FINANSES

Neskatoties uz pasākumiem, kuri ieviesti nevienlīdzības mazināšanai laika posmā no 2008.gada līdz 2012.gadam, ienākumu nevienlīdzības indikatori rāda, ka Latvijā ienākumu sadale joprojām ir mazāk līdzsvarota nekā pārējās Baltijas valstīs, norāda Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts. 2012.gadā Latvijā Džini indeksa* vērtība bija visaugstākā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (35.2%), atainojot nevienlīdzīgu ienākumu sadali starp dažādām iedzīvotāju grupām. Igaunijā un Lietuvā Džini koeficients bija mazāks nekā Latvijā, tomēr abās valstīs tas bija virs ES vidējā rādītāja, kurš 2012.gadā bija 30.6%, liecina jaunākais SEB bankas ekspertu veiktais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats. Eurostat dati no 2004.gada līdz 2012.gadam uzrāda atšķirīgu nevienlīdzības indikatoru dinamiku Baltijas valstīs. Neskatoties uz Džini indeksa samazināšanos no 37.5% 2008. gadā līdz 35.2% 2012. gadā, Latvijā joprojām ir visaugstākā Džini indeksa vērtība Eiropas Savienībā. Lietuvā 2008. gadā Džini indekss bija 34% un ekonomikas lejupslīdes periodā palielinājās līdz 37% 2010. gadā, sasniedzot visaugstāko vērtību starp ES valstīm, savukārt nākamo gadu laikā tā vērtība saruka...

Otrdien vienpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstis panāca vienošanos par termiņu (2016. gadu), līdz kuram tajās tiks ieviests finanšu transakciju nodoklis (FTN), taču Latvijas šo valstu vidū nav. Finanšu ministrija (FM) portālam Plz.lv skaidro, ka Latvija nav pievienojusies minētajām valstīm, jo bažījas, ka finanšu transakciju nodoklis varētu likt aizplūst kapitālam no finanšu sektora. Vienošanos par FTN ieviešanu panākušas Vācija, Francija, Itālija, Spānija, Igaunija, Austrija, Beļģija, Grieķija, Portugāle, Slovākija un Slovēnija. Paredzēts, ka FTN lielāks būs ar akciju un obligāciju darījumiem saistītajām transakcijām - šajā gadījumā nodoklis būs 0,1% apmērā. Savukārt derivatīvi (atvasinātie finanšu instrumenti) tiktu aplikti ar desmit reizes mazāku jeb 0,01% nodokli. FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis portālam Plz.lv, vaicāts, kāpēc Latvija nav to 11 ES valstu vidū, kas vienojušās par finanšu transakciju nodokļa ieviešanu līdz 2016. gadam, atbild, ka FM esot analizējusi "citu ES dalībvalstu pieredzi", kā vienīgo piemēru minot Zviedriju, kur savulaik esot bijis ieviests "līdzīgs nodoklis", un tas...

Sestdien, 10.maijā, Ministru prezidente Laimdota Straujuma tiksies ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadību, lai iepazītos ar VID plānoto attīstību turpmākajos trijos gados. Vizītē pie Ministru prezidentes piedalīsies VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone, kā arī VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis un VID ģenerāldirektora vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis. Tikšanās laikā VID vadība iepazīstinās Ministru prezidenti ar iestādes attīstības plāniem nākotnei - stratēģiskajiem mērķiem un to īstenošanai veicamajiem uzdevumiem 2014. – 2016.gadam. Tāpat VID vadība informēs par VID rīcības virzieniem un likumdošanas iniciatīvām ēnu ekonomikas un aplokšņu algu apkarošanas jomā, kā arī plānotajiem pasākumiem iestādes darbības efektivitātes paaugstināšanai. Iepriekš portālā jau informējām, ka VID darbības stratēģija 2014.–2016.gadam apstiprināta 23. aprīlī, tā ir vidēja termiņa vadības dokuments, kas nodrošina VID darbības plānošanu, nosakot VID misiju, vērtības, stratēģiskos mērķus, uzdevumus mērķu sasniegšanai, rezultatīvos rādītājus un to sasniedzamās skaitliskās vērtības, saskaņā ar kurām tiks noteikta mērķu sasniegšanas pakāpe. Nākamajiem trijiem gadiem VID...

Latvija šogad plāno apgūt 40 miljonus eiro lielu Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu no šim gadam iezīmētajiem 65 miljoniem eiro. Lielu daļu no tā plānots izmantot autoceļu infrastruktūras jomai un jauniešu nodarbinātības veicināšanai. To Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti uzzināja piektdien, 9.maijā, uzklausot Finanšu ministriju par Latvijas gatavošanos Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu apguvei 2014. - 2020.gada plānošanas periodā. Komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica sēdē pauda bažas par iespējamo ES investīciju pārrāvumu saistībā ar pāreju no iepriekšējā uz 2014. - 2020.gada plānošanas periodu. „Pirms gada kopā ar ministrijām optimistiski cerējām, ka jau šī gada vidū aktīvi sāksim īstenot pasākumus no jaunā plānošanas perioda finansējuma. Taču patlaban mēs redzam, ka joprojām esam Partnerības līguma saskaņošanas procesā un mūsu valstij ir daudz neizdarīto mājasdarbu,” Finanšu ministrijas pārstāvjiem sacīja komisijas priekšsēdētāja. Vienlaikus viņa vaicāja, kad Latvija aktīvi varēs sākt īstenot šajā periodā plānotās aktivitātes. Finanšu ministrijas pārstāvis informēja, ka Latvija paralēli diskusijām ar Eiropas Komisiju par...

Šā gada pirmajā ceturksnī ekonomikas gada izaugsmes tempi Latvijā samazinājušies līdz 2,8%. Tas ir lēnākais ekonomikas pieaugums kopš 2011.gada sākuma, kad Latvija pirmo reizi atgriezās pie pozitīviem izaugsmes rādītājiem pēc dziļās finanšu krīzes pārvarēšanas, ziņo Finanšu ministrija (FM). Lai gan šajā periodā būtiski pieauguši ģeopolitiskie riski, izaugsmes tempu samazinājums, galvenokārt, tomēr noticis iekšējo faktoru rezultātā, un Ukrainas notikumu ietekme uz Latvijas ekonomiku šā gada pirmajā ceturksnī vēl nav jūtama. Sagaidāms, ka šo iekšējo faktoru ietekme uz ekonomiku būs īstermiņa, tomēr ģeopolitiskā situācija reģionā arvien saglabājas ļoti nestabila un šobrīd ir riski Latvijas ekonomikas attīstībai. Ņemot vērā šos riskus Finanšu ministrija jau šā gada aprīlī samazināja ekonomikas izaugsmes prognozi 2014.gadam no 4,3% uz 4,0%, savukārt šodien publicētais ātrais iekšzemes kopprodukta (IKP) novērtējums par pirmo ceturksni liek domāt, ka ekonomikas izaugsme šogad tomēr varētu būt arī mazāka nekā šobrīd prognozētie 4%. Taču jāņem vērā, ka šodien ir publicēts tikai IKP ātrais novērtējums, kas balstīts...

Eiropas Centrālā banka (ECB) 25. aprīlī publicēja Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) pamatregulu. VUM pamatregula veido pamatu VUM darbībai, 2014. gada 4. novembrī pārņemot euro zonas banku uzraudzību. Tas ir būtisks pavērsiena punkts VUM izveidē, kas noris saskaņā ar plānu, ziņo Finanšu un kapitāla Tirgus komisija (FKTK). Nozīmīgās bankas, kas būs pakļautas tiešai ECB uzraudzībai, tiks identificētas saskaņā ar Padomes VUM regulā noteiktajiem un VUM pamatregulā tālāk iztirzātajiem kritērijiem. Šā procesa rezultātus paziņos septembrī. ECB sāks pildīt savus jaunos banku uzraudzības pienākumus 2014. gada novembrī, 12 mēnešus pēc tam, kopš stājusies spēkā Regula, ar kuru tika izveidota šī uzraudzības sistēma. Gaidāms, ka ECB tieši uzraudzīs aptuveni 130 kredītiestāžu, kas veido gandrīz 85% no euro zonas banku kopējiem aktīviem. Šis skaitlis atspoguļo konsolidētu informāciju, t.i., banku grupas, kas ietver vairākas atsevišķas kredītiestādes, tiek uzskatītas par vienu institūciju. Šīs kredītiestādes tiks izvēlētas pēc noteiktiem kritērijiem, kas ļaus novērtēt to nozīmīgumu. Katrā iesaistītajā valstī ECB tiešai...

Ņemot vērā atklātas problēmas ar interneta pārlūkprogrammas Internet Explorer drošību, Latvijas Komercbanku asociācija un bankas aicina klientus līdz šo problēmu novēršanai nelietot Internet Explorer darbam ar savām internetbankām un izvēlēties citas interneta pārlūkprogrammas. Kā informē Latvijas Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV, interneta pārlūkā Internet Explorer atklāta ievainojamība, kas attālināti ļauj uzbrucējam iegūt kontroli pār lietotāja ierīci. Tā kā Internet Explorer ievainojamība ir plaši izziņota, uz tās bāzes paveras iespējas jauniem, mērķētiem uzbrukumiem. Pēc Microsoft ziņām, ievainojamība atļauj veikt attālinātu koda izpildi, novirzot lietotāju uz iepriekš sagatavotu vietni vai saiti, pēc kuras apmeklēšanas ļaundari var iegūt kontroli pār lietotāja datoru. Eiropas tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA) ziņo, ka tas ir nozīmīgs apdraudējums, kuram nav ātra risinājuma vai labojuma. Lietotājiem, kuri vēlas novērst apdraudējumu risku, ieteicams lietot citu interneta pārlūku, kamēr Internet Explorer tiks salabots. Interneta lietotājiem vajadzētu apsvērt tādu interneta pārlūkprogrammu izmantošanu kā Mozilla Firefox vai Google Chrome. Vairāk informācijas:...

Otrdien, 29. aprīlī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināta Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā Latvijas Stabilitātes programma 2014. – 2017. gadam. Saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ikgadēji ir jāgatavo Konverģences programma vai Stabilitātes programma un jāiesniedz Eiropas Komisijā līdz aprīļa beigām. „Pēc strukturālo reformu un plašo taupības pasākumu īstenošanas globālās ekonomiskās un finanšu krīzes seku noregulēšanai Latvijā, valsts ekonomika uzrāda izaugsmi jau trešo gadu pēc kārtas. Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju kaimiņu reģionos, Latvijai ir jābūt ļoti piesardzīgai savās prognozēs un papildu līdzekļu piešķīrumos, valsts budžeta izstrādes kontekstā,” norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Latvijas Stabilitātes programma ir vidēja termiņa politikas dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku 2014. – 2017. gadam. Stabilitātes programma ir vērsta uz stingras un ilgtspējīgas fiskālās politikas īstenošanu un makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu, kas ir svarīgs faktors ārvalstu insvestoriem. Tāpat programma izstrādāta, lai Latvija spētu attīstīties bez iekšējiem satricinājumiem un veicinātu valsts iedzīvotāju...

Otrdien, 29. aprīlī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti un apstiprināti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Izmaiņas veiktas, lai īstenotu Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas “Moneyval” ieteikumus. Pamatojoties uz “Moneyval” ziņojumu tiks noteikti reitingi Latvijai, kurus piešķir atkarībā no sasniegumiem cīņā pret naudas atmazgāšanu. Likumprojekts paredz noteikt politiski nozīmīgas personas definīciju, iekļaujot tajā citus augsta līmeņa tiesu institūciju locekļus, kuru lēmumus tālāk nepārsūdz, un nozīmīgas amatpersonas politiskā partijā, tādējādi nodrošinot likuma atbilstību starptautisko standartu prasībām. Ņemot vērā to, ka likumā noteiktā aizdomīga darījuma definīcija paredz, ka likuma subjekti sniedz ziņojumus Kontroles dienestam tikai par darbībām, kas attiecas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet, ņemot vērā starptautisko standartu prasības, šis ziņošanas pienākums jāpaplašina, paredzot, ka likuma subjekts sniedz ziņojumus arī par noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem. Tāpat izmaiņas paredz noteikt tiesības citām uzraudzības iestādēm izdot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma...

Ministru kabineta sēdē 29.aprīlī atbalstīti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi 2009.gada 31.marta Ministru kabineta noteikumos Nr.293 „Noteikumi par darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.3.1.2.aktivitāti „Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai”” jeb uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalsta programmā - t.s. Starta programmā, kuras ietvaros jaunie komersanti valsts akciju sabiedrībā „Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk – sabiedrība Altum) var saņemt valsts atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai. Tādējādi sabiedrība Altum sniegs konsultācijas, aizdevumus un procentu likmes subsīdijas līdz 2015.gada 30.jūnijam. Valdībā apstiprinātais MK noteikumu projekts stāsies spēkā 2014.gada 1.jūlijā. Starta programmas ietvaros uz atbalstu var pretendēt vismaz 18 gadus vecs Latvijas iedzīvotājs (t.sk. bezdarbnieks), ja tas: • vēlas uzsākt komercdarbību vai pašnodarbinātību; • ir jaunais uzņēmējs, kura uzņēmums reģistrēts ne agrāk kā trīs gadus pirms vēršanās pēc atbalsta programmas ietvaros; • ir pieredzējis uzņēmējs, kurš dibina jaunu uzņēmumu citā darbības jomā. Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka periodā līdz 2014.gada 1.martam Altum bija apstiprinājusi 1204 pieteikumus par...

Patērētāju tiesību aizsardzības centra(PTAC) sagatavotā operatīvā informācija par Latvijas nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību liecina, ka 2013.gada decembrī Latvijas Republikā darbojās 53 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gada otrajā pusgadā līzinga un ar transportlīdzekli vai cita veida objektu nodrošināto kredītu pakalpojumu sniedzēju skaits samazinājās par vienu tirgus dalībnieku. Pārskatā informācija ir apkopota nebanku kreditētāju sniegto pakalpojumu veidu dalījumā, proti, apkopojot datus par hipotekārās kreditēšanas, līzinga un auto komercķīlas, patēriņa kreditēšanas, kredītu pret kustamas lietas ķīlu (lombarda kredītu) un ātro (interneta un sms) pakalpojumu sniedzējiem. Par 15,77% vairāk nekā 2012.gadā ir pieaudzis nebanku sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju no jauna izsniegto kredītu apjoms patērētājiem, sasniedzot 406,83 milj.eiro. Būtiski par 46,12% pieauga no jauna izsniegto līzinga un transportlīdzekļa nodrošinājumu saistīto kredītu izsniegšanas apjoms, sasniedzot 95,88 milj.eiro. No jauna izsniegto patēriņa kredītu skaits palielinājās par 17,61%, sasniedzot 78,76 milj.eiro, tāpat distances no jauna izsniegto kredītu skaits palielinājās...

Saeima ceturtdien, 24.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likumu, kas paredz ekonomikas "labajos gados" valstij veidot uzkrājumus, ko varētu izmantot ekonomikas lejupslīdes posmā. Likuma projekts tika izstrādāts saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu, ņemot vērā principu, ka ekonomikas "labajos gados" valsts veido budžetu ar pārpalikumu un šos līdzekļus uzkrāj, lai tos tērētu ekonomikas "sliktajos gados". Jaunais likums turpmāk noteiks ilgtermiņa stabilizācijas rezerves izveidošanas, līdzekļu izmantošanas, pārvaldīšanas un to uzskaites, kā arī pārskatu sagatavošanas kārtību. Ilgtermiņa stabilizācijas rezervi veidos valsts pamatbudžeta faktisko ieņēmumu pārpalikums pār faktiskajiem izdevumiem, ieņēmumi par rezerves līdzekļu pārvaldību un līdzekļi, ko rezervē paredz iemaksāt gadskārtējā valsts budžeta likums. Par to, vai valsts budžeta līdzekļus ieskaitīt ilgtermiņa rezervē vai arī novirzīt valsts parāda segšanai lems Ministru kabinets. Rezervē uzkrātos finanšu līdzekļus varēs tērēt valsts pamatbudžeta finansiālā deficīta segšanai, kā arī pasākumiem, lai mazinātu vai novērstu fiskālos riskus. Tāpat šos līdzekļus varēs izmantot īstermiņa finansēšanai Valsts kases kontos situācijās, kad...

Līdz ar vakar, 24.aprīlī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā būtiski tiks stiprināta patērētāju aizsardzība gan slēdzot dažāda veida kreditēšanas līgumus, gan iegādājoties preces un pakalpojumus internetā, slēdzot tā saucamos distances līgumus. Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā normas, kas nosaka stingrākas prasības patērētāju maksātspējas vērtēšanai attiecībā uz kreditēšanas līgumiem. Lai izvairītos no gadījumiem, kad komersants izsniedz kredītus, nepietiekami izvērtējot patērētāja maksātspēju, likums paredz skaidrus nosacījumus tam, kāda informācija kredīta devējam jāpieprasa patērētājam, izvērtējot viņa spēju atmaksāt kredītu. Šāda prasība likumā tikusi iekļauta, jo, analizējot izsniegto bezmaksas kredītu atmaksu saskaņā ar PTAC sniegtajiem datiem, secināts, ka tikai 56% no tiem ir tikuši atmaksāti, neveicot to atmaksas termiņa pagarināšanu, tādējādi nepilna puse (44%) no bezmaksas izsniegtajiem ātrajiem ir pagarināti, patērētājiem samaksājot pagarinājuma maksu. Ņemot vērā minēto un lai novērstu to, ka patērētājiem kredīti tiek izsniegti, nepārliecinoties par to spēju atmaksāt kredītu, likumprojekts paredz, ka prasības par maksātspējas izvērtēšanu ir attiecināmas...

Saeima ceturtdien, 24.aprīlī, galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Kredītiestāžu likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā, ieviešot Latvijas likumdošanā tiesību normas, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (CRD IV) . Šī Direktīva un Regula Nr.575/2013 (CRR) ievieš ES likumdošanā starptautisko banku uzraudzības standartu Basel 3. Šo apjomīgo grozījumu ieviešana ir svarīgs posms finanšu sektora regulējuma reformā, kuras mērķis ir novērst krīzes izgaismotās nepilnības, stiprināt finanšu sistēmas stabilitāti un finanšu sektora izturību krīzes situācijās. Globālā finanšu krīze parādīja, ka tobrīd pastāvošā mikroprudenciālā regulējuma piemērošana nav pietiekama ciklisko un strukturālo (sistēmisko) risku novēršanai, jo netika ņemta vērā individuālu banku un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības radītā ietekme uz riskiem, kas skāra visu finanšu sistēmu kopumā. Lai novērstu šīs nepilnības, CRD IV ir ietvertas prasības makroprudenciālā regulējuma izveidei. Līdz ar to arī grozījumi Kredītiestāžu likumā un Finanšu instrumentu tirgus likumā pilnveido esošās, kā arī ievieš vairākas jaunas prasības, t.sk.: Stiprinot kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību kapitālu,...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome trešdien, 23. aprīlī, devusi atļauju reģistrēt AS "ABLV Bank" parāda vērtspapīru pamatprospektu ceturtajai obligāciju emisijai. Bankas pamatprospektā ir paredzēts, ka līdz 2015. gada 1.maijam tiek emitēti parāda vērtspapīri par kopējo vērtību 400 milj. eiro vai šīs summas ekvivalentu ASV dolāros, atbilstoši konkrētā publiskā piedāvājuma galīgajiem noteikumiem. Viena vērtspapīra nominālvērtība, konkrētās emisijas apjoms, cena, dzēšanas termiņi, vērtspapīru piedāvājuma nosacījumi tiks noteikti katras emisijas galīgajos noteikumos. Programmas ietvaros paredzēts emitēt obligācijas ar dzēšanas termiņu no 1 līdz 12 gadiem. Emisiju mērķis ir piesaistīt papildu līdzekļus bankas pamatdarbības finansēšanai, t.sk. papildinātu un uzturētu darbībai nepieciešamo likviditātes apjomu un piesaistītu līdzekļus subordinētā kapitāla palielināšanai.