placement"), t.i. piedāvājot klientiem finanšu instrumentus, ko tās vai to grupu uzņēmumi ir emitējuši ar mērķi izpildīt prudenciālas prasības (par kapitāla pietiekamību, aktīvu kvalitāti utt.). Tas varētu būt, piemēram, pašu banku obligāciju, vai subordinēto obligāciju izplatīšana, grupas pārvaldīto ieguldījumu fondu, t.sk. slēgto fondu, izplatīšana, saistītas kompānijas apdrošināšanas produktu un pensiju plāna izplatīšana utt. Eiropas uzraudzības iestādes vērsušas uzmanību, ka izplatot savus produktus, pirmkārt jāņem vērā klienta, nevis pašas iestādes vai grupas intereses, lai netiktu pārkāptas patērētāju tiesību aizsardzības prasības. Vairāk par to – EBI, EVTI un EAAPI paziņojumos: http://www.eba.europa.eu/-/the-joint-committee-of-the-esas-reminds-financial-institutions-of-their-responsibilities-when-placing-their-own-financial-products-with-consumers http://www.esma.europa.eu/news/Joint-Committee-ESAs-reminds-financial-institutions-their-responsibilities-when-placing-their-o?t=326&o=home https://eiopa.europa.eu/fileadmin/tx_dam/files/pressreleases/2014-07-31_Joint_Committee_note_on_self_placement.pdf

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu izteikt brīdinājumu AS ''Valmieras stikla šķiedra'' par Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) pārkāpumu, noteiktajā termiņā nepubliskojot uzņēmuma revidēto 2013. gada pārskatu. Tā kā AS ''Valmieras stikla šķiedra'' akcijas ir iekļautas biržas "NASDAQ OMX Riga" Otrajā sarakstā, tai jāievēro FITL prasības revidētā gada pārskata publicēšanā. AS "Valmieras stikla šķiedra'' revidēto 2013. gada pārskatu publicējusi ar kavējumu un pēc FKTK atgādinājuma. Tomēr, ņemot vērā, ka uzņēmuma revidētais 2013. gada konsolidētais gada pārskats bija publiskots likumā noteiktajā termiņā, tādējādi ieguldītājiem informācija par koncerna finanšu datiem bija pieejama, kā arī AS "Valmieras stikla šķiedra" revidētā gada pārskata publiskošanas termiņu ir kavējusi pirmo reizi, un nekavējoties pēc FKTK uzaicinājuma akciju sabiedrības revidētais gada pārskats kopā ar zvērināta revidenta atzinumu tika publiskots, FKTK nolēma, ka soda naudas piemērošana šajā gadījumā nav samērojama un par FITL 56. panta piektās daļas prasības neizpildi šajā gadījumā ir izsakāms brīdinājums.

Jūlijs ir pirmais mēnesis, kad paralēlais cenu atspoguļojums gan latos, gan eiro vairāk nav obligāta prasība. Veicot ikmēneša cenu monitoringu, secināts, ka daļa komersantu cenas jūlijā bija norādījuši tikai eiro, taču lielākā daļa komersantu joprojām cenas norāda abās valūtās. Apkopotie jūlija cenu monitoringa rezultāti liecina, ka, salīdzinot tos ar iepriekšējā mēneša cenu monitoringa datiem, 90,4 % gadījumu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas nav novērotas. Cenu pieaugums ir novērots 5,1 % gadījumu, savukārt 4,5 % gadījumu cena ir samazinājusies. Cenu svārstības novērotas sezonalitātes faktoru ietekmē - dārzeņiem un augļiem, kā arī skaistumkopšanas un ēdināšanas pakalpojumiem, atbilstoši siltajai sezonai. Dārgāka atsevišķos gadījumos kļuvusi tostermaize un rudzu maize, kā arī makrele. Cenas samazinājums, savukārt, atsevišķos gadījumos novērots cepumiem, krabju nūjiņām un garšvielām. Kafijas cena svārstījusies abos virzienos. Sezonalitātes ietekmē cena svārstījusies arī augļiem - pieaugusi apelsīniem, samazinājusies apelsīniem un banāniem, bet vīnogu cena svārstījusies abos virzienos. Savukārt, dārzeņu grupā cena atsevišķos gadījumos pieaugusi sarkanajiem pipariem...

Saeimas Prezidijs trešdien, 6.augustā, apstiprināja Saeimas budžeta pieprasījumu 2015.-2017.gadam, paredzot 1,63 miljonu samazinājumu Saeimas Kancelejas sākotnēji sastādītajā budžeta plānā 2015.gadam. Būtiskākie ietaupījumi saistīti ar atteikšanos no jaunu darbinieku štata vienību izveides, darbinieku papildu prēmēšanas, komandējumu izdevumu palielināšanas, kā arī Saeimas deputātu veselības apdrošināšanas. Plānots atteikties arī no inventāra, jaunu mēbeļu un telpu iekārtu iegādes. Samazināti arī Saeimas struktūrvienību iepriekš plānotie tēriņi jaunas datortehnikas, programmatūras un tehniskā nodrošinājuma iegādei. Daļa plānoto tēriņu pēc Prezidija priekšlikuma pārcelti uz nākamajiem gadiem. Veicot šos plānotā budžeta samazinājumus, Saeimas darbības nodrošināšanai paredzētie līdzekļi nākamgad pieaugs par 1,5 procentiem. Palielinājums ietver arī līdzekļus, kas nākamgad nepieciešami Saeimas jaunās ēkas Jēkaba ielā 6/8 rekonstrukcijai. Precizējot budžeta pieprasījumu, ņemti vērā arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas izteiktie priekšlikumi parlamenta budžeta optimizācijai. Kopējais Saeimas budžeta pieprasījums 2015.gadam veido 25,31 miljonu eiro. Šajā summā iekļauti arī izdevumi Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanai, kas ir vienreizējs pasākums. Nākamajos gados, šai budžeta...

Lai atvieglotu ģimenēm ar bērniem iespēju nodrošināt pirmo iemaksu kredītam mājokļa iegādei vai būvniecībai, Ministru kabinets otrdien, 5. augustā, apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto un virzīto noteikumu projektu "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai", kas paredz sniegt valsts atbalstu mājokļa iegādei personām, kuru apgādībā ir nepilngadīgi bērni. Valsts a/s “Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum” izsniegs (uz laiku līdz 10 gadiem) un administrēs galvojumu personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns. Programma sāks darboties pēc valsts a/s “Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum” un komercbanku savstarpējo līgumu noslēgšanas - 2014. gada 2. pusgadā. Galvojuma apmērs būs atkarīgs no bērnu skaita ģimenē – 10 % (maksimālais galvojuma apmērs -10 tūkst. eiro), ja ģimenē ir viens bērns; 15 % (maksimālais galvojuma apmērs - līdz 15 tūkst. eiro), ja ģimenē ir divi bērni; un 20 % (maksimālais galvojuma apmērs - līdz 20 tūkst. eiro), ja ģimenes apgādībā vai tajā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka komersantiem, kas piedāvā iegādāties preces vairumtirdzniecībā, par precēm samaksu ir atļauts pieņemt tikai bezskaidrā naudā (ar bankas pārskaitījumu, maksājumu kartēm). Tāpat arī VID atgādina, ka norēķini skaidrā naudā pieļaujami tikai tajā gadījumā, ja vairumtirgotājs: rakstveidā paziņo VID to, ka vairumtirdzniecībā veiks darījumus, par kuriem pircējs varēs norēķināties skaidrā naudā. Minēto paziņojumu brīvā formā var iesniegt, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. nodrošina preču pircēju reģistru, kas ļauj identificēt konkrēto preču pircējus, kuri veikuši norēķinus skaidrā naudā, un skaidrā naudā veiktā darījuma summu. Reģistrējot konkrētos preču pircējus un skaidrā naudā veiktās darījuma summas, vairumtirgotājs preču pircēju reģistrā norāda: ieraksta kārtas numuru un datumu; preču pircēja – nodokļu maksātāja nosaukumu, bet, ja nodokļu maksātājs ir fiziskā persona, – vārdu un uzvārdu; preču pircēja - nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru; skaidrā naudā veiktā darījuma summu. Plašāka informācija par skaidras naudas lietošanas ierobežojumiem vairumtirdzniecībā pieejama VID mājaslapā www.vid.gov.lv sadaļā „Tiesību akti /...

Otrdien, 29. jūlijā, Ministru kabinets (MK) ir pieņēmis lēmumu, sniedzot atbalstu turpmākai apvienotas Attīstības finanšu institūcijas (AFI) izveidei. Turpmākās darbības AFI izveidē ir SIA ”Latvijas Garantiju aģentūra” (LGA), VAS “Lauku attīstības fonds” (LAF), VAS “Latvijas Attīstības finanšu institūcijas Altum” (Altum) kapitāla daļu un akciju nodošana AS “Attīstības finanšu institūcija” līdz 2014.gada 15.augustam. Valdība vienojās arī par AFI akciju sadalījumu šādā apmērā: 40% Finanšu ministrijai un pa 30% Ekonomikas ministrijai un Zemkopības ministrijai. Pēc kapitāla daļu nodošanas tiks veidota apvienota AFI, lai koncentrētu ierobežotos valsts resursus finanšu instrumentu valsts atbalsta un attīstības programmu īstenošanai vienā atbalsta sniedzējā institūcijā. Saskaņā ar izstrādāto institūciju apvienošanas plānu LGA, LAF un Altum tiks pievienots AFI. AFI atbalstu plānots sniegt uzņēmējdarbības veicināšanai (biznesa uzsākšana, konkurētspējas uzlabošana, inovāciju, tehnoloģiju ieviešana), pašnodarbinātības veicināšanai, lauksaimniecības atbalstam, reģionālai attīstībai un lauku teritoriju attīstībai, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanai un citu jautājumu risināšanai. Tāpat jau...

Vidējais gada ienesīgums valsts fondētajā pensiju shēmā un privātajos pensiju fondos 2014. gada 1. pusgadā bijis 5-6% robežās, liecina jaunākais Latvijas Komercbanku asociācijas Pensiju fondu apskats. Valsts fondētās pensijas - pensiju 2. līmenis 2014. gada pirmā pusgada laikā valsts fondēto pensiju shēmas aktīvi ir pieauguši par 170 miljoniem eiro, no tā 62 miljonus eiro nākotnes pensionāriem ir nopelnījuši pensiju fondu pārvaldītāji, pārējā summa - 108 miljoni eiro - ir iemaksas no VSAA. Kopumā jūnija beigās 2. pensiju līmenī bija uzkrāti vairāk nekā 1,85 miljardi eiro. Viena gada vidējais ienesīgums valsts fondētajā pensiju shēmā uz jūnija beigām bijis 5,51% gadā, savukārt pēdējos piecos gados ir nopelnīti vidēji 5,58% gadā. Kopš pensiju 2.līmeņa shēmas darbības sākuma pārvaldītāji kopējo pensijas kapitālu ir palielinājuši par 321 miljonu eiro. Viens lats, kas fondēto pensiju shēmā tika ieguldīts 2003. gada sākumā, līdz 2014. gada 1. ceturkšņa beigām ir nopelnījis nedaudz vairāk nekā 79 centus. Privātie pensiju fondi -...

Lai veicinātu ieguldītāju aizsardzību un tirgus dalībnieku vienotu viedokli par tiesību aktu normu interpretāciju un piemērošanu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – FKTK) ir sagatavojusi "Pamatnostādņu par atsevišķu Finanšu instrumentu tirgus likuma normu, kas regulē ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu, piemērošanu" projektu, kurā pauž FKTK viedokli par ieguldījumu pakalpojumu jomu regulējošo tiesību aktu interpretāciju un aicina arī tirgus dalībniekus izteikt viedokli par šajā dokumentā pausto nostāju. Visi tirgus dalībnieki - gan ieguldījumu pakalpojumu sniedzēji, gan ieguldītāji un to apvienības - ir aicināti sniegt atbildes uz pielikumā pievienotajā publiskās konsultācijas dokumentā ietvertajiem jautājumiem līdz šā gada 19. septembrim.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas(FKTK) operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem šā gada jūnijā liecina, ka banku piesaistītie noguldījumi aizvadītajā mēnesī pieauga par 2.5% jeb 489.7 milj. eiro, kopējo noguldījumu atlikumam pirmoreiz pārsniedzot 20 miljardus eiro. Būtiski palielinājās rezidentu noguldījumi - par 4.0% jeb 402 milj. eiro, sasniedzot 10.4 mljrd. eiro. Lielākoties pieauga valdības noguldījumi (par 341 milj. eiro) un mājsaimniecību noguldījumi (par 60 milj. eiro). Arī nerezidentu noguldījumi palielinājās - par 0.9% jeb 87.9 milj. eiro, sasniedzot 9.7 mljrd. eiro. Banku sektora kopējais kredītportfelis mēneša laikā samazinājās par 1%, t.sk. rezidentu korporatīvais kredītportfelis - par 0.5%, rezidentu mājsaimniecību - par 0.6%, bet nerezidentiem izsniegto kredītu atlikums - par 4.1%. Jūnijā banku sektora kopējais aktīvu apmērs salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 1.1% un jūnija beigās sasniedza 28.3 mljrd. eiro. Banku sektors kopumā 2014.gada pirmajā pusgadā darbojās ar peļņu 176.8 milj. eiro apmērā...

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (turpmāk - EVTI) uzsākusi apspriešanu saistībā ar jauno Regulu par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (turpmāk - Regula), kas stājās spēkā šā gada 2.jūlijā. Lai noskaidrotu ieinteresēto pušu viedokļus, apspriešanai ir publicēti divi dokumenti, kurus jaunās Regulas ieviešanas ietvaros ir jāizstrādā EVTI un kuri tiks piemēroti sākot ar 2016. gada jūliju. Lai novērstu tirgus manipulācijas un stiprinātu investoru aizsardzību, EVTI regulatīvo un ieviešanas tehnisko standartu projektā un tehnisko konsultāciju dokumentā ir skaidrojusi Regulas piemērošanu jaunajiem produktiem, tirdzniecības vietām un tirdzniecības metožu izmantošanai, kā arī apskatījusi procesu atklātības un pārvaldības jautājumus. Viedokļi par abiem dokumentiem tiks pieņemti līdz 2014.gada 15.oktobrim. Turklāt šā gada oktobra sākumā EVTI paredzējusi rīkot arī projektu atklātu apspriedi Parīzē. Saņemtās atbildes EVTI izmantos galīgajā Regulas regulatīvo un ieviešanas tehnisko standartu projekta un tehnisko konsultāciju dokumenta izstrādē, kurus EVTI nodos apstiprināšanai Eiropas Komisijā. Regulatīvo un ieviešanas tehnisko standartu...

Baltijas valstis Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē ir vienas no sekmīgākajām dalībvalstīm, tomēr Latvija kopumā nedaudz atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG pētījums par ES struktūrfondu finansējuma izlietojumu 2013. gada beigās Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģionā. Pētījumā iekļauti dati par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda (KF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) budžeta plānošanas ietvaru laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam. Abas kaimiņvalstis Latviju ir nedaudz apsteigušas izmaksātā finansējuma apjoma ziņā, bet Lietuva arī pēc noslēgto līgumu īpatsvara. Latvijā līdz 2013. gada nogalei bija noslēgti 96% paredzēto līgumu (Igaunijā arī 96%, bet Lietuvā - 99%), savukārt izmaksātā finansējuma apmērs veidoja 70% (Igaunijā - 77% un Lietuvā - 74%). Noslēgto līgumu ziņā Latvija par 1% atpaliek no vidējā CEA reģiona valstu rādītāja (97%), bet izmaksātā finansējuma ziņā atrodas trešajā vietā aiz Igaunijas un Lietuvas (vidēji reģionā - 63%). Anda Drožina, KPMG Baltics SIA vadības un risku konsultāciju...

Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomē 23.jūlijā pieņemts galējais lēmums, kas nodrošinās Lietuvas pievienošanos eirozonai 2015.gada 1.janvārī. Lēmums izriet no Eiropas Komisijas 2014.gada konverģences ziņojuma par Māstrihtas kritēriju izpildīšanu, ko 27.jūnija Eiropadomē apstiprināja ES valstu vadītāji. Sanāksmes laikā E. Rinkēvičs sveica Lietuvu kā 19.eirozonas dalībvalsti un uzsvēra, ka eirozonas turpmāka paplašināšanās sniegs ieguldījumu eirozonai kopumā un stiprinās uzticību vienotajai valūtai. Latvijas Bankas ekonomiste Ramune Rimgailaite vietnē "makroekonomika.lv" raksta, ka visu trīs Baltijas valstu ekonomikas ir balstītas eksportā, visas trīs ir ieinteresētas reģionālajā sadarbībā un visām trim ir kopīgas intereses eirozonas nākotnes veidošanā. Līdz ar eiro ieviešanu vēl vairāk nostiprinās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ekonomiskā integrācija. Ar eiro ieviešanu Lietuvā investoru acīs Baltijas valstis neatgriezeniski kļūst par vienotu ekonomisko reģionu. Izzūdot valūtas transakcijas izmaksām, Lietuvai, Latvijai un Igaunijai būs izdevīgāk tirgoties savā starpā, tādējādi ekonomiste prognozē, ka vēl vairāk augs starpvalstu darījumi, palielinot ekonomisko aktivitāti, ienākumus un labklājību visās Baltijas valstīs. Rimgailaite raksta,...

Otrdien, 22.jūlijā, Ministru kabineta (MK) sēdē vienojas par turpmākajiem soļiem attīstības finanšu institūciju (AFI) koncerna izveidē. Plānots, ka koncernā apvienos jaundibināto AS "Attīstības finanšu institūcija", VAS "Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum", SIA "Latvijas Garantiju aģentūra" un VAS "Lauku attīstības fonds". "Valdība nedrīkst politiski vilcināties ar AFI izveidi, jo jau līdz šī gada beigām tai jāuzsāk jaunā Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda finanšu instrumentu valsts atbalsta un attīstības programmu īstenošana. Vienotas AFI izveide ir ļoti būtiska mūsu tautsaimniecības izaugsmei, jo atbalstu plānots sniegt uzņēmējdarbības veicināšanai (biznesa uzsākšana, konkurētspējas uzlabošana, inovāciju, tehnoloģiju ieviešana), pašnodarbinātības veicināšanai, lauksaimniecības atbalstam, reģionālai attīstībai un lauku teritoriju attīstībai, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanai un citu jautājumu risināšanai", skaidro finanšu ministrs Andris Vilks. Vienotas attīstības finanšu institūcijas izveide būs kā pirmais solis ceļā uz pilnīgu attīstības finanšu institūciju integrāciju, lai koncentrētu ierobežotos valsts resursus finanšu instrumentu valsts atbalsta un attīstības programmu īstenošanai vienā atbalsta institūcijā. Kā galvenos ieguvumus no vienotas AFI...