FINANSES

Pēc aktīvā eiro ieviešanas posma noslēguma šī gada jūlijā, apkopojot iestādes veiktās tirgus uzraudzības rezultātus, Konkurences padome (KP) secinājusi – tirgū notikušās cenu izmaiņas nav bijušas saistītas ar konkurences tiesību pārkāpumiem. Vienlaikus KP informē, ka pastiprināta tirgus uzraudzība eiro ieviešanas kontekstā tiks turpināta visa 2014.gada garumā. Patiesa uzņēmumu konkurence ir priekšnosacījums, lai patērētāji saņemtu pēc iespējas izdevīgu piedāvājumu. Tā kā eiro ieviešanas laikā patērētājiem bija grūtāk izsekot līdzi cenu izmaiņām, turklāt uzņēmumiem vienlaikus bija jārisina jautājumi, kas saistīti ar eiro ieviešanas izmaksām, KP 2013.gada oktobrī uzsāka eiro ieviešanas uzraudzību, lai tirgus dalībnieki sāncensību neaizstātu ar aizliegtu sadarbību, vienojoties paaugstināt cenas eiro ieviešanas aizsegā. KP analizēja Ekonomikas ministrijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra veikto cenu monitoringu datus, izvērtējot, vai visā uzraudzības periodā dažādās Latvijas pilsētās nepastāv cenu izmaiņu korelācijas, kas varētu liecināt par konkurences tiesību pārkāpumiem. Tāpat KP pārbaudīja gandrīz 200 patērētāju sūdzības. Vienlaikus KP pievērsa pastiprinātu uzmanību pārkāpumu prevencijai, izplatot informatīvus materiālus,...

Lai nodrošinātu pienācīgu patērētāju aizsardzību, Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestāde (EVTI) un Eiropas Banku iestāde (EBI) izstrādājušas sūdzību izskatīšanas pamatnostādnes vērtspapīru un banku nozarēs. Šīs pamatnostādnes ir paredzētas, lai noskaidrotu, kas tiek sagaidīts no sabiedrības organizācijas attiecībā uz sūdzību izskatīšanu, sniedz padomus par informācijas sniegšanu sūdzības iesniedzējiem, kā arī padomus par kārtību, kādā iestādēm jāatbild uz sūdzībām u.c. Finanšu un kapitāla tirgus komisija plāno izmantot izstrādātās pamatnostādnes savā uzraudzības praksē un aicina arī tirgus dalībniekus ievērot šīs prasības, izskatot klientu sūdzības. Sūdzību izskatīšanas pamatnostādnes latviešu valodā: https://www.eba.europa.eu/documents/10180/732334/LV+-+JC+2014+43+-+Joint+Committee+-+complaints-handling+guidelines.pdf/6f29035f-f569-42a3-9146-184f6712faf4

Ministru kabineta šā gada 9.septembra sēdē apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 26.oktobra noteikumos Nr.997 "Noteikumi par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai", kas dos iespēju Latvijas Garantiju aģentūrai (LGA) izsniegt valsts garantiju kredīta brīvdienu iegūšanai komersantiem Krievijas ekonomisko sankciju negatīvo seku mazināšanai. Apstiprinātie grozījumi paredz garantiju sniegšanu saimnieciskās darbības veicējiem, kurus tieši vai netieši un finansiāli negatīvi ir ietekmējušas Krievijas Federācijas noteiktās sankcijas. Valsts garantiju pieejamība uzņēmumiem palīdzēs iegūt papildu apgrozāmos līdzekļus uzņēmuma darbības pašreizējai nodrošināšanai un eksporta pārorientēšanai uz jauniem eksporta tirgiem, uz laiku atliekot kredīta maksājumu veikšanu. Garantijas tiks sniegtas par esošiem finanšu pakalpojumiem ar nosacījumu, ka tiek atlikta šī finansējuma pamatsummas atmaksa vismaz uz vienu gadu, bet ne vairāk kā uz diviem gadiem, un, ja ir nepieciešams, tiek papildus atviegloti finansējuma atmaksas noteikumi, nepalielinot finansējuma procentu likmi (turpmāk - kredīta brīvdienu garantijas). Garantija tiks sniegta tikai tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri pēc LGA atzinuma var...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) redzeslokā nonākusi persona, kura, iespējams, veic akciju izkrāpšanu no biržā "NASDAQ OMX Riga" tirgotu uzņēmumu akciju īpašniekiem, kuri savas akcijas nav dereģistrējuši un kuriem tās aizvien glabājas Latvijas Centrālā depozitārija (LCD) Sākotnēja reģistrā, piedāvājot no šāda īpašnieka atpirkt akcijas par krietni zemāku cenu nekā to tirgus vērtība. FKTK rūpējoties par ieguldītāju aizsardzību un finanšu instrumentu tirgus uzticamību, brīdina par šādu iespējamo krāpšanas shēmu un aicina uzņēmumu akciju īpašniekus īpaši uzmanīgi izvērtēt šādus akciju pārdošanas piedāvājumus, pirms tam noskaidrojot attiecīgās akciju sabiedrības akcijas cenu biržā. Turklāt, ja akcijas tiek turētas LCD kārtotajā Sākotnējā reģistrā, akciju īpašniekam vajadzētu pārliecināties, vai par viņam piederošajām akcijām nav uzkrātas uzņēmuma maksātās dividendes. Iespējamais krāpnieks visticamāk mēģina izmantot akcionāru nezināšanu par faktisko akciju tirgus vērtību un noklusēt faktu, ka par akcijām ir uzkrājušās dividendes, mēģinot ar dažādiem argumentiem pārliecināt par akciju pārdošanu, piedāvājot samaksāt ievērojami zemāku cenu nekā to tirgus vērtība biržā....

Saeima ceturtdien, 4.septembrī, kā steidzamu 2. galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par Eiropas Savienības Strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu vadību, kas īstenojamas ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu". Likums pieņemts, lai nodrošinātu efektīvu, caurskatāmu un pareizas finanšu vadības principiem atbilstošu Eiropas Savienības Strukturālo un investīciju fondu mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu vadību, ko īsteno ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu. Likums attiecas uz 2014.-2020.gada plānošanas periodu un nosaka programmas, kurās var piedalīties Latvijā reģistrēti programmas finansējuma saņēmēji. Likums nosaka programmas vadības institucionālo struktūru, vadībā iesaistīto institūciju un finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumus, kā arī uzraudzības un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas kārtību. Tāpat likums nosaka uzraudzības komitejas lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas, ka arī ar projekta īstenošanu saistīto strīdu risināšanas kārtību. Ņemot vērā panākto vienošanos par Latvijas un Lietuvas pārrobežu sadarbības programmu, vadošā un revīzijas iestāde Latvijā noteikta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Tāpat kā līdz šim atbildīgajai...

Saeima ceturtdien, 4.septembrī, pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstīja Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumu, kas atvieglos pirmā mājokļa iegādes iespēju ģimenēm ar bērniem. Šādas likuma izmaiņas nepieciešamas, lai īstenotu valsts atbalsta programmu pirmā mājokļa iegādei. Izmaiņas paredz noteikt mazāku līdzfinansējuma summu kredītņēmējam mājokļa iegādei. Tas attieksies uz ģimenēm ar bērniem, kam mājokļa iegādei pirmā iemaksa kredītam būs piecu procentu apmērā līdzšinējo desmit vietā. Pašlaik likumā noteikts, ka aizdevums, kura summa ir vienāda ar 100 minimālajām mēnešalgām (32 000 eiro) vai lielāka un kura atmaksa nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku, izsniedzams ne vairāk kā 90 procentu apmērā no nekustamā īpašuma tirgus vērtības. Kā skaidro likumprojekta autori, regulējums papildināts ar normu, ka valsts atbalsta gadījumā banka būs tiesīga izsniegt kredītu ne vairāk kā 95 procentu apmērā no nekustamā īpašuma iegādes darījuma summas vai plānotajām būvniecības izmaksām. Saeima šī gada jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", kas precizē valsts palīdzības sniegšanu...

Valdība, apstiprinot Eiropas Savienības (ES) fondu darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība", ir definējusi Kohēzijas politikas fondu prioritāros virzienus, mērķus un sasniedzamos rezultātus 2014.-2020. gada plānošanas periodā. Lielākā daļa - 295,5 miljoni EUR jeb 43% - no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā esošā ES fondu finansējuma tiks novirzīta investīcijām uzņēmējdarbības attīstībai pašvaldībās. Galvenās investīcijas plānots novirzīt uzņēmējdarbības veicināšanai, atbalstot investīcijas degradēto teritoriju revitalizācijā un publiskās infrastruktūras attīstīšanā. Sakārtotās degradētās teritorijas tiks pielāgotas jaunu uzņēmumu izveidošanai tajās vai esošo uzņēmumu paplašināšanai, lai sekmētu nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti pašvaldībās. Vienlaikus plānots veicināt arī privāto investīciju apjoma palielināšanu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībā atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un vietējo uzņēmēju vajadzībām, novirzot investīcijas maza mēroga publiskās infrastruktūras uzņēmējdarbības atbalstam. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš atzīmē: "Ikviena reģiona attīstība ir cieši saistīta ar labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi. Tāpēc būtiski, ka VARAM ir izcīnījusi iespēju novirzīt ES fondu finansējumu...

Lai nodrošinātu efektīvāku kredītinformācijas pieejamību un uzlabotu kredītriska pārvaldību, turpmāk iedzīvotāju kopējo parādsaistību apmēru atspoguļos kredītinfomācijas birojā. To paredz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā trešdien, 3.septembrī, galīgajā lasījumā izskatīšanai Saeimā atbalstītais Kredītbiroju likums. Jaunā likuma mērķis ir dot ieguldījumu atbildīgā kreditēšanā, kā arī veicināt godprātīgu aizņemšanos, veidojot personu kredītvēsturi un nodrošinot fizisko personu tiesību aizsardzību kredītspējas vērtēšanā. Komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš akcentē, ka jaunais likums palīdzēs cilvēkiem plānot savas finanses, kā arī sakārtos informācijas apmaiņu starp komersantiem. "Svarīgi, lai, iedzīvotājiem aizņemoties naudu, būtu redzama informācija par visiem viņu parādiem. Agrāk kredītburbulis un cilvēku parādu slogs veidojās, jo šādu datu nebija vai informācija par parādiem nebija pilnīga. Šajā birojā būs pieejama personas kredītvēsture ne tikai par nenomaksātajiem parādiem, bet arī par samaksāto saistību apmēru. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem, kuri savas kredītsaistības pilda laikus, nākotnē kredīti kļūs lētāki. Savukārt tiem, kuri aizņemas vairākās vietās vienlaikus, kredītu saņemšana būs grūtāka," jaunā likuma...

Otrdien, 2.septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīja un atbalstīja grozījums Ministru kabineta 2011.gada 5.jūlija noteikumos Nr.532 "Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzama informācija par juridisko personu − Latvijas Republikas rezidentu un nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā − maksājumu kontiem"" , kas paredz, ka turpmāk informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par juridisko personu - Latvijas Republikas rezidentu, kā arī nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā - maksājumu kontiem būs jāsniedz arī elektroniskās naudas iestādēm. Maksājumu pakalpojumu sniedzējam, atverot un slēdzot juridisko personu – Latvijas Republikas rezidentu, kā arī nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā – maksājumu kontus ir jānorāda VID klienta nosaukumu (firmu), vienoto reģistrācijas kodu, maksājuma konta numuru un valūtu. MK noteikumu projekts paredz, ka elektroniskās naudas iestādēm būs noteikts pienākums šo informāciju VID sniegt katras kalendāra nedēļas otrajā darba dienā. Šobrīd Finanšu un kapitāla tirgus komisijā reģistrētas 13 elektroniskās naudas iestādes.

Lai arī ekonomiskās izaugsmes tempi šā gada pirmajā pusgadā ir kļuvuši lēnāki, situācija budžetā saglabājas salīdzinoši laba, ziņo Finanšu ministrija. Kopumā šā gada septiņos mēnešos budžeta izpildē - gan nodokļu ieņēmumos, gan izdevumu daļā, bija redzamas iepriekšējos mēnešos novērotās tendences, un valsts konsolidētajā kopbudžetā pēc naudas plūsmas saglabājās pārpalikums 265 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu kopbudžetā situācija būtiski nav mainījusies, un šā gada janvārī-jūlijā pārpalikums bija par 16,1 miljonu eiro mazāks nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. Valsts konsolidētajā budžetā, kas ietver valsts pamatbudžetu, valsts speciālo budžetu un atvasināto publisko personu budžetu, pārpalikums 235,9 miljonu eiro apmērā bija nedaudz (par 11,5 miljoniem eiro) augstāks salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ko pamatā sekmēja jūnijā no Eiropas Komisijas (EK) saņemtie maksājumi par iepriekš īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem. Taču jāatzīmē, ka šā gada nogalē sagaidāms tradicionāli straujāks izdevumu kāpums, jo saskaņā ar nozaru ministriju sniegto informāciju tieši gada pēdējos...

2014.gada pirmajā pusgadā valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pieauga par 10% jeb 168 miljoniem eiro, t.sk. gandrīz trešdaļu jeb 55.8 milj. eiro veidoja pārvaldnieku gūtā peļņa veiksmīgu ieguldījumu rezultātā. Jūnija beigās 2.līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls sasniedza 1.85 mljrd. eiro, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Gada pirmajos sešos mēnešos visi ieguldījumu plāni uzrādīja pozitīvu ienesīgumu, kas bija līdzīgs dažādās ieguldījumu plānu grupās. Konservatīvo ieguldījumu plānu sešu mēnešu ienesīgums jūnija beigās bija no 0.9% līdz 5.3%, sabalansētajiem plāniem tas bija robežās no 2.2% līdz 3.9%, savukārt aktīvajiem plāniem no 1.3% līdz 4.1%. Latvijā veikto ieguldījumu apmērs, salīdzinājumā ar 2013.gada beigām, pieauga par 7.6% un jūnija beigās sasniedza 45.4% no kopējiem ieguldījumiem jeb 843.9 milj. eiro, t.sk. 513.1 milj. eiro bija ieguldīti valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, 38.6 milj. eiro - komercsabiedrību emitētajos parāda vērtspapīros, 2.7 milj. eiro - akcijās, 9.6 milj. eiro - ieguldījumu...

Eiropas Banku iestāde (EBI) publicējusi Eiropas Savienības (ES) mēroga banku stresa testa rezultātu pārskata formas, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Datu formas visām stresa testā iekļautajām bankām veidotas pēc vienota parauga un atspoguļo informāciju, kas tiks atklāta par katru banku individuāli. EBI darbojas kā datu centrs, nodrošinot stresa testu rezultātu apkopošanu lietotājiem draudzīgā formātā. Līdz ar banku stresa testa rezultātu atspoguļošanu salīdzināmā veidā par visu ES vienoto tirgu, EBI nodrošinās lielāku banku caurredzamību un tirgus disciplīnas uzlabošanos ES banku sektorā. EBI publicētās pārskata formas izmantos ES mēroga banku stresa testu rezultātu publicēšanai šā gada oktobrī. EBI kā stresu testu koordinators publicēs vairāk nekā 12 000 datu vienību par katru no stresa testā iesaistītajām bankām un būs kā datu centrs stresa testu rezultātiem, ko iesniedz katras valsts uzraudzības iestādes. EBI pārskata formās tiks atspoguļota informācija par banku kapitāla struktūru, riska svērtajiem aktīviem, peļņu...

Šā gada 27.jūnijā Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras prokurors tiesai nodevis krimināllietu par prettiesisku personu datu iegūšanu un kredītu izkrāpšanu. Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai apsūdzētajām personām apsūdzība uzrādīta par noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem atbildība paredzēta Krimināllikuma 193.-1 panta pirmajā daļā, 193. panta otrajā daļā, 177. panta pirmajā daļā, 180. panta pirmajā daļā, 144.panta otrajā daļā un 20. panta ceturtajā daļā. Apsūdzētie jaunieši interneta vietnē „draugiem.lv” veica prettiesisku personu datu iegūšanu un tam sekojošu kredītu izkrāpšanu. Veicot pirmstiesas izmeklēšanu dotajā kriminālprocesā tika noskaidrots, ka izmeklējamos noziedzīgos nodarījumos kopumā ir cietušas 39 fiziskas personas un 3 juridiskās personas, kopumā divām vainīgajām personām celtas apsūdzības par 102 noziedzīgajiem nodarījumiem, līdz ar ko minētais kriminālprocess pirmstiesas izmeklēšanas gaitā tika apvienots vēl ar 22 kriminālprocesiem. Kopējais nodarītais kaitējums cietušajām personām ir vairāki tūkstoši eiro. Lieta nodota izskatīšanai Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesai. Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās...

Riska kapitāla tirgus Latvijā pēckrīzes periodā ir sācis visai strauji attīstīties. Ņemot vērā Latvijas nelielo tirgu, riska kapitāla pieejamība un veikto investīciju apjomi kopumā ir salīdzinoši augsti, liecina investīciju un apvienošanās darījumu portāla mergers.lv pirmais apjomīgais pētījums par vietējo un ārvalstu riska kapitāla fondu aktīvajiem ieguldījumiem Latvijā - "Sekojot gudrajai naudai". 2014.gada 30.jūnijā desmit riska kapitāla fondu (septiņi Latvijas un trīs - ārvalstu) aktīvo investīciju portfeli veidoja ieguldījumi 45 Latvijas uzņēmumos, tajā skaitā 19 no tiem bija tā saucamie jaunie start-up uzņēmumi, kas vai nu darbojas tikai pirmo gadu, vai arī vēl nav sasnieguši nozīmīgus darbības rādītājus. Vidējais gada apgrozījums Latvijas uzņēmumiem, kuros investēts riska kapitāls, bija 1,03 miljoni eiro, bet, neskaitot start-up uzņēmumus - 1,86 miljoni eiro. No 2012.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 30.jūnijam riska kapitāla fondi Latvijā ir veikuši 34 ieguldījumus gan jaunos, gan jau esošajos riska kapitāla uzņēmumos. Aivars Jurcāns, KPMG Baltics SIA korporatīvo finanšu direktors un pētījuma līdzautors: "Laika...

Lai nodrošinātu atbalstu pārtikas ražotājiem, kurus skāris eksporta embargo, un saimniecībām, kuras netieši ietekmētas, otrdien, 19.augustā, valdība apstiprināja izmaiņas Ministru kabineta 2014.gada 13.maija noteikumos Nr.243 "Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu investīciju veicināšanai lauksaimniecībā". Jaunais papildu atbalsta instruments veidots, paredzot izmaiņas daļējas kredītprocentu dzēšanas programmā: paredzot daļēju kredītprocentu kompensāciju apgrozāmo līdzekļu kredītiem: piena, gaļas pārstrādes un zivju apstrādes uzņēmumiem, kā arī lauksaimniekiem;paredzot kredītprocentu daļēju kompensāciju par īstermiņa un ilgtermiņa kredītiem arī lielajiem piena, gaļas pārstrādes un zivju apstrādes uzņēmumiem, kuri eksportēja produkciju uz Krievijas Federāciju un kuri iekļauti Krievijas Federācijas ekonomisko sankciju pret Latvijas Republiku importa aizlieguma sarakstā. Par samaksātajiem kredītprocentiem īstermiņa vai ilgtermiņa kredītiem laikā no 2013.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 30.septembrim iesniegumi kredītprocentu daļējai dzēšanai Lauku atbalsta dienestā būs jāiesniedz no 2014.gada 1. līdz 20.oktobrim. Atbalsta apmērs nebūs lielāks par aizdevuma gada procentu likmi (4 procenti) vai faktisko likmi (ja tā mazāka par 4 procentiem) atbalsta summai līdz 200...