FINANSES

Finanšu nozares asociācija (FNA) apkopojusi datus par laika posmu no 2023. gada 1. augusta līdz 2024. gada 1. augustam un secinājusi, ka Latvijā četrās lielākajās bankās uzņēmumiem izkrāpti 2,3 miljoni eiro. Tendences rāda, ka finanšu krāpnieki noziegumu īstenošanai visbiežāk izvēlas grāmatvežus, kuriem bieži vien ir piekļuve vairāku uzņēmumu banku kontiem, bet par upuri var kļūt jebkurš uzņēmuma darbinieks, kuram ir tieša piekļuve naudas līdzekļiem. Vidējā izkrāptā summa vienam uzņēmumam sasniedz 16 000 eiro. Ir dažādi veidi, kā noziedznieki cenšas izvilināt naudas līdzekļus no uzņēmējiem, taču visbiežāk sastopamie ir saistīti ar dažādiem maksājumiem, piemēram, viltus rēķini vai avansa rēķini. Tāpat sastopama arī pikšķerēšana jeb nelikumīgi mēģinājumi iegūt sensitīvu informāciju, piemēram, internetbankas paroles un kredītkaršu numurus. Ir arī situācijas, kad par finansēm atbildīgās personas saņem krāpnieciskus zvanus, lūdzot apstiprināt naudas pārskaitījumu, tādējādi sniedzot sensitīvu informāciju. Krāpnieki nereti mēdz uzdoties par viltus sadarbības partneriem, un, iesniedzot uzņēmumam viltus rēķinus vai avansa rēķinus, cenšas panākt naudas...

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir atkārtoti izsludinājusi atklātu projektu atlasi par Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu pašvaldībām, lai attīstītu infrastruktūru un piekļūstamību uzņēmējdarbības teritorijās. Pieejamais Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF) finansējums – gandrīz 12 miljoni eiro. Šis ir otrais uzsaukums Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā ES fondu programmā. Tā izveidota, lai attīstītu uzņēmējdarbības publisko infrastruktūru, mazinot negatīvas sociālekonomiskās sekas reģionos, kurus pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku ietekmējusi visvairāk. Otrā uzsaukuma ietvaros pieejamais TPF finansējums ir 11 884 003 eiro. TPF finansējuma sadalījums reģioniem: Kurzemes statistiskā reģiona projektu īstenošanai – 5 758 404 eiro; Zemgales statistiskā reģiona projektu īstenošanai – 657 278 eiro; Vidzemes statistiskā reģiona projektu īstenošanai – 423 054 eiro; Latgales statistiskā reģiona projektu īstenošanai – 5 045 266 eiro. Projektu atlasē iesniegumus var iesniegt Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales statistiskajos reģionos ietilpstošās pašvaldības, šo pašvaldību iestādes vai kapitālsabiedrības, kā arī speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes. No katras...

Latvijas kredītiestādēs lēmumi par darījuma attiecību izbeigšanu vai atteikšanu tiek pieņemti individuāli, vērtējot riska mazināšanas pasākumus, tomēr atsevišķās situācijās konstatēti trūkumi prasību praktiskā piemērošanā, secināts Latvijas Bankas 2024. gadā Latvijas kredītiestādēs veiktajā tematiskajā pārbaudē par maksājumu kontu pieejamību. Pārbaudē Latvijas Banka vērtēja kontu atvēršanas un apkalpošanas izmaksu veidošanos, darījuma attiecību neuzsākšanas un izbeigšanas kārtību un komunikāciju ar klientiem, kā arī zema riska klientu apkalpošanu. Kopumā pārbaudē netika konstatētas nesamērīgas prasības un izvairīšanās vai nepamatotu lēmumu pieņemšana par sadarbību ar konkrētām klientu riska grupām. Kredītiestādēs vērojams izbeigtu darījuma attiecību skaita samazinājums. Pakalpojumu sniegšana, transports, loģistika, kā arī būvniecība ir tās nozares, kurās darījuma attiecību izbeigšana notiek biežāk nekā citās. Šīs nozares vienlaikus aktīvāk iezīmējas arī ēnu ekonomikas segmentā, savukārt loģistikas nozare ir pakļauta arī sankciju apiešanas riskiem. Kredītiestādes privātpersonām aktīvi nepiedāvā pamatkonta pakalpojumu, un tas vērtējams kā nozīmīgs trūkums, jo ir būtisks finanšu pakalpojumu pieejamības aspekts. Kredītiestādes ir apņēmušās veikt...

Šovasar Latviju satricināja vētra un stipras lietusgāzes, un to radītie postījumi bija mērāmi miljonos eiro. Sekoja turbulence un spriedze apdrošinātāju un to klientu attiecībās, apdrošinātājiem sākotnēji diskutējot par līguma nosacījumu definīcijām un negribīgi sedzot klientu īpašumam nodarīto kaitējumu. Situācijā nācās iejaukties gan valdībai, gan Latvijas Bankai, neapmierinātību ar situāciju pauda arī Valsts prezidents. Lai gan apdrošinātāji operatīvi pārskatīja savu attieksmi un lielā daļā apdrošināšanas gadījumu panākts kompromiss, tomēr mieles pēc šīs situācijas palikušas. No kļūdām parasti gūstam mācību, tāpēc vienu no aspektiem, par ko līdz šim diskutēts mazāk, vēlētos izcelt īpaši – finanšu pakalpojumu dokumentu un piedāvājumu juridiski sarežģītā valoda. Krīzes situācijā top skaidrs, ka līguma nosacījumi ir ļoti būtiski noregulējuma panākšanai, tāpēc šiem dokumentiem jākļūst cilvēcīgākiem, saprotamākiem un salīdzināmiem. Šajā laikā daudz runāts, cik lielā mērā iedzīvotāji izprot, kādus sava īpašuma riskus ir apdrošinājuši, kur izvēlējušies ietaupīt, un kāpēc, sastopoties ar apdrošināšanas gadījumu, piedzīvo vilšanos. Vēlme ietaupīt un izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu...

Līdz 21. oktobrim Labklājības ministrija aicina sociālās uzņēmējdarbības uzsācējus iesniegt pieteikumus biznesa ideju konkursam. Konkursa mērķis ir iesaistīt sociālajā uzņēmējdarbībā cilvēkus bez iepriekšējas pieredzes šajā jomā, kā arī noteikt 20 labākos sociālās uzņēmējdarbības uzsācējus, kuri saņems iespēju pieteikties Attīstības finanšu institūcijas Altum finanšu atbalsta saņemšanai savas biznesa idejas realizēšanai. Sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursā tiek gaidītas biznesa idejas, kas piedāvā risinājumu dažādām sociālām problēmām, piemēram, sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātība, sociālo pakalpojumu sniegšana, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, izglītības veicināšana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība, kultūras daudzveidības nodrošināšana. Katrs pretendents var iesniegt vienu biznesa ideju, kurā var paredzēt Altum finanšu atbalsta (granta) saņemšanu apmērā no 10 000 līdz 40 000 eiro. Granta saņemšanai 10% no kopējā finansējuma pretendentam jānodrošina no saviem līdzekļiem. Atbalsta saņemšanas gadījumā pretendentam būs jāiegūst sociālā uzņēmuma statuss, ko Labklājības ministrija piešķir sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA), kas atbilst Sociālā uzņēmuma likuma prasībām un īstenos...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) atsākusi pieteikumu pieņemšanu jaunuzņēmumu atbalsta programmās – nodokļu atvieglojumiem jeb samazinātiem darbaspēka nodokļiem līdz pat 100% apmērā un līdzfinansējumam 45% apmērā augsti kvalificētu darba ņēmēju atalgojuma izmaksām. Valdība 13. augusta sēdē ir apstiprinājusi grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 74 "Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība”, kā arī Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā un tos plānots steidzamā kārtā apstiprināt Saeimā šā gada septembrī. Turpmāk jaunuzņēmumi varēs saņemt de minimis atbalstu līdz pat 300 000 eiro. Šī atbalsta mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, lai sekmētu pētniecību, kā arī inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā. Nodokļa atvieglojumi tiek sniegti ar valsts budžeta atbalstu, jaunuzņēmumam maksājot samazinātus darbaspēka nodokļus. Savukārt atbalsts augsti kvalificētu darbinieku piesaistei, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, paredzēts konkrētu pētniecisku aktivitāšu veikšanai, tehnoloģisku problēmu risināšanai, kā arī jaunu vai būtiski uzlabotu produktu vai tehnoloģiju...

Lai nodrošinātu efektīvu un pastāvīgu valsts atbalstu mainīgajos tirgus apstākļos, kad uzņēmējiem nepieciešams pārorientēt tirgu un sekmēt eksportu, meklējot jaunus piegādes un noieta tirgus, valdība 27. augustā lēma par vairāk nekā 11 miljoniem eiro palielināt atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) eksporta veicināšanai un piešķirt papildu divus miljonus eiro divējāda pielietojuma produktu un tehnoloģiju attīstībai. Šādu atbalstu paredz grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 407 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām" 1.2.3.1. pasākuma "Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai" īstenošanas noteikumi". Aktivitātes ietvaros komersanti varēs saņemt: grantu dalībai starptautiskos pasākumos, platformās; publicitātes, reklāmas mārketinga materiālu izstrādei; tirgus pētījumu mērķa tirgos izstrādei un iegādei; ražotņu un produktu atbilstības novērtēšanai; dalībai starptautisko nozaru asociācijās; ārvalstu atbilstošās nozares eksperta piesaistei eksporta tirgos; preču zīmes un dizainparauga izstrādei un reģistrēšanai; dalībai finansējuma saņēmēja organizētajās...

Ar diskusiju par Latvijas finanšu sistēmu, kreditēšanas grūtībām un to ietekmi uz ekonomiku, trešdien, 28. augustā, tika atklāta INDEXO bankas ienākšana Latvijas tirgū. Jaunā banka sola klientiem vairākus inovatīvus finanšu risinājumus, kā arī pakalpojumu izmaksu samazināšanu. Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents, diskusijas ievadā norādīja, ka, kamēr hipotekāro kredītu jomā konkurence jau sāk mosties, uzņēmumu kreditēšanā tā aizvien stagnē. "Latvijas banku sektorā šobrīd darbojas 14 bankas, kas nodrošina plašu finanšu pakalpojumu klāstu. No tām četras ir lielas bankas, kas dominē tirgū, viena ir mazāka, bet pārējās krietni mazākas. Tomēr tieši mazākās bankas pēdējos gados ir uzrādījušas ievērojamu izaugsmi. Šo banku kredītportfeļi pēdējo četru gadu laikā ir pieauguši par vairāk nekā 50%, salīdzinot ar tikai 3% pieaugumu lielajās bankās. Šis pieaugums atspoguļo mazo banku spēju pielāgoties tirgus vajadzībām un piedāvāt konkurētspējīgus finanšu pakalpojumus. Lai gan pagājušā gada beigās kreditēšanas izaugsmes temps bija gandrīz nulle, šāgada vidū tas jau ir pieaudzis līdz 3,6%. Šie skaitļi...

Lai gan globālā līmenī 2023. gads privātā un riska kapitāla jomā ir bijis sarežģīts, Baltijas fondu pārvaldnieki kopā piesaistījuši vairāk nekā 540 miljonus eiro. Baltijas fondu investīcijas Latvijas uzņēmumos sasniegušas visu laiku augstāko rādītāju – 65 miljonus eiro, kā arī veikts lielākais darījumu skaits – 93, secināts pētījumā par Baltijas riska kapitāla tirgu - "Baltic Private Equity and Venture Capital Market Overview 2023 ", ko veikusi KPMG Baltics (Igaunijas) Darījumu konsultāciju komanda kopā ar Baltijas valstu privātā un iespējkapitāla asociācijām. Pētījumā aplūkots kopējais piesaistītais kapitāls, ieguldījumi un atbrīvošanās darījumi. 2023. gadā kopējais piesaistītais kapitāls pārsniedza 3,4 miljardus eiro, un Baltijas fondos joprojām ir aptuveni 1,6 miljardi eiro neieguldīta kapitāla. 2023. gadā tika veikti 297 darījumi, ieguldot kopā 239 miljonus eiro. Ievērojama daļa ieguldījumu tika veikta vietējos uzņēmumos, taču Baltijas riska kapitāla fondi paplašina arī savu ģeogrāfisko darbības jomu. Visvairāk investīciju nonāca uzņēmējdarbības un rūpniecības preču sektorā (36%), kam sekoja enerģētikas un vides...

Ministru kabineta š.g. 13. augusta sēdē valdība atbalstījusi grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 74 "Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība”, kas ļaus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) paātrinātā kārtībā izskatīt jaunuzņēmumu pieteikumus un piešķirt valsts atbalstu. Kā zināms, atbilstoši Jaunuzņēmumu atbalsta likumam jaunuzņēmumu straujākai izaugsmei no valsts puses tiek piedāvāts atbalsts fiksēta maksājuma veikšanai (apmērs divu minimālo valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu apmērā) ar papildus iespēju saņemt iedzīvotāju ienākumu nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa atvieglojumu (līdz 100%), kā arī augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei. Līdz ar grozījumiem MK noteikumos tiks turpināts atbalsts jaunuzņēmumiem fiksēta maksājuma veikšanai saskaņā ar aktuālajiem Eiropas Savienības de minimis atbalsta regulējuma nosacījumiem, t.sk. palielināta de minimis atbalsta kopsumma līdz 300 000 EUR (līdz šim tā bija 200 000 EUR). Vienlaikus līdz ar grozījumiem precizētas citas ar atbalsta administrēšanu saistītās normas. Vienlaikus jaunuzņēmumiem joprojām ir pieejams arī atbalsts augsti kvalificētu...

Eiropas Komisija 2024. gadā ir izstrādājusi grozījumus lauksaimniecības de minimis regulā, paaugstinot atbalsta griestus lauksaimniekiem no 25 tūkstošiem eiro jebkurā trīs fiskālo gadu periodā vienam vienotam uzņēmumam ar nosacījumu, ka dalībvalstī ir ieviesta de minimis atbalsta uzskaites centralizētā sistēma, līdz 37 tūkstošiem eiro, kur de minimis atbalsts nevienā trīs gadu periodā nepārsniedz vienam vienotam uzņēmumam 37 tūkstošus eiro. Tāpat arī šajā regulā1 Latvijai noteiktā piešķirtā de minimis atbalsta maksimālā kumulatīvā uzņēmumiem piešķiramā atbalsta kopsumma jebkuram trīs gadu periodam ir palielināta no 20 224 450 eiro jebkurā trīs fiskālo gadu periodā līdz 28 840 000 eiro, kur de minimis atbalsts nevienā trīs gadu periodā nepārsniedz 28 840 000 eiro. De minimis atbalsta uzskaites laika posmu turpmāk paredzēts uzskaitīt no datuma, kurā plānots piešķirt atbalstu, par jebkuru trīs secīgu gadu laikā piešķirto atbalstu, nevis – kā līdz šim – kalendārā gada ietvaros. De minimis atbalsts nozīmē, ka valsts šobrīd drīkst atbalstīt vienu vienotu uzņēmumu...

Ministru kabinets (MK) 2024. gada 9. jūlijā grozīja MK 2023. gada 10. janvāra noteikumus Nr. 10 "Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.r. "Uzņēmējdarbības digitālās transformācijas pilna cikla atbalsta izveide ar reģionālo tvērumu" 2.2.1.2.i. investīcijas "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā" īstenošanas noteikumi", kas nosaka programmas “Atbalsts procesu digitalizācijā” īstenošanas nosacījumus. Grozījumi ir spēkā no 11. jūlija. Pieņemtie grozījumi palielina komersantu loku, kas var pieteikt projektus, tie varēs būt lielāki un tos varēs īstenot paralēli, turklāt samazināts administratīvais slogs. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šīs programmas īstenošanas ietvaros sadarbojas ar EDIC (Eiropas Digitālās inovācijas centru), kuru attīsta Latvijas IT klasteris, un Latvijas Digitālo akseleratoru (prototipēšanas gadījumā). Nozīmīgākie grozījumi Līdz 9 999 EUR palielināts Mazā granta lielums (iepriekš 5000 EUR); uz Mazo grantu (tagad 9 999 EUR) var pretendēt komersanti (MKV un lielie uzņēmēji), t.sk. ārvalstu filiāles, kooperatīvās sabiedrības,...

Darbību ir uzsākusi sociālās uzņēmējdarbības grantu programma, un ir iespējams pieteikties grantu atbalstam. Programmu īsteno Labklājības ministrija sadarbībā ar ALTUM. Granti paredzēti sociālajiem uzņēmumiem un sociālās uzņēmējdarbības uzsācējiem dzīvotspējīgu un pamatotu biznesa projektu īstenošanai, darbības sākšanai vai paplašināšanai. Uzņēmumam, lai pretendentu uz atbalstu granta veidā, jābūt reģistrētam sociālo uzņēmumu reģistrā. Uzzināt, kā var pieteikties sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, kā arī, kādi dokumenti iesniedzami, var šeit. Fiziska persona var pretendēt uz grantu, ja ir uzvarējusi Labklājības ministrijas rīkotā uzsācēju Biznesa ideju konkursā. Sociālās uzņēmējdarbības uzsācēju biznesa jaunais ideju konkurss notiks 2024. gada 2. pusgadā. Sīkāka informācija tiks publicēta pirms konkursa. Granti no 10 000 līdz 200 000 EUR investīcijām, apgrozāmajiem līdzekļiem (t.sk. darba atlīdzības izmaksām) būs pieejami atbilstoši biznesa plānam un granta nosacījumiem. Projekta īstenošanas laiks ir līdz diviem gadiem. Grantu var saņemt vairāk nekā vienu reizi, ja: atbalstītais projekts ir sekmīgi realizēts, ir izpildīti visi iepriekšējā granta līguma nosacījumi un ir...

Līdz 15. augustam lauksaimnieki Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS) var iesniegt informāciju par vētras un lietavu postījumu apmēru savā saimniecībā sadaļā “Pieteikums 2024. gada jūlija vētras un lietavu radīto postījumu apzināšanai”. EPS ir jānorāda lauks un tā numurs, postījumu skartā platība konkrētajā laukā hektāros, informācija par to, vai lauks ir apdrošināts. EPS būs iespēja norādīt arī cita veida informāciju par postījumiem lauksaimniecības ēkām, inženierbūvēm, lauksaimniecības tehnikai u.c. Informācijai ir jāpievieno arī fotoattēli ar ģeotelpiskajām koordinātēm, tos var iesniegt LAD mobilās lietotnes autorizētajā versijā. Ja ir jautājumi, informāciju var noskaidrot, zvanot LAD klientu apkalpošanas speciālistiem pa tālruni 67095000 (darba dienās no plkst.8.00 līdz 20.00). Zemkopības ministrs Armands Krauze uzdeva Zemkopības ministrijas ekspertiem sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu, Valsts meža dienestu un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru operatīvi apzināt 28. un 29. jūlija stiprās vētras un lietavu nodarītos postījums un to apmēru lauksaimniecībā (sējumi, augļudārzi, lauksaimniecības būves u.c.)...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) piedāvā iespēju Latvijas komersantiem sadarbībā ar pētniecības organizācijām izstrādāt jaunus produktus un tehnoloģijas kā arī ieviest dažādas inovācijas. Ar programmas “Inovāciju vaučers” atbalstu uzņēmēji jau līdz šim izstrādājuši jaunus pārtikas produktus, kuri tiek testēti ar mākslīgo kuņģi, mobilo ierīci smaržu ierakstīšanai, transportlīdzekļu pārvietošanās monitoringa sistēmu un daudzus citus produktus vai pakalpojumus. “Lai celtu ekonomikas konkurētspēju, nepieciešami ieguldījumi pētniecībā un attīstībā. Inovāciju vaučeru programma nodrošina iespēju piesaistīt ES fondu līdzfinansējumu dažādām ar inovāciju attīstību un pētniecību saistītām aktivitātēm. Inovāciju vaučeru atbalsts ir nodrošinājis uzņēmējiem iespēju izmantot pētniecisko organizāciju zinātnisko kapacitāti jaunu produktu izstrādei. Iepriekšējā plānošanas periodā ar šīs programmas atbalstu tika īstenoti 323 projekti par 4,85 miljoniem eiro,” stāsta LIAA direktors Raivis Bremšmits. Vaučeru atbalsts paredzēts sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem. Vaučers ir kā garantijas vēstule pakalpojuma sniedzējam par konkrētā produkta izstrādes daļas apmaksu un daudzas pētniecības organizācijas ir atvērtas sadarbībai...