FINANSES

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) atsākusi pieteikumu pieņemšanu jaunuzņēmumu atbalsta programmās – nodokļu atvieglojumiem jeb samazinātiem darbaspēka nodokļiem līdz pat 100% apmērā un līdzfinansējumam 45% apmērā augsti kvalificētu darba ņēmēju atalgojuma izmaksām. Valdība 13. augusta sēdē ir apstiprinājusi grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 74 "Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība”, kā arī Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā un tos plānots steidzamā kārtā apstiprināt Saeimā šā gada septembrī. Turpmāk jaunuzņēmumi varēs saņemt de minimis atbalstu līdz pat 300 000 eiro. Šī atbalsta mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, lai sekmētu pētniecību, kā arī inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā. Nodokļa atvieglojumi tiek sniegti ar valsts budžeta atbalstu, jaunuzņēmumam maksājot samazinātus darbaspēka nodokļus. Savukārt atbalsts augsti kvalificētu darbinieku piesaistei, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, paredzēts konkrētu pētniecisku aktivitāšu veikšanai, tehnoloģisku problēmu risināšanai, kā arī jaunu vai būtiski uzlabotu produktu vai tehnoloģiju...

Lai nodrošinātu efektīvu un pastāvīgu valsts atbalstu mainīgajos tirgus apstākļos, kad uzņēmējiem nepieciešams pārorientēt tirgu un sekmēt eksportu, meklējot jaunus piegādes un noieta tirgus, valdība 27. augustā lēma par vairāk nekā 11 miljoniem eiro palielināt atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) eksporta veicināšanai un piešķirt papildu divus miljonus eiro divējāda pielietojuma produktu un tehnoloģiju attīstībai. Šādu atbalstu paredz grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 407 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām" 1.2.3.1. pasākuma "Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai" īstenošanas noteikumi". Aktivitātes ietvaros komersanti varēs saņemt: grantu dalībai starptautiskos pasākumos, platformās; publicitātes, reklāmas mārketinga materiālu izstrādei; tirgus pētījumu mērķa tirgos izstrādei un iegādei; ražotņu un produktu atbilstības novērtēšanai; dalībai starptautisko nozaru asociācijās; ārvalstu atbilstošās nozares eksperta piesaistei eksporta tirgos; preču zīmes un dizainparauga izstrādei un reģistrēšanai; dalībai finansējuma saņēmēja organizētajās...

Ar diskusiju par Latvijas finanšu sistēmu, kreditēšanas grūtībām un to ietekmi uz ekonomiku, trešdien, 28. augustā, tika atklāta INDEXO bankas ienākšana Latvijas tirgū. Jaunā banka sola klientiem vairākus inovatīvus finanšu risinājumus, kā arī pakalpojumu izmaksu samazināšanu. Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents, diskusijas ievadā norādīja, ka, kamēr hipotekāro kredītu jomā konkurence jau sāk mosties, uzņēmumu kreditēšanā tā aizvien stagnē. "Latvijas banku sektorā šobrīd darbojas 14 bankas, kas nodrošina plašu finanšu pakalpojumu klāstu. No tām četras ir lielas bankas, kas dominē tirgū, viena ir mazāka, bet pārējās krietni mazākas. Tomēr tieši mazākās bankas pēdējos gados ir uzrādījušas ievērojamu izaugsmi. Šo banku kredītportfeļi pēdējo četru gadu laikā ir pieauguši par vairāk nekā 50%, salīdzinot ar tikai 3% pieaugumu lielajās bankās. Šis pieaugums atspoguļo mazo banku spēju pielāgoties tirgus vajadzībām un piedāvāt konkurētspējīgus finanšu pakalpojumus. Lai gan pagājušā gada beigās kreditēšanas izaugsmes temps bija gandrīz nulle, šāgada vidū tas jau ir pieaudzis līdz 3,6%. Šie skaitļi...

Lai gan globālā līmenī 2023. gads privātā un riska kapitāla jomā ir bijis sarežģīts, Baltijas fondu pārvaldnieki kopā piesaistījuši vairāk nekā 540 miljonus eiro. Baltijas fondu investīcijas Latvijas uzņēmumos sasniegušas visu laiku augstāko rādītāju – 65 miljonus eiro, kā arī veikts lielākais darījumu skaits – 93, secināts pētījumā par Baltijas riska kapitāla tirgu - "Baltic Private Equity and Venture Capital Market Overview 2023 ", ko veikusi KPMG Baltics (Igaunijas) Darījumu konsultāciju komanda kopā ar Baltijas valstu privātā un iespējkapitāla asociācijām. Pētījumā aplūkots kopējais piesaistītais kapitāls, ieguldījumi un atbrīvošanās darījumi. 2023. gadā kopējais piesaistītais kapitāls pārsniedza 3,4 miljardus eiro, un Baltijas fondos joprojām ir aptuveni 1,6 miljardi eiro neieguldīta kapitāla. 2023. gadā tika veikti 297 darījumi, ieguldot kopā 239 miljonus eiro. Ievērojama daļa ieguldījumu tika veikta vietējos uzņēmumos, taču Baltijas riska kapitāla fondi paplašina arī savu ģeogrāfisko darbības jomu. Visvairāk investīciju nonāca uzņēmējdarbības un rūpniecības preču sektorā (36%), kam sekoja enerģētikas un vides...

Ministru kabineta š.g. 13. augusta sēdē valdība atbalstījusi grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 74 "Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība”, kas ļaus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) paātrinātā kārtībā izskatīt jaunuzņēmumu pieteikumus un piešķirt valsts atbalstu. Kā zināms, atbilstoši Jaunuzņēmumu atbalsta likumam jaunuzņēmumu straujākai izaugsmei no valsts puses tiek piedāvāts atbalsts fiksēta maksājuma veikšanai (apmērs divu minimālo valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu apmērā) ar papildus iespēju saņemt iedzīvotāju ienākumu nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa atvieglojumu (līdz 100%), kā arī augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei. Līdz ar grozījumiem MK noteikumos tiks turpināts atbalsts jaunuzņēmumiem fiksēta maksājuma veikšanai saskaņā ar aktuālajiem Eiropas Savienības de minimis atbalsta regulējuma nosacījumiem, t.sk. palielināta de minimis atbalsta kopsumma līdz 300 000 EUR (līdz šim tā bija 200 000 EUR). Vienlaikus līdz ar grozījumiem precizētas citas ar atbalsta administrēšanu saistītās normas. Vienlaikus jaunuzņēmumiem joprojām ir pieejams arī atbalsts augsti kvalificētu...

Eiropas Komisija 2024. gadā ir izstrādājusi grozījumus lauksaimniecības de minimis regulā, paaugstinot atbalsta griestus lauksaimniekiem no 25 tūkstošiem eiro jebkurā trīs fiskālo gadu periodā vienam vienotam uzņēmumam ar nosacījumu, ka dalībvalstī ir ieviesta de minimis atbalsta uzskaites centralizētā sistēma, līdz 37 tūkstošiem eiro, kur de minimis atbalsts nevienā trīs gadu periodā nepārsniedz vienam vienotam uzņēmumam 37 tūkstošus eiro. Tāpat arī šajā regulā1 Latvijai noteiktā piešķirtā de minimis atbalsta maksimālā kumulatīvā uzņēmumiem piešķiramā atbalsta kopsumma jebkuram trīs gadu periodam ir palielināta no 20 224 450 eiro jebkurā trīs fiskālo gadu periodā līdz 28 840 000 eiro, kur de minimis atbalsts nevienā trīs gadu periodā nepārsniedz 28 840 000 eiro. De minimis atbalsta uzskaites laika posmu turpmāk paredzēts uzskaitīt no datuma, kurā plānots piešķirt atbalstu, par jebkuru trīs secīgu gadu laikā piešķirto atbalstu, nevis – kā līdz šim – kalendārā gada ietvaros. De minimis atbalsts nozīmē, ka valsts šobrīd drīkst atbalstīt vienu vienotu uzņēmumu...

Ministru kabinets (MK) 2024. gada 9. jūlijā grozīja MK 2023. gada 10. janvāra noteikumus Nr. 10 "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.r. "Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu" 2.2.1.2.i. investīcijas "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" īstenošanas noteikumi", kas nosaka programmas “Atbalsts procesu digitalizācijā” īstenošanas nosacījumus. Grozījumi ir spēkā no 11. jūlija. Pieņemtie grozījumi palielina komersantu loku, kas var pieteikt projektus, tie varēs būt lielāki un tos varēs īstenot paralēli, turklāt samazināts administratīvais slogs. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šīs programmas īstenošanas ietvaros sadarbojas ar EDIC (Eiropas Digitālās inovācijas centru), kuru attīsta Latvijas IT klasteris, un Latvijas Digitālo akseleratoru (prototipēšanas gadījumā). Nozīmīgākie grozījumi Līdz 9 999 EUR palielināts Mazā granta lielums (iepriekš 5000 EUR); uz Mazo grantu (tagad 9 999 EUR) var pretendēt komersanti (MKV un lielie uzņēmēji), t.sk. ārvalstu filiāles, kooperatīvās sabiedrības,...

Darbību ir uzsākusi sociālās uzņēmējdarbības grantu programma, un ir iespējams pieteikties grantu atbalstam. Programmu īsteno Labklājības ministrija sadarbībā ar ALTUM. Granti paredzēti sociālajiem uzņēmumiem un sociālās uzņēmējdarbības uzsācējiem dzīvotspējīgu un pamatotu biznesa projektu īstenošanai, darbības sākšanai vai paplašināšanai. Uzņēmumam, lai pretendentu uz atbalstu granta veidā, jābūt reģistrētam sociālo uzņēmumu reģistrā. Uzzināt, kā var pieteikties sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, kā arī, kādi dokumenti iesniedzami, var šeit. Fiziska persona var pretendēt uz grantu, ja ir uzvarējusi Labklājības ministrijas rīkotā uzsācēju Biznesa ideju konkursā. Sociālās uzņēmējdarbības uzsācēju biznesa jaunais ideju konkurss notiks 2024. gada 2. pusgadā. Sīkāka informācija tiks publicēta pirms konkursa. Granti no 10 000 līdz 200 000 EUR investīcijām, apgrozāmajiem līdzekļiem (t.sk. darba atlīdzības izmaksām) būs pieejami atbilstoši biznesa plānam un granta nosacījumiem. Projekta īstenošanas laiks ir līdz diviem gadiem. Grantu var saņemt vairāk nekā vienu reizi, ja: atbalstītais projekts ir sekmīgi realizēts, ir izpildīti visi iepriekšējā granta līguma nosacījumi un ir...

Līdz 15. augustam lauksaimnieki Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS) var iesniegt informāciju par vētras un lietavu postījumu apmēru savā saimniecībā sadaļā “Pieteikums 2024. gada jūlija vētras un lietavu radīto postījumu apzināšanai”. EPS ir jānorāda lauks un tā numurs, postījumu skartā platība konkrētajā laukā hektāros, informācija par to, vai lauks ir apdrošināts. EPS būs iespēja norādīt arī cita veida informāciju par postījumiem lauksaimniecības ēkām, inženierbūvēm, lauksaimniecības tehnikai u.c. Informācijai ir jāpievieno arī fotoattēli ar ģeotelpiskajām koordinātēm, tos var iesniegt LAD mobilās lietotnes autorizētajā versijā. Ja ir jautājumi, informāciju var noskaidrot, zvanot LAD klientu apkalpošanas speciālistiem pa tālruni 67095000 (darba dienās no plkst.8.00 līdz 20.00). Zemkopības ministrs Armands Krauze uzdeva Zemkopības ministrijas ekspertiem sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu, Valsts meža dienestu un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru operatīvi apzināt 28. un 29. jūlija stiprās vētras un lietavu nodarītos postījums un to apmēru lauksaimniecībā (sējumi, augļudārzi, lauksaimniecības būves u.c.)...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) piedāvā iespēju Latvijas komersantiem sadarbībā ar pētniecības organizācijām izstrādāt jaunus produktus un tehnoloģijas kā arī ieviest dažādas inovācijas. Ar programmas “Inovāciju vaučers” atbalstu uzņēmēji jau līdz šim izstrādājuši jaunus pārtikas produktus, kuri tiek testēti ar mākslīgo kuņģi, mobilo ierīci smaržu ierakstīšanai, transportlīdzekļu pārvietošanās monitoringa sistēmu un daudzus citus produktus vai pakalpojumus. “Lai celtu ekonomikas konkurētspēju, nepieciešami ieguldījumi pētniecībā un attīstībā. Inovāciju vaučeru programma nodrošina iespēju piesaistīt ES fondu līdzfinansējumu dažādām ar inovāciju attīstību un pētniecību saistītām aktivitātēm. Inovāciju vaučeru atbalsts ir nodrošinājis uzņēmējiem iespēju izmantot pētniecisko organizāciju zinātnisko kapacitāti jaunu produktu izstrādei. Iepriekšējā plānošanas periodā ar šīs programmas atbalstu tika īstenoti 323 projekti par 4,85 miljoniem eiro,” stāsta LIAA direktors Raivis Bremšmits. Vaučeru atbalsts paredzēts sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem. Vaučers ir kā garantijas vēstule pakalpojuma sniedzējam par konkrētā produkta izstrādes daļas apmaksu un daudzas pētniecības organizācijas ir atvērtas sadarbībai...

Līdz šī gada 31. jūlijam primārie lauksaimniecības produkcijas ražotāji, lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, lauksaimniecības produktu pārstrādes komersanti, un pretendenti, kas darbojas zvejniecībā un zvejas produktu apstrādē var Lauku atbalsta dienestā (LAD) pieteikties atbalstam kredītprocentu daļējai dzēšanai. Atbalstu var saņemt pretendenti par laikposmā no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam faktiski samaksātajiem īstermiņa aizdevuma vai ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga procentiem. Primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem 2024. gadam piešķirts 21 572 500 eiro finansējums, atbilstīgām lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām – 800 000 eiro, bet pretendentiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī ar zvejniecību un zvejas produktu apstrādi – 975 000 eiro. Atbalsta apmērs ir summa, kas nepārsniedz aizdevuma gada procentu likmi četru procentu apmērā vai faktisko likmi, ja kredītprocentu likme ir mazāka par četriem procentiem. Iesniegums jāizpilda LAD Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS). Vienlaikus, lai atvieglotu dokumentācijas procesu, sākot ar 2024. gadu, ALTUM klientiem nav jāpieprasa...

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings (Fitch) 12. jūlijā apstiprināja Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, saglabājot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu. Kā būtiskākos faktorus, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, aģentūra min zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstu rādītājiem, uzticamu politikas veidošanu, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, un mērenu privātā sektora parāda līmeni. Tomēr Latvijas mazā ekonomika, IKP uz vienu iedzīvotāju, kas ir zemāks nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, tekošā konta deficīta un neto ārējā parāda rādītāji, kas ir augstāki nekā līdzīga kredītreitinga valstīm, joprojām ierobežo kredītreitinga turpmāko izaugsmi. Nosakot pozitīvu kredītreitinga nākotnes novērtējumu, Fitch norāda, ka novērtējuma pamatā ir Latvijas mazās un atvērtās ekonomikas relatīvā izturība pret ārējo faktoru nesen izraisītiem satricinājumiem (Covid-19 pandēmija un Krievijas karš Ukrainā). Enerģijas resursu nepietiekamības riska un cenu strauja kāpuma faktoru negatīva ietekme bija tomēr mazāka, nekā Fitch sākotnēji prognozēja. Aģentūra atzīmē, ka Latvija ir likvidējusi vēsturisko atkarību...

Ministru kabinets 16. jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas sagatavoto grozījumuMinistru kabineta 2018. gada 22. maija noteikumos Nr. 295 "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai", pazeminot sabiedrības Altum izmaksu piecenojumu un tādējādi arī samazinot izmaksas zemes iegādei lauksaimniekiem. Turpmāk Altum aizdevumu administrēšanas un riska izmaksu piecenojums zemes iegādei lauksaimniekiem būs samazināts no 2,2 % līdz 1,9 %. Papildus noteikts, ka aizdevumam, par kuru pieteikums sabiedrībā Altum iesniegts laikā no 2016. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 16. jūlijam, administrēšanas un riska izmaksu piecenojums joprojām būs 2,2 %. Tāpat aizdevumam, par kuru saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 29. maija noteikumiem Nr. 381 “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai” (noteikumi zaudējuši spēku) pieteikums sabiedrībā Altum iesniegts līdz 2016. gada 30. jūnijam, saglabāsies 2,5% administrēšanas un riska izmaksu piecenojums. Tātad jau izsniegtajiem aizdevumiem administrēšanas un riska izmaksu piecenojums saglabāsies attiecīgajā brīdī spēkā esošajos noteikumos...

Otrdien, 25. jūnijā, valdība akceptēja divus sagatavotos likumprojektus, lai nodrošinātu vienlīdzīgus maksājumu pakalpojumu sniedzēju konkurences apstākļus. Tādējādi tiks paplašinātas maksājumu pakalpojumu sniegšanas iespējas, kas savukārt var labvēlīgi ietekmēt šādu pakalpojumu cenas. Grozījumi paredz veicināt maksājumu jomas, īpaši tūlītēju kredīta pārvedumu jeb zibmaksājumu attīstību. Latvijā, citās Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs licencētas maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, varēs kļūt par maksājumu sistēmas tiešām dalībniecēm. Tas vēl vairāk veicinās konkurenci un nodrošinās vienādus apstākļus maksājumu pakalpojumu sniegšanai. Iestādei, kas vēlēsies kļūt par maksājumu sistēmas tiešo dalībnieci, būs jānodrošina atbilstība Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā minētajām prasībām, kas var radīt nepieciešamību papildus uzlabot iestādes procedūras un investēt jaunos tehniskos risinājumos. Likumprojekts par grozījumiem Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”. Likumprojekti vēl jāizskata Saeiemā.

Lai Latvijā, nosakot regulējumu kriptoaktīvu tirgus darbībai, veicinātu šīs jomas attīstību, Saeima ceturtdien, 13. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma Kriptoaktīvu pakalpojumu likumu, kā arī saistītus grozījumus vēl septiņos likumos. Saeima regulējumu noteikusi, pārņemot Eiropas Savienības prasības. Likums attiecas uz personām, kas iesaistītas kriptoaktīvu emitēšanā, publiskā piedāvāšanā un pielaišanā tirdzniecībai vai sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus. Kā kompetentā uzraudzības iestāde kriptoaktīvu jomā noteikta Latvijas Banka. Jaunais likums noteic bankas tiesības un pienākumus, tostarp pilnvaras noteikt likuma subjektu darbību regulējošas prasības, pakalpojuma sniedzēju darbības pārskatu un citas sniedzamās informācijas saturu un iesniegšanas kārtību. Tāpat Latvijas Bankai noteiktas izmeklēšanas pilnvaras, un par pārkāpumiem kriptoaktīvu jomā tā varēs piemērot administratīvos pasākumus un noteikt sankcijas. Latvijas Banka arī varēs noteikt kritērijus, ko kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji izmanto, lai nodrošinātu, ka klientiem konsultācijas vai informāciju par kriptoaktīvu pakalpojumu sniedz fiziskas personas, kurām ir nepieciešamās zināšanas un kompetence šajā jomā. Jaunais likums noteic arī kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumus, tostarp reģistrēties Latvijas...