FINANSES

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar pētījumu centru SKDS š.g. 1. ceturksnī ir veikusi Latvijas iedzīvotāju aptauju par attieksmi pret privāto brīvo līdzekļu ieguldīšanu peļņas gūšanai. Kopumā 34% Latvijas iedzīvotāju pilnībā piekrīt - ja mājsaimniecībai ir brīvi finanšu līdzekļi, tad tos būtu vēlams ieguldīt peļņas gūšanai, svārstīgāki jeb drīzāk piekrīt šādam viedoklim, nekā ne, ir 40% iedzīvotāju. Savukārt noraidoši par ieguldīšanas iespējām izsakās 17% Latvijas iedzīvotāju, bet 8% ir grūti formulēt savu nostāju šajā jautājumā. Atbildot uz jautājumu par svarīgākajiem nosacījumiem lēmuma pieņemšanai par savu ieguldījumu, aptaujātie varēja sniegt ne vairāk kā divas atbildes, un iedzīvotāju izvēlētie svarīgākie nosacījumi ir šādi: drošība un pārliecība, ka ieguldītie līdzekļi netiks zaudēti ir būtiskākais nosacījums, tā uzskata 70% aptaujāto, nākamais svarīgākais nosacījums ir "droša peļņa ilgtermiņā, pat ja tā ir neliela", jo šādu uzskatu pauž 51% respondentu, savukārt 13% svarīga ir garantēta peļņa tūlīt, pat ja tā ir neliela. Lielāks risks ir pieņemams...

Eiropas Komisija ir konstatējusi, ka Latvijas piešķirtie atbalsta pasākumi AS Reverta (bijusī AS Parex banka) un AS Citadele banka atbilst Eiropas Savienības (ES) noteikumiem par valsts atbalstu, un līdz ar to ir slēgusi savu padziļināto izmeklēšanu. Pamatojoties uz Latvijas sniegto papildinformāciju, Komisija tostarp secināja, ka pasākumi bija nepieciešami, lai saglabātu Latvijas banku sistēmas stabilitāti un veiktu bankas Reverta pienācīgu noregulējumu. Komisija 2014.gada aprīlī sāka padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu šādu papildu nepaziņotu atbalsta pasākumu, ko Latvija piešķīrusi AS Reverta un AS Citadele banka, atbilstību ES noteikumiem par valsts atbalstu, papildus tiem, kas apstiprināti banku pārstrukturēšanas nolūkos: •subordinēts aizdevums, kas piešķirts Parex ar sākotnējo dzēšanas termiņu 7 gadi, pārsniedzot apstiprināto 5 gadu maksimālo termiņu, un papildu 18 mēnešu dzēšanas termiņa pagarinājums; kā arī •Parex bankai un pēc tam bankai Reverta piešķirts likviditātes atbalsts, kas pārsniedz Komisijas apstiprināto maksimālo apjomu. Komisija arī izmeklēja iepriekš apstiprinātā atbalsta iespējamo ļaunprātīgo izmantošanu, jo Latvija neizpildīja savas saistības apstiprinātajos...

Kā liecina statistikas pārvaldes sniegtā informācija, patēriņa cenas šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju pakāpušās par 0,3% un patēriņa cenu dinamika šogad turpina attīstīties atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm. Arī jūnijā cenu izmaiņas pārsvarā radīja sezonāls pārtikas cenu kāpums, tirdzniecībā nonākot šī gada dārzeņiem, kas ražas sezonas sākumā ir tradicionāli dārgāki pirms samērā spēcīga cenu krituma, kas gaidāms vasaras otrajā pusē. Papildus tam jau šobrīd notiek sezonālas izpārdošanas apģērbam un apaviem, kur ir vērojami pirmie cenu kritumi. Jāatzīmē, ka patēriņa cenas ietekmēja arī akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem. Kaut arī izmaiņas akcīzes nodokļa likumā stājās spēkā ar 2014.gada 1.janvāri, tomēr vēl kāda daļa no esošajiem tabakas izstrādājumu krājumiem bija ar pērnā gada akcīzes markām. Likums paredzēja pārejas noteikumus, kur līdz 2014.gada 1.jūlijam ir jāveic krājumu inventarizācija un aprēķinātā akcīzes nodokļa starpība jāiemaksā valsts budžetā, tādā veidā pilnībā pabeidzot pāreju uz jauno akcīzes likmi tabakas izstrādājumiem. Gada griezumā patēriņa cenas augušas par 0,7%, kur pārliecinoši...

Otrdien, 8.jūlijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tiks skatīts MK noteikumu projekts "Kārtība, kādā gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā iekļauj pieprasījumus valsts vārdā sniedzamajiem galvojumiem un galvojumu sniegšana un uzraudzība", paredzot, ka turpmāk lēmumu par valsts galvojumu sniegšanu vai nesniegšanu pieņems MK. Atbilstoši grozījumiem likumā "Par budžetu un finanšu vadību", kas stājās spēkā šī gada 1.janvārī, turpmāk lēmumu par galvojumu sniegšanu vai nesniegšanu saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu pieņems MK. Līdz ar to jaunais MK noteikumu projekts paredz kārtību, kādā tiek sagatavots un iesniegts MK rīkojuma projekts lēmuma pieņemšanai par galvojuma sniegšanu vai atteikumu sniegt galvojumu, kā arī citus jautājumus. Galvenais jauno MK notikumu projekta mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgas fiskālās politikas principa ievērošanu, kā arī valsts budžeta deficīta un vispārējās valdības parāda stingru kontroli. Vienlaikus tā ir iespēja padarīt galvojumu piešķiršanas procesu vēl caurskatāmāku. Noteikumu jaunajā redakcijā ir precizēts valsts galvojuma saņemšanas process, tā saderība ar valsts atbalsta normām, kā arī iekļauti paaugstināta...

Ar 30. jūniju valūtas maiņa valstī oficiāli tiek uzskatīta par pabeigtu. Pusgadu pēc valūtas maiņas valsts iedzīvotājiem neskaidru jautājumu par jauno naudu tik pat kā vairs nav. Tagad valsts ir ieguvusi darba instrumentu, kurš, prasmīgi lietots, pakāpeniski veicinās labklājību. „Eiro ieviešana Latvijā ir valstī lielākais ekonomiskais projekts, kas saliedēja mūs un kalpo par mūsu spēju mērinstrumentu. Secinājumi – mums ir milzīgs potenciāls, bet krietni par maz izaicinājumu, kuros šim potenciālam izpausties. Mums jādefinē sev vairāk mērķu ar negrozāmiem termiņiem, jo tas ir ceļš uz sasniegumiem. Arī eiro ieviešanas ieguvumi tautsaimniecības ilgtermiņa attīstībai būs atkarīgi no valsts spējas nodrošināt investoru uzticēšanos un uzsākto strukturālo reformu īstenošanu,” sacīja finanšu ministrs Andris Vilks. „Mēs strādājam, lai nākotnē Latvija kļūtu par valsti, uz kuru investori raugās ar vēl lielāku uzticēšanos. Eiro ieviešana ir nozīmīgs un likumsakarīgs solis Latvijas ekonomikas stabilitātes un konkurētspējas uzlabošanai. Nākamgad arī Lietuva būs kļuvusi par eiro zonas dalībvalsti, un tad Baltijas valstis...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu par sankcijas piemērošanu AS "Reģionālā investīciju banka", uzliekot soda naudu 70 000 eiro apmērā par pārbaudē atklātajām nepilnībām klientu - nerezidentu - izpētē un darījumu uzraudzībā. Par pārkāpumiem iekasētā soda nauda tiks ieskaitīta valsts budžetā. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums un "Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi" nosaka noteiktus pienākumus finanšu iestādēm, kā un kādos gadījumos jāveic klientu padziļinātā izpēte. Tas nozīmē, ka konstatējot noteiktas pazīmes, bankai ir jāsalīdzina klienta kontā veikto darījumu atbilstība klienta norādītajai saimnieciskajai darbībai, jānoskaidro klienta līdzekļu izcelsme, jāanalizē klienta saimnieciskā darbība, kā arī jāpārliecinās, ka klienta norādītais patiesais labuma guvējs patiešām tāds arī ir, proti, ka šī persona gūst labumu no kompānijas darbības. Jāatzīmē, ka bankām šāda pārbaude jāveic obligāti ne tikai uzsākot sadarbību ar klientu, bet arī visā darījumu attiecību laikā. Pienācīgi izvērtējot darījuma aizdomīgumu, noteiktos gadījumos bankas pienākums ir atturēties no klienta darījuma...

Saeima ceturtdien, 3.jūlijā, otrajā lasījumā kā steidzamu pieņēma Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likumu. Likums ietver Eiropas Savienības (ES) fondu vadības vispārējos pamatprincipus 2014. – 2020.gadā, tostarp ES fondu vadībā iesaistīto institūciju un finansējuma saņēmēja tiesības un pienākumus, uzraudzības komitejas darbības pamatnoteikumus un sastāvu, deleģējumu Ministru kabinetam noteikt, kā tiek nodrošināti ES fondu vadības posmi, ES fondu vadībā iesaistīto institūciju pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī informācijas atklātības nosacījumus attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar projektiem. Plānotās ES fondu investīcijas Latvijas tautsaimniecībā šajā laika posmā ir 4,4 miljardi eiro, ko plānots ieguldīt pētniecības, informācijas komunikāciju tehnoloģiju, uzņēmējdarbības, enerģētikas, vides, transporta, nodarbinātības, sociālās iekļaušanas un izglītības jomās, veicinot teritoriju līdzsvarotu attīstību, norāda likumprojekta autori. Jaunais tiesiskais regulējums paredz samazināt ES fondu administrēšanā iesaistīto institūciju skaitu. Tiks ieviests vienas pieturas aģentūras princips, un finansējuma saņēmējam turpmāk būs tikai viena sadarbības iestāde, kura gan izvērtēs projektu iesniegumus,...

Sākot ar 3. jūliju iedzīvotājiem ir iespējams iegādāties krājobligācijas simts Latvijas Pasta nodaļās visā Latvijā. To būtība ir nodrošināt iespēju ikvienam Latvijas iedzīvotājam iegādāties valsts vērtspapīrus, tādējādi savu naudu uz laiku aizdodot valstij. Ar projekta ieviešanas otro kārtu krājobligācijas kļūs pieejamākas visiem Latvijas iedzīvotājiem – arī tiem, kam nav pieejams internets vai nav sava konta komercbankā. Tādējādi krājobligāciju iegādes process tiek dažādots, lai tas ir vienkāršs un drošs kā jebkurš bankas maksājums vai pirkums finanšu institūcijās. “Salīdzinājumā ar citiem investīciju instrumentiem viena no galvenajām krājobligāciju priekšrocībām ir drošums, jo ieguldījums nav atkarīgs no citiem finanšu tirgus dalībniekiem. Tāpat svarīgi norādīt, ka valsts šo ieguldījumu garantē pilnā apjomā. Iegādājoties krājobligācijas, Latvijas iedzīvotāji atbalstīs savu valsti, taču vienlaikus saņems arī procentus jeb fiksētu ienākumu par savu ieguldījumu,” skaidro finanšu ministrs Andris Vilks. Krājobligāciju pārdošana notiek jau no pagājušā gada 19. jūnija, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju iegādāties krājobligācijas interneta vietnē www.krajobligacijas.lv. Un jau līdz šim sasniegtais...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprināja grozījumus noteikumos "Normatīvie noteikumi par atalgojuma politikas pamatprincipiem", kas izstrādāti, lai ieviestu tās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2013/36/ES prasības atalgojuma jomā, kuras netika ieviestas Kredītiestāžu likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā. Tāpat grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes izstrādāto vadlīniju par atlīdzības politiku un praksi (ESMA/2013/606) tiem darbiniekiem, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, ieviešanu Latvijas normatīvajos aktos. Grozījumi paredz, ka "Normatīvo noteikumu par atalgojuma politikas pamatprincipiem" prasības turpmāk būs saistošas arī tiem darbiniekiem, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus. Tāpat grozījumi maina atalgojuma mainīgās daļas būtiskuma noteikšanas kārtību, lai to saskaņotu ar pieņemtajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā. Papildus ieviestas arī vienotas prasības pārskata par darbinieku atalgojumu sagatavošanai, iesniegšanai FKTK un publicēšanai.

Otrdien, 1.jūlijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tiks skatītas izmaiņas Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektā par likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2015., 2016. un 2017. gadam" un likumprojekta "Par valsts budžetu 2015. gadam" sagatavošanas grafiku. "Vēlēšanu gadā makroekonomisko rādītāju, nodokļu ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognožu aktualizēšanas pārcelšana uz vēlāku laiku ļaus precīzāk novērtēt ekonomikas attīstību, makroekonomiskos riskus un ļaus jaunievēlētajai Saeimai un MK pieņemt precīzākus lēmumus saistībā ar abu likumprojektu sagatavošanu," skaidro finanšu ministrs Andris Vilks. Rīkojuma projektā no šobrīd spēkā esošā MK 2014. gada 12. marta rīkojuma Nr.113 pielikuma paredzēts svītrot 7. un 8. punktu, kas paredz makroekonomisko rādītāju, nodokļu ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognožu 2015., 2016. un 2017. gadam un fiskālo risku deklarācijas iesniegšanu un izskatīšanu Ministru kabinetā (MK) šā gada jūlijā. Nozaru ministrijas līdz šā gada 1. augustam Finanšu ministrijā iesniegs sagatavotās jaunās politikas iniciatīvas. FM tās izvērtēs, lai nākamā valdība atbilstoši aktuālajām makroekonomikas prognozēm...

Ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) fondu aktivitātes „Augstas pievienotās vērtības investīcijas” 4. kārtas ietvaros saņemto komersantu pieteikto projektu skaitu, šā gada 30. jūnijā Ministru kabinets lēma palielināt programmas kopējo finansējumu līdz 82,2 miljoniem eiro. Plānots, ka ar piešķirto finansējumu varēs sniegt atbalstu 107 projektu īstenošanai. ES fondu aktivitātes „Augstas pievienotās vērtības investīcijas” 4. kārtas ietvaros Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā komersanti kopumā iesnieguši 157 projektu iesniegumus par pieprasīto struktūrfondu finansējumu - 112 700219,89 EUR, kas būtiski pārsniedz iepriekšējās kārtās novēroto komersantu aktivitāti. Atklāta konkursa projektu iesniegumu pieņemšana norisinājās no 21.03.2014 līdz 22.04.2014. Augstas pievienotas vērtības investīciju aktivitātes 4. kārtas mērķis ir stimulēt vietējos komersantus veikt ieguldījumus zināšanu vai tehnoloģiju intensīvajos projektos, kā arī piesaistīt ārvalstu investīcijas jomās ar augstu pievienoto vērtību, tādējādi veicinot jaunāko tehnoloģiju pārnesi no ārvalstīm. Programmas ietvaros finansējums tiks piešķirts ieguldījumiem pamatlīdzekļos, proti, jaunu iekārtu un aprīkojumu iegādei, kas palīdz uzņēmumam modernizēties, sākt jaunu, ienesīgāku preču vai pakalpojumu ražošanu.Tāpat...

Finanšu ministrija informē, ka tradicionāli katru gadu pirmajos mēnešos kopbudžetā veidojas pārpalikums. Arī šā gada piecos mēnešos Valsts kases dati uzrāda konsolidētā kopbudžeta pārpalikumu, taču, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu, tas būtiski samazinājies – no 266,2 miljoniem eiro pērn līdz 80,0 miljoniem eiro šogad. To lielā mērā noteikušas mazākas atmaksas no Eiropas Komisijas (EK) par īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem. Analizējot kopbudžetu pa veidiem, šā gada piecos mēnešos valsts pamatbudžetā bija izveidojies deficīts 36,7 miljonu eiro apmērā, savukārt sociālās apdrošināšanas budžetā un pašvaldību budžetos bija pārpalikums attiecīgi 44,9 un 76,4 miljoni eiro. Tradicionāli pārpalikums kopbudžetā vērojams gada pirmajā pusē, savukārt gada otrajā pusē, it īpaši pēdējā ceturksnī, izdevumiem visos budžeta līmeņos ir tendence strauji pieaugt. Budžeta izpildi pirmajos mēnešos noteica gan ekonomiskā situācija un veiktās izmaiņas nodokļu likumdošanā, gan citi administratīva rakstura faktori, kas ietekmē budžeta pozīciju nobīdes pa mēnešiem, bet kopumā būtiski neietekmēs gada plāna izpildi. Šī gada piecos...

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu, ar kuru konstatēja, ka Latvijas Līzinga devēju asociācija, vienojoties par automašīnu operatīvā līzinga pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem, pārkāpusi Konkurences likumu. Šajā lietā pirmo reizi Latvijas konkurences tiesību vēsturē izmantots tāds instruments kā izlīgums lietas izpētes gaitā - asociācija vēl pirms izmeklēšanas noslēguma atzina savu vainu pārkāpumā, apņēmās nepieļaut turpmāku kaitējumu konkurencei, kā arī nepārsūdzēt KP lēmumu tiesā. Izlīgumā rezultātā asociācijai sākotnēji piemēroto naudas sodu 5,3% apmērā no tās iepriekšējā gada neto apgrozījuma jeb EUR 1623 KP samazināja par 10%, nosakot to EUR 1461 apmērā. Latvijas Līzinga devēju asociācijas pārkāpums izpaudies kā biedru - tai skaitā Latvijas lielāko līzinga devēju - aizliegta vienošanās par būtiskiem komercdarbības principiem. Tā, piemēram, asociācija vienojās par nosacījumiem attiecībā uz operatīvā līzinga termiņu un pirmās iemaksas apmēru, automašīnas atpirkuma vērtību un pirmpirkuma tiesībām, kā arī nosacījumiem attiecībā uz servisu un tehniskās apkopes veikšanu. Tāpat asociācijas biedri saskaņoja principus, pēc kādiem tie veic norēķinus ar...

Ministru kabinets ceturtdien, 26.jūnijā, iepazinās ar AS „Citadele banka” (banka Citadele) investoru piesaistes procesā sasniegto. Ministru kabineta sēdē VAS “Privatizācijas aģentūra” (PA) pārstāvji un finanšu konsultants – starptautiskā investīciju banka Société Générale – informēja par potenciālo investoru iesniegto piedāvājumu izvērtēšanas procesu. Société Générale ir uzrunājusi aptuveni 100 pretendentus, kuri bija izrādījuši interesi par banku Citadele. Pēc iepazīšanās ar informācijas memorandu, vairāki investori iesniedza nesaistošos piedāvājumus. Lai nodrošinātu konkurenci starp dažādiem investoru piedāvājumiem, Ministru kabinets apstiprināja sarunu turpināšanu ar vairākiem pretendentiem, kuriem būs iespēja veikt apstiprinošo padziļināto bankas izpēti (confirmatory due diligence). Pēc tam investoru precizētie piedāvājumi tiks iesniegti Ministru kabinetam gala lēmuma pieņemšanai. Pretendentu iesniegtie piedāvājumi tika vērtēti pēc atbilstības četrām kritēriju grupām – cena, darījuma nosacījumi, investora kvalitāte un bankas attīstības redzējums, lai nodrošinātu valstij un bankas turpmākai attīstībai labākos nosacījumus. “Šobrīd investora piesaiste Citadelei notiek saskaņā ar konsultantu...

Piektdien, 20.jūnijā, Eiropas Komisijā (EK) tika oficiāli apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais Partnerības līgums Eiropas Savienības (ES) investīciju fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam. Tādējādi Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kuras partnerības līgums ir apstiprināts EK. Partnerības līgumā ir izklāstīta Latvijas stratēģija, prioritātes un kārtība attiecībā uz ES fondu efektīvu un lietderīgu izmantošanu jaunajā plānošanas periodā. Pie Partnerības līguma izstrādes no šā gada janvāra intensīvi strādāja FM un Zemkopības ministrija kā attiecīgo ES fondu vadošas iestādes sadarbībā ar atbildīgajām nozaru ministrijām un Pārresoru koordinācijas centru, vienlaikus konsultējoties ar Eiropas Komisiju. Partnerības līgums ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodam ir hierarhiski augstākais plānošanas dokuments, kas tiek skaņots ar EK un kas sevī ietver visu ES fondu atbalstu Latvijā. Līgumā ir izklāstīta Latvijas stratēģija, attiecībā uz ES fondu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, lai īstenotu ES 2020 stratēģijā noteikto. Līguma galvenais mērķis ir nodrošināt visu investīciju koordināciju un to savstarpēju sinerģiju. Būtiska Partnerības līguma sadaļa ir integrēta...