FINANSES

Eiropas Savienības (ES) Padome 2023. gada maijā pieņēma Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 par kriptoaktīvu tirgiem (Markets in Crypto-Assets Regulation, MiCA), ieviešot vienotu ES līmeņa tiesisko regulējumu šai nozarei. Regula pilnībā tiek piemērota no 2024. gada 30. decembra. Latvijā 2024. gada 13. jūlijā pieņemts Kriptoaktīvu pakalpojumu likums, kas papildina MiCA regulu un nosaka Latvijas Banku par kriptoaktīvu segmenta atbildīgo uzraugošo iestādi. Likumā noteikta licencēšanas un uzraudzības maksa kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, uzraugāmo tirgus dalībnieku pienākumi un tiesības u.c. MiCA regulējums nodrošinās juridisko skaidrību un noteiktību kriptoaktīvu emitentiem un pakalpojumu sniedzējiem, nosakot: pārredzamības un informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz kriptoaktīvu emisiju (issuance), publisko piedāvājumu sabiedrībai (offer to the public) un pielaidi tirdzniecībai (admission to trading); kriptoaktīvu emitentu un pakalpojumu sniedzēju atļauju saņemšanas un to uzraudzības kārtību; kriptoaktīvu...

Latvijas Banka izstrādājusi un apstiprinājusi "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus" komercbanku plašākai klātbūtnei Latvijas reģionos. Ņemot vērā to, ka Latvijā pēdējo 10 gadu laikā komercbanku klātienes klientu apkalpošanas vietu skaits samazinājies visstraujāk no eiro zonas valstīm, šīs iniciatīvas mērķis ir saglabāt līdzsvaru starp finanšu pakalpojumu digitalizāciju un klātienes atbalstu tiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem reģionos, kuriem klātienes pakalpojumi aizvien ir nepieciešami, bet attālums līdz pakalpojumu sniegšanas vietai ir pārāk liels, tāpēc to pieejamība ir apgrūtināta. 2013. gada beigās Latvijā bija 319 komercbanku klientu apkalpošanas vietu, savukārt 2024. gada oktobrī – tikai 69 šādas vietas. Nozīmīga daļa Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju nav apmierināta ar klātienes pakalpojumu un konsultāciju pieejamību. Digitalizācija paredz standartizētus risinājumus, kas daudzos gadījumos iedzīvotājiem un uzņēmējiem nav piemēroti. Saskaņā ar 2024. gada vasarā pēc Latvijas Bankas pasūtījuma tirgus pētījumu kompānijas "RAIT" veiktās Latvijas uzņēmumu aptaujas datiem 28% uzņēmēju uzskata, ka komercbankas strādā standartizēti un birokrātiski, neņemot vērā uzņēmumu...

Šajā aktīvajā iepirkšanās periodā Finanšu nozares asociācija (FNA), reaģējot uz interneta veikala www.prof.lv maksātnespējas procesu, vērš iedzīvotāju uzmanību par iespēju saņemt naudas atmaksu gadījumos, ja prece vai pakalpojums iegādāts interneta veikalā ar maksājuma karti, bet tas nav saņemts. Nepaciešama saziņa ar pakalpojuma sniedzēju vai pamatojums, kāpēc saziņa nav veiksmīga Ja esat iegādājies preci vai pakalpojumu interneta veikalā ar maksājuma karti, bet tas nav saņemts, patērētāja pienākums ir sazināties ar pakalpojuma sniedzēju ar lūgumu atgriezt iztērēto naudu, savukārt uzņēmuma pienākums ir reaģēt uz šo iesniegumu. Ja preces vai pakalpojuma sniedzējs sola atgriezt līdzekļus, bet tos neatgriež, ignorē patērētāja sūdzību vai ir maksātnespējīgs – jums kā patērētājam jāvēršas bankā ar pretenziju. Svarīgi ir saglabāt visu saraksti ar preces vai pakalpojuma sniedzēju, kā arī maksājuma apliecinošus dokumentus. Cik ilgi pēc maksājuma veikšanas ir iespēja pieprasīt naudas atmaksu? Gadījumos, kad preces iegādātas ar VISA vai MasterCard maksājumu karti, patērētājiem ir...

Ministru kabinets 3. decembra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto atbalsta programmu uzņēmumiem jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai, kas paredz vairāk kā 11 miljonu eiro finansējumu sadarbības tīklu dalībnieku internacionalizācijai un sadarbības veicināšanai starp privāto, publisko un pētniecības sektoru (turpmāk – Sadarbības tīklu programma). Ministru kabineta 2024. gada 3. decembra noteikumi Nr. 775 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai" otrās kārtas īstenošanas noteikumi" paredz, ka atbalsta programmas ietvaros tiek izveidots atbalsta instruments sadarbības tīkliem - biedrībai vai nodibinājumam, kas apvieno komersantus, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas un citas institūcijas, kas darbojas savstarpēji saistītās nozarēs, tautsaimniecības nišās, produkta vai pakalpojuma grupās, vērtības ķēdēs vai reģionā. Sadarbības tīklu programmas mērķis ir veicināt komersantu, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā un starptautiskā līmenī, palielināt komersantu ieguldījumus attīstībā un inovācijās,...

Pašvaldības Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā pieejamo finansējumu uzņēmējdarbības attīstībai lielākoties ieguldījušas ceļu un ar tiem saistītās infrastruktūras izbūvē, kas nebija galvenā atbalsta programmas prioritāte. Savukārt nepietiekamā sadarbība starp pašvaldībām, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un plānošanas reģioniem ir viens no iemesliem, kāpēc īstenotie projekti nav snieguši labāko pienesumu uzņēmējdarbības attīstībai un neveicina privāto investīciju piesaisti reģionos, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā. Infrastruktūra pašvaldībās ir jāsakārto, taču finansējums vairāk izlietots citām vajadzībām, nevis tieši uzņēmējdarbības, tajā skaitā, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspējas veicināšanai, kas radītu jaunas darba vietas iedzīvotājiem, iespējas uzņēmējiem un piesaistītu privātās investīcijas. Pašvaldībām kopumā bija pieejams teju pusmiljards eiro, ko ieguldīt ekonomiskajā izaugsmē, tādējādi piesaistot privāto līdzieguldījumu un palielinot nodokļu ieņēmumus pašvaldību budžetos, taču revīzijā secināts, ka lielākajai daļai projektu šobrīd ir negatīva finanšu atdeve. Revidētajās pašvaldībās pēc projektu īstenošanas ik gadu veidojas negatīva bilance vismaz 1 019 904 eiro apmērā, kas saņemto aizņēmumu...

Latvijas Banka brīdina par LIVONIA (tīmekļvietnēs: https://livonia.finance/ un https://livoniap2p.wordpress.com/) piedāvātajiem finanšu pakalpojumiem. Uzņēmumu, kas izmantojot zīmolu LIVONIA, pārstāvji maldinoši uzdodas par licencētiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem un aicina iesaistīties ieguldījumu darījumos, kuru piedāvāšanai un sniegšanai Latvijā būtu jāsaņem nepieciešamā atļauja. Latvijas Banka nav piešķīrusi darbības atļauju uzņēmumiem, kas izmanto zīmolu LIVONIA, ieguldījumu piesaistei un šo uzņēmumu uzņēmējdarbība nav pakļauta Latvijas Bankas uzraudzībai. Latvijas Banka aicina nesaistīties darījumos ar LIVONIA, kā arī neveikt maksājumus uz tās norādītiem maksājumu kontiem. Latvijas Banka brīdina, ka pie šādiem pakalpojumu sniedzējiem veiktie ieguldījumi netiek aizsargāti un var tikt izkrāpti bez iespējas tos atgūt. Ja jums ir nodarīti zaudējumi vai pastāv aizdomas par krāpšanu, aicinām vērsties Valsts policijā ar iesniegumu. Iedzīvotājiem, kuri nav profesionāļi finanšu pakalpojumu jomā, bet vēlas veikt ieguldījumus, rekomendējam doties uz savu banku vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas saņēmusi attiecīgu licenci vai darbības atļauju. Šādiem pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums informēt par iespējamajiem...

Šī gada pirmajā pusgadā par 27% pieaudzis privātpersonām izsniegto kredītu skaits, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn. Tajā pašā laikā kopējā izsniegtā summa augusi vien par nepilniem 5%. Lielākais noslēgto līguma skaita pieaugums bijis mājokļu kredītam, kredītkaršu kredītam un studējošā kredītam, liecina AS Kredītinformācijas birojs (KIB) apkopotā informācija par Finanšu nozares asociācijas biedriem, kuri iesniedz datus KIB. 2024. gada pirmajos sešos mēnešos kredītiestādes noslēgušas teju 80 tūkstošus kredītlīgumu, un tas ir augstākais skaits pēdējo 5 gadu laikā attiecīgajā laika periodā. Salīdzinoši 2023. gada pirmajā pusgadā iedzīvotāji noslēdza nepilnus 63 tūkstošus, bet vēl gadu iepriekš – nepilnus 60 tūkstošus līgumu. Par ceturto daļu audzis arī aizņēmēju skaits (25%), ja pērn pirmajā pusgadā tas sasniedza nepilnus 60 tūkstošus, tad šogad klientu skaits palielinājies virs 74 tūkstošiem. “Kopš 2022. gada sākuma līdz pagājušā gada vidum bija vērojams straujš Euribor likmes kāpums, kas būtiski sadārdzināja kredītus. Pamazām Euribor likme samazinās, un tas rezultējas straujā izsniegto kredītu...

Finanšu nozares asociācija (FNA) jau atkārtoti paudusi politikas veidotājiem, ka tā konceptuāli neatbalsta likumprojektu "Solidaritātes iemaksas likums". FNA atbalsta abus likumā noteiktos mērķus – nepieciešamību stiprināt Latvijas valsts drošību un veicināt kreditēšanu. Taču risinājums, kuru paredz Solidaritātes iemaksas likums, nav atbalstāms, jo tas budžeta finansēšanas pieaugošās izmaksas uzliks tikai vienai ekonomikas nozarei, kas ir nesamērīgi. Attiecībā uz otru likumprojekta mērķi – kreditēšanas pieauguma veicināšanu, pastāv reāls risks, ka likumprojekts sasniegs tieši pretējo, proti, sadārdzinoties izsniegtajiem kredītiem un mazinoties to pieprasījumam, samazināsies kreditēšanas apjomi. Asociācija atkārtoti uzsver, ka ar lielākiem nodokļiem tautsaimniecības attīstību veicināt nevar. Vēstulē Ministru prezidentei, finanšu ministram, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam un Latvijas Bankas prezidentam asociācija norāda: "Nav pamata sagaidīt, ka visa banku sistēma palielinās kredītportfeļa izaugsmi tādā apjomā, lai kvalificētos 100% nodokļa atlaidei. Likumprojekts mūsu ieskatā var tikt uzskatīts par neatbilstošu Eiropas Banku iestādes vadlīnijām. Tās nosaka, ka kredītiestāžu pārvaldībai jābūt tādai, lai izvairītos...

Jau trešo gadu Baltijā un Ziemeļvalstīs globālā maksājumu tehnoloģiju kompānija VISA rīko grantu programmu uzņēmējām She’s Next. Programmas mērķis ir atbalstīt sievietes uzņēmējas, nodrošinot finansējumu un resursus viņu uzņēmējdarbības attīstībai. Uzņēmēja var saņemt 10 000 eiro lielu grantu sava biznesa attīstībai. Augustā un septembrī pēc “Visa” pasūtījuma veiktais pētījums Ziemeļvalstīs un Baltijā, atklāj, ka Latvijā uzņēmējdarbībai vairāk pievēršas vīrieši nekā sievietes (attiecīgi 36,5% un 26,4%), bet septiņas no desmit sievietēm sapņo kļūt par uzņēmējām. Šī grantu programma palīdz sievietēm ļauties uzņēmējdarbības izaicinājumiem. Programmas ietvaros diviem Latvijas uzņēmumiem, kuru īpašnieces ir sievietes, tiks piešķirti 10 000 eiro katram, kā arī viena gada personīgas apmācības iespēja uzņēmējdarbībā. Programma veiksmīgi darbojas jau divus gadus. Šo gadu laikā finansējumu un atbalstu apmācībai ir saņēmuši jau 18 sieviešu vadīti uzņēmumi Ziemeļvalstīs un Baltijā. “Visa” cenšas veidot vairāk iekļaujošu ekonomiku. Mēs vēlamies sniegt iespēju mazajiem uzņēmumiem, kuri pieder sievietēm, jo uzskatām, ka tiem ir svarīga loma izaugsmes veicināšanā....

Saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veikto pētījumu, 40% iedzīvotāju sevi pieskaita tā dēvētajam vidusslānim, kamēr 42% zem vidusslāņa, bet ne trūcīgiem, bet teju 13% savu mājsaimniecību novērtē kā trūcīgu. Par turīgiem jeb virs vidusslāņa sevi vērtē tikai neliela sabiedrības daļa jeb 1,3%. Biežāk vidusslānim sevi pieskaita respondenti, kas ir precējušies vai dzīvo kopā ar partneri, ir bērni, pelna vidējus vai vidēji augstus ienākumus un ir augstākā izglītība. Ja novērtējam tendenci pēdējo gadu laikā, tad redzams, ka tādu mājsaimniecību, kas sevi pieskaita vidusslānim vai turīgo slānim, kopš 2019. gada Latvijā pakāpeniski paliek mazāk (sarucis par četriem procentpunktiem), savukārt trūcīgajiem – vairāk (pieaudzis par trīs procentpunktiem). Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, Igaunijā iedzīvotāju vidū vērojams lielāks optimisms – tur vairums jeb 55% sabiedrības sevi saredz kā vidusslānim vai turīgiem piederīgu. Tikmēr Lietuvā šis īpatsvars ir vēl lielāks un sasniedz 58%. Kā stāsta Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte: “Pētījuma datos redzam, ka ikdienas izaicinājumi finansiālajā jomā...

Finanšu nozares asociācija (FNA) apkopojusi datus par laika posmu no 2023. gada 1. augusta līdz 2024. gada 1. augustam un secinājusi, ka Latvijā četrās lielākajās bankās uzņēmumiem izkrāpti 2,3 miljoni eiro. Tendences rāda, ka finanšu krāpnieki noziegumu īstenošanai visbiežāk izvēlas grāmatvežus, kuriem bieži vien ir piekļuve vairāku uzņēmumu banku kontiem, bet par upuri var kļūt jebkurš uzņēmuma darbinieks, kuram ir tieša piekļuve naudas līdzekļiem. Vidējā izkrāptā summa vienam uzņēmumam sasniedz 16 000 eiro. Ir dažādi veidi, kā noziedznieki cenšas izvilināt naudas līdzekļus no uzņēmējiem, taču visbiežāk sastopamie ir saistīti ar dažādiem maksājumiem, piemēram, viltus rēķini vai avansa rēķini. Tāpat sastopama arī pikšķerēšana jeb nelikumīgi mēģinājumi iegūt sensitīvu informāciju, piemēram, internetbankas paroles un kredītkaršu numurus. Ir arī situācijas, kad par finansēm atbildīgās personas saņem krāpnieciskus zvanus, lūdzot apstiprināt naudas pārskaitījumu, tādējādi sniedzot sensitīvu informāciju. Krāpnieki nereti mēdz uzdoties par viltus sadarbības partneriem, un, iesniedzot uzņēmumam viltus rēķinus vai avansa rēķinus, cenšas panākt naudas...

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir atkārtoti izsludinājusi atklātu projektu atlasi par Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu pašvaldībām, lai attīstītu infrastruktūru un piekļūstamību uzņēmējdarbības teritorijās. Pieejamais Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF) finansējums – gandrīz 12 miljoni eiro. Šis ir otrais uzsaukums Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā ES fondu programmā. Tā izveidota, lai attīstītu uzņēmējdarbības publisko infrastruktūru, mazinot negatīvas sociālekonomiskās sekas reģionos, kurus pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku ietekmējusi visvairāk. Otrā uzsaukuma ietvaros pieejamais TPF finansējums ir 11 884 003 eiro. TPF finansējuma sadalījums reģioniem: Kurzemes statistiskā reģiona projektu īstenošanai – 5 758 404 eiro; Zemgales statistiskā reģiona projektu īstenošanai – 657 278 eiro; Vidzemes statistiskā reģiona projektu īstenošanai – 423 054 eiro; Latgales statistiskā reģiona projektu īstenošanai – 5 045 266 eiro. Projektu atlasē iesniegumus var iesniegt Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales statistiskajos reģionos ietilpstošās pašvaldības, šo pašvaldību iestādes vai kapitālsabiedrības, kā arī speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes. No katras...

Latvijas kredītiestādēs lēmumi par darījuma attiecību izbeigšanu vai atteikšanu tiek pieņemti individuāli, vērtējot riska mazināšanas pasākumus, tomēr atsevišķās situācijās konstatēti trūkumi prasību praktiskā piemērošanā, secināts Latvijas Bankas 2024. gadā Latvijas kredītiestādēs veiktajā tematiskajā pārbaudē par maksājumu kontu pieejamību. Pārbaudē Latvijas Banka vērtēja kontu atvēršanas un apkalpošanas izmaksu veidošanos, darījuma attiecību neuzsākšanas un izbeigšanas kārtību un komunikāciju ar klientiem, kā arī zema riska klientu apkalpošanu. Kopumā pārbaudē netika konstatētas nesamērīgas prasības un izvairīšanās vai nepamatotu lēmumu pieņemšana par sadarbību ar konkrētām klientu riska grupām. Kredītiestādēs vērojams izbeigtu darījuma attiecību skaita samazinājums. Pakalpojumu sniegšana, transports, loģistika, kā arī būvniecība ir tās nozares, kurās darījuma attiecību izbeigšana notiek biežāk nekā citās. Šīs nozares vienlaikus aktīvāk iezīmējas arī ēnu ekonomikas segmentā, savukārt loģistikas nozare ir pakļauta arī sankciju apiešanas riskiem. Kredītiestādes privātpersonām aktīvi nepiedāvā pamatkonta pakalpojumu, un tas vērtējams kā nozīmīgs trūkums, jo ir būtisks finanšu pakalpojumu pieejamības aspekts. Kredītiestādes ir apņēmušās veikt...

Šovasar Latviju satricināja vētra un stipras lietusgāzes, un to radītie postījumi bija mērāmi miljonos eiro. Sekoja turbulence un spriedze apdrošinātāju un to klientu attiecībās, apdrošinātājiem sākotnēji diskutējot par līguma nosacījumu definīcijām un negribīgi sedzot klientu īpašumam nodarīto kaitējumu. Situācijā nācās iejaukties gan valdībai, gan Latvijas Bankai, neapmierinātību ar situāciju pauda arī Valsts prezidents. Lai gan apdrošinātāji operatīvi pārskatīja savu attieksmi un lielā daļā apdrošināšanas gadījumu panākts kompromiss, tomēr mieles pēc šīs situācijas palikušas. No kļūdām parasti gūstam mācību, tāpēc vienu no aspektiem, par ko līdz šim diskutēts mazāk, vēlētos izcelt īpaši – finanšu pakalpojumu dokumentu un piedāvājumu juridiski sarežģītā valoda. Krīzes situācijā top skaidrs, ka līguma nosacījumi ir ļoti būtiski noregulējuma panākšanai, tāpēc šiem dokumentiem jākļūst cilvēcīgākiem, saprotamākiem un salīdzināmiem. Šajā laikā daudz runāts, cik lielā mērā iedzīvotāji izprot, kādus sava īpašuma riskus ir apdrošinājuši, kur izvēlējušies ietaupīt, un kāpēc, sastopoties ar apdrošināšanas gadījumu, piedzīvo vilšanos. Vēlme ietaupīt un izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu...

Līdz 21. oktobrim Labklājības ministrija aicina sociālās uzņēmējdarbības uzsācējus iesniegt pieteikumus biznesa ideju konkursam. Konkursa mērķis ir iesaistīt sociālajā uzņēmējdarbībā cilvēkus bez iepriekšējas pieredzes šajā jomā, kā arī noteikt 20 labākos sociālās uzņēmējdarbības uzsācējus, kuri saņems iespēju pieteikties Attīstības finanšu institūcijas Altum finanšu atbalsta saņemšanai savas biznesa idejas realizēšanai. Sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursā tiek gaidītas biznesa idejas, kas piedāvā risinājumu dažādām sociālām problēmām, piemēram, sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātība, sociālo pakalpojumu sniegšana, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, izglītības veicināšana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība, kultūras daudzveidības nodrošināšana. Katrs pretendents var iesniegt vienu biznesa ideju, kurā var paredzēt Altum finanšu atbalsta (granta) saņemšanu apmērā no 10 000 līdz 40 000 eiro. Granta saņemšanai 10% no kopējā finansējuma pretendentam jānodrošina no saviem līdzekļiem. Atbalsta saņemšanas gadījumā pretendentam būs jāiegūst sociālā uzņēmuma statuss, ko Labklājības ministrija piešķir sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA), kas atbilst Sociālā uzņēmuma likuma prasībām un īstenos...