FINANSES

Konkurences padome (KP) 29.maijā pieņēmusi lēmumu atļaut Polijas apdrošināšanas uzņēmuma Powszechny Zaklad Ubezpieczen S.A. (PZU) un apdrošināšanas akciju sabiedrības (AAS) Balta apvienošanos. Atļaujošs lēmums pieņemts, jo apvienošanās rezultātā koncentrācija nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu tirgū mainīsies nebūtiski. KP lēmumā norāda, ka apdrošināšanas tirgū Latvijā darbojas vairāki citi spēcīgi konkurenti, kā arī PZU tirgus daļa ir neliela, tāpēc darījuma rezultātā nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumu tirgū Latvijas teritorijā koncentrācija mainīsies nebūtiski. Apvienošanās darījuma rezultātā PZU iegūst izšķirošu ietekmi pār AAS Balta. AAS Balta akciju iegāde ir PZU starptautiskas paplašināšanās plāna daļa, ar kuras palīdzību uzņēmums vēlas paplašināt savu darbības teritoriju Baltijas valstīs. Iegādājoties AAS Balta akcijas, PZU paredz kļūt par vienu no lielākajiem apdrošināšanas tirgus dalībniekiem Latvijā, norādīts apvienošanās ziņojumā. PZU ir otrs lielākais apdrošinātājs un viena no lielākajām finanšu institūcijām Polijā, kuras lielākais akcionārs ir Polijas valsts (35,1875 % 2013. gada 31. maijā). Latvijā kopš 20012. gada oktobra darbojas PZU Lietuva filiāle. PZU sniedz dzīvības un...

Strādājot pie privātpersonu maksātnespējas procesa izmaiņām, līdz šim ir notikusi pārāk liela koncentrēšanās uz lielajiem parādniekiem un nekustamā īpašuma spekulantiem, neņemot vērā Latvijas reģionālo specifiku, liecina 2013. gada nogalē un 2014. gada sākumā pašvaldībās veiktā maksātnespējas jautājumu problemātikai veltītā aptauja. Maksātnespējas process ir jāpadara taisnīgāks un pieejamāks arī iedzīvotājiem ar mazāku rocību - ir nepieciešams diversificēt maksātnespējas procesa prasības pēc parādsaistību apjoma, kā arī mazināt iespēju ļaunprātīgi izmantot maksātnespēju, lai izvairītos no uzņemto saistību izpildes. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas,Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Komercbanku asociācijas pētījums ļauj secināt, ka maksātnespējas jautājumiem ir izteikta korelācija ar ekonomisko aktivitāti reģionos. Privātā maksātnespēja pārsvarā ir aktuāla lielajās pašvaldībās, kur ir lielāka ekonomiskā aktivitāte un bija arī lielāks hipotekārās kreditēšanas bums. Savukārt reģionos daudz lielākas problēmas rada patēriņa un ātrie kredīti, kurus ļoti plaši izmanto arī pašvaldību sociālo dienestu klienti. Pētījumā aptaujāto pašvaldību pārstāvji kopumā arī atzīst, ka maksātnespējas procesa dārdzības dēļ privāto maksātnespēju var atļauties...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pauž atbalstu nozaru ministriju veikumam Viedās specializācijas stratēģijas izstrādē un aicina nevilcināties ar Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma piesaistei nepieciešamo normatīvu - Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība," tai pakārtoto aktivitāšu Ministru kabineta noteikumu un projektu vērtēšanas kritēriju - izstrādi, to savlaicīgu, caurredzamu apspriešanu ar sadarbības partneriem un apstiprināšanu. Lai diskutētu par Latvijas progresu sarunās ar Eiropas Komisiju par tai iesniegto Viedās specializācijas stratēģiju, turpmākajiem soļiem tās ieviešanā kontekstā ar Ministru kabinetā apstiprināto Partnerības līgumu un turpmāko darbu pie Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" izstrādes, LTRK vadība š.g. 3.jūnijā tikās ar Izglītības un zinātnes (IZM), Ekonomikas un Finanšu ministriju pārstāvjiem. "Lai pēc iespējas laicīgāk varētu uzsākt plānoto Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto aktivitāšu īstenošanu, tādejādi mazinātu investīciju plūsmas pārrāvumu Latvijā un veicinātu Nacionālajā attīstības plānā definētā virsmērķa - ekonomikas izrāviens - sasniegšanu, strauji jāvirzās uz priekšu," uzsver LTRK prezidents Gundars Strautmanis. LTRK viceprezidents, LTRK Zināšanu ekonomikas padomes priekšsēdētājs...

Jūnijs ir pēdējais mēnesis, kad Latvijas komercbankās latus pret eiro iespējams apmainīt bez komisijas maksas, atgādina Latvijas Komercbanku asociācija. Bezmaksas maiņas periodā kredītiestādēs latu apmaiņa pret eiro notiek neierobežotā apjomā. Taču klientiem jāatminas, ka gadījumos, kad vienā reizē apmaināmā naudas summa pārsniedz 3000 latus, naudas maiņa bankā ir jāpiesaka vismaz trīs dienas iepriekš. Kā zināms, likums par eiro ieviešanu Latvijā paredz, ka trīs mēnešus latus pret eiro pēc oficiālā kursa un bez komisijas maksas varēja mainīt vairākās Latvijas Pasta nodaļās, 6 mēnešus – Latvijas komercbankās, savukārt Latvijas Bankā – bez termiņa ierobežojuma. Pirmajā šā gada ceturksnī Latvijas bankās kopumā pret eiro tika apmainīti 276 miljoni latu, liecina LKA apkopotā informācija. Naudas maiņai bankās klienti bija veikuši vairāk nekā 625 tūkstošus skaidras naudas maiņas darījumu, iemaksājot skaidrās naudas latus kontā vai mainot latus pret eiro skaidro naudu. Pēc Latvijas Pasta sniegtās informācijas, gada pirmajos trīs mēnešos 302 Latvijas Pasta nodaļās pret eiro tika...

Labklājības ministrs Uldis Augulis kārtējā Senioru lietu padomes sēdē ceturtdien, 29.maijā, ar pensionāru intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvjiem pārrunāja ekonomiskās krīzes laikā piešķirto pensiju apmēru, kā arī uzklausīja senioru viedokli par nodokļu politiku valstī. Puses bija vienisprātis, ka nekavējoties jāveic izmaiņas likumā Par valsts pensijām, paredzot turpmāk izslēgt iespēju piemērot negatīvus kapitāla indeksus pensijas aprēķināšanā, tādējādi novēršot iespējamās negatīvās sekas uz nākotnes pensionāriem. Pensionāri atbalstīja viedokli, ka jāstrādā pie stabilizācijas mehānisma, kas ierobežotu straujus šo indeksu lēcienus vai kritienus. Pensionāru interešu pārstāvji arī uzsvēra nepieciešamību risināt radušos situāciju attiecībā uz pensionāriem, kuriem krīzes ietekmē aprēķināta mazāka pensija. Vērtējot finanšu iespēju un pieejamības kontekstā, kā viens no iespējamiem risinājumiem krīzes laikā aprēķināto pensiju pārskatīšanai varētu būt pensiju apmēra pārrēķināšana no 2016.gada tām pensijām, kurām piemērots negatīvs kapitāla indekss. Tādējādi, piemēram, turpmāk minētie pensionāri saņemtu pensiju, kurai nav negatīvs kapitāla indekss. Pēc iepriekšējiem provizoriskiem aprēķiniem tam papildu būtu nepieciešami apmēram 44 milj. eiro. Šādu...

Pirmdien, 26. maijā, valdība pieņēma likumprojektu "Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā", kas paredz, ka valsts atbalstu saņēmušiem uzņēmumiem primāri jāatmaksā valsts sniegtais atbalsts, un tikai pēc tam tie var pildīt citas saistības. Grozījumi nosaka, ka finanšu grūtībās nonākušas komercsabiedrības, kuras saņēmušas valsts atbalstu, šī atbalsta izmantošanas laikā (no piešķiršanas līdz atmaksai) nedrīkst pildīt "pakārtotās saistības", tai skaitā nedrīkst atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus un citu atlīdzību. Grozījumi arī definē, kas ir minētās "pakārtotās saistības". Proti, tās ir "saistības, tajā skaitā aizdevuma procentu izmaksas pienākums, kas komercsabiedrībai rodas no aizdevuma (neatkarīgi no noslēgtā darījuma veida) un kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar komercsabiedrību, aizdevējam dod tiesības atprasīt aizdevumu pirms termiņa tikai komercsabiedrības maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā un tikai pēc visu citu kreditoru prasījumu apmierināšanas, bet pirms akcionāru (dalībnieku) prasījumu apmierināšanas" (definīcija esot veidota pēc Kredītiestāžu likumā esošās pakārtoto saistību definīcijas parauga, informē likumprojekta anotācijas autori). Tāpat likumprojekts paredz...

Eiropas Centrālā Banka (ECB) otrdien, 27. maijā, publicēja regulas par uzraudzības maksām projektu, nododot to sabiedriskai apspriešanai, kura ilgs līdz 11. jūlijam. Regulas projektā noteikta kārtība, kādā ECB iekasēs gada uzraudzības maksu par banku uzraudzības izdevumiem, kas radušies saistībā ar tās jauno lomu, sākot ar 2014. gada novembri. Saskaņā ar ES Regulu par Vienoto uzraudzības mehānismu (VUM regulu), ECB no tieši un netieši uzraudzītajām bankām jāiekasē gada uzraudzības maksa, lai atgūtu ar uzraudzību saistītos izdevumus, kuru apjoms 2015. gadā saskaņā ar aplēsēm sasniegs aptuveni 260 milj. euro. Latvijas gadījumā ECB pārņems trīs lielāko banku pēc aktīviem uzraudzību - Swedbank, SEB banka un ABLV Bank. Tā kā bankas Latvijā, kuras būs pakļautas ECB tiešajai uzraudzībai ir salīdzinoši mazas uz eirozonas banku fona, pēc aptuvenām aplēsēm gada maksa ECB veidos aptuveni 200 līdz 300 tūkstoši euro gadā atkarībā no banku aktīvu un riska svērto aktīvu apmēra, kas nepārsniedz trešo daļu no esošajām uzraudzības izmaksām....

No š.g.1.jūnija privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu veiks valsts akciju sabiedrība „Latvijas Attīstības Finanšu institūcija „ALTUM”” (turpmāk – ALTUM). Līdz ar to likvidējamā akciju sabiedrība „Latvijas Krājbanka” (turpmāk – Latvijas Krājbanka), sākot ar 2014.gada 1.jūniju pārtrauc privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu. Personai, kura plāno veikt darbības ar Latvijas Krājbankas privatizācijas sertifikātu kontos esošajiem privatizācijas sertifikātiem ir jāierodas jebkurā no 9 ALTUM filiālēm un jāaizpilda pieteikums privatizācijas sertifikātu kontu pārcelšanai. Savukārt ALTUM, pamatojoties uz saņemto personas pieteikumu, sadarbībā ar Latvijas Krājbanku nodrošinās privatizācijas sertifikātu konta un tajā esošo privatizācijas sertifikātu pārcelšanu, kā arī tā turpmāku apkalpošanu. Minētais pakalpojums ALTUM ir bez maksas. Personām, kuras šobrīd neplāno veikt darījumus ar privatizācijas sertifikātiem, nav jāveic iepriekšminētās darbības privatizācijas sertifikātu konta pārcelšanai, jo ALTUM un Latvijas Krājbanka, līdzdarbojoties Ekonomikas ministrijai, strādā, lai tiesiski korekti un sistēmiski centralizēti pārceltu Latvijas Krājbanka turējumā esošos privatizācijas sertifikātu kontu uz ALTUM. ALTUM filiāles atrodas Daugavpilī, Gulbenē, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā...

Saeimas 22. maija sēdē iesniegts un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai nodots likumprojekts "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā'' ( NILLTFN likums). Kā norādīts tiesību akta anotācijā, NILLTFN likumā noteiktā politiski nozīmīgas personas definīcija ir šaurāka salīdzinājumā ar starptautisko standartu prasībām, un līdz ar to tā jāpaplašina, tostarp iekļaujot tajā citus augsta līmeņa tiesu institūciju locekļus, kuru lēmumus tālāk nepārsūdz, un nozīmīgas amatpersonas politiskā partijā, tādējādi nodrošinot likuma atbilstību starptautisko standartu prasībām. NILLTFN likums neparedz arī pienākumu krājaizdevu sabiedrībām un pārapdrošinātājiem ievērot NILLTFN likuma prasības, taču, ņemot vērā starptautisko standartu prasības un to, ka arī krājaizdevu sabiedrības un pārapdrošinātāji ir pakļauti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskam, uz tiem jāattiecina NILLTFN likuma prasības. Likumprojekts (NILLTFN likuma 1. panta 7. punkts) paredz paplašināt finanšu iestādes definīciju, lai noteiktu pienākumu krājaizdevu sabiedrībām un pārapdrošinātājiem ievērot NILLTFN likuma prasības, ņemot vērā, ka tās ir pakļautas noziedzīgi iegūtu līdzekļu...

Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā (ATPL) 2.maijā nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, finanšu ministram Andrim Vilkam un vairākiem Saeimas deputātiem par Eiropas Komisijas karšu regulējuma projekta iespējamo ietekmi uz Latvijas maksājumu karšu tirgu. Eiropas Komisija (EK) 2013.gada 24.maijā nāca klajā ar regulējuma projektu, kura mērķis ir harmonizēt Eiropas Savienības maksājumu karšu tirgu. Tiesību akta projekts paredz sekmēt inovācijas, efektīvāk izmantot maksājumu kartes kā maksājuma līdzekli un nodrošināt lielāku drošību. ATPL atbalsta visus minētos mērķus, tomēr uzskata, ka dažas izmaiņas, kas ietvertas regulējuma projektā, var apdraudēt turpmāku tirgus harmonizēšanu, godīgu konkurenci, patērētāju tiesību aizsardzību un inovāciju veicināšanu. Atsevišķu jaunu noteikumu rezultātā var tikt apdraudēta visa karšu maksājumu ekosistēma, kā arī tikt kavēta cīņa ar ēnu ekonomiku. Tādēļ ATPL aicina Latvijas vadošos politiķus pievērst uzmanību regulējuma ietekmei uz trim galvenajiem jautājumiem: 1. Starpbanku komisijas iekšzemes un pārrobežu darījumiem; 2. Komerckaršu iespējamā iekļaušana regulējumā; 3. Izmaiņas visu karšu pieņemšanas noteikumos (HACR)....

Piektdien, 30.maijā, notiks 18.valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) tikšanās. Tās būtiskākās tēmas ir makroekonomikas un nodokļu politika, investīciju drošība un aizsardzība, veselības aprūpe, kā arī intelektuālā īpašuma aizsardzība. Sanāksmes dalībnieki apspriedīs arī progresu 2013.gadā izvirzītajās prioritātēs. Diskutējot par paveikto gada laikā, amatpersonas un investori pārrunās aktualitātes tiesu sistēmā, tostarp darījumu vides drošību un investīciju aizsardzību Latvijā, kā arī institūciju kapacitāti. Tāpat notiks diskusijas par izmaiņām atkritumu apsaimniekošanas nozarē un būvniecībā, kā arī par enerģētikas jomas jautājumiem. Sanāksmi tradicionāli atklās Ministru prezidente Laimdota Straujuma un sēdes goda priekšsēdētājs, Swedbank grupas vadības loceklis Hokans Bergs (Håkan Berg). Sanāksmē goda viesa statusā piedalīsies starptautiskās inovāciju organizācijas "Lead the Future" dibinātāja un izpilddirektore Marianne Abiba-Peča (Marianne Abib-Pech). Plānota arī augsta līmeņa diskusija par valdības un ĀIPL tikšanās laikā aktualizētajiem jautājumiem. Diskusijā piedalīsies Ministru prezidente un veselības ministres pienākumu izpildītāja Laimdota Straujuma, ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, finanšu ministrs Andris Vilks, tieslietu ministre Baiba Broka, satiksmes...

Lielākajai daļai (76%) uzņēmumu vadītāju ir būtiski regulāri sekot līdzi uzņēmuma naudas plūsmai, liecina Swedbank veiktā aptauja. No tiem gandrīz puse (47%) pārrauga naudas plūsmu katru dienu, savukārt trešdaļa (29%) - ik pārdienas. Tikai nepilna piektdaļa (18%) respondentu atzīmē, ka viņiem nav pārāk svarīgi sekot līdzi naudas plūsmai, tāpēc dara to tikai mēneša griezumā, kamēr 6% šo pienākumu pilnībā uztic saviem darbiniekiem. Kontrolēt uzņēmuma naudas plūsmu katru dienu īpaši būtiski ir mikro (50%) un mazo (44%) uzņēmumu pārstāvjiem , turpretī lielo uzņēmumu vadītāji to pārsvarā uztic saviem darbiniekiem (39%). Savukārt vidējo uzņēmumu respondentu vidū - 27% pārrauga naudas plūsmu katru dienu, 24% - ik pārdienas, bet trešdaļa (30%) to pārskata mēneša griezumā. 81% aptaujāto norādījuši, ka uzņēmuma naudas plūsmai vieglāk sekot līdzi internetbankā, nevis pārvaldīt to skaidrā naudā. Savukārt 16% norādījuši, ka darbinieki regulāri informē par uzņēmuma apgrozījumu, tā uzturot vadību lietas kursā par uzņēmuma finansēm. Tie uzņēmumi, kas apkalpo skaidru naudu...

Otrdien, 20.maijā, valdība atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iniciatīvu, Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk - EEZ) finanšu instrumenta ietvaros, novirzīt 1,7 miljonus eiro līdzfinansējumam, lai veicinātu sabiedrības izpratni un zināšanas par klimata pārmaiņām, kā arī kapacitātes paaugstināšanai, izstrādājot pētījumus klimata pārmaiņu jomā. Šādu atbalstu nosaka EEZ finanšu instrumenta atklātais projektu konkurss "Kapacitātes celšana pētījumiem un pasākumiem sabiedrības zināšanu uzlabošanai par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām". Šī konkursa ietvaros pieļaujamais programmas līdzfinansējums vienam projektam - minimālais ir 45 000 eiro, maksimāli pieļaujamais ir 175 000 eiro. Uz šo līdzfinansējumu varēs pretendēt Latvijas Republikas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, Latvijas Republikā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kā arī Latvijas Republikā reģistrēts komersants. Projektu varēs īstenot partnerībā ar EEZ finanšu instrumenta donorvalstu vai saņēmējvalstu partneriem. Konkursā tiks atbalstīti projekti šādās jomās: 1. pasākumi, lai veicinātu sabiedrības izpratni un zināšanas par klimata pārmaiņām: - izpratnes paaugstināšana klimata pārmaiņu jomā, izstrādājot un organizējot apmācības un izstrādājot...

Otrdien, 20. maijā Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju tiesību komitejas pārstāve Sandra Kalniete, LR Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs u.c. piedalīsies informatīvā seminārā par kavēto maksājumu apkarošanu. Seminārs ir daļa no Eiropas mēroga kampaņas, kas tiek īstenota ar mērķi, lai informētu par Maksājumu kavējumu direktīvu (Direktīva 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos) un tās pārņemšanu nacionālajos normatīvajos aktos ar mērķi izbeigt kaitīgo kavēto maksājumu praksi Eiropā. Tā kā kavētie maksājumi sasnieguši nebijušus apmērus - līdz pat 350 miljardiem eiro, arvien vairāk Eiropas uzņēmumu saskaras ar risku ciest neveiksmi neapmaksātu rēķinu dēļ. Seminārs paredzēts publisko iestāžu, uzņēmumu, īpaši mazo un vidējo, pārstāvjiem, kā arī tieslietu sistēmas darbiniekiem un citām ieinteresētajām personām, un tā mērķis ir informēt par direktīvu, tās piemērošanu un papildu tiesībām, ko tā piešķir. Ekspertu vidū būs arī šādi pārstāvji: Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju tiesību komitejas pārstāve Sandra KalnieteDalībvalstis var uzturēt vai pieņemt normatīvos aktus, kas ir...

Saeima ceturtdien, 15.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Noguldījumu garantiju likumā, nosakot, ka noguldītājs garantēto atlīdzību būs tiesīgs prasīt piecu gadu laikā pēc noguldījumu nepieejamības iestāšanās. Izmaiņas veiktas, jo līdz šim likums neparedzēja konkrētu termiņu, kādā noguldītājs var prasīt garantētu atlīdzību. Saskaņā ar grozījumiem turpmāk noguldītājs prasījuma tiesības pret noguldījumu garantiju fondu par garantētās atlīdzības izmaksu zaudēs dienā, kad pabeigts noguldījumu piesaistītāja likvidācijas process, bet ne vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība. Likums papildināts ar normām, kas nosaka kārtību, kādā izmaksājama garantētā atlīdzība, ja Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par norēķinu operāciju apturēšanu vai vērsis piedziņu pret noguldītāju līdzekļiem. Ar grozījumiem precizēta garantētās atlīdzības definīcija. Noteikts, ka garantētā atlīdzība ir naudas summa, ko noguldījumu nepieejamības gadījumā izmaksā noteiktā apmērā un kārtībā, ietverot tajā arī uzkrātos procentus. Garantētajā atlīdzībā neiekļaus noguldītāja naudas līdzekļus, kas nepieciešami prasījumu izpildei, tai skaitā nodokļu (nodevu) administrācijas prasījumu izpildei un zvērināta tiesu izpildītāja piedziņas veikšanai....