FINANSES

Plāno pensiju aprēķināšanā vairs neizmantot negatīvus kapitāla indeksus
Plāno pensiju aprēķināšanā vairs neizmantot negatīvus kapitāla indeksus
Labklājības ministrs Uldis Augulis kārtējā Senioru lietu padomes sēdē ceturtdien, 29.maijā, ar pensionāru intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvjiem pārrunāja ekonomiskās krīzes laikā piešķirto pensiju apmēru, kā arī uzklausīja senioru viedokli par nodokļu politiku valstī. Puses bija vienisprātis, ka nekavējoties jāveic izmaiņas likumā Par valsts pensijām, paredzot turpmāk izslēgt iespēju piemērot negatīvus kapitāla indeksus pensijas aprēķināšanā, tādējādi novēršot iespējamās negatīvās sekas uz nākotnes pensionāriem. Pensionāri atbalstīja viedokli, ka jāstrādā pie stabilizācijas mehānisma, kas ierobežotu straujus šo indeksu lēcienus vai kritienus. Pensionāru interešu pārstāvji arī uzsvēra nepieciešamību risināt radušos situāciju attiecībā uz pensionāriem, kuriem krīzes ietekmē aprēķināta mazāka pensija. Vērtējot finanšu iespēju un pieejamības kontekstā, kā viens no iespējamiem risinājumiem krīzes laikā aprēķināto pensiju pārskatīšanai varētu būt pensiju apmēra pārrēķināšana no 2016.gada tām pensijām, kurām piemērots negatīvs kapitāla indekss. Tādējādi, piemēram, turpmāk minētie pensionāri saņemtu pensiju, kurai nav negatīvs kapitāla indekss. Pēc iepriekšējiem provizoriskiem aprēķiniem tam papildu būtu nepieciešami apmēram 44 milj. eiro. Šādu...
Paredz noteikt, ka uzņēmumiem vispirms būs jāatdod parādi valstij, tikai pēc tam - bankām
Paredz noteikt, ka uzņēmumiem vispirms būs jāatdod parādi valstij, tikai pēc tam - bankām
Pirmdien, 26. maijā, valdība pieņēma likumprojektu "Grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā", kas paredz, ka valsts atbalstu saņēmušiem uzņēmumiem primāri jāatmaksā valsts sniegtais atbalsts, un tikai pēc tam tie var pildīt citas saistības. Grozījumi nosaka, ka finanšu grūtībās nonākušas komercsabiedrības, kuras saņēmušas valsts atbalstu, šī atbalsta izmantošanas laikā (no piešķiršanas līdz atmaksai) nedrīkst pildīt "pakārtotās saistības", tai skaitā nedrīkst atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus un citu atlīdzību. Grozījumi arī definē, kas ir minētās "pakārtotās saistības". Proti, tās ir "saistības, tajā skaitā aizdevuma procentu izmaksas pienākums, kas komercsabiedrībai rodas no aizdevuma (neatkarīgi no noslēgtā darījuma veida) un kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu ar komercsabiedrību, aizdevējam dod tiesības atprasīt aizdevumu pirms termiņa tikai komercsabiedrības maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā un tikai pēc visu citu kreditoru prasījumu apmierināšanas, bet pirms akcionāru (dalībnieku) prasījumu apmierināšanas" (definīcija esot veidota pēc Kredītiestāžu likumā esošās pakārtoto saistību definīcijas parauga, informē likumprojekta anotācijas autori). Tāpat likumprojekts paredz...
Eirozonas bankām būs jāmaksā uzraudzības maksa; banku pakalpojumu cenām neesot pamata augt
Eirozonas bankām būs jāmaksā uzraudzības maksa; banku pakalpojumu cenām neesot pamata augt
Eiropas Centrālā Banka (ECB) otrdien, 27. maijā, publicēja regulas par uzraudzības maksām projektu, nododot to sabiedriskai apspriešanai, kura ilgs līdz 11. jūlijam. Regulas projektā noteikta kārtība, kādā ECB iekasēs gada uzraudzības maksu par banku uzraudzības izdevumiem, kas radušies saistībā ar tās jauno lomu, sākot ar 2014. gada novembri. Saskaņā ar ES Regulu par Vienoto uzraudzības mehānismu (VUM regulu), ECB no tieši un netieši uzraudzītajām bankām jāiekasē gada uzraudzības maksa, lai atgūtu ar uzraudzību saistītos izdevumus, kuru apjoms 2015. gadā saskaņā ar aplēsēm sasniegs aptuveni 260 milj. euro. Latvijas gadījumā ECB pārņems trīs lielāko banku pēc aktīviem uzraudzību - Swedbank, SEB banka un ABLV Bank. Tā kā bankas Latvijā, kuras būs pakļautas ECB tiešajai uzraudzībai ir salīdzinoši mazas uz eirozonas banku fona, pēc aptuvenām aplēsēm gada maksa ECB veidos aptuveni 200 līdz 300 tūkstoši euro gadā atkarībā no banku aktīvu un riska svērto aktīvu apmēra, kas nepārsniedz trešo daļu no esošajām uzraudzības izmaksām....
No jūnija privatizācijas sertifikātu konti pāries ALTUM pārziņā
No jūnija privatizācijas sertifikātu konti pāries ALTUM pārziņā
No š.g.1.jūnija privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu veiks valsts akciju sabiedrība „Latvijas Attīstības Finanšu institūcija „ALTUM”” (turpmāk – ALTUM). Līdz ar to likvidējamā akciju sabiedrība „Latvijas Krājbanka” (turpmāk – Latvijas Krājbanka), sākot ar 2014.gada 1.jūniju pārtrauc privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu. Personai, kura plāno veikt darbības ar Latvijas Krājbankas privatizācijas sertifikātu kontos esošajiem privatizācijas sertifikātiem ir jāierodas jebkurā no 9 ALTUM filiālēm un jāaizpilda pieteikums privatizācijas sertifikātu kontu pārcelšanai. Savukārt ALTUM, pamatojoties uz saņemto personas pieteikumu, sadarbībā ar Latvijas Krājbanku nodrošinās privatizācijas sertifikātu konta un tajā esošo privatizācijas sertifikātu pārcelšanu, kā arī tā turpmāku apkalpošanu. Minētais pakalpojums ALTUM ir bez maksas. Personām, kuras šobrīd neplāno veikt darījumus ar privatizācijas sertifikātiem, nav jāveic iepriekšminētās darbības privatizācijas sertifikātu konta pārcelšanai, jo ALTUM un Latvijas Krājbanka, līdzdarbojoties Ekonomikas ministrijai, strādā, lai tiesiski korekti un sistēmiski centralizēti pārceltu Latvijas Krājbanka turējumā esošos privatizācijas sertifikātu kontu uz ALTUM. ALTUM filiāles atrodas Daugavpilī, Gulbenē, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Rīgā, Valmierā...
Iesniegti plaši grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā
Iesniegti plaši grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā
Saeimas 22. maija sēdē iesniegts un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai nodots likumprojekts "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā'' ( NILLTFN likums). Kā norādīts tiesību akta anotācijā, NILLTFN likumā noteiktā politiski nozīmīgas personas definīcija ir šaurāka salīdzinājumā ar starptautisko standartu prasībām, un līdz ar to tā jāpaplašina, tostarp iekļaujot tajā citus augsta līmeņa tiesu institūciju locekļus, kuru lēmumus tālāk nepārsūdz, un nozīmīgas amatpersonas politiskā partijā, tādējādi nodrošinot likuma atbilstību starptautisko standartu prasībām. NILLTFN likums neparedz arī pienākumu krājaizdevu sabiedrībām un pārapdrošinātājiem ievērot NILLTFN likuma prasības, taču, ņemot vērā starptautisko standartu prasības un to, ka arī krājaizdevu sabiedrības un pārapdrošinātāji ir pakļauti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskam, uz tiem jāattiecina NILLTFN likuma prasības. Likumprojekts (NILLTFN likuma 1. panta 7. punkts) paredz paplašināt finanšu iestādes definīciju, lai noteiktu pienākumu krājaizdevu sabiedrībām un pārapdrošinātājiem ievērot NILLTFN likuma prasības, ņemot vērā, ka tās ir pakļautas noziedzīgi iegūtu līdzekļu...
Par Eiropas Komisijas karšu regulējumu un tā ietekmi uz Latvijas maksājumu karšu tirgu
Par Eiropas Komisijas karšu regulējumu un tā ietekmi uz Latvijas maksājumu karšu tirgu
Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā (ATPL) 2.maijā nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai, Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, finanšu ministram Andrim Vilkam un vairākiem Saeimas deputātiem par Eiropas Komisijas karšu regulējuma projekta iespējamo ietekmi uz Latvijas maksājumu karšu tirgu. Eiropas Komisija (EK) 2013.gada 24.maijā nāca klajā ar regulējuma projektu, kura mērķis ir harmonizēt Eiropas Savienības maksājumu karšu tirgu. Tiesību akta projekts paredz sekmēt inovācijas, efektīvāk izmantot maksājumu kartes kā maksājuma līdzekli un nodrošināt lielāku drošību. ATPL atbalsta visus minētos mērķus, tomēr uzskata, ka dažas izmaiņas, kas ietvertas regulējuma projektā, var apdraudēt turpmāku tirgus harmonizēšanu, godīgu konkurenci, patērētāju tiesību aizsardzību un inovāciju veicināšanu. Atsevišķu jaunu noteikumu rezultātā var tikt apdraudēta visa karšu maksājumu ekosistēma, kā arī tikt kavēta cīņa ar ēnu ekonomiku. Tādēļ ATPL aicina Latvijas vadošos politiķus pievērst uzmanību regulējuma ietekmei uz trim galvenajiem jautājumiem: 1. Starpbanku komisijas iekšzemes un pārrobežu darījumiem; 2. Komerckaršu iespējamā iekļaušana regulējumā; 3. Izmaiņas visu karšu pieņemšanas noteikumos (HACR)....
Maija nogalē valdība un investori diskutēs par investīciju vides uzlabošanu Latvijā
Maija nogalē valdība un investori diskutēs par investīciju vides uzlabošanu Latvijā
Piektdien, 30.maijā, notiks 18.valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) tikšanās. Tās būtiskākās tēmas ir makroekonomikas un nodokļu politika, investīciju drošība un aizsardzība, veselības aprūpe, kā arī intelektuālā īpašuma aizsardzība. Sanāksmes dalībnieki apspriedīs arī progresu 2013.gadā izvirzītajās prioritātēs. Diskutējot par paveikto gada laikā, amatpersonas un investori pārrunās aktualitātes tiesu sistēmā, tostarp darījumu vides drošību un investīciju aizsardzību Latvijā, kā arī institūciju kapacitāti. Tāpat notiks diskusijas par izmaiņām atkritumu apsaimniekošanas nozarē un būvniecībā, kā arī par enerģētikas jomas jautājumiem. Sanāksmi tradicionāli atklās Ministru prezidente Laimdota Straujuma un sēdes goda priekšsēdētājs, Swedbank grupas vadības loceklis Hokans Bergs (Håkan Berg). Sanāksmē goda viesa statusā piedalīsies starptautiskās inovāciju organizācijas "Lead the Future" dibinātāja un izpilddirektore Marianne Abiba-Peča (Marianne Abib-Pech). Plānota arī augsta līmeņa diskusija par valdības un ĀIPL tikšanās laikā aktualizētajiem jautājumiem. Diskusijā piedalīsies Ministru prezidente un veselības ministres pienākumu izpildītāja Laimdota Straujuma, ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, finanšu ministrs Andris Vilks, tieslietu ministre Baiba Broka, satiksmes...
Pētījums: Lielākajai daļai mikro un mazajiem uzņēmumu vadītājiem svarīgi kontrolēt naudas plūsmu ikdienā
Pētījums: Lielākajai daļai mikro un mazajiem uzņēmumu vadītājiem svarīgi kontrolēt naudas plūsmu ikdienā
Lielākajai daļai (76%) uzņēmumu vadītāju ir būtiski regulāri sekot līdzi uzņēmuma naudas plūsmai, liecina Swedbank veiktā aptauja. No tiem gandrīz puse (47%) pārrauga naudas plūsmu katru dienu, savukārt trešdaļa (29%) - ik pārdienas. Tikai nepilna piektdaļa (18%) respondentu atzīmē, ka viņiem nav pārāk svarīgi sekot līdzi naudas plūsmai, tāpēc dara to tikai mēneša griezumā, kamēr 6% šo pienākumu pilnībā uztic saviem darbiniekiem. Kontrolēt uzņēmuma naudas plūsmu katru dienu īpaši būtiski ir mikro (50%) un mazo (44%) uzņēmumu pārstāvjiem , turpretī lielo uzņēmumu vadītāji to pārsvarā uztic saviem darbiniekiem (39%). Savukārt vidējo uzņēmumu respondentu vidū - 27% pārrauga naudas plūsmu katru dienu, 24% - ik pārdienas, bet trešdaļa (30%) to pārskata mēneša griezumā. 81% aptaujāto norādījuši, ka uzņēmuma naudas plūsmai vieglāk sekot līdzi internetbankā, nevis pārvaldīt to skaidrā naudā. Savukārt 16% norādījuši, ka darbinieki regulāri informē par uzņēmuma apgrozījumu, tā uzturot vadību lietas kursā par uzņēmuma finansēm. Tie uzņēmumi, kas apkalpo skaidru naudu...
 Sabiedrības izpratnes un zināšanu veicināšanai par klimata pārmaiņām ar EEZ instrumenta  atbalstu būs pieejami 1,7 miljoni eiro
Sabiedrības izpratnes un zināšanu veicināšanai par klimata pārmaiņām ar EEZ instrumenta atbalstu būs pieejami 1,7 miljoni eiro
Otrdien, 20.maijā, valdība atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iniciatīvu, Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk - EEZ) finanšu instrumenta ietvaros, novirzīt 1,7 miljonus eiro līdzfinansējumam, lai veicinātu sabiedrības izpratni un zināšanas par klimata pārmaiņām, kā arī kapacitātes paaugstināšanai, izstrādājot pētījumus klimata pārmaiņu jomā. Šādu atbalstu nosaka EEZ finanšu instrumenta atklātais projektu konkurss "Kapacitātes celšana pētījumiem un pasākumiem sabiedrības zināšanu uzlabošanai par klimata pārmaiņām un to radītajām sekām". Šī konkursa ietvaros pieļaujamais programmas līdzfinansējums vienam projektam - minimālais ir 45 000 eiro, maksimāli pieļaujamais ir 175 000 eiro. Uz šo līdzfinansējumu varēs pretendēt Latvijas Republikas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, Latvijas Republikā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kā arī Latvijas Republikā reģistrēts komersants. Projektu varēs īstenot partnerībā ar EEZ finanšu instrumenta donorvalstu vai saņēmējvalstu partneriem. Konkursā tiks atbalstīti projekti šādās jomās: 1. pasākumi, lai veicinātu sabiedrības izpratni un zināšanas par klimata pārmaiņām: - izpratnes paaugstināšana klimata pārmaiņu jomā, izstrādājot un organizējot apmācības un izstrādājot...
Šodien notiek EK kampaņa maksājumu kavējumu ierobežošanai
Šodien notiek EK kampaņa maksājumu kavējumu ierobežošanai
Otrdien, 20. maijā Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju tiesību komitejas pārstāve Sandra Kalniete, LR Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs u.c. piedalīsies informatīvā seminārā par kavēto maksājumu apkarošanu. Seminārs ir daļa no Eiropas mēroga kampaņas, kas tiek īstenota ar mērķi, lai informētu par Maksājumu kavējumu direktīvu (Direktīva 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos) un tās pārņemšanu nacionālajos normatīvajos aktos ar mērķi izbeigt kaitīgo kavēto maksājumu praksi Eiropā. Tā kā kavētie maksājumi sasnieguši nebijušus apmērus - līdz pat 350 miljardiem eiro, arvien vairāk Eiropas uzņēmumu saskaras ar risku ciest neveiksmi neapmaksātu rēķinu dēļ. Seminārs paredzēts publisko iestāžu, uzņēmumu, īpaši mazo un vidējo, pārstāvjiem, kā arī tieslietu sistēmas darbiniekiem un citām ieinteresētajām personām, un tā mērķis ir informēt par direktīvu, tās piemērošanu un papildu tiesībām, ko tā piešķir. Ekspertu vidū būs arī šādi pārstāvji: Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju tiesību komitejas pārstāve Sandra KalnieteDalībvalstis var uzturēt vai pieņemt normatīvos aktus, kas ir...
Garantēto atlīdzību noguldītājs varēs saņemt piecu gadu laikā
Garantēto atlīdzību noguldītājs varēs saņemt piecu gadu laikā
Saeima ceturtdien, 15.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Noguldījumu garantiju likumā, nosakot, ka noguldītājs garantēto atlīdzību būs tiesīgs prasīt piecu gadu laikā pēc noguldījumu nepieejamības iestāšanās. Izmaiņas veiktas, jo līdz šim likums neparedzēja konkrētu termiņu, kādā noguldītājs var prasīt garantētu atlīdzību. Saskaņā ar grozījumiem turpmāk noguldītājs prasījuma tiesības pret noguldījumu garantiju fondu par garantētās atlīdzības izmaksu zaudēs dienā, kad pabeigts noguldījumu piesaistītāja likvidācijas process, bet ne vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība. Likums papildināts ar normām, kas nosaka kārtību, kādā izmaksājama garantētā atlīdzība, ja Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis lēmumu par norēķinu operāciju apturēšanu vai vērsis piedziņu pret noguldītāju līdzekļiem. Ar grozījumiem precizēta garantētās atlīdzības definīcija. Noteikts, ka garantētā atlīdzība ir naudas summa, ko noguldījumu nepieejamības gadījumā izmaksā noteiktā apmērā un kārtībā, ietverot tajā arī uzkrātos procentus. Garantētajā atlīdzībā neiekļaus noguldītāja naudas līdzekļus, kas nepieciešami prasījumu izpildei, tai skaitā nodokļu (nodevu) administrācijas prasījumu izpildei un zvērināta tiesu izpildītāja piedziņas veikšanai....
Apstiprināti grozījumi un pieņemti jauni maksājumu iestāžu un elektronisko naudas iestāžu darbību regulējošie noteikumi
Apstiprināti grozījumi un pieņemti jauni maksājumu iestāžu un elektronisko naudas iestāžu darbību regulējošie noteikumi
Lai uzlabotu maksājumu iestāžu un elektronisko naudas iestāžu reģistrācijas un licencēšanas procesu un nodrošinātu normatīvo noteikumu atbilstību Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktām prasībām, kuras tiks ieviestas ar plānotiem grozījumiem likumā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ceturtdien apstiprināja grozījumus "Licenču maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes darbībai izsniegšanas, maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes reģistrācijas, iesniedzamo dokumentu un informācijas sniegšanas normatīvajos noteikumos", kā arī pieņēma "Maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes darbību regulējošo prasību un pārskatu sagatavošanas normatīvos noteikumus". "Maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes darbību regulējošo prasību un pārskatu sagatavošanas normatīvie noteikumi" precizē iestāžu pašu kapitāla un kapitāla pietiekamības rādītāja aprēķināšanas prasības, papildinot noteikumu 3. pielikumu ar B. sadaļu, kā arī pilnveidojot pārējos pielikumos atklājamās informācijas saturu. Grozījumi "Licenču maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes darbībai izsniegšanas, maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes reģistrācijas, iesniedzamo dokumentu un informācijas sniegšanas normatīvajos noteikumos" precīzāk nosaka, kādi dokumenti ir iesniedzami licencētām...
Investoru pārliecības indekss tuvojas 2007.gada rādītājiem
Investoru pārliecības indekss tuvojas 2007.gada rādītājiem
Centrāleiropas investoru pārliecība turpina savu augšupeju, liecina jaunākais Deloitte Centrāleiropas privātā kapitāla investoru pētījums Central Europe Private Equity confidence survey May 2014. Reģiona lejupslīde varētu beidzot tuvoties beigām: respondentu īpatsvars (60%), kas sagaida darījumu aktivitātes izaugumu, ir dubultojies, un šis ir pēdējo gadu visaugstākais pārliecības rādītājs. "Noskaņojums kļūst arvien optimistiskāks, un mūsu jaunākā pētījuma rezultāti to apliecina. Mūs tas ļoti iedvesmo," stāsta Deloitte Centrāleiropas partneris Garets Berns (Garret Byrne). "Eiropu vairs neuztver kā kopienu "uz sabrukuma robežas", kas nozīmē, ka investori - jo īpaši no ASV - atkal izskata iespēju investēt Eiropā, un jo īpaši Centrāleiropā. Mēs piedzīvojām vairāku fondu slēgšanu pagājušajā gadā. Tas nozīmē, ka jaundibinātie fondi ir gatavi sākt strādāt." Jaundibinātie privātā kapitāla fondi ar jaunpiesaistītajiem līdzekļiem var palielināt investīciju apjomu Centrāleiropā un veicināt reģiona izaugsmi, norāda pētījuma autori. "Investoru aktivitāte Latvijā kopš oktobra ir saglabājusies ļoti augsta. Bez tam, līdzīgi kā Centrāleiropā, finanšu investori arī Baltijā šobrīd aktīvi piesaista...
Norvēģijas Konstitūcijas divsimtgadē aicina uzzināt par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem
Norvēģijas Konstitūcijas divsimtgadē aicina uzzināt par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem
Sestdien, 17.maijā Rīgā, „Rīga 2014" kultūras vasarnīcā Esplanādē, Norvēģijas Konstitūcijas divsimtgades ietvaros notiks arī Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu pasākums, kura laikā būs iespējams uzzināt par finanšu instrumentu ieguldījumu Latvijā, kā arī piedalīties dažādās aktivitātēs bērniem un pieaugušajiem. 2014. gadā tiek atzīmēta visvecākās Eiropas konstitūcijas - Norvēģijas Konstitūcijas pieņemšanas 200. gadadiena, un tā plaši tiks atzīmēta arī Rīgā, kas 2014. gadā ir Eiropas kultūras galvaspilsēta. Pasākuma laikā no plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00 notiks projekta "Nenorunāta tikšanās" atklāšana, kurā ar "mobilās acs" starpniecību būs iespējams redzēt, kas tajā pašā laikā notiek Norvēģijā, kā arī sazināties un, iespējams, pat iegūt kādu jaunu draugu Norvēģijā. Pasākuma apmeklētājiem tiks dota iespēja arī uzzināt vairāk par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem, kā arī piedalīties konkursā par galveno balvu - ceļojumu uz Norvēģiju. Vienlaikus visiem interesentiem būs apskatāma foto izstāde "Latvija EEA/Norway Grants acīm" un grāmatu izstāde "Norvēģu literatūra Latvijā", kā arī būs iespēja...
Mezanīna aizdevumi komersantiem kļūs pieejamāki un lētāki
Mezanīna aizdevumi komersantiem kļūs pieejamāki un lētāki
Ministru kabinets otrdien, 13. maijā, apstiprinājis noteikumu projektu "Noteikumi par mezanīna aizdevumiem saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai", kas ļaus komersantiem saņemt lielāku investīciju aizdevumu, paplašinās atbalsta saņēmēju loku un samazinās aizdevuma izmaksas. Saimnieciskās darbības veikšanai būtiski nodrošināt ne tikai pieeju investīciju aizdevumiem, bet arī sniegt iespēju saņemt apgrozāmo līdzekļu aizdevumus. Tādejādi jaunie programmas nosacījumi paredz, ka turpmāk saimnieciskās darbības veicējs mezanīna aizdevumu varēs saņemt arī apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, ko līdz šim mezanīna programma nepiedāvāja. Radot iespēju komersantiem turpmāk saņemt aizdevumu arī apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, valsts varēs atbalstīt tos komersantus, kuriem Ukrainas – Krievijas konflikta radītās sekas austrumu valstu tirgos ir negatīvi ietekmējušas eksporta darījumu samaksas termiņus un attiecīgi samazinājušas pieeju apgrozāmajiem līdzekļiem. Atšķirībā no līdzšinējiem programmas nosacījumiem, jaunie programmas nosacījumi paredz plašāku potenciālo saņēmēju loku. Mezanīna aizdevumu investīcijām un apgrozāmiem līdzekļiem turpmāk varēs saņemt arī saimnieciskās darbības veicēji, kas nodarbojas ar automobiļu un motociklu remontu un datoru remontu. Lai padarītu mezanīna aizdevumu...

Vēlies saņemt aktuālo informāciju?

Ievadiet savu e-pasta adresi, lai mēs Jūs varam informēt par aktuālo biznesā, nodokļu jautājumos un citās nozarēs.