FINANSES

Valdība 4. martā apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā””, kas paredz finansējumu arī lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem un selekcijai, šim mērķim 2025. gadā novirzot 34 miljonus eiro no valsts budžeta. Ar šo finansējumu 2025. gadā daļēji dzēsīs kredītprocentus primārās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un atbilstošiem kooperatīviem, kā arī finansēs lauksaimniecībā izmantojamos zinātnes pētījumus un selekcijas materiāla izstrādi. Kredītprocentus no valsts budžeta daļēji dzēsīs primārajiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, atbilstīgām kooperatīvajām sabiedrībām lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, lauksaimniecības, zivsaimniecības un akvakultūras produktu ražotājiem un pārstrādātājiem. Šim mērķim plānots iztērēt 21 miljonu eiro. Deviņu miljonu eiro atbalsts plānots lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem un lauksaimniecības zinātnisko iestāžu materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanai. Savukārt selekcijas materiāla izstrādei, lai veicinātu konvenciālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu, novirzīs četrus miljonus eiro.

Latvijas Banka sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju ir izstrādājusi jaunas “Vadlīnijas finanšu krāpšanas riska uzraudzībai, pārvaldībai un ierobežošanai”, kuru mērķis ir stiprināt finanšu nozares spēju efektīvi identificēt un mazināt finanšu krāpniecības riskus. Vadlīnijas vērstas uz vienotu, uz riskiem balstītu pieeju, kas ieviešama kredītiestādēs, maksājumu iestādēs un elektroniskās naudas iestādēs un minēto iestāžu filiālēs Latvijā. Tās sniedz rekomendācijas par krāpšanas riska iekšējās pārvaldības prasībām, sūdzību efektīvu izskatīšanu, maksājuma rīkojumu noraidīšanu un apturēšanu, maksājumu autorizācijas un rupjas neuzmanības izvērtēšanu, kā arī par prasībām attiecībā uz informācijas pieejamību un apmaiņu. Tā, piemēram, vadlīnijās norādīts, ka gadījumā, ja finanšu iestāde pirms darījuma veikšanas konstatē, ka maksājumam vai zibmaksājumam ir augsts risks, tā atsaka pieņemt izpildei šādu maksājumu un paziņo par to klientam, tostarp norāda vispārīgu atteikuma iemeslu. Savukārt, ja pēc maksājuma izpildes rodas pamatotas aizdomas par finanšu krāpšanas gadījumu, iestāde sazinās ar klientu, lai saņemtu klienta piekrišanu informēt maksājuma saņēmēju iestādi par iespējamo krāpšanas gadījumu un...

2024. gadā stājās spēkā grozījumi vairākos normatīvajos aktos, lai iedzīvotājiem vienkāršotu hipotekāro pārkreditēšanu starp aizdevējiem. Līdz šim iedzīvotāji šo iespēju izmantoja visai maz, jo 2023. gada decembrī tika pieņemti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, paredzot kompensēt 30 % no kredīta kopējiem procentu maksājumiem. Lai nezaudētu šo kompensāciju, vairākumam kredītņēmēju nebija izdevīgi pārkreditēt līdz 2023. gada 31. oktobrim saņemtos hipotekāros kredītus. 2025. gada janvārī tiks izmaksāta pēdējā kompensācija. Līdz ar to hipotekārā kredīta ņēmēji varēs apsvērt kredīta nosacījumu uzlabošanu, izvērtējot nosacījumus savā un konkurējošās komercbankās vai citās finanšu iestādēs, kas izsniedz hipotekāros kredītus. Grozījumu mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanu un samazināt izmaksas, tādējādi veicinot konkurenci starp kredīta devējiem. Lai to nodrošinātu, veikti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā, grozījumi Kredītiestāžu likumā un grozījumi Notariāta likumā un attiecīgi grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr 691 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu" un grozījumi MK noteikumos Nr. 95 "Noteikumi par valsts palīdzību...

Valdības 7. janvāra sēdē apstiprināti jauni Ekonomikas ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumi Nr. 24 "Noteikumi par produktivitātes aizdevumiem uzņēmumu inovācijām, kas būs kā Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta programma maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Latvijā valsts aizdevumu saņemšanai inovatīvu produktu radīšanai un produktivitātes paaugstināšanai. Jaunā atbalsta programma ar 98,4 miljonu eiro finansējumu sniedz iespēju uzņēmumiem ieguldīt pētniecībā, attīstībā un jaunu produktu izstrādē. Šie pasākumi veicinās augsto tehnoloģiju nozaru attīstību, radīs jaunas darba vietas un palielinās eksporta apjomus. Mēs sagaidām, ka līdz 2029. gadam tiks radīti vismaz 40 jauni produkti un 240 labi apmaksātas darba vietas, kas sekmēs ekonomikas izaugsmi un Latvijas konkurētspēju globālajā tirgū, norādījis ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Atbalsta programmas mērķis - sniegt atbalstu inovatīvu, tai skaitā, duālas nozīmes, produktu, izstrādei, stimulējot privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās, kas ietver atbalstu jaunu ražošanas ēku izbūvei, iekārtu iegādei un ražošanas pieslēgumu izveidei, kā arī jaunu darba vietu radīšanu viedās specializācijas stratēģijas...

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir apkopojusi informāciju par dažādiem aspektiem, kas raksturo 2024. gada laikā paveikto. “2024. gads mums ir bijis tik dinamisks, sarežģīts un intensīvs, kāda aģentūras vēsturē vēl nav bijis. Šajā gadā noslēdzās iepriekšējais 2014.-2020. gada Eiropas Savienības (ES) fondu periods, kurā CFLA uzņēmās un ar lielu atbildību veica vienīgās sadarbības iestādes funkcijas. Sākotnēji tā bija jauna pieredze ne tikai mums, bet arī visā Eiropā, kad valstī visus ES fondu projektus pārrauga vienoti vienā aģentūrā. Tāpēc mūsu pieredzi plaši studēja citas ES valstis, apsverot līdzīgas centralizācijas iespējas. Tagad turpinām vienīgās sadarbības iestādes funkcijas jau nākamajā, 2021.-2027.gada, periodā. Un 2024. gadā ar lielu jaudu apgriezienus uzņēma arī šī perioda ieviešana – ar ļoti masīvu un intensīvu darbu pie projektu atlašu organizēšanas, vienlaikus projektiem pakāpeniski pārejot ieviešanas stadijā. Tāpat paralēli CFLA turpinājusi veikt savas funkcijas Atveseļošanas fonda (AF) plāna ieviešanā – gan izsludinot atlases noteiktās programmās, gan slēdzot līgumus un...

Eiropas Savienības (ES) Padome 2023. gada maijā pieņēma Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 par kriptoaktīvu tirgiem (Markets in Crypto-Assets Regulation, MiCA), ieviešot vienotu ES līmeņa tiesisko regulējumu šai nozarei. Regula pilnībā tiek piemērota no 2024. gada 30. decembra. Latvijā 2024. gada 13. jūlijā pieņemts Kriptoaktīvu pakalpojumu likums, kas papildina MiCA regulu un nosaka Latvijas Banku par kriptoaktīvu segmenta atbildīgo uzraugošo iestādi. Likumā noteikta licencēšanas un uzraudzības maksa kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, uzraugāmo tirgus dalībnieku pienākumi un tiesības u.c. MiCA regulējums nodrošinās juridisko skaidrību un noteiktību kriptoaktīvu emitentiem un pakalpojumu sniedzējiem, nosakot: pārredzamības un informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz kriptoaktīvu emisiju (issuance), publisko piedāvājumu sabiedrībai (offer to the public) un pielaidi tirdzniecībai (admission to trading); kriptoaktīvu emitentu un pakalpojumu sniedzēju atļauju saņemšanas un to uzraudzības kārtību; kriptoaktīvu...

Latvijas Banka izstrādājusi un apstiprinājusi "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus" komercbanku plašākai klātbūtnei Latvijas reģionos. Ņemot vērā to, ka Latvijā pēdējo 10 gadu laikā komercbanku klātienes klientu apkalpošanas vietu skaits samazinājies visstraujāk no eiro zonas valstīm, šīs iniciatīvas mērķis ir saglabāt līdzsvaru starp finanšu pakalpojumu digitalizāciju un klātienes atbalstu tiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem reģionos, kuriem klātienes pakalpojumi aizvien ir nepieciešami, bet attālums līdz pakalpojumu sniegšanas vietai ir pārāk liels, tāpēc to pieejamība ir apgrūtināta. 2013. gada beigās Latvijā bija 319 komercbanku klientu apkalpošanas vietu, savukārt 2024. gada oktobrī – tikai 69 šādas vietas. Nozīmīga daļa Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju nav apmierināta ar klātienes pakalpojumu un konsultāciju pieejamību. Digitalizācija paredz standartizētus risinājumus, kas daudzos gadījumos iedzīvotājiem un uzņēmējiem nav piemēroti. Saskaņā ar 2024. gada vasarā pēc Latvijas Bankas pasūtījuma tirgus pētījumu kompānijas "RAIT" veiktās Latvijas uzņēmumu aptaujas datiem 28% uzņēmēju uzskata, ka komercbankas strādā standartizēti un birokrātiski, neņemot vērā uzņēmumu...

Šajā aktīvajā iepirkšanās periodā Finanšu nozares asociācija (FNA), reaģējot uz interneta veikala www.prof.lv maksātnespējas procesu, vērš iedzīvotāju uzmanību par iespēju saņemt naudas atmaksu gadījumos, ja prece vai pakalpojums iegādāts interneta veikalā ar maksājuma karti, bet tas nav saņemts. Nepaciešama saziņa ar pakalpojuma sniedzēju vai pamatojums, kāpēc saziņa nav veiksmīga Ja esat iegādājies preci vai pakalpojumu interneta veikalā ar maksājuma karti, bet tas nav saņemts, patērētāja pienākums ir sazināties ar pakalpojuma sniedzēju ar lūgumu atgriezt iztērēto naudu, savukārt uzņēmuma pienākums ir reaģēt uz šo iesniegumu. Ja preces vai pakalpojuma sniedzējs sola atgriezt līdzekļus, bet tos neatgriež, ignorē patērētāja sūdzību vai ir maksātnespējīgs – jums kā patērētājam jāvēršas bankā ar pretenziju. Svarīgi ir saglabāt visu saraksti ar preces vai pakalpojuma sniedzēju, kā arī maksājuma apliecinošus dokumentus. Cik ilgi pēc maksājuma veikšanas ir iespēja pieprasīt naudas atmaksu? Gadījumos, kad preces iegādātas ar VISA vai MasterCard maksājumu karti, patērētājiem ir...

Ministru kabinets 3. decembra sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto atbalsta programmu uzņēmumiem jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai, kas paredz vairāk kā 11 miljonu eiro finansējumu sadarbības tīklu dalībnieku internacionalizācijai un sadarbības veicināšanai starp privāto, publisko un pētniecības sektoru (turpmāk – Sadarbības tīklu programma). Ministru kabineta 2024. gada 3. decembra noteikumi Nr. 775 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem" 1.2.1.1. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai" otrās kārtas īstenošanas noteikumi" paredz, ka atbalsta programmas ietvaros tiek izveidots atbalsta instruments sadarbības tīkliem - biedrībai vai nodibinājumam, kas apvieno komersantus, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas un citas institūcijas, kas darbojas savstarpēji saistītās nozarēs, tautsaimniecības nišās, produkta vai pakalpojuma grupās, vērtības ķēdēs vai reģionā. Sadarbības tīklu programmas mērķis ir veicināt komersantu, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā un starptautiskā līmenī, palielināt komersantu ieguldījumus attīstībā un inovācijās,...

Pašvaldības Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā pieejamo finansējumu uzņēmējdarbības attīstībai lielākoties ieguldījušas ceļu un ar tiem saistītās infrastruktūras izbūvē, kas nebija galvenā atbalsta programmas prioritāte. Savukārt nepietiekamā sadarbība starp pašvaldībām, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un plānošanas reģioniem ir viens no iemesliem, kāpēc īstenotie projekti nav snieguši labāko pienesumu uzņēmējdarbības attīstībai un neveicina privāto investīciju piesaisti reģionos, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā. Infrastruktūra pašvaldībās ir jāsakārto, taču finansējums vairāk izlietots citām vajadzībām, nevis tieši uzņēmējdarbības, tajā skaitā, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspējas veicināšanai, kas radītu jaunas darba vietas iedzīvotājiem, iespējas uzņēmējiem un piesaistītu privātās investīcijas. Pašvaldībām kopumā bija pieejams teju pusmiljards eiro, ko ieguldīt ekonomiskajā izaugsmē, tādējādi piesaistot privāto līdzieguldījumu un palielinot nodokļu ieņēmumus pašvaldību budžetos, taču revīzijā secināts, ka lielākajai daļai projektu šobrīd ir negatīva finanšu atdeve. Revidētajās pašvaldībās pēc projektu īstenošanas ik gadu veidojas negatīva bilance vismaz 1 019 904 eiro apmērā, kas saņemto aizņēmumu...

Latvijas Banka brīdina par LIVONIA (tīmekļvietnēs: https://livonia.finance/ un https://livoniap2p.wordpress.com/) piedāvātajiem finanšu pakalpojumiem. Uzņēmumu, kas izmantojot zīmolu LIVONIA, pārstāvji maldinoši uzdodas par licencētiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem un aicina iesaistīties ieguldījumu darījumos, kuru piedāvāšanai un sniegšanai Latvijā būtu jāsaņem nepieciešamā atļauja. Latvijas Banka nav piešķīrusi darbības atļauju uzņēmumiem, kas izmanto zīmolu LIVONIA, ieguldījumu piesaistei un šo uzņēmumu uzņēmējdarbība nav pakļauta Latvijas Bankas uzraudzībai. Latvijas Banka aicina nesaistīties darījumos ar LIVONIA, kā arī neveikt maksājumus uz tās norādītiem maksājumu kontiem. Latvijas Banka brīdina, ka pie šādiem pakalpojumu sniedzējiem veiktie ieguldījumi netiek aizsargāti un var tikt izkrāpti bez iespējas tos atgūt. Ja jums ir nodarīti zaudējumi vai pastāv aizdomas par krāpšanu, aicinām vērsties Valsts policijā ar iesniegumu. Iedzīvotājiem, kuri nav profesionāļi finanšu pakalpojumu jomā, bet vēlas veikt ieguldījumus, rekomendējam doties uz savu banku vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas saņēmusi attiecīgu licenci vai darbības atļauju. Šādiem pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums informēt par iespējamajiem...

Šī gada pirmajā pusgadā par 27% pieaudzis privātpersonām izsniegto kredītu skaits, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn. Tajā pašā laikā kopējā izsniegtā summa augusi vien par nepilniem 5%. Lielākais noslēgto līguma skaita pieaugums bijis mājokļu kredītam, kredītkaršu kredītam un studējošā kredītam, liecina AS Kredītinformācijas birojs (KIB) apkopotā informācija par Finanšu nozares asociācijas biedriem, kuri iesniedz datus KIB. 2024. gada pirmajos sešos mēnešos kredītiestādes noslēgušas teju 80 tūkstošus kredītlīgumu, un tas ir augstākais skaits pēdējo 5 gadu laikā attiecīgajā laika periodā. Salīdzinoši 2023. gada pirmajā pusgadā iedzīvotāji noslēdza nepilnus 63 tūkstošus, bet vēl gadu iepriekš – nepilnus 60 tūkstošus līgumu. Par ceturto daļu audzis arī aizņēmēju skaits (25%), ja pērn pirmajā pusgadā tas sasniedza nepilnus 60 tūkstošus, tad šogad klientu skaits palielinājies virs 74 tūkstošiem. “Kopš 2022. gada sākuma līdz pagājušā gada vidum bija vērojams straujš Euribor likmes kāpums, kas būtiski sadārdzināja kredītus. Pamazām Euribor likme samazinās, un tas rezultējas straujā izsniegto kredītu...

Finanšu nozares asociācija (FNA) jau atkārtoti paudusi politikas veidotājiem, ka tā konceptuāli neatbalsta likumprojektu "Solidaritātes iemaksas likums". FNA atbalsta abus likumā noteiktos mērķus – nepieciešamību stiprināt Latvijas valsts drošību un veicināt kreditēšanu. Taču risinājums, kuru paredz Solidaritātes iemaksas likums, nav atbalstāms, jo tas budžeta finansēšanas pieaugošās izmaksas uzliks tikai vienai ekonomikas nozarei, kas ir nesamērīgi. Attiecībā uz otru likumprojekta mērķi – kreditēšanas pieauguma veicināšanu, pastāv reāls risks, ka likumprojekts sasniegs tieši pretējo, proti, sadārdzinoties izsniegtajiem kredītiem un mazinoties to pieprasījumam, samazināsies kreditēšanas apjomi. Asociācija atkārtoti uzsver, ka ar lielākiem nodokļiem tautsaimniecības attīstību veicināt nevar. Vēstulē Ministru prezidentei, finanšu ministram, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam un Latvijas Bankas prezidentam asociācija norāda: "Nav pamata sagaidīt, ka visa banku sistēma palielinās kredītportfeļa izaugsmi tādā apjomā, lai kvalificētos 100% nodokļa atlaidei. Likumprojekts mūsu ieskatā var tikt uzskatīts par neatbilstošu Eiropas Banku iestādes vadlīnijām. Tās nosaka, ka kredītiestāžu pārvaldībai jābūt tādai, lai izvairītos...

Jau trešo gadu Baltijā un Ziemeļvalstīs globālā maksājumu tehnoloģiju kompānija VISA rīko grantu programmu uzņēmējām She’s Next. Programmas mērķis ir atbalstīt sievietes uzņēmējas, nodrošinot finansējumu un resursus viņu uzņēmējdarbības attīstībai. Uzņēmēja var saņemt 10 000 eiro lielu grantu sava biznesa attīstībai. Augustā un septembrī pēc “Visa” pasūtījuma veiktais pētījums Ziemeļvalstīs un Baltijā, atklāj, ka Latvijā uzņēmējdarbībai vairāk pievēršas vīrieši nekā sievietes (attiecīgi 36,5% un 26,4%), bet septiņas no desmit sievietēm sapņo kļūt par uzņēmējām. Šī grantu programma palīdz sievietēm ļauties uzņēmējdarbības izaicinājumiem. Programmas ietvaros diviem Latvijas uzņēmumiem, kuru īpašnieces ir sievietes, tiks piešķirti 10 000 eiro katram, kā arī viena gada personīgas apmācības iespēja uzņēmējdarbībā. Programma veiksmīgi darbojas jau divus gadus. Šo gadu laikā finansējumu un atbalstu apmācībai ir saņēmuši jau 18 sieviešu vadīti uzņēmumi Ziemeļvalstīs un Baltijā. “Visa” cenšas veidot vairāk iekļaujošu ekonomiku. Mēs vēlamies sniegt iespēju mazajiem uzņēmumiem, kuri pieder sievietēm, jo uzskatām, ka tiem ir svarīga loma izaugsmes veicināšanā....

Saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veikto pētījumu, 40% iedzīvotāju sevi pieskaita tā dēvētajam vidusslānim, kamēr 42% zem vidusslāņa, bet ne trūcīgiem, bet teju 13% savu mājsaimniecību novērtē kā trūcīgu. Par turīgiem jeb virs vidusslāņa sevi vērtē tikai neliela sabiedrības daļa jeb 1,3%. Biežāk vidusslānim sevi pieskaita respondenti, kas ir precējušies vai dzīvo kopā ar partneri, ir bērni, pelna vidējus vai vidēji augstus ienākumus un ir augstākā izglītība. Ja novērtējam tendenci pēdējo gadu laikā, tad redzams, ka tādu mājsaimniecību, kas sevi pieskaita vidusslānim vai turīgo slānim, kopš 2019. gada Latvijā pakāpeniski paliek mazāk (sarucis par četriem procentpunktiem), savukārt trūcīgajiem – vairāk (pieaudzis par trīs procentpunktiem). Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, Igaunijā iedzīvotāju vidū vērojams lielāks optimisms – tur vairums jeb 55% sabiedrības sevi saredz kā vidusslānim vai turīgiem piederīgu. Tikmēr Lietuvā šis īpatsvars ir vēl lielāks un sasniedz 58%. Kā stāsta Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte: “Pētījuma datos redzam, ka ikdienas izaicinājumi finansiālajā jomā...